GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 25.septembrī

Kviešu tirgus aizvien meklē balansu

Kviešu tirgus cenas nespēj atrast balansu starp pieprasījumu un piedāvājumu. Importa tirgi lieliski apzinās iespēju iegādāties kviešus par sev izdevīgām cenām no Krievijas tirgus operatoriem, kuri dzenas pakaļ valūtai. Tomēr Krievijas kviešu eksporta jaudas ir ierobežotas un, pieprasījumam pieaugot, Krievija nespēs apmierināt visus importa tirgu pieprasījumus. Līdz šim brīdim Krievijas eksporta jaudas ir svārstījušās no 4,5 – 5.2 miljoni t mēnesī un operatori atzīst, ka eksportspējas jauda ir nestabila – loģistika ir saspringta lielo risku dēļ. Krievijas tirgus izvairās no mazāku kuģu fraktiem, lai iedzīvinātu eksporta jaudu.

Neraugoties uz savstarpējiem Krievijas un Ukrainas draudiem par kuģu kustību Melnajā jūrā, Ukraina aizvadītajā nedēļā uzsāka izmēģināt kuģu ceļu gar Rumānijas un Bulgārijas piekrasti ar Ukrainas kviešiem. Ukraina meklē un daļēji tai arī izdotas atrast jaunas iespējas kviešu eksportam, “apejot” Eiropas Piecinieku. Tas nepieciešamas, lai atbrīvotu papildus uzglabāšanas vietas saules puķu sēklām un sojas pupiņām.

Līdz 21.septembrim Ukrainai jau ir izdevies ievākt 22% no saules puķu ražas no 5,06 miljonu ha, uzrādot krietni labākus ražas rādītājus salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vidējā raža ir sasniegusi 2,18 t/ha, salīdzinot ar 1,92 t/ha aizvadītajā sezonā. Sojas pupiņu ražas ievākšanas rezultāti, līdzīgi kā saules puķu sēkliņu ražas, uzrāda labākus ražas rādītājus – līdz 21.septembrim Ukrainai ir izdevies ievākt ražu no 28% stādījumu un uzrādīt 2,52 t/ha vidējo ražību, kas ir par 8% vairāk kā iepriekšējā sezonā. Ar kukurūzas ražas ievākšanu ukraiņi nesteidzas, jo šī kultūra ļauj ražu ievākt pie labvēlīgiem laika apstākļiem ziemā vai pat nākošajā pavasarī, ko ukraiņi izdarīja iepriekšējā sezonā uzglabāšanas jaudas trūkuma un ekonomisku apsvērumu dēļ.

Attiecībā par labākiem ražas rādītajiem Ukrainā - neraugoties uz lauksaimnieku mazāku spēju izmantot minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, vidējās ražas Ukrainā ir paradoksāli palielinājušās. Tas norāda uz Ukrainas tirgus lauksaimnieku vēlēšos deklarēt visu saražot produkciju un mazināt ēnu ekonomiku, realizējot visu produkciju oficiāli. Uzrādot visus apjomus Ukraina vēl vairāk pievērš uzmanību savam nozīmīgumam graudaugu un eļļas augu importa tirgos. Šādos tirgus un kara apstākļos mēs varam tikai aptuveni aplēst, cik reizes mazāks ir bijis oficiālais graudaugu un eļļas augu tirgus pirms kara Ukrainā.

Atsaucoties uz iepriekšējās nedēļas ziņām par Eiropas komisijas un Ukrainas vienošanos, par kuru paziņoja 15.septembrī un kas paredz juridisku pasākumu ieviešanu Ukrainā nākošajās 30 dienās, lai izvairītos no graudu plūsmu sastrēgumiem Eiropā – Ukraina 19.septembrī apstiprināja kukurūzas, rapšu, saulespuķu un kviešu eksporta licences sistēmas ieviešanu, lai eksportētu uz  ES un ES Piecinieku (Poliju, Slovākiju, Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju). Turpmāk Ukrainas eksportētājiem būs jāsaņem speciāla Ukrainas ekonomikas ministrijas licence ar Ukrainas Lauksaimniecības ministrijas apstiprinājumu, lai varētu izvest preces no Ukrainas uz ES un Piecinieku. Ukraina valdība uzraudzīs un regulēs preču plūsmu – sākotnēji tiks saskaņots preču saraksts un iespējamie preču importa apjomi, tad Eiropas importētāji noteiks piegāžu laikus un termiņus. Saskaņā ar šo procedūru Ukrainas valdība izdos licences, uz kuru pamata Ukrainas eksportētāji drīkstēs preču eksportu Eiropas Savienībā. Tikai pēc licences saņemšanas Ukrainas eksportētāji varēs uzsākt tirdzniecību, t.i., meklēt importa partnerus un vienoties par tirdzniecības cenām. Graudaugu un eļļas augu izvešana no Ukrainas līdz 15.septembrim bija pietiekami izaicinoša, bet tagad tā kļūs vēl vairāk kontrolēta un birokrātiska. Šādā formātā Eiropa būs ieviesusi preču kustības regulēšanas pasākumus, bet Ukrainā samazināsies eksporta operatori, kuru skaits pēdējā pusotra gada laikā bija ievērojami pieaudzis.

Aizvien nav skaidra Ungārijas, Polijas un Slovākijas pozīcija attiecībā uz Ukrainas produkcijas importu. Līdz šim šīs trīs valstis savu liegumu nav atcēlušas, līdz ar to Ukrainas valdība ir iesniegusi sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācija, atsaucoties uz vienošanos 2014.gadā par brīvu prešu kustību no Ukrainas uz Eiropas Savienības valstīm.

Kviešu tirgus cenas globālajā tirgū kardināli atšķiras no cenām, kuras mēs redzam Parīzes biržā. Zemāko cenu līderes ir Krievija un Ukraina, kuras piedāvā 12,5% proteīna kviešu uz FOB nosacījumiem par 240 USD/t. Tomēr ir tirgus reģioni, kuros tirdzniecība notiek 270 USD/t un par 292 USD/t. Šādas cenas ir iespējams ieraudzīt Dienvidaustrumu Āzijas reģionā, kur cenas tuvākajā laikā papildus atbalstīs Austrālijas kviešu tirgus nelabvēlīgie laika apstākļi. Rietumaustrālijā paredzams ražas samazinājums 39% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šo reģionu šobrīd skar spēcīgs karstuma un sausuma vilnis un tuvākajā laika prognozes neko labvēlīgu nesola. Pie scenārija, ka situācija Austrālijā neuzlabosies, mēs varam prognozēt, ka tuvākajās nedēļās Austrālijas tirgus problēmas līdz mums atnāks kā kviešu tirgus cenu atbalstošs elements.

Dienvidaustrumu Āzijas cenu līmenis pietuvojas tām cenām, kuras labprāt redzētu arī Eiropas lauksaimnieki, bet salīdzinoši mazais importa tirgu pieprasījumus un Melnās jūras tirgus dalībnieku piedāvājumi nespēj iedzīvināt Parīzes biržas cenu kāpumu un mūsu reģionam būs kādu laiku jāsamierinās ar cenām, kas neatbilst ekonomiskajam pamatojumam. Aizvadītajā nedēļā Parīzes biržā kviešu decembra līgumu cenas samazinājās no 242.00 EUR/t līdz 235.00 EUR/t jeb par 3%. Cenu svārstības no nedēļas uz nedēļu apliecina, ka decembru līgumu cenām aizvien patīk dzīvotie 235 līdz 245 EUR/t koridorī un ir nepieciešams papildus grūdiens, lai tās pārkāptu 245.00 EUR/t slieksni.

Līdzīga situācija veidojas ar piemaksām jeb prēmijām par kviešu kvalitātes grupām. Neraugoties, ka tirgus apzinās pārtikas graudu apjoma samazinājumu šajā sezonā, prēmijas par kviešiem jau vairākas nedēļas ir nemainīgas. Tas arī pierāda tirgus mazo aktivitāti un ir paredzams, ka prēmijas sāks mainīties pie pirmajām lielajām kviešu partiju kustībām.

Graudaugu kustība Rīgas ostā

Runājot par kviešu kustību, ir būtiski saprast vietējā tirgus graudaugu un eļļas augu kustību un iespējamās tendences. Līdz aizvadītās nedēļas sākumam Rīgas ostā bija novērojama salīdzinoši nemainīga piegādāto graudu proporcija pa kvalitātes grupām un piegādēs dominēja 12% un 13% proteīna kvieši. Bet tieši aizvadītajā nedēļā pieauga 11% un 14% proteīnu piegāžu proporcijas un ievērojami samazinājās lopbarības kviešu piegādes.  No visiem piegādātajiem kviešiem aizvadītajā nedēļā ~47% bija 12% proteīna kvieši, ~22% no piegādātajiem kviešiem bija 13% proteīna kvieši, ~17% no piegādātajiem kviešiem bija 11% proteīna kvieši un ~10% no piegādātajiem kviešiem bija 14% proteīna kvieši. No visiem piegādātajiem kviešiem tikai ~2% bija lopbarības kvalitātes kvieši – lopbarības kviešu piegādes samazinājās astoņas reizes.

Turpinot par atkrautajiem apjomiem no Rīgas ostas – no 1.septembra līdz 24.septembrim Rīgas ostas termināļi kopā ir atkrāvuši ~206 000 t graudaugus un eļļas augus. Apmēram 134 000 t no kopējā apjoma ir kvieši, kurus Latvijas eksportētāji 100% gadījumu ir nosūtījuši uz Āfrikas valstīm. Apmēram 63 000 t ir rapši, no kuriem aptuveni puse ir nosūtīti uz Lielbritāniju un otra eksporta puses sadalās starp Vāciju un Skandināvijas valstīm. Atlikušie apjomi no Rīgas ostas ir bijuši zirņi un auzas. Ir paredzamas, ka līdz septembra beigām no Rīgas ostas tiks atkrautas vēl papildus 170 000 – 200 000 t kviešu. Apkopojot septembrī notikušās kviešu atkraušanas ar plānotajām kviešu atkraušanām, AgroPlatforma atkārtoti secina, ka kviešu eksports Baltijas valstīs atpaliek par vismaz 50% no iepriekšējā gada eksporta tempiem. Pie scenārija, ka Baltijas valstīs palielināsies ostās ievesto lopbarības kviešu īpatsvars, ir paredzams, ka eksporta tempi Baltijas valstīs var saglabāties esošajos tempos vai samazināties vēl vairāk, jo importa tirgus šobrīd vairāk interesē pārtikas kvalitātes kvieši.

Rapšu tirgus cenas līdzīgi kā kviešu cenas svārstās nemainīgā amplitūdā un redzot kopējos rapšu eksporta apjomus Rīgas ostā var izdarīt secinājumus, ka apmēram 50% no Latvijas rapšu produkcijas ir atradusi savu eksporta gala mērķi. Šobrīd labākā rapšu prēmija par 40% eļļas saturošajiem rapšiem tiek dota Rīgas ostā, kur pircējs piedāvā (-20) EUR/t pie Parīzes biržas novembra līgumu cenas. Rapšu cena Parīzes birža novembra līgumiem aizvadītajā nedēļā samazinājās no 446,25 EUR/t līdz 441,25 jeb par 1,2%.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 18.septembrī

Eiropas tirgus aktualitātes

Aizvadītajā nedēļā, 15.septembrī beidzās Ukrainas kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu importa aizlieguma termiņš piecās Eiropas Savienības valstīs – Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Aizliegums tika ieviest 2023.gada 2.maijā un tas paredzēja pilnīgu graudaugu importa aizliegumu iepriekš pieminētajās Eiropas Savienības valstīs (Pieciniekā), lai aizsargātu vietējo lauksaimniecības tirgu no precēm, kuru cenas ir ievērojami zemākas, salīdzinot ar vietējo produkciju. Vienošanās paredzēja ka Pieciniekam ir pakāpeniski jāievieš tirgus pasākumi, kas ļautu atsākt un normalizēt graudaugu un eļļas augu importu no Ukrainas sākot ar 15.septembri. Vienošanās arī paredzēja ES atbalsta paketi 100 miljonu eiro apmēra.

Neraugoties uz termiņa iestāšanos, Polija 12.septembrī paziņoja, ka tā plāno pagarināt Ukrainas kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu sēklu importa aizliegumu pēc 15.septembra – “Polija neļaus Ukrainas graudiem mūs pārpludināt. Neatkarīgi no Briseles amatpersonu lēmuma, mēs neatvērsim savas robežas,” sacīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Un Polijas lauksaimniecības ministrs Roberts Teluss paziņoja, ka 12.septemrbī ir apstiprināta rezolūcija par Ukrainas importa aizlieguma pagarināšanu.

Ukrainas graudaugu un eļļas augu eksporta sektorā situācija palieka aizvien saspīlētāk, un Ukraina uz iespējamo aizlieguma pagarinājuma atbildi parāda nepalika -  Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka gadījumā, ja importa aizliegumi tiks pagarināti pēc 15.septembra, Ukraina iesniegs Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) prasību pret Poliju un ES, jo ierobežojumi pārkāpj 2014.gada brīvās tirdzniecības līgumu starp Ukrainu un ES. 12.septembrī ES steidzās situācija normalizēt, atbildot Ukrainas amatpersonām, ar iespējamo īstermiņa risinājumu. Polija neplāno bloķēt Ukrainas graudu tranzītu, savukārt ES varētu apsvērt Ukrainas graudu tranzīta subsidēšanu uz Baltijas, Polijas un Vācijas ostām. Augstās loģistikas izmaksas ierobežo Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu pa sauszemi, tāpēc bieži Ukrainas graudu operatori neredz ekonomisku pamatojumu graudu tranzītam caur Poliju uz Baltijas valstīm. Baltijas valstis ir viena no alternatīvam Ukrainas lauksaimniecības reeksportam. Lietuva 11.septembrī vienojās ar ES un Poliju par tranzīta kravu veterināro un fitosanitāro inspekciju pārcelšanu no Ukrainas un Polijas robežas šķērsošanas punktiem uz Klaipēdas ostu. Šī vienošanās ievērojami atvieglos kravu pārbaudes un mazinās garās autotransporta rindas uz Ukrainas un Polijas robežas. Tomēr šāds Lietuvas lēmums ļaus uz Klaipēdu transportēt tikai 500 000 t/gadā Ukrainas lauksaimniecības produkcijas un šāds graudaugu un eļļas augu apjoms nav uzskatāms par problēmas atrisinājumu.

Tomēr 15.septembrī Eiropas komisija paziņoja par daļēju importa “vārtu atvēršanu” un papildus tirgus pasākumu ieviešanu nākošajās 30 dienās, kas regulētu importa plūsmas no Ukrainas un nepārpludinātu Eiropas tirgu ar Ukrainas izcelsmes graudaugiem – kā piemērs tika minēts speciāli izveidota Ukrainas eksporta licencēšanas sistēma. Komisija paziņoja, ka uz šādiem nosacījumiem, ir panākta vienošanās, saskaņā ar kuru 15.septembrī oficiāli beidzas spēkā esošie pasākumi, kas aizliedz Ukrainas kukurūzas, kviešu, rapšu un saulespuķu eksportu uz Bulgāriju, Ungāriju, Poliju, Rumāniju un Slovākiju, bet ne uz citām ES valstīm.

Tas nozīmē, ka Ukraina kopā ar ES nākošajās 30 dienās ieviesīs jaunus tirgus un eksporta regulēšanas pasākumus, lai kontrolētu preču eksportu un lai novērstu ES lauksaimniecības tirgus traucējumus. Puses vienojās, ka Ukrainas līdz 18.septembrim iesniegs skaidru rīcības un pasākumu ieviešanas plānu.

Tomēr, neraugoties uz Eiropas komisijas un Ukrainas sarunām, Polijas un Ungārija plāno turpināt importa aizliegumu savās valstīs – taču Bulgārijas parlaments 14.septembrī nobalsoja par Ukrainas importa ierobežojumu atcelšanu pēc 15.septembra. Uz ko ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis atbildēja ar brīdinājumu par tirgus haosu, ja ES pagaidu aizliegums netiks pagarināts līdz šī gada beigām. No iepriekš minētā varam secināt, ka Ukrainas graudaugu un eļļas augu importam aizvien ir virkne neskaidrību un atrisinājums aizvien nav atrasts. Ir daļēji uzlikti politiski uzstādījumi, kas iztur iepriekš norunāto termiņu un vienošanos kritiku. Aizvadītās nedēļas notikumu kopums Ukrainas graudu eksporta sakarā var negatīvi ietekmēt graudu tirgus cenas, jo pēdējā laikā tirgus operatori lielāku vērību pievērš politiskiem lēmumiem, un mazāk vērību pievērš reālajām graudu plūsmām.

Iepriekšējā piektdienā vēl vairāk samazinājās kviešu tirgus pieprasījums pēc Eiropas un Krievijas izcelsmes kviešiem tūlītējām piegādēm, izdarot vēl lielāku spiedienu uz cenām un graudu loģistikas punktiem – ostu graudu uzglabāšanas noliktavām un iekšzemes elevatoriem. Tomēr pieprasījums palielinājās nākotnes līgumiem, kas sāka atbalstīt cenu prēmijas Rumānijas, Bulgārijas un Francijas ostās. Francijas tirgus dalībnieki novēro salīdzinoši vāju interesi pēc savas izcelsmes kviešiem, tomēr klusībā cer uz Ķīnas tirgus pircējiem, kuri pēdējos trīs gados ir kļuvuši par Francijai interesantu eksporta tirgus kanālu. Francijas tirgus cenas 11% proteīna kviešiem piektdien palielinājās līdz 251,28 USD/t, kamēr Krievijas tirgus dalībnieki 12,5% proteīna kviešus Novorosijskā piedāvāja par 240 USD/t. Krievijas tirgus operatori turpina piedāvāt daļu no kviešu produkcijas tranzītā caur Baltijas valstīm. Starptautiskie ziņu kanāli informē, ka 13,5% proteīna kvieši uz FOB nosacījumiem Rīgā tiek piedāvāti par 261 USD/t.

Vēršam uzmanību, ka aizvadītajā nedēļa Parīzes biržā reģistrēto darījumu skats nebija sezonai atbilstošs, kas norāda uz zemu tirgus aktivitāti. Šī gada eksporta sezona nespēj uzņemt sezonai atbilstošus tirdzniecības tempus, jo importa tirgi spēj kompensēt savu patēriņu ar produkciju, ko iegādājās iepriekšējās eksporta sezonas nobeigumā. No tā var secināt, ka eksporta sezonai ir notikusi nobīde, jo krājumi nav bezgalīgi un pieprasījums tuvākajā laikā aktivizēsies. Parīzes biržas cenas aizvadītajā nedēļā Ukrainas kviešu eksporta jautājuma neskaidrību dēļ līdz nedēļas beigām bija ieņēmušas cenu pieaugošas tendences un nedēļas griezumā palielinājās no 234.75 EUR/t līdz 243.50 EUR/t jeb par 3,6%. Tomēr neskaidrie solījumi no Eiropas komisijas un Ukrainas eksporta uzstādījumi liek Parīzes biržas operatoriem reaģēt un šī nedēļa ir iesākusies ar cenu kritumu.

Eksporta sezonas nobīdes pilnā apmērā apstiprina Eiropas eksporta dati, kurus salīdzinot ar citiem gadiem ir novērojami strauji eksporta tempu kritumi. Pēdējās divās eksporta sezonās Eiropa līdz 10.septembrim bija paspējusi nosūtīt eksportā ~8M t kviešu, bet šajā sezona līdz 10.septembrim Eiropa ir eksportējusi tikai 5,84M t. Baltijas valstis 2023.gada eksporta sezonā, salīdzinot ar iepriekšējām 4 četrām sezonām, atpaliek par ~60%. Līdz 10.spetembrim Baltijas valstis kopā ir atkrāvušas 411 062 t kviešu, bet 2022., 2021., 2020. un 2019.gadā šis apjoms ir bijis aptuveni 1M t.  Identisks eksporta tempa samazinājums ir Francijā, kura līdz 10.septembrim ir atkrāvusi par 60% mazāk kā iepriekšējā sezonā (1,2M t pret 3,1M t). Eiropā vienīgi Bulgārijai, Rumānijai un Polijai ir izdevies pielīdzināties iepriekšējo eksporta sezonu statistikai.

Latvijas tirgus aktualitātes

Latvijā graudu kustība ostās arī norāda uz eksporta sezonas pamatīgu nobīdi. Vēsturiski kviešu un rapšu eksporta kustības sākums bija novērojams augusta sākumā, bet šajā gadā pirmās nopietnās atkraušanas ir sākušās augusta beigās/septembra pirmajās dienās, kas norāda uz sezonas nobīdi par vienu mēnesi. No 26.augusta līdz 14.septembrim no Rīgas ostas ir atkrauti papildus 70 000 t rapši. Tas nozīmē ka no Rīgas kopā šajā sezonā ir atkrauti 94 000 t rapši. Savukārt kviešu kustība ir iesākusies augusta pēdējās dienās un līdz 14.septembrim no Rīgas ostām kuģos ir iekrautas 136 000 t kviešu. Ostas operatori norāda, ka kustība ir sakusies un apstiprina sezonas neierasto nobīdi. Rīgas ostās kviešu piegādēm no 1.sepembra līdz 18.septembrim ir palielinājies lopbarības kviešu īpatsvars gandrīz divas reizes – augusta otrajā pusē piegādāto lopbarības graudu īpatsvars sastādīja ~9% no visām piegādēm, tad septembrī īpatsvars ir pieaudzis līdz 16,5%. Pārsteidzošā kārtā starp piegādēm aizvien dominē 12,5% proteīna kvieši, kas sastāda 36,81% no visam piegādēm – tomēr šajā kvalitātes grupā ir novērojams īpatsvara kritums par 4% katrās divās nedēļās. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē dominēs lopbarības graudu īpatsvar pieaugums.

