AgroPlatforma ir oficiālais Bayer Crop Science produktu tirdzniecības pārstāvis Latvijā.

Piedāvājam pilnu produktu spektru Bayer augu aizsardzības līdzekļiem un
trīs ziemas rapšu hibrīdu sēklu šķirnes no Dekalb selekcijas programmas.

UZ E-VEIKALU      Peces var pasūtit e-veikalā vai zvanot 29991188, rakstot e-pastu.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 28.novembrī

Kviešu tirgus kustība Latvijā un Baltijā

Latvijas ostas 2023.gadā ir palielinājušas graudu pārkraušanas apjomus par 14%, tomēr kopējais visu pārkrauto preču apjoms ir samazinājies par 16,9%. Kopējo pārkrauto kravu samazinājumu Satiksmes ministrija skaidro ar ieviesto sankciju politiku, kas ir liegusi Krievijas ogļu un naftas produktu saņemšanu un pārkraušanu. Pēc Satiksmes ministrijas datiem Latvijas dzelzceļa kravu apgrozījums 2023.gadā krities par 28,9%. Ogļu tranzīts Latvijā līdz šim ir sasniedzis 2M t apgrozījumu, kas ir par 63% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad Latvija pārkrāva 5,5M t. Savukārt graudu piegādes pa dzelzceļu ir palielinājušās par 32%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Rīgas ostas pārkraušanas vietās graudu apgrozījums 2023.gadā ir pieaudzis par 26,3%, bet ogļu un naftas produktu plūsmas samazinājās. Kopējā preču pārkraušana Rīgas ostā 2023.gada  no janvāra līdz oktobrim ir sasniegusi 15,7M t. Arī Ventspilī ogļu un naftas produktu apgrozījums šajā gadā ir samazinājies, bet pārkrauto graudu apjoms ir pieaudzis par 14,5%. Kopējā Ventspils ostas preču apgrozība 2023.gadā ir sasniedzis  9,1M t. Un Liepāja graudu pārkraušanas apjomi ir palielinājušies par 15.2%.

No Satiksmes ministrijas statistikas datiem varam secināt, ka graudaugu pārkraušanas tempu kāpums Latvijas ostās par 14% ir balstīts uz Ukrainas un Krievijas graudaugu kravu apkalpošanas pieauguma rēķina. Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka šajā gada ir samazinājusies Baltijas valstu vidējā graudaugu raža par ~10% - tas nozīmē, ka Ukrainas un Krievijas pārkrautie graudu apjomi ir lielāki par teorētisko statistiku un 14% var pārvērsties par 24%.

Šobrīd Baltijas valstu tirgū vairs nav noslēpums, ka Krievijas kviešu pārvadātāji un pārdevēji ir palielinājuši sūtījumus caur Latvijas ostām. Pēc starptautiski noslēgto darījumu statistikas ir redzams, ka Krievijas graudaugu pārkraušana tuvākajā nākotnē Latvijā tiek koncentrēta uz 2024.gada februāra/marta kravu sūtījumiem. Fakts apliecina, ka graudu plūsmas caur Latvijas ostām nemazināsies un iespējams pat palielināsies. Pārkrauto graudu apjoms var ietekmēt Baltijas tirgus cenas, ja Krievijas produkcija starptautiskajā arēnā tiks tirgota par zemākām cenām, ar kurām vietējā produkcija tiks izkonkurēta.

Francijas tirgus izmaiņas

Francija ir atteikusies no dalības vairākos starptautiskos iepirkumos, jo eksporta uzņēmumu iepirkuma cena nav konkurēt spējīgas ar citiem tirgus dalībniekiem. Francijā aizvadītās nedēļas beigās bija novērojams kviešu tirdzniecības prēmiju kritums, kas izskaidrojams ar starptautisko konkursu cenām un ar ievērojamām pārmaiņām tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu, jo Ķīna lielajos kviešu iepirkumos tomēr ir devusi priekšroku ASV un Austrālijai. Austrālija šajā sakara nav liels pārsteigums, jo Ķīna Austrālijas kviešus bija rezervējusi avansā, bet ASV ir izdevies atrast izdevīgākus graudu loģistikas risinājumus, kas Francija nebija pa spēkam, lai iedotu konkurētspējīgu piedāvājumu.

