Tirgus pārskats 2022.gada 7.martā
Putina karš Ukrainā - vai Krievijas ekonomika to var atļauties?
Krievijas valdošās varas uzsāktais karš ar Ukrainu turpinās jau 12 dienu. Ir šausminoši noskatīties uz Krievijas genocīdu pret Ukrainas tautu. Eiropas, ASV un pārējās NATO dalībvalstis bija pārāk maigas pret Krievijas valdošās varas režīmu 2014. un 2015.gadā un tas deva papildus stimulu Krievijas prezidentam turpināt noziedzīgas darbības un slepkavot nevainīgus cilvēkus Ukrainā.
Beidzot pasaules atlikusī valdošā elite ir ieraudzījusi Krievijas diktatora īstos nodomus, kas ne mazākajā mērā nav saistīti ar Krievijas labklājību un kopīgu labumu visai cilvēcei. Putins ir nolēmis “iznīcināt” Krieviju, “atmetot” tās ekonomiku vismaz 30 gadus senā attīstības stadijā.
Ieviestās sankcijas pret Krieviju vēl vietējie Krievijas iedzīvotāji neizjūt, bet tam ir paliekošas un ilgu laiku neatgriezeniskas sekas. Ja Krievija savu pastāvošo Varu nespēs nomainīt, tad kādu laiku mums kaimiņos būs vēl viena Ziemeļkoreja, kur valdošā režīma mašinērija dzīvos, bet pārējā tauta diemžēl izdzīvos un kalpos elitei. Jācer, ka Krievijas tauta beidzot sapratīs, kas ir lielās federācijas prezidents un kur “Krievijas kuģi” tās “pirātiskais kapteinis” stūrē.
Nedaudz aplūkosim pasaules lielākās ekonomikas, lai ieraudzītu Krievijas vietu pasaules ekonomikā. Pasaules ekonomiku kopā veido 193 ekonomikas jeb valstis, no kurām lielākā ir ASV. Pēc pēdējiem aprēķiniem 2021.gada nogalē pasaules kopējais IKP sastādīja 91.98 triljoni (T) USD. Pasaules vadošās ekonomikas pēc IKP 2021.gadā :
- ASV (IKP: 20.49T USD)
- Ķīna (IKP: 13.4T USD)
- Japāna: (IKP: 4.97T USD)
- Vācija: (IKP: 4.00T USD)
- Lielbritānija: (IKP: 2.83T USD)
- Francija: (IKP: 2.78T USD)
- Indija: (IKP: 2.72T USD)
- Itālija: (IKP: 2.07T USD)
- Brazīlija: (IKP: 1.87T USD)
- Kanāda: (IKP: 1.71T USD)
Savukārt Krievijas ekonomika ierindojas 12. vietā ar IKP 1.67T USD, piekāpjoties Dienvidkorejai, kuras IKP 2021.gadā sasniedza 1.74T USD. Turklāt svarīgi atcerēties, ka vairāk kā puse no Krievijas IKP ir saistīts ar Naftas un dabas gāzes resursiem. Šiem skaitļiem ir vērts pievērst uzmanību, jo karu ir uzsākusi valsts, kura šodien to īsti nevar atļauties un lielais sankciju vezums Krievijas ekonomiku vienkārši iznīcinās. Esmu pārliecināts, ka jebkura pasaules iedzīvotāja lielākā vēlēšanās ir kara darbības izbeigšana Ukrainā un Krievijas valdošas varas tūlītēja nomaiņa, tomēr Krievijā ir daudz nevainīgu cilvēku, kuriem būs jāeksistē Putina radītajā katastrofā.
Nevainīgās Ukrainas ekonomika ierindojas 57.vietā pasaulē ar IKP 147.17 miljardi USD 2021.gadā. Turklāt Ukrainas IKP uz vienu iedzīvotāju ir ~3 reizes mazāks salīdzinot ar Krieviju un tas ir otrs zemākais Eiropas valstīs. Un šie Ukrainas rādītāji tikai vēlreiz apliecina, ka Krievijas prezidentam nav nekādi ekonomiski motīvi, lai uzsāktu karu ar Ukrainu.
