GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2020.gada 20.aprīlī
Eiropas laukos nepieciešams mitrums
Neraugoties uz nokrišņiem bagāto 2019.gada rudeni un 2020.gada sākumu, Eiropas graudu ražošanas lielvalstu ziemas un vasaras sējumos trūkst mitrums.
Krīze ir ne tikai ekonomikā, bet krīzes pazīmes varam sākt saskatīt arī Eiropas graudu sējumos. Eiropas graudu lielvalstīs – Francijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Polijā un Rumānijā zemes dzīļu mitrums ir zemākais kopš 2008.gada šajā laika periodā. Situācija protams visā Eiropā nav vienāda, un tomēr lielākā daļa Eiropas ir sausa.
Šī brīža sausuma apstākļi Eiropai liek pārskatīt graudu ražas prognozes – kviešu ražas prognoze Eiropā tiek samazināt vēl par 1.7M t līdz 135M t 2020.gada sezonā. Šā gada kviešu ražas prognoze ir par 11.5M t mazāka kā 2019.gadā, bet tā aizvien ir laba, salīdzinot ar 2018.gada ražas rādītājiem, kad Eiropa ievāca 127.1M t kviešu.
Vācija, kā otra lielākā kviešu audzētāja Eiropā, nesteidzas pārskatīt un/vai samazināt kviešu ražas prognozes, jo cer uz lietus nokrišņiem tuvāko divu nedēļu laikā. Vācijas graudaugu ražas samazinājums šobrīd vairāk tiek saistīts ar apgrūtinātajiem sējas darbiem rudenī. Vācija šobrīd samazina kviešu ražas prognozes par 750 000 t, salīdzinot ar 2019.gadu, un šogad plāno ievākt 22.73M t kviešu. Vācu zemnieku vairāk satraucās par ziemas rapšu un ziemas miežu sējumiem, kuriem mitruma trūkums turpmāko divu nedēļu laikā var būt kritisks.
Francija - Eiropas kviešu klēts samazina ziemas kviešu sējumu vērtējumu vēl par vienu balli. Tikai 60% ziemas kviešu sējumu tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi. Šis ir ļoti slikts vērtējums, ņemot vērā, ka Francijas pēdējo piecu gadu vidējais ziemas kviešu vērtējums šajā laika periodā ir 86%.
Līdzīgi situācija arī novērojama Francijas ziemas miežu sējumos, kur vērtējums šobrīd sakrīt ar kviešu vērtējumu – 60%. Sliktie ziemas sējumu rādītāji Francijā tiek saistīti ar pārlieku slapjo rudeni un apgrūtinātajiem, novēlotajiem un augiem nepareizajiem sējas apstākļiem. Laika apstākļi Francijā nebeidz postīt ziemas sējumu prognozes arī šodien – tikai mitros laika apstākļus ir nomainījis nevajadzīgs sausums.
Kviešu tirgus
Plaša patēriņa preču tirgi šobrīd un arī tuvākajā nākotnē nebūs pastāvīgi – Koronavīrusa izraisītās pandēmijas sekas svārsta visus tirgus, neļaujot prognozēt tirgus pieprasījumu un piedāvājumu. Pandēmijas pirmajās nedēļā visos tirgos bija novērojams pieprasījuma pieaugums, ko nespēja apmierināt piedāvājums, bet aplūkojot pieprasījumu tuvākā nākotnē nav vairs saredzamas milzīgas stresa pazīmes.
Bet kviešu eksporta tirgos ir daži faktori, kas sevi ir definējuši, kā nemainīgus lielumus, kas nedaudz atvieglo skatu nākotnē. Melnās jūras tirgus dalībnieki ir samazinājuši un limitējuši eksporta apjomus, dodot iespēju Eiropai turpināt eksporta vadību. Tas arī redzams pēdējos GASC rīkotajos kviešu iepirkumos, kur 75% (trīs līgumi – katrs par 60 000 t kviešu) no iepirkumiem ir uzvarējusi Francija un tikai vienu līgumu ir ieguvusi Krievija. Šo četru darījumu izpildes termiņš ir no 21.maijā līdz 5.jūnijam.
Piedāvājuma samazinājums no Melnās jūras tirgiem ir ļāvis Eiropai sasniegt rekordaugstu eksporta pieaugumu aprīļa mēnesī – eksportam palielinoties par 68%, salīdzinot to ar 2019.gada rādītājiem šajā periodā. Šādi eksporta pieauguma rādītāji ir likuši Francijai pārrēķināt savus kviešu rezervju krājumus eksporta sezonas beigās un 2020.gada sezonās sākumā, samazinot tos līdz 2.6M t.