Novembra provizoriskie dati liecina, ka tikai pieci ar kviešiem uzkrauti kuģi gaida izpeldēšanu no visām Francijas ostām ar kopējos apjomu ~ 74 100 t.  Novembrī Francija ir eksportējusi tikai 188 250 t kviešu uz Ķīnu, salīdzinot ar 475 700 tonnu oktobrī – samazinājums par 60%. Un līdz šim šajā tirdzniecības gadā no Francijas ir nosūtīti 2,18 miljoni tonnu kviešu jeb par 70% mazāk kā pēdējos piecos gados līdzīgā laika periodā. Francijas eksportētajiem kravu nosūtīšana ir pārcēlusies no decembra – janvāra uz 2024.gada martu. Dažas kuģu partijas vēl tiks nosūtītas decembrī, par kuram Francijas operatoriem izdevās vienoties septembrī, taču turpmākā tirdzniecība ir ierobežota. Francija ilgu laiku nopūlējās, lai nostiprinātu kviešu tirdzniecības attiecības ar Ķīnu – tomēr šajā sezonā tirgus plūsmas ir ievērojami pamainījušās un Francijas viens no pēdējiem tirdzniecības cerību “salmiņiem” ir neveiksmīgs. Šāds pavērsies uzliek papildus slodzi Francijas ostas noliktavām un šī iemesla dēļ eksportētāji ir spiesti samazināt tirdzniecības prēmijas. Vai Francijai izdosies atrast jaunus tirdzniecības partnerus un vai Francijas lauksaimnieki būs gatavi piekāpties tirgus cenu spiedienam, lai atbrīvotos no krājumiem – šī iespējams būs tuvākā laika aktualitāte, kas ietekmēs Parīzes biržas tendences.

Francijas tirgus izmaiņas var likt lauksaimniekiem reaģēt un izdarīt spiedienu uz Francijas un ES politiķiem, jo tieši Francijas lauksaimnieki līdz šim ir izrādījuši lielāko nepatiku saražoto preču realizācijai par aktuālajām tirgus cenām. Līdzīga lauksaimnieku reakcija uz zemo tirgus cenu līmeni ir novērojama Kanādā, kur eksporta tempi samazinās tieši lauksaimnieku tirdzniecības nevēlēšanās dēļ – desmit dienu laikā tirdzniecība netipiski sezonai ir samazinājusies par 16%. Parasti šajā laika periodā tirdzniecība ir stabila vai ar pieaugošu tendenci.

Krievijas nākotnes kviešu ražas prognozes

Iepriekšējā graudu tirgus pārskatā informējām, ka šajā sezonā paredzams Francijas ziemas kviešu ražas samazinājums, kas saistīts ar sliktajiem laika apstākļiem ziemas kviešu sējas laikā. Daba tukšu vietu neatstāj un Francijas analītiķi ziņo, ka Krievijas lauksaimniekiem ir izdevies laicīgi iesēt un nedaudz palielināt ziemas kviešu kopējās sējplatības. Turklāt rudens apstākļi ziemas kviešu veģetācijai ir bijuši vairāk kā izcili un 2024.gada raža varētu sasniegt 65,8M t. Kopējais Krievijas kviešu (ziemas un vasaras) apjoms 2024.gada sezonā varētu svārstīties no 85,5M t līdz 94,5M t. Šādi skaitļi varētu gāzt visus iepriekšējos Krievijas ražas rekordus. Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj iegūt augsnes mitruma un temperatūras datus ar satelīta palīdzību un visos Krievijas kviešu audzēšanas apgabalos šie apstākļi nav izcili. Krasnodarā ir zemāks augsnes virskārtas mitrums un augstāka gaisa temperatūra rudenī nav veicinājusi optimālu augsnes mitruma saglabāšanos pirms ziemas atnākšanas. Stavropolei klājies vēl sliktāk, jo ziemājiem ir bijis jāsadzīvo ar salīdzinoši sausiem laika apstākļiem veģetācijas izejas pozīcijās – sējumi izskatās salīdzinoši neveselīgi. Abi šie apgabali ir nozīmīgi Krievijas kviešu tirgū un priekšā ir vēl visa ziema, kas var ienest ražas potenciāla korekcijas.

