GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 5.oktobrī
HB4 – ģenētiski modificēti kvieši
Šajā graudu tirgus apskatā vairāk apskatīsim iespējamās nākotnes graudu tirgus tendences, kas tiek saistītas ar pārtikas graudu ražošanu, lai apmierinātu straujo nākotnes pārtikas pieprasījuma pieaugumu.
Saskaņā ar ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pētījumiem un aprēķiniem, pasaulē līdz 2035.gadam ir gaidāms pārtikas ražošanas un patēriņa pieaugums par 50%, no kura kviešu patēriņam prognozē pieaugumu par 20%. Ņemot vērā klimatiskās izmaiņas un pēdējo gadu kviešu ražošanas problēmas, tirgū tiek meklētas dažādas kviešu audzēšanas alternatīvas, ar kurām palielināt kviešu ražu esošajās kviešu audzēšanas platībās un pielāgoties klimatiskajām pārmaiņām. Šajā sakarā pārtikas un lauksaimniecības organizācija apskata ģenētiski modificētu kviešu audzēšanas iespējas, lai apmierinātu pārtikas pieprasījuma pieaugumu.
Šajā sakarā jau 2020.gada oktobrī Argentīnas un Argentīnas lauksaimniecības ministrija kļuva par pirmo valsti, kas apstiprināja ģenētiski modificētu kviešu celmu HB4, ko kopīgi radīja Argentīnas uzņēmums Bioceres Crop Solutions Corporation un franču sēklu specializētais uzņēmums Florimond-Desprez. Ģenētiski modificēto kviešu HB4 izstrādātāji apgalvo, ka šiem kviešiem ir par 20% lielākas ražas potenciāls un šie kvieši ir izturīgāki pret sausiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar tradicionālajām kviešu šķirnēm.
Argentīna jau līdz 2020.gada oktobrim var tikt uzskatīta par ģenētiski modificētas pārtikas ražošanas lielvalsti, jo no Argentīnas 38M ha aramzemes 65% tiek kultivēti ģenētiski modificēti kultūraugi – galvenokārt šobrīd Argentīta audzē ģenētiski modificētas sojas pupiņas, kukurūzu un kokvilnu. 2021./2022. ražošanas gadā 6.5M ha platībā Argentīna plāno iesēt kviešus no kuriem 55 000 ha tiks iesēti HB4 kvieši. Argentīna prognozē, ka 2022.gada pirmā ģenētiski modificētā kviešu raža dos 260 000 t lielu ražu.
Argentīna ir Latīņamerikas lielākā kviešu ražotāja, un tā ražo aptuveni 5% no kopējās pasaules kviešu produkcijas. 2020./2021. kviešu ražošanas gada kopējā kviešu raža ir aptuveni 17M t no kurām 10M t tiek un tiks eksportētas. Argentīnas kviešu eksporta stratēģiskais partneris līdz šim ir Brazīlija, kura importē 85% (aptuveni 7M t) no Argentīnas eksportam paredzētajiem kviešiem. Brazīlija arī praktizē un atbalsta biotehnoloģisku kultūraugu ražošanu un ieņem otro vietu pasaulē aiz ASV. Brazīlija ģenētiski modificētu kultūraugu ražošanu pirmo reizi ieviesa 1998.gadā un līdz šim šie kultūraugi ir uzrādījuši izcilus rezultātus salīdzinot ar tradicionālajiem augiem. Brazīlijas ģenētiski modificētās sojas pupiņas uzrāda par 26% labāku sniegumu, bet kukurūzas par 64% līdz pat 152% labāku sniegumu.
