VIEDOKĻI
AgroPlatforma uzsāk jaunu ziņu rubriku – VIEDOKĻI. Šajā nedēļā ar viedokli dalīsies AGRICON konsultants precīzajā laukkopībā un digitālajā agronomijā un SIA PRECISION FARMING valdes loceklis Gatis Bērziņš par veldres rosošo faktoru mazināšanu.
Cienījamie lauksaimnieki,
Ražas novākšana iet pilnā sparā. Šajā sezonā ražas ir vidējas un augstas atkarībā no reģiona. Sezona bija mazāk ekstrēma un paredzamāka nekā iepriekšējā sezonā. Nenoliedzami klimatiskie apstākļi atstāja savu nospiedumu uz ražas veidošanos, toties vairāk izkristalizējās pašu lauksaimnieku rīcība un rocība. Apbraukājot Latvijas āres grūti nepamanīt tendenciozas veldres sērgu reģionos. Lielākajā daļā no šiem reģioniem nebija stipri negaisi. Ir darbības, kuras lauksaimnieks var pilnveidot. Mērķtiecīgam lauku ražotājam šī ir ārkārtīgi nozīmīga viela pārdomām, lai nākamreiz līdzīgos apstākļos savu ražošanu nenoliktu veldres radītajos zaudējumos un riskos. Par kādiem zaudējumiem un riskiem ir runa:
- Mitrāki graudi - papildus kaltēšanas izmaksas;
- Novēlota graudu kulšana, slikti žūstošās veldres rezultātā, rada ražas kvalitātes zudumus;
- Samazināti kulšanas tempi palielina riskus laicīgi nenovākt kopējo ražu;
- Paaugstinātās kulšanas izmaksas;
- Ne mazāk svarīgs ir darbinieku un pašu stresa līmenis;
- Nelietderīgas izmaksas sezonas sākumposmā – konkrētāk slāpekļa mēslojums, kas nostrādāja kā veldres cēloni. Protams, arī visu pārējo produktu un darbību izmaksas, ja veldre radīja ražai letālas sekas.
Visi šie riski rada zaudējumus, kurus bieži vien neaprēķinām. Labības lauka veldrēšanās var radīt zaudējumus, sākot no dažiem desmitiem eiro hektārā līdz vairākiem simtiem. Atkarībā no apstākļiem kulšanas periodā, veldres skartais lauka nogabals visus ieguldījumus var pārvērst izmaksās un nedot cerēto peļņu. Kļūdainu agronomisku lēmumu dēļ veldre var radīt papildus neplānotas izmaksas un biznesa mērķis, iegūt vidējo peļņu 100 EUR/ha un vairāk, kļūst kā loterija.
Mēslošanas metodes pilnveide ir risinājums graudaugu veldrēšanās problēmai. Galvenais veldres cēlonis ir kļūdas slāpekļa papildmēslošanā un augšanas regulatoru pielietošanas deva un termiņš atbilstoši aktuālā perioda apstākļiem. Īpaši vēlos pieskarties tēmai par slāpekļa pirmo papildmēslošanas reizi, kas ir noteicošais faktors veldres ierobežošanai.
Pirmā slāpekļa papildmēslošanas deva un laiks. Šīs mēslošanas mērķis ir stimulēt cerošanas turpinājumu un neko citu. Viss slāpekļa apjoms, kas izstrādāts uz ziemāju graudaugiem līdz cerošanas fāzes beigām, ir saucams par pirmo mēslošanas reizi, neatkarīgi cik daļās tas tiek dalīts. Ar šo papildmēslošanu ir jācenšas sasniegt optimālu produktīvo stiebru daudzumu – ap 800…1000 stiebru kvadrātmetrā:
- Ja produktīvo stiebru skaits ir mazāks par 300 kvadrātmetrā, tad pirmajā mēslošanā jārealizē pastiprināta augu stimulēšana un tas ir vienīgais iemesls lietot līdz 100N kg/ha tīrvielā.
- Ja stiebru skaits ir ap 500…700, kā tas bija daudzās saimniecībās šogad, papildmēslošana jārealizē ar 30…50 N kg/ha tīrvielā. Lielāka papildmēslojuma deva radīs nevajadzīgu papildus stiebru veidošanos - tiem būs mazāka iespēja izveidot veselīgu vārpu - stiebru augšanas procesā rodas papildus konkurence pēc saules fotosintēzes realizācijai. Graudaugs spiestā kārtā izveido garākus stiebrus, nespējot pietiekami veltīt enerģiju vārpas pilnveidei - enerģija tiek patērēta stiebru un lapu attīstībai. Tas pārsvarā ir cēlonis veldrei kā arī var samazināties 1000 graudu masa.
