GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 29.novembrī
Eiropas savienība palielina kviešu eksporta apjomu prognozes
Iepriekšējā nedēļā Eiropas komisija palielināja savas plānotas kviešu eksporta prognozes, kas ievērojami samazinās Eiropas kviešu krājumus eksporta sezonas beigās. Optimistiskās prognozes tiek izteiktas ar nosacījumu, ka 2022.gada kviešu raža attaisnos šobrīd uzliktās cerības. Šī gada eksporta sezonas paceltā latiņa palielina eksporta plānus par 16.8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un neraugoties uz eksporta sezonas sākumu, kas ieskicēja drūmāku noskaņojumu Eiropas eksportam. Līdz šim brīdim Eiropai ir izdevies nosūtīt eksportā 10.27M t kviešu un tas ir tikai par 3.9% labākās rādītājs kā pērn. Šobrīd lielākais Eiropas eksportētājs ir Rumānija, kuras pēdējā mēneša sūtījumi uz Ēģipti ir pieauguši deviņas reizes līdz 1.2M t. Svarīgi arī piebilst, ka Rumānija ir viens no mazāk skartajiem kviešu tirgiem, jo šajā sezonā netika sevišķi “traumēts” laika apstākļu ietekmes dēļ.
Eiropas kopējos kviešu krājumus nāksies samazināt arī uz vietējā patēriņa rēķina. Tiek prognozēts pieaugums kviešu realizācijai vietējā Eiropas tirgū, kas Eiropas kviešu krājumus līdz nākošajai ražai samazinās vēl par 1.2M t līdz 12.7M t. Šis šobrīd ir loģisks iznākums, jo Eiropas kviešu tirgus nevar sevišķi lepoties ar augstas kvalitātes kviešiem visos reģionos – līdz ar to preču tirdzniecība Eiropas līmenī ir risinājums, lai nodrošinātu mazāk nodrošinātos reģionus ar nepieciešamo pārtikas kviešu daudzumu. Eiropas komisija savas optimistiskās prognozes balsta uz faktiem, kas tiek salīdzināti ar pēdējiem diviem gadiem – 2022.gada ziemas kviešu sējas periods bija labvēlīgāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad Eiropā netika iesēti ziemas kviešu un ziemas rapši plānotajā apmērā nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ. Šobrīd nav precīzi ciparu par ziemas kviešu sējumiem Eiropā, bet aplēses uzrāda mērenu ziemas kviešu kopējās platības pieaugumu un salīdzinoši strauju ziemas rapšu sējumu pieaugumu, ko ir sevišķi veicinājusi augstā rapšu cena tirgū.
“Rudens laikapstākļi ir ļāvuši Eiropas lauksaimniekiem pabeigt ziemāju sēju bez būtiskiem ierobežojumiem, un lielāka daļa kultūraugu ir sadīguši labi un ir labā stāvoklī,” ziņo ES laikapstākļu uzraudzības aģentūra JRC MARS. MARS arī savlaicīgi brīdina, ka labvēlīga temperatūra, kas ir piemērota kultūraugu agrīnai attīstībai, var arī veicināt nevēlamu nezāļu, kaitēkļu un slimību attīstību, tāpēc ir rūpīgi jāuzrauga šīs kultūraugu problēmas līdz ziemas perioda beigām. Raugoties nākotnē ar tagadnes acīm, MARS vērš uzmanību, ka pašreizējais lietus deficīts Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos tomēr rada zināmas bažas par ziemāju labības attīstību. Turpinot par MARS novērojumiem un rapšiem - Eiropas ziemas rapša sējumi kopumā ir labā stāvoklī. Galvenajos audzēšanas reģionos rapši tika iesēti optimālos termiņos un labvēlīgos apstākļos, izņemot Rumāniju, kurā rapšu sējai bija sausi apstākļi.
