LAUKSAIMNIECĪBAS TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 19.septembrī

Minerālmēslu tirgus

Aizvien drūmāka un nepatīkamāka situācija veidojas minerālmēslu tirgū. Vairums Eiropā strādājošo minerālmēslu rūpnīcu samazina vai pilnībā slēdz ražošanas jaudas augstās dabas gāzes cenas dēļ. Amonija nitrātu ražošana tiek arī ierobežota nepietiekamas izejvielas dēļ, lai gan amonjaka kopējie pasaules krājumi runā pretrunīgi un uzrāda atlikumus. Tas varētu nozīmēt, ka izejvielas tirgū vēl ir pieejama, bet tās augstās izmaksa minerālmēslu ražotājiem liek saprast, ka patērētāji pretī saražotajam precēm nebūs.


Samazinoties amonjaka un nitrātu ražošanai, minerālmēslu tirgū novērojama pastiprināta tirgus loģikas reakcija, t.i., samazinoties piedāvājumam, palielinās pieprasījums, kas vēl vairāk izraisa cenu pieaugumu minerālmēslu tirgū. Neraugoties uz tirgus loģiku, ražotāji saprot, ka tas ir pēdējais iepirkuma vilnis pirms tirgus pateiks kategorisku “Nē” pārmērīgi augstajām minerālmēslu cenām, tāpēc arī tiek pieņemti nepopulāri lēmumi par ražošanas jaudu samazināšanu vai ražošanas apturēšanu pilnībā. Pieprasījuma tirgus puse jau šobrīd strauji samazina savus pirkumus, kas cieši saistās ar cenu nevienlīdzību lauksaimniecības sektorā – cena par ražošanas izejvielām ir krietni augstāka kā cena par saražoto produkciju. Šajā sakarā Vācijas lauksaimnieki maina lauksaimniecības prakses ieradumus un vairāk izvēlas iegādāties mēslojumu, kurā ir augstāks slāpekļa saturs (karbamīdu), bet cena vienlīdzīga citiem mēslojuma veidiem, kuriem slāpekļa saturs ir zemāks. Salīdzinoši lielais pieprasījums pēc karbamīdi rada loģistikas bažas jau tā noslogotajās Eiropas ostās.

Minerālmēslu tirgus galvenais vadītājs aizvien ir dabas gāze, kuras cena, salīdzinot iepriekšējā mēneša cenas rekordu, ir samazinājusies, tomēr cenas samazinājums ir nepietiekams, lai mēs varētu runāt par minerālmēslu ražošanas jaudu palielināšanu. Turklāt strauji tuvojas ziemas periods, kad dabas gāzes pieprasījums strauji palielināsies un Eiropai vēl nav skaidra vīzija par alternatīviem dabas gāzes avotiem. Tāpēc Eiropas lauksaimniecības sektora analītiķi prognozē modeli, kurā lauksaimniecības izejvielas un saražotās produkcijas cenas sāks veidot tirgus likumsakarības. Šobrīd, runājot par lauksaimniecības enerģijas kultūraugiem rapšiem, tiek prognozēts rapšu cenu kāpums un likumsakarīgi pretī tiek novietos minerālmēslu un dabas gāzes grafiks, kam gandrīz proporcionāli arī tiek prognozēts cenu kāpums. Šis cenu pieaugums šo produktu grupās tiek prognozēts līdz šā gada decembrim, kam tiek prognozēts cenu samazinājums līdz 2023.gada februārim. Cenu grafikos saskatāmas likumsakarības, kas iezīmē tirgus pieprasījuma un piedāvājuma dinamiku. Šajā sakāra jācer, ka prognozes piepildīsies un cenu kāpums neattieksies tikai uz rapšiem, bet cenu pieaugums būs novērojams ari citās preču graudaugu grupās.

Paraugoties publicētajos minerālmēslu tirgus kustības datos septembrī, novērojam salīdzinoši neliela preču kustība. Ēģipte plāno eksportēt uz Lielbritāniju un Vāciju karbamīdu 20K t apmērā. Francija iegādāsies 8 000 t kalcija amonija nitrātu no Turcijas. Polija ir iegādāju nenosauktu daudzumu granulētas urīnvielas, no Ķīnas, Gruzijas un Alžīrijas.

Ar bažām jāraugās lauksaimniecības sektora nākotnē un pārtikas tirgū – šāda tirgus situācija sagraus lauksaimniecības preču ražošanu un samazinās pārtikas pieejamību visā pasaulē. Izejas no šī strupceļa ir – kā piemēram, pārtikas nozares krīzes subsīdijas ieviešana lauksaimniecības nozarē, par ko runas un viedokļi jau ir izskanējuši.

Graudaugu un rapšu tirgus

Graudu cenas neraugoties uz lielajiem tirgus cenu atbalstošajiem signāliem paliek nemainīgas un svārstās ierastajās robežās. Esam saņēmuši galīgu apstiprinājumu, ka Francijas kukurūzas raža šajā gadā ir ļoti neapmierinoša un kopējā Eiropas kukurūzas raža ir mērāma 51M t apmēra – tas ir ražas kritums 15M t apmērā salīdzinot ar agrā pavasarī prognozētajām 66M t kukurūzas. Kviešu cenas Parīzes biržā decembra līgumiem iepriekšējā nedēļa samazinājās no 336.75 EUR/t līdz 333.75 EUR/t jeb par 0.8%, kas uz šodienas cenas fona ir neliels cenas samazinājums.

