GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 13.septembrī
Tirgus ekonomika
Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos esam runājuši par tēmu inflācija un tās tendencēm. Pēc Eiropas Centrālās bankas aprēķiniem Eiropas ekonomika saskaras ar neplānotu inflācijas pieaugumu, salīdzinājumā ar paredzēto un iepriekšējo gadu rādītājiem. Inflācija augusta mēnesī ir palielinājusies par 9.1% salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu - šis rādītājs pārsniedza tirgus cerības. Nav noslēpums, ka straujais cenu pieaugums tagad strauji izplatās visā ekonomikā. Šādā situācijai Eiropas Centrālajai bankai ir jāpieņem nepopulāri lēmumi un jāpalielina procentu likmes. Šāds lēmums nāk par labu vienotajai Eiropas valūtai un tas mazina riskus valūtas kursa vērtības samazinājumam attiecībā pret ASV dolāru un var ierobežot inflācijas pieaugumu. Tomēr palielinot procentu likmes, samazināsies tirgus patēriņa puse, kas var strauji bremzēs ekonomiku.
Enerģijas tirgus
OPEC un OPEC+ dalībvalstis iespējams samazinās jēlnaftas iegūšanas jaudas, kam par pamatu ir naftas pieprasījuma samazinājums Ķīnā COVID-19 ierobežojumu (lockdown) deļ. Jēlnaftas tirgū tuvākajā laikā varēs atgriezties arī Irāna, kura strauji tuvojas kodollīguma parakstīšanai ar Rietumu valstīm. OPEC valstis ir mācījušās no 2022.gada aprīļa krīzes un nevēlas atgriezties situācijā, kad jēlnaftas cena samazinās zem “0” atzīmes pārprodukcijas dēļ, tāpēc sekošana un līdzsvarošana pieprasījuma un piedāvājuma pusē notiek nepārtraukti. OPEC cer, ka nesaskārsies ar līdzīgu situāciju, tomēr līdz gada beigām paredz jēlnaftas krājumu samazinājumu līdz piecu gadu zemākajam vidējam rādītājam. Iepriekšējā nedēļā jēlnaftas cenas samazinājās par 8%, kas runā par labu galvenā resursa cenu samazinājuma, lai tuvākajā laikā enerģijas tirgus cenas normalizētos. Jēlnaftas tirgū lielais Septītnieks ir noteicis cenu grieztus Krievijas eksportētajai naftai, lai mazinātu Krievijas uzsākta kara finansēšanu Ukrainā. Kremlis ar šādu lēmumu nav mierā, tomēr Krievijai ir jāapzinās, ka Eiropa plāno līdz 2022.gada 5.decembrim atteikties no Krievijas jēlnaftas importa un ar 2023.gada 5.februāri atteikties no Krievijas naftas produktu importa.
Jēlnaftas tirgus ir galvenais enerģijas tirgus dzinējs, tomēr dabas gāzes un elektroenerģijas cenas nevar atļauties sekot līdzi jēlnaftas cenu kritumam tik straujos tempos ierobežota piedāvājuma dēļ un mēs neredzam un šķiet arī tuvākajā laikā neredzēsim cenu samazinājumu šajos tirgos un ar šiem tirgiem cieši saistītajos produktos, piemēram, minerālmēslu tirgū, kurā prognozē cenu saglabāšanos vai pat pieaugumu līdz nākošā gada sākuma.
Graudaugu tirgi
Kviešu tirgus cenas kopš jūlija vidus saglabājas nemainīgās robežās, svārstoties 300.00 EUR/t līdz 3350.00 EUR/t robežās. Graudu tirgū tā vien šķiet, ka jānotiek kaut kam sensacionālam, lai tas sakustētos, jo pēdējo laiku notikumi, lai cik būtiski tie būtu graudu tirgū izmaiņas neievieš. Šā brīža galveno eksporta lomu austrumu importa tirgos ir uzņēmusies Francija, taču tās piedāvātās cenas krietni augstākas par iespējamo eksporta konkurentu nosauktajām. Francija piedāvā iegādāties kviešus par 11% augstāku cenu, kāda tā ir redzama Parīzes biržā, taču Krievijas un Ukrainas eksportētāji tirgu virzās ar Parīzes biržas cenu – tas nozīmē, ka Francija vēlas redzēt cenu, kas tuvojas 370.00 EUR/t. Ņemot vēra lēnos eksporta tempus un piedāvājuma ierobežojumu – būtu jāseko loģiskai tirdzniecības tendencei, kas cenas tirgū pielīdzināta Francijas vēlamajām. Bet tas nenozīmē, ka eksports no Melnās jūras reģioniem nenotiek – par laimi mazajai un tomēr aktivitātei šajā tirgus reģionā, Eksporta FOB cenas melnajā jūrā saglabājas un tās atbalsta arī citu tirgu FOB cenas.