Latvijas laukos lauksaimnieki steidz iesēt ziemas kviešus, kuru sējā arī ir novērojamas laika nobīdes, salīdzinot ar citiem gadiem. Aizvadītā nedēļā ir uzskatāma par pirmo nedēļu, kuras laikā klimatiskie apstākļi visā Latvijā ir ievērojami uzlabojušies un lauku darbus netraucē nokrišņi. Aptaujājot lauksaimniekus, ir jūtams pesimisms par tirgus situāciju, kas liek pārslēgties uz lielāku taupības režīmu. Kāds cenšas ietaupīt uz augu aizsardzības līdzekļiem, savukārt kāds cits netērē līdzekļus jaunas kviešu sēklas iegādei. Tomēr laika apstākļu izmaiņas ir veicinājušas progresēt ne tikai augiem, bet arī nezālēm – tāpēc aicinām lauksaimniekus pievērst uzmanību sējumiem un nezāles censties ierobežot rudenī.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas lauksaimniecības politikā ir notikušas izmaiņas – Zemkopības ministrijā ir notikusi ministru maiņa un Didža Šmita vietā ministriju turpmāk vadīs Armands Krauze. Neraugoties uz ministru maiņu, iepriekšējā nedēļā vēl vecais ministru kabineta sastāvs budžeta pārdales rezultātā apstiprināja Zemkopības ministrijas papildus  5 miljonu finansējumu, ko novirzīt risku pārvaldībai un kredītprocentu daļējai dzēšanai. 2023.gada risku pārvaldības programmas kārtā LAD saņēma vairāk sējumu un mājlopu apdrošināšanas pieteikumus, kuriem lauksaimnieki prasīja valsts līdzfinansējumu. Ņemot vēra, ka risku pārvaldības programmas kārtā līdzekļi visiem atbalsta pretendentiem nepietika, tad ar Zemkopības ministrijas finansējuma palielinājumu šī problēma šajā sezonā tiks atrisināta.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 4.septembrī

Kvalitates problēmas un pirmās sekas

Eiropas un Melnās jūras kviešu tirgos nostiprinās fakts par augstas kvalitātes pārtikas kviešu trūkumu un samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Kviešu tirgus saņem papildus atbalstu par augstas kvalitātes kviešiem, uz kā pamata strauji palielinās prēmiju starpība starp lopbarības un augstas pārtikas kvalitātes kviešiem.

Aizvadītās nedēļas beigās samazinājās pārtikas kviešu piegādes plūsmas uz Rumānijas un Bulgārijas ostām, bet pieprasījums pēc pārtikas kvalitātes kviešiem nesamazinājās, kas veicināja loģisku tirgus reakciju un prēmiju distances palielināšanos starp lopbarības un pārtikas kvalitātes kviešiem. Turklāt prēmiju distance palielinājās ne tikai starp lopbarības un 12,5% proteīna kviešiem,  bet arī starp lopbarības un 11,5% proteīna kviešiem. Šis ir pirmais signāls par importa tirgu gatavību piekāpties uz pārtikas kviešu proteīna uzstādījumiem un samazināt to no 12,5% līdz 11,5%. Šī sezona Eiropas un Melnās jūras tirgus reģionos neuzrāda nozīmīgus augstas pārtikas kvalitātes kviešu apjomus un kvalitātes rādītāji ir raibi kā “dzeņa vēders” – tas nozīmē, ka korekcijas attiecībā uz kvalitātes standartiem varētu notikt arī turpmāk 2023./2024.gada eksporta sezonas laikā.

Attiecībā uz prēmiju maiņu ir novērojama līdzīga situācija arī Baltijas jūras tirgū, kur pircēji par lopbarības kvalitātes kviešiem prēmijas ir strauji samazinājuši līdz (-32,50) EUR/t uz FOB nosacījumiem, bet par 14% kviešiem pircēji ir gatavi piemaksāt (+34,00) EUR/t uz FOB nosacījumiem, savukārt par 12,5% proteīna kviešiem pircēji ir gatavi runāt par Parīzes biržas līgumu cenu jeb (+/-0) EUR/t uz FOB nosacījumiem. (Cenas starpība starp FOB cenu un cenu ar piegādi līdz ostai atšķiras par 6 līdz 7 EUR/t.)

Atgriežoties pie Eiropas un Melnās jūras tirgus, 31.augustā Ukraina oficiāli paziņoja par ziemas kviešu ražas ievākšanas pabeigšanu. Ukrainai šajā sezonā ir izdevies ievākt 22,1M t kviešu, kas ir par 1% vairāk kā prognozēja Ukrainas lauksaimniecības ministrija. Ziņojumā ministrija norāda, ka ražas palielinājums ir saistīts ar zemākiem proteīna rādītajiem. AgroPlatformai aizvadītajā nedēļā bija iespēja nointervēt Ukrainas eksporta tirgus dalībnieku, kurš apstiprināja, ka augstas kvalitātes pārtikas kvieši no Ukrainas šajā gadā būs nedaudz vai iespējams pat nemaz, jo lauksaimnieki minerālmēslus savos sējumos nav izmantojuši gandrīz nevienā Ukrainas reģionā. Ukrainas vidējie kviešu kvalitātes rādītāji atbilst pārtikas kviešu kvalitātei, izņemot proteīna rādītāji – līdz ar to Ukrainā šajā sezonā būs ļoti daudz lopbarības kvalitātes kvieši. Ukrainas graudu eksporta plūsma šobrīd esot ļoti lēna un preču piegādes uz Baltijas valstīm kavē Polijas robežpunkti, kuros vienas dienas laikā tiek apkalpotas desmit reizes mazāk mašīnu, salīdzinot ar situāciju pirms diviem mēnešiem. Ukrainas graudu eksportētājs neslēpa, ka vietējā tirgū kvieši tiek iepirkti vidēji par 110 līdz 120 EUR/t un transports līdz Latvija sastāda 80 līdz 90 EUR/t.

Atgriežoties par pārtikas kviešu tirgus un importa tirgiem, kuriem pārtikas kvalitāte ir vitāli svarīga, tad tirgus dalībnieki meklē citus iepirkuma kanālus un šobrīd viens no tādiem kanāliem veidojas Kanādā, kur tiek piedāvāti 13,5% proteīna kvieši ar gala mērķi Āzijas tirgus. Šobrīd ASV, Melnās jūras un arī Austrālijas tirgus dalībnieki šādu kviešu kvalitāti nespēj nodrošināt.

Tirgū sāk “iekustēties” pieprasījums un lielākie importa tirgi sāk izsludināt iepirkumus. Aizvadītājā nedēļā iepirkumu izsludināja Ēģipte, kurā piedalījās 15 dažādi starptautiski tirgus dalībnieki. Iepirkumā virsroku ņēma operatori no Krievijas, kuriem izdevās tikt pie 2/3 no noslēgtajiem līgumiem. Tomēr konkurss tika apturēts un tas izpildījās tikai daļēji, jo no plānotajām 2,7M t tika iegādātas tikai 1,1M t kviešu. Svarīgi piebilst, ka iepriekšējā gadā Ēģipte augusta pēdējā nedēļā iegādājās 2,7M t kviešu jeb par 63% vairāk kā aizvadītajās nedēļas konkursā. Ēģiptes iepirkumā pirmo reizi kopš 2022.gada jūlija piedalījās arī Francijas operatori, tomēr interese no Francijas piegādātājiem bija neliela, kas norāda, ka tirgus dalībnieki (lauksaimnieki un kooperatīvi) nav gatavi piekāpties Krievijas uzstādītajam cenu līmenim.

Šobrīd rodas tikai viens jautājums – ja reiz konkursos virsroku gūst Krievijas tirgus operatori un piegādes tiek plānotas pa Melno jūru, tad kā Krievijas tirgus dalībnieki garantēs transporta kuģu drošību Melnajā jūrā, un kā uz to reaģēs Ukrainas aizsardzības spēki?! Iepriekš jau rakstījām, ka Ukraina un Krievija apmainījās ar līdzvērtīgām “laipnības frāzēm” – abas no pusēm paziņoja, ka jebkurš kuģis, kas pārvietosies Melnajā jūrā tiks uzskatīts par militāru objektu, un katra no pusēm uz to reaģēs pēc piederības.

No iepriekš minētā jāsecina, ka eksporta sezona ir un būs sarežģīta visiem tirgus iesaistītajiem dalībniekiem visos tirgus reģionos. Kāds iespējams būs gatavs palielināt prēmijas, lai tiktu pie pārtikas kviešiem, bet piedāvājums nespēs apmierināt kvalitātes prasības. Kāds būs gatavs piekāpties kvalitātes standartiem, bet piedāvājums nebūs gatavs piekāpties cenu līmenim, ko par to piedāvās pircēji. Tirgus iesaistītās puses – piedāvājums un pieprasījums viens otru pārbaudīs uz pacietību, bet vai ar to pietiks, lai tirgus cenas mainītos!?

Pēdējā laika notikumi norāda uz tirgus dalībnieku nogurumu un/vai vienaldzību, un tirgus dalībnieki nereaģē uz notikumiem, kuri dažus mēnešu atpakaļ izraisīja paniku un cenu svārstības tirgū. Iepriekšējā nedēļas nogalē okupanti veica vairākus uzbrukuma viļņus pa Ukrainas ostām un stratēģiskām lauksaimniecības noliktavām vai objektiem. Dažus mēnešus atpakaļ mēs novērotu krasas cenu kāpumus Parīzes un Čikāgas birža, bet šajā nedēļā un aizvadītajā nedēļā uz līdzīgiem uzbrukumiem tirgus reakcija bija negatīva vai labākajā gadījuma pielīdzināma nullei.

Tirgus cenu likumsakarības

Parīzes biržas cenas kviešu decembra līgumiem iepriekšējā nedēļā pārvarēja 240 EUR/t robežu un samazinājās no 241.50 EUR/t līdz 235.00 EUR/t, neskatoties uz visiem tirgus atbalstošajiem notikumiem. Salīdzinot iepriekšēja gada cenu grafikus ir ieraugāmas salīdzinoši līdzīgas tendences. Iepriekšējā gadā līdz septembra sākumam bija novērojam tirgus cenu stagnācija un lejupslīde, kas sakrīt ar šā gada cenu tendencēm. Jācer, ka tirgus aktivitāte palielināsies un pieprasījums sapratīs, ka piedāvājumam ir nepieciešamas augstāks cenu līmenis, lai piegādes būtu iespējams nodrošināt arī nākotnē un cenu grafiks līdzīgi kā pērn sāks kāpt uz augšu.

Līdzīga situācija veidojas ar rapšu cenām, kuru tendencēs ir ieraugāmas likumsakarības ar iepriekšējo gadu, kad 2022.gada novembra līgumu cena līdz 20.septembrim sasniedza sezonas zemāko punktu un tad mēreni sāka palielināties. Šobrīd situācija ir līdzīga – cenas ir nemainīgas jeb stabili neapmierinošas pārdevējiem. Līdzīgi kā kviešu gadījumā - jācer, ka 2022.gada tendences atkārtosies un rapšu ražotajiem būs iespēja ieraudzīt līdzīgas likumsakarības. Aizvadītajā nedēļā rapšu nebūtiski palielinājās no 472,75 EUR/t līdz 473,50 EUR/t jeb par 0,16%.

Latvijā lauksaimnieki cīnās ar ilglaicīgo lietavu sekām, kurām šajā nedēļā sinoptiķi sola pārtraukumu uz brīdi. Iepriekšējā graudu tirgus pārskatā aplūkojām vidējo nokrišņu daudzumu līdz jūlija beigām un solījām, ka augusta mēnesis nesīs korekcijas un iespējams kāds no rekordiem tiks gāzts. Augusta mēnesī Latvijā vidējais nokrišņu daudzums atbilst 144,7 mm. Tas nozīmē, ka šogad līdz augusta beigām Latvijā vidēji ir reģistrēti 453,3 mm nokrišņu. Šī gada augusta mēnesis ir kļuvis par slapjāko augustu pēdējo 13.gadu laikā un 4.mitrakais novērojamu vēsturē.  Lauki visā Latvijā ir pielijuši un ziemas kviešu sējai tie vēl nav piemēroti, un tas ir papildus stress Latvijas lauksaimniekiem.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 29.augustā

Izaicinājumi turpinās

Laika apstākļi Latvijā saglabājas nemainīgi izaicinoši. Laika prognoze stūrē no vienas “grāvja malas” uz otru. Šajā gadā ir divas galējības - ekstrēms ilglaicīgs karstums vai ilglaicīgas spēcīgas lietavas. Tomēr nokrišņu daudzums līdz jūlija beigām, salīdzinot ar nokrišņu daudzumu aizvadītajā gadā, nav novērojamas sevišķi lielas nobīdes attiecībā uz nokrišņu pārmērīgu daudzumu. 2022.gadā līdz jūlija beigām tika reģistrēti 405 mm nokrišņu, un 2023.gadā līdz jūlija beigām vidēji ir reģistrēti 315,7 mm nokrišņi, kas sakrīt ar vidējo nokrišņu daudzumu 2021.gadā, kad tika reģistrēti 308,6 mm. Paredzams, ka šā gada augusta nokrišņu daudzums veiks korekcijas šīs sezonas nokrišņu daudzumā, tomēr sevišķi lielas anomālijas nebūs novērojamas. Vienīga un galvenā atšķirība šajā sezonā ir nokrišņu sadalījums pa periodiem, un te gan mēs varam novērot anomālijas, kas apgrūtina lauksaimniecības darbus no sezonas sākuma pavasarī līdz ražas novākšanai augustā. Nepārtrauktie nokrišņi nav ļāvuši savlaicīgi ievākt graudu un rapšu ražu, kā rezultātā ir ievērojami pasliktinājusies vidējā ražas kvalitāte, palielinājušas pirmapstrādes izmaksas un nav bijis iespējams veikt ziemas rapšu sēju plānoto sējplatību apmēros. Balstoties uz šo statistiku Latvijā tiek paredzēta ziemas rapšu kopējās sējplatības samazināšana.

Latvijas graudu pirmapstrādes kompleksi un noliktavas gandrīz visos reģionos ir pārpildītas – līdzīga situācija veidojas arī ostas noliktavās. Pēc vispārējās informācijas no Rīgas ostām jāsecina, ka graudu un rapšu noliktavas ir piepildītas par ~80% ar 2023.gada produkciju. Uz ostu piegādātajiem rapšiem vidējie kvalitātes ir salīdzinoši labi – vidējais eļļas satura rādītājs svārstās starp 44% un 44,5%. Savukārt uz ostu piegādāto kviešu vidējie rādītāji atbilst stabilai pārtikas II grupai, kur tilpummasa ir 78 kg/hl, proteīns 12,6%, krišanas skaitlis 280s un Lipeklis 26%. Piegādāto kviešu kvalitātes proporcija šobrīd norāda, ka 3,8% atbilst Ekstra kvalitātei, 18,5% atbilst I grupas kvalitātei, 61% atbilst II grupas kvalitātei, 12,3% atbilst III grupas kvalitātei un 5,3% atbilst lopbarības kvalitātei. Vēršam uzmanību, ka ostas kvalitātes dati nesakrīt ar Latvijas vidējajiem kvalitātes rādītajiem, jo uz ostu tiek piegādāti kvieši pēc pircēju pieprasījuma un lopbarības kvalitātes graudi līdz šodienai tiek piegādāti salīdzinoši nelielos apjomos. Graudu un rapšu eksporta kustība ir salīdzinoši mazaktīva – līdz šim vairāk ir atkrauti rapši mazākās kuģu partijās un pirmās lielās rapšu kuģu nominācijas plāno iepeldēt Rīgas ostā tikai septembra pirmajā nedēļā. Līdz šodienai kopā no Rīgas ostas ir atkrautas aptuveni 24 000 t rapšu. Citu Latvijas izcelsmes kultūru atkraušana no Rīgas ostas reģistros nav.

Latvijas lauksaimnieki Kurzemes, Zemgales un centrālajos Vidzemes reģionos strauji tuvojas ražas ievākšanas finišam, bet Latgales lauksaimnieki, līdzīgi kā citus gadus - ģeogrāfisko un klimatisko atšķirību dēļ, ir palikuši iedzinēju lomā. Ziemas rapšu sēja visā valsts teritorija ir pabeigta un tuvākajā laikā ar pilnu jaudu tiks uzsākta ziemas kviešu sējā. Ziemas rapši, kur sējas termiņi ir bijuši agrāki, ir labi attīstījušies un tuvākajā laikā šajos sējumos būs nepieciešama augu regulācija, lai tie saglabātu optimālu augumu pirms ziemas perioda. Šajā gadā veidojas labvēlīgi apstākli sārņaugu un citu nezāļu attīstībai, tāpēc aicinām saimniekus nosargāt savus ziemas rapšu sējumus un ierobežot nezāles savlaicīgi.

Kviešu un rapšu tirgus

Krievijas tirgus operatori turpina izdarīt papildus spiedienu uz kviešu tirgus cenām, samazinot Krievijas izcelsmes pārtikas kviešu cenas dienvidaustrumu Āzijas importa tirgos. Aizvadītajā piektdienā 11.5% un 12.5% proteīna kviešiem Krievijas tirgus dalībnieki samazināja cenas par papildus 20 USD/t un 4 USD/t, neskatoties, ka otrdien un trešdien cenas jau tika samazinātas par 10 USD/t. Krievijas tirgus diezgan atklāti norāda uz savu steigu iekustināt tirgu un valūtas ienākošo naudas plūsmu. Krievijas tirdzniecība 12,5% proteīna kviešiem piektdien noslēdzās ar 252,00 USD/t uz FOB nosacījumiem. Šādas tirgus dalībnieku darbības atstāj negatīvas sekas uz Austrālijas, Eiropas tirgus un Parīzes biržas cenām.

Turpinot par Austrāliju – aizvadītās nedēļas izskaņā un šīs nedēļas sākuma informācija par Austrālijas tirgus rādītājiem tika precizēta. Neraugoties, ka Austrālijas rietumu daļā ražas un kvalitātes rādītāji ir pasliktinājušies, tomēr Austrālijas dienvidu daļā, kas sevi vēsturiski ir pierādījusi kā augstas kviešu kvalitātes reģions, vidējie ražas rādītāji ir pārsnieguši pēdējo gadu vidējos rādītājus. Svarīgi piebilst, ka arī šajā reģionā ražas rādītāji nepārspēs iepriekšējā gada ražas līmeni.

Kviešu ražas ievākšana Francijā un Ukrainā ir beigusies. Ukraiņi steidzas realizēt 11,5% proteīna kviešus, izmantojas Donavas ostas, kas arī izdara papildus spiedienu uz Parīzes biržas cenām. Importa tirgi apzinās Ukrainas steigas iemeslu un izdara papildus spiedienu uz iepirkuma cenām. Līdzīgas darbības bija novērojamas Ukrainas lopbarības tirgus sektorā, kur pircēji iepirkuma cenas samazināja zem Ukrainas tirgus pašizmaksas cenām, kas izraisīja lauksaimnieku atteikšanos no darījumu veikšanas. Līdz Latvijai arī nonāca Ukrainas izcelsmes kviešu piedāvājumi par 110 EUR/t un 80 EUR/t, tomēr vēršam uzmanību, ka darījumu skaits bija neliels vai nebūtisks un vairums Ukrainas tirgus dalībnieki nav gatavi tirdzniecībai par šādu cenu līmeni. Eksports no Ukrainas ar autotransportu ir sarežģīts un garš process, kur reālas piegādes pēc darījuma noslēgšanas sākas aptuveni pēc mēneša. Uz Ukrainas un Polijas robežas ir elektroniskās rindas un Ukrainas pārvadātajiem ir jāgaida sava rinda vairāk kā 14 dienas.

Savukārt Francijas kviešu ražas rādītāji pēc ražas ievākšanas norāda, ka Francijā vidēji 76% no sējumiem ir vērtējami kā labi vai ļoti labi (sējumu ir uzrādījuši labas ražas un vidējo vēlamo Francijas kviešu kvalitāti), bet Francijas ziemeļu reģiona lauksaimnieki var lepoties ar krietni labāku rādītāju (94%), salīdzinot ar valsts vidējo.

ASV lauksaimniecības departaments augusta lauksaimniecības ziņojumā ziņo par globālās ražas samazinājumu, tomēr akcentē, ka tā aizvien ir pietiekami liela un nav saredzamas kviešu deficīta pazīmes. Departaments prognozē, ka eksporta sezonas sākumā samazināsies eksporta tempi un apjomi, jo importa tirgi iepriekšējos periodos ir iegādājušies lielus kviešu apjomus un izveidojuši netipiskas krājumu rezerves. ASV paredz Krievijas kviešu tirgus plūsmas izmaiņas, jo samazināsies pieprasījumus no Indonēzijas un Turcijas. Šī prognoze šobrīd sakrīt ar Krievijas tirgus darbībām – cenas tiek samazināts un tiek meklēti papildus noieta kanāli.

Parīzes biržas kviešu tirgus cenas aizvadītajā nedēļā par spīti visiem cenu spiedieniem lēnām palielinājās no 242.25 EUR/t līdz 243.25 EUR/t. Cena aizvien ir nemainīga, un cenu nemainīgums pie visiem pēdējo nedēļu tirgus notikumiem rada vēl lielāku pārliecību, ka šis ir zemākais šīs sezonas tirdzniecības punkts.

Savukārt Parīzes biržas rapšu tirgus cenas aizvadītajā nedēļā samazinājās no 476,25 EUR/t līdz 473,25 EUR/t. Rapšu tirgus šajā sezonā ir netipiski neaktīvs, kas atspoguļojas arī rapšu tirgus mazajās svārstībās. Pieprasīto un piedāvāto līgumu skaits Parīzes biržā no dienas uz dienu ir neliels un neatbilsts sezonas ierastajai aktivitātei, kāda tā ir bijusi citus iepriekšējos gadus. Jāsecina, ka arī rapšu cenas atrodas zemākajā punktā un to iedzīvināšanu var aktivizēt tikai tirgus pieprasījuma vai piedāvājuma pieaugums.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 23.augustā

Mainās kviešu tirgus prēmijas

Kviešu tirgus šajā sezonā saskarās ar kvalitātes problēmām globālos apmēros. Neviens no tirgus reģioniem nespēj lielīties ar izciliem kvalitātes rādītajiem, tomēr ražas rādītāji ir salīdzinoši augsti. Tas nozīmē, ka tirgus tiek pārpludināts ar zemas kvalitātes pārtikas kviešiem un lopbarības kvalitātes kviešiem. Tirgus paredz strauju pieprasījuma pieaugumu pēc augstas kvalitātes pārtikas kviešiem, kas vienlaicīgi liecina par prēmiju pieaugumu 13%+ proteīna kviešiem.

Augstākas kvalitātes pārtikas kviešu cenas saņem spēcīgu atbalstu no globālās kvalitātes statistikas, tomēr atbalstu mazina Krievijas tirgus politika, kas pieprasa vietējiem Krievijas operatoriem samazināt eksporta cenas 12,5% proteīna kviešiem. Krievijai tas ir vitāli nepieciešams, lai veicinātu lauksaimniecības produktu plūsmu un iedzīvinātu valūtas ieplūšanu tirgū. Tāpēc šajā nedēļā Krievijas eksporta operatori ir samazinājuši eksporta cenas vidēji par 10 USD/t, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, neskatoties, ka pieprasījums palielinās pēc Krievijas izcelsmes graudiem.