Rapšu cenām kā jau iepriekš runājam tiek prognozēts cenu pieaugums, tomēr, raugoties iepriekšējās nedēļas tirdzniecības sesijā, novembra līgumu cenas ir sasniegušas antirekordu līmeni. Cenas nedēļas laikā krāsojās sarkanā krāsā un noslīdēja no 598.00 EUR/t līdz 577.25 EUR/t. Nedēļas augstāka cena atsitās pret 623.25 EUR/t cenu griestiem, bet nedēļas zemākā cena noslīdēja līdz pat 570.00 EUR/t. Ļoti jācer, ka Eiropas politika nepieņems nepopulārus lēmums un neiznīcinās rapšu nozari pilnība, atsaucot obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu pie fosilās degvielas. Rapšu tirgus ir saņēmis nelielu, bet tomēr cenu atbalstošu signālu no Kanādas (lielākā rapšu audzētāja pasaulē), kur ir aizkavējusies rapšu ražas ievākšanas sezona. Jāatgādina, ka ar līdzīgu situāciju Kanāda saskārās 2020.gada ražas laika, kas noveda Kanādas lauksaimniekus pie situācijas, kad rapši bija jākuļ sniegotos laukos.

Latvijā lauksaimnieki steidz iesēt ziemas kviešus, bet darbus apgrūtina salīdzinoši mitrie laika apstākļi. Agrāk iesētie ziemas kviešu sējumi izskatās salīdzinoši labi – labība ir sadīgusi un nav novēroja sējumu izskalojumi. Lauksaimniekiem iesakām izvērtēt nezāļu ierobežošanu rudenī, lai nesaskartos ar šā gada ražas novākšanas problēmu, kad bija novērojama ļoti izplatīta nezāļu izplatība, kas apgrūtināja ražas novākšanu.

Vēlam veiksmi pēdējos sējas darbos un izturību mainīgajā un izaicinājumiem pilnajā laikā.


GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 13.septembrī

Tirgus ekonomika

Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos esam runājuši par tēmu inflācija un tās tendencēm. Pēc Eiropas Centrālās bankas aprēķiniem Eiropas ekonomika saskaras ar neplānotu inflācijas pieaugumu, salīdzinājumā ar paredzēto un iepriekšējo gadu rādītājiem. Inflācija augusta mēnesī ir palielinājusies par 9.1% salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu - šis rādītājs pārsniedza tirgus cerības. Nav noslēpums, ka straujais cenu pieaugums tagad strauji izplatās visā ekonomikā. Šādā situācijai Eiropas Centrālajai bankai ir jāpieņem nepopulāri lēmumi un jāpalielina procentu likmes. Šāds lēmums nāk par labu vienotajai Eiropas valūtai un tas mazina riskus valūtas kursa vērtības samazinājumam attiecībā pret ASV dolāru un var ierobežot inflācijas pieaugumu. Tomēr palielinot procentu likmes, samazināsies tirgus patēriņa puse, kas var strauji bremzēs ekonomiku.

Enerģijas tirgus

OPEC un OPEC+ dalībvalstis iespējams samazinās jēlnaftas iegūšanas jaudas, kam par pamatu ir naftas pieprasījuma samazinājums Ķīnā COVID-19 ierobežojumu (lockdown) deļ. Jēlnaftas tirgū tuvākajā laikā varēs atgriezties arī Irāna, kura strauji tuvojas kodollīguma parakstīšanai ar Rietumu valstīm. OPEC valstis ir mācījušās no 2022.gada aprīļa krīzes un nevēlas atgriezties situācijā, kad jēlnaftas cena samazinās zem “0” atzīmes pārprodukcijas dēļ, tāpēc sekošana un līdzsvarošana pieprasījuma un piedāvājuma pusē notiek nepārtraukti. OPEC cer, ka nesaskārsies ar līdzīgu situāciju, tomēr līdz gada beigām paredz jēlnaftas krājumu samazinājumu līdz piecu gadu zemākajam vidējam rādītājam. Iepriekšējā nedēļā jēlnaftas cenas samazinājās par 8%, kas runā par labu galvenā resursa cenu samazinājuma, lai tuvākajā laikā enerģijas tirgus cenas normalizētos. Jēlnaftas tirgū lielais Septītnieks ir noteicis cenu grieztus Krievijas eksportētajai naftai, lai mazinātu Krievijas uzsākta kara finansēšanu Ukrainā. Kremlis ar šādu lēmumu nav mierā, tomēr Krievijai ir jāapzinās, ka Eiropa plāno līdz 2022.gada 5.decembrim atteikties no Krievijas jēlnaftas importa un ar 2023.gada 5.februāri atteikties no Krievijas naftas produktu importa.

Jēlnaftas tirgus ir galvenais enerģijas tirgus dzinējs, tomēr dabas gāzes un elektroenerģijas cenas nevar atļauties sekot līdzi jēlnaftas cenu kritumam tik straujos tempos ierobežota piedāvājuma dēļ un mēs neredzam un šķiet arī tuvākajā laikā neredzēsim cenu samazinājumu šajos tirgos un ar šiem tirgiem cieši saistītajos produktos, piemēram, minerālmēslu tirgū, kurā prognozē cenu saglabāšanos vai pat pieaugumu līdz nākošā gada sākuma.