Jāpiebilst, ka Eiropas komisija šobrīd vēl nav izskatījusi un izvērtējusi minerālmēslu cenu sadārdzinājumu, kas ir neatņemama sastāvdaļa, lai runātu un prognozētu Eiropas kviešu ražas apmērus 2022.gada sezonai. Līdz ar to neatkarīgie tirgus analītiķi šobrīd izvairās izteikt prognozes, jo apzinās, ka kopējās platības mērens vai straujš pieaugums nedrīkst tikt ņemts par apgalvojumu, ka nākoša gada ražai ir lielāks potenciāls kā pērn.
Baltijas valstīs ziemas kviešu sējumi ir apmierinoši un vietējās aptaujas liecina, ka lauksaimniekiem ir izdevies sējas darbus pabeigt optimālajos termiņos un ziemas kviešu sējumi pirms ziemas ir sasnieguši vēlamo attīstības stadiju, lai bažas par pārziemošanu būs mazākas. Šādu apgalvojumu nevar teikt par ziemas rapšiem, jo neraugoties uz sējas termiņu ievērošanu Baltijas valstīs ziemas rapši sējumi ir ļoti atšķirīgi. Laika apstākļi augusta beigās un septembra sākumā visos Baltijas valstu apgabalos nav bijuši vienādi, turklāt šajā sezonā ir bijusi liela nozīme sēšanas tehnoloģijas izvēlei – apgabalos ar mitrāku augsnes saturu tiešā sēja sevi ir attaisnojusi, bet apgabalos, kur nokrišņi augusta beigās un septembra sākumā bija mazā, tiešās sējas tehnoloģija sevi nav attaisnojusi un rapšu sējumi izskatās nevienlīdzīgi un raibi. Lielu ietekmi uz rapšu attīstību ir atstājusi gaisa temperatūra, kas šajā rudens sezonā ir bijusi zemāka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šobrīd par ziemas rapšu sējumiem Baltijas valstīs izteikt skaļus apgalvojumus būtu pāragri, jo iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka mazāk attīstījušies rapši rudens periodā spēj iedot labas ražas pie nosacījuma, ka laika apstākļi pārējā veģetācijas periodā ir optimāli.
Minerālmēslu krīze
Lauksaimniecības tirgu aizvien brīdina par minerālmēslu pieejamību 2022.gada sezonā. Mēslošanas līdzekļu pārdošanas apjoms pasaulē 2020. gadā pārsniedza 53 miljardus USD. ASV bāzētās kompānijas CF Industries izpilddirektors, kuram visā pasaulē ir deviņas ražotnes un kam septembrī bija vajadzīgs valdības atbalsts, lai turpinātu atvērt minerālmēslu ražošanas rūpnīcu Apvienotajā Karalistē, ir devis stingru brīdinājumu, ka globālā labības raža šajā sezonā samazināsies mēslošanas līdzekļu trūkuma dēļ. CF Industries ir pasaulē lielākais mēslojuma ražotājs. Dabasgāze ir galvenais izejmateriāls slāpekļa ražošanā. Dabasgāzes cenas Eiropā šogad līdz šim ir pieaugušas par aptuveni 500%, un tās ir nopietni ietekmējušas slāpekļa ražošanu. Eiropā šis cenu pieaugums ir līdzvērtīgs jēlnaftas tirdzniecībai aptuveni USD 200 par barelu. Dabasgāzes cenas ir augušas visur, bet Āzijā un ASV cenas ir nedaudz draudzīgākas - dabasgāzes cenas šajos reģionos ir pieaugušas tikai par aptuveni 150%, salīdzinot ar citiem nozīmīgiem tirgiem.
Enerģijas izmaksu pieaugums nav vienīgā problēma, kas ir veicinājusi straujo cenu kāpumu minerālmēslu tirgū. CF Industries šā gada sākumā nācās uz laiku apturēt ražošanu dažās tās ASV rūpnīcās pēc spēcīgajām vētrām ASV līča piekrastē. Otrs nozīmīgs tirgus pagrieziens ir saistīts ar mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju - šā gada sākumā ASV un Eiropas Savienība noteica sankcijas pret lielāko minerālmēslu ražotāju Baltkrievijā - Belaruskali.
