GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 17.oktobrī
Melnās jūras graudu koridori
Situācija Melnās jūras tirgos kļūst aizvien nepastāvīgākā. Aizvadītās nedēļas Krievijas raķešu triecieni pa Ukrainu satricināja visus pasaules graudaugu tirgus. Ukraina pirms 10.oktobra bija uzsākusi nelielu, bet tomēr cenu palielināšanas kampaņu savos kviešu partiju piedāvājumos, bet pēc 10.oktorba Ukrainas kviešu eksportētājiem nācās samazināt kviešu cenas, lai palielinātu interesi pēc kviešiem un paātrinātu eksporta tempus. Jau iepriekš bija novērojami kuģu sastrēgumi Marmora jūrā ar labības sūtījumiem no Ukrainas ostām, tomēr tagad situācija paliek vēl sarežģītāka - vidējais gaidīšanas laiks kuģu pārbaudēm Apvienotajā koordinācijas centrā netālu no Stambulas pieaug no 10 līdz 15 dienām. Kuģu gaidīšanas laiks arī ietekmē Ukrainas eksporta tempus, kas nedēļas laikā ir samazinājies par aptuveni 100 000 tonnu – rodas aizdomas, ka kāds tās padara apzināti garākas.
Vēl lielāka pārliecība par pārtikas koridoru slēgšanu radās pēc Krievijas prezidenta paziņojuma piektdienas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības samitā Kazahstānā, kurā tas saka, ka Krievija nedrīkst pagarināt Melnās jūras graudu koridoru līgumu, kura termiņš beigsies nākamajā mēnesī. Kremlis savos propagandas izteicienos balstās uz teoriju, ka pārtikas koridori tiek izmantoti, lai atbalstītu “terorismu” Ukrainai pret Krieviju. Diktators gan piebilda: “Šobrīd 100% pārliecība par “terorisma” atbalstīšanu Kremļa rīcībā neesot, tomēr uzreiz netika noskaidrots, vai sprādzienbīstamās ierīces no Odesas tika vestas ar graudu vezumu, taču, ja apstiprināsies, ka ierīces tika nosūtītas graudu kravu aizsegā, tad Krievija šo līgumu pārtrauks nekavējoties.” Vēršam uzmanību, ka pārtikas koridoru līgums ir vienlīdz svarīgs arī Krievijai, jo pēc paziņojuma par rekordlielām ražām šajā sezonā seko arī paziņojums par kviešu eksporta apjomu palielināšanu. Ja lielos eksporta apjomus Krievijai nebūs iespēja realizēt caur Melno jūru, tad būs jāmeklē citi tirdzniecības kanāli, un izvēlas iespējas šajā gadījuma ir ļoti nelielas.
Savukārt Ukrainas varas iestādes Krievijas teoriju par “terorisma” atbalstīšanu ir kategoriski noraidījušas. Ukrainas graudu kravas galvenokārt virzās uz attīstītajām valstīm, cenšoties atjaunot jebkādu graudu kustību. Ukraina informē - Krievija dara tieši to, ko mēs brīdinājām: Atjauno “Bada spēles” un apdraud Melnās jūras graudu koridoru iniciatīvu. Es vēlos, lai katra Āfrikas, Āzijas, Tuvo Austrumu ģimene zinātu - Ukraina neizvirza nekādas papildu prasības, mēs vēlamies, lai koridors turpinātu darboties."
Pārtikas koridoru līgums no parakstīšanas dienas ir spēkā 120 dienas, un to var apturēt pēc vienas vai abu pušu pieprasījuma. Līguma izbeigšana varētu strauji palielināt graudu cenas visā pasaulē un radīt papildu stresu valstīm ar zemākiem ienākumiem un importētājvalstīm, kurām jau šodienas graudu cenas nav pieņemamas.
Tomēr līdz nedēļas beigām situāciju mainīja pieprasījuma puses, kas apzinās, ka šī ir viena no nedaudzajām iespējām paspēt iegadāties kviešus no Ukrainas vai Krievijas par krietni zemākām cenām, salīdzinot ar citiem eksporta tirgus dalībniekiem. Kviešu pircējiem rodas aizvien lielāka pārliecība par pārtikas koridor izmaiņām – šobrīd vēl nav liela satraukuma pamata par pilnīgu Melnās jūras pārtikas koridoru slēgšanu, tomēr rodas aizvien lielāka pārliecība par “spēles” noteikumu maiņu. Kviešu cenas Ukrainas ostās piektdien palielinājās par 10 eiro un sasniedz 307.00 eiro par 11.5% proteīna kviešiem un 327.50 eiro tonnā par 12.5% proteīna kviešiem, bet Krievija kviešu cenas palielinājās par 5.5 eiro un piektdien Krievijas eksportētāji 12.5% proteīna kviešu tirgoja par 325.50 eiro tonnā.
