GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 16.maijā

Graudu tirgū atkal jauni pavērsieni

Globālais graudu tirgus un arī citi plaša patēriņa tirgi saņem aizvien jaunus tirgus cenām atbalstošus signālus, kas vedina uz vēl lielāku tirgu lokalizāciju, kas rada stresu ierastajās eksporta/importa ķēdēs. Iepriekšējās nedēļas spilgtākais tirgus notikums ir saistīts ar Indiju, kura ieviesa kviešu eksporta liegumu. Lēmums tiek balstīts uz vietējā tirgus pasargāšanu, lai vērtīgā prece neaizplūstu un lai atdzesētu straujo cenu kāpumu Indijas tirgū, ko ietekmē starptautiskā tirdzniecība. Lēmums par Indijas kviešu eksporta liegumu oficiāli tiek balstīts uz laika apstākļu radītajiem draudiem, t.i., lai eksportētāji neizdara “lāča pakalpojumu” un neizved no valsts pašai Indijai tik svarīgos krājumus, jo laika apstākļi šobrīd nav labvēlīgi un vietējā tirgus ražas kritums 2022.gada sezonā varētu sasniegt 10M t.

  

Līdz ar to šobrīd globālajā kviešu tirgū figurē vēl viens cenu atbalstošs faktors, kas liek un liks preču biržām reaģēt, lai pasargātu piedāvājuma pozīcijas un cenas turpinās palielināties. Kā jau iepriekš esam runājuši – līdz šim brīdim lielākais uzsvars tirgū tika likts uz karu Ukrainā, kas samazinās kviešu eksporta apjomus globālajos tirgos par ~52M t. Papildus tam iepriekšējā nedēļā pastiprinājās bažas par Francijas kviešu ražas iznākumu 2022.gada sezonā, jo laika apstākļi lielākajā Eiropas kviešu valstī aizvien ir sausi. Ja divas nedēļas atpakaļ Francija lepojās, ka ~92% ziemas kviešu ir labi vai ļoti labi, tad šajā nedēļā šis rādītājs ir nokrities līdz 82%, kas nozīmē, ka nedēļas laikā šis rādītājs ir samazinājās no 89%, jo tādu rādītāju Francija uzrādīja vienu nedēļu iepriekš. No sausuma Francijā šobrīd vairāk cieš vasaras kultūras, kuras tika iesētas salīdzinoši sausos apstākļos un sausums arī turpinās agrīnās veģetācijas periodā, kas uzliek pastiprinātus draudus par vasaras kultūru ražām. Tā rezultātā vasaras mieži Francijā sāk pietuvoties iepriekšējā gada ziemas kviešu rādītājam, uzrādot tikai 76.5%  kā labus vai ļoti labus sējumus.

Pavasarim neraksturīgi laika apstākļi ir novērojami daudzās Eiropas valstīs, t.sk. arī Latvijā, jo pavasaris ir salīdzinoši vēls, vēss un bez nokrišņiem. Šā brīža laika apstākļi neliecina par izcilām kviešu un rapšu ražām visā Latvijas teritorijā, kas rada papildus stresu pie augstajām izejvielu cenām. Rapšu sējumi jau rudenī neliecināja par izcilu ražu 2022.gada ražas novākšanas sezonā un visi lika lielas cerības uz labvēlīgu ziemu un pavasari. Šīs ieceres nav piepildījušās lielā daļā Latvijas un par rekordaugstām ražām šobrīd nav pamata runāt. Ļoti jācer, ka tuvāko nedēļu laika prognozes piepildīsies un augi saņem nepieciešamo siltumu, mitrumu un barības vielas.

Kviešu cenas Parīzes biržā 2022.gada decembra līgumiem iepriekšējā nedēļā sasniedza jaunus cenu rekordus 418.00 EUR/t, bet jau piektdien un sestdien tika prognozēts, ka šī nedēļa iesāksies ar jaunu strauju cenu kāpumu, jo visi tirgi uz Indijas paziņojumu nepaspēja reaģēt. Prognozes piepildījās un šīs nedēļas pirmdiena iesākās ar strauju cenas kāpumu, sasniedzot augstāko cenu 431.75 EUR/t pirmajās biržas darbība stundās. Tas nozīmē, ka kviešu cena vienas nedēļas laikā palielinājās no 392.50 EUR/t (2022.gada 9.maijā) līdz 431.75 EUR/t (2022.gada 16.maijā), jeb par 49.25 EUR/t (9.1%), kas viens no straujākajiem cenu kāpumiem kopš gada sākuma vienas nedēļas laikā. Cenu kāpumu iepriekšējos graudu tirgus prognozējām balstoties uz iepriekš pieejamās informācijas, bet šobrīd informācija ir pārvērtusies faktos.

Rapšu cenas Parīzes biržā novembra līgumiem iepriekšējā nedēļā pietuvojās iepriekš uzstādītajam rekordam, bet tomēr apstājās pie 860.00 EUR/t. Šodien nav pamata domāt, ka rapšu cenas varētu šajā sezonā strauji mainīt cenu virzienu un strauji samazināties. Eiropa šajā sezonā ir palielinājusi sējplatības par ~16%, bet vēršam uzmanību, ka Eiropa katru gadu papildus importē ~20% no Eiropas saražotā, kas aizvien norāda uz prognozētu rapšu deficītu Eiropā. Turklāt jāņem vērā arī fakts, ka visā Eiropā ziemas rapšu sējumi nav izcili un prognozētās ražas ir nevienmērīgas un kopējais Eiropas ražošanas apjoms varētu papildus samazināties uzliekto slodzi (konkurenci) vietējā patēriņa dalībniekiem un stimulēt papildus cenu kāpumu.  

AgroPlatforma iesaka

Šajā sezonā sevišķi vēlamies uzsvērt un ieteikt izskatīt sējumu apdrošināšanu pret vasaras riskiem, jo saražotās produkcijas vērtības aug un nav nekāda pamata domāt, ka izejvielu cenas jaunajā ražošanas gadā strauji samazināsies. Sējumu apdrošināšana var pasargāt no straujā izejvielu cenu kāpuma, jo saimniecībām ir iespēja apdrošināt sējumus pie jaunajām, augstajām hektāra vērtībām. Tas nozīmē – ja sējumiem nepieciešamā izejviela ir iegādāta par iepriekšējā gada cenām (salīdzinoši zemajām cenām) un vasaras periodā radīsies zaudējumi dabas apstākļu dēļ, tad saimniecībām būs iespēja saņemt atlīdzību pēc jaunajām hektāra vērtībām. Šāda veidā saimniecībām ir iespēja izveidot drošības spilvenu jaunajai sezonai un pasargāt saimniecību no neparedzama finanšu triecien.

Šajā sezonā AgroPlatforma piedāvā trīs apdrošināšanas sabiedrību (BALTA, COMPENSA, BTA) sējumu apdrošināšanas variantus pret krusu, lietusgāzēm un vētru. Sējumu apdrošināšana prēmiju iespējamie varianti:

1.       Variants – vasaras riski (Krusa, lietusgāzes, vētra)

Kultūra	Hektāra vērtība, EUR/ha	Prēmija uz 1 ha, EUR	LAD atbalsts, EUR	Saimniecības ieguldījums, EUR
Ziemas rapši	2500	51.00	28.56	22.44
Ziemas kvieši	2000	18.50 … 19.50	10.36 … 10.92	8.14 … 8.58
Vasaras mieži	1850	18.50 … 19.50	10.36 … 10.92	8.14 … 8.58
Lauka pupas	1350	24.50 … 28.50	13.72 … 15.96	10.78 … 12.54

2.       Variants – krusas risks rapšos un lauka pupās

Kultūra	Hektāra vērtība	Prēmija uz 1 ha, EUR	LAD atbalsts, EUR	Saimniecības ieguldījums, EUR
Ziemas rapši	2500	36.72 … 43.00	20.56 … 24.08	16.16 … 18.92
Lauka pupas	1350	13.83 … 21.00	7.74 … 11.76	6.09 … 9.24

Vēlamies vērst uzmanību, ka šīs ir indikatīvas cenas – apdrošināšanas piedāvājums katrai saimniecībai ir individuāls un tiek pielāgots pēc saimniecību vēlmēm. Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz tālruņiem – 29991188, 29184881 vai 29874075. Sniegsim konsultāciju un atradīsim ekonomiski izdevīgāko risinājumu.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.GADA 25.APRĪLĪ

Graudaugu tirgus

Graudaugu tirgus šajā periodā aizvien vēlas saprast kopējo graudaugu situāciju visos globālajos tirgos. Tiek apkopoti un analizēti visu graudaugu potenciālo ražu dati, lai pasaule 2022./2023. spētu noorientēties un pabarot visus reģionus. Šī analīze arī ir nepieciešama, lai globālais graudaugu tirgus saprastu preču kustību maiņu, piemēram, kur kviešus aizvietot ar kukurūzu vai otrādi.

Jaunais tirdzniecības gads šobrīd tiek sākts balstīt uz kukurūzas tirgu, jo kukurūzas galvenajos audzēšanas apgabalos ir salīdzinoši vienkārši palielināt sējplatības uz citu kultūraugu rēķina. Iepriekšējo gadu analītika arī norāda, ka ASV, Brazīlija un Argentīna sagaida pavasari un ievāc datus par kopējo pieprasījumu šim kultūraugam, lai vieglāk būtu pieņemt lēmumu par sējplatību kopējiem apmēriem. Šī taktika vairākkārt sevi ir pierādījusi un lauksaimniekiem ir bijusi lieliska iespēja nopelnīt vairāk.

Brazīlija pēc pēdējās oficiālās informācijas ir palielinājusi savas kukurūzas sejplatības un šobrīd pēc šiem un kopējiem graudaugu datiem pasaules graudaugu kopējā raža 2022.gada ražas sezonā palielināsies par 3% līdz 2287M t, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējam graudaugu patēriņam, neskatoties uz ražošanas pieaugumu, arī tiek prognozēts pieaugums par 4M t, kas beigu saldo atstāj ar -1M t iztrūkumu, salīdzinot arī ar iepriekšējo gadu. Šī informācija ir ļoti svarīga, jo tas nozīmē, ka graudaugu pārpalikumi šobrīd netiek prognozēti un sevišķi Eiropai šī informācija var spēlēt par vēl vienu cenu pieauguma signālu blakus visiem iepriekšējos graudu apskatos runātajiem.

Neraugoties uz to, ka kukurūzai šobrīd tiek prognozēta flagmaņa loma jaunajā sezonā, šis kultūraugs 2022.ražošanas gadā ir ar -21M t beigu saldo, jo pēc šā brīža datiem kukurūzas kopējie ražošanas apjomi ir samazinājušies par 13M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un pieprasījumam šajā gadā tiek prognozēts pieaugums par 18M, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad pārpalikumos palika 9M t. Bet kā jau minējām iepriekš kukurūzas apjomiem tiek prognozētas sējplatības palielinājums, kas kukurūzu varētu izvirzīt un vēl vairāk nostiprināt graudaugu līderos. Pēdējos trīs gadus kukurūzas kopējais ražošanas apjoms pasaulē ir bijis virs 1200M t.  

Kopējais pasaules kviešu ražas apjoms 2022.gada ir samazinājies par 7M t no iepriekšējos mēnešos prognozētā līdz 780M t, kas ir par 1M t mazāk kā iepriekšējā gadā. Atkārtosim, ka šis ir teorētisks aprēķins, kam jebkuri traucējumi dabā vai tirgus ekonomikā var spēlēt par sliktu un tas var samazināties vēl vairāk. Kviešu tirgus patēriņš, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis no 778M t līdz 785M t, kas norāda uz kviešu iztrūkumu 5M t apmērā. Ņemot vērā, ka 2021/2022.gada tirdzniecība ir saglabājusies ar +3M t, tad beigu saldo kviešiem ir -2M t 2022.ražošanas un tirdzniecības gadā.

Šobrīd visi tirgi ir ļoti piesardzīgi, lai izteiktu savas prognozes par eksporta apjomiem, jo kara darbība Ukrainā uzliek papildus slodzi kopējam globālajam tirgum un ekonomikai. Esam jau iepriekšējos pārskatos prognozējuši, ka no Melnās jūras tirgus varētu samazināties eksports par 52M t, kas būs jākompensē citiem aktīvajiem graudaugu tirgiem un šis nav vienkāršs uzdevums – tas ir saistīts ar citu tirgu eksporta palielināšanas spēju, loģistiku un kopējo ģeopolitiku, kas kopš 2022.gada 24.februāri ir palikusi ļoti svarīga.

Arī šajā gadā vairums saimniecības ir pieņēmušas lēmumu samazināt minerālmēslu izmantošanu līdz minimumam, lai atrastu jauno balansu starp ražu un peļņu. Šajā sakarā agronomi iesaka vairāk strādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem (herbicīdiem, fungicīdiem un insekticīdiem), lai nodrošinātu tīrus un veselīgus ražošanas laukus un radītu bezkonkurences vidi augiem un augi spētu efektīvāk izmantot barībās vielas no apkārtējās vides. Augu aizsardzības līdzekļu cenu pieaugums ir nemanāms uz minerālmēslu straujā cenu kāpuma fona. Tāpēc lauksaimniekiem iesakām pēc nepieciešamības ierobežot nezāles ar pavasara herbicīdiem. Laika apstākļi paliek siltāki un strauji tuvojas T1 apstrādes laiks.

Šobrīd visi globālie tirgi saprot, ka 2022.gada ražošana iespējams spēs saražot pasaulei nepieciešamos graudaugus, bet nākošajā sezonā lauksaimniecības sektorā būs 100% pāreja uz jaunajām izejmateriālu cenām, kas ieviesīs milzīgas korekcijas ražošanas un saražotās produkcijas cenās gala patērētājam.

Kviešu cenas Parīzes biržā iepriekšējā nedēļa decembra tirdzniecības sesijā pārspēja iepriekšējo cenu rekordu un sasniedza 368.25 EUR/t cenu slieksni. Iepriekšējā gādā 19.aprīlī kviešu cenas labākais rādītājs bija 208.00 EUR/t, kas nozīmē, ka kviešu cena viena gada laikā ir palielinājusies par 160.25 EUR/t jeb par 44%. Vēlamies arī vērst uzmanību, ka Parīzes birža no dienas uz dienu notiek cenu svārstības, bet kopš šī gada februāra ir novērojams konstants cenu pieaugums.

Eļļas augu tirgus

Svarīgs tirgus faktors ir eļļas augi, kuru galvenajam kultūraugam sojas pupiņām šogad tiek prognozēts samazinājums par 5%, kas izskaidrojams ar kukurūzas sējplatību pieauguma plāniem. Šobrīd šī prognoze nav izraisījusi histēriju eļļas augu tirgū, jo ir samazinājies globālais sojas pupiņu pieprasījums par 3%, bet tas nenozīmē, ka pieprasījums strauji nevar atjaunoties, atskatoties uz 2020.gadu, ka Ķīna strauji palielināja savus sojas pupiņu importa apjomus no ASV.

Šobrīd visi globālie tirgi saprot, ka 2022.gada ražošana iespējams spēs saražot pasaulei nepieciešamos graudaugus, bet nākošajā sezonā lauksaimniecības sektorā būs 100% pāreja uz jaunajām izejmateriālu cenām, kas ieviesīs milzīgas korekcijas ražošanas un saražotās produkcijas cenās gala patērētājam.

Ziemas rapšu situācija Latvijā ir nevienlīdzīga. Ziemas rapšu sējumi Zemgales reģionā izskatās salīdzinoši labi un augi ir uzsākuši strauju attīstību, ieplūstot Latvijā siltākām gaisa masā – šobrīd ir redzami pirmie rapšu ziedpumpuri, kuros pamanāmi pirmie insekti. Zemgales lauksaimniekiem ieteicams veikt augu apstrādi ar herbicīdu, augšanas regulatoru un insekticīdu. Savukārt ziemas rapšu sējumi Latgalē, Vidzemē un Kurzemē ir salīdzinoši sliktāki – augi ir mazāki un daudzās vietās lauksaimniekiem vēl ir jānogaida, lai saprastu vai augi pēc ziemas būs pārziemojuši un atsāks veģetāciju vai tomēr sējumi būs jāpārsēj. Šogad republikā ir novērojami salīdzinoši lieli meža zvēru postījumi un lauki, kas ir apdrošināti var pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību bez limita, ja izpildās visi nepieciešamie nosacījumi.

Rapša cenas piektdien strauji pieauga pēc Indonēzijas paziņojuma, ka tā pārtrauks palmu eļļas eksportu, nenorādot precīzus pārtraukuma termiņus (. Indonēzija ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja ar 60% no pasaules piegādes). Arī rapšu un sojas eļļa Čikāgas birža sasniedza jaunus rekordus. Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā rapšu cenas arī atkal uzstādīja jaunu cenu rekordu 2022.gada decembra līgumiem un cena pakāpās līdz pat 852.00 EUR/t. Salīdzināšanai - 2021.gada 19.aprīlī rapšu cena decembra līgumiem Parīzes biržā bija 482.75 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 11.aprīlī

Kurš aizpildīs 52M t kviešu eksporta robu?!

Lauksaimniecības nozarē globāli šobrīd ir daudz nezināmo, turklāt nav īstermiņa redzējuma, kā atrisināt problēmu kopumu, kas skar gandrīz visas ar lauksaimniecību saistītās apakšnozares. Ja Covid-19 radītās krīzes apstākļos bija iespējams kaut nedaudz kaut ko prognozēt un noorientēties telpā, tad šobrīd, kad Krievija veic kara darbību Eiropā, nezināmo ir kļuvis pulka vairāk. Šis ir milzīgs izaicinājums mūsdienu pasaulei, lauksaimniecībai un visām citām nozarēm, jo jāpieņem nepopulāri lēmumi, kas atstāj un atstās ilglaicīgi paliekošas sekas ekonomikā. Tiks skartas gandrīz visas nozares bez izņēmumiem, jo tā ir ķēdes reakcija - nav iespējams atteikties no dabas gāzes un pateikt, ka lielākie cietēji būs mājsaimniecības, kuras dabas gāzi izmanto, lai sildītos. Nav iespējams nepilna pusgada laikā kviešu importa valstīm, kas vēsturiski sadarbojušās ar Ukrainu un Krieviju, uzsākt jaunas sadarbības ar citiem eksporta kanāliem, jo šiem kanāliem sākotnēji ir jānodrošina savs iekšējais patēriņš, tad jāizpilda jau noslēgtās vienošanās, un tikai tad, ja būs redzams pārpalikums, var uzsākt sarunas par jaunu tirdzniecību. Šādu piemēru ir daudz un katrs no tiem atduras pret Krievijas karu Ukrainā.

Pasaules globālie graudu tirgus analītiķi aizvien prognozē labāku ražas iznākumu (779M t kviešu), salīdzinot ar iepriekšējiem desmit gadiem, kad šis rādītājs ir bijis zem šā gada prognozes. Un šī gada prognozē šobrīd galīgi neiet kopā ar minerālmēslu, degvielas un ar cietām lauksaimniecības saistītajām krīzēm, kuru sākumu mēs redzam ar neapbruņotu aci.

Pasaules lielākie kviešu eksportētāji pa apgabaliem 2021.gadā: ASV ar 47M t, Ukraina ar 18M t, Krievija ar 50M t, Kazahstāna ar 9M t, ES ar 35M t, Kanāda ar 32M t, Austrālija ar 28M t, Argentīna ar 14M t.

Šajā gadā pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā abas valstis (Krievija un Ukraina) prognozēja eksporta samazinājumu par ~3.5M t katra. Šobrīd eksports no Ukrainas ir samazināts par 20M t, kas nozīmē, ka Ukraina kviešu eksportā principā nepiedalīsies. Savukārt Krievijas eksports samazināsies par 32M t, kas nozīmē, ka eksports samazināsies par aptuveni 65%, kas ir stipri aptuvena vērtība, jo mēs redzam, ka šī tirgus dalībnieka lēmumi un darbība tirgū ir neprognozējama un vārdi nesakrīt ar darbiem.