Mūsu lielākais kaimiņš Krievija novembra sākumā paziņoja, ka no decembra sešus mēnešus ierobežos slāpekļa mēslojuma eksportu. Eksporta kvota ir noteikta 5,9 miljonu tonnu slāpekļa un 5,3 miljonu tonnu apmērā slāpekli saturošam mēslošanas līdzekļiem. Lielākie Krievijas slāpekļa mēslošanas līdzekļu klienti, izņemot pašu Krieviju, ir Brazīlija un ASV. Arī Ķīna ir nozīmīgs minerālmēslu tirgus ražotājs pasaulē – Ķīna ir lielākā fosfātu ražotāja, kas ir aizliegusi eksportu vismaz līdz 2022. gada jūnijam. Lielākie Ķīnas mēslošanas līdzekļu pircēji ir Indija, Pakistāna un Dienvidaustrumāzijas valstis. Indija ir paziņojusi, ka piešķirs papildu subsīdiju USD 757,79 miljonu apmērā, lai lauksaimnieki varētu iegādāties fosfātu mēslojumu.
Eiropas Savienībai vajadzētu sekot Indijas piemēram un sākt plānot piešķirs papildus subsīdiju lauksaimniecības sektoram, lai mīkstinātu iespējamos pārtikas ražošanas draudus. Šobrīd tirgū neveidojas neviens pozitīvs signāls, kas liktu domāt, ka problemātiskā situācija minerālmēslu sektorā varētu uzlaboties un tai ir redzama izeja īstermiņā. Šķiet tie lauksaimnieki, kas ir parūpējušies par minerālmēslu iegādi 2022.gada ražošanas vajadzībām var būt mierīgi, bet tiem, kuri vēl nav iegādājušies, priekšā lieli izaicinājumi – atrast minerālmēslus tirgū un atrast tos par ražošanai atbilstošu cenu.
Kviešu un rapšu cenas
Iepriekšējā nedēļa Parīzes biržā bija pēdējā decembra kviešu līgumu tirdzniecības nedēļa, kuras laikā nebija novērojamas sevišķi izteiktas kviešu cenu histērijas un nedēļa iesākās 303.75 EUR/t, bet nedēļas beigās līgumi tika tirgoti par 298.50 EUR/t. Nedēļas augstākā cena sasniedza 313.50 EUR/t. Jāpiezīmē, ka reālo darījumu skaits bija neliels un decembra iepirkumu sesija lika nojaust, ka tā ir beigusies jau nedēļas sākumā. Kviešu cenas salīdzinot ar iepriekšējo gadu jāsecina, ka kviešu cena šajā sezonā ir palielinājusies par 100 EUR/t jeb par ~33%.
Rapšu tirgus cenas šobrīd ir iegājušas mierīgākā fāzē, kas varētu turpināties līdz nākošajam iepirkuma vilnim un tas lieliski atspoguļojas rapšu biržas cenās Parīzē. Rapšu cenas februāra līgumiem nedaudz stagnē un atkāpjas no augstās 700 EUR/t cenas atzīmes. Tas nebūt neliecina par rapšu pietiekamību tirgū, tas vairāk liecina par pieprasījuma samazinājumu brīdi. Ir ierasts ka rapšu iepirkums Eiropā sadalās trīs galvenajos iepirkuma etapos – ražas laiks, gadu mija un agrais pavasaris pirms jaunās ražas. Rapšu cenas februāra līgumiem iepriekšējā nedēļā Parīzes biržā samazinājās no 680.00 EUR/t līdz 673.25 EUR/t, bet nedēļas augstāka rapšu cena sasniedza 695.75 EUR/t un zemākā cena atsitās pie 679.50 EUR/t.