Graudaugu tirgi

Kviešu tirgus cenas kopš jūlija vidus saglabājas nemainīgās robežās, svārstoties 300.00 EUR/t līdz 3350.00 EUR/t robežās. Graudu tirgū tā vien šķiet, ka jānotiek kaut kam sensacionālam, lai tas sakustētos, jo pēdējo laiku notikumi, lai cik būtiski tie būtu graudu tirgū izmaiņas neievieš. Šā brīža galveno eksporta lomu austrumu importa tirgos ir uzņēmusies Francija, taču tās piedāvātās cenas krietni augstākas par iespējamo eksporta konkurentu nosauktajām. Francija piedāvā iegādāties kviešus par 11% augstāku cenu, kāda tā ir redzama Parīzes biržā, taču Krievijas un Ukrainas eksportētāji tirgu virzās ar Parīzes biržas cenu – tas nozīmē, ka Francija vēlas redzēt cenu, kas tuvojas 370.00 EUR/t. Ņemot vēra lēnos eksporta tempus un piedāvājuma ierobežojumu – būtu jāseko loģiskai tirdzniecības tendencei, kas cenas tirgū pielīdzināta Francijas vēlamajām. Bet tas nenozīmē, ka eksports no Melnās jūras reģioniem nenotiek – par laimi mazajai un tomēr aktivitātei šajā tirgus reģionā, Eksporta FOB cenas melnajā jūrā saglabājas un tās atbalsta arī citu tirgu FOB cenas.

Šķiet, ka tirgus ignorē riskus, kas saistīts ar karu Ukrainā - pat ja agresors uzbrūk graudu tvertnēm Mikolajevā. Ģeopolitiskais faktors ir viens no nedaudzajiem, tomēr šogad galvenajiem elementiem, kas varētu paaugstināt Parīzes biržas cenas virs 330 EUR/t. Paredzams, ka kviešu tirgus cenu tendenci arī ietekmēs izejmateriālu pieejamība un cenu līmenis, kas tiešā mēra ietekmē gala produktu (graudaugu) cenas tirgū. Lauksaimniecības, kas varēs atļauties pārdodot graudaugus par šā brīža tirgus cenām un iegādāties izejvielu nākošajam gadam, saglabās graudaugu ražošana apjomus, bet saimniecības, kam finanšu situācija būs smagāka, nespēs saglabāt ražošanas apjomus, radot vēl lielākus pārtikas deficīta draudus nākošajā gadā. Jācer, ka Eiropas iekšējā politika izveidos atbalsta mehānismus, lai atbalstītu pārtikas ražošanu un neiekristu vēl dziļākā ekonomiskajā bedrē.


Kviešu tirgus cenas tuvākajā laikā varētu arī ietekmēt kukurūzas tirgus, kas saskaras ar salīdzinoši nozīmīgām ražošanas problēmā – Francijā ir salīdzinoši slikti kukurūzas ražas rādītāji, taču Argentīna saskarsies ar sausuma problēma, kas ietekmēs otrās kukurūzas ražas rādītājus. Tā rezultātā kukurūzas kopējais ražas kritums varētu samazināties vēl par 15M t, atstājot paliekošu ietekmi iz kukurūzas un citu graudaugu cenām.

Pretēji kukurūzas un kviešu tirgiem, miežu tirgus piedzīvos salīdzinoši lielu pasivitāti. Tirgū ir pietiekami miežu apjomi, tomēr pieprasījuma puse ir piesardzīga un gausa izdarot izvēli par labu piedāvājumam. Galvenie miežu patērētāji ir lopbarības tirgi, kuri šajos tirgus apstākļos izvērtē visus piedāvājumus un īpaši šogad liek uzsvaru EUR cenai par proteīna vienību. Eiropas miežu pieprasījums citos tirgos ir samazinājies – joprojām trūkst ķīniešu pirkumu, kas Francijas tirgū dominēja pēdējās divās kampaņās. Miežu tirgum iegūstot kustību, precizēsies cenu piedāvājumi un tirgus ieraudzīs patieso ainu. Šobrīd miežu tirgus piedzīvo klusumu.

Eļļas augu tirgi

Situācija rapša tirgū ir trausla un kaitinoša – cenas it kā ir atgriezušās, tomēr nepietiekamā līmenī, lai veicinātu tirdzniecības apetīti un rapšu sējplatību palielināšanu nākošajai sezonai. Rapšu cenām tirgū joprojām ir tendence samazināties.

Eiropai šodien ir svarīga rapša piegāde. Rapšu piegādātāji Eiropai šogad ir daudz, taču saskaroties ar šo piedāvājuma pieaugumu, tirgus arī interesējas par pieprasījumu pēc rapšu sēklām. Strauji augošās enerģijas cenas apdraud eļļas spiešanas un esterifikācijas nozari Eiropā. Ekonomiskā krīze aktualizē jautājumu par degvielas patēriņu un līdz ar to arī rapšu patēriņu. Kā redzam viss ir saistīts – tāpēc rapšu cenas varētu atgriezties iepriekšējā līmenī, ja normalizēsies ekonomikas situācija un samazināsies energoresursu cenas.


Minerālmēslu tirgus

Jau vairākas nedēļas visa uzmanība ir vērstas uz Eiropas dabasgāzes tirgu. Cenas ir ļoti svārstīgas, un pēc 26. augustā, kad cenas sasniedza vēsturisko maksimumu (virs 340 EUR/MWh), cenas pagājušajā nedēļā samazinājās, jo operatori kļuva pārliecinātāki par rezervju aizpildīšanu Eiropā. Taču ārkārtas nepastāvības apstākļos dabasgāzes cenas nedēļas sākumā strauji pieauga par ~30%, lai atgrieztos pie 280 EUR/MWh.

