Nozares aktualitātes 2024.gada 28.februārī

👨🏻‍🌾 27. februārī kviešu pārdevēji turpināja izteikt piedāvājumu vakuumā, jo bija ļoti maza pircēju interese par tūlītēju vai nākotnes tirdzniecību. Pārdevēji Konstantas, Varnas un Burgas (CVB) ostās otrdien samazināja kviešu cenas piedāvājumu par 11,5% proteīna kviešiem saskaņā ar "Euronext" biržas maija nākotnes līgumiem. Sīvā konkurence CVB reģionā, kas ir pat lielāka nekā par Krievijas kviešiem, ir aizvirzījusi interesi no Ruānas ostas Francijā. Francijas eksportētāji varēja iegūt ievērojamu daļu no Alžīrijas februāra un marta tenderiem, bet vēl līdz aprīlim nav izsludināti nekādi darījumi. Šī iemesla dēļ tirgotājiem nebija lielas motivācijas piegādāt kravas saskaņā ar "Euronext" marta nākotnes līgumiem. Francijas eksportētāji samazināja kviešu cenas piedāvājumiem uz FOB nosacījumiem Ruānas ostā marta iekraušanai atbilstoši samazinātajai starpībai starp marta un maija nākotnes līgumiem. Piedāvājumi aprīļa iekraušanai noturējās stabili, ar nelielu atlaidi attiecībā pret marta darījumiem. Sāka samazināties arī cenas Francijas vietējā tirgū.

👨🏻‍🌾 Pārdevēji otrdien paaugstināja savu cenas piedāvājumu Ukrainas kukurūzai, kas piegādāta uz Ķīnas ostām. Cenas piedāvājumus Ukrainas kukurūzai uz CIF noteikumiem Ķīnā nedēļas laikā pieauga par aptuveni 15 USD/t, otrdien sasniedzot 245 USD/t. Cenas piedāvājums aug, jo pircēji šonedēļ izrādīja pastiprinātu interesi par apjomu rezervēšanu. Lai gan pēdējo 10 dienu laikā nosūtīšanai uz Ķīnu jau bija rezervētas vismaz 15 Ukrainas kukurūzas kravas, pieprasījums saglabājās stabils. Savukārt Ķīnas kukurūzas cenas varētu pieaugt vēl vairāk, jo valdība cenšas atbalstīt lauksaimniekus un stabilizēt kukurūzas platības pirms 2024./2025. gada sējas sezonas sākuma martā. Aktivitātes pieaugums Ķīnas importa tirgū atspoguļoja agrākos tirgus pavērsienus Ukrainas CPT kukurūzas tirgū. Fiksēta kukurūzas cena Pivdenijas, Odesas un Čornomorskas ostās (POC) saglabāja pirmdienas līmeni, otrdien uz CPT noteikumiem paliekot pie 141 USD/t .

👨🏻‍🌾 Šogad dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas polišu iegādes daļējai segšanai pieejamais finansējums ir 15,7 miljoni eiro. Marta sākumā lauksaimnieki varēs pieteikt atbalstu gan 2023. gadā iegādātajām ziemāju sējumu, gan 2024. gada pavasarī un vasaras sākumā iegādātajām vasarāju sējumu, kā arī par lauksaimniecības dzīvniekiem iegādātajām polisēm. Noteikumos par atbalstu ir precizēti piešķiršanas un izmaksas nosacījumi, visiem lauksaimniekiem nodrošinot vienādu atbalsta apmēru. Katrs atbalsta pretendents viena mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas saņems 80% no aprēķinātās atbalsta summas.

👨🏻‍🌾 Arī Lietuva pastiprinās no Krievijas un citām tā dēvētajām riska valstīm ievesto graudu kontroli. Tomēr Viļņa neplāno aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu, kā to ir izdarījusi Latvija.

👨🏻‍🌾 Lai vairotu biodaudzveidību lauksaimniecības ekosistēmās, ES valstīm būs jāuzlabo divi no šiem trim rādītājiem: zālāju tauriņu indekss, lauksaimniecības zemes daļa ar ļoti daudzveidīgiem ainavas elementiem un oglekļa uzkrājums aramzemes minerālaugsnē. Tāpat būs jāveic pasākumi, lai paaugstinātu lauku putnu populāciju indeksu, jo putni ir labs biodaudzveidības vispārējā stāvokļa rādītājs. Šādas prasības paredz jaunais ES dabas atjaunošanas tiesību akts. Paredzēts, ka izņēmuma gadījumā lauksaimniecības ekosistēmas var atkāpties no izvirzītajiem mērķiem, ja attiecīgo mērķu izpilde pamatīgi samazina tās zemes apjomu, kas nepieciešama, lai ražotu pietiekami daudz pārtikas ES patēriņam.

