GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2020.gada 5.maijā
Eiropas Komisijas ziņojuma konspekts par 2020.gada graudaugu ražas prognozēm
Eiropas Savienības kopējā kviešu raža 2020.gada sezonā tiek pakļauta atšķirīgiem viedokļiem, kas apgrūtina kviešu tirgus prognozēšanu. Jau iepriekš esam ziņojuši, ka 2019.gada rudens Eiropā bija sevišķi mitrs, kas pagrūtināja ziemāju sēju un pavasaris 2020.gadā ir sevišķi sauss, kas neļauj augiem attīstīties tiem nepieciešamajos veģetācijas apstākļos. Turklāt Francija, Eiropas kviešu audzēšanas lielvalsts, ir samazinājusi ziemas kviešu sējumu vērtējumu līdz 60%, kas nozīmē, ka tikai 60% sējumi tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi.
Un tomēr, Eiropas Savienības atbildīgās amatpersonas ziņo pretrunīgu informāciju, ka 2020.gada sezonā nav paredzams sevišķi liels kviešu ražas kritums. Šobrīd ES ziemas kviešu raža 2020.gada tiek aprēķināta 125.78M t apmērā un lielākais ražas samazinājums tiek balstīts uz Lielbritānijas tirgus izstāšanās rēķina. Amatpersonas arī piebilst, ka šī gada Eiropas kviešu raža samazināsies par 5M t, salīdzinot ar 2019.gada ražu, jo šī brīža sējumu struktūra norāda uz 540 ha samazinājumu ziemas kviešu sējumos. Tajā pašā laikā neatkarīgie tirgus eksperti ES kviešu ražu 2020.gadā ir aprēķinājuši 125.1M t apmērā.
Eiropas atbildīgas personas šobrīd raugās optimistiskāk uz visām graudaugu kultūrām, jo arī kukurūzas un miežu ražas aprēķini ir krietni labāki kā neatkarīgiem statistikas veidotājiem. ES samazina kukurūzas ražas potenciālu par 470 000 t, salīdzinot ar 2019.gada ražu ( No 69.98M t līdz 69.51M t), kamēr neatkarīgie eksperti redz krietni lielāku samazinājumu, t.i., par 2.78M t (No 69.98M t līdz 67.2M t).
Eiropas Komisijas ziņojumā tikai cietajiem kviešiem tiek paredzēts lielāks ražas kritums, kā to paredz neatkarīgie tirgus eksperti, salīdzinot ar 2019.gadu. EK paredz cieto kviešu krājumu samazinājumu par 807 000 t līdz 2020.gada beigām.
Eļļas augu tirgū EK arī raugās optimistiski - ziņojumā tiek samazināts nepieciešamais rapšu imports no 6.0M t līdz 4.71M t. EK ziņojums un aprēķini tiek balsti uz labāku rapšu ražas potenciālu, neraugoties uz sausumu Eiropā un biodīzeļdegvielas pieprasījuma kritumu, ko ir izraisījusi Koronavīrusa pandēmija. EK paredz, ka Eiropas rapšu ražas 2020.gadā palielināsies par 1.2M t, kas ir spēcīgā pretrunā ar visiem EK ziņojumiem līdz šim.
Jāpiebilst, ka Eiropas komisija graudaugu ražas aprēķinos ir izmantojusi 2019.gada ražas datus, kas nesakrīt ar 2020.gada sausā pavasara rādītājiem. Tāpēc Eiropas Komisijas optimistiskie aprēķini tirgū tiek vērtēti kritiski un visdrīzākais Eiropas Komisijas aprēķini tuvākajā nākotnē tiks pārskatīti.
Aktuāla Eiropas graudu un tehnisko kultūru tirgus situācija
Eiropas tirgus dalībnieki aizvien piesardzīgi vēro augu attīstību, cerot uz lielāku lietus nokrišņu daudzumu. Iepriekšējā nedēļā un nedēļas nogalē, līdzīgi kā Latvijā, arī Eiropā daudzviet bija novērojami ilgi gaidītie lietus nokrišņi. Bet nokrišņu daudzums aizvien ir nepietiekams labākai augu attīstībai. Laika prognozes pareģošana arī mūsdienu tehnoloģiju laikmetā aizvien ir pielīdzināma azartspēlēm. Tāpēc lauksaimnieki, mācoties no iepriekšējo gadu pieredzes un kļūdām, izdara secinājums, ka nav ļaunuma bez labuma un otrādi – nav labuma bez ļaunuma. Runa ir par graudu kvalitāti un kvantitāti. Sevišķi sausos gados nav novērojamas problēmas ar graudu kvalitāti, bet slapjākos gados nav novērojama problēma ar kvantitāti, bet ir novērojamas problēmas ar kvalitāti. Graudu tirgus situācijas veidošanas viena no pamatfunkcijām ir laikapstākļi. Šobrīd, norobežojoties no Kornavīrusa pandēmijas radītajām sekām, jāsecina, ka Eiropas un Melnās jūras graudu tirgu nākotni veidos laikapstākļi.