Cauruļvada Nord Stream 1 slēgšana, kas bija pirmā cenu kāpuma cēlonis, ir pagarināta, pastiprinot Eiropas bažas par dabas gāzes nepieejamību. Krievija izmanto dabasgāzi kā ekonomisku ieroci pret Eiropas noteiktajām sankcijām, tāpēc paredzams, ka turpmākajos mēnešos svārstīgums būs augsts. Tā kā dabasgāze ir būtiska slāpekļa mēslošanas līdzekļu izejviela, ražošanas izmaksas ir strauji pieaugušas, liekot daudzām Eiropas rūpnīcām uz laiku pārtraukt ražošanu. Šīs iemesla dēļ Eiropai ir jāmeklē minerālmēslu importa iespējas no valstīm, kam ražošana ir ekonomiski izdevīgāka un valsts nav iekļauta sankcionēto valstu sarakstā – uzdevums ir izaicinošs. Francijas ostās ir reģistrēti daudzi kuģi, kas pārvadā sašķidrinātu slāpekli no ASV un Trinidādas un Tobāgo. Šis imports uzņēmējus īstermiņā mierina, taču ar to nepietiks, jo īpaši tāpēc, ka vasaras perioda beigās gaidāma pieprasījuma atgriešanās. Tādējādi slāpekļa šķīdums nedēļas laikā ir palielinājies par 65 EUR/t līdz 677.50 EUR/t, savukārt urīnviela arī ir palielinājusies par 95 EUR/t, sasniedzot 897.50 EUR/t.






Putina karš Ukrainā - vai Krievijas ekonomika to var atļauties?

Krievijas valdošās varas uzsāktais karš ar Ukrainu turpinās jau 12 dienu. Ir šausminoši noskatīties uz Krievijas genocīdu pret Ukrainas tautu. Eiropas, ASV un pārējās NATO dalībvalstis bija pārāk maigas pret Krievijas valdošās varas režīmu 2014. un 2015.gadā un tas deva papildus stimulu Krievijas prezidentam turpināt noziedzīgas darbības un slepkavot nevainīgus cilvēkus Ukrainā.

Beidzot pasaules atlikusī valdošā elite ir ieraudzījusi Krievijas diktatora īstos nodomus, kas ne mazākajā mērā nav saistīti ar Krievijas labklājību un kopīgu labumu visai cilvēcei. Putins ir nolēmis “iznīcināt” Krieviju, “atmetot” tās ekonomiku vismaz 30 gadus senā attīstības stadijā.

Ieviestās sankcijas pret Krieviju vēl vietējie Krievijas iedzīvotāji neizjūt, bet tam ir paliekošas un ilgu laiku neatgriezeniskas sekas. Ja Krievija savu pastāvošo Varu nespēs nomainīt, tad kādu laiku mums kaimiņos būs vēl viena Ziemeļkoreja, kur valdošā režīma mašinērija dzīvos, bet pārējā tauta diemžēl izdzīvos un kalpos elitei. Jācer, ka Krievijas tauta beidzot sapratīs, kas ir lielās federācijas prezidents un kur “Krievijas kuģi” tās “pirātiskais kapteinis” stūrē.

Nedaudz aplūkosim pasaules lielākās ekonomikas, lai ieraudzītu Krievijas vietu pasaules ekonomikā. Pasaules ekonomiku kopā veido 193 ekonomikas jeb valstis, no kurām lielākā ir ASV. Pēc pēdējiem aprēķiniem 2021.gada nogalē pasaules kopējais IKP sastādīja 91.98 triljoni (T) USD. Pasaules vadošās ekonomikas pēc IKP 2021.gadā :

  1. ASV (IKP: 20.49T USD)
  2. Ķīna (IKP: 13.4T USD)
  3. Japāna: (IKP: 4.97T USD)
  4. Vācija: (IKP: 4.00T USD)
  5. Lielbritānija: (IKP: 2.83T USD)
  6. Francija: (IKP: 2.78T USD)
  7. Indija: (IKP: 2.72T USD)
  8. Itālija: (IKP: 2.07T USD)
  9. Brazīlija: (IKP: 1.87T USD)
  10. Kanāda: (IKP: 1.71T USD)

Savukārt Krievijas ekonomika ierindojas 12. vietā ar IKP 1.67T USD, piekāpjoties Dienvidkorejai, kuras IKP 2021.gadā sasniedza 1.74T USD. Turklāt svarīgi atcerēties, ka vairāk kā puse no Krievijas IKP ir saistīts ar Naftas un dabas gāzes resursiem. Šiem skaitļiem ir vērts pievērst uzmanību, jo karu ir uzsākusi valsts, kura šodien to īsti nevar atļauties un lielais sankciju vezums Krievijas ekonomiku vienkārši iznīcinās. Esmu pārliecināts, ka jebkura pasaules iedzīvotāja lielākā vēlēšanās ir kara darbības izbeigšana Ukrainā un Krievijas valdošas varas tūlītēja nomaiņa, tomēr Krievijā ir daudz nevainīgu cilvēku, kuriem būs jāeksistē Putina radītajā katastrofā.