Nozares aktualitātes 2024.gada 27.februārī

👨🏻‍🌾 Polijā iznīcināti aptuveni 160 tonnu Ukrainas graudu, ziņo "Reuters". Tas noticis protestu laikā, kuros Polijas zemnieki ir bloķējuši robežpunktus ar Ukrainu – poļi lauksaimnieki atvēra stāvošu dzelzceļa vagonu izkraušanas lūkus, no kuriem uz zemes izbira aptuveni 160 t graudaugu. Poļi apgalvo, ka iestājas pret negodīgu konkurenci no Ukrainas puses un Eiropas Savienības vides noteikumiem.

👨🏻‍🌾 1. martā Polijas lauksaimnieki plāno sākt nedēļu ilgu daļēju robežas bloķēšanu ar Lietuvu, raksta. Viņi pārbaudīs, kādas preces kravas automašīnās tiek vestas pār robežu. Protesta akcijas mērķis ir palielināt spiedienu uz Polijas valdību saistībā ar "iespējams, ne pilnīgi legāliem lauksaimniecības produktu pārvadājumiem starp Poliju un Lietuvu".


👨🏻‍🌾 Latvijā PVD ir sācis pastiprinātu robežkontroli pārtikas un dzīvnieku barības kravu plūsmai, kas no Krievijas un Baltkrievijas caur Latvijas robežkontroles punktiem tiek ievesta Eiropas Savienībā. Pastiprināta kontrole nozīmē to, ka vismaz 10% noteiktu preču grupu, piemēram, proteīna augiem, graudaugu produktiem, eļļas augu sēklām, lopbarībai, kas tiks vestas no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī vismaz 5% preču, kas tiks vestas no citām trešajām valstīm, tiks veikta ne tikai dokumentu, identitātes un fiziskā pārbaude, bet arī tiks noņemti paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem.


👨🏻‍🌾 Nesenais kviešu cenu pieaugums lielākoties ir tehnisks un visticamāk – īslaicīgs, ziņo Francijas analītikas portāli. ASV kukurūza un Melnās jūras reģiona kvieši joprojām ir pakļauti spiedienam, kas cenu varētu samazināt. Līdz ar to pastāv risks, ka kviešu cena varētu samazināties vēl vairāk. Turpmāko situācijas attīstību ietekmēs dažādi apstākļi, tostarp lietavas Rietumeiropā un sausums Marokā, kā arī - spēcīgāks eksports no Argentīnas un Austrālijas u.c.

👨🏻‍🌾 Eiropas rapšu cenas ietekmē pasaulē svarīgāko eļļas augu tirgus spiediens, ziņo "Argus". Neraugoties, ka eļļas augu pārstrādes apjomi aizvien ir rekordaugsti, rapšu cena nepieaug. Eļļas augu (Sojas pupiņu) cenu spiediens izdara papildus cenu spiedienu arī uz graudaugu cenām, jo samazinās pārtikas cenas. Eiropas reģiona rapšu pircējus (importetājus) apmierina zemās Kanādas rapša cenām, kas nerada sevišķi lielu atbalstu un pārliecību par rapšu cenu kāpumu tuvākajā laikā. Arī prognozes, ka Ukrainas eļļas augu produkcija 2024./2025. gada sezonā sasniegs tādus pašus rekordlielus apjomus kā 2023./2024. gadā, neatbalsta Eiropas rapšu cenas. Ja netiks apšaubītas Ukrainas ražošanas iespējas, cenām būs grūti atgriezties pie ilgtermiņa augšupejas.