Savukārt kukurūzas graudu cenas Ukrainas ostās tika samazinātas vēl par 6 eiro tonnā, kas nozīmē, ka cenas ir noslīdējušas līdz pēdējo trīs nedēļu zemākajam slieksnim. Ukraina aizvien steidz iztirgot pērnās ražas kukurūzas graudus, kuriem ir salīdzinoši slikta kvalitāte un maza interese no pircēju puses. Ukrainas kukurūzas FOB cena iepriekšējā piektdienā noslīdēja līdz 257.00 eiro tonnā. Valsts nokultie kukurūzas apjomi 13. oktobrī bija tikai 995 600 tonnas, kas ir vairāk nekā desmitkārtīgs kritums, salīdzinot ar 10,91 miljonu tonnu pirms gada. Ukrainas lauksaimnieki jaunās kukurūzas ražas novākšanu ir atstājuši otrajā plānā koncentrējoties uz eļļas augiem, kam šobrīd ir lielāks tirgus pieprasījums ir un lielāki ieņēmumi par vienu saražoto preces tonnu. Tikmēr tika novērota kukurūzas pircēju interese par daļēju pāreju uz Austrumeiropas kukurūzu – tirgus veic pagriezienu uz Bulgārijas ostu pusi, kur jaunā kukurūzas raža tiek tirgota no 315.00 līdz 318.00 eiro par tonnu šā gada decembra sūtījumiem.
Turpinot par kviešiem, Ukraina sāk piekopt informācijas slēpšanas taktiku par darījumiem, kas tiek slēgti vai tiks slēgti ar potenciālajiem kviešu pircējiem, lai mazinātu preču piegādes riskus - nekāda informācija par pieprasīto kviešu kravu izmēriem vai iekraušanas logiem netiek atklāta. Ukraina paredzot sava pretinieka absurdos lēmums jau preventīvi dara visu, lai mazinātu riskus, jo patiešām pastāv bažas, ka šie ir vieni no pēdējiem mēģinājumiem nodrošināt Ukrainas jūras pārvadājumus ar kviešu kravām pirms iespējamās graudu koridoru slēgšanas.
Mazākas problēmas arī Eiropā
Problēmas nav novērojamas tikai Melnās jūras tirgos. Francijā pieaug satraukums par ziemas kviešu sējumu plāna izpildi – līdz 10.oktobrim Francijas lauksaimniekiem ir izdevies iesēt aptuveni 21% no plānotajiem ziemas kviešu sējumiem. Šajā nedēļā Francijas lielākajā daļā būs lietains laiks, kas papildus apgrūtinās sējas darbus. Bet šī nav vienīgā problēma, ar ko ir jāsaskaras Francijas lauksaimniekiem - pieaugošais degvielas trūkums un pieaugošās cenas visā valstī varētu ietekmēt lauka darbus tuvākajās dienās vai nedēļas.
Kviešu cenas Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā sasniedz pēdējo trīs mēnešu maksimumu, cenai pakāpjoties līdz 365.00 eiro par tonnu. Tomēr nedēļās griezumā cena samazinājās par 5.00 eiro par tonnu, cenai noslidot no 355.75 līdz 350.75 eiro par tonnu. Aplūkojot cenu kopš šā gada septembra sākuma, kviešu cena decembra un citiem nākotnes līgumiem saglabā cenas pieaugošu tendenci.
Eļļas augu tirgus
Pēc šobrīd pieejās informācijas tiek paredzēts, ka eļļas augu sējplatības Eiropā 2022.-2023.gada palielināsies par aptuveni 10%. Šis būs otrais gads pēc kārtas, kad Eiropas lauksaimnieki ir atkārtoti ieraudzījuši ekonomisko pamatojumu eļļas augu audzēšanā. Sējplatību palielinājums ir novērojams visos eļļas augu segmentos – rapšu, saulespuķu un sojas pupiņu sektorā. Ja iepriekšējā gadā eļļas augu audzēšanu veicināja strauji pieaugošu eļļas augu cenas, tad šajā gadā Eiropa saredz importa problēmas nākošajā sezonā no Ukrainas un mudina Eiropas lauksaimniekus palielināt eļļas augu sējplatības. Neraugoties uz eļļas augu sējplatību palielinājumu Eiropa aizvien prognozē eļļas augu importa pieaugumu līdz 5.6 miljoniem tonnu, kas būs par aptuvini 100 000 tonnu vairāk, kā nepieciešams šajā gadā.
Rapšu cenas iepriekšējā nedēļā Parīzes biržā saglabājās gandrīz nemainīgas. Nedēļas laikā cenas samazinājās no 634.00 eiro par tonnu līdz 633.75 eiro par tonnu. Nedēļas augstākā reģistrēta cena sasniedz 644.50 eiro par tonnu, bet zemākā cena noslīdēja līdz 620.50 eiro par tonnu. Cenas svārstības nedēļas griezumā no maksimālās vērtības līdz minimālajai vērtībai sasniedza 3.7%.