Graudu tirgus pārskats 2022.gada 21.martā
Graudu tirgus prognozes ir īpaši piesardzīgas
Jau vienu mēnesi Ukrainā notiek karš, ko netaisni uzsāka Krievijas valdošā vara pret Ukrainas tautu. Tā kā Krievija un Ukraina ir vienas no pasaules lielākajām graudu un eļļas augu sēklu (un produktu) eksportētājām, notiekošais karš un no tā izrietošais lauksaimniecības preču cenu pieaugums ir radījis bažas par iespējamiem pārtikas nodrošinājuma riskiem, īpaši no importa atkarīgajās Tuvo austrumu valstīs un Āfrikā. Ņemot vērā mainīgo situāciju, starptautiskā graudu padomes un citu graudu tirgus iesaistīto pušu piedāvājuma un pieprasījuma prognozes ir īpaši piesardzīgas un ir pakļautas ievērojamai nenoteiktībai.
Graudu tirgus izmaiņas izjūt jau šodien – nav jāgaida pat sezonas sākums, jo komerciālās Melnās jūras ostas iekraušanas punkti Ukrainā pašlaik ir apturējuši jebkādu darbību. Līdzīgi vai vienāda situācija ir ar Krievijas graudu eksportu. Turklāt Ukraina jau ir paziņojusi, ka šajā sezonā prioritāte būs pašpatēriņš un pat, ja situācija normalizēsies un kara darbība tiks apturēta, ir niecīga varbūtība, ka Ukraina piedalīsies šā gada eksporta sesijā. Pret Krievijas vērstās ekonomiskās un tirdzniecības sankcijas noteikti pastiprināsies, no kā izriet, ka Melnās jūras tirgus šajā sezonā būs ārpus eksporta tirgus. Šobrīd Ukraina vēl eksportē nelielos apjomus graudaugus, izmantojot dzelzceļa līnijas uz valsts rietumiem, bet kopējie apjomi, visticamāk, tiks vēl vairāk ierobežoti. Nesen kviešu, kukurūzas un saulespuķu eļļai tika ieviesta eksporta licencēšanas sistēma, bet miežu, rudzu, auzu un prosas sūtījumi pašlaik ir vispār aizliegti. Jāņem vērā arī fakts, ka infrastruktūras zaudējumu apmērs nav zināms, iespējamie bojājumi ostas iekārtām, dzelzceļiem un uzglabāšanas tvertnēm var ietekmēt sūtījumus un eksportu ilgtermiņā.
Graudaugu eksports no citām graudu tirgus dalībvalstīm (ASV, ES, Indijas, un Brazīlijas) ir iespējams, bet tas šobrīd tikai daļēji spēj apmierināt eksporta pieprasījumu un situācija neizskatās, ka varētu ļoti mainīties un eksportētāji spētu eksportēt to, kā īstenībā nav. Neapšaubāmi atlikusī 2021./2022.gada tirdzniecībā graudu tirgu sagaida cenu kāpums, ko centīsies regulēt pieprasījums. Šobrīd nav skaidrs vai šis mehānisms spēs ietekmēt tirgus cenas, jo graudu tirgu jau šodien neietekmēs tikai pieprasījumus un piedāvājums – tirgu lielā mērā ietekmē izejvielu straujais cenu kāpums, kas rezultējas inflācijā. Graudu tirgus dalībnieki par jauno 2022./2023.gada sezonu ir pavisam izvairīgi, jo mūs sagaida liela neskaidrību lavīna. Tirgū valda uzskats, ka graudu ražotāji un tirgotāji vairāk tirgus izmaiņas novēros naudas izteiksmes izmaiņās uzņēmumu kontos, bet visvairāk izmaiņas izjutīs gala patērētāji, kuriem par ierastajām precēm būs jāmaksā krietni vairāk.