Krievijas izejas pozīcijas nākošajai sezonai izskatās salīdzinoši līdzīgas 2022./2023.gada eksporta sezonai. Un pēc šā brīža aplēsām izskatās, ka Krievija nākošajā sezonā atkal “iestūrēs” ar kopējos graudu krājumu virs 100M t. Šis fakts nav labs Eiropas eksportētajiem, jo pastāv liela varbūtība, ka pavasarī sekos līdzīga papildus eksporta kvotas izlaide, kāda tā bija šā gada pavasarī. Tomēr jāņem vērā, ka šobrīd šo faktu apgāž Krievijas kviešu kvalitātes problēmas – starptautiskā arēnā nevienu neinteresēs lopbarības graudu kvalitāte, ja pieprasījums būs pēc pārtikas kvalitātes.

Polijas – Ukrainas robežpunktu blokādes

Polija aizvadītajā nedēļa, neraugoties uz iepriekšējiem solījumiem, bloķēja trīs Polijas – Ukrainas robežpunktus, veidojot auto transporta blokādes caur tiem. Polijas importa aizliegums nav atcelts, bet Polija solīja nelikt šķēršļus Ukrainas lauksaimniecības preču tranzītam caur Poliju. Izskatās, ka Polijas uzstādījumi ir mainījušies un Ukrainai atkal būs jāmeklē jaunas alternatīvas preču kustībai no valsts. Šīs blokādes šobrīd galvenokārt ietekmē Ukrainas eļļas augu eksportu caur Poliju. Gandrīz 7600 t sojas pupiņu eļļas un 7400 t sojas pupu spraukumu oktobrī tika eksportēti ar kravas automašīnām caur kontrolpunktiem uz Ukrainas un Polijas robežas, liecina Ukrainas muitas dati. Tas veido 34% no kopējā sojas pupiņu produktu eksport. Līdzīga situācija veidojas ar saules puķu sēkliņām un to produktiem. Šī ir ievērojama proporcija, kas liecina, ka tagad katram trešajam sojas pupiņu un saules puķu tirgotājam ir jāmeklē citi tirdzniecības ceļi un šīm precēm veidosies loģistikas sastrēgumi.

Mazāks stress veidojas ar rapšiem, kuru eksporta proporcija pa autoceļiem caur Polijas un Ukrainas robežpunktiem sastāda 8% un oktobrī Ukraina ir eksportējusi tikai 3000 t rapšu un 7000 t rapšu eļļas. Ukrainas rapša sēklu, kā arī tās blakusproduktu eksports tuvākajos mēnešos, visticamāk nepalielināsies, jo lielākā daļa krājumu jau ir eksportēti uz galamērķiem.

Francijas tirgus izmaiņas aizvadītajā nedēļa atstāja ietekmi uz Parīzes biržas cenām, kuras nedēļas izskaņā un šīs nedēļas sākumā samazinājās. Decembra indekss vairs tirdzniecībā nav aktuāls, jo fiziskā tirgus tirdzniecības sesija ir noslēgusies un līdz 1.decembrim tiks izbeigti virtuālie darījumi vai darījumu par kuriem tirdzniecības partneri ir atsevišķi vienojušie. Fiziskais tirgus ir nofokusējies uz Marta un Maija tirdzniecības sesijām un pēc aktivitātes birža ir redzams, ka lielāka aktivitāte veidojas darījumiem, kas tuvāki Maijam, jo pieprasīto un piedāvāto līgumu skaits šim biržas indeksam ir lielāks nekā Marta līgumiem.