Nevainīgās Ukrainas ekonomika ierindojas 57.vietā pasaulē ar IKP 147.17 miljardi USD 2021.gadā. Turklāt Ukrainas IKP uz vienu iedzīvotāju ir ~3 reizes mazāks salīdzinot ar Krieviju un tas ir otrs zemākais Eiropas valstīs.  Un šie Ukrainas rādītāji tikai vēlreiz apliecina, ka Krievijas prezidentam nav nekādi ekonomiski motīvi, lai uzsāktu karu ar Ukrainu.



GRAUDU TIRGUS PROGNOZES 2022.gadam

2021.gads pārsteidza dažādu nozaru un tirgu dalībniekus ar straujiem cenu kāpumiem. Cenu kāpumi bija un aizvien ir novērojami gandrīz visās ar lauksaimniecību saistītajās nozarēs, kas izraisīja un aizvien izraisa neizbēgamu lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Šajā graudu tirgus pārskatā sadarbībā ar pasaules vadošajiem lauksaimniecības analītikas uzņēmumiem un lauksaimniecības bankām apskatīsim, kādi veidosies 2022.gada lauksaimniecības nozares iespējamiem scenāriji.

Kviešu tirgus

2021.gadā kviešu tirgus cenas turpināja iepriekšējo piecu gadu cenu veidošanās tendences. Cenas iepriekšējā gada sākumā ieņēma stabilas un salīdzinoši augstas vērtības, tomēr nelabvēlīgās laika prognozes atstāja paliekošas sekas uz globālo kviešu kopējiem krājumiem un kvalitāti, kā rezultātā kviešu cenas sasniedza jaunus, neredzētus cenu rekordus.

ABARE – Austrālijas lauksaimniecības, ekonomikas resursu un zinātņu birojs

Austrālijas zinātņu birojs paredz kviešu cenu kāpumu arī 2022.gadā, jo globālajos pasaules tirgos ir ievērojami samazinājušies pārtikas kviešu krājumi, kurus vienas sezonas laikā pasaulei atgūt neizdosies. Iepriekšējās divās sezonās vadošie kviešu audzēšanas tirgi (ASV, Krievija, Kanāda un Eiropa) ir piedzīvojuši nebijušu augstas kvalitātes kviešu tirgus daļas samazinājumu. Tāpēc ABARES prognozē, ka pasaules kviešu indikatorcena 2022.gada sezonā vidēji būs 330 USD/t jeb par 23% augstāka kā iepriekšējā 2021.gada sezonā. Austrālijas zinātņu birojs savas prognozes aplūko arī caur savas valsts tirgus prizmu un saredz, ka situācija augstas kvalitātes kviešu tirgū saglabāsies saspringta pat pie scenārija, ja Austrālijai 2022.gadā izdosies novākt augstas kvalitātes kviešu ražu. 2022.gadā nebūs novērojamas noieta vai pieprasījuma problēmas pēc augstas kvalitātes graudiem un vadošie importa tirgi būs gatavi pārmaksāt par labas kvalitātes preci. ABARES savā prognozē liek lielu uzsvaru uz Krievijas kviešu tirgu, kurš ir lielākais eksporta tirgus, tomēr akcentē, ka Krievijas eksporta apjoms jau uz šodienu ir samazinājies par 12% un ABARES saredz, ka eksporta apjomi samazināsies vēl papildus, jo Krievijā ieviestais eksporta nodoklis samazina eksporta apetīti. Tas nozīmē, ka importa tirgos būs novērojama spēlētāju maiņa. Bet ir liels jautājums – vai citi tirgus dalībnieki varēs aizpildīt iztrūkstošo augstas kvalitātes kviešu apjoma caurumu.

Austrālijas Sadraudzības banka

Austrālijas vadošā banka paredz un pievienojas ABARES ieskicētajam scenārijam, liekot lielu uzsvaru uz augstas kvalitātes kviešu iztrūkumu kviešu tirgū. Austrālijas banka atšķirībā no ABARES ir nedaudz piesardzīga izsakoties par kviešu cenu pieaugumu. Banka prognozē un iesaka vērot ziemas kviešu attīstību un provizorisko sējumu novērtēšanu pavasarī, akcentējot, ka 2022.gada ražas rādītāji pavasarī var ieviest cenu korekcijas.

FItch Solutions

Fitch Solutions nodrošina augsta līmeņa analītiku vadošajām pasaules bankām, lai apzinātu kredītriska un stratēģijas lēmumus, izmantojot uzticamus datus, ieskatu izpēti un spēcīgu analīzi globālajos tirgos un makroekonomiskajā vidē. Fitch prognozē, ka kviešu cenas sāks samazināties 2022.gada otrajā ceturksnī, sākoties jaunajai 2022.gada kviešu sezonai. Šis uzņēmums piedāvā pozitīvu sezonas prognozi un paredz pozitīvu kviešu krājumu prognozi atdzesējot nokaitēto pieprasījuma pusi. Fitch prognozē, ka kviešu ražošana 2022.gadā palielināsies par 2.6%, salīdzinot ar piecu gadu vidējo rādītāju, bet pieprasījums samazināsies par 0.8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad pieprasījums palielinājās par 5.4%. Šo faktoru rezultātā Fitch paredz, ka krājumu pārpalikums 2022.gada nogalē būs 11.4M t, kas palīdzēs samazināt kviešu cenas tirgū jau 2022.gada vidū. Tomēr Fitch Solutions akcentē, ka kviešu cenas 2022. gadā joprojām būs paaugstinātas, salīdzinot ar vēsturiskiem cenu standartiem, jo 11,4 miljonu tonnu pārpalikums ir neliels salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada vidējo krājumu pārpalikumu.

