LAUKSAIMNIECĪBAS TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 14.decembrī
Kviešu cenas nedaudz atkāpjas, bet…
Kviešu cenas Parīzes biržā pēdējo divi nedēļu laikā ir nedaudz atkāpušās no 300 EUR/t cenas robežas, bet kviešu tirgus analītiķi un lielie spēlētāji paredz cenu atgriešanos, norakstot šo cenu samazinājumu uz īslaicīgu pieprasījuma samazinājumu. Vēsturiskie cenu grafiki katru gadu uz ziemassvētku laiku uzrāda cenu samazinājumu, kas tiešā mērā tiek saistīts ar tirdzniecības tempu kritumu uz svētku rēķina. Kviešu cenas atdzīvosies un iespējams tas būs pamanāms pat vēl šī gada nogalē. Cenu pieaugumam pat tiek paredzēts sasniegt vēsturiski augstākās virsotnes, un tam ir vairāki spēcīgi argumenti, par kuriem tad arī runāsim šajā graudu tirgus apskatā.
ASV graudu tirgus cenas pēdējo nedēļu laikā ir samazinājusies no 9.00 USD/bušeli līdz 7.09 USD/bušeli, tomēr tirgus dalībnieki pārliecinoši uzskata, ka kviešu cenas ASV atgriezīsies iepriekšējā cenu līmenī, iestājoties Jaunajam gadam. Šobrīd cenu kritumi tiek argumentēts ar papildus maziem un ne sevišķi nozīmīgiem tirgus faktoriem, kas saistīti ar Argentīnas un Austrālijas kviešu ražas rezultātiem. Bet globālais tirgus arī apzinās, ka šie divi tirgi nespēs aizpildīt šā gada pārtikas kviešu caurumu. Šo tirgu eksporta piegādes remdēs tirgus satricinājumu īslaicīgi un vēl ir jautājums vai tas patiešām notiks, jo visu vēl sarežģītāku padara pieaugušās transporta izmaksas.
Tirgus cenām par labu spēlējošie pozitīvie signāli nekur nav pazuduši – aizvien tirgū tiek daudz signalizēts par pārtikas graudu nepietiekamību, Krievijas eksporta kvotām, dārgo loģistiku, lai graudu nogādātu līdz patērētājiem, augsto pieprasījumu no importa tirgiem un salīdzinoši mazo piedāvājumu no eksporta tirgiem, kuriem aizvien svarīgākā vērtība ir nodrošināt savus vietējos patērētājus un tad domāt par eksportu. Papildus jau ilgi signalizējošajiem signāliem, kviešu tirgus cenas sāk atbalstīt augstās minerālmēslu cenas un bažas par jauno COVID-19 vīrusa paveidu Omicron, kas atkal varētu ieviest jaunus preču apmaiņas ierobežojumus. Šī jau būs otrā reize un otrais gads pēc kārtas, kad mēs redzēsim, ko spēj paveikt vīruss. Tirgus dalībnieki uzskata, ka tieši Omicron izplatība vēl spēcīgāk ietekmēs plaša patēriņa preču cenu pieaugumu.
Nedaudz paturpinot par Krieviju - Krievijas peldošais eksporta nodoklis graudiem, visticamāk, tiks saglabāts vismaz nākamo ceturksni, turpinot ietekmēt kviešu pieejamību pasaules tirgū. Tiek ziņots, ka Maskava apsver iespēju ieviest aizvien jaunus eksporta nodokļus un kvotas kviešiem, kas neizslēdz iespēju, ka šie regulējumi tiks attiecināti arī uz minerālmēsliem.
Šo visu cenu atbalstošo faktoru kopumam nav īstermiņa risinājuma, kas liecina par cenu saglabāšanos ilgākā periodā. Ko mēs saprotam ar ilgāku periodu!? Šobrīd galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos ir ziema, un ir grūti kaut ko paredzēt un noteikt, kamēr augi guļ un nav zināms, cik skarba būs ziema – tāpēc pirmās tirgus aplēses par ziemas kultūraugu pārziemošanu sniegs reālu tirgus virzību un tas notiks 2022.gada pavasarī. Jaunā gada pavasaris arī tiek uzlikts kā pirmais atskaites punkts, lai ieraudzītu kaut kādu tirgus situācijas izmaiņu, kas var būt abpusēji vērsta. Šobrīd gan atsauksimies uz lielākajiem kviešu tirgus dalībniekiem (ASV un Eiropu), kas paredz, ka kviešu cenas, sākoties jaunajai 2022./2023.gada ražas sezonai, tomēr samazināsies.