Tas nozīmē, ka atlikušajām vadošajām kviešu eksportētājām būs jāaizpilda Krievijas un Ukrainas eksporta robs, un tas būs sevišķi liels izaicinājums. Pieņemsim, ka atlikušajiem kviešu audzētājiem izdosies labas ražas, kas sakritīs ar kopējo pasaules kviešu ražas prognozi. Šādā gadījumā ASV, Kazahstānai, ES, Kanādai, Austrālijai un Argentīnai būs kopā visām jāeksportē par 52M t vairāk, kā iepriekšējos gados, jeb vidēji katrai eksportā iesaistītajai valstij ir jāpalielina kviešu eksports par 30%. Palielināt eksportu par 30% pat teorētiski nav iespējams, jo tad katrai kviešu lielražotājai ir jāupurē iekšējais patēriņš. Teoriju šobrīd arī apstiprina katra kviešu lielā tirgus spēlētāja prognozes par iespējamo kviešu eksporta palielinājumu un šobrīd neviens cipars nerunā par labu tam, ka kāds no tirgiem visi tirgi kopā varētu kompensēt 52M t kviešu eksporta caurumu.

Kviešu piedāvājuma un pieprasījuma saldo ir viens lielums, kas koriģēs tirgu, bet nedrīkst aizmirst par cenu un cenu stimulējošiem faktoriem, kuriem vēsture vairākkārt ir pierādījusi, ka pirktspēja nespēj sekot līdzi uzreiz. Uzskatām piemērs nav tālu jāmeklē – piemēram, minerālmēslu cena. Iepriekšējos ražošanas gados Latvijas lauksaimniecība bija pieradusi, ka par vienu minerālmēslu t bija jāatdod ~1.5t graudu, izsakot šo attiecību minerālmēslu (slāpekļa) cenā pret kviešu cenu. 2022.gada realitāte ir cita un par vienu slāpekļa t graudu audzētājiem (pie šodienas kviešu cenām) ir jāatdod ~4 kviešu t. Tas nozīmē, ka graudu cenām ilgtermiņā ir jāatgūst iepriekšējo gadu minerālmēslu un graudu cenas proporcija, lai mēs varētu runāt par kaut kādu rentabilitāti graudkopībā. Atrisinājumi šai situācijai ir tikai divi – vai nu minerālmēslu cena strauji samazināsies, vai graudu cenas tirgū strauji palielināsies, lai atgūtu iepriekšējo cenu proporciju.

Līdzīgi tirgū veidosies situācija ar kviešu un citu graudaugu pirktspēju – vai importa tirgi būs gatavi maksāt par krietni dārgāk izaudzētu pārtiku, kuras cenu ir ietekmējušas ar ražošanu saistītas tiešas izmaksas!? Vai Ēģipte tūrisma pakalpojuma cenas spēs palielināt un vai būs tūrisma pirktspēja, lai vēlāk Ēģipte varētu iegādāties kviešus no Eiropas par jauno, augsto tirgus cenu!? Jautājumi ir daudz, bet atbildes šobrīd nerodas tik ātri, cik ātri uzrodas jauni jautājumi. Jau šodien ANO pārtikas pārvalde runā par straujāko pārtikas cenas indeksa pieaugumu pēdējo desmit gadu laikā. Kopējais pārtikas indekss viena mēneša laikā ir palielinājies līdz 159.30 punkti no 141.40 punkti februāra mēneša jeb par 11.2%. Savukārt graudaugiem indekss ir palielinājies par 17%, bet eļļas augiem par 23%.

Graudu cenas no nedēļas uz nedēļu uzlabo cenas rekordus, un iepriekšējā nedēļa nebija izņēmums. Parīzes biržā nedēļas pēdējā dienā tika uzstādīts jauns decembra līgumu cenas rekords – 345.25 EUR/t.  Kviešu cenas nedēļas laikā salīdzinoši konstanti palielinājās no 327.50 EUR/t līdz 344.25 EUR/t. Izdarot secinājumus no iepriekš minētā un redzot kviešu cenas tendences lauksaimniekiem ieteicams nogaidīt ar jaunās 2022.gada kviešu ražas realizāciju un/vai cenas fiksāciju.

Eiropas rapšu tirgus

Eiropas rapšu tirgus katru gadu importē rapšus, lai nodrošinātu nepieciešamās rapšu eļļas ražošanas jaudas. Eiropa katru gadu vidēji importē ~4M t rapšu. Līdz šī gada 24.februārim Eiropa Savienība bija pieradusi, ka Ukraina eksportēja Eiropai nepieciešamu rapšu daudzumu. Šajā gadā nav līdz galam skaidrs vai Ukraina spēs eksportēt rapšu pat, ja tai izdosies novākt rapšu ražu. Šajā situācijā Eiropas Savienībai ir alternatīvas – būs iespējas rapšus iegādāties no Kanādas un Austrālijas, pie nosacījuma, ka Kanādai izdosies izaudzēt rapšus un laika apstākļi būs sabiedrotie, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem.

Marta vidū aplūkojot pirmos rapšus pēc ziemas Latvijā, domas ir dalītas, jo ziemas periodā lielo postu rapšu sējumos ir izdarījuši meža zvēri un atkarībā no reģiona, bet ir novērojami arī rapšu izsalšanas gadījumi lielos apmēros. Latvijā nebija sevišķi labvēlīgi rudens apstākļi, lai rapši spētu izveidot spēcīgu saknes sistēmu un attīstītos pietiekami lieli. Tā rezultātā ir daudz lauki ar maziem rapšiem, kuru liktenis vēl nav izlemts, un situācija nav labvēlīga.

Vidējā gaisa temperatūra Latvijā vēl nav sasniegusi vēlamo, lai mēs varētu runāt par pilnu veģetācijas atsākšanos rapšu sējumos, bet pirmās pavasara vēstis pirms pāris nedēļām iedeva stimulu veidot baltās saknītes un augiem atkal tika radīts lieks stress, temperatūrām pazeminoties un kļūstot salīdzinoši ziemīgām.

Enerģētikas tirgus cenu kāpums un eļļas augu saistība ar enerģijas tirgu atspoguļojas arī Parīzes biržas cenās. Iepriekšējā nedēļa novembra līgumiem tika sasniegts kārtējais cenas rekords 805.00 EUR/t. Rapšu biržas cenas aizvien ir novērojams salīdzinoši lielas svārstības, kas norāda uz tirgus dažādo reakciju un tik pat dažādiem notikumiem. Rapšu cenas svārstības nedēļas griezumā spēja nosvārstīties no 770.75 EUR/t līdz pat 805.00 EUR jeb par 34.25 EUR/t. Nedēļas beigās cena nedaudz samazinājās, bet paredzams, ka jaunais cenas rekords ir uzlicis nākošo cenu latiņu nākošajam cenu rekordam.

Graudu tirgus pārskats 2022.gada 21.martā

Graudu tirgus prognozes ir īpaši piesardzīgas

Jau vienu mēnesi Ukrainā notiek karš, ko netaisni uzsāka Krievijas valdošā vara pret Ukrainas tautu. Tā kā Krievija un Ukraina ir vienas no pasaules lielākajām graudu un eļļas augu sēklu (un produktu) eksportētājām, notiekošais karš un no tā izrietošais lauksaimniecības preču cenu pieaugums ir radījis bažas par iespējamiem pārtikas nodrošinājuma riskiem, īpaši no importa atkarīgajās Tuvo austrumu valstīs un Āfrikā. Ņemot vērā mainīgo situāciju, starptautiskā graudu padomes un citu graudu tirgus iesaistīto pušu piedāvājuma un pieprasījuma prognozes ir īpaši piesardzīgas un ir pakļautas ievērojamai nenoteiktībai.

Graudu tirgus izmaiņas izjūt jau šodien – nav jāgaida pat sezonas sākums, jo komerciālās Melnās jūras ostas iekraušanas punkti Ukrainā pašlaik ir apturējuši jebkādu darbību. Līdzīgi vai vienāda situācija ir ar Krievijas graudu eksportu. Turklāt Ukraina jau ir paziņojusi, ka šajā sezonā prioritāte būs pašpatēriņš un pat, ja situācija normalizēsies un kara darbība tiks apturēta, ir niecīga varbūtība, ka Ukraina piedalīsies šā gada eksporta sesijā. Pret Krievijas vērstās ekonomiskās un tirdzniecības sankcijas noteikti pastiprināsies, no kā izriet, ka Melnās jūras tirgus šajā sezonā būs ārpus eksporta tirgus. Šobrīd Ukraina vēl eksportē nelielos apjomus graudaugus, izmantojot dzelzceļa līnijas uz valsts rietumiem, bet kopējie apjomi, visticamāk, tiks vēl vairāk ierobežoti. Nesen kviešu, kukurūzas un saulespuķu eļļai tika ieviesta eksporta licencēšanas sistēma, bet miežu, rudzu, auzu un prosas sūtījumi pašlaik ir vispār aizliegti. Jāņem vērā arī fakts, ka infrastruktūras zaudējumu apmērs nav zināms, iespējamie bojājumi ostas iekārtām, dzelzceļiem un uzglabāšanas tvertnēm var ietekmēt sūtījumus un eksportu ilgtermiņā.

Graudaugu eksports no citām graudu tirgus dalībvalstīm (ASV, ES, Indijas, un Brazīlijas) ir iespējams, bet tas šobrīd tikai daļēji spēj apmierināt eksporta pieprasījumu un situācija neizskatās, ka varētu ļoti mainīties un eksportētāji spētu eksportēt to, kā īstenībā nav. Neapšaubāmi atlikusī 2021./2022.gada tirdzniecībā graudu tirgu sagaida cenu kāpums, ko centīsies regulēt pieprasījums. Šobrīd nav skaidrs vai šis mehānisms spēs ietekmēt tirgus cenas, jo graudu tirgu jau šodien neietekmēs tikai pieprasījumus un piedāvājums – tirgu lielā mērā ietekmē izejvielu straujais cenu kāpums, kas rezultējas inflācijā. Graudu tirgus dalībnieki par jauno 2022./2023.gada sezonu ir pavisam izvairīgi, jo mūs sagaida liela neskaidrību lavīna. Tirgū valda uzskats, ka graudu ražotāji un tirgotāji vairāk tirgus izmaiņas novēros naudas izteiksmes izmaiņās uzņēmumu kontos, bet visvairāk izmaiņas izjutīs gala patērētāji, kuriem par ierastajām precēm būs jāmaksā krietni vairāk.

Graudu tirgus cenas ir viens aspekts, bet šajā gadā tas nav dominējošais. Mums vēl jāņem vērā, ka tirgū samazināsies augiem nepieciešamo minerālmēslu pieejamība. Eiropa no Krievijas ir eksportējusi ~50% no nepieciešamajiem minerālmēsliem, kuriem piegāžu alternatīvas Eiropai būs atrast sevišķi liels izaicinājums. Iepriekšējos graudu tirgus apskatos jau minējām, ka šobrīd minerālmēslu tirgus cerīgi raugās uz Indiju, kas varētu tuvākajā laikā uzsākt ražīgu minerālmēslu ražotņu darbību. Vēršam uzmanību, ka šis bija Indijas plāns pirms Krievijas iebrukuma un tas var strauji tikt mainīts, ņemot vērā arī Indijas pozīcijas par karu Ukrainā. Katrā ziņā šobrīd minerālmēslojums, dabas gāze un degvielas cenas ir kļuvušas par lieliem ģeopolitikas atslēgas faktoriem, kas ietekmēs globālo ekonomiku ilgtermiņā. Šo var saukt par krīzi, kura jau ir izraisījusi virkni politisku reakciju citās valstīs, pastiprinot bažas par protekcionisma pieaugumu un potenciāli negatīvajām sekām valstīm, kuras nav nodrošinātas ar pārtiku.

Prieks saredzēt un sadzirdēt, ka globālie graudu tirgus dalībnieki beidzot sāk runāt par problēmu – risinājumi kārtējo reizi un diemžēl nāk novēloti un jācer, ka Latvijas valdība (sevišķi Zemkopības Ministrija) spēs noorientēties telpā un laikā, lai aktīvi aizstāvētu Latvijas intereses lauksaimniecības sektorā. Šobrīd diemžēl mūsu Zemkopības Ministrija raugās uz problēmu ar pārliecību, ka tirgū viss ir kārtībā. Mums/Jums šis viedoklis jāmaina un jāparāda patiesā situācija Latvijas lauksaimniecībās.

Graudu tirgus dalībnieki šobrīd vēl saredz nelielu gaismas stariņu visā notiekošajā un tas tiek saistīts ar salīdzinoši labu sējumu stāvokli galvenajos graudu audzēšanas apgabalos. Tomēr nav pārliecības, ka tirgus spēs kompensēt Melnās jūras tirgus pilnīgu izstāšanos no eksporta tirgus nākošajā eksporta sezonā. Un ražas novākšana ir pēc daudziem mēnešiem, un klimatiskie apstākļi var situāciju strauji mainīt, tāpēc pat uz šo nelielo optimisma devu AgroPlatforma raugās piesardzīgi.

Ražas pieaugums galvenokārt tiek saistīts ar stabilu kukurūzas un ar kviešu un sorgo ražu prognozes pieaugumu, kas šodien ir lielākas par 2021./2022. gadu, un tiek prognozēts, ka graudu kopprodukcija sasniegs rekordaugstu apjomu 2284 miljoni tonnu (+3%). Jāņem vērā, ka pasaules patēriņš arī tiek prognozēts par 2% lielāks nekā iepriekšējā gadā, sasniedzot 2278 miljonus tonnu. Tiek arī prognozēts, ka pasaules tirdzniecība samazināsies par 3%, jo zaudēto Melnās jūras eksportu pilnībā nekompensēs citu izcelsmes preču pieaugums. Tāpēc šobrīd raudzīties uz tirgus piedāvājumu optimistiski ir daudz par agru.

Kviešu un rapšu cenas iepriekšējās nedēļās turpina strauji svārstīties, tomēr cenu tendencēs ir novērojams palielinājums. Decembra līgumu cenas iepriekšējā nedēļā sasniedza 327.75 EUR/t, iezīmējot jaunu decembra līgumu cenu rekordu. Savukārt novembra rapšu līgumu cenas iepriekšējā nedēļā palielinājās no 728.00 EUR/t līdz 733.25 EUR/t. Augstākais rapšu cenu rekords netiek sasniegts, kad tas tika reģistrēts 2022.gada 24.februārī 740.25 EUR/t.

  

Tirgus pārskats 2022.gada 7.martā

Putina karš Ukrainā - vai Krievijas ekonomika to var atļauties?

Krievijas valdošās varas uzsāktais karš ar Ukrainu turpinās jau 12 dienu. Ir šausminoši noskatīties uz Krievijas genocīdu pret Ukrainas tautu. Eiropas, ASV un pārējās NATO dalībvalstis bija pārāk maigas pret Krievijas valdošās varas režīmu 2014. un 2015.gadā un tas deva papildus stimulu Krievijas prezidentam turpināt noziedzīgas darbības un slepkavot nevainīgus cilvēkus Ukrainā.

Beidzot pasaules atlikusī valdošā elite ir ieraudzījusi Krievijas diktatora īstos nodomus, kas ne mazākajā mērā nav saistīti ar Krievijas labklājību un kopīgu labumu visai cilvēcei. Putins ir nolēmis “iznīcināt” Krieviju, “atmetot” tās ekonomiku vismaz 30 gadus senā attīstības stadijā.

Ieviestās sankcijas pret Krieviju vēl vietējie Krievijas iedzīvotāji neizjūt, bet tam ir paliekošas un ilgu laiku neatgriezeniskas sekas. Ja Krievija savu pastāvošo Varu nespēs nomainīt, tad kādu laiku mums kaimiņos būs vēl viena Ziemeļkoreja, kur valdošā režīma mašinērija dzīvos, bet pārējā tauta diemžēl izdzīvos un kalpos elitei. Jācer, ka Krievijas tauta beidzot sapratīs, kas ir lielās federācijas prezidents un kur “Krievijas kuģi” tās “pirātiskais kapteinis” stūrē.

Nedaudz aplūkosim pasaules lielākās ekonomikas, lai ieraudzītu Krievijas vietu pasaules ekonomikā. Pasaules ekonomiku kopā veido 193 ekonomikas jeb valstis, no kurām lielākā ir ASV. Pēc pēdējiem aprēķiniem 2021.gada nogalē pasaules kopējais IKP sastādīja 91.98 triljoni (T) USD. Pasaules vadošās ekonomikas pēc IKP 2021.gadā :

1. ASV (IKP: 20.49T USD)
2. Ķīna (IKP: 13.4T USD)
3. Japāna: (IKP: 4.97T USD)
4. Vācija: (IKP: 4.00T USD)
5. Lielbritānija: (IKP: 2.83T USD)
6. Francija: (IKP: 2.78T USD)
7. Indija: (IKP: 2.72T USD)
8. Itālija: (IKP: 2.07T USD)
9. Brazīlija: (IKP: 1.87T USD)
10. Kanāda: (IKP: 1.71T USD)

Savukārt Krievijas ekonomika ierindojas 12. vietā ar IKP 1.67T USD, piekāpjoties Dienvidkorejai, kuras IKP 2021.gadā sasniedza 1.74T USD. Turklāt svarīgi atcerēties, ka vairāk kā puse no Krievijas IKP ir saistīts ar Naftas un dabas gāzes resursiem. Šiem skaitļiem ir vērts pievērst uzmanību, jo karu ir uzsākusi valsts, kura šodien to īsti nevar atļauties un lielais sankciju vezums Krievijas ekonomiku vienkārši iznīcinās. Esmu pārliecināts, ka jebkura pasaules iedzīvotāja lielākā vēlēšanās ir kara darbības izbeigšana Ukrainā un Krievijas valdošas varas tūlītēja nomaiņa, tomēr Krievijā ir daudz nevainīgu cilvēku, kuriem būs jāeksistē Putina radītajā katastrofā.

Nevainīgās Ukrainas ekonomika ierindojas 57.vietā pasaulē ar IKP 147.17 miljardi USD 2021.gadā. Turklāt Ukrainas IKP uz vienu iedzīvotāju ir ~3 reizes mazāks salīdzinot ar Krieviju un tas ir otrs zemākais Eiropas valstīs.  Un šie Ukrainas rādītāji tikai vēlreiz apliecina, ka Krievijas prezidentam nav nekādi ekonomiski motīvi, lai uzsāktu karu ar Ukrainu.

Kviešu un rapšu tirgus

Globālās kviešu cenas lielākajai daļai lielāko eksportētāju pagājušajā mēnesī nedaudz pieauga, jo ģeopolitiskā spriedze Melnās jūras reģionā vairoja bažas par pieejamību, bet neviens nenojauta par kara darbības sākumu. Bažas par cenu kāpumu piepildījās un 2022.gada 24.februārī, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā un uz to reaģēja tirgi, cenas strauji palielinot. Šajā brīdī nav simpātiski runāt par fondu peļņu, bet bizness nezina, kas ir empātija un tāpēc pasaules kviešu biržās tiek runāts par ievērojamu peļņu, ko ir nopelnījuši fondi, kas vēl paspēja iegādāties nākotnes kviešu vai rapšu līgumus 2021.gada augustā, kad tirgus centās cenas noregulēt uz leju.

Vēl iepriekšējā mēnesī Pasaules kviešu tirgus prognozēja tirgu, rēķinoties ar kviešu apjomiem, ko piegādēs divi lielākie Melnās jūras tirgus eksportētāji – Krievija un Ukraina. Situācijas kviešu tirgū ir apgriezusies kājām gaisā un nav paredzams, cik ilgi tās tā saglabāsies.

Nav zināms vai Ukraina spēs un vai vispār būs jebkādi kviešu apjomi, ko Ukraina piegādās 2022.gada sezonā. Ir paredzams, ka ar Krieviju nevēlēsies sadarboties virkne kviešu importa valstis, kas ir nobalsojušas vai pievienojušās sankcijām pret Krieviju. Šo divu tirgus dalībnieku aiziešana no kviešu eksporta uzliek milzīgu nastu pārējiem, lai nodrošinātu pārtikas graudus pasaules apgabalos, kur graudi tiek importēti. Kopā no šī apgabala katru gadu tiek importēti ~55M t kviešu. Ukraina tieši konkurē ar Krieviju tuvējos tirgos, piemēram, Ēģiptē un Turcijā, un līdz šim ir bijusi ļoti konkurētspējīga. Gada pirmajos 5 mēnešos Ukraina plānoja ievērojami paplašināt kviešu eksportu uz Turciju un vēlējās padziļināt šīs tirdzniecības attiecības, parakstot divpusējo brīvās tirdzniecības līgumu. Pakistāna nesen ir bijusi globāla importētāja un šogad atkal paļāvās uz Ukrainas kviešiem, kuru cenas ir konkurētspējīgas. Šie ir tikai daļa tirgi, kurus skar Krievijas uzsāktais karš. Ar šo vēlamies attēlot, ka tirgus kustība šajā gādā būs sevišķi netradicionāla.