ING grupa

ING grupa ir Nīderlandes daudznacionāla banku un finanšu pakalpojumu korporācija, kuras galvenā mītne atrodas Amsterdamā un ING grupas pakalpojumu klāstā ir tiešās bankas pakalpojumi, investīciju bankas pakalpojumi, aktīvu pārvaldīšana un apdrošināšanas pakalpojumi. ING grupa uzskata, ka augstā kviešu cena stimulēs lauksaimniekus palielināt kopējās kviešu sējplatības, kas palielinās kopējās kviešu ražas 2022. un 2023.gadā un šīs tirgus izmaiņas atstās cenu samazināšanas ietekmi. Līdzīgi kā Fitch Solutions arī ING grupa paredz cenu samazinājumu 2022.gada otrajā ceturksnī. ING grupa savā prognozē neredz kviešu ražas palielinājumu Eiropā, bet kviešu ražas palielinājums galvenokārt tiek prognozēts ASV, Krievijā un Austrālijā. ING savā prognozē saredz, ka Kanādas tirgum arī vajadzētu atveseļoties no pavisam bēdīgās 2021.gada sezonas, lai gan globālā ilgtermiņa laika prognoze uzrāda pretējo. Tas nozīmē, ka Eiropas kviešu tirgus cenām vajadzētu pielīdzināties citiem globālajiem tirgiem, tomēr ING grupas redzējumā ir neatbildēts jautājums par Krievijas un Ukrainas iekšējo un eksporta politiku!?

Rabobank

Otra vadošā Nīderlandes banka paredz kviešu cenu palielinājumu līdz gada beigām un cenu samazinājumu pēdējā gada ceturksnī, jo šobrīd esošais krājumu iztrūkums nav kompensējams ar viena laba ražas gada iznākumu. Neraugoties uz izcilām kviešu cenām, sagaidāms, ka kviešu ražošana pieaugs tikai nedaudz, un tieši pieprasījuma kritums pēc lopbarības kviešiem ļaus veidoties pārpalikumam. Augstās izejmateriālu cenas un viena ha augstās izmaksas iespējams atturēs daudzus no intensīvas lauksaimniecības, kas samazinās kviešu ražu un atstās paliekošas sekas uz kviešu kvalitāti. Rabobank un ING grupa paredz kopējās sējplatības palielinājumu ASV 4.5%-5% robežās, bet Rabobank uzskata, ka ražas nevar prognozēt izcilas. Rabobank prognozē, ka Krievijas nenoteiktā eksporta nodokļu politika tiks turpināta, kas iespējams stimulēs Krievijas kviešu ražotājiem palielināt kopējo ražošanu. Pēc spēcīga eksporta un rekordlielajām Parīzes Matif kviešu cenām, visticamāk, arī Eiropas Savienība piedzīvos platību paplašināšanos. Tā kā jau ir iestājies neliels sausums, mēs lēšam, ka ES un Apvienotās Karalistes ražošanas apjoms ir 150 miljoni tonnu, kas ir par 4 miljoniem tonnu mazāk nekā 2021. gadā.

Rezumējot vadošo banku un analītikas uzņēmumu prognozes jāsecina, ka vairums eksperti paredz augsto kviešu cenu saglabāšanos un tirgus izmaiņas tiek paredzētas ar pirmajām reālajām aplēsēm par jauno 2022.gada kviešu ražu pēc ziemas perioda.

Rapšu tirgus

Rapšu tirgus cenas iepriekšējā 2021.gadā visizteiktāk pārrakstīja rapšu tirgus cenu vēsturi, pirmo reizi 2021.gada aprīlī Parīzes biržā maija līgumus tirgojot par 700 EUR/t. Bet ar šo tirgus cenu kāpums neapstājās, un cenas turpināja pārrakstīt vēsturi, sasniedzot pat 800 EUR/t.

Ko ieskicē vadoši tirgus analītiķi!?

ABARES -  Austrālijas lauksaimniecības, ekonomikas resursu un zinātņu birojs

Austrālijas zinātņu birojs uzskata, ka eļļas augu cenu pieaugums globālajos tirgos ir vēl vairāk palielinājis pieprasījumu pēc eļļas augiem. Globālajos tirgos ir ievērojami samazinājies rapšu piedāvājums, ko ievērojami ir ietekmējis sausums rapšu lielvalstī Kanādā. ABARES paredz, ka 2022.gadā rapšu ražošana turpinās samazināties līdz 7% jeb 68M t. Piedāvājuma samazināšanos nosaka sausuma apstākļi, kas ietekmē Kanādu, pasaulē lielāko rapšu eksportētāju, kur sagaidāms, ka 2021.–2022. gadā ražošana samazināsies par 33% līdz 13 miljoniem tonnu. Paredzams, ka Kanādas rapšu cena vidēji sasniegs rekordaugstu līmeni 799 USD/t 2021.–2022. gadā, kas ir par 85% virs piecu gadu vidējās cenas līdz 2020.–2021. gadam.