👨🏻‍🌾 Zemkopības ministrs Armands Krauze ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē kopīgi ar pārējo dalībvalstu ministriem meklēja risinājumus ātrai un adekvātai reakcijai uz pašreizējo krīzes situāciju lauksaimniecības nozarē Eiropā. A. Kraize uzsver, ka reformētās ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) detalizētās prasības lauksaimniekiem ir radījušas nesamērīgu vides u.c. prasību slogu. Ņemot vērā nelabvēlīgos klimatiskos apstākļus un sarežģīto tirgus situāciju, tas ir novedis lauksaimniecību pie nozares dzīvotspēju un konkurētspēju apdraudošām finanšu grūtībām.

"Pēc reformētās KLP pirmā darbības gada ir skaidrs, ka tā ir pārāk detalizēta un ar nevajadzīgi sarežģītām prasībām, īpaši nosacījumu sistēmā un vides un klimata atbalsta shēmās. KLP ir nekavējoties jāveic tādas izmaiņas un pielāgojumi esošajai situācijai, lai lauksaimnieki varētu veikt savu primāro uzdevumu – pārtikas ražošanu, kas ir sevišķi būtiski apstākļos, kad pārtikas nodrošinājums ir stratēģiskas nozīmes jautājums. KLP un tās nacionālajiem stratēģiskajiem plāniem ir jābūt lakoniskiem, vienkāršiem un spējīgiem elastīgi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un krīzes situācijām. Diemžēl pašreizējā KLP nespēj lauksaimniekiem īstajā brīdī piedāvāt pareizos atbalsta instrumentus, un tas nav pieņemami, īpaši šī brīža grūtajā situācijā," tā zemkopības ministrs Armands Krauze.

Nozares aktualitātes 2024.gada 26.februārī

👨🏻‍🌾 Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri 26. februārī izskata Eiropas Komisijas sagatavotos variantus, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem. Eiropas Komisija ir izklāstījusi ministriem iespējas īstermiņa un vidēja termiņa pasākumiem, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Ursulas fon der Leienas iepriekšējos solījumus.

Viens no priekšlikumiem ir par 50% samazināt valsts iestāžu pārbaudes lauku saimniecībās un veicināt labāku izpratni par to, kā ārkārtas apstākļi, piemēram, spēcīgs sausums vai plūdi liedz lauksaimniekiem izpildīt visas Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas prasības.

👨🏻‍🌾 Kviešu cenas Euronext biržā joprojām ir tuvu 200 EUR/t. Galvenais iemesls šādai cenai ir konkurences trūkums starp Eiropas un Melnās jūras reģionu. Ņemot vērā Ukrainā, Krievijā un Eiropā pieejamos apjomus, turpinās sacensība par tirgus daļu. Šī situācija gan visticamāk nepalīdzēs cenām. Tas tieši ietekmē cenas Krievijā, kas tuvojas 215 USD/t.

👨🏻‍🌾 Nelapvēlīgas lietavas ietekmē situāciju Francijā. FranceAgriMer prognozē, ka 69% šī gada kviešu ražas būs labā stāvoklī. Tas ir tālu no pagājušā gada, kad šis rādītājs bija 95%.

👨🏻‍🌾 No 2024. gada 26. februāra līdz 2. aprīlim ir iespēja veikt lauku bloku precizēšanu, iesniedzot precizēšanas pieprasījumu Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Lauku bloku precizēšanas pieprasījumu var sniegt par nepieciešamajām korekcijām lauku blokos, kā arī jaunu ainavu elementu izveidei vai esošo dzēšanai, ziņo Lauku atbalsta dienests.

‼️ https://www.lad.gov.lv/lv/jaunums/lad-klienti-var-veikt-lauku-bloku-precizesanu ‼️

👨🏻‍🌾 Paredzēts, ka Latvijā būs aizliegts importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes zirņus, kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo, griķus, sāri, miežabrāļus, kā arī citus graudaugu produktus. Tāpat būs aizliegts importēt sojas pupas, zemesriekstus, kopru, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, citu eļļas augu sēklas un augļus, kā arī eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, miltus un rupja maluma miltus. Tā liecina Zemkopības ministrijas saskaņošanai nodotais noteikumu projekts, kurā definēti konkrēti lauksaimniecības un lopbarības produkti, kurus turpmāk būs aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.


GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2024.gada 23.februārī

Kviesu tirgus aktuālitates

Parīzes biržā šonedēļ ir noslēgusies marta tirdzniecības sesija fiziskajiem kviešu tirdzniecības līgumiem un turpmāk līdz 1.martam tirgū notiks tehniskā tirdzniecība un cenu korekcijas jeb izlīdzināšanās. Nedēļas sākumā Eiropas kviešu tirgotāji samazināja pārtikas kviešu cenas attiecībā pret Parīzes biržas cenām, dodot vēl lielāku cerību pircējiem par cenas samazinājumu tuvākajā nākotnē. Starptautiskajā kviešu tirgū pircēji ir pieņēmuši nogaidošu tirdzniecības taktiku, paredzot turpmākus cenas samazinājumus.

Taču Krievijas kviešu tirgus, kas visu pagājušo nedēļu noteica Melnās jūras cenas, pirmdien pretojās jebkādiem turpmākiem zaudējumiem, neskatoties uz to, ka pārdevējiem bija grūti atrast stabilu pieprasījumu un galamērķa tirgus. Pircēji no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, kas aizvadītajā nedēļā nodrošināja noietu Krievijas 12,5% proteīna kviešiem, nedēļas sākumā atkāpās no jaunu darījumu slēgšanas par Krievijas tirgotāju piedāvātajām cenām.

Otrdien turpinājās “nesaskaņas” starp pircējiem un piedāvātajiem un darījumi netika slēgti, neraugoties uz faktu, ka tirdzniecības pusēm bija lieliska iespēja satikties klātienē graudu tirdzniecības konferencē Dubaijā. Melnās jūras tirgus operatoru nostāja par cenu politika bija nelokāma un tie neatkāpās no saviem cenu piedāvājumiem, saglabājot cenu piedāvājumus līdz trešdienai 216 USD/t robežās uz FOB nosacījumiem Melnās jūras ostās. Ceturtdien tirgotāji izmēģināja atjaunot savas pozīcijas, samazinot cenas piedāvājumus par 2 USD/t, tomēr cena nebija pietiekoši konkurētspējīga ar Bulgāriju un Rumāniju.  Pircēji netika ieinteresēti arī ar jaunās sezonas darījumiem Bulgārijas un Rumānijas ostās, neskatoties, ka šie tirgus dalībnieki samazināja pārdošanas prēmijas Konstancas/Varnas/Burgasas ostās. Rumānijas un Bulgārijas tirgus operatori apzināti samazināja cenu prēmijas, lai iegūtu pārsvaru pār Krievijas un Ukrainas kviešu piedāvājumiem sezonas sākumā, tomēr ar to pircējiem bija par maz, jo tiem šķiet, ka jaunā sezona iesāksies ar labākiem cenas piedāvājumiem.

Pircējiem šajā sakarā var izrādīties taisnība, jo šobrīd prognozējas salīdzinoši liela kviešu krājumu pārnese Francijā un Krievijā uz jauno eksporta sezonu. Tirgus situāciju tuvākajā laikā var ietekmēt tikai jaunās ražas potenciāla prognozes pavasarī no valdošajiem kviešu audzēšanas apgabaliem.

Šodien 23.februārī paredzama neliela pieprasījuma plūsmiņa no Tunisijas kviešu pircējiem uz marta un aprīļa piegādēm. Tomēr apjoms ir neliels un pieprasījuma pieaugums visdrīzāk cenu tirgū neietekmēs. Kā jau minējām sākumā, šobrīd notiek tehniskā tirdzniecībā, kas ievieš cenu korekcijas un tāpēc Francijas lauksaimnieki turpina aizturēt pārdošanas apjomus, neskatoties uz to, ka ceturtdien otro dienu šonedēļ pieauga Parīzes biržas kviešu nākotnes līgumu cenas. Daži vietējie tirgus pārstāvji turpināja ziņot par kravas automašīnu trūkumu, lai nodrošinātu tūlītējas piegādes.