Šāds Krievijas tirgus politiskais gājiens atstāj paliekošas sekas uz citu tirgu konkurētspēju un Parīzes biržas cenām – tāpēc Rumānijas un Bulgārijas tirgus operatori ir spiesti pielīdzināt tirgus cenas, lai veicinātu preču plūsmu no savām graudu noliktavām, kas izjūt sevišķi lielu spiedienu uz uzglabāšanas jaudām. Diemžēl neviens tirgus nav tehniski un finansiāli gatavs uzņemt ilgtermiņa uzglabāšanā visus saražotos graudu apjomus 100% apmērā un realizāciju atlikt uz vēlāku periodu. Būtiski piebilst, ka Rumānijas un Bulgārijas tirgū 11% un 12,5% proteīna kviešu prēmiju starpība samazinājās, un tas norāda uz tirgus korekcijām attiecība uz kvalitātes standartiem un importa tirgu kvalitātes pielaidēm.

Lopbarības un/vai zemas pārtikas kvalitātes graudi šajā sezonā būs daudz no Eiropas, Austrālijas un Melnās jūras tirgus reģioniem. Lopbarības graudu īpatsvaru palielinās arī papildus plūsmas no Brazīlijas un ASV, neraugoties uz iepriekšējām optimistiskajām prognozēm par salīdzinoši labiem kvalitātes rādītājiem. Arī šiem reģioniem nav izdevies tikt pie izciliem kvalitātes rādītājiem kviešu un kukurūzas sējumos.

Cenu atbalstošas ziņas ienāk no Austrālijas, kur vietējā tirgū palielinās kviešu cenas, jo vietējie ražotāji ir samazinājuši piedāvājumu - Austrālijas lauksaimnieki ir izvēlējušies pieturēt saražoto preci, jo Austrālijas vidējie ražas rādītāji norāda uz strauju krājumu samazinājumu un deficītu vietējā tirgū. Šobrīd Austrālijas tirgus eksporta operatori vēlētos slēgt kviešu darījumus ar Dienvidaustrumu Āzijas importa tirgiem par 290,50 USD/t. Lai cik tas dīvaini arī nešķistu Austrālijas tirgus cenu galvenais konkurents šobrīd ir Baltijas valstis un Melnās jūras tirgus operatori, uz kuru piedāvātajām cenām balstās Āzijas importa tirgus dalībnieki un salīdzina tās ar Austrālijas piedāvātajām cenām. Āzijas tirgus aizvien izrāda lielu interesi par Austrālijas precēm, tomēr cenas starpība 10 USD/t ir būtiska atšķirība, lai pārskatītu sadarbības iespējas. Austrālijas tirgus politika nepieļauj sevišķi lielas atkāpes no cenas, jo uzskata, ka šajā eksporta sezonā ir jāaizsargā vietējā tirgus dalībnieki.

Ukrainas tirgus dati liecina par krietni labākiem kviešu ražas rādītājiem, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm. Ukrainai līdz 17.augusma ir izdevies ievākt 94% no kopējām ziemas kviešu platībām un uzrādīt vidējo kviešu ražas rādītāju 4,75 t/ha, kas ir par 13,26% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad Ukrainas lauksaimnieki vidēji ievāca 4,12 t/ha. Šajā sezonā ziemas kviešu apsētās kopējā platība bija samazināta par 7% jeb no 4,711M ha uz 4,383M ha, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr kopējā ievāktā raža ir 6,7% vairāk kā iepriekšējā gadā jeb 20,8M t. Kvalitātes rādītāji ir atšķirīgi pa reģioniem un tie ir līdzīgi kā Eiropā – reti reģioni var lepoties ar augstas kvalitātes kviešiem. Ukraina šajā sezonā var arī lielīties ar miežu ražas rādītājiem, kas ir palielinājušies no 3,51 t/ha uz 3,98 t/ha jeb par 11,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ar miežu ražas ievākšanu ir līdzīgi kā ar kviešu ražu – līdz 17.augustam ir izdevies ievākt 5,57M t miežu jeb 94% no kopējām sējplatībām. Savukārt rapšu ražas rādītāji Ukrainā ir bez sevišķi lielām izmaiņām un vidēja raža ir palikusi 2,88 t/ha, tomēr kopējā ievākta raža ir palielinājusies par gandrīz 300 000 t, jo kopējā apsētā platība pēc 17.augsuta datiem ir palielinājusies no 1,09M ha līdz 1,37M ha, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Iepriekšējos pārskatos jau esam minējuši, ka Ukrainas apsētās sējplatības aizvien tiek precizētas, jo ne visi lauksaimnieki ir deklarējuši savas platības.

No visa iepriekš rakstīta jāsecina, ka graudu tirgus aizvien turpina kārtoties un viennozīmīga virziena aizvien vēl nav. Ir salīdzinoši daudz cenu atbalstoši faktori, kas rada cerību, ka tirgus cenas tuvākajā laikā varētu palielināties. Un tomēr ir neparedzamie tirgus faktori, kas var ietekmēt ~50M t kviešu eksporta tirgu – runa ir par Krievijas un Ukrainas tirgus politiskajiem uzstādījumiem attiecībā uz cenu veidošanās mehānismiem, Krievijas nodokļu politiku, Melnās jūras pagaidu pārtikas koridora izveide un visu pārējo, kas saistās ar šā brīža pasaules karsto punktu. Līdz ar to kviešu tirgus cenas Parīzes birža jau vairākas nedēļas no vietas ir ieņēmušas nemainīgas galvenās pozīcijas un vidējā kviešu cena decembra tirdzniecības sesijai svārstās ap 240 EUR/t. Aizvadītajā nedēļā kviešu cena nedēļas ietvaros samazinājās no 246,00 EUR/t līdz 242,75 EUR/t, tomēr nedēļas augstākā cena sasniedza 247,25 EUR/t.

Latvijas tirgū lauksaimnieki tuvojas ziemas kviešu ražas ievākšanas beigām un vidējie kvalitātes rādītāji nav teicami. Ilglaicīgās lietavas ir ietekmējušas krišanas skaitļa rādītājus tie ir nokritušies līdz pat 180 s, kas nozīmē, ka pat augts proteīna saturoši kvieši tiks kvalificēti kā lopbarība. Baltijas tirgū ir novērojamas prēmiju izmaiņas, par kurām runājām arī iepriekšējos graudu tirgus pārskatos. Šobrīd prēmijas strauji samazinās zemākas kvalitātes pārtikas kviešiem un lopbarības kviešiem, savukārt augstas kvalitātes kviešiem prēmijas palielinās. Tuvākajā laikā ir saredzamas arī noliktavu problēmas, jo ražas ievākšanas un noliktavu piepildīšanas tempi nesakrīt graudu eksporta tempiem. Aizvadītajā nedēļā bija arī dzirdamas problēmas Latvijas iekšējās noliktavās ar graudu pieņemšanu, jo pirmapstrādes jaudas nespēja apkalpotu lauksaimnieku plūsmu. Paredzams ka noliktavu problēma tuvākajā nākotnē palielināsies.

Baltijas valstu ostās par lopbarības kviešiem pircēji piedāvā -32.50 EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem -3.50 EUR/t un par 14% proteīna kviešiem tiek piedāvāts +22.50 EUR/t uz FOB nosacījumiem. Vēršam uzmanību, ka FOB cenas no cenām osta atšķiras līdz 8 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 8.augustā

7.augusts… “debesis ar asfaltu svaidījās!”

Laika apstākļu ekstrēmās svārstības norāda uz klimata pārmaiņām, kas lauksaimniecības nozari un pārtikas ražošanu ar katru gadu padara vēl izaicinošāku. Latvija un Lietuvā 7.august tiks ierakstīts vēsturē, jo pērkon-negaiss ar stipru vēju un lielgraudu krusu ne tikai radīja neatgriezeniskus zaudējumus, bet ir viena no spēcīgākajām dabas katastrofām vēsturē. Cietušas ir tūkstošiem mājsaimniecību ar pilnība vai daļēji norautiem jumtiem, izsistiem stikliem, izpostītiem piemājas dārziem un bojātu kustāmo mantu. Cietuši vai pilnība iznīcināti ir vairāki tūkstoši hektāru labības un rapšu sējumi, un citi kultūraugi. Aprēķini par nodarītajiem zaudējumiem tiks veikti vēl vairākas nedēļas. Latvija lielgraudu krusas vētras fronte ir sākusies Kurzemē starp Kandavu un Talsiem un virzījusies uz Zemgales dienvidiem. Lielākie postījumi lauksaimniecībā šobrīd ir zināmi Jaunpilī, Kaķeniekos, Anneniekos, Gardenē, Dobeles apkaimē, Kroņaucē, Tērvetē, Augstkalnē un citur šajā reģionā. Neievāktajos ražas laukos augi ir nokapāti un sadzīti zemē – par ražas novākšanu vairums laukos ir jāaizmirst.

Vakar AgroPlatforma saņēma zvanus un e-pastus no cietušajiem lauksaimniekiem un lauksaimniekiem, kas nebija cietuši, lai saņemtu norādes, kā rīkoties šādās situācijās un vai sējumu apdrošināšanas produkti ir spēkā pie šādas dabas katastrofas. Vēršam uzmanību, ka sējumu apdrošināšana attiecībā uz krusas, vētras un lietusgāžu riskiem ir spēkā līdz ražas novākšanai un/vai līdz termiņam, kas norādīts polisē – parasti polises darbības termiņš ir ar rezervi un attiecībā uz ziemāju labībām tas ir spēkā līdz pat septembra beigām. Tas nozīmē, ka sējumu apdrošināšanas gadījumā krusas risks ir spēkā un atlīdzība par zaudējumiem ir procentuāli no apdrošināšanas summas par vienu hektāru – tas nozīmē, ja lauks ir 100% nopostīts, tad saimniecības aprēķināta atlīdzība par nopostīto lauku ir 100% no apdrošināšanas summas par vienu ha. Saimniecības uzdeva arī jautājumu par veldres risku – veldres risks apdrošināšanas sabiedrībās tiek skaidrots ar neiegūto ražas potenciālu veldrei iestājoties līdz ražas nogatavošanās stadijai, kas katrai sabiedrībai ir dažāds. Neraugoties uz veldres riska beigu stadijas atšķirībām, princips par veldres riska aprēķinu un principu kā uz to raugās sabiedrības ir identisks – ir vispār pieņemts aprēķins, ka laukos, kuri ir saveldrējuši līdz graudu pilngatavībai ir ražas samazinājums 15% apmērā, jo graudaugiem ir ierobežota barības vielu uzņemšana noliegto stiebru dēļ. Tas nozīmē, ka lauki, kas ir saveldrējuši pēc pilngatavības iestāšanās nav pakļauti riskam un ražas samazinājumam barības vielu trūkumu dēļ. Latvijā lauksaimniecības aizvien veldres risku jauc ar neiegūto ražu līdz graudu pilngatavībai ar ražas novākšanas apgrūtinājumiem, ko šobrīd nepiedāvā apdrošināt neviena sabiedrība Latvijā. Gadījumi, kuros laukaugi ir vai būs nolauzti, izplēsti vai sadzīti zemē apdrošināšanas kompānijām ir jākvalificē kā vētras, krusas vai stipru lietas gāžu riski.

AgroPlatforma aicina visus lauksaimniekus iepazīties ar sējumu apdrošināšanas polisēm un riskiem pret, ko ir apdrošināti kultūraugi. Risku iestāšanās gadījuma sazināties ar savu apdrošināšanas sabiedrību, aģentu vai brokeri, lai pieteiktu atlīdzību. Jautājumu gadījumā AgroPlatforma var sniegt neatkarīgu, bezatlīdzības konsultāciju par apdrošināšanas polisi vai gadījumu.

Graudaugu tirgus

Nelabvēlīgi laika apstākļi nav novērojami tikai Baltijas valstīs. Laika apstākļu radītās problēmas ir apzinātas arī citur Eiropā un Melnās jūras tirgus reģionos. Rodas aizvien lielāka pārliecība par augstas kvalitātes kviešu trūkumu tirgū, kas norāda uz prēmiju palielinājumu kviešiem ar 13% un 14%+ proteīnu.

Vakar, 7.augusta, Melnās jūras reģionā bažas par kviešu kvalitāti pastiprinājās un tāpēc palielinājās prēmiju starpības starp lopbarības kviešiem un augstas kvalitātes pārtikas kviešiem – palielinājās prēmijas pārtikas kviešiem, bet lopbarības kviešiem prēmijas samazinājās. Jau vairākas nedēļas iepriekš graudu tirgus pārskatos runājam par iespējamo problēmu, kas šodienas acīm ir kļuvusi par kārtējo realitāti un apgrūtinājumu pārtikas ķēdēs. Slikto laika apstākļu dēļ arī ievērojami aizkavējas ražas novākšanas termiņi, kas pastiprina graudu kvalitātes riskus – samazinās krišanas skaitlis, izskalojas lipeklis un proteīns un/vai palielinās dīgušo graudu īpatsvars. Šo iemeslu dēļ Francijas ražas novākšanas tempi salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir samazinājušies par 28%, kas nozīmē, ka uz 30.julija francija bija novākusi 72% no ziemas kviešu platībām, salīdzinot ar 100% iepriekšējā gadā. Kviešu vidēja kvalitāte atbilst 11% proteīna kviešiem. Tajā pašā laikā Latvijā kviešu ražas ievākšana ir tikai sākusies un pirmie laboratoriskie mērījumi norāda uz vidēji 12,5% proteīna kviešiem – salīdzinoši maz saimniecības ir sasniegušas augstus proteīna rezultātus.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 24.jūlijā

Melnās jūras tirgū spriedze palielinās

Lauksaimniecības produktu eksports no Ukrainas ar katru dienu kļūst apgrūtinātāks. Krievija ir nolēmusi  teroru izvērst ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret citām pasaules valstīm, kas atkarīgas no pārtikas importa. Aizvadītās nedēļas notikumu kopums bija neskaidrs visiem kviešu, eļļas augu un citu lauksaimniecības preču tirgus dalībniekiem. Tirgus reakcija uz sākotnējo paziņojumu par Krievijas izstāšanos no Melnās jūras pārtikas koridora līguma bija neviennozīmīga – Parīzes biržā ievērojams kviešu cenu kāpums pirmo reiz pēc Krievijas paziņojuma bija novērojams tikai divas dienas vēlāk jeb trešdienā. Kāpēc tirgus reaģēja novēloti!?

Graudu un eļļas augu tirgus kopš aizvadīta gada augusta, kad pirmo reizi tika parakstīts Melnās jūras pārtikas koridora līgums, baidījās no dienas, kad līgums tiks pārtraukts vai nepagarināts, jo tirgus dalībnieki – sevišķi importa tirgi, apzinājās, ka šāds notikums radīs virkni apgrūtinājumu pārtikas piegādes ķēdēs. Neraugoties uz to, pēc 17.jūlija, kad līgums tika pārtraukts, tirgus reakcija bija nogaidoša, jo iesaistītās puses izteica optimistiskus apgalvojumus. Ukraina mainīja savu sarunu taktiku un informēja tirgu par grandioziem plāniem Donavas upes ostās, solot ievērojami palielināt graudu pārvadājumus pa upi un sasniegt graudu eksportu līdz pat 4M t/mēnesī. Turcijas prezidents centās ieviest pārliecību, ka spēs panākt vienošanos ar Kremli par pārtikas koridora atjaunošanu. Tomēr aizvadītās nedēļas notikumi neaprobežojas ar līguma izbeigšanu, bet saasinājās un palika vairāk neparedzami un nekontrolējami tieši pēc trešdienas jeb 19.jūlijā.

Kopš līguma izbeigšanas Krievija veic raķešu raidījumus pa Ukrainas galvenajām ostām gandrīz katru dienu, iznīcinot ostām svarīgo infrastruktūru, lai nodrošinātu kuģu pieņemšanu un uzkraušanu ar lauksaimniecības precēm. Ukraina kopš aizvadītās nedēļas trešdienas prognozē, ka būs nepieciešams apmēram viens gads, lai Odesas ostas infrastruktūra tiktu atjaunota un tā spētu atsākt graudu iekraušanu ar pilnu jaudu. Paralēli Krievijas atentātiem pret Ukrainas ostām, trešdienā Krievija paziņoja, ka ikviens kuģis, kas tuvosies Ukrainas ostām tiks uzskatīts par Krievijas ienaidnieku kuģi vai kuģi, kas pārvadā militāro aprīkojumu un pret to tiks veiktas militāras darbības. Ukraina šim paziņojumam nepalika atbildi parādā un atbildēja ar līdzīgu paziņojumu, ka jebkurš kuģis, kas tuvosies Krievijas ostām pa Melno jūru tiks uzskatīts par Ukrainas ienaidnieku kuģi un arī pret to tiks vērstas militāras darbības, par piemēru minot Krievijas jūras flotes kreiseri “Maskva”. Viss notikumu kopums sākotnēji tirgū izraisīja paniku un trešdienā strauji palielinājās kviešu un rapšu cenas Parīzes biržā.

Ceturtdien un piektdien bija novērojama salīdzinoši liela aktivitāte Parīze biržā no abām tirdzniecības pusēm, tomēr cenas sāka ieņemt stagnācijas pozīciju, jo piedāvājuma aktivitāte bija lielāka par pieprasījumu. Tirgū neieplūda jauna informācija un uz divām dienām likās, ka tirgus gaida izlīgumu un situācijas atrisinājumu. Nedēļas nogalē līdz pirmdienas rītam nebija novērojami sevišķi lielas izmaiņas, tomēr pirmdiena atnāca ar jaunām šokējošām ziņām. Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukuma laikā tika iznīcinātas trīs Ukrainas graudu noliktavas Donavas upē. Tas nozīmē, ka Krievija paplašina aviācijas uzbrukumu mērķa zonu un apdraud graudu eksportu no Donavas upes ostām, kas ir vitāli svarīgas Ukrainai kā alternatīva lauksaimniecības preču eksportam.

Pēc notikumu pavērsiena veidojas pārliecība, ka Krievija ir nolēmusi izolēt Ukrainu no dalības lauksaimniecības preču eksportā ar kuģu transportu, atstājot tikai dažus salīdzinoši drošākus eksporta veidus, lai preces tiktu izvestas no Ukrainas. Aizvadītajā nedēļā jau bija novērojams kuģu transportēšanas tarifu kāpums, ko veicināja straujais pieprasījuma pieaugums, tomēr pēc šāda notikumu pavērsiena tarifi tiks papildus palielināti arī augsto risku dēļ. No tā varam secināt, ka Ukrainas lauksaimniecības preču gala cenas palielināsies loģistikas izmaksu kāpuma rezultātā.

Šo pirmdien kviešu un rapšu cenas Parīzes biržā burtiski eksplodēja, un diena iesākās ar strauju cenu kāpumu. Situācija pārtikas piegādes ķēdēs paliek nopietni apdraudēta un veidojas smags jaunās eksporta sezonas sākums. Melnās jūras tirgus operatoriem un vēsturiskajiem tirdzniecības partneriem ir rūpīgu jāizvērtē riski, kas saistīti ar savlaicīgu preču piegādi vai kravu apdrošināšanu. Eksports pa Melno jūru un daļēji pa Donavas upi līdz situācijas daļējam vai pilnīgam atrisinājumam ir palicis ļoti nedrošs un neparedzams. Paredzams, ka importa tirgi, kas vēsturiski sadarbojās ar Melnās jūras tirgus dalībniekiem mainīs sadarbības partnerus vai prasīs papildus garantijas piegādēm.

Ukrainas lauksaimnieki līdz aizvadītās nedēļas beigām bija ievākuši 3,42M t jauno kviešu ražu, uzrādot krietni labākus ražas rādītājus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, t.i., 4,12 t/ha pret 3,15 t/ha. Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos jau minējām, ka Ukraina pēdējās graudaugu attīstības stadijās ievērojami uzlaboja savu ražas prognozes rādītājus, palielinot potenciālo ražu no 15M t līdz 18,9M t., jo laika apstākļi bija labvēlīgi augu attīstībai. Ziņas par vidējiem kvalitātes rādītājiem netiek atspoguļotas, kas norāda uz mainīgiem kvalitātes rādītājiem.

Arī Francijā kviešu ražas ievākšana strauji turpinās, un aizvadītajā nedēļā ir ievāktas gandrīz divas trešdaļas no Francijas ziemas kviešu platībām. Ražas ievākšanas darbi pašlaik notiek arī valsts tālākajā ziemeļu daļā un lielākajā kviešu ražošanas reģionā Hauts-de-France, kur līdz šim datumam bija ievākti 18% ražas. Pirmie secinājumu no Francijas lauksaimniekiem ražas ievākšanas sezonas vidū liecina, ka Francija piedzīvos vēl vienu gadu ar nevienmērīgiem ražas un kvalitātes rādītajiem. Francijas ziemeļos daži kooperatīvi prognozē vēl vienu gadu, kad proteīna saturs būs zemāks par vidējo Francijas rādītāju. Tas nozīmē, ka pārtikas kvalitātes kviešu tēma pastiprinās un iepriekš izteiktās prognozes un bažas par graudu kvalitāti pietuvojas realitātei.

Kviešu tirgū aizvien pastiprinās cenu atbalstošie faktori, kas galvenokārt saistīti ar kviešu piegādes ķēdēm no Melnās jūras tirgus reģiona, kas pēdējos gados (arī pirms kara) ir izveidojies par kviešu tirgus galveno “nervu centru”. Draudi un riski šajā reģionā palielinās, turklāt izdarītais posts kviešu piegāžu infrastruktūrā nav atjaunojams dažu stundu, dienu vai nedēļu laikā. Jau tā sarežģīto kviešu tirgus situāciju vēl nopietnāku padara Francijas kviešu ražas un kvalitātes rādītāju neziņa, kas no pieredzes par neko labu neliecina.

Kviešu tirgus cenas iepriekšējā nedēļā sasniedza jaunu pēdējo trīs mēnešu rekordu, cenai pakāpjoties līdz 265.25 EUR/t, tomēr nedēļas nogalē cena samazinājās un nedēļas griezumā kviešu cena palielinājās no 240.50 EUR/t līdz 250.75 EUR/t jeb par 4.2%. Šī pirmdiena iesākās ar strauju cenu kāpumu un šoreiz izskatās, ka tirgū būs jānotiek kaut kam ļoti lielam vai vērā ņemamam, lai cenu grafikus pagrieztu pretējā, negatīvā virzienā.