Argentīna plāno, ka daļu no pirmajiem ģenētiski modificētajiem kviešiem importēs Brazīlija. Savukārt Brazīlijas ģenētiskā tirgus opozīcija un kviešu dzirnavnieki ir citās domās un - drīz pēc Argentīnas paziņojuma par atbalstu HB4 celma kviešiem, Brazīlijas tirgus dalībnieki paziņoja, ka iespējams ģenētiski modificētie kvieši netiks importēti un izmantoti pārtikas ražošanā. Brazīlijas tirgus dalībnieki ir veikuši aptauju, kuras rezultāti uzrāda, ka 90% no Brazīlijas patērētājiem nav gatavi ģenētiski modificētiem kviešiem, savukārt citas pasaules valstis 100% noliedz jebkādu gatavību ģenētiski modificētiem kviešiem. Brazīlijas tirgus dalībnieki uzsver: “Mēs nevēlamies būs izmēģinājuma jūras cūciņas!” Iebildumi pret ģenētiski modificētu kviešu kultivēšanu nav pilnībā neracionāli, jo daudzi nozares eksperti ir noraizējušies par tradicionālo kviešu audzēšanas un pārstrādes tehnoloģijas savietojamību ar ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu un pārstrādi.
Ņemot vērā, kā vizuālas atšķirības starp ģenētiski modificētiem un tradicionāliem kviešiem nav novērojamas, pastāv iespēja, ka Argentīna eksportējot kviešu var veidot dažādo kviešu maisījumu. Tāpēc Brazīlija izskata iespēju pilnībā boikotēt kviešu importu no Argentīnas. Tas nozīmē, ka 2021./2022. eksporta sezonā var uzrasties brīvas 7M t kviešu t no Argentīnas, kas tiks piedāvātas cietiem alternatīviem importa tirgiem. Šobrīd Argentīna izskata kviešu eksporta piedāvājumus no Urugvajas un Paragvajas, kuras abas ir Brazīlijas sauszemes kaimiņvalstis. Šajā sakarā ieguvējas ir citas tradicionālo kviešu audzēšanas valstis (Kanāda, ASV, Eiropas savienība un Krievija), kurām būs iespēja piedāvāt kviešus boikotējošajai Brazīlijai.
Šobrīd ģenētiski modificētās pārtikas tirgū ir izveidojusies interesanta situācija, kurā otrs lielākas ģenētiski modificētu kultūraugu kultivētājs (Brazīlija) atsakās no ģenētiski modificētiem kultūraugiem – šajā gadījumā no kviešiem. Ir saskatāmas bažas par jebkādu ģenētiski modificētas pārtikas produkcijas kvalitāti, ko paši ražo un piedāvā patērētājiem. Neraugoties uz pirmajām tirgus emocijām, kviešu tirgus redz, ka ģenētiski modificētu kviešu audzēšanas laika deglis ir aizdedzināts un, balstoties uz līdzšinējo situāciju, ģenētiski modificēti kvieši ir viens no nākotnes pārtikas problēmas risinājumiem.
Kviešu tirgus
Iepriekšējā nedēļā ASV lauksaimniecības departaments publicēja kārtējo ikmēneša ziņojumu par situāciju lauksaimniecības preču tirgū, kurš rezonēja globālajā tirgū, izsaucot cenu pieaugumu kviešu tirgū, bet cenu samazinājumu kukurūzas un sojas pupiņu tirgū. ASV kviešu raža šajā sezonā ir papildus samazinājusies par 1.4M t no iepriekšējā pārskata un kopējā kviešu raža pirmo reizi kopš 2002.gada ir zem 45M t. ASV bez kviešu ražas samazinājuma problēmas ir arī kvalitātes problēmas, kas novērojamas gan cietajos, gan mīkstajos kviešos.
Atliek secināt, ka šajā sezonā nav vietas uz pasaules, kur nebūtu novērojamas kviešu ražas vai kvalitātes problēmas. Un to mums lieliski apstiprina kvieši cenas – Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā kviešu cenas pirmo reizi pārkāpa psiholoģisko 260.00 EUR/t robežu, sasniedzot pat 265.75 EUR/t augstāko vērtību. Nedēļas griezumā cenas palielinājās no 253.25 EUR/t līdz 164.25 EUR/t jeb par 4.2%. Savukārt kopš gada sākuma cenas ir pieaugušas no 194.00 EUR/t līdz 264.25 EUR/t jeb par 26.6%.
Piebildīsim faktus, ka kopš gada sākuma EUR vērtība pret USD ir samazinājusies no 1.22390 līdz 1.15928 jeb par 5.3%, bet jēlnaftas cena ir palielinājusies 48.40 USD/brl līdz 75.88 USD/brl jeb par 36.2%.
