GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 25.jūlijā
Piedāvā DEKALB selekcijas ziemas rapšu hibrīdu šķirnes
Vairāk par rapšu hibrīdiem:
Pasūtīt - 29991188 vai [email protected]
Vairāk par rapšu hibrīdiem:
Vēsturiskā graudu eksporta “vienošanās” starp Ukrainu un Krieviju.
Iepriekšēja nedēļā Turcijai izdevās pavirzīties uz priekšu un, ieņemot vidutāja lomu, noslēgt vienošanas ar Ukrainu un Krieviju par pārtikas eksportu no Ukrainas ostām caur Melno Jūru. Iepriekšējos graudu pārskatos jau esam runājuši, ka šī gada maijā Lielbritānija uzsāka virzīt projektu par Melnās jūras atbrīvošanu un eksporta koridoru izveidi, lai iedarbinātu graudu plūsma uz galvenajiem importa tirgiem – Āfrikas valstīm. Tad Melnās jūras eksporta kanālu atbrīvošanu uzņēmās Turcija, kā viena no ieinteresētajām pusēm graudu importam no Krievijas un Ukrainas. Parakstītās vienošanās parakstīšanas dienā raisīja virkni aizdomu par Krievijas toleranci pret Ukrainu un graudu eksportu caur Ukrainas ostām. Nepaejot 24 h pēc vienošanās parakstīšanas, Krievija sestdienas rītā raidīja vairākas raķetes Ukrainas Odesas ostas virzienā, uzspridzinot vairākus stratēģiski svarīgos ostas objektus. Vai parakstītā vienošanās ir izplēnējusi, vai jebkad ir bijusi spēkā?!
Sākoties Krievijas uzbrukumam Ukrainā, graudu tirgus nepārtraukti akcentē svarīgo Ukrainas lomu pasaules pārtikas nodrošināšanas ķēdē. Krievija šo Ukrainas svarīgo lomu apzinās un ir saredzējusi lielisku iespēju uzsākt pārtikas karu pret visu pasauli. Ukraina ieņem 4.vietu pasaules graudu eksportā, eksportējot: 9% kviešu, 16% miežu, 19% kukurūzas un 42% saules puķes no globālā graudaugu tirgus. Ukraina ir agrāra valsts, kuras lauksaimniecības preču eksports aizņem ~45% no kopējā valsts eksporta apjoma – lauksaimniecības preču eksports ir Ukrainas ekonomikas artērija. Savukārt Ukrainas ienaidnieks Krievija līdz 2022.gada 24.februārim ieņēma 1.vietu graudaugu eksporta tirgū.
Apmēram 40% no Ukrainas graudu eksporta tiek novirzīts ANO pārtikas programmai, kas graudus no Ukrainas nogādā līdz nabadzīgajām Āfrikas valstīm. ANO pārtikas pārvalde akcentē, ka graudu eksporta nociršana no Ukrainas var izraisīt lielu pārtikas krīzi Āfrikas valstīs, kas var pārtapt humānajā katastrofā, lielos pilsoņu nemieros un pastiprinātā emigrantu plūsmām no Āfrikas uz Eiropu. Pārtikas krīze var sašķelt sabiedrību un Rietumus atbalstošā sabiedrības daļas (valstis), izmisuma vadītas, var kļūt par Rietumu ienaidnieku. Šo pārtikas krīzes loģisko katastrofas ķēdi lieliski apzinās Kremlis un tā diktators – tāpēc nelolosim cerības, ka Krievijas plānos ir labdarība. Krievijas plānos ir viss, kas vājina Ukrainu un sašķeļ Rietumus. ANO un Eiropa aizvien slēpjas aiz naivuma plīvura, cerot, ka ir iespējams vienoties ar Krievijas valdoši varu. Kremļa ļauno nodomu vēl vairāk pastiprina Krievijas ārlietu ministra tūre pa Āfrikas valstīm, kur tiks propagandēta Krievijas pozīcija un virzītas jaunas partnerattiecību intereses.
Parakstītās vienošanās pozitīvā scenārija rezultātā Ukraina spētu atbrīvoties no 2021.gada ražas graudu krājumiem, kas glabājas teritorijas graudu noliktavās, atrisināt virkni ar graudiem saistītu loģistikas problēmu un iekustināt finanšu ienākošo plūsmu. Eksporta vienošanās mazinātu spriedzi citos kviešu eksporta tirgos. Vienošanās izpilde no sākta gala nav bijusi Kremļa interesēs, un šobrīd ir tikai viens jautājums - vai mums ir plāns “B.”