Latvijas lauksaimniekiem ir izdevies ievākt pirmo ziemas kviešu ražu no agrākām ziemas kviešu šķirnēm. Pirmie secinājumi ir pārsteidzoši, jo pirmie vidējie ražas rādītāji esot krietni labāki par prognozēm. Kviešu proteīnu kvalitāte atbilst Ekstra vai I pārtikas grupas kvalitātei, krišanas skaitlis esot 320 s un graudu tilpuma masa ir 790 g/l. Ļoti ceram, ka visu lauksaimnieku ražas un kvalitātes rādītāji būs līdzīgi visas ražas ievākšanas sezonas garumā.

Rīgas ostā labākās cenas piedāvātājs par ekstra kvalitātes kviešiem (14%+ proteīns) piedāvā +17 EUR/t, par 13% proteīna kviešiem piedāvā -3.5 EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem piedāvā -7 EUR/t, par 11% proteīna kviešiem piedāvā -15.5 EUR/t un par lopbarības kviešiem piedāvā -23 EUR/t. Cenu piedāvājums ir redzams arī AgroPlatforma. Aicinām aplūkot piedāvājumu un intereses gadījumā izteikt savu cenas piedāvājumu (https://www.agroplatforma.lv/login).

AgroPlatforma piedāvā lauksaimniekiem virtuāli piedāvāt savus graudaugu vai eļļas augu apjomus, lai AgroPlatforma atrastu labāko cenu piedāvājumu un realizācijas risinājumu. AgroPlatforma kā interneta platformai nav tirgus robežas un apjomu ierobežojumu.

   

Jaunā rapšu raža Eiropā un Ukrainā

Ukrainā līdzīgi kā Francijā ir aktīvi sākusies rapšu ražas ievākšana – līdz 20.jūlijam Ukraina bija ievākusi 1.39M t rapšu no 563 520 ha. Ražas ievākšana Ukrainā atpaliek no iepriekšējā gada, kad Ukraina līdzīgā laika periodā bija ievākusi ražu no 896 430 ha. Toties šajā gada Ukrainas vidējais ražas rādītājs ir palielinājies par 9.3% jeb no 2.24 t/ha uz 2.47 t/ha. Savukārt Eiropas lielākajai rapšu audzētājai Francijai, kas par tādu kļuva aizvadītajā gadā, apsteidzot Vāciju, ziemas rapšu ražas ievākšana ir izvērtusies par izgāšanos, jo rapšu ražas rādītāji ir slikti un tālu no vidējiem rādītājiem, kas būtu minimālā prasība lauksaimnieku vidū. Rapšu cenas Parīzes biržā aizvadītajā nedēļā reaģēja līdzīgi kā kviešu tirgus cenas uz Melnās jūras pārtikas līguma izbeigšanu – tās līdz ceturtdienas dienas vidum sasniedza jaunu cenu rekordu 525.00 EUR/t, tomēr piektdien atkal samazinājās un noslīdēja līdz 480.25 EUR/t, kam par iemeslu bija nepietiekama tirgus aktivitātē nedēļas nogalē. Līdz ar to nedēļas griezumā cenas palielinājās tikai no 475.75 EUR/t līdz 480.25 EUR/t. Toties šo pirmdien tirgus reaģēja uz notikumiem Donavas ostās un cenas atkal palielinājās. Vēršam uzmanību, ka Eiropai Donavas upes ostas no rapšu perspektīvas ir ļoti aktuālas, jo galvenais Eiropas rapšu imports līdz šim ir no Ukrainas.

GRAUDU TIRGUS APSKATS 2023.gada 18.jūlijā

Pārtraukts Melnās jūras pārtikas koridora līgums

Aizvadītajās nedēļās aktuālākā tēma graudaugu un eļļas augu tirgū bija Melnās jūras pārtikas koridora līguma liktenis, kurš uz nezināmu laiku vakar 17.jūlijā tika pārtraukts no Krievijas puses. Par Melnās jūras koridoru līdz 17.jūlijam izskanēja dažādas spekulācijas no iesaistītajām pusēm – Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vairākkārt pārliecināti informēja, ka darīs visu, lai līgums pēc 17.jūlija tiktu pagarināts uz nenoteiktu laiku un ka viņa rīcībā esot jau solījumi no Krievijas par līguma pagarinājumu. Erdogāns pat atļāvās izteikt draudus Krievijas virzienā par Turcijas armijas iesaistīšanos, ja Krievija vai tās militārie spēki atļausies traucēt kuģu kustību Melnajā jūrā ar Ukrainas lauksaimniecības produktiem. Savukārt ANO atļāvās publiski izteikt piedāvājumu, kurā Krievijas banka “Rosseļhozbank” atgūtu SWIFT piekļuves apmaiņā pret līguma pagarinājumu. Krievijai ar solījumiem un sarunām nepietika un 17.jūlijā Krievijas ārlietu ministrs informēja Ukrainu, ANO un Turciju par izstāšanos no līguma.

Tas nozīmē, ka oficiāli pēdējais kuģis saskaņā ar Melnās jūras pārtikas koridora līgumu Ukrainas Odesas ostu pameta aizvadītajā svētdienā. Pēc līguma pārtraukšanas, teorētiski un iespējams arī praktiski, Krievija jebkuru kuģi, kas pārvietojas pa Melno jūru Ukrainas ostu virzienā var uzskatīt par ienaidnieku kuģi, jo pārbaudēs, lai pārliecinātos par kravu vai ekipāžu uz kuģiem, Krievijas pārstāvji nepiedalīsies. Šobrīd kuģu transporta kompānijām kuģošanas riski Ukrainas ostu virzienā palielinās vairākas reizes. Rodas vairāki retoriski jautājumi – vai kuģu kompānijas būs gatavas šiem riskiem; Vai Turcija patiešām būs gatava konfliktam ar Krievijas aizsardzības spēkiem, pavadot kuģus uz/no Ukrainas ostām; Vai apdrošināšanas kompānijas būs gatavas apdrošināt kuģu kompānijas šajos maršrutos; Par cik palielināsies pārvadāšanas un apdrošināšanas tarifi; Kādu spēli patiesībā spēlē Krievija – iespējams Krievija nav nepieciešamas kuģu pārbaudes, lai vēlāk atrastu attaisnojumus savām neparedzamajām rīcībām; Utt!?

Lai vai kā - Globālais kviešu tirgus Krievijas pozīciju ir sadzirdējis, un Krievijas lēmums rada virkni problēmu, kas saistītas ar pasaules pārtikas apgādēm reģionos, kuros līdz šim bija iesaistītas Melnās jūras tirgus dalībnieces. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Ukraina un Krievija kopā ir pasaules lielākās graudaugu un eļļas augu eksportētājas, uz kuru piegādēm cer daudzi pasaules reģioni – Āfrikā, Tuvajos austrumos, Āzijā un arī Eiropā. Vēršam arī uzmanību, ka Krievijas kara kuģi 2022.gadā pēc iebrukumu Ukrainā vairākas reizes bloķēja kuģus ar pārtikas precēm no Ukrainas, kas pastiprina faktu, ka šāda rīcība atkārtosies pēc 17.jūlija, ja kuģi kursēs šajos maršrutos. Pēc ANO aprēķiniem pa Melno jūru 47% no Ukrainas lauksaimniecības precēm pēdējā gada laikā tika eksportētas uz Spāniju un Itāliju, 26% uz Turciju un Ķīnu, bet 27% uz Āfrikas valstīm. ANO arī apstiprina, ka Eiropa un Turcija ir piedalījusies eksporta kampaņās kā buferzona, lai saņemtos graudus no Ukrainas nosūtītu uz citām pasaules valstīm.

17.jūlijā pēc Krievijas paziņojuma Parīzes biržā bija novērojams cenu samazinājums, kas izskaidrojams ar pieprasījumu un piedāvājuma samazinājumu – tirgus dalībnieki apjuka un ir nepieciešamas laiks, lai  apstrādātu jauno informāciju un izstrādātu taktiku nākotnei. Tomēr, tūlīt pēc līguma izbeigšanas, bija novērojams cenu kāpums Donavas upes ostās, kas ir viena no alternatīvām Ukrainas lauksaimniecības preču eksportam. Cenas Ukrainā palielinājās par 5 USD/t vienas dienas laikā. Šodien 18.jūlijā ir novērojams cenu kāpums arī Parīzes biržā, lai gan tas nav sevišķi straujš, jo Eiropas tirgus operatori pieļauj iespēju, ka Krievija kaulēsies par līguma darbību un tas varētu tikt pārtraukts uz laiku. Tomēr šoreiz jāpiebilst, ka līguma pagarināšana izpalika bez garam diskusijām, kas norāda uz Krievijas spītību un vēlmi ietekmēt lielākas pasaules cilvēku masas, radot spriedzi tirgos, kas atkarīgi no importa.

Šoreiz Krievija ir parūpējusies par uzdevumu globālajam kviešu tirgum, kas situāciju padara vēl sarežģītāku pie notikumiem, ka Eiropā ražas rādītāji aizvien ir neskaidri, ASV ziemas kviešu un vasaras kviešu sējumu cieta un aizvien dažos reģionos cieš no pārlieku liela sausumu un Kanādā tikai ~50% no kviešu sējumiem tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi, jo arī šo kviešu “klēti” ilgstoši skar sausums (Kanādā līdzīga situācija veidojas arī ar rapšiem, kuru ražas nepotenciālas atbalsta rapšu cenas Eiropā pēdējo divu nedēļu laikā.). Melnās jūras līguma izbeigšana uzliek arī spiedienu uz citām Eiropas valstīm, kuras nav savus tirgus pasargājušas no Ukrainas importa, t.sk., Baltijas valstis. Līdz šim aptuveni 47% lauksaimniecības produktu no Ukrainas tika eksportēti pa Melno jūru, ~25% pa Donavas kanālu, ~18% pa dzelzceļa līnijām un ~7% pa sauszemes transportu – šis fakts ir ņemot vēra jūras kravu pārvadājumus un salīdzinot ar kuģu transportu pirms kara sākuma, kad 90% no lauksaimniecības precēm tika eksportētas pa jūras ceļiem.  Slēdzot Melno jūru pilnībā, Ukrainai būs papildus jāpalielina transporta īpatsvara proporcija uz citiem transportēšanas veidiem, kas vēl vairāk atbalsosies citos tirgos noliktavu pārpildīšanā un cenu dempingā, lai ukraiņi visiem veidiem tiktu vaļā no preces par jebkuru tirgus cenu.

Tomēr Ukraina sadarbībā ar Eiropu strādā pie alternatīvu eksporta ceļu paplašināšanas, lai Melnās jūras ceļus aizstātu ar upes pārvadājumiem. Donavas krastos pašlaik tiek būvēti 12 termināļi, lai palielinātu upes ostu kapacitāti - Ukraina vienlaicīgi sāk sarunas ar Eiropu par Bistres grīvas padziļināšanu. Reni ostā jau ir veikti padziļināšanas darbi, pēc kuriem ir veikta kuģu apkalpošana līdz pat 17 000 t lieliem pārvadājumiem. Ir arī ekspertu priekšlikumi izveidot enkurpunktu un mainīt kuģu satiksmi caur Ukrainas Bīstru un Rumānijas Sulinu. Kopā visi šie pasākumi potenciāli var palielināt Ukrainas eksporta jaudu upes maršrutā līdz aptuveni 4 miljoniem t/mēnesī. Tomēr jāņem vēra, ka šie ir laikietilpīgi projekti, kas situāciju Ukrainas tirgū neatrisinās “rītā”.

Tikmēr Francijā turpinās ziemas kviešu ražas novākšana, īpaši sausā un karstā laika ietekmē darbi laukos paātrinās. Tuvākajās dienās vai nedēļā lielākajā daļā Francijas gaidāma karstuma vilnis, kas ļaus novākt ziemāju ražu bez liekiem graudu kaltēšanas izdevumiem. Tomēr nav labuma bez ļaunuma – karstuma vilnī varētu ciest vasarāju labības un kukurūza, kas sāk ziedēt šajā periodā. Līdzīga situācija novērojama arī citos Eiropas dienvidaustrumu reģionos, t.sk., Vācijā un daļā Polijas. Sinoptiķi iepriekš brīdināja par karstuma vilni, ko pastiprinās Eiropā El Nino/La Nina ciklons.

No Ekonomikas viedokļa Kviešu cenas Eiropā šobrīd neatbalsta EUR/USD valūtas kursa indekss, kurš palielinājies vēl par 0.025 punktiem vienas nedēļas laikā no 1.10 līdz 1.125 jeb par 5,7% no jūnija sākuma. Eiropas tirgus dalībnieki, kas sevi nav pasargājuši pret valūtas svārstībām, piemēram, lauksaimnieki ir situācijas ķīlnieki, jo EUR vērtības palielinājumu neviens nekompensē. Veidojas interesanta situācija – jātirgo lētāk un sevi jāpārliecina, ka mazāk iegūtie eiro ir vērtīgāki.

Rapšu cenas šobrīd saņem papildus atbalstu no Palmu eļļas tirgus un paredzami sliktām rapšu ražas prognozēm Kanādā, kurā vairākas nedēļas novērojami sevišķi sausi laika apstākļi. Eiropas rapšu ražu prognoze šobrīd ir piesardzīga, tomēr, neraugoties uz to, ir paredzams rapšu imports Eiropā, kuru noteikti nodrošinās Ukraina. Savukārt Ukraina rapšu sējplatības šajā sezonā nav sevišķi palielinājusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ierobežojot tās 1M ha robežās. Rapšu cenas aizvadītajā nedēļā turpināja palielināties sasniedzot jaunu pēdējo trīs mēnešu cenu rekordu. Cena aizvadītajā nedēļā palielinājās no 455.00 EUR/t līdz 475.75 EUR/t jeb par 4.4%.

Baltijas valstīs ir sākusies un gandrīz beigusies ziemas miežu ražas ievākšana, par kuru lauksaimnieki izsakās pozitīvi, piebilstot, ka ražas rādītāji nav izcili, bet tomēr krietni labāki, kā bija planots pirms kombaini iebrauca laukos. Līdz nedēļas beigām Kurzemes, Zemgales un daļa Vidzemes lauksaimnieki cer uzsākt ziemas kviešu un ziemas rapšu ražas ievākšanu, ja to ļaus laika apstākļi.

Rīgas ostā labākās cenas piedāvātājs par ekstra kvalitātes kviešiem (14%+ proteīns) piedāvā +17 EUR/t, par 13% proteīna kviešiem piedāvā -3.5 EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem piedāvā -7 EUR/t, par 11% proteīna kviešiem piedāvā -15.5EUR/t un par lopbarības kviešiem piedāvā -23 EUR/t. Cenu piedāvājums ir redzams arī AgroPlatforma. Aicinām aplūkot piedāvājumu un intereses gadījumā izteikt savu cenas piedāvājumu (https://www.agroplatforma.lv/login).

AgroPlatforma piedāvā lauksaimniekiem virtuāli piedāvāt savus graudaugu vai eļļas augu apjomus, lai AgroPlatforma atrastu labāko cenu piedāvājumu un realizācijas risinājumu. AgroPlatforma kā interneta platformai nav tirgus robežas un apjomu ierobežojumu.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 11.jūlijā

Kviešu tirgus ieņem starta pozīcijas

Kviešu tirgus cenas aizvadītajā nedēļā ieņēma nogaidīšanas pozīciju, cenu grafikiem sevišķi nemainoties visas nedēļas garumā – Parīzes biržā decembra līgumu cenas no 3.jūlija līdz 10.jūlijam palielinājās no 336.00 EUR/t līdz 336.50 EUR/t. Kviešu cenu kāpumu turpina aizturēt Krievijas tirgus cenu piedāvājumi, ar kuriem Eiropas tirgotājiem ir grūti konkurēt. Krievijas kviešu tirgus operatori 12.5% proteīna kviešu ar piegādi importa gala punkta piedāvā par 265.00 USD/t. Lai gan piedāvātā cena ir labāka par Eiropas operatoru piedāvājumiem, tomēr importa tirgi dažos gadījumos dod priekšroku citai izcelsmei, diversificējot iespējamos Krievijas piegāžu riskus. Tomēr darījumu skaits ir nepietiekams, lai mēs ieraudzītu tirgus cenu pieaugumu.

Eiropas tirgus cenu kāpumam nepalīdz arī EUR/USD valūtas indekss, kur EUR paliek spēcīgāks pret USD. Tas nozīmē - eiro vērtībai palielinoties, rodas nelabvēlīga ietekme uz Eiropas tirgus cenām valūtas konvertācijas brīdī. Ar valūtas kursa izmaiņām tirgus dalībnieki saskaras nepārtraukti un katru gadu eksporta sezonas sākumā EUR/USD valūtas indeksa jautājums aktualizējas. EUR/USD valūtas indekss kopš jūnija sākuma ir palielinājies no 1.06 līdz 1.10 punktiem jeb par 3.6%. Tas nozīmē, ka teorētiski kviešu cenām pie nemainīga kursa būtu bijis jāpalielinās 3.6% jeb par aptuveni 8..9 EUR/t.

Šī iemesla dēļ Eiropas un sevišķi Francijas kviešu piedāvājumi ir nekonkurētspējīgi, salīdzinot ar citu reģionu piedāvājumiem. Francijas tirgus operatori pretēji tirgus tendencēm palielina kviešu prēmijas, lai izlīdzinātu Parīzes biržas cenas un tirgus vēlamās cenas. Francijas eksporta tempi aizvadītajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā ir bijuši vāji, neraugoties, ka ziemas kviešu ražas novākšana ir uzņēmusi tempus. Balstoties uz lēnajiem eksporta tempiem, tirgus analītiķi uzskata, ka tirgotāji nevēlas piedalīties tirdzniecībā pie šā brīža cenām un gaidīs cenu pieaugumu, radot piedāvājuma iztrūkumu kviešu tirgū. Vēršam arī uzmanību, ka Francijas lauksaimnieku viedokļi par ražas potenciālu un kvalitāti vairs nav tik vienoti, bet ir kļuvuši vairāk pretrunīgi. Turklāt globālajā kviešu tirgū pastiprinās apgalvojumi par augstas kvalitātes pārtikas kviešu iztrūkumu šajā sezonā.

Krievijas tirgus dalībnieki veic tirdzniecības aktivitātes arī caur Baltijas valstu ostām, ietekmējot Baltijas ostu vidējās FOB cenas. Krievijas izcelsmes 12,5% proteīna kvieši ar piegādēm augusta otrajā pusē, Liepājas ostā tiek piedāvāti par 245.00 USD/t, kamēr vietējās izcelsmes kvieši tiek piedāvāti par 251.51 EUR/t. Krievijas izcelsmes kvieši varētu negatīvi ietekmēt mūsu reģiona cenas, ja kviešu tranzīts turpināsies caur Baltijas valstu ostām un Krievijas operatori nepielīdzināsies mūsu reģiona cenām.

Ukrainas/Krievijas kara dēļ Baltijas valstīs tiek eksportēti kviešu no Ukrainas, kuru sākotnējais gala mērķis bija Polija, Rumānija, Bulgārija vai Ungārija. Ukrainas tirgus aktīvisti nepiedāvā sevišķi lielus apjomus, tomēr cenu piedāvājums, salīdzinot ar vietējām tirgus cenām ir izdevīgāks patērētājiem. Šobrīd galvenā Ukrainas izcelsmes kviešu plūsma atbilst lopbarības kvalitātei, kuru Ukrainas tirgotāji piedāvā par no 205.00 līdz 210.00 EUR/t ar piegādi līdz norādītajam gala punktam Latvijā. Šīs sezonas sākumā, ja Ukrainas kviešu plūsma palielināsies un Ukrainas operatori atradīs tālākus eksporta variantus, tad Ukrainas kvieši arī ietekmēs Baltijas valstu tirgus vidējās cenas.

Turpinot par Ukrainu – Ukrainas eksporta tempi pa Melno jūru aizvadītājā nedēļa samazinājās līdz otram zemākajam līmenim, kopš 2022.gada 1.augusta. Krievija kopš jūnija beigām bloķē kuģu kustību uz Pivdeņnij, Odesas un Čornomoskas (POC) ostām, neveicot kuģu pārbaudi, kā to paredz Melnās jūras pārtikas koridora līgumā noteiktā procedūra. No Ukrainas POC ostām iepriekšējā nedēļā izbrauca trīs kuģi, pārvadājot 111 800 t graudaugu un eļļas augu. Eksporta temps pa Melno jūru no Ukrainas ir samazinājies par 57%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Melnās jūras pārtikas koridora līguma darbība pēc 17.jūlija aizvien ir neskaidrs. Ukraina aicina nodrošināt stabilu un drošu graudu koridora darbību Turcijai, kas ir viena no Melnās jūras pārtikas koridora dalībniecēm sarunu vešanā un procedūru koordinēšanā. Savukārt Turcija komentē, ka strādā pie līguma pagarināšanas līdz dieviem gadiem. Līdzīga nostāja ir arī ANO, kas sarunu laikā ir paudusi koridora nozīmi vispasaules pārtikas ķēdē, norādot pārtikas cenu samazinājumu par 23% pēc koridora atvēršanas. Kopš Ukrainas Melnās jūras eksporta atsākšanas 2022. gada 1. augustā no POC ostām ir nosūtīti aptuveni 32,75 miljoni tonnu graudaugu un eļļas augu sēklu un citu blakusproduktu - un vismaz 1003 kuģi ir izgājuši no valsts ostām uz Āziju, Eiropu un Āfriku.

Baltijas valstīs laika apstākļi pēdējo divu nedēļu laikā ir uzlabojušies un ziemas kviešu un ziemas rapšu sējumi pēdējās augu attīstības stadijās ir saņēmuši nepieciešamo mitrumu, lai graudu tilpummasas rādītāji varētu sasniegtu pārtikas kvalitātes standartus. Tomēr sausie laika apstākļi dominējošajā Latvijas teritorijā kopš maija sākuma līdz jūnija beigām ir atstājuši paliekošas sekas uz vidējiem ražas rādītajiem un lauksaimnieki necer uz rekordu cienīgām ražām. Aptaujājot Latvijas lauksaimniekus, saimnieki ziņo, ka ražas novākšanas laiks šajā sezonā, pie nosacījuma, ka laika apstākļi kardināli nemainīsies, būs 1 līdz 2 nedēļas ātrāk kā iepriekšējā gadā.