Daudzas Eiropas valstis apšauba savu spēju nodrošināt ar pārtiku sevi vai importa tirgus. Eiropas tirgus sāk apsvērt ieviest eksporta kvotu vai ārkārtas eksporta nodokļus. Neraugoties uz to, ka 90% no Francijas ziemas kviešu sējumiem tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi ar Francijas eksportētāji ir nobažījušies par nākošo sezonu piedāvājuma iespējām.

Kviešu cenas Parīzes biržā decembra līgumiem iepriekšējā nedēļā palielinājās no 283.00 EUR/t līdz 308.75 EUR/t nedēļas beigās. Augstākā fiksētā kviešu cena sasniedza 319.50 EUR/t, bet zemākā cena atsitās pie 285.50 EUR/t vērtības.

Savukārt rapšu cenas palielinājās no 655.50 EUR/t līdz 691.50 EUR/t jeb par ~5%. Nedēļas augstākā fiksētā cena sasniedz 702.00 EUR/t, bet zemākā cena atsitās pie 654.00 EUR/t. Tirgū paredzams rapšu un likumsakarīgi arī kviešu cenu kāpums straujā jēlnaftas cenas kāpuma dēļ – jēlnaftas cena 7.martā sasniedz 130.50 USD/brl. Šobrīd Krievijas tirgus izolācija no pasaules ekonomikas sāk skaļi atbalsoties lielo enerģijas resursu cenās. Tas skar un skars mūs visus. Piemēram, Ķīnas ekonomika, līdzīgi kā citi lielie spēlētāji, šobrīd ir ļoti nobažījusies par notikumu attīstību. Tirgus eksperti norāda, ka Ķīnai un citiem naftas importētājiem kaitēs cenu kāpums Putina kara dēļ. Ķīnas otrais līderis premjerministrs Li Kecjans sestdien brīdināja, ka “globālie apstākļi,” kas ir "nepastāvīgi, smagi un nenoteikti", un Pekinas ekonomisko mērķu sasniegšana prasīs "smagas pūles".

TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 28.februārī

Ko sagaidīt no eksporta un importa tirgus?

Vienas nedēļas laikā notikušie notikumi Ukrainā ir pārrakstījuši visu pasaules vēsturi. Eiropas Savienība un ASV burtiski vienas dienas laikā nogrieza Krievijas ekonomiku no globālās ekonomikas. Kādas sekas sagaidīt globālajiem pasaules un Baltijas tirgiem no Krievijas prezidenta neadekvātajām darbībā!?

Eiropas Savienības, ASV un citu valstu ieviesto sankciju saraksts pret Krievijas valdošo varu un Krievijas sabiedrību ir bargākais jebkad fiksētais – turklāt Eiropa sankciju sarakstam punktu vēl nav pielikusi, kas nozīmē, ka sankcijas paliks vēl stiprākas, ja Krievijas valdība nemainīs savu attieksmi. Šobrīd ne tiki Krievijas, bet diemžēl arī starptautiskā ekonomika ir nezināma kritiena priekšā. Sabiedrotajām ekonomikām nāksies pielikt milzīgas pūles un daudz darba, lai atjaunotu ekonomiku un nekavējoties mazinātu atkarību no Krievijas enerģijas un citām eksporta precēm.

Sankcijas, kas skar Krievijas finanšu sektoru nekavējoties skar arī preču apmaiņu, t.i., importu un eksportu. Krievijas top10 lielākais eksporta preču īpatsvars līdz šodienai sastādīja ~85% no kopējā eksporta preču groza, no kurām lielākā daļa ~65% sastāda enerģijas eksports. Savukārt Krievijas importa top10 preču īpatsvars sastāda ~60% no kopējā importa precēm. Krievija pēc Eiropas statistikas datiem ir atkarīga no sekojošām importa precēm, kas tiešā mērā ir pakļautas finanšu sankcijām un Krievijas atslēgšanai no starptautiskās norēķinu sistēmas SWIFT:

• Rūpnieciskā iekārtas un industriālā tehnika ~17%;
• Elektronika un elektropreces ~ 12%
• Auto rezerves daļas ~10%
• Farmaceitiskie izstrādājumi ~6%
• Plastmasas izstrādājumi ~4%
• Precīzie instrumenti ~3%
• Dzelzs un tērauda izstrādājumi – 3%
• Civilā aviācija ~2%
• u.c.

Cik atkarīgi mēs esam no ārpus Eiropas Savienības ražotās enerģijas?

Atkarības līmenis parāda, cik lielā mērā ekonomika paļaujas uz enerģijas importu, lai apmierinātu savas enerģijas vajadzības. To nosaka pēc neto importa īpatsvara pret bruto iekšzemes enerģijas patēriņu (tas ir saražotās enerģijas un neto importa summa). ES 2019. gadā atkarības līmenis bija 61%, kas nozīmē, ka vairāk nekā pusi no ES enerģijas vajadzībām apmierināja neto imports. Šis rādītājs svārstās no vairāk nekā 90 % Maltā, Luksemburgā un Kiprā līdz 10 % Polijā. Atkarības līmenis no enerģijas importa ir palielinājies kopš 2000. gada, kad tas bija tikai 56 %.

ES galvenokārt ir atkarīga no Krievijas attiecībā uz jēlnaftas, dabasgāzes un cietā kurināmā importu, kam seko Norvēģija attiecībā uz jēlnaftu un dabasgāzi. 2019.gadā jēlnaftas imports no Krievijas sastāda ~27% no Eiropas kopējā importa, dabas gāze ~40% un cietais kurināmais (akmeņogles) 46%.

No visa iepriekš minētā jāsecina, ka Krievijai uzliktās sankcijas tiešā mērā ietekmēs Eiropas Savienību un pārējās globālās ekonomikas. Mums būs jāiemācās dzīvot savādāk – pasaule vairs nebūs nekad tāda, kāda tā bija vakar. Jārēķinās, ka enerģijas tirgū būs cenu palielinājums, ko galvenokārt izraisīs sarežģītā enerģijas piegādes ķēde. Nav šaubu, ka vienas dienas laikā nav atrisināms dabas gāzes un jēlnaftas nodrošinājuma jautājums, ja no tirdzniecības tiek atslēgta Krievija – šodien tas vēl nav noticis, bet ar skatu nākotnē tas var notikt. Šodien ne tikai Eiropas Savienībai, bet katrai dalībvalstij atsevišķi nāksies atrast risinājums un jaunus papildus enerģijas piegādes partnerus, lai pēc iespējas ātrāk kļūtu neatkarīgas no Krievijas enerģijas.

Likumsakarīgi enerģija krīze pakļaus visas nozares, kas tiešā mērā ir saistītas ar enerģiju. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību - sākot ar degvielu un beidzot ar minerālmēsliem. Šobrīd ir paredzami vairāki iespējamie scenāriji, bet visi diemžēl iezīmē cenu palielināšanos un inflācijas draudus. Katra saražotā lauksaimniecības produkta vērtība pieaugs līdz ar izejvielu cenu pieaugumu. Šobrīd Eiropas Savienībā ir subsīdiju mehānisms, kas spēj stabilizēt lauksaimniecības preču ražošanu un tirdzniecību, bet vai Eiropas Savienība ir gatava palielināt subsīdiju programmu – uz šo jautājumu diemžēl atbildes vēl nav.

Šobrīd visi finanšu tirgi un preču biržas ir pakļauti straujām vērtību un cenu svārstībām, ko izraisa jebkurš manevrs no jebkura tirgū iesaistītā dalībnieka. Piemēri nav tālu jāmeklē – iepriekšējā nedēļā pēc Krievijas karaspēku ieiešanas Ukrainā kviešu cenas Parīzes biržā eksplodēja un diena sākās ar cenas palielinājumu +~40 EUR/t. Vai šis bija cenu kāpums un vai graudu tirgum ir jāuzskata, ka šī aktuālā kviešu cena!? Noteikti nē, jo šī bija tirgus reakcija uz notikumu, kas ietekmē kviešu tirgu, bet mums priekšā vēl daudz citi notikumi, kas tirgu un tirgus cenas ietekmēs vēl vairāk. Neatbildētie jautājumi – minerālmēslu un degvielas nākotnes cenas, kviešu ražas pie samazināta minerālmēslu daudzuma tirgū, EUR valūtas kurss, vai Melnās jūras tirgus spēs 2022.gadā piedalīties graudu eksportā utt. Graudaugu tirgu sagaida lielas pārmaiņas, kas saistītas ar eksporta plūsmu maiņu un piedāvājuma spēju apmierināt pieprasījumu. Turpiniet sekot notikumiem tirgū un mūsu rakstiem – kopā atradīsim pareizo virzienu izejai no sarežģītās situācijas.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 21.februārī

Graudu tirgus tendences un prognozes

Iepriekšējā tirgus apskatā informējām, ka graudu tirgus nesaskata sevišķi lielas ražošanas izmaiņas salīdzinot 2022.gada ražošanas prognozes ar 2021.gada faktu – analītiķi līdz februāra vidum prognozēja pat labāko kopējo graudaugu un kviešu ražu. Starptautiskā graudu padome (SGP) sāk precizēt savus aprēķinus un aina šobrīd attiecībā uz jauno 2022.gada ražas prognozi sāk palikt skaidrāka.

SGP februāra vidū, balstoties uz vadošo graudu ražošanas tirgus datiem, ir sākusi samazināt savu kopējo graudu ražas prognozi 2022.gadam par 5M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Eiropas populārākā graudaugu kultūra kvieši pēc SGP prognozēm paliks nemainīga, un visi vadošie kviešu audzēšanas apgabali šajā sezonā pie labvēlīgiem audzēšanas apstākļiem saržos 781M t kviešu (nevis 783M t, kā to prognozēja iepriekš). Pozitīvi, ka lieli kviešu un citu graudaugu tirgus dalībnieki aizvien vairāk izceļ minerālmēslu un citu ražošanai nepieciešamo izejmateriālu sadārdzinājumu, kas tiešā mērā var ietekmēt kopējās ražas, graudu kvalitāti un cenu. Svarīgs cenas un tirgus veidošanās elements ir graudaugu un eļļas augu tirgus indekss, kas pēdējā periodā ir palielinājies par 7%, iekrāsojot šo plaša patēriņa preču nozīmīgumu vēl vairāk. Turklāt indekss ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2012.gada septembra, kad graudu tirgū bija novērojams straujš cenu kāpums.

Kviešu ražas prognozes Eiropas kviešu audzēšanas apgabalos ir mainīgas – mazāk nozīmīgos kviešu audzēšanas apgabalos, kā piemēram, Austrija, Bulgārijā, Dānijā un Igaunijā kviešu kopējā plātība ir ievērojami palielinājusies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet Spānijā kopējā kviešu sējplatība ir samazinājusies. Tomēr vadošās kviešu audzētājas Francija, Rumānija un Vācija šajā gadā savas prognozes vairāk balsta uz ražas palielinājumu nevis kopējās sējplatības pieaugumu.

Vadošās Eiropas kviešu audzētājas uzskata, ka ziemāju sējas darbi tika veikti optimālos termiņos un pie labiem laika, augsnes mitruma apstākļiem. Ziema šogad ir bijusi salīdzinoši auksta, tomēr ziemas radītie postījumi līdz šim ir nenozīmīgi. Pēc Eiropas lauksaimnieku novērojumiem zemā ziemas temperatūra varētu ievērojami samazināt labības un eļļas augu kaitēkļu invāziju.

Eiropa šajā gadā prognozē kopā palielināt mīksto kviešu ražu no 118M t līdz 128M t, kas ļautu palielināt eksporta tempus un atgūt šīs eksporta sezonā zaudētos partnerus. Šogad tiek prognozēts arī kukurūzas graudu ražas pieaugums no 65M t līdz 71M t, salīdzinot ar 2021.gada sezonu. Kopējās ražas kritums tiek prognozēts miežiem (no 55M t līdz 53M t), rudziem (no 9M t līdz 8M t) un auzām (no 8M t līdz 7Mt). Pēc šā brīža aprēķiniem Eiropa 2022.gada sezonā plāno kopā ievākt 293M t graudaugu, kas ir 13M t vairāk kā iepriekšējā gadā.

Kviešu tirgus cenu aktuālā virzība

Graudaugu tirgus cenas līdzīgi kā citu plaša patēriņu cenas aizvien vairāk ietekmē un regulē globālās politiskās intrigas. Konflikts starp Ukrainu un Krieviju ir uzmanības epicentrā un ziņas no Krievijas un Ukrainas robežas ir kā luksoforā signāli preču biržām – labas ziņas nozīmē tūlītēju cenu pieaugumu, sliktas ziņas nozīmē tūlītēju cenu samazinājumu. Melnās jūras tirgus šobrīd ir vislielākais cietējs, jo šo tirgus cenu veidošanās formulas stipri atšķiras no Parīzes biržas cenām un formulām, kādas tās bija pirms konflikta. Šajā kontekstā ir grūti paredzēt, kas notiks tālāk, ņemot vērā, ka fundamentālie rādītāji vairs nav galvenais tirgus kustību virzītājspēks. Eiropas lielākie tirgus dalībnieki cenšas konfliktu mīkstināt diplomātiskā ceļā, kamēr ASV vēršas pret Krieviju ar jaunām sankcijām. Viena no agresīvākajam sankcijām būtu Krievijas izslēgšana no globālās banka sistēmas. ASV jau pirmos soļus ir spērusi, sankcionējot Krievijas bankas, neļaujot nekādas finanšu darbības ASV kontrolētajām bankām ar Krievijas bankā. Šādas sankcijas pastarpināti ietekmēs arī graudu tirgus.

Kviešu tirgus cenas pavasara iepirkuma indeksiem un rudens iepirkuma indeksiem atšķiras par ~10 EUR/t. Iepriekšējā nedēļā Parīzes biržā marta kviešu līgumu cenas visas nedēļas griezumā nosvārstījās no 274.50 EUR/ t līdz 262.50 EUR/t, tomēr cena nedēļas garuma palielinājās par 0.25 EUR/t jeb no 271.50 EUR/t līdz 271.75 EUR/t. Lielākas cenu izmaiņas bija novērojas maiju kviešu līgumiem, kur cena palielinājās nedēļas laikā no 272.00 EUR/t līdz 275.75 EUR/t un cenas svārstības nedēļas laikā notika no 276.50 EUR/t līdz 265.75 EUR/t. Līdzīga cenu proporcijas izmaiņa bija novērojama arī decembra līgumiem, kur cena nedēļas laikā palielinājās no 259.00 EUR/t līdz 262.75 EUR/t.

Šobrīd tirgus cenu izmaiņas tiešā mērā ir saistītas Krievijas/Ukrainas konflikta iznākumu, kas vēlāk var ietekmēt enerģijas, finanšu un plaša patēriņa tirgus cenas. Enerģijas cenām vēl palielinoties, notiks minerālmēslu pārcenošana, kas lauksaimniecības sektoru ietekmēs vēl vairāk un par Eiropas lielās ražas prognozēm sāksim runāt no nulles cikla.

Labas ziņas iepriekšējā nedēļā atnāca no Alžīrijas, kura iepriekšējā nedēļā ir pabeigusi savu pēdējā laika lielāko darījumu par 720 000 t kviešu iegādi, kuru nodrošinās Melnās jūras, Argentīnas un Francijas piegādātāji. Francijai daļēji izdevās atgūt savu vēsturisko eksporta partneri, tomēr tas ir izdevies stipras konkurences ceļā, kas apliecina, ka turpmāk Alžīrija izvērtēs arī citus kviešu piegādātājus un nepaļausies uz labajām tirdzniecības attiecībām ar Franciju.

Eļļas augi un pākšaugi

Pākšaugiem, kas ir bagāti ar uzturvielām un noturīgāki pret klimata pārmaiņām, ir arvien lielāka nozīme globālās pārtikas sistēmas veicināšanā, jo īpaši klimata pārmaiņu kontekstā.  Turpretim ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc pākšaugiem turpmākajos gados pieaugs, ņemot vērā pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu, ienākumu līmeņa pieaugumu un pārtikas patēriņa tendenču attīstību.

Šobrīd Āzija ir neapšaubāmi lielākais patēriņa reģions, un tā ir bijusi galvenais tirdzniecības izaugsmes virzītājspēks. Globālais pieprasījums pēc pākšaugu importa pieaug no gada uz gadu, tomēr 2021.gadā globālā tirdzniecība samazinājās par 9%. Šajā gadā kopējais pākšaugu ražošanas apjoms plāno pieaugt, bet imports/eksports šobrīd ir zem jautājuma zīmes, jo Āzija ir ievērojami palielinājusi savas sējplatībības, piesakot lielāku neatkarību no importa.

Situācijas projekcija 2022.gada eļļas augu ražai - kopējā eļļas augu sējplatība 2021./2022. gadam ir nemainīga salīdzinājumā ar decembra datiem un tā sastāda aptuveni 10,7 miljoni hektāru, kas ir par 0,5% vairāk nekā pagājušajā gadā, bet par 2,3% mazāka par piecu gadu vidējo rādītāju. Kopējā ES eļļas augu sēklu ražas prognoze 2021./2022. gadam ir nedaudz pārrēķināta, salīdzinot ar iepriekšējo periodu – kopējā raža tiek paredzēta līdz 30,33 miljoniem tonnu, ņemot vērā mazāku sojas pupu ražu Itālijā un Francijā. Iepriekšējā gadā ES tika saražotas 16.7 M t rapšu, 2.6M t sojas pupiņas un 9.0M t saules puķu sēklas, kas kopā deva 28.4M t eļļas augu, kopējais eļļas augu imports sastādīja 21.6M t jeb 76% no Eiropas eļļas augu ražas. 2022.gadā tiek prognozēts, ka Eiropa saražos 17M t rapšu, 2.6Mt sojas pupiņas un 10.6M t saules puķu sēklas, kas kopā veidos 30.3M t eļļas augu. Tas nozīmē, ka 2022.gadā Eiropai vajadzētu samazināt savu importa apjomu par ~2M t uz lielāku Eiropas eļļas augu ražas rēķina. Tomēr kopējais rapšu imports 2022.gadā tiek prognozēts 4.9M apmērā.

Rapšu tirgus cenas saglabājas salīdzinoši stabilas un augstas un, aplūkojot iepriekšējo rindkopu, nav šaubu par cenu stabilitāti. Parīzes biržas rapšu novembra līgumu cenas turpina palielināties no nedēļas uz nedēļu. Iepriekšējā nedēļā rapšu cenas palielinājās no 617.00 EUR/ t līdz 620 EUR/t un nedēļas augstākā cena sasniedza 623.00 EUR/t, bet nedēļas zemākā cenas nokritās līdz 604.25 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 7.februārī

Starptautiskā graudu padomes 2022.gada prognozes

Neraugoties uz mainīgajiem tirgus apstākļiem graudaugu tirgum netiek prognozētas izmaiņas salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem. Starptautiskā graudu padome (International Grains Council – IGC) 2022.gada sezonā prognozē nelielu kopējo kviešu ražas pieaugumu līdz 781M t, kas ir par 4M t vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pieaugums šobrīd tiek pamatots ar kviešu kopējās platības pieaugumu galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos – ASV, Eiropā, Krievija, Ukrainā, Kazahstānā, Kanādā un Austrālijā. Savukārt kopējai graudaugu ražai IGC prognozē nelielu ražas samazinājumu par 1M t līdz 2286M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tas nozīmē, ka šajā gadā IGC neredz lielas izmaiņas tirgū, balstoties uz informāciju par sējumu struktūru galvenajos labības audzēšanas apgabalos.