Starta pozīcijas Francijā nav labas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Francijas galvenajā kviešu audzēšanas apgabalā Hauts-de-France jau sodien tikai 76% sējumi tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi un 9% sējumi tiek vērtēti kā slikti vai ļoti slikti. Iepriekšējās divās ziemās šis reģions šajā laika periodā ir uzrādījis 99% sējumu kā labus vai ļoti labus un nekad līdz šim apgabals nav ziņojis par sliktiem vai ļoti sliktiem sējumiem. Savukārt Francijas kopējā kviešu sējumu situācija šajā brīdī ir vēl dramatiskāka, jo vidēji valstī tiki 69% sējumu ir labi vai ļoti labi un 11% sējumi tiek kvalificēti kā slikti vai ļoti slikti – iepretim tam, ka aizvadītajās divās ziemās vidējā valsts situācija ir bijusi par 25% labāka. Turklāt jāizceļ, ka pēdējo sešu gadu laikā Francijas ziemas kviešu ražas potenciāla vērtējums ir sācis samazināties aprīļa beigās vai maija sākumā, kad sējumus ietekmēja pavasara laika apstākļi ar pārlieku lielu sausumu vai nokrišņiem. Tomēr šogad izejas pozīcijas februārī jau atbilst slikta maija rādītājiem. Tas nozīmē, ka šajā pavasarī no Francijas zemniekiem mēs dzirdēsim daudz lēmumu un secinājumu un ražas potenciāls Francijā var tikt mainīts.


Otra tirgus dalībniece Krievija, kurai draud kviešu krājumu pārnešana uz jauno sezonu par laika apstākļiem savā apgabalā klusē, tomēr publiski ir pieejama informācija par eksporta tempiem – līdz ar to Krievijas tirgu mēs varētu aplūkot no šīs perspektīvas. Krievijas kviešu eksports pēdējos desmit gados vidēji katru gadu eksportē 35,72M t kviešu. Aizvadītais gads ir rekorda eksporta gads, kad Krievija eksportēja 48,10M t. Līdz janvāra beigām Krievija ir eksportējusi 30.90M t kviešu, un šim eksporta tempam ir izdevies apdzīt iepriekšējā gada rādītājus par ~3M t šajā laikā periodā. Ja mēs teorētiski pieņemam, ka atlikušos piecus mēnešus Krievija varētu saglabāt eksporta tempus janvāra līmeni, tad līdz jūnijam Krievija varētu sasniegt jaunu eksporta rekordu 49.40 M t apmēra, kas gandrīz sakristu ar Krievijas uzstādīto plānu. Pie šāda scenārija kviešu krājumu pārnese būtu neliela, tomēr ir zināms, ka Krievijas ir izlaidusi papildus iespējamo eksporta kvotu 4M t apmēra un nav zināms vai Krievijas operatoriem izdosies noturēt eksporta tempus janvāra robežās – pie abiem scenārijiem veidojas krājumu pārnese, ko Krievijas tirgus spēlētāji sāk piedāvāt nākošās eksporta sezonas pirmajiem kviešu tirdzniecības darījumiem.

Eksporta sezona

Kopā eksportēts, M t

2012-13

10,98

2013-14

18,31

2014-15

21,91

2015-16

25,02

2016-17

27,41

2017-18

40,92

2018-19

35,34

2019-20

33,88

2020-21

38,08

2021-22

30,38

2022-23

48,10

2023-24

30,90

Vidēji eksportēts, M t

35,72


Eļļas augu tirgus 

Eiropas rapšu un citu eļļas augu imports šajā sezonā atpaliek no iepriekšējo gadu rādītājiem, kas varētu liecināt par pircēju intereses palielināšanos šajā tirgus sektorā tuvākajā nākotnē. Rapšu imports Eiropā atpaliek par 1,4M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 0,8M, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju. Savukārt visu eļļas augu kopējais imports Eiropā atpaliek par 2,4M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 2,3M t, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju. No šīs statistikas mēs varam izdarīt pārliecinošu secinājumu, ka eļļas augu tirdzniecības un importa sezona Eiropā vēl nav beigusies un līdz jaunajai sezonai patērētājiem būs jāpiestrādā pie apjomu salasīšanas.




Eksporta sezona tuvojas beigām

Kviešu tirgus tendences norāda, ka tirgus tuvākajā laikā nemainīsies un tirgus dalībniekiem būs jāsamierinās ar jauno tirgus cenu realitāti. Eiropas pārdevējiem nav izdevies noturēt pozīcijas un tie ir bijuši spiesti piekāpties konkurentiem un kviešu importētajiem, neraugoties uz milzīgajiem zaudējumiem.