Latvijā ir atlikušas pēdējās dienas, kad lauksaimniekiem ir iespēja apdrošināt savus sējumus uz nepārziemošanas riskiem. Šajā sezonā apdrošināšanas sabiedrības izjūt apdrošināšanas tirgus kritumu, kas izskaidrojams ar naudas trūkumu nozarē un lauksaimnieku nevēlēšanos ieguldīt trūkstošos naudas līdzekļus vai uzņemties papildus finanšu saistības, lai apdrošinātu sējumus.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 21.novembrī

Tirdzniecības tempu samazinājums

Cenu atbalstošie signāli par pārtikas graudu trūkumu globālajā tirgū aizvien nespēj ietekmēt tirgus cenu kāpumu, jo starptautiskā tirdzniecība ir vāja, salīdzinot ar citām eksporta sezonām. Visuzskatāmāk kviešu tirdzniecības darījumu samazinājumu uzrada Francija, kura līdz 2023.gada 12.novembrim eksportā ir nosūtījusi 2.2M t kviešu, kas ir par 60% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Francijas lauksaimnieki nesteidzas ar preču realizāciju, jo apzinās savas preces kvalitāti un pārtikas graudu pieejamības ierobežojumus šajā eksporta sezonā.

Baltijas valstīm līdz 12.novembrim ir izdevies kāpināt eksporta tempus, tomēr mēs aizvien atpaliekam no iepriekšējā gada. Līdz novembra vidum esam nosūtījuši 1,7M t kviešu, kas ir par 28% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu šajā periodā. Turklāt, paraugoties uz vispārējo Baltijas valstu kviešu kvalitāti, rodas aizdomas, ka līdz 12.novembrim mums būs izdevies nosūtīt eksportā vienīgās pārtikas kviešu kravas, jo pārējie kvieši salīdzinoši sliktas kvalitātes. Baltijas valstis līdz šim ieņem ceturto vietu eksportā pēc apjoma, sev priekšā atstājot Poliju, Franciju un Rumāniju.

Arī Vācijas kviešu ražotāji un eksportētāji nesteidzas ar preču tirdzniecību un Vācijas kviešu eksporta statistika līdz 12.novembrim ir sasniegusi 967 498 t apjomu, kas ir par 40% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 30% mazāk, salīdzinot ar 2021./2022. gada eksporta sezonu. Tirgus dalībnieki un analītikas uzņēmumi uzskata, ka Vācijas un Francijas lauksaimnieki var finansiāli vairāk atļauties pieturēt saražotās preces un gaidīt labāku kviešu tirgus cenu, salīdzinot ar citiem Eiropas kviešu tirgus reģioniem.

Šajā sezonā eksporta rekordiste ir Polija, kura līdz 2023.gada 12.novembrim ir ievērojami palielinājusi eksporta tempus, uzrādot vēsturiski rekordlielus eksporta apjomus. Līdz novembra vidum poļi ir nosūtījuši kviešu kravas ar kopējo apjomu, kas pārsniedz iepriekšējā gada piegādes par 41%, bet 2021./2022. gada eksporta tempi ir apsteigti par 64%. Kopējais kviešu apjoms no Polijas sasniedz 1.8M t, kamēr pēdējo 9 gadu vidējais rādītājs šajā laika periodā ir 0,6M t. Polijas cipari ir pārsteidzoši augsti pie nosacījuma, ka Polija ir aizliegusi Ukrainas kviešu importu. Sakarā ar poļu aktivitātēm ir divi iespējamie scenāriji – (1) Polija iespējams steidzas realizēt iepriekš uzkrātos Ukrainas graudus vai (2) Polija steidzas realizēt savus saražotos kviešus, lai atbrīvotu vietu Ukrainas precēm un vietējam patēriņam  vēlāk iegūtu izejvielu par ievērojami zemāku cenu. Turklāt Polijas ģeogrāfiskais stāvoklis ļaus valdīt pār kviešu tirdzniecības darījumiem ar Ukrainu.

Likumsakarīgi un pilnīgi skaidrs ir Rumānijas kviešu eksporta tempu kāpums no 1,7M t pērn uz 2,95M t šogad līdz 12.novembrim, jo visiem ir zinām, ka no Rumānijas caur Rumānijas kviešu tirgus operatoriem tiek eksportēti Ukrainas kvieši kopš Melnās jūras koridors izbeidza savu darbību. Rumānijas eksporta tempi kopš šā gada 9.jūlija ir apsteiguši iepriekšējo gadu rādītājus katru nedēļu, bet vēršam uzmanību, ka kopš 8.oktobra rādītāji tomēr ir pasliktinājušies.