Kviešu un rapšu tirgus
Globālās kviešu cenas lielākajai daļai lielāko eksportētāju pagājušajā mēnesī nedaudz pieauga, jo ģeopolitiskā spriedze Melnās jūras reģionā vairoja bažas par pieejamību, bet neviens nenojauta par kara darbības sākumu. Bažas par cenu kāpumu piepildījās un 2022.gada 24.februārī, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā un uz to reaģēja tirgi, cenas strauji palielinot. Šajā brīdī nav simpātiski runāt par fondu peļņu, bet bizness nezina, kas ir empātija un tāpēc pasaules kviešu biržās tiek runāts par ievērojamu peļņu, ko ir nopelnījuši fondi, kas vēl paspēja iegādāties nākotnes kviešu vai rapšu līgumus 2021.gada augustā, kad tirgus centās cenas noregulēt uz leju.
Vēl iepriekšējā mēnesī Pasaules kviešu tirgus prognozēja tirgu, rēķinoties ar kviešu apjomiem, ko piegādēs divi lielākie Melnās jūras tirgus eksportētāji – Krievija un Ukraina. Situācijas kviešu tirgū ir apgriezusies kājām gaisā un nav paredzams, cik ilgi tās tā saglabāsies.
Nav zināms vai Ukraina spēs un vai vispār būs jebkādi kviešu apjomi, ko Ukraina piegādās 2022.gada sezonā. Ir paredzams, ka ar Krieviju nevēlēsies sadarboties virkne kviešu importa valstis, kas ir nobalsojušas vai pievienojušās sankcijām pret Krieviju. Šo divu tirgus dalībnieku aiziešana no kviešu eksporta uzliek milzīgu nastu pārējiem, lai nodrošinātu pārtikas graudus pasaules apgabalos, kur graudi tiek importēti. Kopā no šī apgabala katru gadu tiek importēti ~55M t kviešu. Ukraina tieši konkurē ar Krieviju tuvējos tirgos, piemēram, Ēģiptē un Turcijā, un līdz šim ir bijusi ļoti konkurētspējīga. Gada pirmajos 5 mēnešos Ukraina plānoja ievērojami paplašināt kviešu eksportu uz Turciju un vēlējās padziļināt šīs tirdzniecības attiecības, parakstot divpusējo brīvās tirdzniecības līgumu. Pakistāna nesen ir bijusi globāla importētāja un šogad atkal paļāvās uz Ukrainas kviešiem, kuru cenas ir konkurētspējīgas. Šie ir tikai daļa tirgi, kurus skar Krievijas uzsāktais karš. Ar šo vēlamies attēlot, ka tirgus kustība šajā gādā būs sevišķi netradicionāla.
Daudzas Eiropas valstis apšauba savu spēju nodrošināt ar pārtiku sevi vai importa tirgus. Eiropas tirgus sāk apsvērt ieviest eksporta kvotu vai ārkārtas eksporta nodokļus. Neraugoties uz to, ka 90% no Francijas ziemas kviešu sējumiem tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi ar Francijas eksportētāji ir nobažījušies par nākošo sezonu piedāvājuma iespējām.
Kviešu cenas Parīzes biržā decembra līgumiem iepriekšējā nedēļā palielinājās no 283.00 EUR/t līdz 308.75 EUR/t nedēļas beigās. Augstākā fiksētā kviešu cena sasniedza 319.50 EUR/t, bet zemākā cena atsitās pie 285.50 EUR/t vērtības.
Savukārt rapšu cenas palielinājās no 655.50 EUR/t līdz 691.50 EUR/t jeb par ~5%. Nedēļas augstākā fiksētā cena sasniedz 702.00 EUR/t, bet zemākā cena atsitās pie 654.00 EUR/t. Tirgū paredzams rapšu un likumsakarīgi arī kviešu cenu kāpums straujā jēlnaftas cenas kāpuma dēļ – jēlnaftas cena 7.martā sasniedz 130.50 USD/brl. Šobrīd Krievijas tirgus izolācija no pasaules ekonomikas sāk skaļi atbalsoties lielo enerģijas resursu cenās. Tas skar un skars mūs visus. Piemēram, Ķīnas ekonomika, līdzīgi kā citi lielie spēlētāji, šobrīd ir ļoti nobažījusies par notikumu attīstību. Tirgus eksperti norāda, ka Ķīnai un citiem naftas importētājiem kaitēs cenu kāpums Putina kara dēļ. Ķīnas otrais līderis premjerministrs Li Kecjans sestdien brīdināja, ka “globālie apstākļi,” kas ir "nepastāvīgi, smagi un nenoteikti", un Pekinas ekonomisko mērķu sasniegšana prasīs "smagas pūles".