Kviešu globālajam patēriņam tiek prognozēts pieaugums par 1M t no 782M t 2021.gadā līdz 783M t 2022.gadā. Savukārt kopējam labības patēriņam tiek prognozēts samazinājums par 1M t līdz 2286M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Analizējot datus, ir vērts ņemt vērā, ka kopējais graudaugu patēriņš kopš 2018.gada vidēji ir pieaudzis par 48M t/gadā, bet šajā gadā tiek prognozētas vienāds salīdzinot ar 2021./2022.gada patēriņu. Bet kviešu patēriņš kopš 2018.gada vīdēji ir palielinājies par 14M t/gadā, un arī kviešu patēriņam šajā sezonā tiek prognozēta gandrīz vienādības zīme ar 2021.gada patēriņu.

Šobrīd tirgum neatbildētie jautājumi ir daudz, bet pats galvenais jautājums ir saistīts ar enerģijas krīzi, kas atstāj lielu “melno nezināmo caurumu” minerālmēslu pieejamībā un citu izejmateriālu izmaksās. Līdz šim vadošie tirgus spēlētāji balsta savas prognozes uz datiem, kas saistīti ar kopējo iesēto platību un vidējām ražām līdz šim, bet šis gads visā pasaulē būs atšķirīgs – minerālmēslu cenas ir palielinājušās vairāk kā divas reizes, bet pieejamība ir samazinājusies ~40%. Matemātiski tas nozīmē, ka ~40% lauku saimniecību Eiropā būs pakļautas riskam, ka labībai tīrumos būs nepietiekams daudzums barības vielu, kas atstās ietekmi uz kopējo ražu un kvalitāti.

Šobrīd graudaugu tirgus dalībnieki pacietīgi gada pavasari galvenajos graudaugu audzēšanas apgabalos, lai izdarītu pirmos secinājums par ziemas periodā nodarītajiem postījumiem, bet tirgū nav sevišķi liela aktivitāte, kas risinātu tuvākās nākotnes minerālmēslu krīzi. Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos esam pieminējuši, ka Āzijas valstīs ir izveidotas papildus subsīdiju programmas, kas atbalstīs/atbalsta lauksaimniekus tieši augsto minerālmēslu cenu dēļ, lai lauksaimnieki iegādātos augiem nepieciešamās barības vielas un nebūtu novērojami graudaugu ražas kritumi šīs problēmas dēļ. Vai Eiropā, ASV un Austrālijā tiek plānotas līdzīgas subsīdiju programmas – šobrīd šādas informācijas nav pieejamas.

Kviešu tirgus 2022.gada pirmajā mēnesī

Kviešu tirgus šobrīd sākas pārejas posms no 2021.gada ražas uz 2022.gada ražu, un tuvākajā laikā būs pirmie ziņojumi no galvenajiem kviešu audzēšanas apgabaliem par pārziemošanas rezultātiem. Kviešu cenas kopš 2022.gada 3.janvāra ir samazinājušās no 280.25 EUR/t līdz 262.00 EUR/t jeb par 6.5%. Kviešu darījumi Parīzes biržā arī samazinājušies no diena uz dienu – janvāra sākumu dienā notika darījumi par ~160 000 t, bet iepriekšējās nedēļas beigās darījumu skaits marta līgumiem samazinājās līdz ~100 000 t dienā. Līdzīga situācija veidojas Parīzes biržā ar 2022.gada kviešu maija līgumiem, kuriem cena no janvāra sākuma ir samazinājusies no 279.00 EUR/t līdz 265.00 EUR/t jeb 5%, bet darījumu skats dienā vidēji saglabājies nemainīgs kopš janvāra sākuma (100 000 t/dienā).

Šobrīd aplūkojot kviešu tirgus cenas un salīdzinot cenas starp tirdzniecības mēnešiem, jāsecina, ka Parīzes biržā 2022.gada decembra līgumu cenas ir pielīdzinājušās 2022.gada marta cenām – tas varētu nozīmēt, ka darījumi par marta līguma cenām vairs nav tik aktuāli un tirdzniecības līdz martam ir noslēgusies. Tirgū arī nav ierasta situācija, ka decembra līguma cenas pielīdzinās marta līgumu cenām, jo parasti marta līguma cenas ir augstākas par nākošās ražas cenām – šis nav slikts cenu veidošanās signāls, kas varētu nozīmēt, ka decembra kviešu cenas ir ieņēmušas labas starta pozīcijas. Savukārt kviešu darījumu cenas 2022.gada maija līgumiem ieņem straujāku cenu kāpuma virzienu, izsakot cenu vērtības vidējos aritmētiskos rādītājos, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc iepriekšējās ražas kviešiem saglabājas, bet tirdzniecība tiek koncentrēta uz Parīzes biržas maija mēneša indeksu.

Kviešu cenu Eiropā ietekmē Francijas stratēģiskās partneres Alžīrijas novēršanas no Eiropas izcelsmes kviešiem. Šāds tirgus pavērsiens atbrīvo Francijas kviešu krājumus, kas bija paredzēti Alžīrijai. Jāpiebilst, ka šis nav pirmais gadījums, kad Alžīrija ir rīkojusies šādi vai līdzīgi – un svarīgi arī piebilst, ka Francijai nebūs problēmas atrast citu kviešu eksporta kanālu, jo pieprasījums turpina saglabāties salīdzinoši stabils un iespējams arī Francija būs ieguvēja šajā situācijā.

Melnās jūras tirgus

Ķīna ir atļāvusi kviešu un miežu eksportu no visiem Krievijas reģioniem, atverot savu tirgu graudu eksportam no Krievijas ostām – ar šādu paziņojumu nāca klajā Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests. Iepriekš tikai septiņi reģioni varēja eksportēt graudus uz Ķīnu, un sarakstā nebija iekļauti Krievijas vadošie graudu ražošanas reģioni. Krievijas kviešu eksports varētu atņemt Eiropas, Ziemeļamerikas un Ukrainas kviešu tirgus daļu. Taču maz ticams, ka Krievijas eksports uz Ķīnu būtiski pieaugs šajā tirdzniecības gadā, jo Krievija nav mainījusi savu eksporta nodokļa politiku.

Minerālmēslu tirgus

2022. gada sākumā slāpekļa, fosfātu un sēra saturošo minerālmēslu prognozes ir gandrīz vienādas, salīdzinot ar 2021.gada beigām - tirgū aizvien saglabājas vēsturiski augstākās cenas, ir ierobežots piedāvājums un nelabvēlīgs maiņas kurss attiecībā pret saražoto produkcijas cenu. Šis viss apstākļu kopums visticamāk, paaugstinās mēslošanas līdzekļu cenas visā pasaulē, liekot lauksaimniekiem 2022. gada sākumā iegādāties mazākus mēslošanas līdzekļu apjomus. Minerālmēslu izplatītāji visticamāk iegādāsies mazākas minerālmēslu partijas, lai nepakļautu iegādāto minerālmēslu krājumus finanšu riskiem, nestabilo cenu svārstību dēļ. Tā rezultātā gala patērētājiem minerālmēslu iegāde būs saspīlēta un cenas būs mainīgas.

Urīnvielas cena 2021.gada decembrī palielinājās par 65%, turklāt lielākā daļa saražotās urīnvielas apjoma 2022. gada janvārī joprojām ir nepārdota, kas pastiprina faktu, ka minerālmēslu cena tuvākajā laikā nesamazināsies – vai nesamazināsies kamēr saražotās urīnvielas krājumi netiks iztirgoti. Minerālmēslu tirgus lielākās dalībnieces jeb minerālmēslu un minerālmēslu izejvielu ražotājas  ir Krievija, Ķīna un Baltkrievija, līdz ar to minerālmēslu tirgus ir pakļauts lielam politiskajam spiedienam. Ķīna un Krievija ir noteikušas eksporta ierobežojumus fosfātu mēslošanas līdzekļiem - Krievijas eksports tiks ierobežots līdz 5,35 miljoniem tonnu līdz 2022. gada maija beigām, bet Ķīnas ierobežojumi turpināsies līdz 2022. gada jūnijam. Dažiem mēslošanas līdzekļiem  iespējams ierobežojumi var tikt atcelti agrāk. Līdzīga situācija veidojas ar sēru saturošajiem minerālmēsliem, jo trešā lielākā sēru saturošo minerālmēslu ražotāja pasaulē ir Baltkrievija, kurai šobrīd ir noteiktas ASV sankcijas līdz 2022.gada 1.aprīlim.

Šobrīd minerālmēslu tirgū plāno ienākt jauni tirgus dalībnieki, kas varētu atvieglot minerālmēslu tirgus krīzi. Paredzams, ka tuvāko mēnešu laikā darbu sāks divas jaunas urīnvielas ražotnes Indijā. Taču, aizvien ir neatbildēts jautājums -  vai ar to pietiks, lai atvieglotu globālo minerālmēslu piedāvājumu. Jāņem arī vērā, ka tirgu ietekmē dažādi eksporta ierobežojumi, politiskās sankcijas, atšķirīgie vakcinācijas rādītāji dažādās valstīs un atšķirīgais Covid-19 atveseļošanās temps dažādās valstīs – tas viss nosaka, cik lielā mērā Eiropai būs jākonkurē ar citiem mēslošanas līdzekļu pircējiem.

Minerālmēslu tirgus ir ļoti saspīlēts un jācer, ka globāli tiks pieņemti pareizi lēmumu, lai galvenais barības ķēdes elements, lauksaimniecība pēc iespēja ātrāk varētu stabilizēties un izmaksas pret ieņēmumiem iegūtu pareizu proporciju.  

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 10.janvārī

2021.gads pārsteidza dažādu nozaru un tirgu dalībniekus ar straujiem cenu kāpumiem. Cenu kāpumi bija un aizvien ir novērojami gandrīz visās ar lauksaimniecību saistītajās nozarēs, kas izraisīja un aizvien izraisa neizbēgamu lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Šajā graudu tirgus pārskatā sadarbībā ar pasaules vadošajiem lauksaimniecības analītikas uzņēmumiem un lauksaimniecības bankām apskatīsim, kādi veidosies 2022.gada lauksaimniecības nozares iespējamiem scenāriji.

Kviešu tirgus

2021.gadā kviešu tirgus cenas turpināja iepriekšējo piecu gadu cenu veidošanās tendences. Cenas iepriekšējā gada sākumā ieņēma stabilas un salīdzinoši augstas vērtības, tomēr nelabvēlīgās laika prognozes atstāja paliekošas sekas uz globālo kviešu kopējiem krājumiem un kvalitāti, kā rezultātā kviešu cenas sasniedza jaunus, neredzētus cenu rekordus.

ABARE – Austrālijas lauksaimniecības, ekonomikas resursu un zinātņu birojs

Austrālijas zinātņu birojs paredz kviešu cenu kāpumu arī 2022.gadā, jo globālajos pasaules tirgos ir ievērojami samazinājušies pārtikas kviešu krājumi, kurus vienas sezonas laikā pasaulei atgūt neizdosies. Iepriekšējās divās sezonās vadošie kviešu audzēšanas tirgi (ASV, Krievija, Kanāda un Eiropa) ir piedzīvojuši nebijušu augstas kvalitātes kviešu tirgus daļas samazinājumu. Tāpēc ABARES prognozē, ka pasaules kviešu indikatorcena 2022.gada sezonā vidēji būs 330 USD/t jeb par 23% augstāka kā iepriekšējā 2021.gada sezonā. Austrālijas zinātņu birojs savas prognozes aplūko arī caur savas valsts tirgus prizmu un saredz, ka situācija augstas kvalitātes kviešu tirgū saglabāsies saspringta pat pie scenārija, ja Austrālijai 2022.gadā izdosies novākt augstas kvalitātes kviešu ražu. 2022.gadā nebūs novērojamas noieta vai pieprasījuma problēmas pēc augstas kvalitātes graudiem un vadošie importa tirgi būs gatavi pārmaksāt par labas kvalitātes preci. ABARES savā prognozē liek lielu uzsvaru uz Krievijas kviešu tirgu, kurš ir lielākais eksporta tirgus, tomēr akcentē, ka Krievijas eksporta apjoms jau uz šodienu ir samazinājies par 12% un ABARES saredz, ka eksporta apjomi samazināsies vēl papildus, jo Krievijā ieviestais eksporta nodoklis samazina eksporta apetīti. Tas nozīmē, ka importa tirgos būs novērojama spēlētāju maiņa. Bet ir liels jautājums – vai citi tirgus dalībnieki varēs aizpildīt iztrūkstošo augstas kvalitātes kviešu apjoma caurumu.

Austrālijas Sadraudzības banka

Austrālijas vadošā banka paredz un pievienojas ABARES ieskicētajam scenārijam, liekot lielu uzsvaru uz augstas kvalitātes kviešu iztrūkumu kviešu tirgū. Austrālijas banka atšķirībā no ABARES ir nedaudz piesardzīga izsakoties par kviešu cenu pieaugumu. Banka prognozē un iesaka vērot ziemas kviešu attīstību un provizorisko sējumu novērtēšanu pavasarī, akcentējot, ka 2022.gada ražas rādītāji pavasarī var ieviest cenu korekcijas.

FItch Solutions

Fitch Solutions nodrošina augsta līmeņa analītiku vadošajām pasaules bankām, lai apzinātu kredītriska un stratēģijas lēmumus, izmantojot uzticamus datus, ieskatu izpēti un spēcīgu analīzi globālajos tirgos un makroekonomiskajā vidē. Fitch prognozē, ka kviešu cenas sāks samazināties 2022.gada otrajā ceturksnī, sākoties jaunajai 2022.gada kviešu sezonai. Šis uzņēmums piedāvā pozitīvu sezonas prognozi un paredz pozitīvu kviešu krājumu prognozi atdzesējot nokaitēto pieprasījuma pusi. Fitch prognozē, ka kviešu ražošana 2022.gadā palielināsies par 2.6%, salīdzinot ar piecu gadu vidējo rādītāju, bet pieprasījums samazināsies par 0.8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad pieprasījums palielinājās par 5.4%. Šo faktoru rezultātā Fitch paredz, ka krājumu pārpalikums 2022.gada nogalē būs 11.4M t, kas palīdzēs samazināt kviešu cenas tirgū jau 2022.gada vidū. Tomēr Fitch Solutions akcentē, ka kviešu cenas 2022. gadā joprojām būs paaugstinātas, salīdzinot ar vēsturiskiem cenu standartiem, jo 11,4 miljonu tonnu pārpalikums ir neliels salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada vidējo krājumu pārpalikumu.

ING grupa

ING grupa ir Nīderlandes daudznacionāla banku un finanšu pakalpojumu korporācija, kuras galvenā mītne atrodas Amsterdamā un ING grupas pakalpojumu klāstā ir tiešās bankas pakalpojumi, investīciju bankas pakalpojumi, aktīvu pārvaldīšana un apdrošināšanas pakalpojumi. ING grupa uzskata, ka augstā kviešu cena stimulēs lauksaimniekus palielināt kopējās kviešu sējplatības, kas palielinās kopējās kviešu ražas 2022. un 2023.gadā un šīs tirgus izmaiņas atstās cenu samazināšanas ietekmi. Līdzīgi kā Fitch Solutions arī ING grupa paredz cenu samazinājumu 2022.gada otrajā ceturksnī. ING grupa savā prognozē neredz kviešu ražas palielinājumu Eiropā, bet kviešu ražas palielinājums galvenokārt tiek prognozēts ASV, Krievijā un Austrālijā. ING savā prognozē saredz, ka Kanādas tirgum arī vajadzētu atveseļoties no pavisam bēdīgās 2021.gada sezonas, lai gan globālā ilgtermiņa laika prognoze uzrāda pretējo. Tas nozīmē, ka Eiropas kviešu tirgus cenām vajadzētu pielīdzināties citiem globālajiem tirgiem, tomēr ING grupas redzējumā ir neatbildēts jautājums par Krievijas un Ukrainas iekšējo un eksporta politiku!?

Rabobank

Otra vadošā Nīderlandes banka paredz kviešu cenu palielinājumu līdz gada beigām un cenu samazinājumu pēdējā gada ceturksnī, jo šobrīd esošais krājumu iztrūkums nav kompensējams ar viena laba ražas gada iznākumu. Neraugoties uz izcilām kviešu cenām, sagaidāms, ka kviešu ražošana pieaugs tikai nedaudz, un tieši pieprasījuma kritums pēc lopbarības kviešiem ļaus veidoties pārpalikumam. Augstās izejmateriālu cenas un viena ha augstās izmaksas iespējams atturēs daudzus no intensīvas lauksaimniecības, kas samazinās kviešu ražu un atstās paliekošas sekas uz kviešu kvalitāti. Rabobank un ING grupa paredz kopējās sējplatības palielinājumu ASV 4.5%-5% robežās, bet Rabobank uzskata, ka ražas nevar prognozēt izcilas. Rabobank prognozē, ka Krievijas nenoteiktā eksporta nodokļu politika tiks turpināta, kas iespējams stimulēs Krievijas kviešu ražotājiem palielināt kopējo ražošanu. Pēc spēcīga eksporta un rekordlielajām Parīzes Matif kviešu cenām, visticamāk, arī Eiropas Savienība piedzīvos platību paplašināšanos. Tā kā jau ir iestājies neliels sausums, mēs lēšam, ka ES un Apvienotās Karalistes ražošanas apjoms ir 150 miljoni tonnu, kas ir par 4 miljoniem tonnu mazāk nekā 2021. gadā.

Rezumējot vadošo banku un analītikas uzņēmumu prognozes jāsecina, ka vairums eksperti paredz augsto kviešu cenu saglabāšanos un tirgus izmaiņas tiek paredzētas ar pirmajām reālajām aplēsēm par jauno 2022.gada kviešu ražu pēc ziemas perioda.

Rapšu tirgus

Rapšu tirgus cenas iepriekšējā 2021.gadā visizteiktāk pārrakstīja rapšu tirgus cenu vēsturi, pirmo reizi 2021.gada aprīlī Parīzes biržā maija līgumus tirgojot par 700 EUR/t. Bet ar šo tirgus cenu kāpums neapstājās, un cenas turpināja pārrakstīt vēsturi, sasniedzot pat 800 EUR/t.

Ko ieskicē vadoši tirgus analītiķi!?

ABARES -  Austrālijas lauksaimniecības, ekonomikas resursu un zinātņu birojs

Austrālijas zinātņu birojs uzskata, ka eļļas augu cenu pieaugums globālajos tirgos ir vēl vairāk palielinājis pieprasījumu pēc eļļas augiem. Globālajos tirgos ir ievērojami samazinājies rapšu piedāvājums, ko ievērojami ir ietekmējis sausums rapšu lielvalstī Kanādā. ABARES paredz, ka 2022.gadā rapšu ražošana turpinās samazināties līdz 7% jeb 68M t. Piedāvājuma samazināšanos nosaka sausuma apstākļi, kas ietekmē Kanādu, pasaulē lielāko rapšu eksportētāju, kur sagaidāms, ka 2021.–2022. gadā ražošana samazināsies par 33% līdz 13 miljoniem tonnu. Paredzams, ka Kanādas rapšu cena vidēji sasniegs rekordaugstu līmeni 799 USD/t 2021.–2022. gadā, kas ir par 85% virs piecu gadu vidējās cenas līdz 2020.–2021. gadam.

AWB -  Austrālijas kviešu audzētāju organizācija

AWB ir neatkarīga Austrālijas kviešu audzētāju organizācija. AWB prognozē ka eļļas augu pieprasījum 2022.gadā aizvien ietekmēs COVID-19 vīrusa pandēmija un jaunais vīrusa paveids Omicron eļļas augu un enerģijas tirgū radīs lielāku pieprasījuma samazinājumu. Tā rezultātā AWB saredz cenu samazinājumu uz pieprasījuma samazinājuma bāzes. AWB paredz, ka ES tikai 70% saražotajiem rapšiem izmantos biodīzeļdegvielas ražošanā, kas nozīmē, ka ES veidosies pārpalikumi. AWB tomēr izvairās prognozēt vai pieprasījuma samazinājums būs galvenais faktors, kas noteiks rapšu cenu tirgū, jo visi eļļas augu tirgi ir saistīti un neatņemama tirgus sastāvdaļa ir ražošanas tiešās izmaksas, kurām AWB neprognozē cenu kritumu. AWB ir cits skatījums, salīdzinot ar citiem analītiķiem, tomēr dažas tēzes ir vērā ņemamas, lai pievērstu uzmanību tirgus tendencēm nākotnē.