Aizvadītā nedēļa pierādīja, ka, kviešu cenām Parīzes biržā sasniedzot zemāko punktu šajā tirdzniecības gadā (204.25 EUR/t), situācija paliek vēl dramatiskāka, jo pārdevēji kļūs nervozi un ir gatavi piekrist jebkurai pircēju piedāvātajai cenai. Tas ir lavīnas princips – cenai samazinoties, palielinās stress un pārdēvēju skaits, kas pārpludina tirgu ar piedāvājumiem, kam seko vēl lielāks cenu samazināšanās stimuls. Lauksaimniecība visā Eiropā, straujās kviešu cenas samazināšanās dēļ, piedzīvo milzīgus zaudējumus, bet nevienā Eiropas lauksaimnieku protestā netiek runāts par vienreizēju atbalsta programmu, kas normalizētu situāciju nozarē!?

Aizvadītās nedēļās kviešu cenas samazinājums izraisīja Francijā īslaicīgu loģistikas ķēžu problēmu, jo lielais kviešu pārdot gribētāju skaits nebija apmierināms no transport pārvadātāju puses. Marta tirdzniecības sesija tuvojas beigām un lielai daļai lauksaimnieku ir jāfiksē cena saskaņā ar tirdzniecības līgumiem, lai graudu pircēji varētu aizvērt Parīzes biržā atvērtās pozīcijas. Ļoti iespējams, ka pastiprināta pozīciju slēgšana izraisīs vēl lielāku cenu samazināšanas stimulu.

Neraugoties, ka Krievijas kviešu tirgus galvenokārt strādā pēc fiksētas cenas principiem, tomēr arī šajā tirgū ir novērojami preču biržas principi. Kopš aizvadītas nedēļas piektdienas kviešu pārdevēji nelabprāt iesaistījās tirdzniecības darījumos zemās kviešu tirgus cenas dēļ un lika pircējiem palielināt iepirkuma cenas. Pircēji atteicas piekāpties pārdevējiem, kuri savu prasību spēja noturēt tikai līdz šīs nedēļas beigām. Pārdevēji piekāpās pircēju piedāvājumam un 15.februārī Krievijas kviešu pircēji par 12,5% proteīna kviešiem ir gatavi maksāt 215 USD/t iepretim pārdevēju prasītajam 235 USD/t.

Kviešu pircēju neatsaucība uz kviešu piedāvājumiem ir arī saistīta ar Āfrikas tirgiem, kuri sāk lēnām atgriezties ar pieprasījumu pēc gandrīz trīs nedēļu pārtraukuma, tomēr jāņem vērā, ka pieprasījuma sesija nebūs sevišķi lielai vai gara. Tuvākajā laikā notiks kārtējais Ēģiptes GASC kviešu iepirkuma konkurss, kurā Eiropas pircēji cer, ka Krievija varētu piedalīties ar cenu, ko vēlās tās vietējie tirgus pārdevēji – 235 USD/t. Ēģipte kopš 2023.gada 1.maija ir iegādājusies 4,53M t, kas atbilst vidēji vienas sezonas eksporta apjomam. Aizvadītajā gadā Ēģiptē iegādājās par 1M t vairāk, jo tirgū bija iespēja tikt pie Krievijas izcelsmes lētajiem kviešu apjomiem. Turklāt, no šīs sezonas 4,53M t kviešiem, Ēģipte tikai 820 000 t ir iegādājusies ar Eiropas izcelsmi – 80% gadījumu konkursā pārsvaru ir guvusi Krievija vai Ukraina.  


Francijas kviešu tirgus operatoriem pēdējā laikā darbi netrūkst, jo beidzot tiek plānotas kviešu piegādes uz Ķīnu, līgumiem, kuri tika noslēgti iepriekšējā periodā. Frančiem ir jānobeidz piegādes uz Maroku un Alžīriju darījumiem, kuri iesākās janvāra nogalē un jāpaspēj vienoties par jauniem darījumiem, lai turpinātu kāpināt eksporta tempus, kas aizvien atpaliek par 50%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vēršam uzmanību, ka Alžīrija līdz šim brīdim ir iegādājusies 6,4M t kviešu, kas atbilst vidējam Alžīrijas gadu importa apjomam.  