Rīgas ostā labākās cenas piedāvātājs par ekstra kvalitātes kviešiem (14%+ proteīns) piedāvā +17 EUR/t, par 13% proteīna kviešiem piedāvā +5 EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem piedāvā -5 EUR/t, par 11% proteīna kviešiem piedāvā -15EUR/t un par lopbarības kviešiem piedāvā -23 EUR/t. Cenu piedāvājums ir redzams arī AgroPlatforma. Aicinām aplūkot piedāvājumu un intereses gadījumā izteikt savu cenas piedāvājumu (https://www.agroplatforma.lv/login).

Rapšu tirgus cenas aizvadītajā nedēļā samazinājās no 462.25 EUR/t līdz 448,25 EUR/t jeb par 3%. Līdzīgi kā kviešu cenas, arī rapšu cenas ietekmē EUR/USD valūtas kursa izmaiņas, kur eiro gūst pārsvaru pār ASV dolāru. Rapši tirgus cenas tuvākajā laikā varētu saņemt atbalstu no palmu eļļas, kurai saredzams krājumu samazinājums Malaizijā. Atbalsts varētu arī sekot no citiem dominējošajiem rapšu audzēšanas apgabaliem, kur rapši ir cietuši no ilglaicīga sausuma. Būtisks rapšu cenu ietekmējošais faktors ir jēlnaftas cena, kura šobrīd ir stabila, tomēr nākotnē situācija varētu mainīties, ja Krievija un Saūda Arābija nolems par jēlnaftas ieguves samazināšanu. Jēlnaftas tirgū jau vairākas nedēļas izskan viedoklis, ka Krievija būs spiesta samazināt jēlnaftas ieguves, jo pieprasījums pēc Krievijas naftas ir ievērojami samazinājies.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 3.jūlijā

Kviešu cenu izmaiņas biržā – kas notiek?!

Aizvadītās nedēļas sākumā novērojām kviešu cenas samazinājumu, kas notika pirmo reizi kopš jūnija sākuma. Cenu samazinājumu sākotnēji tirgus analītiķi skaidroja ar neizdevušos apvērsumu Krievijā, kad algotņu grupējama “Vagner” dibinātājs  Jevgēņijs Pregožins  no 23.jūnija līdz 24.jūnijam centās pārbaudīt Krievijas sabiedrības nostāju pret pastāvošo Kremļa varu. Šis būtu pietiekami spēcīgs arguments, ja apvērsums tiktu organizēts biržas darba dienās un mēs varētu noverot strauju cenu kāpumu tieši apvērsuma mēģinājuma brīdī, tomēr 23.junijā birža nosvārstījās, cenai palielinoties un samazinoties un dienu nobeidzot bez cenu izmaiņām. Cenu samazinājuma iemesli bija atrodami citur un tiem šoreiz bija maz sakara ar politisko ietekmi.

Parīzes biržas cenu iepriekšējās nedēļas sākumā ietekmēja ASV kviešu tirgus, kurš ziņoja par sausā perioda beigām un lietavām kviešu audzēšanas apgabalos, palielinot savas kviešu ražas prognozes – tomēr nedēļas beigas ražas prognozes tika pārskatītas un laika apstākļi netika vērtēti par pietiekami optimistiskiem – turpinām vērot ASV laika apstākļus.

Galvenais cenu ietekmējošais faktors Parīzes birža bija Melnās jūras tirgus dalībnieku ražas potenciāla ziņojums, kurā gan Ukrainas, gan Krievijas kopējās ražas prognozes tika ievērojami palielinātas. Ukrainas kviešu ražas prognozes varētu atšķirties no iepriekšplānotajām un pieaugt no 17M t līdz 19M t, jo apgabalā ir bijuši labvēli laika apstākļi un atskaitēs tiek papildus iekļautas apsētās platības, kuras iepriekš atskaitēs netika uzrādītas. Papildus 2M t kviešu ir pietiekami nopietns apjoms, lai ietekmētu Melnās jūras tirgus konkurenci eksporta tirgū un atstatu negatīvu ietekmi uz cenu noteikšanas mehānismiem.

Arī Krievijas kviešu ražu perspektīva tika krāsota optimistiski, ražas palielinot līdz pat 85M t, jo nokrišņu un gaisa temperatūras statistika uzrāda labvēlīgus laika apstākļus pēdējās kviešu attīstības fāzēs, krietni uzlabojot iepriekšējās prognozes. Tas nozīmē, ka arī no Krievijas eksporta tirgū varētu tikt iepludinātas papildus 2,7M t kviešu, kas noteikti var radīt cenu samazināšanas spiedienu mūsu tirgus reģionā.

Vienlaicīgi, Ķīnas kviešu tirgū bija novērojams cenu pieaugums, ko veicināja Ķīnas vietējo varas iestāžu kviešu rezervju iepirkšana. Ķīna priekšroku, rezervju fonda veidošanai, dod vietējās izcelsmes kviešiem, neraugoties uz salīdzinoši slikto vidējo kviešu kvalitāti Ķīnā. Cenu pieaugums novērojams gan lopbarības, gan vidējas kvalitātēs kviešu tirgus sektora - lopbarības ražotāji arī iepērk sadīgušus kviešu graudu, palielinot cenu piedāvājumus virs lopbarības kukurūzas graudu cenām. Tā rezultātā Ķīnas lauksaimnieki un eksportētāji ir samazinājuši tirdzniecības tempus, gaidot papildus cenu kāpumus. Maz ticams, ka Ķīnas tirgus cenas spēs ietekmēt mūsu reģiona kviešu cenas, tomēr vēsture rāda, ka deficīta ietekmē Ķīna ir gatava pārsolīt cenu, lai tiktu pie vēlamā rezultāta. Ķīna ir pasaules lielākā lauksaimniecības produktu importētāja, kas prot sadarboties ar visiem eksporta tirgiem.

Eiropas kviešu tirgum pastāv risks zaudēt vēl vienu no kviešu eksporta kanāliem – Maroku, kas plāno atvērt durvis Krievijai. Marokas valdība ir uzsākusi sarunas ar starptautiskajām bankām, lai veiktu pirkumus no agresorvalsts. Aizvadītajā sezonā Marokai šāda iespēja nebija, jo iepirkuma finansējuma politika ļāva iegādāties produktus tikai no Francijas un Vācijas. Tomēr Marokas valdība apzinās riskus un tāpēc kviešu iepirkumiem ar piegādēm no jūlija līdz septembra beigām veido divus iepirkuma modeļus, lai iepirkumos varētu piedalīties gan Melnās jūras, gan Eiropas tirgus spēlētāji. Valdība dārgākas cenas iepirkumos plāno kompensēt starpību starp pasaules tirgus cenām un valdības uzlikto fiksēto mērķa importa cenu, kas šobrīd tiek noteikta 273 USD/t apmērā (CFR – piegādāts Marokā).

Marokas plānotie kviešu sūtījumi jūlijā varētu vairāk koncentrēties uz augustu, jo ceturtdien tirgum tapa zinām, ka gan Eiropas, gan Melnās jūras operatori jaunas tirdzniecības aktivitātes varēs uzsākt ar augusta sākumu, jo eksporta jaudas abos tirgus apgabalos ir pilnība noslogotas visam jūlijam. Šis fakts attiecas arī uz cietiem starptautiskajiem iepirkumiem un preču piegādēm. Pircējiem, kuri nevarēs gaidīt uz piegādēm augustā, būs jāvēršas pie Vācijas tirgus dalībniekiem, kuriem ir pieejami iepriekšējas ražas atlikumi. Vācijas tirgus dalībnieki šobrīd saredz augstāku vecās ražas likviditāti un tāpēc tirgū šos kviešus piedāvā par augstāku cenu kā jauno ražu. Atšķirībā no Krievijas ostām, arī Francijas ostās ir atlikušas nedaudz brīvas jaudas, lai nodrošinātu sūtījumus jūlija beigās – Francijas operatori, apzinoties pieprasījuma pieaugumu jūlijā, palielina savas tirdzniecības cenas.

Lai gan Melnās jūras tirgus ziņas par ražas potenciālu ir salīdzinoši optimistiskas, tomēr globālie tirgus dalībnieki paredz strauju pieprasījuma palielinājumu, jo Eiropas un citu reģionu pārdevēji un lauksaimnieki var izvēlēties maksimāli, pēc iespējam palielināt uzglabāto graudu apjomus, gaidot tirgus cenu pieaugumu jeb cenu pielīdzināšanos augstajām ražošanas izmaksām.

AgroPlatforma aizvadītajā nedēļā nosūtīja ziņu Eiropas tirgus analītiķiem, informējot par nelabvēlīgiem laika apstākļiem Baltijas reģionā, kas nelabvēlīgi ietekmējuši ražas veidošanos un ietekmēs kopējo ražas potenciālu. Ziņa tika nopublicēta un jācer, ka tā atstās nelielu ietekmi starptautiskajā cenu arēna vai vismaz Eiropas tirgus reģionā, jo Baltijas valstis kopā Eiropā ir trešās kviešu eksportētājas pēc kopējā apjoma aiz Francijas, kas ieņem pirmo vietu un Rumānijas, kas ieņem otro vieto mūsu reģionā. Laika apstākļi nedēļas nogalē atnesa ilgi gaidītos nokrišņus un arī šīs nedēļas pirmajās dienās tiek prognozēti mainīgi laika apstākļi un lietains laiks, tomēr daba Latvijas laukos ir atstājusi neatgriezenisks sekas un par labām vai ļoti labām Latvijas kopējām ražām mēs runāt nevarēsim.

Salīdzinoši sausi laika apstākļi pēdējās nedēļās ir novērojami arī citos Eiropas kviešu audzēšanas apgabalos. Arī Francija, kas maija vidū ziņoja par 96% labiem vai ļoti labiem kviešu sējumiem, savus rādītājus aizvadītajā nedēļā samazināja līdz 80%, kas aizvien ir krietni labāk, ka 2022.gadā, kad tikai 64% sējumu tika vērtēti kā labi vai ļoti labi. Francijā ir sākusies kviešu ražas novākšana un sākotnējie skaļie paziņojumi ir kļuvuši vairāk piezemētāki, un tagad lauksaimnieki ziņo, par eksportam piemērotu kviešu vidējo kvalitāti, izvairoties teikt, ka kvalitāte ir ļoti laba. Saredzamas pazīmes, ka pēc augstas kvalitātes graudiem prēmijas palielinās, par ko arī norāda jaunās FOB prēmiju tendences Baltijas reģionā.

Baltijas valstu ostās par lopbarības kviešiem pircēji piedāvā -16.50 EUR/t ( +5.25 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu), par 12,5% proteīna kviešiem 8.00 EUR/t (+4.75 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu) un par 14% proteīna kviešiem tiek piedāvāts +24.00 EUR/t (+8.75 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu) uz FOB nosacījumiem. Vēršam uzmanību, ka FOB cenas no cenām osta atšķiras līdz -8 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 27.jūnijā

Kviešu tirgus eksporta sezonu maiņa

Mūsu reģiona kviešu tirgus galvenā šīs sezonas aktualitāte izejas pozīcijās ir Melnās jūras pārtikas koridora darbība pēc 17.jūlija, kad iestājas ceturtā pagarinājuma termiņš. Jau šobrīd, Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta tempi pa Melnās jūras pārtikas koridoru turpina samazināt tempus, un aizvadītajā nedēļā tie saruka vēl par 30%, salīdzinot ar jūnija trešo nedēļu. Šajā mēnesī un aizvadītajā nedēļā dominējošie apjomi no Ukrainas ostām ir ar kukurūzas graudiem ar gala mērķi Spānija, Ķīna un Nīderlande. Kvieši no kopēja Ukrainas eksporta iepriekšējā nedēļā aizņēma tikai 50 300 t, kas ir par 42 700 t mazāk kā nedēļu iepriekš. Lauksaimniecības produktu pircēji otrā pusē Melnajai jūrai nesteidzas ar līgumu slēgšanu par jauno ražu no Ukrainas, jo pastāv milzīgs risks preču piegādēm pēc 17.jūlija. Kopš koridora atvēršanas ar salīdzinoši lielām grūtībām, Ukraiņiem ir izdevies eksportā nosūtīt 32,28M t graudaugu un eļļas augu jeb 994 kuģu, kas ir devušies uz Āziju, Āfriku un Eiropu.

Iepriekš Krievijas prezidents sacīja, ka valsts apsver iespēju izstāties no līguma, kas ļauj Ukrainai eksportēt lauksaimniecības produktus caur Melnās jūras ostām. Krievija turpina apzināti bremzēt kuģu pārbaudes, kas kuģo uz Ukrainas ostām, bloķējot visu kuģu pārbaudes, kas kopš 2. maija piesakās maršrutiem uz Ukrainas ostām, kā rezultātā koridors šobrīd darbojas zem 20% no tā iespējamās transporta jaudas.

Uzsvērsim, ka Melnās jūras koridora liktenis šajā sezonā ļoti ietekmēs kviešu tirgus plūsmas un vienlaicīgi arī kviešu tirgus cenas. Jau šobrīd mēs ar “neapbruņotu aci” redzam, ka kviešu tirgus cenas palielinās no nedēļās uz nedēļu, tuvojoties jaunai eksporta sezonai, kam par vienu no galvenajiem iemesliem ir šaubas par koridora darbību. Kā jau iepriekšējā apskatā minējām – tiek meklētas citas nākotnes alternatīvas, kas spētu pagriezt lauksaimniecības produktu plūsmas no tiešajiem maršrutiem, Ukrainas ostas – Melnā jūra, uz maršrutiem, kas sākotnēji vai līdz gala mērķim preces vestu pa Ukrainas upēm, tomēr svarīgs aspekts ir kuģu tilpums, kas pie mazākiem tilpumiem ir neizdevīgāks uz loģistikas izmaksām un neinteresantāks tirdzniecības partneriem papildus laika kavēkļa dēļ.

Šis problēmu kopums tepat Eiropā Parīzes biržā atspoguļojas kviešu cenās, kas iepriekšējā nedēļā palielinājās no 246.00 EUR/t līdz 254.25 EUR/t jeb par +3.2% nedēļas laikā, bet par +10,7% kopš 1.jūnija, kad dienas sākumā tika reģistrēta cena 227.00 EUR/t. Tirgū aizvien mazāka vērība tiek pievērst Krievijas vecās ražas eksportam un papildus piešķirtās kvotas  izpildei, bet, aplūkojot Krievijas eksporta datus no Februāra sākuma līdz Maija beigām, ir redzams, ka Krievija ir nosūtījusi 17,5M t kviešu. Tas nozīmē, ka Krievijai Jūnijā bija paredzēt nosūtīt aptuveni 2,5 līdz 3M t kviešu uz importa tirgiem, lai noslēgtu eksporta sezonu un izpildītu eksporta kvotu. Acīmredzami plāns ir izpildīts, jo šī aktualitāte ir pazudusi no dienas izskatāmajiem jautājumiem un Krievijas tirgus operatori jaunajos darījumos lēnam sāk palielināt FOB cenas 12,5% proteīna kviešiem no 226 USD/t līdz 235 USD/t.

Iepriekšējās nedēļas pēdējās divās dienās bija novērojams tirgus aktivitātes samazinājums gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma puses, neskatoties, ka Rumānijas un Bulgārijas operatori pietuvojās Krievijas tirgus cenu līmenim. Tas izskaidrojams gan ar sezonu pārejas posmu, gan ar tirgus dalībniekiem, kuru valstīs tiek atzīmēts vasaras vidus jeb mūsu kultūrai svinamie “Saulgrieži”.

Francijas kviešu tirgus dalībnieki nesteidzās pielīdzināt kviešu tirgus cenas Rumānijas, Bulgārijas vai Melnās jūras tirgus dalībniekiem un saglabā aizvien augstu nekonkurēt spējas indeksu. Lauksaimnieki arī nesteidzas slēgt jaunās ražas pārdošanas līgumus, jo Francijas ražas potenciāls sauso laika apstākļu dēļ ceturto nedēļu pēc kārtas samazinās, bet tomēr paliekot vērtībās augts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Francijas tirgus dalībniekiem iepriekšējā nedēļa arī tapa skaidrs, kurš importa dalībnieks ir gatavs maksāt vairāk par garantētu preces kvalitāti un piegādēm, kas deva pamatotus signālus par tirgus cenu atbalstu tuvākajā laikā. Francijas operatori lieliski apzinās, ka Melnās jūras tirgus dalībnieki nespēs apmierināt visus importa tirgus un to ietekme uz tirgus cenām būs ierobežota. Tāpēc daudzos gadījumos tiek pieņemta nogaidīšanas taktika. Tomēr jāņem vērā fakts, ka Eiropā nav neviena kviešu tirgus dalībvalsts, kura spētu noglabāt visu jauno ražu ilgtermiņā, graudu uzglabāšanas jaudu dēļ – turklāt lauksaimnieki nespēs kompensēt iztrūkstošos finanšu līdzekļus naudas plūsmā, ja tiem būs ilgtermiņā jānogaida graudu realizācija.

Aizvien vairāk uzmanība kviešu tirgū tiek pievērsta pārtikas kvalitātes kviešiem, kuriem analītiķi saskata ierobežotu piedāvājumu jaunajā eksporta sezonā visos galvenajos eksporta tirgos. Tas nozīmē, ka ir paredzama prēmiju korekcija sezonas laikā vai tuvojoties sezonai un, ja piepildīs pārtikas kviešu iztrūkuma prognozes, tad pircējiem būs jāpalielina prēmijas, lai ieinteresētu pārdevējus tirdzniecībai.

Latvijā aizvadītās nedēļas sākumā izskatījās salīdzinoši optimistiska laika prognozes, kurā tika prognozēti nokrišņi gandrīz visas nedēļās garumā, tomēr prognoze bija maldinoša un nokrišņi bija reģionāli, īslaicīgu lietus gāžu veidā ar nokrišņu daudzumu virs 42 mm dažu stundu laikā – bija Zemgales reģioni, kur bija novērojami arī īslaicīgi plūdi. Tas nozīmē, ka sausuma periods Latvijā turpinās un ir novērojami Latvijas reģioni, kuros kviešu sējumi izdeg, nesasniedzot vārpošanas stadiju un kur rapši “atmet” pāksteņus nepietiekam mitruma un barības vielu dēļ. Aplūkojot tuvākā laika prognozi, lietus ir gaidāms arī reģionāli šajā nedēļā un visā Latvijā sestdien.

Baltijas valstu ostās par lopbarības kviešiem pircēji piedāvā -21.25 EUR/t ( -2.25 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu), par 12,5% proteīna kviešiem +3.25 EUR/t (-2.25 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu) un par 14% proteīna kviešiem tiek piedāvāts +15.25 EUR/t (-2.25 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu) uz FOB nosacījumiem. Vēršam uzmanību, ka FOB cenas no cenām osta atšķiras līdz 8 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 20.jūnijā

Jaunā eksporta sezona un tās pirmās tendences

Sakarā ar jaunās eksporta sezonas sākumu un spriedzi kviešu tirgū ir novērojami pozitīvi signāli, lai kviešu tirgus cenas palielinātos. Šādas indikācijas un cenu tendences mēs novērojam Parīzes biržas decembra kviešu līgumu cenu grafikos. Kviešu cenas Decembra līgumiem no 1.jūnija ir palielinājušās no  227.00 EUR/t līdz 248.00 EUR/t jeb par 8,5%.

Cenu pieaugumu veicina pieprasījuma palielinājums pēc pārtikas kvalitātes graudiem no importa tirgiem. Iepriekšējā tirgus apskatā jau minējām, ka tirgus saredz pārtikas graudu deficīta draudus. Šobrīd lielāko aktivitāti izrāda Francijas vēsturiskā kviešu importa partnervalsts Alžīrija, kura veic iepirkumus kviešiem ar piegādēm šā gada augustā un Saūda Arābija, kas 19.jūnija izsludināja iepirkumu par 355 000 t pārtikas kvalitātes kviešu ar piegādēm augustā un septembrī. Saūda Arābijas definētā iepirkuma cena sastāda 302,90 USD/t ar piegādi līdz Saūda Arābijas iepirkuma punktiem. Vēršam uzmanību, ka iepriekšējos Saūda Arābijas iepirkumos importa tirgus ir izcēlies ar augstāku definēto cenu, lai garantētu kvalitāti un piegādes termiņu izpildi.

Aizvadītajā nedēļā un arī vakar Krievijas eksportētāji saglabāja augstu aktivitāti, piedāvājot importa tirgiem 12,5% proteīna kviešus uz FOB nosacījumiem par 230 līdz 245 USD/t Novorosijskas ostā. Šī Krievijas tirgus dalībnieku uzvedība šobrīd strādā pret cenas atbalstošiem mehānismiem un jācer, ka tuvākajā laikā Krievija savu politiku mainīs un pielīdzināsies starptautiskajam tirgum.

Kviešu tirgus cenām atbalstu sniedza arī pēdējās dienās augstās kukurūzas cenas, kuru pieaugumu ir veicinājis sausais un karstais laiks ASV galvenajos kukurūzas audzēšanas apgabalos. ASV lauksaimnieki cer, ka piepildīsies prognozētie nokrišņi un uzlabosies kukurūzas sējumu situācija. Līdzīga situācija ir novērojama Eiropā, kurā nelabvēlīgie laika apstākļi pozitīvi ietekmē graudaugu un eļļas augu tirgus cenas. Eiropas komisija sauso un karsto laika apstākļu dēļ ir samazinājusi vidējās ražas rādītājus par 2% no 6,01t/ha uz 5,92t/ha. Līdzīga tendence novērojama arī miežu tirgu, kur ražas ir samazinātas par 2,7% un rapšu tirgu, kurā ražas prognozes ir samazinātas par 1,5%.

Kviešu tirgus cenas arī ietekmē Eiropas ražošanas izmaksas, kas ir ievērojami lielākas, salīdzinot ar Melnās jūras dalībniekiem. Importa tirgi, neraugoties uz kviešu audzēšanai labvēlīgākiem laika apstākļiem Ukrainā, izvēlas neiesaistīties darījumos ar Ukrainu, jo Melnās jūras koridora kuģu pārbaudes procedūras ir garas, neproduktīvas un apzināti kavētas. Ienākošo kuģu pārbaudes Ukrainā nav notikušas kopš 17.jūnija un kopējais Ukrainas eksports nedēļas laika ir samazinājies uz pusi – nedēļu iepriekš Ukraina eksportēja 183 000 t kviešu, bet aizvadītajā nedēļā apjoms nokritās līdz 92 000 t ar gala mērķi Ēģipte un Turcija. Turklāt aizvadītajā nedēļā Kremļa galva publiski paziņoja, ka Melnās jūras koridora iniciatīvā Krievijai nekad nav bijusi prioritāte un izdevīga, iesējot sēklu, ka Melnās jūras koridora vienošanās varētu arī tikt nepagarināta pēc pēdējā līguma pagarināšanas termiņa (17.jūlijs) no Krievijas puses.

