GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 11.oktobrī
Kviešu tirgus aktualitātes
Visos pasaules ziņu kanālu virsrakstos dominējošais vārds ir Ukraina. Kopš iepriekšējās nedēļas nogales notikumiem uzmanība ir pastiprinājusies vēl vairāk. No nedēļas uz nedēļu graudaugu tirgus saredz aizvien lielākus draudus par pārtikas koridoru nenoturību Melnajā jūrā, jo Krievija cenšas darīt visu, lai vienošanās tiktu pārtraukta.
Ukrainai šajā gadā nav sanācis iesēt ierastās ziemas kviešu un miežu platības. 7.oktobrī Ukraina ziņoja, ka sēšanas darbus šajā sezonā sevišķi ir apgrūtinājuši laika apstākļi – pārlieku lielais mitrums nav ļāvis tehnikai pārvietoties pa tīrumiem. Līdz iepriekšējās nedēļas vidum Ukraina bija iesējusi tikai 27% no plānotās ziemas kviešu platības, t.i., ~1M ha no plānotajiem ~4M ha. Redzot šādu statistiku, ir skaidrs, ka Ukraina nākošajā tirdzniecības gadā nebūs kviešu aktīvākais tirdzniecības partneris. Vēl drūmāka statistika ir ziemas miežu sējumos, kur Ukrainas lauksaimniekiem ir izdevies izpildīt tikai 14% no plānotā, t.i., ~95 000 ha no plānotajiem 675 700 ha. Lai gan siltā un sausā laika prognoze nākamajām 10 dienām varētu paātrināt sēšanas darbu tempu, lauksaimnieki ir nolēmuši šosezon samazināt kviešu un miežu platības gandrīz 3-5 reizes.
Ir salīdzinoši liela Ukrainas lauksaimnieku daļa, kas ir zaudējušas lauksaimniecības zemes, kas atradušas kara skartajos apgabalos. Tiek pieņemti lēmumi fokusēties uz vairāk ienesīgām kultūraugiem - tas nozīmē, ka lauksaimnieki atsakās no kviešiem un miežiem un to vietā sēj eļļas augus, t.sk. ziemas rapšus. Ziemas rapši ir vienīgais kultūraugs, kuram nav novērojams apsētās platības samazinājums – lauksaimnieki Ukrainā katru gadu sēja apmēram 1M ha ziemas rapšu un šajā gadā iesētā platība atbilsts vidējiem rādītajiem. Piebildīsim, ka sējumu statistikā nav iekļauti Doņeckas, Zaporožžas, Luhanskas un Hersonas apgabali.
Importa tirgi ir palikuši ļoti piesardzīgi, veicot pirkums no Melnās jūras tirgiem – līgumi tiek slēgti tikai par piegādēm līdz novembrim, lai veidotos lielāka pārliecība par līgumu izpildes iespējām. Šobrīd importa tirgus prioritāte ir 10.5% un 11.5% proteīnu kviešu pirkumi. Ir novērojama aktivitātes samazināšanas lopbarības kviešu tirgus sektorā. Kviešu cena Melnās jūras tirgos iepriekšējā nedaudz palielinājās un Ukraina pat dažos darījumos pielīdzināja cenu sava pretinieka (Krievijas) tirgus cenām. Cenas palielinājums Melnajā jūra ir viens no kviešu cenu atbalstošajiem faktoriem Eiropā, ko mēs varam novērot arī šajās dienā.
Krievija iepriekšējā nedēļā nāca klajā ar sensacionālu paziņojumu – Krievijai esot izdevies sasniegt vēsturē lielāko kviešu ražu, novācot no laukiem 2022.gada sezonā 101M t kviešu. Krievija savus panākumus argumentē ar sevišķi labiem ražas rādītajiem, ražai palielinoties par 22% līdz 3.61 t/ha. Krievija nekautrējas paziņot, ka kviešu raža šajā gadā ir augstāka par 37%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Paziņojums izsauca komentāru vētru kviešu tirgos. Kāds uzskata, ka tā ir apzināta manipulācija ar statistiku, lai samazinātu kviešu tirgus cenas, kas šodienas tirgus apstākļos izsauktu lielu neapmierinātību citos tirgos. Cits saka, ka tie ir kvieši, ko Krievija nozagusi Ukrainai un tagad deklarē, kā savējos. Bet vismazāk no starptautiskās arēnas ir redzami komentāri, kas pieņemto šo informāciju par patiesu.
Krievija iepriekšējā piektdienā uz FOB nosacījumiem 12.5% proteīna kviešus tirgoja par 324.50 USD/t, kamēr Eiropas 12% proteīna kviešu FOB cenas robežojās 349.25 EUR/t. Ukraina šobrīd aizvien saglabā zemāko cenu līmeni, 11.5% proteīna kviešus tirgojot par 302.50 EUR/t, bet 12.5% proteīna kviešus par 322.50 USD/t, stipri neatpaliekot no Krievijas cenām.