Ja Ukrainai neizdosies iekustināt eksporta plūsmu, tad 2021.gada graudu krājumi turpinās sarežģītā ceļā un nelielos apjomos ieplūst tirgū caur Eiropu, t.sk. arī caur Baltijas valstīm. Šis nav atrisinājums – šādas loģistikas ķēdes ir eksporta imitācija un iespēja daudziem nopelnīt uz nelaimē nonākušas valsts rēķina. Šobrīd līdz galam nav politizēts Ukrainas graudu eksporta jautājums un tas neuzliek nekādus ierobežojumus cenu veidošanās mehānismiem. Smagās situācijas izmantotāji iepērk graudaugus par stipri zemākām cenām, bet Eiropā tos realizē par aktuālajām graudu cenām, gūstot fantastisku peļņu. Kremlim šāda situācija ir vairāk pieņemama, jo šādi iedomātais ienaidnieks (Ukraina) kļūst vājāks un vēl vairāk pazemotāks. Nav jābūt apveltītam ar izcilu analītisko domāšanu vai lieliem analītikas resursiem, lai izdarītu secinājums, kas Kremlim ir pieņemamāks scenārijs.
Iepriekšējā nedēļā parakstītā vienošanās izraisīja loģisku cenu samazinājumu preču biržās, jo šādas ziņas tiek uztvertas kā atrisinājums pārtikas krīzei, kam seko pieprasījuma samazinājums un piedāvājuma palielinājums, kas rezumējas cenu samazinājumā. Situācija tirgū palika vēl sarežģītāka un Parīzes biržā decembra kviešu līgumu cenas samazinājās no 335.25 EUR/t ceturtdienas vakarā līdz 312.25 EUR/t piektdienas vakarā.
Nedaudz distancējoties un Ukrainas un Krievijas “vienošanās,” informējam, ka Francija ir pamatīgi kāpinājusi savus 2022.gada graudu ražas novākšanas tempus, jo laika apstākļi šobrīd ir sevišķi labvēlīgi – laika apstākļi ir silti un bez nokrišņiem. Līdz iepriekšējās nedēļas beigām Francija ziņoja, ka ziemas kviešu raža ir novākta pilnībā, bet līdz pilnīgai ziemas kviešu ražas novākšanai ir atlikuši 16% no kopējā ziemas kviešu ražas. Francija lauksaimniekiem, kas audzē kukurūzu, ir sākušās jaunas papildus bažas, jo sausie laika apstākļi šobrīd apdraud jauno kukurūzas ražu un arī kukurūzas sējumu vērtējums strauji tiek samazināts tuvojoties ražas ievākšanas brīdim – līdzīgi, kā tas bija ar kviešu sējumu vērtējumu.
Latvijā ir iesākusies ziemas miežu ražas ievākšana, kam tuvākajās dienās sekos ziemas rapši un ziemas kvieši. Latvijas lielākā daļa, bet sevišķi Dienvidkurzemes daļa ir cietusi no stiprajām lietusgāzēm un vēja. Sējumos stāvošā raža nav izturējusi un sējumi ir sadzīti veldrē. Vietumis lauki izskatās ļoti “bēdīgi,” jo uz lauka nav palicis stāvot neviens stiebrs. Veldrē noguldītai labībai paredzams ražas samazinājums no 15% līdz 20%, turklāt ražas novākšanas laikā būs apgrūtināta ražas pacelšana ar kombainu un graudu ir pakļauti lielākam riskam sadīgt vārpās, atstājot paliekošas seka uz kopējo graudu kvalitāti.
Rapšu tirgus virzība
Rapšu tirgus cenas iepriekšējā piektdienā, par spīti jēlnaftas un palmu eļļas cenu kritumam, palielinājās, bet tomēr nespēja kompensēt iepriekšējo dienu cenu lejupslīdi. Rapšu cenas nedēļas griezumā samazinājās no 688.25 EUR/t līdz 637.50 EUR/t. Rapšu tirgus, bez pamatota iemesla, tiek pakļauts politiskajam spiedienam. Neraugoties uz Eiropas uzņemto Zaļo kursu, Eiropas parlaments izskata iespēju samazināt biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai. AgroPlatformas viedoklis – šis lēmums ir nepārdomāts un izsauks lielu neapmierinātību biodegvielas ražotāju vidū. Turklāt rapšu cenu proporcija attiecībā pret fosilās degvielas cenu ir adekvāta un sakrīt ar cenu proporciju pirms fosilās degvielas cenu kāpuma. Rapšu audzēšana pie zemākām rapšu cenām un augstajām minerālmēslu cenām kļūs neizdevīga un pieprasījums pēc rapšiem paliks vēl lielāks. Rapšu tirgu šajā sezonā līdzīgi kā graudu tirgu noregulēs fiziskā tirgus dalībnieki, kas definēs cenu, par kuru ir rentabli tirgot rapšus un graudus, lai lauksaimniecība būtu kaut cik rentabla.