Strategie Grains

Francijas analītikas uzņēmums Strategie Grains prognozē, ka 2022.gadā rapšu pieprasījums samazināsies mazāk nekā piedāvājums, kā rezultātā ES rapšu krājumi atkal samazināsies. Eiropas rapšu bilance ir ļoti saspringta un tiek prognozēts, ka 2022.gada jūnija beigās rapšu krājumi sasniegs vēsturē zemāko krājumu līmeni – 0.7M t. Strategie Grains saspringtas ES un pasaules rapšu bilances dēļ prognozē vēsturiski augstākās cenas 2021.-2022.tirdzniecības gadā. Uzņēmums paredz, ka cenas nedaudz atdzisīs 2022.gada sākumā, kad tirgum būs pieejamas Dienvidamerikas sojas pupiņu jaunā raža, tomēr lielākais uzsvars tiek likts uz jauno rapšu ražu, kuru varēs sākt prognozēt pēc ziemas perioda un ir zināms, ka rapšu kopējā sējplatība Eiropā šajā gadā ir palielinājusies, salīdzinot ar pēdējiem 5 gadiem. Tā rezultātā Strategie Grains paredz, ka rapšu cenas nākošajā tirdzniecības gadā, kas sākas 2022.gada septembrī, varētu samazināties sabalansētākas tirgus krājumu situācijas dēļ.

Thomas Elder Markets

Rapšu tirgus varētu eksplodēt, ja radīsies papildus ražošanas problēmas. Pasaules rapšu krājumu attiecība pret izlietojumu ir 6% un tas ir zemākais līmenis kopš 203.gada – vidēji kopš 2010.gada rapšu krājumu pret izlietojumu ir 11%. Šīs sezonas beigās Thomas Elder Markets prognozē rapšu krājumus tikai 1.8M t apmērā.  Pasaule vēros laikapstākļus Kanādā un Eiropā, lai noskaidrotu tirgus virzienu - Neveiksmes gadījumā radīsies uguņošana. Tomēr realitāte ir tāda, ka mēs nezinām, kā tas izvērtīsies - tas varētu būt piegādes satricinājums, vai arī pasaule varētu būt pārpildīta ar bufera ražu. Thomas Elder Markets iesaka nākošās ražas rapšu cenas fiksāciju veikt tiklīdz jūtami un redzami cenu samazinājuma signāli.

LAUKSAIMNIECĪBAS TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 14.decembrī

Kviešu cenas nedaudz atkāpjas, bet…

Kviešu cenas Parīzes biržā pēdējo divi nedēļu laikā ir nedaudz atkāpušās no 300 EUR/t cenas robežas, bet kviešu tirgus analītiķi un lielie spēlētāji paredz cenu atgriešanos, norakstot šo cenu samazinājumu uz īslaicīgu pieprasījuma samazinājumu. Vēsturiskie cenu grafiki katru gadu uz ziemassvētku laiku uzrāda cenu samazinājumu, kas tiešā mērā tiek saistīts ar tirdzniecības tempu kritumu uz svētku rēķina. Kviešu cenas atdzīvosies un iespējams tas būs pamanāms pat vēl šī gada nogalē. Cenu pieaugumam pat tiek paredzēts sasniegt vēsturiski augstākās virsotnes, un tam ir vairāki spēcīgi argumenti, par kuriem tad arī runāsim šajā graudu tirgus apskatā.

ASV graudu tirgus cenas pēdējo nedēļu laikā ir samazinājusies no 9.00 USD/bušeli līdz 7.09 USD/bušeli, tomēr tirgus dalībnieki pārliecinoši uzskata, ka kviešu cenas ASV atgriezīsies iepriekšējā cenu līmenī, iestājoties Jaunajam gadam. Šobrīd cenu kritumi tiek argumentēts ar papildus maziem un ne sevišķi nozīmīgiem tirgus faktoriem, kas saistīti ar Argentīnas un Austrālijas kviešu ražas rezultātiem. Bet globālais tirgus arī apzinās, ka šie divi tirgi nespēs aizpildīt šā gada pārtikas kviešu caurumu. Šo tirgu eksporta piegādes remdēs tirgus satricinājumu īslaicīgi un vēl ir jautājums vai tas patiešām notiks, jo visu vēl sarežģītāku padara pieaugušās transporta izmaksas.

Tirgus cenām par labu spēlējošie pozitīvie signāli nekur nav pazuduši – aizvien tirgū tiek daudz signalizēts par pārtikas graudu nepietiekamību, Krievijas eksporta kvotām, dārgo loģistiku, lai graudu nogādātu līdz patērētājiem, augsto pieprasījumu no importa tirgiem un salīdzinoši mazo piedāvājumu no eksporta tirgiem, kuriem aizvien svarīgākā vērtība ir nodrošināt savus vietējos patērētājus un tad domāt par eksportu. Papildus jau ilgi signalizējošajiem signāliem, kviešu tirgus cenas sāk atbalstīt augstās minerālmēslu cenas un bažas par jauno COVID-19 vīrusa paveidu Omicron, kas atkal varētu ieviest jaunus preču apmaiņas ierobežojumus. Šī jau būs otrā reize un otrais gads pēc kārtas, kad mēs redzēsim, ko spēj paveikt vīruss. Tirgus dalībnieki uzskata, ka tieši Omicron izplatība vēl spēcīgāk ietekmēs plaša patēriņa preču cenu pieaugumu.

Nedaudz paturpinot par Krieviju - Krievijas peldošais eksporta nodoklis graudiem, visticamāk, tiks saglabāts vismaz nākamo ceturksni, turpinot ietekmēt kviešu pieejamību pasaules tirgū. Tiek ziņots, ka Maskava apsver iespēju ieviest aizvien jaunus eksporta nodokļus un  kvotas kviešiem, kas neizslēdz iespēju, ka šie regulējumi tiks attiecināti arī uz minerālmēsliem.

Šo visu cenu atbalstošo faktoru kopumam nav īstermiņa risinājuma, kas liecina par cenu saglabāšanos ilgākā periodā. Ko mēs saprotam ar ilgāku periodu!? Šobrīd galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos ir ziema, un ir grūti kaut ko paredzēt un noteikt, kamēr augi guļ un nav zināms, cik skarba būs ziema – tāpēc pirmās tirgus aplēses par ziemas kultūraugu pārziemošanu sniegs reālu tirgus virzību un tas notiks 2022.gada pavasarī. Jaunā gada pavasaris arī tiek uzlikts kā pirmais atskaites punkts, lai ieraudzītu kaut kādu tirgus situācijas izmaiņu, kas var būt abpusēji vērsta. Šobrīd gan atsauksimies uz lielākajiem kviešu tirgus dalībniekiem (ASV un Eiropu), kas paredz, ka kviešu cenas, sākoties jaunajai 2022./2023.gada ražas sezonai, tomēr samazināsies.

Ziemas sējumi 2022.gada sezonai

Svarīgi arī piebilst, ka Eiropas un Lielbritānijas tirgus dalībnieki 2022.gadā saredz kviešu ražas samazinājumu, kas var ieviest jaunas korekcijas attiecībā uz kviešu cenām Eiropā. Kviešu ražas samazinājums tiek balstīts uz proporcijas izmaiņām ziemas kultūraugu sējumos – lauksaimnieki Eiropā un Lielbritānijā augsto rapšu cenu dēļ ir izvēlējušies palielināt ziemas rapšu sējplatības, kas signalizē par rapšu kopējās ražas izaugsmi. Apkopojot kopējo Eiropas savienības 27 kviešu audzēšanas valstu ziemas kviešu sējumu platības, šā brīža aplēses norāda uz 2022.gada kviešu ražas samazinājumu līdz 139.80 M t, kas ir mazāk nekā 143.20 M t 2021.gadā. Liels samazinājums ir redzams Balkānu valstīs – Rumānija saražos 7.9M t (2021.gadā 11.1M t), Bulgārija saražos 5.7 M t (2021.gadā 7.2 M t). Par šiem diviem tirgus dalībniekiem Eiropai vajadzētu izteikt prognozes nekļūdīgi, salīdzinot ar tirgiem, kur ziemas periods ir krietni skaudrāks un neparedzamāks. Tiek prognozēts, ka Francijai, ES lielākajai kviešu ražotājam, 2022. gadā raža samazināsies līdz 34,5 miljoniem tonnu no 35,3 miljoniem pērn, savukārt otrajā audzētājā Vācijā mīksto kviešu produkcija samazināsies līdz 22,1 miljonam tonnu no 21,4 miljoniem. Vācijas šajā sezonā tomēr ir bijusi vairāk konservatīva, jo kopējās rapšu platības nav pieaugušas tik strauji, ka citos nozīmīgos Eiropas apgabalos.

Attiecībā uz rapšu sēklām, kas ir Eiropas galvenā eļļas augu sēklu kultūra, tirgus paredz un sagaida Eiropas un Lielbirtānijas ražošanas apjomu 20.00M t apmērā, salīdzinot ar 18,5 miljoniem tonnu 2021.gada sezonā. Kā jau iepriekš minējām – straujo rapšu ražas pieaugumu galvenokārt noteica lielākas sējplatības vairākās valstīs, tostarp Francijā, Lielbritānijā, Rumānijā un Bulgārijā.

Minerālmēslu tirgus

Aizvien vairāk globālais lauksaimniecības preču tirgus akcentē šoku, ar kuru saskaras šodien visa nozare. Tas, kas notiek minerālmēslu tirgū, var novest pie straujas pārtikas ražošanas samazinājuma un ievērojami palielināt pārtikas nodrošinājuma risku. Minerālmēslu tirgū notiekošais aizvien vairāk satrauc visus nozari. Šodien mēs nerunājam tikai par minerālmēslu pieejamību, bet arī par minerālmēslu cenu pat ja augiem nepieciešamais mēslojums būs pieejams. Lauksaimniecības sektors stūrē uz papildus naudas iepludināšanu tirgū, lai pārciestu tuvojošos, bet tomēr salīdzinoši reālos draudus. Un papildus naudas iepludināšana nav nekas labs, jo tas tūlītēji signalizē par inflācijas riskiem, kas var stipri apdraudēt nozari, jo lauksaimniecības ražošanas cikls ir garāks, kā to vēlas saredzēt vai saredz ekonomika.

Mēslošanas līdzekļu izmaksas šogad pieauga, augot pieprasījumam un zemākam piedāvājumam, jo rekordlielās dabasgāzes un ogļu cenas izraisīja ražošanas samazinājumu energoietilpīgajā mēslošanas līdzekļu nozarē. Pārtikas cenas pasaulē ir sasniegušas augstākās vērtības pēdējo desmit gadu laikā, un pieaugošās mēslošanas līdzekļu izmaksas tikai palielinās spiedienu uz pārtikas pieejamību un cenām, īpaši no importa atkarīgajās ekonomikām.

Arī minerālmēslu sakarā jāpiemin COVID-19, kas jau ir iznīcinājis neaprakstāmu miljonu cilvēku dzīvības. Tas ir arī iemanījies radīt iztikas līdzekļu samazinājumu miljoniem mājsaimniecību. Mēslojuma izmaksas skars ne tikai lauksaimniekus, bet arī tiks pārnestas uz patērētājiem (mājsaimniecībām), palielinot pārtikas cenas. Pārtikas cenu pieaugums situāciju padara un padarīs globāli drūmāku – tiks īpaši smagi skartas nabadzīgās valstis, kas ir atkarīgas no pārtikas importa.

Minerālmēslu sakarā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija brīdina par minerālmēslu haosu, 2022.gada sākumā, jo Eiropā, Ziemeļamerika un Ziemeļāzija vēsturiski veic lielākos iepirkumus, gatavojoties jaunajai sezonai. Šis gads būs atšķirīgs, jo minerālmēslu ražošana ir un paliks ierobežota. Minerālmēslu lielākie ražotāji ir veikuši urīnvielas iepirkumu, lai nodrošinātu ražošanu līdz 1.janvārim. Šodien nav prognozējams, kāds būs scenārijs pēc 1.janvāra.

Reaģējot uz to, lauksaimnieki visā pasaulē vai nu kavē pirkumus, cerot uz cenas samazinājumu, vai plāno samazināt mēslojuma izmantošanu, lai ietaupītu naudu. Situācija neapšaubāmi veidojas drūma, un acīmredzami lielajām ekonomikām tomēr būs jāievieš subsīdiju programmas, lai mazinātu pārtika pieejamības riskus un uzņemtu triecienu uz ekonomiku. Pirmais precedents jau ir Indija, kas 2021.gada novembrī ieviesa subsīdiju programmu, lai lauksaimnieki varētu iegādāties ražas nodrošināšanai nepieciešamos minerālmēslus.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 29.novembrī

Eiropas savienība palielina kviešu eksporta apjomu prognozes

Iepriekšējā nedēļā Eiropas komisija palielināja savas plānotas kviešu eksporta prognozes, kas ievērojami samazinās Eiropas kviešu krājumus eksporta sezonas beigās. Optimistiskās prognozes tiek izteiktas ar nosacījumu, ka 2022.gada kviešu raža attaisnos šobrīd uzliktās cerības. Šī gada eksporta sezonas paceltā latiņa palielina eksporta plānus par 16.8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un neraugoties uz eksporta sezonas sākumu, kas ieskicēja drūmāku noskaņojumu Eiropas eksportam. Līdz šim brīdim Eiropai ir izdevies nosūtīt eksportā 10.27M t kviešu un tas ir tikai par 3.9% labākās rādītājs kā pērn. Šobrīd lielākais Eiropas eksportētājs ir Rumānija, kuras pēdējā mēneša sūtījumi uz Ēģipti ir pieauguši deviņas reizes līdz 1.2M t. Svarīgi arī piebilst, ka Rumānija ir viens no mazāk skartajiem kviešu tirgiem, jo šajā sezonā netika sevišķi “traumēts” laika apstākļu ietekmes dēļ.

Eiropas kopējos kviešu krājumus nāksies samazināt arī uz vietējā patēriņa rēķina. Tiek prognozēts pieaugums kviešu realizācijai vietējā Eiropas tirgū, kas Eiropas kviešu krājumus līdz nākošajai ražai samazinās vēl par 1.2M t līdz 12.7M t. Šis šobrīd ir loģisks iznākums, jo Eiropas kviešu tirgus nevar sevišķi lepoties ar augstas kvalitātes kviešiem visos reģionos – līdz ar to preču tirdzniecība Eiropas līmenī ir risinājums, lai nodrošinātu mazāk nodrošinātos reģionus ar nepieciešamo pārtikas kviešu daudzumu. Eiropas komisija savas optimistiskās prognozes balsta uz faktiem, kas tiek salīdzināti ar pēdējiem diviem gadiem – 2022.gada ziemas kviešu sējas periods bija labvēlīgāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad Eiropā netika iesēti ziemas kviešu un ziemas rapši plānotajā apmērā nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ. Šobrīd nav precīzi ciparu par ziemas kviešu sējumiem Eiropā, bet aplēses uzrāda mērenu ziemas kviešu kopējās platības pieaugumu un salīdzinoši strauju ziemas rapšu sējumu pieaugumu, ko ir sevišķi veicinājusi augstā rapšu cena tirgū.

“Rudens laikapstākļi ir ļāvuši Eiropas lauksaimniekiem pabeigt ziemāju sēju bez būtiskiem ierobežojumiem, un lielāka daļa kultūraugu ir sadīguši labi un ir labā stāvoklī,” ziņo ES laikapstākļu uzraudzības aģentūra JRC MARS. MARS arī savlaicīgi brīdina, ka labvēlīga temperatūra, kas ir piemērota kultūraugu agrīnai attīstībai, var arī veicināt nevēlamu nezāļu, kaitēkļu un slimību attīstību, tāpēc ir rūpīgi jāuzrauga šīs kultūraugu problēmas līdz ziemas perioda beigām. Raugoties nākotnē ar tagadnes acīm, MARS vērš uzmanību, ka pašreizējais lietus deficīts Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos tomēr rada zināmas bažas par ziemāju labības attīstību. Turpinot par MARS novērojumiem un rapšiem - Eiropas ziemas rapša sējumi kopumā ir labā stāvoklī. Galvenajos audzēšanas reģionos rapši tika iesēti optimālos termiņos un labvēlīgos apstākļos, izņemot Rumāniju, kurā rapšu sējai bija sausi apstākļi.

Jāpiebilst, ka Eiropas komisija šobrīd vēl nav izskatījusi un izvērtējusi minerālmēslu cenu sadārdzinājumu, kas ir neatņemama sastāvdaļa, lai runātu un prognozētu Eiropas kviešu ražas apmērus 2022.gada sezonai. Līdz ar to neatkarīgie tirgus analītiķi šobrīd izvairās izteikt prognozes, jo apzinās, ka kopējās platības mērens vai straujš pieaugums nedrīkst tikt ņemts par apgalvojumu, ka nākoša gada ražai ir lielāks potenciāls kā pērn.

Baltijas valstīs ziemas kviešu sējumi ir apmierinoši un vietējās aptaujas liecina, ka lauksaimniekiem ir izdevies sējas darbus pabeigt optimālajos termiņos un ziemas kviešu sējumi pirms ziemas ir sasnieguši vēlamo attīstības stadiju, lai bažas par pārziemošanu būs mazākas. Šādu apgalvojumu nevar teikt par ziemas rapšiem, jo neraugoties uz sējas termiņu ievērošanu Baltijas valstīs ziemas rapši sējumi ir ļoti atšķirīgi. Laika apstākļi augusta beigās un septembra sākumā visos Baltijas valstu apgabalos nav bijuši vienādi, turklāt šajā sezonā ir bijusi liela nozīme sēšanas tehnoloģijas izvēlei – apgabalos ar mitrāku augsnes saturu tiešā sēja sevi ir attaisnojusi, bet apgabalos, kur nokrišņi augusta beigās un septembra sākumā bija mazā, tiešās sējas tehnoloģija sevi nav attaisnojusi un rapšu sējumi izskatās nevienlīdzīgi un raibi. Lielu ietekmi uz rapšu attīstību ir atstājusi gaisa temperatūra, kas šajā rudens sezonā ir bijusi zemāka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šobrīd par ziemas rapšu sējumiem Baltijas valstīs izteikt skaļus apgalvojumus būtu pāragri, jo iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka mazāk attīstījušies rapši rudens periodā spēj iedot labas ražas pie nosacījuma, ka laika apstākļi pārējā veģetācijas periodā ir optimāli.

Minerālmēslu krīze

Lauksaimniecības tirgu aizvien brīdina par minerālmēslu pieejamību 2022.gada sezonā. Mēslošanas līdzekļu pārdošanas apjoms pasaulē 2020. gadā pārsniedza 53 miljardus USD. ASV bāzētās kompānijas CF Industries izpilddirektors, kuram visā pasaulē ir deviņas ražotnes un kam septembrī bija vajadzīgs valdības atbalsts, lai turpinātu atvērt minerālmēslu ražošanas rūpnīcu Apvienotajā Karalistē, ir devis stingru brīdinājumu, ka globālā labības raža šajā sezonā samazināsies mēslošanas līdzekļu trūkuma dēļ. CF Industries ir pasaulē lielākais mēslojuma ražotājs. Dabasgāze ir galvenais izejmateriāls slāpekļa ražošanā. Dabasgāzes cenas Eiropā šogad līdz šim ir pieaugušas par aptuveni 500%, un tās ir nopietni ietekmējušas slāpekļa ražošanu. Eiropā šis cenu pieaugums ir līdzvērtīgs jēlnaftas tirdzniecībai aptuveni USD 200 par barelu. Dabasgāzes cenas ir augušas visur, bet Āzijā un ASV cenas ir nedaudz draudzīgākas - dabasgāzes cenas šajos reģionos ir pieaugušas tikai par aptuveni 150%, salīdzinot ar citiem nozīmīgiem tirgiem.