Ukraina ir turpinājusi paplašināt savu eksporta jaudu, izmantojot sauszemes maršrutus, un izveidojusi fondu, lai palīdzētu kompensēt kuģu īpašniekiem un tirdzniecības uzņēmumiem zaudējumus, kas radušies, nosūtot preces ārpus koridora darbības zonām. Tajā pašā laikā Reni osta (Donavā) pagājušajā nedēļā iepeldēja līdz šim lielākais kuģis ar 24 000 m3, iezīmējot jaunu eksporta iespēju ar lielākām kravas pārvadāšanas jaudām.

Tuvākajā laikā kviešu tirgus ražas un vienlaicīgi cenas ietekmēs laika apstākļi, kas šodien ir sevišķi neprognozējami. Eiropā un Baltijas valstīs pēc ilglaicīgā karstuma un sausuma lauksaimnieki nepacietīgi gaida nokrišņus, kas pēc dabas likumiem nāk ar spēcīgām lietus gāzēm, krusu un stipru vēju, izraisot draudus par sējumu iznīcināšanu vai ražas samazināšanu. Laika apstākļi ar katru gadu paliek aizvien ekstrēmāki, nesabalansējot nokrišņus ar saulainām dienām un lauksaimniecība vēl vairāk kļūst par laimes spēli dabas likumu laimētavā.

Neraugoties uz acīmredzamajām klimata pārmaiņām, ASV lauksaimniecības departamenta jūnija publicētajā tirgus apskatā ir saredzamas salīdzinoši optimistiskas ziņas par kopējam pasaules ražām. Departaments prognozē, ka šajā gadā būšot rekordliela kopējā kviešu raža, kas palielināsies līdz pat 800,2M t – tas ir par 10,4M t vairāk kā iepriekšējā gadā. Lielākās ražas pieauguma prognozes tiek liktas uz Eiropu, kur kopējā raža varētu palielināties par ~5M t uz Francijas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas un arī Itālijas ražas fona. Pēc ASV lauksaimniecības departamenta domām Krievija un dienviddaļas Ukraina ir saņēmusi pietiekamu nokrišņu normu un šajos apgabalos ir gaidāmi labāki ražas rādītāji. Krievijas ražas potenciāls ir palielināts līdz 85M t. Savukārt Ukrainas ražas potenciāls ir palielināts līdz pat 17,5M t.

Redzot ASV lauksaimniecības departamenta ziņojumu ir saredzami salīdzinoši daudz cenu noteicoši signāli, kas varētu negatīvi ietekmēt kviešu tirgus cenas, tomēr vēršam uzmanību, ka kopš  13.jūnija, kad tika publicēts šis ziņojums ASV ir mainījusi savu nostāju un arī aprēķinus un šis ziņojums tiek pozicionēts kā starpziņojums uz konkrēto ražas veidošanās brīdi. Vēršam arī uzmanību, ka departaments savu pozitīvo noskaņojumi ir saglabājis kopš aizvadīta rudens, neraugoties, ka tirgū ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, ko prognozēt nebija iespējams, piemēram, EL Ninjo ciklona ietekme, kas pēc šā brīža prognozēm ieskicē ilglaicīgi sausus laika apstākļus gan Austrālijā, gan arī Argentīnā, lai gan sinoptiķi iepriekš prognozēja ilglaicīgu sausumu tikai vienā no apgabaliem.

  

Rapšu tirgus pārbaude

Rapšu tirgus cenas aizvadītajā nedēļā pārbaudīja tirgus psiholoģisko noturību. Cenas kopš jūnija sākuma palielinājās no zemākā biržas novembra līgumu punkta 386.75 EUR/t līdz 478.50 EUR/t un cenu pieaugums apstājās. Tirgus analītiķi uzskata, ka pircējiem šobrīd šī esot psiholoģiskā barjera, pie kuras pieprasījums nav gatavs tālāk iet vairāksolīšanā.

Baltijas valstu novērojumi

Baltijas valstīs sausie un karstie laika apstākļi uz laiku ir beigušies ar nedēļu garu lietus prognozi. Vakar Latvijā novērotie nokrišņi ir bija netipiski spēcīgi, atnesot lietus gāzes, plūdus un krusas draudus. Sausuma ietekmē ir novērojami stipri ražas zaudējumi visos kultūraugos – lielākie zaudējumi šobrīd ir zaļbarības audzētājiem, kur zaļās masas samazinājums ir no 50% līdz 70%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Baltijas valstu ostās par lopbarības kviešiem pircēji piedāvā -19 EUR/t ( -1 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu), par 12,5% proteīna kviešiem +5,5 EUR/t (-1,5 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu) un par 14% proteīna kviešiem tiek piedāvāts +17,5 EUR/t (-1,5 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu) uz FOB nosacījumiem. Vēršam uzmanību, ka FOB cenas no cenām osta atšķiras līdz 8 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 12.jūnijā

Katastrofa Kahovkas dambī - iespējamās sekas uz Ukrainas graudkopību

Aizvadītās nedēļas lielākais notikums ir Ukrainas Kahovkas dambja uzspridzināšana uz Dņepras upes, izraisot milzīgus plūdus un dabas katastrofu Ukrainas dienvidaustrumos. 6.jūnija  sprādziens nopostījis Kahovkas dambi pie Dņepras upes, kas atrodas Ukrainas dienvidu daļā, kuru īslaicīgi okupējusi Krievija. Dambja sabrukšanas rezultātā applūda milzīgas Ukrainas teritorijas - ūdens siena izplūda cauri iznīcinātajam dambim, appludinot vairākas pilsētas lejtecē, tostarp Hersonu. Nopietnāki postījumi gaidāmi Hersonas apgabala kreisā krasta daļā, jo tā atrodas zemāk par labo krastu. Plūdu rezultātā ir arī izpostīti lauksaimniecības lauki, kas izraisīs lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumus Hersonas reģionā.

Dambja tīšā spridzināšanā Ukraina apsūdz Krieviju, bet Krievijas amatpersonas vaino Ukrainu apzīnātā dambja iznīcināšanā un savu vainu klasiski noliedz.

Katastrofai būs tālejošas sekas visā reģionā, jo Kahovkas dambis aizturēja milzīgu ūdens rezervuāru. Rezervuārs nodrošināja ar ūdeni Krimu un Zaporožas atomelektrostaciju. Dambja iznīcināšanas rezultātā ir sagrauta kanālu sistēma, kas apūdeņo lielu daļu Ukrainas dienvidu, tostarp Hersonas apgabala kreiso krastu un Krimu.

Ukrainas kontrolētā Hersonas apgabala labā krasta daļa tuvākajā laikā cietīs mazākus postījumus, savukārt kreisā krasta lauki ir applūduši, padarot neiespējamu applūdušo platību apstrādi. Ukraina šajā sezonā nav ļoti atkarīga no Hersonas reģiona graudu ražas, jo lielākā daļa apgabalu šogad nav apsēti. Pirms Krievijas iebrukuma Hersonas reģions bija viens no Ukrainas lielākajiem graudu ražošanas apgabaliem. Saskaņā ar Ukrainas datiem Hersonas apgabals 2021. gadā bija apsējis aptuveni 815 000 ha jeb 5,1 % no kopējām Ukrainas sējplatībām. Ukrainas kontrolētajā Hersonas reģiona daļā šogad ir apsēti tikai  ~50 000 ha, un lielākajā daļā lauku joprojām ir kājinieku mīnas, kas padara šos apgabalus lauksaimniecībai neiespējamus.

Līdzīgi kā Hersonas apgabalā arī Dņepropetrovskas un Zaporožas apgabalos var tikt ietekmēti graudaugu audzēšanas apgabali, kas 2021. gadā kopā aptver 13,5% no kopējām Ukrainas sējplatībām, jo lauka apūdeņošanas sistēmas šajos reģionos ir atkarīgas no ūdens Kahovkas dambja rezervuārā, sacīja Ukrainas tirgus dalībnieki.

Ilgtermiņā ekologi uzskata, ka Kahovkas dambja iznīcināšana izraisīs Hersonas apgabala kreisā krasta daļas pārtuksnešošanos, jo samazinās nokrišņu daudzums, palielinās putekļu vētru biežums un paaugstināsies temperatūra. Tas palielinās sausuma risku Ukrainas centrālajā un dienvidu daļā. Dambja iznīcināšana, visticamāk, turpmākajos gados padarīs neiespējamu kuģošanu Dņepras upē, jo upes lejtecē ir izpostīti un applūduši ceļi, tilti, moli un aizsargdambji. Tāpat iznīcinātas vai bojātas Dņepras upes un tās pieteku krastos esošās graudu noliktavas un infrastruktūras iekārtas, kas savāca graudus iekraušanai baržās.

Globālais graudu tirgus un Parīzes birža uz Kahovkas HES katastrofu noreaģēja nepietiekami, jo aizvien notiek vecās graudu ražas tirdzniecība, kura atstāj ietekmi uz cenu definēšanu biržās. Lielāko graudu tirgus cenu ietekmi aizvien patur Krievija, kas vecās ražas graudu tirgo zem 240 USD/t, neskatoties, ka Krievijas tirdzniecības politika nosaka ne zemākas cenas par 240 USD/t. Arī jaunās ražas tirdzniecības darījumos Krievijas tirgus dalībnieki turpina konkurēt ar stipri zemākām cenām, kas pat nepietuvinās 240 USD/t (Krievijas jaunās ražas kviešu līgums par 12,5 procentiem piektdien pieauga par 2,50 ASV dolāriem par tonnu līdz 227,50 ASV dolāriem par tonnu FOB Novorosijskā.). Savukārt aizvadītajā nedēļā tuvāko Eiropas tirgus dalībnieku cenas starptautiskajos iepirkuma konkursos bija no 11 līdz 33USD/t augstākas, atstājot tos iedzinēju pozīcijās aiz Krievijas - GASC ziņoja, ka ir iegādājies 55Kt Krievijas kviešu par USD 229/t FOB.

Kviešu tirgus dalībnieki novēroja liela cenu atšķirība starp Eiropas un Krievijas izcelsmes kviešiem, kas norāda un Eiropas nespēju pielīdzināt kviešu cenas lielāku izmaksu dēļ. Tirgus šobrīd ar interesi vēro vai tiešām Krievijas tirgus dalībnieki spēs saglabāt zemo cenu līmeni arī jaunajai ražai, atstājot Eiropas eksportētājus iedzinēju lomā jaunās sezonas sākumā. Eiropas tirgotājiem ir jārēķinās, ka Krievija visus importa tirgus pabarot nespēs un tāpēc ir divi iespējamie scenāriji:

1.      Cerēt, ka Krievija cenas pielīdzinās Eiropas cenām un konkurence kļūs līdzīgāka.

2.      Ļaut Krievijas operatoriem izvest savus graudu apjomus un tad sākt tirdzniecību ar importa tirgiem par Eiropas kviešu cenām.

Pēc tirgus dalībnieku domām, 2023.–2024. gada sezonā augstāka proteīna un kvalitātes kviešu līgumi varētu palielināt prēmijas (piemaksas) salīdzinājumā ar zemāka un vidēja proteīna līmeņa kviešiem, lai gan šī tendence pagaidām nav vēl novērojama. Iemesls tam varētu būt Ķīnas lielais lopbarības kviešu īpatsvars jaunajai ražai, kas palielina pārtikas kviešu pieprasījumu šajos apgabalos. Tas atspoguļots arī ASV Lauksaimniecības departamenta jūnija ziņojumā par pasaules lauksaimniecības piedāvājuma un pieprasījuma aplēsēm, kas paaugstināja Ķīnas pārtikas kviešu importa un vietējā lopbarības patēriņa prognozi.

Baltijas valstīs turpinās sausuma periods, kas neraisa sevišķi lielu optimismu, raugoties uz ražošanas laukiem. Apsekojot kviešu sējumus un aplūkojot tikko izšķīlušās vārpas, jāsecina, ka ražas potenciāls ir redzams – jācer uz nokrišņiem tuvākajā laikā, kas iedos papildus spēku un stimulu kviešu sējumiem. Saimniecības, kas izmantojušas fungicīdus ar fizioloģisku zaļošanas papildus efektu ir ieguvēji, jo šie augu aizsardzības līdzekļi ir nostrādājuši ne tikai kā slimību ierobežotāji, bet arī veicinājuši augiem tik svarīgos fotosintēzes procesus. Baltijas valstu ostās par lopbarības kviešiem pircēji piedāvā (-18… +1 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu) EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem (+7… -1 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu) EUR/t un par 14% proteīna kviešiem tiek piedāvāts (+19, -4 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu) EUR/t uz FOB nosacījumiem. Vēršam uzmanību, ka FOB cenas no cenām osta atšķiras līdz 8 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 5.jūnijā

Kviešu tirgus aktualitātes Eiropas un Melnās jūras tirgos

Eiropas pērnās ražas kviešu eksports šajā sezonā ir pielīdzinājies līdz 2015./2016.gada eksporta rādītajiem, uzrādot trešo labāko eksporta rādītāju kopš 2014.gada. Eiropa vislabākos kviešu eksporta radītājus ir uzrādījusi 2019./2020.gada sezonā, kad šajā periodā jau bija nosūtītas kuģu kravas ar 32M t kviešu un līdz sezonas beigām eksports sasniedz 34M t kviešu. Apskatot šīs sezonas ražas prognozes, ir paredzami līdzīgi vai pat labāki kviešu ražas un eksporta rādītāji.

Atskatoties uz pēdējiem kviešu tirgus notikumiem, kas ciešāk saistīti ar Melnā jūras tirgus aktivitātēm, jāsecina, ka Melnās jūras koridors ir pagarināts uz 60 cienām no 19.maija, tomēr Ukraina koridora iniciatīvu nevēlas paturēt kā “A plānu” kviešu eksportam šajā sezonā. Aizvadītajā nedēļā, 29.maijā pēc vairāk nekā nedēļas garas pauzes Ukraina atsāka graudaugu sūtījumus no Pivdenni, Odesas un Čornomorskas ostām, kur ienākošu kuģu pārbaudes bija novērojams bez sevišķas aizkavēšanās. Atsākoties kuģu kustībai, Ukraina nosūtīja kopā četrus kuģus, kas pārveda 210 500 t lauksaimniecības produktu (Galvenokārt tā bija kukurūza – 191 000 t). Preces tika nosūtītas uz Ķīnu, Spāniju un Ēģipti.

Tomēr, neraugoties uz eksporta atsākšanu caur Melno jūru, Ukraina plāno sākt sarunas ar ES par “B plānu,” Donavas-Melnās jūras kanāla Bistres grīvas padziļināšanu, lai paātrinātu transportu caur Donavas upes ostām uz Eiropu, jo valsts dziļjūras eksporta perspektīva joprojām ir nenoteikta. Donavas-Melnās jūras kanāla Bistres grīvas padziļināšana varētu ļaut Ukrainai paātrināt sūtījumus no Ukrainas Donavas ostām, mazinot sastrēgumus upes Sulinas atzarā Rumānijā, un to varētu izmantot aptuveni 70% kuģu, kas pārvadātu Ukrainas lauksaimniecības produktus. Ukraina teorētiski varētu realizēt savu graudu eksportu tikai pa sauszemes un upju ceļiem, kas varētu pārvadāt apmēram 4M tonnu mēnesī.

Melnās jūras eksporta tempu kritums radīja nelielu atbalsta mehānismu Eiropas izcelsmes kviešiem, kas iepriekšējā piektdienā dienu noslēdza ar nelielu cenas pieaugumu, sasniedzot arī nedēļas maksimumu – 230,50 EUR/t. Tomēr, apskatot cenu tendences 2023.gada decembra kviešu indeksam, ir novērojams cenu samazinājums kopš 2023.gada februāra vidus, kad Krievija paziņoja par papildus graudaugu eksporta kvotu 27M t apmērā. Kopš 18.maija  cenu izmaiņas tirgū ir bijušas nebūtiskas, tomēr cena šajā perioda ir iemanījusies nokristies līdz zemākajam cenu līmenim šajā sezonā – 221.25 EUR/t.

Eiropas kviešu ražas šobrīd pasaulē tika apskatītas kā vienas no perspektīvākajām un mazāk cietušajām no laika apstākļu ietekmes. Francija šajā sezonā var lielīties ar 97% sējumu (Pērn tie bija 74%), kas tiek vērtēti ka labi vai ļoti labi, tomēr aizvadītajā nedēļā Francija paziņoja, ka 1% sējumu ir uzskatami par sliktiem vai ļoti sliktiem. Šis ir pirmais Francijas lauksaimnieku paziņojums kopš 2022.gada novembra, kad ir izdarīts kaut kāds ražas potenciāla samazinājums laika apstākļu ietekmes dēļ – galvenokārt sausuma radītie postījumi. Francija kā galvenā Eiropas kviešu tirgus eksportētāja, kas katru gadu eksportē no 8M līdz 13M t kviešu, prognozē eksporta sezonu šajā gada iesākt vismaz vienu nedēļu ātrāk, apsteidzot Melnās jūras tirgus dalībniekus. Vēsturiski Francijas eksports ar pilnu jaudu ir iesācies augustā, tomēr pērn kviešu lielvalsts eksporta tempus iegrieza jau jūlija vidū. Tas nozīmē, ka francūži prognozē nopietni eksportu iesākt jūlija pirmajā pusē.

Par kviešu tirgus nākotnes cenu tendencēm aizvien ir pāragri izdarīt prognozes, jo aizvien Melnās jūras tirgus dalībnieki dempingo un vēlas atbrīvoties no pērnas ražas atlikumiem. Teorētiski kviešu tirgus cenām būtu jāmainās jūnija vidū, kad Krievija būs izpildījusi papildus izlaisto eksporta kvotu. Globālais kviešu tirgus šobrīd neuzrāda lielas atšķirības, salīdzinot to ar iepriekšējo gadu, tomēr graudaugu plūsmas varētu mainīt ierastos ceļus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ukraina un Krievija varētu atkāpties no eksporta līderu pozīcijām, ļaujot vairāk izteikties Eiropai, kuras cenu līmenis ir ievērojami augstāks ražošanas izmaksu dēļ. Francija šobrīd 11% kviešus piedāvā par 227 EUR/t vai 243,51 USD/t uz FOB nosacījumiem, kamēr Ukraina 11,5% proteīna kviešus piedāvā par 219,50 USD/t.

Situācijas Baltijas valstīs

Baltijas valstīs graudaugu sējumi ir cietuši no netipiski sausiem un vēsiem laika apstākļiem maija mēnesī. Vidējais maija mēneša nokrišņu daudzums Latvijā svārstās no 5mm līdz 10mm, kas stipri atpaliek no nepieciešamās mēneša nokrišņu normas. Vēl aizvadītās nedēļas sākumā lauksaimnieki izteicās, ka nav paredzama izcila vai laba graudaugu un eļļas augu raža, un situācija var uzlaboties tikai pie nosacījuma, ja tuvākajā laikā būs lietus nokrišņi. Lietus mākoņi, kas sasniedza Latviju nedēļas nogalē ir uzlabojuši augu attīstības priekšnosacījumus, tomēr mitrums ir nepietiekams. Postījumi ir manāmi arī no nakts salnām, kuru ietekmē ir cietušas kviešu karoglapas un rapši ir atmetuši pākstis. Aptaujājot Latvijas lauksaimniekus no visiem novadiem, sadzirdamas līdzīgas problēmas, kas norāda uz vienlīdzīgu situāciju visā Latvijā. Baltijas valstu ostās par lopbarības kviešiem pircēji piedāvā (-19) EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem (+8) EUR/t un par 14% proteīna kviešiem tiek piedāvāts (+23) EUR/t uz FOB nosacījumiem. Vēršam uzmanību, ka FOB cenas no cenām osta atšķiras līdz 8 EUR/t.  

Rapšu tirgus

Rapšu tirgus šajā sezonā ir sevišķi interesants, jo nav iezīmējušies rapšu iepirkuma pīķi, ko vēsturiski varējām novērot ražas novākšanas periodā, gadu mijā un pavasarī. Eļļas augu piegādātāji ārpus Eiropas valstīm ir bijuši aktīvi no sezonas sākuma, nepārtraucot rapšu piegādes un radot pastiprinātu interesi rapšu patērētājos.

Rapšu imports Eiropā ir sasniedzis vēsturiskus rekorda lielumus – līdz 28.maijam Eiropa ir importējusi 7M t rapšu. Lielākais imports kopš 2014.gada visas sezonas ietveros ir sasniedzis 6.5M t un tas tika reģistrēts, kad Eiropa bija samazinājusi savas rapšu sējplatības ekonomisku iemeslu dēļ. Šajā sezonā rapšu imports februāra vidū jau bija izpildījis iepriekšējā gada importa rādītājus sasniedzot 5,5M t. Tas nozīmē, ka šajā gada rapšu iepirkums pavasarī nemaz nebija nepieciešams, jo patērētāji savus krājumus bija nodrošinājuši. Aplūkojot pēdējo nedēļu rapšu tirgus aktivitāti, novērojams izteikts klusums un tikai daži darījumi, ko mēs varam novirzīt uz “papīra” darījumiem. Rapšu tirgum vajadzētu mosties un mums vajadzētu ieraudzīt tirgus cenu izmaiņas, sākoties jaunajai rapšu ražai. Ukraina, kā lielākais Eiropas rapšu importētājs šobrīd piedāvā rapšus par 400 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 8.maijā

Melnās jūras koridora iniciatīva pagaidām bez tālākas virzības

Kviešu tirgus cenas un kviešu cenu prēmijas aizvadītajā nedēļā, piektdien dienas beigās ieņēma pieaugušu pozīciju, jo sarunas starp Turciju, ANO, Ukrainu un Krieviju nenesa vēlamos augļus par Melnās jūras pārtikas koridora turpmāko nākotni.