Šķiet, ka tirgus ignorē riskus, kas saistīts ar karu Ukrainā - pat ja agresors uzbrūk graudu tvertnēm Mikolajevā. Ģeopolitiskais faktors ir viens no nedaudzajiem, tomēr šogad galvenajiem elementiem, kas varētu paaugstināt Parīzes biržas cenas virs 330 EUR/t. Paredzams, ka kviešu tirgus cenu tendenci arī ietekmēs izejmateriālu pieejamība un cenu līmenis, kas tiešā mēra ietekmē gala produktu (graudaugu) cenas tirgū. Lauksaimniecības, kas varēs atļauties pārdodot graudaugus par šā brīža tirgus cenām un iegādāties izejvielu nākošajam gadam, saglabās graudaugu ražošana apjomus, bet saimniecības, kam finanšu situācija būs smagāka, nespēs saglabāt ražošanas apjomus, radot vēl lielākus pārtikas deficīta draudus nākošajā gadā. Jācer, ka Eiropas iekšējā politika izveidos atbalsta mehānismus, lai atbalstītu pārtikas ražošanu un neiekristu vēl dziļākā ekonomiskajā bedrē.
Kviešu tirgus cenas tuvākajā laikā varētu arī ietekmēt kukurūzas tirgus, kas saskaras ar salīdzinoši nozīmīgām ražošanas problēmā – Francijā ir salīdzinoši slikti kukurūzas ražas rādītāji, taču Argentīna saskarsies ar sausuma problēma, kas ietekmēs otrās kukurūzas ražas rādītājus. Tā rezultātā kukurūzas kopējais ražas kritums varētu samazināties vēl par 15M t, atstājot paliekošu ietekmi iz kukurūzas un citu graudaugu cenām.
Pretēji kukurūzas un kviešu tirgiem, miežu tirgus piedzīvos salīdzinoši lielu pasivitāti. Tirgū ir pietiekami miežu apjomi, tomēr pieprasījuma puse ir piesardzīga un gausa izdarot izvēli par labu piedāvājumam. Galvenie miežu patērētāji ir lopbarības tirgi, kuri šajos tirgus apstākļos izvērtē visus piedāvājumus un īpaši šogad liek uzsvaru EUR cenai par proteīna vienību. Eiropas miežu pieprasījums citos tirgos ir samazinājies – joprojām trūkst ķīniešu pirkumu, kas Francijas tirgū dominēja pēdējās divās kampaņās. Miežu tirgum iegūstot kustību, precizēsies cenu piedāvājumi un tirgus ieraudzīs patieso ainu. Šobrīd miežu tirgus piedzīvo klusumu.
Eļļas augu tirgi
Situācija rapša tirgū ir trausla un kaitinoša – cenas it kā ir atgriezušās, tomēr nepietiekamā līmenī, lai veicinātu tirdzniecības apetīti un rapšu sējplatību palielināšanu nākošajai sezonai. Rapšu cenām tirgū joprojām ir tendence samazināties.
Eiropai šodien ir svarīga rapša piegāde. Rapšu piegādātāji Eiropai šogad ir daudz, taču saskaroties ar šo piedāvājuma pieaugumu, tirgus arī interesējas par pieprasījumu pēc rapšu sēklām. Strauji augošās enerģijas cenas apdraud eļļas spiešanas un esterifikācijas nozari Eiropā. Ekonomiskā krīze aktualizē jautājumu par degvielas patēriņu un līdz ar to arī rapšu patēriņu. Kā redzam viss ir saistīts – tāpēc rapšu cenas varētu atgriezties iepriekšējā līmenī, ja normalizēsies ekonomikas situācija un samazināsies energoresursu cenas.
Minerālmēslu tirgus
Jau vairākas nedēļas visa uzmanība ir vērstas uz Eiropas dabasgāzes tirgu. Cenas ir ļoti svārstīgas, un pēc 26. augustā, kad cenas sasniedza vēsturisko maksimumu (virs 340 EUR/MWh), cenas pagājušajā nedēļā samazinājās, jo operatori kļuva pārliecinātāki par rezervju aizpildīšanu Eiropā. Taču ārkārtas nepastāvības apstākļos dabasgāzes cenas nedēļas sākumā strauji pieauga par ~30%, lai atgrieztos pie 280 EUR/MWh.
Cauruļvada Nord Stream 1 slēgšana, kas bija pirmā cenu kāpuma cēlonis, ir pagarināta, pastiprinot Eiropas bažas par dabas gāzes nepieejamību. Krievija izmanto dabasgāzi kā ekonomisku ieroci pret Eiropas noteiktajām sankcijām, tāpēc paredzams, ka turpmākajos mēnešos svārstīgums būs augsts. Tā kā dabasgāze ir būtiska slāpekļa mēslošanas līdzekļu izejviela, ražošanas izmaksas ir strauji pieaugušas, liekot daudzām Eiropas rūpnīcām uz laiku pārtraukt ražošanu. Šīs iemesla dēļ Eiropai ir jāmeklē minerālmēslu importa iespējas no valstīm, kam ražošana ir ekonomiski izdevīgāka un valsts nav iekļauta sankcionēto valstu sarakstā – uzdevums ir izaicinošs. Francijas ostās ir reģistrēti daudzi kuģi, kas pārvadā sašķidrinātu slāpekli no ASV un Trinidādas un Tobāgo. Šis imports uzņēmējus īstermiņā mierina, taču ar to nepietiks, jo īpaši tāpēc, ka vasaras perioda beigās gaidāma pieprasījuma atgriešanās. Tādējādi slāpekļa šķīdums nedēļas laikā ir palielinājies par 65 EUR/t līdz 677.50 EUR/t, savukārt urīnviela arī ir palielinājusies par 95 EUR/t, sasniedzot 897.50 EUR/t.