Enerģijas izmaksu pieaugums nav vienīgā problēma, kas ir veicinājusi straujo cenu kāpumu minerālmēslu tirgū. CF Industries šā gada sākumā nācās uz laiku apturēt ražošanu dažās tās ASV rūpnīcās pēc spēcīgajām vētrām ASV līča piekrastē. Otrs nozīmīgs tirgus pagrieziens ir saistīts ar mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju -  šā gada sākumā ASV un Eiropas Savienība noteica sankcijas pret lielāko minerālmēslu ražotāju Baltkrievijā - Belaruskali.

Mūsu lielākais kaimiņš Krievija novembra sākumā paziņoja, ka no decembra sešus mēnešus ierobežos slāpekļa mēslojuma eksportu. Eksporta kvota ir noteikta 5,9 miljonu tonnu slāpekļa un 5,3 miljonu tonnu apmērā slāpekli saturošam mēslošanas līdzekļiem. Lielākie Krievijas slāpekļa mēslošanas līdzekļu klienti, izņemot pašu Krieviju, ir Brazīlija un ASV. Arī Ķīna ir nozīmīgs minerālmēslu tirgus ražotājs pasaulē – Ķīna ir lielākā fosfātu ražotāja, kas ir aizliegusi eksportu vismaz līdz 2022. gada jūnijam. Lielākie Ķīnas mēslošanas līdzekļu pircēji ir Indija, Pakistāna un Dienvidaustrumāzijas valstis. Indija ir paziņojusi, ka piešķirs papildu subsīdiju USD 757,79 miljonu apmērā, lai lauksaimnieki varētu iegādāties fosfātu mēslojumu.

Eiropas Savienībai vajadzētu sekot Indijas piemēram un sākt plānot piešķirs papildus subsīdiju lauksaimniecības sektoram, lai mīkstinātu iespējamos pārtikas ražošanas draudus. Šobrīd tirgū neveidojas neviens pozitīvs signāls, kas liktu domāt, ka problemātiskā situācija minerālmēslu sektorā varētu  uzlaboties un tai ir redzama izeja īstermiņā. Šķiet tie lauksaimnieki, kas ir parūpējušies par minerālmēslu iegādi 2022.gada ražošanas vajadzībām var būt mierīgi, bet tiem, kuri vēl nav iegādājušies, priekšā lieli izaicinājumi – atrast minerālmēslus tirgū un atrast tos par ražošanai atbilstošu cenu.

Kviešu un rapšu cenas

Iepriekšējā nedēļa Parīzes biržā bija pēdējā decembra kviešu līgumu tirdzniecības nedēļa, kuras laikā nebija novērojamas sevišķi izteiktas kviešu cenu histērijas un nedēļa iesākās 303.75 EUR/t, bet nedēļas beigās līgumi tika tirgoti par 298.50 EUR/t. Nedēļas augstākā cena sasniedza 313.50 EUR/t. Jāpiezīmē, ka reālo darījumu skaits bija neliels un decembra iepirkumu sesija lika nojaust, ka tā ir beigusies jau nedēļas sākumā. Kviešu cenas salīdzinot ar iepriekšējo gadu jāsecina, ka kviešu cena šajā sezonā ir palielinājusies par 100 EUR/t jeb par ~33%.

Rapšu tirgus cenas šobrīd ir iegājušas mierīgākā fāzē, kas varētu turpināties līdz nākošajam iepirkuma vilnim un tas lieliski atspoguļojas rapšu biržas cenās Parīzē. Rapšu cenas februāra līgumiem nedaudz stagnē un atkāpjas no augstās 700 EUR/t cenas atzīmes. Tas nebūt neliecina par rapšu pietiekamību tirgū, tas vairāk liecina par pieprasījuma samazinājumu brīdi. Ir ierasts ka rapšu iepirkums Eiropā sadalās trīs galvenajos iepirkuma etapos – ražas laiks, gadu mija un agrais pavasaris pirms jaunās ražas. Rapšu cenas februāra līgumiem iepriekšējā nedēļā Parīzes biržā samazinājās no 680.00 EUR/t līdz 673.25 EUR/t, bet nedēļas augstāka rapšu cena sasniedza 695.75 EUR/t un zemākā cena atsitās pie 679.50 EUR/t.

LAUKSAIMNIECĪBAS TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 8.novembrī

Lielās loģistikas kompānijas sāk samazināt transportēšanas izmaksas

Lauksaimniecības un plaša patēriņa preču tirgus pieprasījumu un piedāvājumu lieliski pārzina loģistikas kompānijas, kas tirgos strādā vairākas dekādes. Loģistikas uzņēmumiem ir izcila datu bāze par preču kustību no gada uz gada par preču apjomiem, preču kvalitātēm un preču pircējiem/pārdevējiem. Šobrīd kuģu loģistikas uzņēmumos ir novērojums par preču kustības samazinājumu un ierasto maršrutu izmaiņām. Preču kustības viens no samazinājuma iemesliem ir augstās transportēšanas izmaksas, ko veicina enerģijas preču cenu kāpums visos globālajos tirgos.

Lielās loģistikas kompānijas apzinās, ka šodienas preču transportēšanas tarifiem ir jāsamazinās, lai radītu interesi importa un eksporta tirgos un iekustinātu vairāk preču tirdzniecību. Lielāko tarifu samazinājumu šobrīd izjūt lielie kuģi (capesize), kas pamatā nodrošina ogļu un dzelsrūdas pārvadāšanu. The Baltic Dry kuģu pārvadāšanas tarifi ir samazinājušies par 68%, bet Panamax kuģu tarifi ir samazinājušies par aptuveni 29%. Panamax ieratais izmēra raksturojums graudu pārvadājumiem ir 60 000 t. Savukārt handysize kuģu (20 000 t) transportēšanas tarifi ir samazinājušies par 16%. Tarifu samazināšana ir rezultējusies ar pieprasījuma un piedāvājuma pieaugumu un kravu kravu transportēšanas kāpumu. Apmēram mēnesi atpakaļ kravu pārvadājumi bija vidēji samazinājušies par 40%, bet šobrīd šis šausmīgais rādītājs ir ar tendenci atgriezties iepriekšējā gultnē.

Kuģu kravu transportēšanas tarifu samazinājums raisītu pastiprinātu interesi preču piegādēm no tālākiem attālumiem. Tas attiecas arī uz kviešu tirgiem, kur lielākās importa valstis varēs izskatīt piedāvājums no sev neierastiem reģioniem. Šobrīd kviešu tirgus liek pastiprinātu uzmanību un cerību uz dienvidu puslodes kviešu ražu, kas varētu kompensēt pārtikas kviešu nepietiekamību importa tirgos. Neraugoties, ka Saūda Arābija iepriekšējā nedēļā veica vērienīgu kviešu iepirkumu par salīdzinošu augstu cenu, kuru sadārdzinājumu veidoja arī pārvadājumu izmaksas, nākotnē Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu tirgiem būs iespēja izskatīt kviešu piegādes no Argentīnas. Eiropas un Melnās jūras tirgus dalībnieki uz Argentīnu sāk raudzīties kā šīs sezonas konkurentu.

Šāds signāls tirgū ir pirmais pēdējo trīs mēnešu laikā, kas signalizē par iespējamu cenu korekciju, ko veicinātu kviešu pieplūdums stresa pārņemtajos tirgos un konkurence starp vairākiem kviešu piegādātājiem.

Pirmās vēsmas par jauno kviešu ražu

Tomēr jau šodien kviešu tirgus dalībnieki sāk pievērst uzmanību jaunās kviešu ražas attīstībai pirms ziemas perioda. Tas nepieciešams, lai jau sāktu paredzēt kviešu ražas potenciālu un indicētu nākošās sezonas iepirkuma cenas. Šis brīdis ir sevišķi interesants tirgotājiem, jo visi piesardzīgi skatās uz cenu indeksiem nākošajā gadā, kas ir pielīdzinājušies šā brīža aktuālajām tirgus cenām un neviens nevēlas kļūdīties preču cenu noteikšanā. Jau šobrīd ir paredzams, ka pie nosacījuma, ka kviešu raža globālajos tirgos nākošajā sezonā būs nemainīga un cerams ar lielāku pārtikas graudu dominanci, tad kviešu cenām vajadzētu saglabāties un pielīdzināties vispārējām ekonomikas tendencēm, ko lielā mērā ietekmēs enerģijas krīze. Ja raža būs sliktāka, kā šajā sezonā, tad tas būs spēcīgs signāls par papildus cenu kāpumu tirgū un pastiprinātu pieprasījuma pieaugumu importa tirgos.

Raugoties uz kviešu ražas nākotnes perspektīvu šīs dienas acīm, jau tiek izteikti pirmie secinājumi par ASV ziemas kviešu sējumiem, kurus lauksaimnieki vērtē neapmierinoši. ASV ziemas kviešu sējumi ir pakļauti nevēlamam augsnes mitruma deficītam, kas neļauj augiem uzsākt veģetāciju. Šis ir pirmais nākotnes cenu kāpuma signāls un vienlaicīgi atbalsts kviešu cenām šodienas globālajos tirdzniecības darījumos.

Ar nepietiekamu augsnes mitrumu saskaras arī Ukrainas un Krievijas ziemas kviešu sējumi. Ukrainā aptuveni viena trešdaļa ziemas kviešu platības ir apdraudēta jau pirms ziemas perioda, kas liek skaudri raudzīties uz 2022.gada ražas potenciālu.

Šie šobrīd ir pirmie signāli, kas sākt papildus atbalstīt kviešu cenas un šie signāli būtu jāņem vērā un jāpatur atmiņā līdz nākoša gada pavasarim, jo priekšā ir ziemas periods un nav paredzams, cik sniegota vai auksta būs šī gada ziema visos galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos.

Lauksaimniecības preču cenu kāpumu spēcīgi atbalsta minerālmēslu tirgus

Lauksaimniecības preču cenu kāpumu spēcīgi atbalsta minerālmēslu tirgus, kas šobrīd vienlaicīgi arī šokē visu lauksaimniecības nozari. Mēslošanas līdzekļu cenas, kas jau tagad rada bažas par pārtiku pietiekamību, turpinās radīt "augšupvērstu spiedienu" uz pārtikas cenām. Minerālmēslu ražotāji brīdina par ražas samazināšanos slāpekļa trūkuma dēļ.

Pirms desmit gadiem G20 valstis izveidoja AMIS organizāciju, lai veicinātu nodrošinātību ar pārtiku un prognozētu tirgus tendences.  Šobrīd AMIS ir bažas, ka mēslojuma piegāde nebūs pietiekama nākamajai ražošanas sezonai un tas raisa nākošās bažas par globālo nodrošinātību ar pārtiku nākamajā gadā. "Ja zemnieki augsto cenu un deficīta dēļ samazinās mēslošanas līdzekļu izmantošanu, var būt mazākas ražas, kas var paaugstināt pārtikas cenas ražas laikā, kad pārtikas cenas jau ir sasniegušas pēdējo desmit gadu laikā augstāko līmeni," ceturtdien norādīja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kurā atrodas arī AMIS.

Faktiski mēslošanas līdzekļu cenu perspektīvas ir grūti prognozējamas, lai gan AMIS atzīmē pazīmes, ka tās varētu saglabāties augstas vismaz nākamos sešus mēnešus, ko atbalsta augstās enerģijas izmaksas, kas ir galvenās izmaksas, īpaši slāpekļa ražotājiem. Eiropā vēja enerģijas ražošana ir samazinājusies zemā vēja ātruma dēļ, savukārt sašķidrinātās dabasgāzes ražošana ir samazinājusies starp galvenajiem ražotājiem, un ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc enerģijas pieaugs, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas. "Tādējādi var sagaidīt, ka mēslošanas līdzekļu cenas tuvākajā nākotnē turpinās radīt augšupvērstu spiedienu uz pārtikas cenām," sacīja Amis. CF Industries, viens no galvenajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražotājiem, brīdina par slāpekļa minerālmēslu “reālu deficītu”, ko vēl vairāk saasina Krievijas eksporta ierobežojumi (Krievijas paziņojums par slāpekļa eksporta kvotām var radīt līdz 500 000 tonnu deficītu starptautiskajā tirgū). Mēslošanas līdzekļu nākotnes krīzes apstākļi ir tik intensīvi, ka lauksaimniecības valstu valdības var būt spiestas piekāpties vides mērķiem, lai atbalstītu slāpekļa piegādi un līdz ar to arī pārtikas ražošanu – “valdībām nāksies kapitulēt savu cilvēku prasībām un nodrošināt pārtiku par pieņemamu cenu, pat uz vides ierobežojumu vājināšanas rēķina,” sacīja AMIS.

CNH grupa līdzīgi kā AGCO grupa brīdina par loģistikas problēmām

Iepriekšējā nedēļā ieskicējām AGCO grupas redzējumu par piegādes ķēžu iespējamām problēmām lauksaimniecības mašīnu un rezerves daļu sakarā. Šajā nedēļā ieskicēsim CNH grupas redzējumu. CNH grupa galvenokārt ražo CASE un New Holland lauksaimniecības un celtniecības mašīnas un arī šī uzņēmumu grupa saredz šodienas un arī nākotnes problēmas piegāžu ķēdes, kuras kļūst aizvien sarežģītākas un lielākas.

CNH grupai ir divas reizes lielāks pieprasījums traktoriem un kombainiem, neraugoties uz to, ka uzņēmumu grupa paredzēja 10-15% pieprasījuma kritumu globālajā tirgū un 24% kritumu savu lauksaimniecības un celtniecības mašīnu segmentā.

Skots Vīns, CNH izpilddirektors, ziņoja par arvien sarežģītāku piegādes ķēdes situāciju saviem klientiem un izplatītājiem, atzīmējot akūtas problēmas ar piegādātājiem, kas ierobežos grupas ceturtā ceturkšņa sniegumu. CNH jau ir ierobežojis savu rūpnīcu darbību piegāžu ķēžu problēmu dēļ. Lielākās problēmas novērojamas elektronikas piegāžu ķēdēs. Tomēr Vīna kungs sacīja, ka CNH ir pārliecināts par gaišu nākotni grupai, kas, pateicoties personāla apbrīnojamam sniegumam, ceturksnī no jūlija līdz septembrim ir sasniegusi labus rezultātus.

Grupas ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 23% līdz 7,97 miljardiem ASV dolāru, pieaugot visās nodaļās, kas ietver Iveco autobusu un kravas automašīnu ekspluatāciju un spēka piedziņas dzinēju ražotāju FPT, kā arī transportlīdzekļu un būvniecības vienības. Koriģētā pamatdarbības pārsniedza 437 miljonu ASV dolāru rezultātu, ko investori bija gaidījuši un CNH akcijas, kas tiek kotētas Milānā, pēc krituma par 3,3% līdz 14,775 EUR agrīnajā tirdzniecībā, atguvās līdz 15,280 EUR.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 1.novembrī

Importa tirgi pieņem lielus lēmumus

Kviešu tirgus, kā jau tika prognozēts iepriekšējā nedēļā turpināja palielināt kviešu cenu vērtības, gāžot iepriekšējo cenu rekordu un sasniedzot jaunus cenu grieztus – 286.75 EUR/t. Tā ir loģiska reakcija uz tirgū izskanējošo apgalvojumu: “Cenu pieaugums būs neizbēgams!” Cenu saglabāšanās augstajā līmenī un nemitīgs pieaugums liek reaģēt un pieņemt lielus lēmumus galvenajiem pasaules kviešu importētājiem.

Saūda Arābija cenu pieauguma sakarā liek lielas likmes par kviešu cenu saglabāšanos vai pat papildus cenu kāpumu un pieņem lēmumu par kviešu iegādi pie augstajām tirgus cenām, nodrošinot kviešu krājumus līdz 2022.gadam. Līdz šim Saūda Arābijas kviešu piegādātājiem ir ierasta situācija, ka importētājs iegādājas vairāk, kā izsludināts iepirkuma konkursos, bet iepriekšējās nedēļā darījumi tirgu pārsteidza vēl vairāk. Saūda Arābija iepriekšējās nedēļas iepirkuma konkursā, kurā bija plānots iegādāties 360 000 t kviešu iegādājās par 40% vairāk un noslēgto līgumu kopējais apjoms sasniedza 550 000 t, bet šajā nedēļā paguva iegādāties 1.27M t 655 000 t vietā. Šis pirkums ir lielākais pirkums pēdējo 13 gadu laikā. Kviešu iegādes cena sasniedz 377.54 USD/t (~325.46 EUR/t).

Saūda Arābiju uz šādiem lēmumiem ir mudinājusi Ēģiptes rīcība, kas oktobra sākumā atcēla iepirkuma augsto cenas piedāvājumu dēļ, bet vēlāk iegādājās kviešus par vēl augstākām cenām no pārtrauktā konkursa dalībniekiem. Saūda Arābija komentē, ka iepirktie kvieši ir dārgi, bet tas tomēr garantē sirdsmieru par pārtikas pietiekamību.

Šīs ir vēl viens spēcīgs signāls kviešu tirgū par neizbēgamu kviešu cenu saglabāšanos vai pieaugumu, jo šādi vērienīgi pārtikas kviešu pirkumi ievērojami palielina pieprasījumu un samazina piedāvājuma iespējas tirgū. Citi importētāji noteikti rīkosies līdzīgi, lai nodrošinātu nepieciešamos kviešu krājumus savos tirgos.

Šādi tirdzniecības manevri apliecina, ka uzvarētāji ir tie, kas savus pirkumus jau ir veikuši iepriekš vai veic šajā brīdī, jo pārtikas kviešu pieejamība tirgū ir ierobežota un šīs sezonas piedāvājums nespēs apmierināt visus tirgus ar tiem nepieciešamajiem pārtikas graudiem. Importētājiem būs jāmeklē alternatīvas, lai pabarotu savus tirgus.

Kviešu tirgus cenu kāpums nevar būt bezgalīgs un cenu kāpuma beigs noteikti definēs importa tirgi kādā no brīžiem pasakot striktu nē piedāvājuma.

Šajā nedēļā Parīzes biržā kviešu decembra līgumiem iesākās pēdējā mēneša iepirkuma sesija un līdz novembra beigām tirgus var sagaidīt jaunus cenu rekordus un pārsteigumus. Nu jau ir ierasta situācija, ka katru nedēļu tiek uzstādi jaunu kviešu cenu rekordi un iepriekšējā nedēļā cenas palielinās no 282.00 EUR/t līdz 283.25 EUR/t,  bet svārstības notika no 279.25 EUR/t līdz pat 286.75 EUR/t. Baltijas kviešu tirgus cenas pielīdzinās vispārējām tirgus tendencēm, kur par pārtikas kviešiem pircēji ir gatavi piemaksāt prēmijas no +10… līdz +20 EUR/t, bet lopbarības graudiem pircēji piedāvā atlaides no -29 līdz 35 EUR/t.

AGCO grupas redzējums uz nākošo sezonu

Iepriekšējā nedēļā pieskārāmies tēmai par vispārēju inflāciju globālajā tirgū, kas ir novedusi pie izejvielu pārtikas sadārdzinājuma. Šoreiz paraudzīsimies no cita izejmateriālu skatu punkta, par ko ir sākusi runāt lielā AGCO grupa. AGCO lielākais pasaules lauksaimniecības tehnikas ražotājs, kas savlaicīgi brīdina lauksaimniekus par bezprecedenta loģistikas traucējiem rezerves daļu un jaunu lauksaimniecības mašīnu piegādes ķēdēs. Uzņēmums paredz peļņas samazināšanos tomēr akcentē, ka augstās graudaugu un eļļas augu tirgus cenas ir mudinājušas lauksaimniekus mainīt esošo tehnikas parku pret jaunu.

AGCO zaudējumi veidosies loģistikas posmos, kur piegādes ir saistītas ar izejmateriālu iegādi, jo viss paliek dārgāks un tas rada uzņēmumam papildus nākotnes zaudējumus darījumos, kas noslēgti jau šobrīd. Lauksaimniecības tehnikas ražotājam dažos tirgos pieprasījums pēc mašīnām ir palielinājies par 40%, kas izcils rādītājs, tomēr uzņēmuma vadītājs, Ēriks Hansotia komentē: "Piegādes ķēdes ierobežojumi pēdējo nedēļu laikā ir pastiprinājušies, ierobežojot mūsu spēju izpildīt mūsu ražošanas un pārdošanas prognozes." Viņš arī komentēja: “graudaugu cenas joprojām ir atbalstošas, un veselīgs lauksaimniecības ienākumu līmenis rada spēcīgu gala tirgus pieprasījumu."