Enerģijas tirgus
Vēl iepriekšējās nedēļas sākuma izskanēja jautājumi - vai naftas cenas pēdējo dienu laikā ir sasniegušas zemāko punktu? Visticamāk, vēl ir nedaudz pāragri droši teikt, taču ir objektīvi elementi, kas varētu atbalstīt tirgu tuvāko nedēļu laikā un līdzsvarot globālās ekonomikas lejupslīdes radītā pieprasījuma krituma ietekmi. Iepriekšējā trešdienā OPEC un OPEC+ ministri rīkoja ikmēneša sanāksmi, kurā nolēma par naftas ražošanas samazināšanu. Šī ir laba ziņa tirgus ekonomikai un iespējams arī kara darbībai Ukrainā, jo pastāv apgalvojums, ka Krievijai nav izdevīgs naftas cenu samazinājums. Pagājušajā mēnesī ražotājvalstis, tostarp Krievija, jau nolēma samazināt ražošanu par 100 000 bpd. Toreiz tas tika uzskatīts par simbolisku žestu, taču tas pavēra iespējas turpmākai rīcībai, ja turpināsies cenu lejupslīdes tendences. Pēdējais OPEC dalībnieku sarunu raunds beidzās iepriekšējā nedēļā un tika nolemts naftas ražošanu samazināt par 1M bpd.
Aizvadītajā nedēļā turpinājās sarunas ap Nord Stream un par cauruļvadu darbības apturēšanu. Pēc paziņojuma par Nord Stream cauruļvadu bojājumiem Eiropas gāzes tirgū cenas uz īsu brīdi pieauga. Vācija plāno īstenot 200 miljardu EUR plānu, lai ierobežotu enerģētikas krīzes ietekmi uz Vācijas ekonomiku.
Ekonomika
Centrālās bankas bez vilcināšanās atkārtoti apstiprinājušas, ka prioritāte joprojām ir cīņa pret inflāciju, kas liecina, ka gaidāmi papildu likmju paaugstinājumi. Šajā ziņā cenu inflācija Eirozonā septembrī atkal pieauga līdz 10% gada griezumā, salīdzinot ar 9,1% augustā. Šajā kontekstā, visticamāk, Eiropas Centrālā banka savā nākamajā sanāksmē 27. oktobrī paaugstinās likmes vēl par 75 bāzes punktiem. Tā ir šokējoša jauna realitāte valdībām, kurām būs daudz rūpīgāk jāpārvalda valsts finanses. Šajā nedēļā arī Latvijas banka ziņoja par Latvijas inflācijas pieaugumu līdz 22.2%. Latvijas analītiķi neslēpj, ka līdz decembra beigām inflācija varētu palielināties vēl vairāk, sasniedzot pat 26% slieksni.
Minerālmēslu tirgus
Dabas gāzes cenām samazinoties Eiropas minerālmēslu ražotāji sāk apsvērt domu par minerālmēslu ražošanas atsākšanu. Tomēr nesenie notikumi Baltijas jūrā un Krievijas terorakti Ukrainā šo pirmdien liek aizdomāties par globālo notiku neparedzamību, kas nozīmē, ka ražošanas atsākšana šobrīd ir aizvien risks. Neraugoties uz pēdējiem notikumiem Eiropā ir novēroja minerālmēslu cenu samazinājums – slāpekļa mēslojuma cenas vidēji grozās ap 700 EUR/t, amonija nitrāta cena vidēji svārstās ap 975 EUR/t. Piebildīsim, ka cenas norādītas Francija un cenas Baltijas valstīs būs atšķirīgas loģistikas izmaksu dēļ.
Vietējie slāpekļa mēslojumu ražotāji aizvien importē amonjaku, lai nodrošinātu ražošanu, jo tad ekonomika spēj kalibrēt uz izdevīgākās cenu robežas gala produktiem. Aizgājušajā nedēļā Eiropā tika reģistrētas pāris karbamīda partijas, tomēr pircēji aizvien vēlas palikt neatklāti, jo šajā nedēļā sākas jauns iepirkuma konkurss karbamīdam no Indijas. Visbeidzot, pieaug bažas par loģistiku un izplatītāju spēju garantēt piegādes nākamajos mēnešos. Kravas automašīnu pieejamība Eiropā nākamajos mēnešos arvien vairāk samazinās, kamēr pasūtījumu grāmatiņas piepildās, tuvojoties pirmajiem pavasara pasūtījumiem no Eiropas lauksaimniekiem.