Aplūkojot Eiropas eksporta statisku, cipari norāda uz Eiropas tirgu atšķirībām, bet tie maz izsaka, lai no tiem izdarītu milzīgus globālus secinājumus. Ir zināms, ka šī sezona nav izteikta pārtikas kviešu sezona, tomēr arī kopējās kviešu ražas šobrīd uzrāda sliktākus rezultātus salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šobrīd kopējā pasaules kviešu apjoma prognoze samazinās no 789.49M t līdz 781.98M t jeb par 7,6M t, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. Savukārt patēriņa prognozes norāda uz kviešu trūkumu – pieprasījuma un saražotā attiecība šobrīd ir negatīva. Eksportā tiek prognozēts novirzīt 26% no visiem saražotajiem kviešiem un starp eksporta lielvalstīm ir Ukraina un Krievija, kuras šobrīd nevar apgalvot, ka spēs izpildīt uzstādītos mērķus, kurus ierobežo karš un pārtikas kvalitātes ierobežotie apjomi. Šis ir vēl viens milzīgs signāls par ierobežotu piedāvājumu, kas norāda uz spriedzi kviešu tirdzniecībā tuvākā vai tālākā nākotnē un cenu atbalstošiem faktoriem.

Pārtikas kviešu cenu atbalsts ir novērojams arī Ukrainas tirgū, kurš iepriekšējā mēnesi ziņoja par ierobežotu pārtikas kviešu pieejamību atlikušajai eksporta sezonai. Aizvadītajās nedēļās Ukrainas Melnās jūras ostās 11,5% proteīna kviešu cenas palielinājās par 4 USD/t,  bet Donavas upes Ostās lopbarības un 12,5% proteīna kviešiem cenas palielinājās līdz 2 USD/t. Ukrainas uzmanību pēdējā laikā pievērš kviešu iepirkumu, kuru iepirkumu specifikācija pieļauj mazāku kuģu partiju piegādes (no 6000 t līdz 14000 t). Šis fakts norāda uz diviem faktiem – (1) Ukraina nespēja apkopot lielas partijas ar stabilu pārtikas kvalitāti, (2) šie kuģu izmēri ir ērti Ukrainas kuģu transportam no Ukrainas ostām.

Šogad veidojas situācija, ka Eiropas un Melnās jūras kviešu tirdzniecības partnerus Āfrikā un Tuvajos Austrumos pūs jāapmierina bez Austrālijas vai kāda cita tirgus dalībnieka iejaukšanās. Tas vienlaicīgi arī nozīmē, ka cenu regulācija šajos tirgos vairāk ir/būs Eiropas un Melnās jūras tirgus dalībnieku “rokās.” Austrālijas kviešus var uzskatīt, ka avansā ir nopirkusi Ķīna, kurai šajā sezonā nav paveicies ar kviešu ražu un kvalitāti. Šobrīd ir liels jautājums vai Francijai būs iespēja piegādāt kādus apjomus uz Ķīnu, jo tirgus dalībnieki uzskata, ka tirdzniecība apstāsies pie Austrālijas. Dažas nedēļas atpakaļ no Ķīnas nedaudz palielinājās pieprasījumu pēc Francijas kviešiem, kas norādīja, ka Ķīnai ar Austrālijas apjomiem nepietiks, taču aizvadītajā nedēļā Ķīna deva priekšroku izvēlei kviešiem no ASV kviešus.