AWB -  Austrālijas kviešu audzētāju organizācija

AWB ir neatkarīga Austrālijas kviešu audzētāju organizācija. AWB prognozē ka eļļas augu pieprasījum 2022.gadā aizvien ietekmēs COVID-19 vīrusa pandēmija un jaunais vīrusa paveids Omicron eļļas augu un enerģijas tirgū radīs lielāku pieprasījuma samazinājumu. Tā rezultātā AWB saredz cenu samazinājumu uz pieprasījuma samazinājuma bāzes. AWB paredz, ka ES tikai 70% saražotajiem rapšiem izmantos biodīzeļdegvielas ražošanā, kas nozīmē, ka ES veidosies pārpalikumi. AWB tomēr izvairās prognozēt vai pieprasījuma samazinājums būs galvenais faktors, kas noteiks rapšu cenu tirgū, jo visi eļļas augu tirgi ir saistīti un neatņemama tirgus sastāvdaļa ir ražošanas tiešās izmaksas, kurām AWB neprognozē cenu kritumu. AWB ir cits skatījums, salīdzinot ar citiem analītiķiem, tomēr dažas tēzes ir vērā ņemamas, lai pievērstu uzmanību tirgus tendencēm nākotnē.

Strategie Grains

Francijas analītikas uzņēmums Strategie Grains prognozē, ka 2022.gadā rapšu pieprasījums samazināsies mazāk nekā piedāvājums, kā rezultātā ES rapšu krājumi atkal samazināsies. Eiropas rapšu bilance ir ļoti saspringta un tiek prognozēts, ka 2022.gada jūnija beigās rapšu krājumi sasniegs vēsturē zemāko krājumu līmeni – 0.7M t. Strategie Grains saspringtas ES un pasaules rapšu bilances dēļ prognozē vēsturiski augstākās cenas 2021.-2022.tirdzniecības gadā. Uzņēmums paredz, ka cenas nedaudz atdzisīs 2022.gada sākumā, kad tirgum būs pieejamas Dienvidamerikas sojas pupiņu jaunā raža, tomēr lielākais uzsvars tiek likts uz jauno rapšu ražu, kuru varēs sākt prognozēt pēc ziemas perioda un ir zināms, ka rapšu kopējā sējplatība Eiropā šajā gadā ir palielinājusies, salīdzinot ar pēdējiem 5 gadiem. Tā rezultātā Strategie Grains paredz, ka rapšu cenas nākošajā tirdzniecības gadā, kas sākas 2022.gada septembrī, varētu samazināties sabalansētākas tirgus krājumu situācijas dēļ.

Thomas Elder Markets

Rapšu tirgus varētu eksplodēt, ja radīsies papildus ražošanas problēmas. Pasaules rapšu krājumu attiecība pret izlietojumu ir 6% un tas ir zemākais līmenis kopš 203.gada – vidēji kopš 2010.gada rapšu krājumu pret izlietojumu ir 11%. Šīs sezonas beigās Thomas Elder Markets prognozē rapšu krājumus tikai 1.8M t apmērā.  Pasaule vēros laikapstākļus Kanādā un Eiropā, lai noskaidrotu tirgus virzienu - Neveiksmes gadījumā radīsies uguņošana. Tomēr realitāte ir tāda, ka mēs nezinām, kā tas izvērtīsies - tas varētu būt piegādes satricinājums, vai arī pasaule varētu būt pārpildīta ar bufera ražu. Thomas Elder Markets iesaka nākošās ražas rapšu cenas fiksāciju veikt tiklīdz jūtami un redzami cenu samazinājuma signāli.

  



HB4 – ģenētiski modificēti kvieši

Šajā graudu tirgus apskatā vairāk apskatīsim iespējamās nākotnes graudu tirgus tendences, kas tiek saistītas ar pārtikas graudu ražošanu, lai apmierinātu straujo nākotnes pārtikas pieprasījuma pieaugumu.

Saskaņā ar ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pētījumiem un aprēķiniem, pasaulē līdz 2035.gadam ir gaidāms pārtikas ražošanas un patēriņa pieaugums par 50%, no kura kviešu patēriņam prognozē pieaugumu par 20%. Ņemot vērā klimatiskās izmaiņas un pēdējo gadu kviešu ražošanas problēmas, tirgū tiek meklētas dažādas kviešu audzēšanas alternatīvas, ar kurām palielināt kviešu ražu esošajās kviešu audzēšanas platībās un pielāgoties klimatiskajām pārmaiņām. Šajā sakarā pārtikas un lauksaimniecības organizācija apskata ģenētiski modificētu kviešu audzēšanas iespējas, lai apmierinātu pārtikas pieprasījuma pieaugumu.

Šajā sakarā jau 2020.gada oktobrī Argentīnas un Argentīnas lauksaimniecības ministrija kļuva par pirmo valsti, kas apstiprināja ģenētiski modificētu kviešu celmu HB4, ko kopīgi radīja Argentīnas uzņēmums Bioceres Crop Solutions Corporation un franču sēklu specializētais uzņēmums Florimond-Desprez. Ģenētiski modificēto kviešu HB4 izstrādātāji apgalvo, ka šiem kviešiem ir par 20% lielākas ražas potenciāls un šie kvieši ir izturīgāki pret sausiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar tradicionālajām kviešu šķirnēm.

Argentīna jau līdz 2020.gada oktobrim var tikt uzskatīta par ģenētiski modificētas pārtikas ražošanas lielvalsti, jo no Argentīnas 38M ha aramzemes 65% tiek kultivēti ģenētiski modificēti kultūraugi – galvenokārt šobrīd Argentīta audzē ģenētiski modificētas sojas pupiņas, kukurūzu un kokvilnu. 2021./2022. ražošanas gadā 6.5M ha platībā Argentīna plāno iesēt kviešus no kuriem 55 000 ha tiks iesēti HB4 kvieši. Argentīna prognozē, ka 2022.gada pirmā ģenētiski modificētā kviešu raža dos 260 000 t lielu ražu.  