Krievijas politiski pieņemtais lēmums par kviešu cenas robežu 275 USD/t apmērā piedzīvo fiasko un Krievijas tirgotāji ir spiesti samazināt cenu, lai konkurētu ar citu tirgus dalībnieku cenu piedāvājumiem starptautiskajos kviešu tirdzniecības konkursos un saglabātu eksporta tempus. 4.maijā tika fiksēti darījumu, kur Krievijas izcelsmes 12,5% proteīna kvieši tika tirgoti par 255 USD/t. Šie darījumu nedaudz palielināja interesi par Krievijas izcelsmes kviešiem un piektdien turpinājās vecās ražas tirdzniecība, kur pircēji solīja 250 USD/t, izdarot vēl lielāku spiedienu uz Krievijas izcelsmi, bet pārdevēji noteica kviešu cenu 260 USD/t apmērā. Kviešu pircēji, kas neloloja lielas cerības par paralēli notiekošajām sarunām Apvienotajā koordinācijas centrā, pievērsās Rumānijas un Bulgārijas tirgiem, kuriem ir salīdzinoši lieli vecās ražas krājumi (Aizvadītajā nedēļā ziņojām, ka abi tirgus pārstāvji savos krājumos ir saskaitījuši 3M t kviešu, no kuriem daļa var tikt pārcelta uz jauno eksporta sezonu.).

Eiropas kviešu tirgus dalībnieki neplāno samazināt jaunās kviešu ražas cenu līmeni, jo jaunās ražas tirdzniecības līgumu 2023./2024.gada eksporta sezonas sākumā tiek piedāvāti par līdzvērtīgu tirgus cenu, kāda tā ir/bija vecajai ražai. Tas liecina, ka jaunās eksporta sezonas zemākais cenu līmenis ir ieskicēts un turpmāk tirgus cenām vajadzētu saņemt cenu atbalstošus grūdienus, lai tās pieaugtu.   

Cenu kāpums Eiropas kviešu jaunajai nākotnes līgumu līknē tiek atdalīts no vecās ražas tirgus pamatiem, jo atbalstu cenām sniedza lauksaimnieku zemā pārdošanas aktivitāte Eiropā, tostarp Rumānijā un Bulgārijā, kur lauksaimnieki sagaida, ka jaunās ražas cenas pieaugs, ja Melnās jūras koridors netiks atjaunots. Šī tirgus dalībnieku nostāja ir veicinājusi septembra kviešu nākotnes darījumu pieaugumu un tirgus dalībnieku pārnesi no iepriekšējiem maija darījumiem uz septembri vai decembri, jo Eiropas tirgus spēlētāji nesaredzēja  vecās ražas likviditāti, kamēr Krievija izpildīs savu eksporta kvotu. Šis notikumu kopums un fakts apliecina iepriekš rakstīto par tirgus stagnāciju līdz jūnija beigām (labākajā gadījumā līdz jūnija vidum), kas sakrīt ar Krievijas vecās ražas eksporta sezonas beigām un eksporta kvotas izpildi.

Ukrainas sējas darbu attīstība

Graudaugu tirgus nepacietīgi gaida Ukrainas sējas darbu statistiku, lai pieņemtu globālus lēmumus par graudaugu virzību nākotnē. Ukrainas lauksaimnieki aizvien turpina pavasara sējas darbus un šobrīd uzsvars tiek likts uz saules puķu, kukurūzas un sojas pupiņu sēju. Līdz 4.maijam Ukrainas lauksaimnieki ir uzrādījuši vēl zemākus rezultātus kā gadu iepriekš, kas rada bažas, ka kopējā lietderīgā sējplatība šajā sezonā tiks samazināta. Pavasara graudaugu un pākšaugu sējplatība ir sasniegusi 2,32M ha jeb aptuveni 43% no 2023.–2024. gadam prognozētās platības no 5,46M ha. Turklāt sākotnēji plānotā prognoze ir mazāk nekā 5,91M ha pagājušajā gadā.

Līdz 4.maijam kukurūzas kopējās apsētā platības 2023.–2024. gadam sasniedza 1,06 miljonus ha jeb aptuveni 29% no kopējām prognozētajām platībām 3,62 miljoni ha, salīdzinot ar 4,21 miljonu ha gadu iepriekš. Savukārt saules puķu sējumi ir apgūti ~60% apmērā, iesējot 1,48 miljonus ha, kas aizvien ir tālu no aizvadīta gada rādītāja 2,4 miljoni ha. Sojas pupiņu rādītājs procentuāli ir līdzīgs un arī sojas pupiņu plantācijas ir apgūtas 50% apmērā. Turpinot par mūsu platuma grādiem ierastākiem graudaugiem – vasaras miežu kopējā platība ir sasniegusi 712 100 ha jeb 68% no plānotas 1,04 miljoni ha un par 140 000 ha mazāk, kā Ukraina deklarēja aizvadītajā gadā. Savukārt vasaras kviešu sējumi Ukrainā ieņem līdera pozīciju, aplūkojot statistikas grafikus, tomēr, iedziļinoties skaitļos, jāatzīst, ka vasaras kviešu kopējā platība līdz 4.maijam ir pieaugusi par 50 000 ha līdz 250 000 ha.

Iepriekš rakstītais apliecina, ka Ukraina šajā eksporta sezonā būs ievērojami vājāka starptautiskajos kviešu tirdzniecības konkursos un tirgus piedzīvos kārtējās graudu tirgus plūsmu maiņas.

Krievijas eksporta kvotas izpilde

Turpinot par Krievijas 2023./2024. gada eksporta sezonas scenāriju un eksport kvotas izpildi - Krievijas kviešu eksports aprīlī sasniedza pēdējo sešu gadu augstāko līmeni, jo pieauga sūtījumi uz Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīm, Krievijas Graudu savienība pavēstīja Krievijas valsts ziņu aģentūrai Interfax. Krievijas eksportētāji aprīlī nosūtīja aptuveni 5,03 miljonus t kviešu, kas bija nedaudz mazāk nekā martā eksportētie 5,2 miljoni tonnu, bet tomēr vēsturiski liels rekorda apjoms aprīlī. Turcija bija lielākais Krievijas kviešu pircējs aprīlī, iepērkot aptuveni 1,27 miljonus tonnu, kas ir par 26% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī. Kviešu sūtījumi uz Ēģipti pieauga līdz 666 000 tonnu, salīdzinot ar 445 000 tonnu gadu iepriekš, taču krasi samazinājušies no 1,33 miljoniem tonnu, kas eksportēti uz Ēģipti iepriekšējā mēnesī. Runājot par citiem graudiem, Krievijas eksportētāji aprīlī nosūtīja aptuveni 627 000 tonnu kukurūzas, kas ir par 38% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un Turcija bija lielākā produkta saņēmēja ar aptuveni 377 000 tonnu. Savukārt miežu eksports aprīļa mēnesī pieauga līdz 387 000 tonnu jeb aptuveni 3,4 reizes vairāk nekā pagājušā gada aprīļa miežu eksports. Turcija iegādājās aptuveni 200 000 tonnu produktu, kas ir 8,5 reizes vairāk nekā 2022. gada aprīlī. Statistika norāda, ka Melnās jūras koridors ir ļoti interesants Turcija, kas šogad ievērojami patukšojusi Krievijas graudu klētis.

Tādējādi kopējais kviešu eksports no Krievijas kopš 2022.-2023. tirdzniecības gada sākuma jūlijā sasniedza aptuveni 44,2 miljonus tonnu, balstoties uz Krievijas Graudu savienības (KGS) datiem. KGS rādītājs ir nedaudz zemāks nekā ASV Lauksaimniecības departamenta aplēses par Krievijas kviešu eksportu 2022.–2023. gadam, proti, 45 miljoni tonnu. Vēršam uzmanību, ka KGS iepriekš prognozēja, ka Krievijas kviešu eksports 2022.-2023.gada sezonā varētu sasniegt 52 milj.t un, Krievijai saglabājot eksporta tempu 5 miljoni t mēnesī, Krievijas eksporta sezona varētu beigties jūnijā, kas sakrīt ar iepriekšējiem aprēķiniem.

Latvijā un Baltijas valstīs

Latvijas graudu reģioni aizvadītajā nedēļā saņēma pamatīgu stresa devu, jo pavasara salnas pārsteidza ar netipiski zemām temperatūrām naktīs. Aplūkojot laukus pēc salnām ir novērojami salnu radītie bojājumi, tomēr runāt par izteikti lieliem reģionāliem bojājumiem nav pamata. Aicinām lauksaimniekus pie šādām zemām gaisa temperatūrām izvērtēt lauku smidzināšanas darbus ar augu aizsardzības līdzekļiem un šķidrajiem minerālmēsliem, jo AAL efektivitāte ievērojami samazinās, bet šķidro minerālmēslu darbi ievērojami palielina augu stresu un rezultāts var iznākt bēdīgs. Baltijas ostās pircēji uz FOB nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģi) piedāvā sekojošas cenas prēmijas pie Parīzes biržas septembra tirdzniecības sesijas līgumu cenām – lopbarības kvieši (-23,00 EUR/t), 12.5% proteīna kviesi (+ 3.00 EUR/t), 14% proteīna kvieši (+15.25 EUR.t). Vēršam uzmanību, ka aktuālās kviešu iepirkuma cenas ostās ir mazākas par ~7…8 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 2.maijā

Eiropas politiskā pozīcija par importu no Ukrainas

Aizvadītajās nedēļās graudaugu un eļļas augu tirgū nebija konkrētības par Ukrainas produkcijas importu Eiropas savienībā. Polija, Ungārija, Rumānija un Slovākija izvirzīja vairākas priekšlikumus, lai vairāk aizsargātu vietējā tirgus produkciju un mazinātu lētākas produkcijas ieplūšana šajos tirgos. Eiropas tirgū izskanēja vairākas spekulācijas, kas netika apstiprinātas un vienlaicīgi arī netika noraidītas no Eiropas komisijas.

ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ES ir tuvu Ukrainas maizes, kviešu, rapšu, saulespuķu sēklu, saulespuķu sēklu un saulespuķu eļļas importa pagaidu aizliegumam Polijā, Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā no 5. jūnija līdz gada beigām. Tomēr aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija oficiāli paziņoja, ka ir panākusi principiālu  un vienotu vienošanos ar Bulgāriju, Ungāriju, Poliju, Rumāniju un Slovākiju par lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas uz pagaidu laiku, ko pagājušajā piektdienā paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Eiropas Komisija un piecas Ukrainas kaimiņvalstis ES vienojušās par pagaidu aizliegumu Ukrainas kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu sēklu importam Polijā, Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā, sacīja Dombrovskis. Komisija turpinās arī drošības izmeklēšanu attiecībā uz dažiem citiem produktiem, tostarp saulespuķu eļļu. Vienlaikus Bulgārija, Polija, Slovākija un Ungārija atcels aprīļa otrajā pusē noteiktos vienpusējos ierobežojošos pasākumus. Visas piecas ES dalībvalstis ir vienojušās nepiemērot vienpusējus ierobežojumus vai īpašus muitas pasākumus lauksaimniecības produktu importam no Ukrainas, bet piemērot vienotu politiku. Vienlaikus komisija strādās, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu eksportu no Ukrainas uz citām valstīm pa solidaritātes ceļiem, norāda Dombrovskis – tāpēc visas piecas ES dalībvalstis vienlaicīgi neliegs lauksaimniecības produktu tranzītu uz citām ES dalībvalstīm.

Aizvadītajā nedēļa Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas deputāti apstiprināja priekšlikumu uz vēl vienu gadu atjaunot ievedmuitas, antidempinga nodevas un drošības pasākumus Ukrainas eksportam uz ES. Saskaņā ar jaunākajiem ES līgumiem, lauksaimnieki Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā, kurus skārusi lielapjoma graudu un eļļas augu sēklu piegāde no Ukrainas, iegūs papildus 100 miljonu EUR atbalsta paketi.

Iespējams Eiropas komisijas nostāja ir pamatota ar 18.maija tuvošanos, kad atkalt tiks izlemts Melnās jūras pārtikas koridora liktenis. Iespējams vienlaicīgi tiek veiktas pārrunas ar līguma iesaistītajām pusēm, lai Melnās jūras produkcija tiktu virzīta par vairāk loģiskiem eksporta kanāliem, neapgrūtinot Eiropas valstis ar liekiem loģistikas manevriem. Šobrīd aplūkojot importa tirgu interesi pēc Eiropas kviešiem, veidojas pārliecība, ka pieprasījuma puse gaida 18.maiju, lai pieņemtu lēmumus. Iepriekšējā piektdienā, zemā pieprasījuma dēļ 11,5% proteīna kviešu cena Konstancas/Varnas/Burgasas ostās uz FOB nosacījumiem samazinājās vēl par 0,25 USD/t. Iespējams Rumānijai un Bulgārijai nāksies daļu 2022.gada ražas kviešu krājumu pārnest uz nākošos eksporta sezonu. Rumānija ziņo, ka ~1M t ir sagatavotas eksportam, bet Tuvo Austrumu pircējiem esot izveidojies valūtas deficīts, lai nofinansētu pirkumus. Savukārt Bulgārijas atlikumi ir vel lielāki ~2M t. Bulgārija galvenokārt eksportē kviešus uz Alžīriju un Tunisiju un šobrīd šie tirdzniecības partneri arī esot mazinājuši pieprasījumu pēc kviešiem.

Kviešu tirgus aktualitātes

Krievijas tirgus cenas starptautiskajos konkursos tomēr ir nenoteiktas, neraugoties, ka vienotā politika nosaka zemāko cenu robežu 275,00 USD/t. Tomēr Krievijas tirgus dalībnieki dažiem tirdzniecības līgumiem maina piegādātājus un iemanās cenu samazināt līdz 265,00 USD/t.

Graudaugu tirgū aizvien tiek likts liels uzsvars uz jaunās 2023./2024.gada ražas prognozēm. Eiropas tirgus šobrīd izskatās ļoti perspektīvs, jo saskaņā ar Francijas oficiālajiem datiem lielākais Eiropas kviešu ražotājs šajā sezonā varēs lepoties ar rekorda ražām, kas būs pielīdzināmas 2016./2017.gada sezonai, kad 94% ziemas kviešu tika vērtēti ka labi vai ļoti labi. Tomēr Francijas lauksaimnieki, paraugoties iepriekšējās sezonās, savu optimismu vēl nepārspīlē, jo ir bijuši gadi, kad aprīļa beigās/mija sākumā sējumi izskatās izcili, tomēr laika apstākļi līdz ražas novākšanai veic nepatīkamas korekcijas.

Vienlaicīgi ne mazāk svarīgs cenu ietekmējošais faktors ir sējumu platību samazinājums Ukrainā, kur tiek prognozētas zemākās kviešu ražas kopš 2012./2013.gada sezonas. Ukraina pēdējo piecu gadu laikā bija uzrādījusi salīdzinoši stabilu vidējo kviešu ražas rādītāju 20,5M t. Šobrīd tirgus analītiķi prognozē, ka Ukrainas kopējā raža būs ne vairāk ka 15,04M t. Uz šodienu Ukraina deklarē 4,3M ha, kas ir apsēti ar ziemas un vasaras kviešiem.

Baltijas ostās pircēji uz FOB nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģi) piedāvā sekojošas cenas prēmijas pie Parīzes biržas septembra tirdzniecības sesijas līgumu cenām – lopbarības kvieši (-23,00 EUR/t), 12.5% proteīna kviesi (+ 3.00 EUR/t), 14% proteīna kvieši (+15.25 EUR.t). Vēršam uzmanību, ka aktuālās kviešu iepirkuma cenas ostās ir mazākas par ~7…8 EUR/t.

Baltijas valstīs vidējā gaisa temperatūra ir nokritusies un ietekmē ziemas sējumu attīstību, vienlaicīgi dodot iespēju lauksaimniekiem pārorientēties no smidzināšanas un labību pabarošanas darbiem uz vasarāju sēju. Latvijā reģionāli ir novērojama salīdzinoši atšķirīga sējumu attīstība – uz Latvijas ziemeļaustrumiem, austrumiem augu attīstība stadijas ir ievērojami vēlākas, kādas tās ir Latvijas centrālajā daļā un dienvidos. Rietumu daļā sējumu attīstība ir mainīga un vietām aizvien ir novērojami salīdzinoši slapji lauki, kas kavē jebkādus lauku darbus.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 24.aprīlī

Kviešu tirgus plūsmas ierobežojumi

Kviešu tirgus cenas saglabājas nemainīgi zemas, jo Melnās jūras tirgus dalībnieki turpina izdarīt spiedienu uz Eiropas cenām, piedāvājot savu produkciju par zemākām cenām. Melnās jūras tirgus – Krievijas, ietekme uz kviešu cenām ir paredzama līdz brīdim, kad  tiks izpildīta pēdējā apstiprinātā eksporta kvota 27M t apmērā. Apskatot Krievijas eksporta tempus, paredzams, ka Krievija eksporta kvotu izpildīs līdz jūnija beigām.

Kviešu tirgus aizvien pastiprinātāku interesi izrāda par jaunās kviešu ražas prognozēm un jaunās eksporta sezonas tendencēm. Importa tirgi sāk izsludināt konkursus jaunās ražas piegādēm, kur aizvien Krievija un Ukraina startē ar Eiropai nevēlamām cenām, neraugoties, ka kviešu ražas prognozes šajos Melnās jūras tirgos nav sevišķi optimistiskas un nav skaidrības par Melnās jūras pārtikas koridora nākotnes likteni. Ukraina šajā sezonā ir iesējusi mazāk kā 50% no vēsturiskās ziemas kviešu platības, savukārt Krievijas sējumiem šī ziema nav bijusi vēlīga un ir aprēķināti zaudējumu 6% apmērā no kopējās kviešu platības, kas šajā gadā ir samazinājusies par 5% no vēsturiskās ziemas kviešu platības. Tas nozīmē, ka Krievijas kopēja raža šajā sezonā varētu samazināties par 10% jeb par ~7M t. Krievija aizvien ziņo, ka 2023.gada kviešu ražas prognoze mērāma 77M t, kas atbilst vidējam Krievijas kviešu ražas rādītajam, no kā ~35M t Krievija katru gadu eksportē.

Aizvadītajā nedēļā bija lieliska iespēja novērot, kā tirgus reaģē uz kviešu plūsmas izmaiņām – Polija aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka liedz Ukrainas graudu importu un tranzītu caur Poliju, kas atstāja cenu atbalstošus ietekmi uz vienu dienu jeb līdz brīdim, ka Polija precizēja savus uzstādījumus, aizliedzot Ukrainas izcelsmes kviešu importu Polijā, bet atļaujot graudu tranzītu caur Poliju uz cietiem gala mērķiem. Šī notikumu kopuma maiņa nepalika nepamanīta tikai biržas cenās, bet atstāja salīdzinoši lielu nospiedumu Ukrainas graudu plūsmās, jo īslaicīgi bija liela neskaidrība par tālāko Ukrainas graudu eksporta likteni un loģistikas kompānijām, kas nodrošina graudu kustību bija jāaptur kustība līdz nākošajām norādēm jeb līdz aizvadītās nedēļas piektdienai. Piektdien Atsākās Ukrainas graudaugu kustība caur Poliju uz citiem graudaugu realizācijas tirgiem, t.sk., uz Baltijas valstīm.

Tirgū valda uzskats, ka Ukrainai vajadzētu iepauzēt kviešu eksportu līdz jaunajai ražai, jo Ukrainas graudu krājumi atbilsts daudzumam, kas apmēram vienāda ar Ukrainas pašpatēriņu līdz jaunajai ražai. Tomēr Ukrainas eksporta uzņēmumiem ir citi plāni un tie ir saistīti ar graudu pārvēršanu naudas ekvivalentā. Polijas tirgus izmaiņu rezultātā Ukrainas graudu tirgotāji dod priekšroku kviešu tirdzniecībai uz FOB nosacījumiem Donavas upes ostās, kas šobrīd esot izdevīgākais risinājums pie šādām tirgus izmaiņām.

Turpmākajās nedēļās Kviešu tirgum jāpievērš lielāka vērība jaunās ražas tendencēm, kas var strauji mainīties, samazinot kopējo kviešu krājumus 2023./2024.gada sezonā. Pirmie ziņojumi no galvenajiem kviešu audzēšanas apgabaliem ir pienākuši un ne visur ir tik laba situācija kā Eiropā -  ASV liela daļa ziemas kviešu platību joprojām ir nedrošā stāvoklī, un saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem 57% Kanzasas, 43% Oklahomas un 29% Nebraskas ziemas kviešu sējumi ir klasificēti kā ārkārtēji slikti vai ļoti slikti – galvenokārt sauso laika apstākļu dēļ. Vidēji 29% ASV ziemas kviešu platību atrodas ārkārtēja sausuma apstākļos un tas nozīmē, ka situācija paliek sliktāka, jo divas nedēļas atpakaļ ASV ziņoja tikai par vidējo 15% apdraudētu sējumu.

Situācija Latvijas laukos

Savukārt Latvijā ziemas kviešu sējumi Latvijas vidienē, Dienvidos un Rietumos ir salīdzinoši labos apstākļos un augi ir pamodušies un aktīvi atsākušu veģetāciju. Latgales reģionā ziema ir bijusi mazāk draudzīga un ziemas kviešu sējumi ir pamatīgi pasutuši un nosmakuši, atstājot pamatīgus zaudējumus lauksaimnieku maciņos. Turklāt augu attīstība atpaliek no pārējiem Latvijas reģioniem.  Zemgalē un Kurzemē kviešu augi tuvojas 31..32 attīstības stadijai un lauksaimnieki sāk izvērtēt pirmā fungicīda izmantošanu sējumos. Sējumos, kur nezāļu ierobežošana ir notikusi rudenī ir novērojama salīdzinoši zema nezāļu problemātika, bet sējumos, kur rudens herbicīdi netika lietoti ir novērojams pilns viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāļu spektrs, par ko saimniekiem vajadzētu padomāt sevišķi aktīvi, lai ierobežotu nezāles un iegūtu maksimālo ražas potenciālu no sējumiem. Ziemas miežos ir novēroja tīklplankumainības infekcijas izplatība, ko vēl var ierobežot ar graudaugu fungicīdiem.

Ziemas rapšu sējumi šajā ziemā ir sevišķi daudz cietuši no meža zvēriem, kas daudzās Latvijas vietās nav saudzējuši nevienu kvadrātmetru – rapši ir nograuzti un samīdīti. Ir vietas, kur rapšu sējumi ir spējuši atdzīvoties, tomēr ražas potenciālas šādos sējumos būs samazinājies, un saimniekiem ir jāpieņem lēmums vai sējumus saglabāt vai tomēr ekonomiski izdevīgāk sējumus ir pārsēt ar citām kultūrām. Rapšu lauki, kuri ir veiksmīgi pārcietuši ziemu pēdējā nedēļas nogalē, siltajos laika apstākļos ir pamatīgi pastiepušies un paredzams, ka maija sākumā tie sāks ziedēt.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 3.aprīlī

Tirgus aizvien nestabils un neprognozējams

Aizvadītajā nedēļā aizvien saglabājās augsts stresa līmenis kviešu un rapšu tirgos. Preču pircēji vairāk pievērsās Eiropas izcelsmes precēm, samazinot pieprasījumu pēc Melnās jūras tirgus graudaugiem, pamatojot savu izvēli ar nebūtisku cenu starpību, turpretim salīdzinoši augstiem loģistikas riskiem. Augstākie kviešu cenu kāpumi bija novērojami pirmdienā, kad kviešu cena maija līgumiem vienas dienas laikā palielinājās par gandrīz 10 EUR/t. Pārējās aizvadītās nedēļas dienās kviešu cena bija svārstīga, ieskicējot pozitīvas tendences, tomēr nedēļas griezumā kviešu cena saglabās nemainīgi stabila.