Tirgū valda uzskats, ka graudu tirgus piegāžu ķēdes elementi ir tikuši galā ar pirmo Koronavīrsa pandēmijas radīto šoku, pielāgojoties situācijai un atrisinot īslaicīgās piegādes problēmas. Tāpēc tirgus uzskata, ka graudaugu tirgus 2020.gada nākotne šobrīd vairāk ir nonākusi laikapstākļu rokās. Un to pierāda iepriekšējās nedēļas “nokrišņu duša Eiropā” – lietum veldzējot Eiropu, kviešu cenas biržā sāka samazināties.
Kviešu cena iepriekšējā nedēļā samazinājās par 2.2% jeb no 190.25 EUR/t līdz 186 EUR/t. Nedēļas augstākā kviešu cena sakrīt ar biržas nedēļas sākuma cenu 190.25 EUR/t. Bet nedēļas zemāka cena iemanījās noslīdēt līdz 184.25 EUR/t.
Eiropa iepriekšējā nedēļā sāka ieviest nelielus kukurūzas importa regulu ierobežojumus, kas pozitīvi var atsaukties uz Eiropas kviešu cenām. Iepludinot tirgū lētāko kukurūzas izejvielu, vietējā, dominējošā izejviela - kvieši sāk zaudēt savas tirgus pozīcijas un, lai tās atgūtu pozīcijas, ir jāsamazina kviešu cenu.
Iepriekšējā nedēļā ir notikuši divi kviešu darījumi starp Eiropu un Saūda Arābiju, kur iepirkumā uzvarēja Vācijas eksportētāji.
Saūda Arābijas un Eiropas kviešu darījuma norisē palīdzēja Krievijas valdības iepriekšējās nedēļas paziņojumus, kurā tika teikts, ka Krievija plāno apturēt visu graudu eksportu līdz 2020.gada 1.jūnijam. Krievijas 2020.gada kviešu ražas aplēse arī tiek samazinātas līdz 77M t no gada sākumā ambiciozā plāna 84M t.
Globālie tirgus dalībnieki turpina izvērtēt Koronavīrsa pandēmijas radītas sekas graudaugu tirgū, par galveno nezināmo aprēķinos meklējot pieprasījuma krituma koeficentu. Šobrīd pārtikas ražošana pasaulē nav apstājusies, bet tā ir samazinājusies. Restorāni, kafejnīcas un beķerejas lielā daļā pasaules ir slēgušas savas durvis apmeklētājiem, radot ķēdes posmu iztrūkumus garajā graudu pārstrādes un patēriņa ķēdē. Radīto graudu pieprasījuma iztrūkumu ir grūti aprēķināt un paredzēt, jo pandēmijas izraisītais precedents mūsdienu pasauli skar pirmo reizi. Tāpēc, līdz tirgus ieraudzīs realitāti un patieso pieprasījumu, tirgū būs novērojama nenoteiktība, kas radīs straujas cenu svārstības.
COVID-19
Koronavīrusa pandēmijas laikā jau inficēti 3.6M pasaules iedzīvotāji. COVID-19 jau ir prasījis 253 tūkstoši cilvēku dzīvības. Straujākais saslimušo skaita pieaugums līdz šim novērojams ASV, kur šobrīd ar COVID-19 slimo 1.213 tūkstoši iedzīvotāji. Tomēr, ja Eiropu aplūko kā Eiropu nevis katru valsti atsevišķi, tad visvairāk saslimšanas gadījumu novērojami Eiropā.
Eiropā arī ir salīdzinoši augsts mirstības koeficents – pandēmijas lielvalstīs Spānijā, Itālijā Francijā un Lielbritānijā tas svārstās no 10% - 15%, kamēr Vācijā mirstība ir krietni atšķirīga – 4.2%. Arī ASV mirušo skaits pret saslimšanas gadījumiem veido 5.8%.
Pandēmijas ģeometriskās progresijas kāpe ir samazinājusies no 2.12x līdz 1.21x nedēļā. Šis rādītājs par laimi samazinās no nedēļas uz nedēļu.