GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2020.gada 14.decembrī
Kviešu eksporta nodoklis Krievijā
Krievija plāno ieviest kviešu eksporta nodokli kā daļu no iekšzemes pārtikas cenu stabilizācijas pasākumiem, iepriekšējā pirmdienā valdības sēdē paziņoja ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs. Valdības lēmums šobrīd ir izpelnījies kritiku no Krievijas prezidenta Vladimira Putina – Putins uzskata, ka lēmuma virzīšana ir sasteigta un nepietiekami izvērtēta. Eksporta nodoklis tiek plānots ieviest no 2021.gada 15.februāra līdz 30.jūnijam un eksporta nodokļa apmērs tiek noteikts 2000 RUB/t apmērā (~25 EUR/t). Valdība ir iecerējusi ieviest eksporta nodokli visiem kviešu veidiem un visām kviešu kvalitātes grupām. Eksporta nodokļa ieviešana varētu samazināt eksporta apjomu 2020./2021.gada sezonā par 2-3M t līdz 37.8-38.8M t. Viens no eksporta nodokļa ieviešanas iemesliem ir vietēja tirgus cenu stabilizēšana – šajā gadījumā samazināšana, palielinot kviešu krājumus un piedāvājuma iespējas vietējā tirgus patērētājiem. Krievijas tirgus konsultanti uzskata, ka eksporta nodokļa ieviešana varētu daļai lauksaimnieku likt pārdomāt realizēt graudus šajā sezonā un gaidīt 2021.gada jūliju, lai realizētu graudus par iespējams vēl izdevīgākām cenām.
Eksporta nodokli plāno papildināt ar graudu eksporta kvotu 17.5M t apmērā. Krievijas valdības lēmums šobrīd ir izsaucis lielu rezonansi globālā tirgus arēnā, kas iepriekšējā nedēļā stimulēja cenu pieaugumu visās pasaules preču biržās.
Krievijas prezidents, neraugoties, ka kritizēja eksporta nodokļa ieviešanas ideju, bija arī kritisks pret vietējā tirgus pārtikas cenu pieaugumu, kas vienlaicīgi sakrīt ar iekšzemes ienākumu kritumu par 4.8% trešā gada ceturksnī. Ieņēmumu kritumu valdība šobrīd vairāk skaidro ar pirktspējas samazināšanos COVID-19 uzliesmojuma dēļ.
Krievijas valdības sarunas (uzsvars uz vārdu SARUNAS, jo šis vēl nav apstiprināts lēmums par eksporta nodokļa ieviešanu), palīdzēja ASV kviešu marta piegāžu līgumu cenām palielināties par 3.7%, sasniedzot 6.18 USD/bu, pārsniedzot 7 gadu augstākās cenu vērtības. Līdzīga situācija bija novērojama arī Parīzes biržā. Parīzes biržā gan marta līgumu rekordi netika gāzti, bet cenas atveseļojās un piektdien sasniedz decembra mēneša ietvaros cenu rekordus 211.25 EUR/t. Nedēļas griezumā cenas palielinājās no 200.75 EUR/t līdz 210.50 EUR/t jeb par 4.6%.
Cenu pieaugumu vēl labāk akcentē fakts, ka EUR/USD valūtas indeksa svārstības iepriekšējā nedēļā bija nebūtiskas, lai šo faktoru uzskatītu par būtisku cenu stimulatoru. Valūtas indekss bija negatīvs un nedēļas griezumā samazinājās no 1.21300 līdz 1.21097 jeb par -0.16%, ko noteikti nevar uzskatīt par būtisku indeksa svārstību.
Visu šo ziņu sakarā ir svarīgi atcerēties, ka Austrālija aizvien turpina agresīvu kviešu tirdzniecības politiku, kas “atdzesē” kviešu tirgus situāciju, kas saistīta ar Krievijas valdības eksporta nodokļa politiku.
Neraugoties uz Krievijas valdības iespējamo lēmumu par eksporta nodokļa ieviešanu, kviešu cenas Melnās jūras tirgū vecās ražas kviešiem pieauga un atgriezās 258.00 USD/t robežās. Šī cena attiecas uz piegādēm marta mēnesī. Iepriekšējā augsto cenu periodā marta cenas bija 261.00 USD/t. Cenu pieaugums Melnās jūras tirgū šobrīd saistīts ar vietējo eksportētāju vēlmi sasteigt tirdzniecības darījums pirms eksporta nodokļa stāšanās spēkā un vietējo ražotāju nevēlēšanos realizēt graudus par samazinātām cenām.
Kviešu cenas graudu piegādēm no decembra līdz janvāra beigām Baltijas valstīs šobrīd ir dažādas. Cenas dažādam kviešu kvalitātes grupām aizvien ir atšķirīgas un iepriekšējā gada scenārijs neizpildās, kad par visām pārtikas kviešu grupām tika maksāta vienāda cena vai piedāvāta vienāda cenu formula. Par 14% proteīnu tiek maksāts 0…+2 EUR pie 2021.gada Marta biržas indeksa; par 13% proteīnu tiek maksāts -1…0 EUR pie 2021.gada Marta biržas indeksa; par 12.5% proteīnu tiek maksāts -2…-1 EUR pie 2021.gada Marta biržas indeksa; par 11.5% proteīnu tiek maksāts -8..-6 EUR pie 2021.gada Marta biržas indeksa.
Rapšu tirgus
Rapšu tirgus cenas iespējams arī tiks papildus atbalstītas Krievijas valdības eksporta nodokļa ieviešanas dēļ. Rapšu sakarā eksporta nodoklis attiecas uz saules puķu sēkliņām, kurām Krievijas valdība nodokli ieviesa 30% apmērā. Ņemot vērā, ka Eiropā saules puķes un saules puķu eļļa lielu lomu nespēlē, tad šis ir viens no inerces faktoriem, kas Parīzes biržā atbalsojas no globālā augu eļļas tirgus.
Sojas pupiņu stādīšanas apstākļi Dienvidamerikā aizvien ir neapmierinoši, jo sausie laika apstākļi neļauj tos pabeigt paredzētajos termiņos, turklāt sojas pupiņu attīstībai sausie laika apstākļi arī nenāk par labu. La Nina ietekme tiek prognozēta līdz janvārim.
Rapšu novākšana Austrālijā tuvojas beigām – pēdējie lietus nokrišņi lauksaimniekiem liek novirzīties no termiņiem, bet šis faktors arī nāk par labu un šogad Austrālijas rapšu raža tiek prognozēta 4M t apmērā.
Sojas pupiņu tirgū šobrīd iestājies neliels sasalums, ja mēs runājam par ASV un Ķīnas savstarpējo tirdzniecību, t.i., Ķīna vairs tik intensīvi neveic sojas pupiņu iepirkumu no ASV. Tirgus konsultanti uzskata, ka Ķīna šobrīd iepirkumu ir pārnesusi no Brazīlijas un turpmāk līdz martam pieprasījums tiks apmierināts no Dienvidamerikas piegādātājiem.
Parīzes biržā rapšu cenas iepriekšējā nedēļā Februāra tirdzniecības sesijā piedzīvoja nelielu cenu kāpumu, cenām palielinoties no 406.25 EUR/t līdz 408.50 EUR/t. Nedēļas augstākā reģistrētā cenas sasniedz 411.25 EUR/t. Rapšu cena Baltijas ostās saglabājas esošajās robežās un rapšu piegādātāji var saņemt -6…-8 EUR/t no Februāra biržas cenas.