Francijas šā gada un 2024.–2025. gada kviešu ražas cenas varētu atbalstīt salīdzinoši lēnie ziemas kviešu sēšanas tempi, jo līdz 13. novembrim Francijas lauksaimniekiem bija izdevies iesēt 67%  no paredzētas platību, kas ir par 25 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada tempiem. Saskaņā ar Francijas valsts laikapstākļu aģentūras MeteoFrance datiem tiek prognozēts, ka gaisa temperatūra saglabāsies mērena un/vai nedaudz virs sezonas vidējā līmeņa. Lauksaimnieki vēl cenšas saglabāt optimismu un cer paātrināt sēšanas tempus pirms ziemas atnākšanas. Tomēr gaisa temperatūra nav noteicošā, kas kavē vai ietekmēs ziemāju sēju – lielākās problēmas sagādā pārmērīgie nokrišņi, kas smagajai tehnikai neļauj uzbraukt uz laukiem.

Kviešu cenas aizvadītajā nedēļā pietuvojās 2023.gada decembra biržas indeksa zemākajam punktam, sasniedzot zemāko cenu kopš sezonas sākumu 224,75 EUR/t. Kopējā tendence kopš augusta vidus ir salīdzinoši lineāra, tomēr ir saredzama cenu lejupslīdes tendence, jo jaunākās tirgus psiholoģiskās pārbaudes ir iemanījušās cenu paspiest zem 230 EUR/t sliekšņa un cenu kāpumu brīžos cenas pietuvojas 238 EUR/t, tomēr to pēdējo trīs nedēļu laikā vairs nešķērso. Kad un vai tirgus atbalstošie signāli spēs ietekmēt decembra indeksa cenas un vai mēs ieraudzīsim nākošo cenu kāpuma vilni!? Šis ir milzīgs jautājums, uz kuru atbildi gaida visi nozares dalībnieki. Ir grūti prognozēt tirgu, kuram ir zudusi loģika un sasaiste ar vēsturisko statistiku. Ir grūti prognozēt tirgu, kura tirdzniecības tendences un tempi ievērojami atpaliek no iepriekšējo gadu tendencēm.

Tirgū nostiprinās vecie cenu atbalstošie faktori un veidojas jauni cenu atbalstošie faktori, kuru darbību bremzē pieprasījuma trūkums un salīdzinoši mazaktīvā graudaugu tirdzniecība. Informācija un globālā tirgus statistika par pārtikas kviešu deficīta draudiem un apgrūtinātiem sējas darbiem galvenajos Eiropas kviešu audzēšanas apgabalos  pie normāliem tirgus apstākļiem izsauktu īslaicīgu paniku tirgū, kas rezultētos cenu kāpumā, bet šogad tirgus reakcija ir pasīva un nav izprotama.

AgroPlatforma podkāsts Nr.12 par digitālo laukkopību ar Gatis Bērziņu no AgriCon.

• Gata Bērziņa CV 
• AgriCon vēsture 
• Kā tiek veiktas augsnes analīzes? 
• Kādi ir AgriCon novērojumi un secinājumi par Latvijas augsnēm? 
• Ar kādām investīcijām jārēķinās lauksaimniekam? 
• Kāpēc visas saimniecības neveic augsnes analīzes? 
• Kāds ir saimniecību ieguvums izmantojot YARA sensoru? 
• Cik YARA sensori darbojas Latvijā? 
• Cik maksā YARA sensors? 
• Kādus produktus vēl piedāvā AgriCon? 
• Kādu Gatis redz Latvijas lauksaimniecības nākotni? 
• Gata novēlējums lauksaimniekiem

Ziemas rapšu hibrīds
DK EXLEVEL
ES sēju DK EXLEVEL un ES esmu NEXT LEVEL

SIA "FITO-AL" valdes priekšsēdētājs Artūrs Arnītis dalās ar savu pieredzi, lietojot AgroPlatforma pakalpojumus.

 EUR/USD dienas indekss

Jūsu graudi - Jūsu noteikumi - Jūsu darījums

             Izmēģiniet demo vidi              
    

AgroPlatforma

SākumsKā tas strādāPar mumsZiņasBiržas cenas

Dokumenti

Lietošanas noteikumi  Pakalpojuma līguma piemērsGraudu līguma piemērs (Nākotnes cena)Graudu līguma piemērs (Fiksēta cena)

Sazinies ar mums

E-pasts: [email protected]

Tālrunis: +371 29991188

Tālrunis: +371 27012190

Darba laiks: Darba dienās 9:00 - 17:00

Partneri