- Ja pavasarī ziemas kviešu laukā ir 900 un vairāk produktīvie stiebri kvadrātmetrā, tad pirmā papildmēslošana ir obligāti jāizlaiž. Šāda situācija, gan Latvijas apstākļos ir pārāk reti novērojama – biežāk iespējama izmēģinājumu lauciņos.
Pastiprināts slāpekļa mēslojums kā glābiņš pirms gaidāmā sausuma perioda ir mīts. Augsnei, atbilstoši granulometriskam, sastāvam ir sava mitruma kapacitāte. Tas realizējas pie apstākļiem, kad augsnes daļiņas piesaista ūdeni ar -0,1…-0,3 bāru spēku. Mālaina augsnei šajā mirklī fiziski vienā kubikmetrā satur 350 litri ūdens, no kuriem augam pieejamie ir ap 200 litri. Smilšaina augsne spēj nodrošināt ūdeni augiem ap 70 litri no kubikmetra augsnes. Tātad, pēc ziemas, ja ūdeni papildus nepapildina nokrišņi, augsnē esošais ūdens 70…200 l/m3 neizgaro un gravitātes iespaidā neskalojās uz leju. Vienīgais ceļš, kā augsne top sausa, ir pašu augu patēriņš. “Kāds ūdens patēriņš ir lieki sabiezinātajiem augiem salīdzinājumā ar optimālu augu biomasu - Protams, lielāks.” Pārlieku pastiprināta slāpekļa deva, kad vēl nav beigusies cerošana, pirms gaidāmā sausuma perioda, veicina lielāku ūdens un barības vielu patērēšanu. Tas noved pie tā, ka periodā bez nokrišņiem sausumu ātrāk piedzīvo stimulētie - sabiezinātie augu nogabali salīdzinājumā ar optimālas biomasas nogabaliem. Sekas: ātri novērojami atkritušie stiebri, veldre, ražas zudumi sakarā ar sīkiem graudiem un samazinātām vārpām, ļoti laba salmu raža. Ūdens nodrošinājums ir svarīgs karoglapas periodā, kad briest vārpa un veidojas graudu tilpumasa. Pirmais N mēslojums, kas realizēts atbilstoši augu biezībai, garantē augu sagatavotību jebkādiem turpmākiem apstākļiem, dodot augstāku ražu, būtiski samazinot veldres riskus un veidojot augstāku N lietderību.
Nešaubīgi, labāko peļņu sniedz augi, kuru biomasa un hlorofils ar slāpekļa mēslojuma palīdzību ir nodrošināts optimāli. Optimāla augu biomasa pietiekami noēno augsni, veido veselīgu lapu konkurenci pēc fotosintēzes un uztur labāko iespējamo mikroklimatu starp augiem. Optimums ir solis pirms maksimālās ražas, kas sniedz ekonomiski izdevīgāko ražu un būtiski samazina šajā rakstā minētos riskus.
Pat viena lauka ietvarā augsnes auglība var būt ļoti mainīga. Šis “fenomens” ir katra saimnieka acu priekšā, vai nu kā kombainā uzmērītās ražības atšķirības pa lauka nogabaliem vai arī saskaroties ar veldres problēmām pa lauka nogabaliem. Lai attiecīgajā veģetācijas periodā uzturētu ražas veidošanai tik svarīgo slāpekli atbilstošā apjomā, katrā lauka nogabalā ir jārealizē atšķirīga mēslošana. Svarīgi pielietot pareizo slāpekļa papildmēslojuma devu un termiņu. Tas iespējams ar tādu tehnoloģiju kā YARA N-sensor un N-tester sistēmu pareizas pielietošanas palīdzību. Tikai šāda pieeja dod labāko peļņu katrā lauka nogabalā, jo tiek ņemta vērā maksimāli sasniedzamās biomasas un hlorofila robeža, slāpekļa mēslojuma lietderība un dabiskā slāpekļa mineralizācija augsnē.
Ar cieņu, Gatis Bērziņš
Konsultants precīzajā laukkopībā un digitālajā agronomijā