Graudu tirgus cenas ir viens aspekts, bet šajā gadā tas nav dominējošais. Mums vēl jāņem vērā, ka tirgū samazināsies augiem nepieciešamo minerālmēslu pieejamība. Eiropa no Krievijas ir eksportējusi ~50% no nepieciešamajiem minerālmēsliem, kuriem piegāžu alternatīvas Eiropai būs atrast sevišķi liels izaicinājums. Iepriekšējos graudu tirgus apskatos jau minējām, ka šobrīd minerālmēslu tirgus cerīgi raugās uz Indiju, kas varētu tuvākajā laikā uzsākt ražīgu minerālmēslu ražotņu darbību. Vēršam uzmanību, ka šis bija Indijas plāns pirms Krievijas iebrukuma un tas var strauji tikt mainīts, ņemot vērā arī Indijas pozīcijas par karu Ukrainā. Katrā ziņā šobrīd minerālmēslojums, dabas gāze un degvielas cenas ir kļuvušas par lieliem ģeopolitikas atslēgas faktoriem, kas ietekmēs globālo ekonomiku ilgtermiņā. Šo var saukt par krīzi, kura jau ir izraisījusi virkni politisku reakciju citās valstīs, pastiprinot bažas par protekcionisma pieaugumu un potenciāli negatīvajām sekām valstīm, kuras nav nodrošinātas ar pārtiku.
Prieks saredzēt un sadzirdēt, ka globālie graudu tirgus dalībnieki beidzot sāk runāt par problēmu – risinājumi kārtējo reizi un diemžēl nāk novēloti un jācer, ka Latvijas valdība (sevišķi Zemkopības Ministrija) spēs noorientēties telpā un laikā, lai aktīvi aizstāvētu Latvijas intereses lauksaimniecības sektorā. Šobrīd diemžēl mūsu Zemkopības Ministrija raugās uz problēmu ar pārliecību, ka tirgū viss ir kārtībā. Mums/Jums šis viedoklis jāmaina un jāparāda patiesā situācija Latvijas lauksaimniecībās.
Graudu tirgus dalībnieki šobrīd vēl saredz nelielu gaismas stariņu visā notiekošajā un tas tiek saistīts ar salīdzinoši labu sējumu stāvokli galvenajos graudu audzēšanas apgabalos. Tomēr nav pārliecības, ka tirgus spēs kompensēt Melnās jūras tirgus pilnīgu izstāšanos no eksporta tirgus nākošajā eksporta sezonā. Un ražas novākšana ir pēc daudziem mēnešiem, un klimatiskie apstākļi var situāciju strauji mainīt, tāpēc pat uz šo nelielo optimisma devu AgroPlatforma raugās piesardzīgi.
Ražas pieaugums galvenokārt tiek saistīts ar stabilu kukurūzas un ar kviešu un sorgo ražu prognozes pieaugumu, kas šodien ir lielākas par 2021./2022. gadu, un tiek prognozēts, ka graudu kopprodukcija sasniegs rekordaugstu apjomu 2284 miljoni tonnu (+3%). Jāņem vērā, ka pasaules patēriņš arī tiek prognozēts par 2% lielāks nekā iepriekšējā gadā, sasniedzot 2278 miljonus tonnu. Tiek arī prognozēts, ka pasaules tirdzniecība samazināsies par 3%, jo zaudēto Melnās jūras eksportu pilnībā nekompensēs citu izcelsmes preču pieaugums. Tāpēc šobrīd raudzīties uz tirgus piedāvājumu optimistiski ir daudz par agru.
Kviešu un rapšu cenas iepriekšējās nedēļās turpina strauji svārstīties, tomēr cenu tendencēs ir novērojams palielinājums. Decembra līgumu cenas iepriekšējā nedēļā sasniedza 327.75 EUR/t, iezīmējot jaunu decembra līgumu cenu rekordu. Savukārt novembra rapšu līgumu cenas iepriekšējā nedēļā palielinājās no 728.00 EUR/t līdz 733.25 EUR/t. Augstākais rapšu cenu rekords netiek sasniegts, kad tas tika reģistrēts 2022.gada 24.februārī 740.25 EUR/t.