Ņemot vērā, ka kviešu ražošanas lielvalstis pandēmijas laikā ir izsludinājušas, ka palielinās graudaugu krājumus, lai nodrošinātos iespējamam, atkārtotam pandēmijas vilnim 2020.gada ziemā – šis Francijas solis ir pretrunā ar iepriekš teikto. Tāpēc nav izslēgts, ka Francija arī līdz eksporta sezonas beigām mainīs savu stratēģiju, radot stresu importa-pieprasījuma tirgos.
Kviešu cenas pēdējā mēneša laikā piedzīvojušas straujus cenu kāpumus un kritumus, tomēr cenu līkne ir saglabājusies taisna. Iepriekšējā nedēļā Parīzes birža decembra kviešu līgumi tika tirgoti no 186.25 EUR/t līdz 192.00 EUR/t. Nedēļas laikā cena samazinājās par 1.7% jeb no 191.75 EUR/t uz 188.50 EUR/t.
Rapšu tirgus
Eļļas augu tirgū novērojama vēl lielāka nepastāvība, kā graudu tirgū. Eļļas augu tirgu šobrīd ietekmē pieprasījuma-piedāvājuma faktors visos eļļas augu tirgos, jēlnaftas un enerģijas cenas un EUR/USD valūtas indekss.
Pieprasījuma faktors rapšu tirgū ir saglabājies nemainīgi augsts gan šī brīža rapšu piegādes līgumiem, gan arī nākotnes. Tomēr citos eļļas augu tirgos pieprasījums ir mainīgs. Iepriekšējās nedēļās sojas pupiņu ražas prognozes samazinājums Argentīnā un Brazīlijā – kopā par 3.4M t, neizraisīji nekādas emocijas sojas pupiņu tirgū, jo pieprasījums aizvien ir vājš un šāds apjoma samazinājums neietekmē šī brīža sojas pupiņu tirgu. Sojas tirgus vairāk raugās uz ASV šā gada sojas pupiņu sējumiem un Ķīnas nākotnes pieprasījumu – bet šī informācija šobrīd vel klusē.
Naftas tirgū aizvien viss ir bez izmaiņām – OPEC un OPEC+ pēdējais samits lika cerības, ka dalībvalstis spēs atrast kopīgu valodu. Sākotnēji sarunas bija optimistiskas, bet rezultāts ir redzams naftas cenā. Cenas iepriekšējā nedēļā turpināja kristies, sasniedzot jaunu zemāko cenu rekordu kopš 2001.gada. Nedēļa iesākās ar 24.60 USD/brl, bet nobeidzās ar 18.27 USD/brl. Cena turpina kristies arī šodien un 2001.gada cenas antirekords jau apsteigts.
Rapšu cenas iepriekšējā nedēļā piedzīvoja nelielu cenu kāpumu, bet cenu svārstības bija 8 EUR/t robežās. Parīzes biržā rapšu novembra līgumu nedēļas sākumā tika tirgoti par 371.00 EUR/t, bet nedēļas baigās par 372.00 EUR/t. Nedēļas laikā cena pieauga līdz 175.25 EUR/t.
Koronavīruss
Koronavīrusa pandēmijas laikā jau inficēti 2.4M pasaules iedzīvotāji. COVID-19 jau ir prasījis 165 tūkstoši cilvēku dzīvības. Straujākais saslimušo skaita pieaugums līdz šim novērojams ASV, kur šobrīd ar COVID-19 slimo 652 tūkstoši iedzīvotāji. Tomēr, ja Eiropu aplūko kā Eiropu nevis katru valsti atsevišķi, tad visvairāk saslimšanas gadījumu novērojami Eiropā.
Eiropā arī ir salīdzinoši augsts mirstības koeficents – pandēmijas lielvalstīs Spānijā, Itālijā Francijā un Lielbritānijā tas svārstās no 10% - 13%, kamēr Vācijā mirstība ir krietni atšķirīga – 3.2%. Arī ASV mirušo skaits pret saslimšanas gadījumiem veido 5.3%.
Pandēmijas ģeometriskās progresijas kāpe ir samazinājusies no 2.12x līdz 1.26x nedēļā. Šis rādītājs par laimi samazinās no nedēļas uz nedēļu.
Latvijā šobrīd ir reģistrēti 739 saslimšanas gadījumi, no kuriem 3 tiek definēti kā smagi saslimšanas gadījumi. COVID-19 Latvijā ir prasījis 5 cilvēku dzīvības. Ļoti jācer, ka rādītāji nepasliktināsies un 2020.gada 12.maijā Latvija izies no ārkārtas izsludinātā stāvokļa.