Arī Vācijas kviešu eksports atpaliek par ~30%, jo aizvadītajā gadā ap šo laiku Vācijas eksportētāji bija sasnieguši 2,4M t  eksportu, bet šajā sezonā tiem ir izdevies nosūtīt tikai 1,7M t. Savukārt Baltijas valstīm ir izdevies panākt aizvadītā gada eksporta tempus un uz šodienu izskatās, ka mēs ejam roku rokā ar iepriekšējo gadu – 3,3M t kviešu ir nosūtītas uz importa tirgiem.


Savukārt Bulgārija, Rumānijas un Polija uzrāda šajā sezonā rekordaugstus eksporta rādītājus, palielinot eksporta par ~30%…40%. Šie rādītāji lielā mēra ir izskaidrojami ar Ukrainas kviešu tranzītu vai kviešu iepirkumu šajās valstīs.

Galvenie Eiropas izcelsmes kviešu importētāji pēc noslēgto un piegādāto graudu apjomiem ir apmierinājuši savu šīs eksporta sezonas interesi:

  •            Ēģipte – 4,53M t (vidēji gadā iegādājas 4,5M t);
  •            Alžīrija – 6,4M t (vidēji gadā iegādājas 6,4M t);
  •            Tunisija – 1,7M t (vidēji gadā iegādājas 1,3M t);
  •            Saūda Arābija – 3,0M t (vidēji gadā iegādājas 3.5M t);
  •            Pakistāna – 0,2M t (vidēji gadā iegādājas 2,0M t);
  •            Jordānija – 0.9M t (vidēji gadā iegādājas 0.9M t);
  •            Turcija – 1,7M t ((vidēji gadā iegādājas 2,3 M t).

Statistika uzrāda, ka eksporta kapacitāte līdz sezonas beigām teorētiski nav izpildīta tikai Saūda Arābija, Pakistānai un Turcijai. No tā mēs varam secināt, ka kviešu tirgū nebūs spēcīgs pieprasījuma pieaugums un veidosies kviešu krājumu atlikumi Krievijā un Francijā uz jauno sezonu. To vēl vairāk apliecina fakts, ka Krievijas tirgus operatori aktīvi veic tirdzniecību ar jaunās sezonas darījumiem, kuros kviešu piedāvātā cena sakrīt ar šā brīža cenu.

Aizvadītajā nedēļā Parīzes biržas marta kviešu līgumu cenas sasniedza pēdējā gada zemāko punktu, cenai nokrītot līdz 204.25 EUR/t. Šajā nedēļā cenas nedaudz atgrieza savas pozīcijas, tomēr šī cena iezīmē jaunu zemāko cenu realitāti ar ko lauksaimniekiem jārēķinās nākotnē.  






AgroPlatforma podkāsts Nr.12 par digitālo laukkopību ar Gatis Bērziņu no AgriCon.

AgroPlatforma video-audio interviju cikls ar Latvijas lauksaimniecības pārstāvjiem. Intervija Nr.12 par digitālo laukkopību ar SIA "Precision Farming" valdes locekli Gati Bērziņu: 

  • Gata Bērziņa CV 
  • AgriCon vēsture 
  • Kā tiek veiktas augsnes analīzes? 
  • Kādi ir AgriCon novērojumi un secinājumi par Latvijas augsnēm? 
  • Ar kādām investīcijām jārēķinās lauksaimniekam? 
  • Kāpēc visas saimniecības neveic augsnes analīzes? 
  • Kāds ir saimniecību ieguvums izmantojot YARA sensoru? 
  • Cik YARA sensori darbojas Latvijā? 
  • Cik maksā YARA sensors? 
  • Kādus produktus vēl piedāvā AgriCon? 
  • Kādu Gatis redz Latvijas lauksaimniecības nākotni? 
  • Gata novēlējums lauksaimniekiem





Ziemas rapšu hibrīds
DK EXLEVEL
ES sēju DK EXLEVEL un ES esmu NEXT LEVEL




________________

SIA "FITO-AL" valdes priekšsēdētājs Artūrs Arnītis dalās ar savu pieredzi, lietojot AgroPlatforma pakalpojumus.



 

EUR/USD dienas indekss




                     Biržas cenas                 

BIS - biržas īsziņu serviss. Uzstādi savus paziņojumus par cenu izmaiņām graudu un rapšu biržā.


AgroPlatforma  ir pirmais digitālais risinājums lauksaimniecības nozares uzņēmumiem, kas nodrošina godīgu, inovatīvu un efektīvu pieeju graudu tirdzniecībai.


-