Ziemas sējumi 2022.gada sezonai
Svarīgi arī piebilst, ka Eiropas un Lielbritānijas tirgus dalībnieki 2022.gadā saredz kviešu ražas samazinājumu, kas var ieviest jaunas korekcijas attiecībā uz kviešu cenām Eiropā. Kviešu ražas samazinājums tiek balstīts uz proporcijas izmaiņām ziemas kultūraugu sējumos – lauksaimnieki Eiropā un Lielbritānijā augsto rapšu cenu dēļ ir izvēlējušies palielināt ziemas rapšu sējplatības, kas signalizē par rapšu kopējās ražas izaugsmi. Apkopojot kopējo Eiropas savienības 27 kviešu audzēšanas valstu ziemas kviešu sējumu platības, šā brīža aplēses norāda uz 2022.gada kviešu ražas samazinājumu līdz 139.80 M t, kas ir mazāk nekā 143.20 M t 2021.gadā. Liels samazinājums ir redzams Balkānu valstīs – Rumānija saražos 7.9M t (2021.gadā 11.1M t), Bulgārija saražos 5.7 M t (2021.gadā 7.2 M t). Par šiem diviem tirgus dalībniekiem Eiropai vajadzētu izteikt prognozes nekļūdīgi, salīdzinot ar tirgiem, kur ziemas periods ir krietni skaudrāks un neparedzamāks. Tiek prognozēts, ka Francijai, ES lielākajai kviešu ražotājam, 2022. gadā raža samazināsies līdz 34,5 miljoniem tonnu no 35,3 miljoniem pērn, savukārt otrajā audzētājā Vācijā mīksto kviešu produkcija samazināsies līdz 22,1 miljonam tonnu no 21,4 miljoniem. Vācijas šajā sezonā tomēr ir bijusi vairāk konservatīva, jo kopējās rapšu platības nav pieaugušas tik strauji, ka citos nozīmīgos Eiropas apgabalos.
Attiecībā uz rapšu sēklām, kas ir Eiropas galvenā eļļas augu sēklu kultūra, tirgus paredz un sagaida Eiropas un Lielbirtānijas ražošanas apjomu 20.00M t apmērā, salīdzinot ar 18,5 miljoniem tonnu 2021.gada sezonā. Kā jau iepriekš minējām – straujo rapšu ražas pieaugumu galvenokārt noteica lielākas sējplatības vairākās valstīs, tostarp Francijā, Lielbritānijā, Rumānijā un Bulgārijā.
Minerālmēslu tirgus
Aizvien vairāk globālais lauksaimniecības preču tirgus akcentē šoku, ar kuru saskaras šodien visa nozare. Tas, kas notiek minerālmēslu tirgū, var novest pie straujas pārtikas ražošanas samazinājuma un ievērojami palielināt pārtikas nodrošinājuma risku. Minerālmēslu tirgū notiekošais aizvien vairāk satrauc visus nozari. Šodien mēs nerunājam tikai par minerālmēslu pieejamību, bet arī par minerālmēslu cenu pat ja augiem nepieciešamais mēslojums būs pieejams. Lauksaimniecības sektors stūrē uz papildus naudas iepludināšanu tirgū, lai pārciestu tuvojošos, bet tomēr salīdzinoši reālos draudus. Un papildus naudas iepludināšana nav nekas labs, jo tas tūlītēji signalizē par inflācijas riskiem, kas var stipri apdraudēt nozari, jo lauksaimniecības ražošanas cikls ir garāks, kā to vēlas saredzēt vai saredz ekonomika.
Mēslošanas līdzekļu izmaksas šogad pieauga, augot pieprasījumam un zemākam piedāvājumam, jo rekordlielās dabasgāzes un ogļu cenas izraisīja ražošanas samazinājumu energoietilpīgajā mēslošanas līdzekļu nozarē. Pārtikas cenas pasaulē ir sasniegušas augstākās vērtības pēdējo desmit gadu laikā, un pieaugošās mēslošanas līdzekļu izmaksas tikai palielinās spiedienu uz pārtikas pieejamību un cenām, īpaši no importa atkarīgajās ekonomikām.
Arī minerālmēslu sakarā jāpiemin COVID-19, kas jau ir iznīcinājis neaprakstāmu miljonu cilvēku dzīvības. Tas ir arī iemanījies radīt iztikas līdzekļu samazinājumu miljoniem mājsaimniecību. Mēslojuma izmaksas skars ne tikai lauksaimniekus, bet arī tiks pārnestas uz patērētājiem (mājsaimniecībām), palielinot pārtikas cenas. Pārtikas cenu pieaugums situāciju padara un padarīs globāli drūmāku – tiks īpaši smagi skartas nabadzīgās valstis, kas ir atkarīgas no pārtikas importa.
Minerālmēslu sakarā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija brīdina par minerālmēslu haosu, 2022.gada sākumā, jo Eiropā, Ziemeļamerika un Ziemeļāzija vēsturiski veic lielākos iepirkumus, gatavojoties jaunajai sezonai. Šis gads būs atšķirīgs, jo minerālmēslu ražošana ir un paliks ierobežota. Minerālmēslu lielākie ražotāji ir veikuši urīnvielas iepirkumu, lai nodrošinātu ražošanu līdz 1.janvārim. Šodien nav prognozējams, kāds būs scenārijs pēc 1.janvāra.
Reaģējot uz to, lauksaimnieki visā pasaulē vai nu kavē pirkumus, cerot uz cenas samazinājumu, vai plāno samazināt mēslojuma izmantošanu, lai ietaupītu naudu. Situācija neapšaubāmi veidojas drūma, un acīmredzami lielajām ekonomikām tomēr būs jāievieš subsīdiju programmas, lai mazinātu pārtika pieejamības riskus un uzņemtu triecienu uz ekonomiku. Pirmais precedents jau ir Indija, kas 2021.gada novembrī ieviesa subsīdiju programmu, lai lauksaimnieki varētu iegādāties ražas nodrošināšanai nepieciešamos minerālmēslus.