Argentīna ir Latīņamerikas lielākā kviešu ražotāja, un tā ražo aptuveni 5% no kopējās pasaules kviešu produkcijas. 2020./2021. kviešu ražošanas gada kopējā kviešu raža ir aptuveni 17M t no kurām 10M t tiek un tiks eksportētas. Argentīnas kviešu eksporta stratēģiskais partneris līdz šim ir Brazīlija, kura importē 85% (aptuveni 7M t) no Argentīnas eksportam paredzētajiem kviešiem. Brazīlija arī praktizē un atbalsta biotehnoloģisku kultūraugu ražošanu un ieņem otro vietu pasaulē aiz ASV. Brazīlija ģenētiski modificētu kultūraugu ražošanu pirmo reizi ieviesa 1998.gadā un līdz šim šie kultūraugi ir uzrādījuši izcilus rezultātus salīdzinot ar tradicionālajiem augiem. Brazīlijas ģenētiski modificētās sojas pupiņas uzrāda par 26% labāku sniegumu, bet kukurūzas par 64% līdz pat 152% labāku sniegumu.

Argentīna plāno, ka daļu no pirmajiem ģenētiski modificētajiem kviešiem importēs Brazīlija. Savukārt Brazīlijas ģenētiskā tirgus opozīcija un kviešu dzirnavnieki ir citās domās un - drīz pēc Argentīnas paziņojuma par atbalstu HB4 celma kviešiem, Brazīlijas tirgus dalībnieki paziņoja, ka iespējams ģenētiski modificētie kvieši netiks importēti un izmantoti pārtikas ražošanā. Brazīlijas tirgus dalībnieki ir veikuši aptauju, kuras rezultāti uzrāda, ka 90% no Brazīlijas patērētājiem nav gatavi ģenētiski modificētiem kviešiem, savukārt citas pasaules valstis 100% noliedz jebkādu gatavību ģenētiski modificētiem kviešiem. Brazīlijas tirgus dalībnieki uzsver: “Mēs nevēlamies būs izmēģinājuma jūras cūciņas!” Iebildumi pret ģenētiski modificētu kviešu kultivēšanu nav pilnībā neracionāli, jo daudzi nozares eksperti ir noraizējušies par tradicionālo kviešu audzēšanas un pārstrādes tehnoloģijas savietojamību ar ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu un pārstrādi.

Ņemot vērā, kā vizuālas atšķirības starp ģenētiski modificētiem un tradicionāliem kviešiem nav novērojamas, pastāv iespēja, ka Argentīna eksportējot kviešu var veidot dažādo kviešu maisījumu. Tāpēc Brazīlija izskata iespēju pilnībā boikotēt kviešu importu no Argentīnas. Tas nozīmē, ka 2021./2022. eksporta sezonā var uzrasties brīvas 7M t kviešu t no Argentīnas, kas tiks piedāvātas cietiem alternatīviem importa tirgiem. Šobrīd Argentīna izskata kviešu eksporta piedāvājumus no Urugvajas un Paragvajas, kuras abas ir Brazīlijas sauszemes kaimiņvalstis. Šajā sakarā ieguvējas ir citas tradicionālo kviešu audzēšanas valstis (Kanāda, ASV, Eiropas savienība un Krievija), kurām būs iespēja piedāvāt kviešus boikotējošajai Brazīlijai.

Šobrīd ģenētiski modificētās pārtikas tirgū ir izveidojusies interesanta situācija, kurā otrs lielākas ģenētiski modificētu kultūraugu kultivētājs (Brazīlija) atsakās no ģenētiski modificētiem kultūraugiem – šajā gadījumā no kviešiem. Ir saskatāmas bažas par jebkādu ģenētiski modificētas pārtikas produkcijas kvalitāti, ko paši ražo un piedāvā patērētājiem. Neraugoties uz pirmajām tirgus emocijām, kviešu tirgus redz, ka ģenētiski modificētu kviešu audzēšanas laika deglis ir aizdedzināts un, balstoties uz līdzšinējo situāciju, ģenētiski modificēti kvieši ir viens no nākotnes pārtikas problēmas risinājumiem.


 

AgroPlatforma podkāsts Nr.12 par digitālo laukkopību ar Gatis Bērziņu no AgriCon.

AgroPlatforma video-audio interviju cikls ar Latvijas lauksaimniecības pārstāvjiem. Intervija Nr.12 par digitālo laukkopību ar SIA "Precision Farming" valdes locekli Gati Bērziņu: 

  • Gata Bērziņa CV 
  • AgriCon vēsture 
  • Kā tiek veiktas augsnes analīzes? 
  • Kādi ir AgriCon novērojumi un secinājumi par Latvijas augsnēm? 
  • Ar kādām investīcijām jārēķinās lauksaimniekam? 
  • Kāpēc visas saimniecības neveic augsnes analīzes? 
  • Kāds ir saimniecību ieguvums izmantojot YARA sensoru? 
  • Cik YARA sensori darbojas Latvijā? 
  • Cik maksā YARA sensors? 
  • Kādus produktus vēl piedāvā AgriCon? 
  • Kādu Gatis redz Latvijas lauksaimniecības nākotni? 
  • Gata novēlējums lauksaimniekiem




Ko paredz graudu tirgus eksperti 2021.gadā? (11.01.2021) 

ABN AMRO


-