GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2020.gada 25.maijā
Eiropa turpina palielināt kviešu eksporta tempus un sasniedz jaunus eksporta rekordus.
Tiek paredzēts, ka Francija pārspēs iepriekšējo gadu kviešu eksporta apjomu rekordus un tas Francijai ir izdevies, stratēģiski papildinot savus eksporta krājumus, nostiprinot eksporta tirgus pozīcijas un mazinot eksporta konkurenci no Melnās jūras tirgu. Iepriekš jau rakstījām, ka Melnās jūras tirgus graudu lielvalstis plāno samazināt savus eksporta apjomus, lai izslēgtu graudu deficīta draudus vietējā tirgū, pastiprinot pieprasījuma interesi pēc Eiropas izcelsmes kviešiem importa tirgos.
Eiropā, samazinoties iekšējam patēriņam, ko ir izraisījusi Koronavīrusa pandēmija, ir atbrīvojušies papildus kviešu krājumi, kas tiek novirzīti eksporta tirgos. Krājumu palielināšanās uz vietēja pieprasījuma samazinājuma pamata ir novērojama visās pārtikas un rūpniecības nozarēs. Pārlieku liela krājumu nasta negatīvi ietekmē Eiropas ekonomiku un nākotnes preču cenas. Šā brīža Eiropas Savienības preču pārprodukcijas problēmu veiksmīgi atrisina augstais preču pieprasījums importa tirgos. Bet uz to ilgi paļauties nedrīkst un preču noietam jāatjauno iepriekšējie tirdzniecības kanāli un jāstrādā pie jaunu sadarbības kanālu radīšanas.
Par laimi Eiropas ekonomikai, vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis atvieglo robežu bloķēšanas pasākumus, kas pozitīvi ietekmē ES ekonomikas straujāku atveseļošanos.
Eiropas kviešu tirgū šobrīd valda duālas sajūtas. No vienas puses laika apstākļi Eiropā nelabvēlīgi ietekmē labības attīstību un mazina izredzes labai kviešu ražai un kviešu ražošanas lielvalstis plāno palielināt vietējās kviešu rezerves, signalizējot graudu deficīta karogu, kas norāda uz kviešu cenas saglabāšanos vai pieaugšanu. Bet no otras puses visos labības tirgos tiek paredzēts krājumu palielinājums, ko veicina pieprasījuma samazinājums – raugoties uz tirgu no šī skatu punkta kviešu cenām nākotnē ieraugāms “sarkans karogs,” kas norāda uz kviešu nākotnes cenu samazināšanās tendencēm.
Eiropas tirgū valdošo apjukumu pastiprina neziņa par Krievijas un Ukrainas kviešu eksporta stratēģiju – šobrīd nav zināms vai eksporta ierobežojumi attieksies tikai uz 2019./2020. eksporta izpildi vai ierobežojumi tiks pagarināti arī 2020.2021.gada sezonā. Krievijā vairs netiek prognozētas rekordaugstās kviešu ražas, un iepriekš prognozētā kviešu raža 84M t apmērā ir samazinājusies līdz pēdējo gadu vidējam rādītājam 76M t.
Graudu tirgus “vienādojumu” šogad papildina vēl virkne saskaitāmo un nezināmo, kuri ir saistīti ar iekšējo un ārējo tirdzniecības politiku. Kviešu tirgus pozīciju noturēšanai, Eiropa savlaicīgi reaģēja un novērsa nesākušos cīņu ar iespējamo kukurūzas importa vilni, ieviešot ievedmuitas nodokli kukurūzai, kas nav ES izcelsmes - viens nezināmais garajā kviešu tirgus vienādojumā ir atrisināts.
2019./2020. gada eksporta sezonā Eiropa veiksmīgi turpināja uzsākto sadarbību ar Ķīnu, desmitkāršojot eksporta apjomu no Eiropas uz Ķīnu. Šajā eksporta sezonā iespējams uzsāktā sadarbība turpināsies vēl sekmīgāk, jo Ķīna ir ieviesusi papildus ievedmuitas nodokli Austrālijas izcelsmes miežiem, pārējiem importa kanāliem ļaujot importēt bez papildus ievedmuitas nodokļu sloga. Šāda Ķīnas tirdzniecības politika ir zaļā gaisma Eiropas produkcijai.
Kviešu cenas Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā atgriezās 190.00 EUR/t robežās, ļaujot dažiem lauksaimniekiem fiksēt kviešu cenu viņu izvēlētajā komforta zonā. Kviešu decembra līgumu augstākā cena sasniedz 191.75EUR/t. Cena nedēļas griezumā pieauga no 188.25EUR/t līdz 190.00 EUR/t.
Rapšu tirgus
Rapšu tirgū, līdzīgi kā kviešu tirgū, valda divi uzskati – 1. Rapšiem Eiropā samazinās pieprasījums; 2.Rapšiem palielināsies importa apjoms 2020./2021.gada sezonā. Divi pretrunīgi un diametrāli pretēji tirgus faktori – viens atbalsta cenu pieaugumu, bet otrs paredz cenu samazinājumu.
Arī mūsdienās, tehnoloģiju laikmetā ir grūti noteikt pandēmijas atstāto ietekmi uz degvielas patēriņa samazinājumu – ir zināms, ka patēriņš ir samazinājies, bet neviens neapņemas nosaukt precīzu vērtību šodien un arī nākotnē.
Rapši ir galvenā biodīzeļdegvielas izejviela Eiropā un Eiropas komisija iepriekšējā ziņojumā informēja, ka 2020./2021.gada sezonā Eiropai būs nepieciešams importēt līdz 4Mt rapšu, lai nodrošinātu nepieciešamo izejvielu un lai nodrošinātu nepieciešamo obligāto biodegvielas piejaukumu pie fosilās degvielas.
No iepriekšminētā ir redzama Eiropas un Globālā tirgus nenoteiktība, kas norāda, ka lauksaimniekiem ir jāapzinās savas saražotās preces pašizmaksa un skaidri jāzina, cik vēlas nopelnīt par katru saražot rapšu t. Šis gads neizskatās pēc klasiska rapšu tirdzniecības gada, kad var izmantot iepriekšējo gadu tirdzniecības pieredzi un stratēģiju.
Ir vērts atcerēties, ka augstākā rapšu cena 2019.gada sezonā novembra līgumiem sasniedza 389.00 EUR/t (17.09.2019.), bet rapšu cena 20.maija nedēļā sasniedza 370.00 EUR/t, kas ir par 9 EUR/t zemāka cena kā šogad iepriekšējā nedēļā. Tirgū nav novērojamas sevišķi lielas izmaiņas, kas varētu ienest kardinālas izmaiņas šajā tirgū, šī gada sezonā. Aplūkojot un salīdzinot rapšu cenu grafikus (2019.gada un 2020.gada), abos grafikos līdz 22.maija datumam ir saskatāmas līdzīgas cenu veidošanās tendences.