Latvijas graudu tirgus aptaujas rezultāti
Aptauja tika veikta visos Latvijas reģionos - vislielākā aktivitāte novērota Zemgalē un Vidzemē, tad seko Kurzeme un Latgale.
Visās Latvijas saimniecībās tiek audzēti kvieši. Otra populārākā kultūra ir rapši, bet trešo vietu iegūst mieži. Zirņu popularitāte ir sarukusi līdz nepilniem 10%.
Graudu ražas šogad bijušas raibas kā dzeņa vēders - Ziemas kviešos visizteiktāk dominē 3-4t/ha (29% saimniecību). Rapši pusei aptaujāto saimniecību nav bijuši vairāk par 2t/ha. Ziemas miežu raža starp 2 un 3t/ha. Dramatiska situācija ir vasaras kultūrās - Vasaras kvieši 1-2t/ha (39% saimniecību) un rapši 1-2t/ha (75% saimniecību).
Kviešu kvalitāte augstā proteīna dēļ ir bijusi laba. Saskaitot visus kviešu kopā visizteiktākā ir I un II grupa kviešu. Vasaras kvieši - pārsteidzoši ar 28% ir extra pārtikas kvalitāte, bet ar 33% lopbarība. Aptaujāto saimniecību vidū ir arī jauktā tipa saimniecības, kuras sliktās kvalitātes graudus atstās ganāmpulku barošanai.
Eļļa Ziemas rapšos salīdzinoši augsta - eļļa virs 42% ir 63% aptaujāto saimniecību. Vasaras rapšos situācija mainās un 46% aptaujāto ir izdevies sasniegt tikai 40% slieksni, bet 54% aptaujāto ir izdevies sasniegt 40-42%.
Uz jautājumu "Par cik ir bijis ražas samazinājums, salīdzinot ar 2017.gada?" - atbildes ir no 10% - 60% un vairāk. bet vidēji vissliktākā situācija ir Kurzemē ar vidējo ražas samazinājumu 50%, tad seko Latgale ar 47%, tad Vidzeme ar 44% un galu galā Zemgale ar 41%. Latvijas vidējais ražas samazinājums ir 45%, salīdzinot ar 2017.gadu. Tas nozīmē, ka Latvijas kopējā, vidēja graudu raža 2.7m t šogad ir samazinājusies līdz 1.22 m t.
54% saimniecību nav izdevies izpildīt uzņemtās saistības pret graudu pircējiem, bet 46% aptaujāto atbildēja, ka saistības ir izdevies izpildīt vai arī saistību neesot.