Kviešu importētajiem Melnās jūras koridors šķiet nestabils un neparedzams, jo aizvien nav vienbalsīgas vienošanās par pārtikas koridora līguma pagarinājuma termiņa darbības ilguma – 60 vai 120 dienas no 19.marta!? Tāpēc importa tirgi palielina interesi pēc Eiropas izcelsmes kviešu piegādēm, kas jānodrošina maijā un jūnija sākumā. Iepriekšējā piektdienā CVB ostās 11,5% proteīna kviešu līgumi tika slēgti par 278,25 USD/t uz FOB nosacījumiem. Šī cena ir par 2,25 USD/t augstākā kā piedāvāja Krievijas tirgus operatori.

Iepriekšējā nedēļā Eiropas tirgus dalībniekus patīkami pārsteidz Krievijas tirgus pārmaiņas, kas saistītas ar divu starptautisku kviešu eksporta dalībnieku izstāšanos no Krievijas tirgus – Cargill un Viterra paziņoja, ka ievērojami samazina savu darbību Krievijas tirgū. Cargill un Viterra, pārtrauks iepirkumus eksportam, tādējādi vietējiem spēlētājiem tiks dota lielāka kontrole pār sūtījumiem no Krievijas. Glencore atbalstītā Viterra plāno pamest Krievijas eksporta tirgu, tomēr gala lēmums tiks paziņots oficiāli drīzumā. Cargill no jūlija pārtrauks iegādāties Krievijas izcelsmes graudaugus vietējā tirgū, bet paziņojumā nav teikt, ka netiks iegādāti Krievijas izcelsmes graudaugi uz FOB nosacījumiem. 2022./2023. gada eksporta sezonā Viterra iegādājās un eksportēja 2,1M t kviešu, bet Cargill 1,4M t kviešu. Kviešu tirgus analītiķi un dalībnieki uzskata, ka šim lēmumam drīzumā pievienosies arī ADM. Šīs ziņas nepalika neievērotas arī Parīzes birža un rezultāts kviešu un rapšu cenās bija novērojams “bez apbruņotas acs.”

Vai pēc šādām tirgus izmaiņām mēs varētu prognozēt stabilitāti graudaugu tirgos?! Atbilde aizvien ir “Nē”! Tirgū aizvien valda liels haoss, kas ievieš un ieviesis daudz neparedzamu cenu ietekmējošu faktoru. Globālo spēlētāju aiziešana no Krievijas tirgus var atstāt cenu atbalstošu ietekmi uz īsu laiku, jo Krievija tirgus dalībniekiem šobrīd tiek dota iespēja veikt daļu tirdzniecības bez liekiem starpniekiem – tas ir tikai laika jautājums, lai Krievijas tirgus pielāgotos. Katrā ziņā tirgus analītiķiem ir daudz neatbildētu jautājumu, kādu ietekmi atstās globālo spēlētāju aiziešana ilgtermiņā.

AgroPlatformas viedoklis par pārmaiņām - aizvadītās nedēļas notikumi liek domāt, ka šo lēmumu kopums ir Eiropas un ASV atbilde uz Krievijas mākslīgi radīto kviešu cenu dempingu, parādot, ka Krievijai tomēr nav iespējams ietekmēt visus tirgus. Jācer, ka Eiropas tirgus dalībnieki paliks aktīvāki un konstruktīvi piedāvās vēl citus risinājums, kā aizstāvēt Eiropas tirgus cenas. Piemēri nav tālu jāmeklē, jo Polija, Bulgārija, Rumānija un Ungārija jau iestājas par ievedmuitas atjaunošanu Ukrainas importa precēm, kas ievērojami atbalstītu vietējos ražotājus un aizsargātu Eiropas cenas. Šādu pozīciju nevar saukt par nosodošu attieksmi pret Ukrainu – nav noslēpums, ka uz Ukrainas kara rēķina Eiropas tirgos ieplūst preces, kas ir krietni zem tirgus cenām, tomēr līdz gala patērētājam preču cenas nostājas Eiropas cenu līmenī. Ievedmuita varētu būt viens no variantiem, kā regulēt tirgus plūsmu, tomēr mīkstāks un sākumam racionālāks piedāvājums būtu importa kvotas.

Parīzes biržā cenas palielinās, bet tirgus aktivitāte aizvien ir nepietiekama. Apskatot kviešu un rapšu  darījumu skaitu Parīzes piržā, jāsecina, ka darījumi aizvien ir nepietiekami daudz. Abas tirgus puses nav atradušas sev vēlamo balansu, lai tirdzniecība notiktu pietiekami dinamiski. To arī apliecina Francijas lauksaimnieki, kas aizvien pietur savus krājumu atlikumus, jo pircēju piedāvājumi nav pietiekami interesanti, lai pieņemtu gala lēmumus.

Aizvadītajā nedēļā oficiāli tika apstiprināts fakts, ka caur Baltijas valstu ostām tiek importēti Krievijas izcelsmes kvieši, kuru gala mērķis ir Rietumāfrikas valstis. Darījumi tiek finansēti ar akreditīviem (kredītvēstulēm) vai pārskaitījums pret dokumentiem.

Turpinot par Baltijas valstīm  - kviešu tirgū palielinās importētāju interese pēc Baltijas izcelsmes jaunās ražas kviešiem - piegādēm Augustā. Šā brīža piedāvājumi ir par 12,5% proteīna kviešiem, kuriem tiek piedāvāta prēmija no +1,50…+3,00 EUR/t pie Parīzes biržas cenas uz FOB nosacījumiem. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu pārdevēji ostā varētu tikt pie -4,00 līdz -6,00 EUR/t prēmijas par 12,5% proteīna kviešiem. Vēršam uzmanību, ka šis ir jaunās sezonas tirdzniecības sākums un cenu piedāvājumu daudzveidība tuvākajā laikā varētu palielināties.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 27.martā

Cenu kritumi, kas iespējams ieskicē cenu zemāko robežu

Aizvadītā nedēļa izraisīja kviešu cenu paniku galvenajos kviešu tirgos, kam par pamatu bija kviešu cenu samazinājums Melnās jūras tirgos. Parīzes biržā bija novērojami straujākie cenu samazinājumi šīs eksporta sezonas ietvaros.

Iepriekšējā Graudu tirgus pārskatā AgroPlatforma jau rakstīja, ka cenu samazinājums var būt neparedzams, jo Melnās jūras tirgus dalībnieki sevi ir ielikuši laika rāmī (60 vai 120 dienas), kura ietvaros ir jārealizē pēc iespējas vairāk preces, jo nav zināms nākošais Melnās jūras pārtikas koridora pagarinājuma liktenis un termiņi. Šī prognoze pa ilgiem laikiem diemžēl sevi attaisnoja un Krievijas tirgotāji vēlējas veicināt kviešu eksporta plūsmu un importa tirgu interesi ar samazinātu kviešu tirgus cenu, kas vienas nedēļas laikā piedzīvoja kritumu no 305 USD/t līdz pat 268 USD/t. Bez sekām palika arī Parīzes biržas nākotnes līgumu cenas, kas strauji mazināja savas vērtības.

Kviešu tirgum bija tikai viens jautājums, kad Melnās jūras tirgus dalībnieki pateiks “STOP” cenu samazinājumam un kas būs zemākā vērtība, par kuru Krievijas eksporta operatori būs gatavi eksportēt kviešus. Kviešu tirgus cenu kritums nebija novērojams tikai Krievijā, jo Ukrainas operatori arī velējās piedzīt un izrādīt sīvāku konkurenci Krievijas tirgotājiem, pielīdzinot Ukrainas kviešu cenas Krievijas tirgum. Aizvadītajā trešdienā, vienas dienas laikā kviešu cena Melnās jūras apgabalā samazinājās par 17 USD/t. Tas vienlaicīgi bija ne tikai straujākas cenas samazinājums vienā dienā, bet zemākā eksporta FOB cena kopš 2021.gada jūlija šajā laika periodā.

Iepriekšējā nedēļā kviešu tirgu nedaudz pārsteidza arī Turcijas iepircēji, kas uz cenas samazinājumu reaģēja un izsludināja jaunu kviešu iepirkuma konkursu par 695 000 t, piegādēm no maija līdz jūlijam. Nav informācijas vai Turcija vēlas tikt pie lētākiem graudiem un daļēji nodrošināties nākošajai sezonai vai Turcijai patiešām ir nepieciešamība pēc graudiem šajā laika periodā, jo kā zināms no iepriekšējām nedēļām, tad Turcijai ziņoja, ka viņas noliktavas ir pilnas un tā līdz nākošajai sezonai būs paēdusi. Turklāt Turcija nekautrējas atzīt, ka vienādas cenas gadījumā, tā priekšroku dos Krievijai, jo loģistika esot koordinējamāka un ērtāka Turcijas operatoriem.

Ceturtdien kviešu tirgū bija novērojams neliels pirmais “STOP” signāls, ko apliecināja tirgotāji no Ukrainas un Krievijas. Cenas bija sasniegušas cenu slieksni, par kuru vietējie pārdevēji nebija gatavi tirgot kviešu eksporta operatoriem. Telefona sarunā Ukrainas eksporta operators apliecināja, ka kviešu tirdzniecība Ukrainai vairs nav tik kritiska un vietējie elevatori ietur tirdzniecības pauzi pie šāda cenu līmeņa – visi gaidot cenu palielinājumu, līdzīgi kā mēs Eiropā.

Atgriežoties pie Krievijas tirgus un eksporta tempiem – vērā ņemams fakts, ka Krievijai Marta mēnesi plāno sasniegt 5M t eksporta rekordu šajā sezonā. Panākumu atslēga būs jāmeklē cenu dempingā, kas iespējams ir Krievijas varas vēlme paspīdēt sabiedrības priekšā ar lieliem apjomiem, noklusējot faktu par cenu, kas tik ļoti neglaimo Krievijas tirgus pozīcijām. Krievija ceturtdien arī izsludināja papildus 7M t kviešu iepirkumu valsts rezervju nodrošināšanai, kas tirgū tika uzņemta kā ziņa par Krievijas kviešu krājumu iztrūkumu.

Aizvadītās nedēļas piektdienā bija kviešu cenu kāpums pēc cenu brīvā kritiena un beidzot Parīzes biržā bija novērojams patīkams cenu pieaugums līdz pat 14 EUR/t. Cenu pieaugumu veicināja ziņas no Krievijas par nevēlēšanos tirgot 12,5% proteīna kviešu zemāk par 275 USD/t, jo lauksaimniekiem zemāka cena ir nerentabla un vietējais tirgus pie zemākas cenas pilnībā apstāsies. Šis paziņojums norādīja, ka Krievijas tirgum ir robežas, un iepriekšējā retorika par spēju uzvarēt visos konkursos ar cenu ir vien kārtējā propaganda Krievijas manierē. Šis “stop krāns” no Krievijas puses mudina kviešu tirgus dalībniekus uz secinājumiem par Krievijas eksporta rekorda tempu realizāciju – iespējams arī šos rādītājus Krievijai neizdos izpildīt. Svarīgi arī atcerēties, ka vairākos iepirkumos importētāji ir pateikuši “Nē Krievijas izcelsmes kviešiem” tieši nenoteiktības dēļ un šis Krievijas paziņojums norāda uz nestabilu tirdzniecības partneri, kas vispirms “dara un tikai tad nomēra.”

Savukārt Francijas eksporta operatori informēja, ka atlikušie Francijas eksporta krājumi galvenokārt atrodas lauksaimnieku kontrolētajos elevatoros un esot grūti vai neiespējami nosakāma kviešu kvalitāte. Tāpēc Francijas ostās ir samazinājusies eksporta aktivitāte neraugoties, ka Marokas kviešu pircēji ir izteikuši lielu interesi pēc Francijas izcelsmes kviešiem.

Aizvadītajā nedēļā Baltijas valstis saņēma kārtējo komplimentu no Rietumāfrikas importētājiem par stabilu un izcilu piegādāto kviešu kvalitāti, kas veicināja labvēlīgu fonu jauniem kviešu darījumiem. Tāpēc neraugoties uz cenu samazinājumu Melnajā jūrā, Baltijas valstis aizvien savas tirdzniecības prēmijas var noturēt vai pat palielināt, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Baltijas ostās pircēji uz FOB nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģi) piedāvā sekojošas cenas prēmijas pie Parīzes biržas maija tirdzniecības sesijas līgumu cenām – lopbarības kvieši (-21,00 EUR/t), 12.5% proteīna kviesi (+ 5.00 EUR/t), 14% proteīna kvieši (+17.25 EUR.t). Vēršam uzmanību, ka aktuālās kviešu iepirkuma cenas ostās ir mazākas par ~7…8 EUR/t.

Informēsim, ka importa tirgi sāk arī aktivizēties vēlākām piegādēm jeb nākošās sezonas piegādēm un Jordānija atkārtoti aizvadītajā trešdienā izsludināja konkursu par 120 000 t kviešu piegādēm 2023.gada septembrī – oktobrī.

Rapšu tirgus

Aizvadītajā nedēļā veicām padziļinātu rapšu tirgus analīzi, lai vairāk izprastu iespējamās tirgus tendences. Lai izprastu, kur tirgus atrodas un kur tas iespējams virzīsies ir jāpaskatās iepriekšējās sezonās – Eiropa katru gadu kopš 2017./2018. eksporta sezonas importē vidēji 5,3M t rapšu no jūlija līdz nākošā gada jūnija beigām. Iepriekšējā gada bija novērojams importa kritums, jo Eiropas lauksaimnieki pēc divu gadu rapšu sējplatību samazinājuma palielināja sējplatības uz labvēlīgas rapšu cenas fona. 2021./2022. eksporta sezonā Eiropa importēja 5,5M t rapšu. 2022.gada ražas prognozēs Eiropa aizvien lika uzsvaru uz sējplatību pieaugumu, kas paredzams rezultētos vienādā importa apjomā vai pat nedaudz mazākā importa apjomā. Tomēr, apskatot Eiropas importa datus līdz 19.martam, situācija ir pavisam savādāka. Eiropa līdz 2023.gada 19.martam ir uzstādījusi vispārējo rapšu importa rekordu, importējos 5,8M t rapšu. Turklāt vēršam uzmanību, ka Eiropa šajā eksporta sezonā līdz šīm ir uzstādījusi ne tikai rapšu importa rekordu, bet arī citu eļļas augu (sojas pupiņu un saulespuķu sēkliņu) importa rekordus, importējot 16,2M t eļļas augu. Vēsturiskā informācija norāda, ka katru gadu Eiropa importē līdz 22M t eļļas augu – aizvadītajā sezonā imports sasniedz vidējo pēdējo piecu gadu rādītāju 21.1M t eļļas augu.  

Šādi importa tempi arī izskaidro, kāpēc Parīzes biržā ir tik maz rapšu darījumu un kāpēc ir pazuduši vēsturiskie pieprasījuma “pīķi,” kurus gadu no gada saredzējām trīs reizes eksporta sezonas ietvaros – ražas novākšanas laikā, gadu mijā un pavasarī. Pēc šā brīža statistikas jāizdara secinājumi, ka pavasarī laikam nebūs novērojam sevišķi lieli pieprasījuma pīki, jo rapšu ražas Eiropā bija labs un lielais importa apjoms liecina par rapšu krājumu pietiekamību līdz jaunajai rapšu ražai.

Latvija līdz 2023.gada 19.martam ir eksportējusi 131 000 t rapšu, kamēr Lietuva ir izdevies eksportēt tikai 42 000 t, savukārt Eiropas bloka lielākais rapšu audzētājs un vienlaicīgi arī patērētājs Vācija ir eksoprtējusi 847 000 t rapšu šajā eksporta sezonā līdz marta vidum. Šāda informācija liek izdarīt secinājumus, ka importa tirgus cenas ir bijušas krietni interesantākas, lai savu saražoto produkciju eksportētu un aizstātu ar rapšu importu.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 21.martā

Pagarināts Melnās jūras koridora līgums

Šī nedēļa iesākās ar strauju kviešu un rapšu cenu samazinājumu, kas ir straujākais kopš 2023.gada 3.janvāra. Cenu spiedienu izraisīja Melnās jūras pārtikas koridora līguma pagarinājums, lai gan aizvien nav skaidrs vai līgums ir pagarināts uz 60 vai 120 papildus dienām, jo tirgū ir pretrunīgi apgalvojumi no Ukrainas un Krievijas, kas ir galvenās līguma puses. Par līguma darbības termiņu izvairīgas ir arī Turcijas un ANO.

Skaidrības trūkums tuvākajā laikā var izraisīt papildus cenu kritumu, jo pārdevēji Melnajā jūrā un citos tirgos palielina piedāvājuma apjomus, lai nodrošinātu ātrāku preču realizāciju tuvākajiem diviem mēnešiem, rēķinoties ar minimālo Melnās jūras pārtikas līguma termiņu 60 dienas.

Lielākais piedāvājuma kāpums bija novērojams no Krievijas tirgus operatoriem, kas palielināja apjomus un vienlaicīgi arī samazināja cenas. Pirmdien pirmo reiz šajā sezonā Krievijas eksportētāji samazināja kviešu FOB cenas zem 280 USD/t, piedāvājot darījumus par 279 USD/t. Turklāt, reaģējot uz Saūda Arābijas izsludināto konkursu, agresīvi nostartēja ar samazinātu cenas piedāvājumu, neraugoties, ka Saūda Arābijas noteiktajos piegāžu termiņos Krievijas eksports vēsturiski ir bijis vājš. Šķiet, ka Krievija vēlas arī noteikt jaunās sezonas cenu startu, izvirzot zemāko cenu līmeni 2023./2024.gada eksporta sezonai.

Tirgus uz straujo piedāvājuma kāpumu sevišķi lielu pieprasījumu neizrādīja, jo ātras piegādes ir saistītas ar virkni papildus iesaistītajiem procesiem – loģistiku, kuģu pārbaudēm, iegādes finansējumu un noliktavu kapacitāti pircēju pusē. Turklāt starp pircējiem ir etniskās kultūras, kas var pārtraukt pārtikas iegādi pirms Ramadāna.

Pirmdien samazinājās papildus pieprasījums no Irānas, kas vēlas nodrošināt piegādes līdz aprīlim. Savukārt palielinājās pieprasījums no Kenijas, Ēģiptes un Grieķijas par Handysize izmēra kravām no Ukrainas.

Iepriekšējā nedēļā Ēģiptes iepirkumā par piegādēm aprīlī arī triumfēja Ukraina, neskatoties, ka koridora jautājums vēl nebija izšķirts. Turklāt Ēģiptes pircēji izvēlējās Ukrainu ar augstāku cenas piedāvājumu, kāds tas bija tuvākajam sekotājam. Ukraina pēdējā laikā ir vairāk apmierināta ar kuģu pārbaudēm, kas ir kļuvušas organizētākas, neradot liekas dīkstāves.

Savukārt Baltijas tirgus cenšas un var radīt spiedienu uz augstākiem proteīna kviešu līgumiem — Baltijas  ostu krājumi ir lielāki nekā parasti šajā laika periodā, jo parasti reģiona eksportējamais pārpalikums tiek izsmelts pirms aprīļa. Atšķirībā no saviem eksporta kolēģiem Melnās jūras tirgū, Baltijas pārtikas kviešu pārdevēji pirmdien atturējās pazemināt piedāvājuma prēmijas, kam ir novērojams pat pieaugums salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu – skatīt informāciju zemāk.

Ķīnas kviešu imports janvārī, februārī un martā līdz šim ir sasniedzis jaunu šī perioda rekordu – Ķīna lielākos pirkumus ir veikusi no Austrālijas, Francijas un Kanādas. Neraugoties uz iepriekšējām bažām par loģistiku Austrālijas ostā Gladstonā - pirmdien nekādas aizkavēšanās netika novērotas un tirgus dalībnieki pauda pārliecību, ka valsts nesastapsies ar tādām pašām problēmām kā pagājušajā sezonā. Austrālija šajā periodā piegādāja vairāk nekā 52% no valsts paredzētajām kravām.

Gan Austrālijas, gan Kanādas graudu eksports varētu palielināties, ja Klusā okeāna beramkravu tarifi turpmākajās nedēļās turpinās samazināties, jo īpaši tādēļ, ka dažas Dienvidaustrumāzijas valstis Ramadāna laikā pārtrauks preču saņemšanu no citiem pārtikas preču tirgiem un mazinās pieprasījumu pēc kuģu loģistikas.

Baltijas ostās pircēji uz FOB nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģi) piedāvā sekojošas cenas prēmijas pie Parīzes biržas maija tirdzniecības sesijas līgumu cenām – lopbarības kvieši (-19.50 EUR/t), 12.5% proteīna kviesi (+ 6.50 EUR/t), 14% proteīna kvieši (+18.75 EUR.t). Vēršam uzmanību, ka aktuālās kviešu iepirkuma cenas ostās ir mazākas par ~7…8 EUR/t.

Jaunā ražas prognozes

Pirmdien Francija paziņoja, ka marta vidū Francijas kvieši varēja lepoties ar augstākajiem ražas potenciāla rādītājiem kopš 2017. gada ražas, jo ziemas beigās nokrišņi trāpīja tieši laikā pēc pirmās un otrās slāpekļa lietošanas, solot jaunajai kultūrai augstu ražu. Šobrīd Francija 95% savus ziemas kviešu sējumus vērtē kā labu vai ļoti labus.

Melnās jūras tirgus reģionā jaunās ziemas kviešu ražas potenciāls ir vairāk neskaidrs, jo Ukraina ir ievērojami samazinājusi ziemas kviešu kopējās sējplatības, bet Krievija aizvien vairāk runās par ziemas radītajiem postījumiem, kas kopā ar samazināto kopējo ziemas kviešu sējplatību var samazināt kopējo kviešu ražu pat par 10%.