AGCO savlaicīgais ziņojums mudina lauksaimniekus laicīgi plānot esošo lauksaimniecības iekārtu un mašīnu defektāciju un rezerves daļu pasūtīšanu. Ziņojums arī mudina pieņemt lēmumus par tehnika parka modernizēšanu, jo vēlāk sezonā ir paredzams piegāžu aizkavēšanās. Lauksaimniekiem šis ir iespēju un izaicinājumu laiks, jo esošās graudu cenas uzlabo saimniecību ekonomiskos un finanšu rādītājus šodien - tomēr lauksaimniekiem šodien jau ir jārēķinās ar nākotnes izmaksām un preču sadārdzinājumu, kas ekonomiku un finanšu rādītājus noliek iepriekšējās robežās.

Eļļas augu tirgus

Eļļas augu tirgus saglabā savu stabilitāti un neatlaidību uz cenu pieaugumu. Situācija tirgū ir bez izmaiņām un tā vien šķiet, ka līdz nākošās sezonas sākuma izmaiņu tirgū nebūs novērojamu. Rapšu pieprasījumus Eiropas tirgū aizvien saglabājas saspīlēts, kas neliecina par cenu samazinājumu tuvākajā laikā. Rapšu un citu eļļas augu tirgus cenas atbalsta enerģijas tirgus cenu kāpums, kas tiešā mērā ietekmē šos enerģijas augus. Ar sojas pupiņu un sojas eļļas cenas Ķīnā ir sasniegušas 10 gadu augstākos cenu sliekšņus, kas liecina, ka lielākais pasaules sojas patērētājs šobrīd ir gatavs maksāt lielāku cenu, radot papildus atbalstu eļļas augu tirgus cenām. Sojas pupiņu krājumi Ķīnā ir par 15% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – iespējams Ķīna tuvākajā laikā veiks lielāku sojas pupiņu partijas iegādi, lai izlīdzinātu krājumus un mazinātu nākotnes iztrūkumu iekšējā tirgū. Šis varētu veidoties kā vēl viens atbalsta mehānisms eļļas augu tirgū, kas papildus stimulētu eļļas augu cenas.  

Iepriekšējā nedēļa noslēdzās rapšu novembra līgumu tirdzniecība Parīzes biržā, kas pēdējā nedēļā uzrādīja jaunus cenu rekordus. Rapšu līgumu cena pēdējā tirdzniecības dienā uzkāpa līdz 705.00 EUER/t, kas līdz šim brīdim absolūtas cenu rekords tirgū. Savukārt februāra līgumu cenas novembra mēneša sesijai noslēdzoties vakar palielinās no 677.50 EUR/t līdz 689.25 EUR/t, kas liecina par tirgus cenu pielāgošanos iepriekšējai tirdzniecības sesijai.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 25.oktobrī

Kviešu tirgus fenomens

Globālie kviešu tirgi iepriekšējā nedēļā saņēma papildus atbalstu no Krievijas tirgus – Krievijas rubļa vērtība palielinājās par 1.9% (RUB:USD no 0.0140714 līdz 0.0143394). Rublis pirmo reizi gandrīz 16 mēnešu laikā pieauga līdz 70 ASV dolāriem par vienu dolāru, jo Krievijas centrālā banka, saskaroties ar augstāko inflāciju kopš 2016. gada sākuma, šogad sesto reizi paaugstināja procentu likmes – tās tika paaugstinātas par 0.75 punktiem, kas ir par 7.5% vairāk nekā investori bija gaidījuši. Tas nozīmē, ka Melnās jūras kvieši importa/eksporta tirgiem palika vēl vērtīgāki, bet vietējie kviešu tirgotājiem mazinās interese kviešu tirdzniecībā. Tā rezultātā kviešu cenas atlikušajos divos dominējošajos tirgos atkal palielinājās – ASV kviešu cenas palielinājās līdz 3.5%, bet Eiropā (Francijā) kviešu cenas palielinājās par 1.3%, nedēļu noslēdzot ar 280.00 EUR/t un iezīmējot jaunu šī gada Parīzes biržas decembra līgumu rekordu.

Parīzes kviešu cenu vērtības papildus iepriekš pieminētājam aspektam atbalstīja tirdzniecības sarunas ar Ķīnu, kura izrāda pastiprinātu interesi pēc Eiropas kviešiem. Šis fakts nepalika nepamanīts brokeru starpā un visdrīzākais tuvākā nākotnē šī pieprasījuma plūsma būs noteicošā, Eiropas tirgus cenu korekcijām.

Šobrīd tirgū ir novērojams fenomens, kurā, kviešu tirgus cenām pieaugot, pieprasījums neatslābs un paliek spēcīgāks. To var izskaidrot ar investoru vēlmi mazināt inflācijas radīto nākotnes zaudējumu – ieguvēji ir tie investori, kas iegādājušies kviešu līgumus birža pie zemākām cenām, bet šobrīd gūst peļņu pārdodot tos par krietni augstākām cenām. Naudas un investīciju plūsma kviešu tirgū ir tik intensīva, ka tā dabiski seko tendencēm un kviešu cenas palielinās. Atgādināsim, ka nemaz tik nesen mēs aplūkojām kviešu cenu, kura bija sasniegusi 270.00 EUR/t slieksni un tas šķita, kā viens no šā brīža maksimumiem – kā redzam nekas nav beidzies un cena turpina palielināties.

Šobrīd globālo kviešu tirgu nomāc tikai viens jautājums – cik spējīgi būs kviešu tirgus eksportētāji, lai fiziski veiktu kviešu piegāde uz importa tirgiem pat pie paaugstinātajām vērtībām. Tirgū valda uzskats, ka Eiropas eksporta tempi 2021./2022.gada eksporta sezonā nav ilgtspējīgi. Līdzīgs uzskats valda arī par Ukrainas tirgu, kurš šobrīd kviešu eksportā ir ieskrējies kā vēl nekad. Arī Krievijas eksportam nav ilgtermiņa iespēju un plānu, jo kviešu raža nav izdevusies kā plānots, rubļa vērtība grauj iekšējā tirgus vēlmi kaut ko tirgos un sen ievestā eksporta nodokļa politika nekur nav pazudusi – tā vēl vairāk grauj vēlmi kaut ko virzīt uz importa tirgiem (Krievijas kviešu eksporta nodoklis šonedēļ pieauga līdz 67,00 USD par tonnu). Rubļa kursa kāpums līdz spēcīgākajam kopš 2020. gada jūnija "tiek uzskatīts par kviešu cenu kāpumu."

Tirgū pa ilgiem laikiem izskan skaļi vārdi: ”Cenu pieaugums būs neizbēgams!” Krievijas prezidents Putins šobrīd smaida un tam ir savs pamats – mazs starptautiskais parāds, labvēlīgi augstas enerģijas cenas un strauji pieaugošs pieprasījums pēc lauksaimniecības mēslojuma. Ja Krievijai šajā sezonā būtu vēl lielāka iespēja kontrolēt pārtikas cenu inflāciju, tad varētu teikt, ka Krievija ir 2021.gada cenu kāpuma lielākā ieguvēja.

Kviešu tirgū ir sākusies masveida histērija. Kviešu patērētāji pieprasa kviešus ar augstu kvalitāti, bet piedāvājums ir ļoti ierobežots. ASV ir izziņojusi, ka būs pieejami augstas kvalitātes kvieši importa tirgiem, bet ASV krājumi arī esot ierobežoti un tie ne tuvu spēs apmierināt nokaitēto pieprasījumu. Ziņas par Austrālijas kviešu tirgu tiek uzskatītas par pārvērtētām un tirgi nepacietīgi gaida reālos Austrālijas ražas rādītājus. Kviešu tirgus dominējošajās ostās, kurās ir pieejami augstākas kvalitātes kvieši veidojas transporta “pudeles kakli,” kas rada piegāžu aizkavēšanos un palielina preču izmaksas. Patērētāji - pārtikas uzņēmumi paaugstina cenas, un tie nesaskata pieprasījuma kritumu. Viss vedina uz to, ka kvieši būs šā gada tirgus līderis, kukurūza būs sekotājs un soja būs atpalicēja, bet aizvien ir jautājums – ar ko viss šis beigsies un kādu cenu par to mēs maksāsim nākotnē!?

Paraugoties uz 2022.gada ražu un neiedziļinoties šā brīža augu attīstībā jāsecina no iepriekš minētā – enerģijas un lauksaimniecības mēslojuma cenām pieaugot tās atstās treknu nospiedumu uz kviešu ražu 2022.gadā. Šie cenu pieaugumi, protams, ietekmē audzēšanas resursus, kā arī pašu kultūraugu vērtības, un mēslojuma cenu pieaugums faktiski tiek uzskatīts par potenciāli graujošu ražas samazināšanas faktoru, kas nozīmē, ka lauksaimnieki “piespiedu kārtā” izmanto mazāk minerālmēslus.

Pievēršoties vairāk Eiropas sējās darbu progresam jāsecina, ka Eiropas lielākajai kviešu ražotājai Francijai, kviešu sējas darbi atpaliek, salīdzinot ar iepriekšējā gada sējas rādītājiem par aptuveni 14%. Līdz iepriekšējās nedēļas beigām Francija bija izdevies iesēt ~50% no paredzētajiem ziemas kviešu sējumiem. Tomēr Francijas lauksaimnieku vidū nav sevišķi liels stress, jo ir pārliecība ka darbus izdosies pabeigt vēlamajos termiņos.

Kviešu cenas Parīzes biržā decembra līgumiem iepriekšējā nedēļā palielinājās no 276.50 EUR/t līdz 280.00 EUR/t. Nedēļas augstākā kviešu sasniedza 280.75 EUR/t, bet nedēļas zemākā cena atdūrās pie 273.00 EUR/t vērtības.

Rapšu tirgus

Rapšu tirgus cenas līdzīgi kā maija līgumiem arī novembra līgumiem iemanījās palielināties līdz 700.00 EUR/t īsi pirms tirdzniecības sesijas beigām. Rapšu pieprasījumus Eiropas tirgū aizvien saglabājas saspīlēts, kas neliecina par cenu samazinājumu tuvākajā laikā. Rapšu un citu eļļas augu tirgus cenas atbalsta enerģijas tirgus cenu kāpums, kas tiešā mērā ietekmē šos enerģijas augus. Ar sojas pupiņu un sojas eļļas cenas Ķīnā ir sasniegušas 10 gadu augstākos cenu sliekšņus, kas liecina, ka lielākais pasaules sojas patērētājs šobrīd ir gatavs maksāt lielāku cenu, radot papildus atbalstu eļļas augu tirgus cenām. Sojas pupiņu krājumi Ķīnā ir par 15% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – iespējams Ķīna tuvākajā laikā veiks lielāku sojas pupiņu partijas iegādi, lai izlīdzinātu krājumus un mazinātu nākotnes iztrūkumu iekšējā tirgū. Šis varētu veidoties kā vēl viens atbalsta mehānisms eļļas augu tirgū, kas papildus stimulētu eļļas augu cenas.

Parīzes birža rapšu novembra līgumu cenas iepriekšējā nedēļā palielinājās no 672.00 EUR/t līdz 674.50 EUR/t, bet nedēļas augstākā vērtība sasniedza 700.00 EUR/t un nedēļas zemākā cena nokritās līdz 667.25 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 18.oktobrī

Situācija Baltijas valstīs

Baltijas valstīs ir noslēgusies ziemas kviešu sēja un šobrīd atliek nogaidīt kamēr ziemas kvieši pilnvērtīgi sadīgs, saceros un sasniegs vēlamo attīstības stadiju, lai pārziemošana notiktu bez problēmām. Gaisa temperatūras ir ievērojami pazeminājušās un darbi ar augu aizsardzības līdzekļiem paliek ierobežoti. Ziemas rapši, kas iesēti ievērojot optimālos sēšanas termiņus ir sasnieguši optimālu attīstība stadiju, lai tiem pirms ziemas varētu veikt auguma regulāciju, bet ziemas rapši, kas sēti augusta beigās ar lapu skaitu un augumu lielīties nevar – saimniekiem ir jāizvērtē vai augu regulācija ir nepieciešama, ja to gaisa temperatūras pieļaus darīt.

Baltijas valstīs ir iesākusies sējumu apdrošināšanas sezona un šajā sezonā ir nelielas izmaiņas attiecībā uz sējumu apdrošināšanu pret nelabvēlīgu pārziemošanu. Līdz šai sezonai apdrošināšanas sabiedrības piedāvāja apdrošināt kultūraugus pret mežā zvēru postījumiem ar iespējamās atlīdzības limitu – šajā sezonā saimniecības var apdrošināt sējumus bez meža zvēru postījuma atlīdzības limita ar nosacījumu, ka bojātie sējumi tiek pārsēti pavasarī. Šajā sezonā saimniecībām, kas izvēlēsies Compensa sējumu apdrošināšanu būs iespēja noteikt atlīdzības limitu nelabvēlīgas pārziemošanas atlīdzībai, t.i., atlīdzība netiks rēķināta no kopējās apdrošināšanas summas, bet apdrošināšanas ņēmējiem būs iespēja izvēlēties limitu no 100 līdz 500 EUR/ha. Sējumu apdrošināšanas ņēmējiem aizvien ir iespēja iegādāties polises ar LAD atbalstu. Polises var iegādāties izmantojot darījuma konta iespējas, kas var ievērojami atvieglot saimniecību naudas plūsmu, neiesaldējot naudas līdzekļus. Ņemot vērā, ka graudu un rapšu cenas ir ievērojami palielinājušas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, saimniekiem ir jāizvērtē hektāra vērtības, kas sastāda kopējo apdrošināšanas summu un no kuras tiek aprēķina apdrošināšanas polises prēmija. Vēlamies vērst uzmanību, ka sējumu apdrošināšana un risku pārvaldības programma, ko regulē ES regula Nr. 1307/2013 nosaka, ka tiek veidots kopfonds, lai izmaksātu finansiālas kompensācijas lauksaimniekiem par ekonomiskiem zaudējumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai dzīvnieku vai augu slimības uzliesmojums vai kaitēkļu invāzija vai vides incidents – tas nozīmē, ka sējumu apdrošināšanas kopējā summa ir katra saimnieka brīva un tomēr ekonomiski pamatota izvēle.

Kviešu tirgus

Kviešu tirgus cenas turpina palielināties, jo tirgū nav novērojamas sevišķi lielas izmaiņas un pieprasījums pēc kviešiem saglabājas augsts attiecība pret piedāvājuma iespējām. Neraugoties uz to, ka Francijā šajā sezonā nav izcila kviešu kvalitāte, Francijas vēsturiskie tirdzniecības partneri izvēlas tieši Francijas izcelsmes kviešus. Francijas lopbarības kvalitātes kvieši tiek tirgoti uz Eiropas ziemeļdaļu un Ķīnu. Ķīna neraugoties uz iepriekš pārtrauktajiem līgumiem ar Franciju ir uzsākusi jaunu tirdzniecības dialogu par lopbarības kviešu piegādēm. Francijai līdz šim ir izdevies pārspēt iepriekšējā gada eksporta rādītājus par 2M t, nosūtot eksportā vairāk kā 9.6M t. Pieprasījums nav vienīgais, kas atbalsta kviešu cenu pieaugumu. Tirgus cenas palielinās arī izejvielu cenu kāpuma ietekmē, un tirgum ir ļoti neskaidra vīzija par nākošās sezonas izejvielu cenām un to pieejamību – tas visvairāk attiecas uz minerālmēsliem.

Kviešu cena Parīzes biržā decembra līgumiem iepriekšējā nedēļā palielinājās no 269.50 EUR/t līdz 276.00 EUR/t jeb par 2.4%. Nedēļas augstākā tika sasniegta pēdējā nedēļas dienā un tā atsitās pie 276.75 EUR/t.

Rapšu tirgus

Rapšu cenas ir sasniegušas vēsturē augstākās vērtības un jāatzīmē, ka tirgus gandrīz jau ir pieradis, ka rapšu cena ir virs 600 EUR/t, kopš 15.septebra, kad pirmo reizi Parīzes biržā Novembra līgumu tika sākti slēgt par šādām cenām. Šobrīd tirgū sāk izskanēt viedokļi, ka šādas rapšu cenas nav ilgtermiņa rādītājs. Par pamatojumu šim viedoklim tiek piedāvāts Austrālijas rapšu ražas iznākums un eksporta iespējas uz Eiropu. Ja Austrālijas eksporta iespējas nespēs atdzesēt rapšu cenas Eiropā, tad tirgus nomierināsies 2022.gada sezonā, jo Eiropā ir ievērojami palielinājušās ziemas rapšu sējplatības, un tās varētu kompensēt rapšu deficītu Eiropā. Šajā sezonā Eiropas kopējā ziemas rapšu platība ir palielinājusies par 370 000 ha līdz 5.60M ha. Lielākais sējplatības palielinājums ir Francijā, kur sējas laikā bija ļoti optimāli laika apstākļi, lai rapši uzsāktu veģetāciju – šī iemesla dēļ Eiropa prognozē, ka pie labvēlīgiem augu attīstības apstākļiem Francija 2022.gadā varētu palielināt rapšu ražu par 15-20%. Francijai ar šādiem iespējamiem rādītājiem varētu izdoties pārspēt Vācijas kopējo rapšu sējplatību un ražas iznākumu 2022.gadā.

Raugoties uz Eiropas rapšu tirgu un izslēdzot citus tirgus dalībniekus, rapšu cenu kāpums Parīzes biržā šajā sezonā ir saistīts tikai ar nepietiekamu rapšu ražu Eiropā, kas pie saspringtās rapšu krājumu situācijas pirms sezonas ainu rapšu tirgū padarīja pavisam drūmu. Vietējais pieprasījums pārsniedz piedāvājumu vairākas reizes un rezultāts atspoguļojas Parīzes biržas cenu ciparos. Rapšu cenu straujais kāpums nenotiktu, ja deficītu varētu nomierināt ar importu no kāda cita tirgus, bet šajā sezonā šis nebija tik viennozīmīgi iespējams. Pasaules lielākā rapšu ražotāja Kanāda saskārās ar milzīgām laika apstākļu radītām problēmām, kas samazināja rapšu ražu līdz antirekorda rādītājam. Tirgus situācija attiecībā uz cenām varētu pamainīties novembrī vai decembrī, kad Austrālija būs gatava piedāvāt rapšus importa tirgiem. Austrālijai neraugoties uz nedaudz nelabvēlīgiem laika apstākļiem rapšu veģetācijas sākuma stadijā būs izdevies iegūt rekordaugstu rapšu ražu, tirgū iepludinot papildus 5M t rapšu.

Rapšu cenas Parīzes biržā novembra līgumiem iepriekšējā nedēļā nosvārstījās tomēr nedēļas griezumā tās palielinājās no 670.25 EUR/t līdz 672.50 EUR/t. Nedēļas zemākā reģistrētā vērtība atsitās pret 638.00 EUR/t, bet nedēļas augstāka cena sasniedza 677.50 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 11.oktobrī

Kviešu tirgus cenas pārsniedza 270 EUR/t cenas robežu.

Iepriekšējā nedēļā kviešu cenas turpina palielināties un nedēļas beigās pārsniedza 270 EUR/t cenas robežu. Šī nav slikta ziņa graudu ražotājiem un tirgotājiem, tomēr tirgus aizvien saglabājas neskaidrs, jo nav paredzamas kviešu cenu maksimālās robežas.

Pēc starptautiskā G20 samita graudaugu tirgus saņēma pastiprinātus signālus par kviešu cenu papildus vērtību pieaugumu, jo tieši pārtikas graudu ķēde paliek vēl vairāk saspīlēta pārtikas graudu trūkuma dēļ. Globāla pārtikas graudu piegāde šobrīd tiek vērtēta kā sliktākā pēdējo 20 gadu laikā. Samita laikā tika likts liels uzsvars uz pārtikas graudu piegādes dinamikas kritumu, kas vēl papildus rada stresu kviešu pieprasījuma pusē jeb galvenajās kviešu importa valstīs. Kviešu un arī citām pārtikas cenām paredz cenu pieaugumu, ko stimulēs pārtikas kviešu iztrūkums, enerģijas cenu pieaugums, kā arī mēslojuma un transporta izmaksu pieaugums, kas tiešā mērā saistīts ar enerģijas cenu pieaugumu. Turklāt neatņemams cenu pieauguma faktors ir kuģniecības krīze, kuras dēļ piegādes tiek kavētas vai ievērojami palielinās loģistikas izmaksas.

ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācija iepriekšējā nedēļā arī samazināja lietderīgi izmantojamo kviešu krājumu atlikumu līdz 13.6%. Atlikuma prognoze mēneša laikā ir samazinājusies no 15.2% līdz 13.6% un šis ir zemākais rādītājs kopš 2012./2013.gada eksporta sezonas.

Eiropas kviešu piegādes ķēdes jau saņem pirmos atteikumus par kviešu piegādēm neatbilstošas kvalitātes dēļ un nākotnē iespējams atteikumi būs vēl vairāk - iepriekšējā nedēļā jau minējām faktu, ka Ķīna ir ievērojami samazinājusi potenciālo kviešu importa apjomu no Eiropas. Likumsakarīgi Melnās jūras tirgus dalībvalstīm būtu jāuzņemas līderu pozīcijas un jāveic piegādes uz importa tirgiem, bet Krievijas iekšējā eksporta politika ievērojami limitē kviešu piegādes. Šajā sezonā Krievijas kviešu audzētājiem laika apstākļi bija labvēlīgāki, salīdzinot ar citiem kviešu audzēšanas reģioniem, tomēr tie nebija pietiekoši labi, lai Krievija sasniegtu sev uzstādīto 82M t ražas robežu. Turklāt Krievijas valdība pie šī brīža tirgus situācijas, kad kviešu cenas palielinās, sāk apsvērt domu par vēl papildus eksporta nodokļa ieviešanu jau esošajam eksporta nodoklim. Šāda Krievijas politika vēl vairāk mazinās kviešu eksportētāju apetīti.

Pārtika kviešu pieprasījums importa tirgos nesamazinās, bet vēl vairāk palielinās un šobrīd Krievija uzrāda eksporta tempu kritumu attiecība pret iepriekšējiem gadiem. Tas nozīmē, ka uz pārtikas kviešu tirdzniecību tiks uzlikts vēl lielāks spiediens nākotnē, kam likumsakarīgi vajadzētu atspoguļoties kviešu cenās.

Savukārt saskaņā ar Ukrainas Zemkopības ministrijas datiem kopš eksporta sezonas sākuma ir eksportēti 15,4 miljoni tonnu graudaugu, salīdzinot ar 13 miljoniem tonnu pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tas ietver 9,74M t kviešu, 3,91M t miežu un 1,49M t kukurūzas. Graudaugu eksporta mērķis šogad tiek palielināts līdz 61,5M t salīdzinājumā ar 44,7M t pērn.

Ēģipte, neraugoties uz straujo kviešu cenu pieaugumu, turpina iepirkt kviešus, jo apzinās, ka vēlāk pirkumi var būt vēl dārgāki. Pēdējā iepirkumu sesija Ēģiptei ir izmaksājusi par 7 USD/t vairāk kā iepriekšējā un pirmo reizi vēsturē Ēģipte iegādājās kviešu, kuru kopējās izmaksas pārsniedza 350 USD/t (304 EUR/t).

Šobrīd tiek diskutēts vai kviešu cenas pieaugums izraisīja pārtikas cenu kāpumu vai tomēr kviešu cenas pielīdzinājās globālajam pārtikas cenu kāpumam – situāciju varētu pielīdzināt vistas un olas situācijai. Tomēr starptautiskajos tirgos aizvien vairāk tiek runāts par inflāciju, kas ir izraisījusi visu plaša patēriņa preču cenu pieaugumu. Kviešu cenas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājušās par 33%, un kā redzam biržas grafikos pieaugums turpina palielināties. Cenas kviešu tirgū turpināja arī palielināties tad, kad kopējā graudu raža tika palielināta par 7.2M t līdz 776.7M t. Tas izskaidrojams ar to, ka pretī kopējās ražās pieaugumam tiek arī prognozēts graudaugu patēriņa pieaugums 18.6M t jeb 6.4%.

Kviešu cenas decembra līgumiem Parīzes birža iepriekšējā nedēļa palielinājās no 265.00 EUR/t līdz 269.00 EUR/t jeb par 1.5%, bet nedēļas augstāka cena sasniedza 272.00 EUR/t, gāžot kārtējo reizi iepriekšējās nedēļas rekorda cenu 265.75 EUR/t.

Rapšu tirgus.

Augu eļļu tirgū līdzīgi kā citos pārtikas tirgos novērojamas cenu kāpums – iepriekšējā mēnesī augu eļļu vidējās tirgus cenas palielinājās par 1.7%, ko galvenokārt veicināja palmu eļļas tirgus cenu kāpums, sasniedzot 10 gadu augstāko vērtību. Palmu eļļas cenu kāpumu veicināja globālais importa pieprasījums, ko stimulēja bažas par Malaizijas palmu eļļas ražošanas jaudu potenciālu, kas šobrīd ir mazāks, salīdzinot ar iepriekšējiem ražošanas periodiem.

Starp eļļas augiem un augu eļļām bija un ir novērojams cenu samazinājums tikai sojas tirgū, ko veicina ASV sojas pupiņu raža un Ķīnas salīdzinoši kūtrā sojas pupiņu pirkšana. Rapšu tirgus aizvien saglabājas bez izmaiņām, un tirgus cenas ir pieaugošas. Kanādas rapšu ražas ir zem katras kritikas, kas vēl vairāk pastiprina bažas par rapšu pieejamību 2021./2022.gada eksporta un pārstrādes sezonā.

Rapšu cenas novembra līgumiem Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā turpināja palielināties no 640.00 EUR/t līdz 667.50 EUR/t jeb par 4.1%. Nedēļas augstākā cena strauji uzņēma kursu 700.00 EUR/t, bet apstājās pie 685.00 EUR/t. Rapšu cenās, salīdzinot ar jēlnaftas cenām, ir ieraugāma likumsakarība – jēlnaftas cena iepriekšējā nedēļā palielinājās no 75.90 USD/brl līdz 79.35 USD/brl jeb par 4.3%.

    

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 5.oktobrī

HB4 – ģenētiski modificēti kvieši

Šajā graudu tirgus apskatā vairāk apskatīsim iespējamās nākotnes graudu tirgus tendences, kas tiek saistītas ar pārtikas graudu ražošanu, lai apmierinātu straujo nākotnes pārtikas pieprasījuma pieaugumu.

Saskaņā ar ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pētījumiem un aprēķiniem, pasaulē līdz 2035.gadam ir gaidāms pārtikas ražošanas un patēriņa pieaugums par 50%, no kura kviešu patēriņam prognozē pieaugumu par 20%. Ņemot vērā klimatiskās izmaiņas un pēdējo gadu kviešu ražošanas problēmas, tirgū tiek meklētas dažādas kviešu audzēšanas alternatīvas, ar kurām palielināt kviešu ražu esošajās kviešu audzēšanas platībās un pielāgoties klimatiskajām pārmaiņām. Šajā sakarā pārtikas un lauksaimniecības organizācija apskata ģenētiski modificētu kviešu audzēšanas iespējas, lai apmierinātu pārtikas pieprasījuma pieaugumu.

Šajā sakarā jau 2020.gada oktobrī Argentīnas un Argentīnas lauksaimniecības ministrija kļuva par pirmo valsti, kas apstiprināja ģenētiski modificētu kviešu celmu HB4, ko kopīgi radīja Argentīnas uzņēmums Bioceres Crop Solutions Corporation un franču sēklu specializētais uzņēmums Florimond-Desprez. Ģenētiski modificēto kviešu HB4 izstrādātāji apgalvo, ka šiem kviešiem ir par 20% lielākas ražas potenciāls un šie kvieši ir izturīgāki pret sausiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar tradicionālajām kviešu šķirnēm.

Argentīna jau līdz 2020.gada oktobrim var tikt uzskatīta par ģenētiski modificētas pārtikas ražošanas lielvalsti, jo no Argentīnas 38M ha aramzemes 65% tiek kultivēti ģenētiski modificēti kultūraugi – galvenokārt šobrīd Argentīta audzē ģenētiski modificētas sojas pupiņas, kukurūzu un kokvilnu. 2021./2022. ražošanas gadā 6.5M ha platībā Argentīna plāno iesēt kviešus no kuriem 55 000 ha tiks iesēti HB4 kvieši. Argentīna prognozē, ka 2022.gada pirmā ģenētiski modificētā kviešu raža dos 260 000 t lielu ražu.  

Argentīna ir Latīņamerikas lielākā kviešu ražotāja, un tā ražo aptuveni 5% no kopējās pasaules kviešu produkcijas. 2020./2021. kviešu ražošanas gada kopējā kviešu raža ir aptuveni 17M t no kurām 10M t tiek un tiks eksportētas. Argentīnas kviešu eksporta stratēģiskais partneris līdz šim ir Brazīlija, kura importē 85% (aptuveni 7M t) no Argentīnas eksportam paredzētajiem kviešiem. Brazīlija arī praktizē un atbalsta biotehnoloģisku kultūraugu ražošanu un ieņem otro vietu pasaulē aiz ASV. Brazīlija ģenētiski modificētu kultūraugu ražošanu pirmo reizi ieviesa 1998.gadā un līdz šim šie kultūraugi ir uzrādījuši izcilus rezultātus salīdzinot ar tradicionālajiem augiem. Brazīlijas ģenētiski modificētās sojas pupiņas uzrāda par 26% labāku sniegumu, bet kukurūzas par 64% līdz pat 152% labāku sniegumu.

Argentīna plāno, ka daļu no pirmajiem ģenētiski modificētajiem kviešiem importēs Brazīlija. Savukārt Brazīlijas ģenētiskā tirgus opozīcija un kviešu dzirnavnieki ir citās domās un - drīz pēc Argentīnas paziņojuma par atbalstu HB4 celma kviešiem, Brazīlijas tirgus dalībnieki paziņoja, ka iespējams ģenētiski modificētie kvieši netiks importēti un izmantoti pārtikas ražošanā. Brazīlijas tirgus dalībnieki ir veikuši aptauju, kuras rezultāti uzrāda, ka 90% no Brazīlijas patērētājiem nav gatavi ģenētiski modificētiem kviešiem, savukārt citas pasaules valstis 100% noliedz jebkādu gatavību ģenētiski modificētiem kviešiem. Brazīlijas tirgus dalībnieki uzsver: “Mēs nevēlamies būs izmēģinājuma jūras cūciņas!” Iebildumi pret ģenētiski modificētu kviešu kultivēšanu nav pilnībā neracionāli, jo daudzi nozares eksperti ir noraizējušies par tradicionālo kviešu audzēšanas un pārstrādes tehnoloģijas savietojamību ar ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu un pārstrādi.

Ņemot vērā, kā vizuālas atšķirības starp ģenētiski modificētiem un tradicionāliem kviešiem nav novērojamas, pastāv iespēja, ka Argentīna eksportējot kviešu var veidot dažādo kviešu maisījumu. Tāpēc Brazīlija izskata iespēju pilnībā boikotēt kviešu importu no Argentīnas. Tas nozīmē, ka 2021./2022. eksporta sezonā var uzrasties brīvas 7M t kviešu t no Argentīnas, kas tiks piedāvātas cietiem alternatīviem importa tirgiem. Šobrīd Argentīna izskata kviešu eksporta piedāvājumus no Urugvajas un Paragvajas, kuras abas ir Brazīlijas sauszemes kaimiņvalstis. Šajā sakarā ieguvējas ir citas tradicionālo kviešu audzēšanas valstis (Kanāda, ASV, Eiropas savienība un Krievija), kurām būs iespēja piedāvāt kviešus boikotējošajai Brazīlijai.

Šobrīd ģenētiski modificētās pārtikas tirgū ir izveidojusies interesanta situācija, kurā otrs lielākas ģenētiski modificētu kultūraugu kultivētājs (Brazīlija) atsakās no ģenētiski modificētiem kultūraugiem – šajā gadījumā no kviešiem. Ir saskatāmas bažas par jebkādu ģenētiski modificētas pārtikas produkcijas kvalitāti, ko paši ražo un piedāvā patērētājiem. Neraugoties uz pirmajām tirgus emocijām, kviešu tirgus redz, ka ģenētiski modificētu kviešu audzēšanas laika deglis ir aizdedzināts un, balstoties uz līdzšinējo situāciju, ģenētiski modificēti kvieši ir viens no nākotnes pārtikas problēmas risinājumiem.

Kviešu tirgus

Iepriekšējā nedēļā ASV lauksaimniecības departaments publicēja kārtējo ikmēneša ziņojumu par situāciju lauksaimniecības preču tirgū, kurš rezonēja globālajā tirgū, izsaucot cenu pieaugumu kviešu tirgū, bet cenu samazinājumu kukurūzas un sojas pupiņu tirgū. ASV kviešu raža šajā sezonā ir papildus samazinājusies par 1.4M t no iepriekšējā pārskata un kopējā kviešu raža pirmo reizi kopš 2002.gada ir zem 45M t. ASV bez kviešu ražas samazinājuma problēmas ir arī kvalitātes problēmas, kas novērojamas gan cietajos, gan mīkstajos kviešos.

Atliek secināt, ka šajā sezonā nav vietas uz pasaules, kur nebūtu novērojamas kviešu ražas vai kvalitātes problēmas. Un to mums lieliski apstiprina kvieši cenas – Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā kviešu cenas pirmo reizi pārkāpa psiholoģisko 260.00 EUR/t robežu, sasniedzot pat 265.75 EUR/t augstāko vērtību. Nedēļas griezumā cenas palielinājās no 253.25 EUR/t līdz 164.25 EUR/t jeb par 4.2%. Savukārt kopš gada sākuma cenas ir pieaugušas no 194.00 EUR/t līdz 264.25 EUR/t jeb par 26.6%.

Piebildīsim faktus, ka kopš gada sākuma EUR vērtība pret USD ir samazinājusies no 1.22390 līdz 1.15928 jeb par 5.3%, bet jēlnaftas cena ir palielinājusies 48.40 USD/brl līdz 75.88 USD/brl jeb par 36.2%.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 27.septembrī

Kviešu tirgus kvalitātes problēmas

2021.gada graudu ražas novākšanas sezona ir noslēgusies visos pasaules galvenajos graudu audzēšanas apgabalos un situācija kviešu tirgū ir salīdzinoši drūma, jo ir izveidojies garš saraksts, kurš aizvien papildinās ar valstīm, kurās šogad ir kviešu kvalitātes problēma. Līdz šim brīdim Eiropā tikai Rumānijai ir izdevies neiekļūt to valstu sarakstā un ievākt kviešus galvenokārt pārtikas kvalitātē. Slīkto kviešu kvalitātes sarakstam nosacīti ir pievienojusies arī Ukraina, kura līdz šim tika pielīdzināta Rumānijai. Tas nozīmē, ka tirdzniecības cīņas par pārtikas kvalitātes graudiem tikai pieaugs spēkā un iespējams tas atsauksies uz kviešu cenām tirgū.

Pēc Starptautiskās graudu padomes aprēķiniem kopējā graudaugu bilance šajā gadā būs pozitīva, bet bilancē ir ierēķināti visi graudaugi, neaplūkojot kviešu kvalitātes problēmu atsevišķi. Līdz šim vienīgais graudaugu tirgus krājumu atbalstošais aspekts ir kukurūza, kuras raža šajā gadā patiešām ir un izskatās, ka arī saglabāsies lieliska, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Gada sākumā jau rakstījām, ka ASV ir iesējusi rekorda platības ar kukurūzu salīdzinoši augstās tirgus cenas dēļ un augstā Ķīnas pieprasījuma dēļ. Vai ASV lauksaimnieku lēmums būs bijis pareizs - to tuvākajā nākotnē parādīs starptautiskā graudaugu tirdzniecība un dominējošo importa tirgu spēja iemainīt kviešus pret kukurūzu.

2021/2022.gada eksporta sezona un eksporta sadalījums būs neierastāks, kā citus gadus, kad Eiropā vai Melnās jūras tirgos ir novērojamas kvalitātes un/vai ražas problēmas. Šādas situācijās kviešu tirdzniecības darījumos dalību piesaka Austrālija, bet šogad izskatās Austrālija būs atradusi savu stratēģisko kviešu eksporta kanālu. Neraugoties uz saspīlēto tirdzniecības situāciju starp Austrāliju un Ķīnu, Ķīna ir izrādījusi sevišķi lielu interesi par visiem Austrālijas eksportam paredzētajiem kviešiem. Starp Ķīnu un Austrāliju ir uzsāktas sarunas par liela apjoma darījumiem, jo Ķīna apzinās, ka Austrālija šogad, neraugoties salīdzinoši mazajiem ražošanas apjomiem, būs noteicēja tirdzniecības darījumos. Ķīna ir pasaules lielākā lauksaimniecības produktu importētāja un tas ir neizbēgami, ka lielos darījumos veidojas saspīlētas situācijas ar saviem stratēģiskajiem partneriem. Atgādināsim par tirdzniecības kaujām starp ASV un Ķīnu 2020.gadā, kas beidzās ar vienošanas un tirdzniecības attiecību atjaunošanos. Šobrīd Ķīna Austrālijai ir uzlikusi ierobežojumus vīna, miežu un ogļu importam, taču kviešu importam tiek atvērti visi ceļi un durvis.

Ķīna ir pasaulē lielākā kviešu ražotāja un patērētāja, taču tai joprojām trūkst vajadzīgās kvalitātes un kvantitātes. Ķīna vēlas turpināt arī attiecības ar Eiropu, piekāpjoties kvalitātes jautājumiem, tomēr arī Eiropas kapacitātes šajā sezonā ir ierobežotas. Iepriekšējā graudu pārskatā jau minējām, ka Ķīna pārtiku sauc par “taktisko ieroci,” bez kura šai lielvalstij nav iespēju saglabāt savu ietekmi starptautiskā tirdzniecības arēna arī ar citām plaša patēriņa precēm. “Tas viss ir saistīts ar kviešu kvalitāti, piegādes izdevīgumu un pareizu kviešu cenu. Kad runa ir par pārtikas nodrošināšanu Ķīnai ierobežotā tirgū, tad Ķīna ir gatava spert dažādus pretimnākošus soļus,” sacīja Melburnas Nacionālās Austrālijas bankas lauksaimniecības biznesa ekonomists Fins Zībels.

Ķīna plāno iegādāties vismaz 2 t no katra Austrālijas kviešu hektāra. Ir tapis arī zināms tas, ka Ķīna ir atcēlusi vairākus Ķīnas un Francijas kviešu tirdzniecības darījumus salīdzinoši sliktās kviešu kvalitātes dēļ. Paredzams, ka Ķīnai šajā sezonā ir nepieciešamas 149M t kviešu, lai apmierinātu patēriņu, kas nozīmē, kā šī brīža kviešu paredzamais iztrūkums ir ~10M t apmērā.

Ķīnai nopērkot lielāko Austrālijas eksporta paredzēto kviešu apjomu tiks izmainītas eksporta plūsmas prognozes uz Āfrikas valstīm. Tas arī nozīmē, ka pieaugs konkurence pēc pārtikas kviešiem šajā importa tirgus reģionā un šis veidojas par spēcīgu pārtikas kviešu atbalstošo faktoru Eiropas un Melnās jūras tirgos.

Baltijas valstīs aplūkojot starptautisko darījumu tabulas ir redzams, ka lielā apjomā ir lopbarības kviešu eksporta piedāvājumi no mūsu tirgotājiem, kam pretī ir ļoti neliels lopbarības importa piedāvājumu skaits. Savukārt nav pārsteigums, ka pārtikas kviešu pieprasījuma tabulas ir pilnas ar cenu piedāvājumiem, kas cits par citu ir labāki, bet piedāvājums ir ievērojami nelies un/vai ierobežots. Tas tikai liecina par pārtikas kviešu cenu saglabāšanos vai pat pieaugumu tuvākajā laikā, bet lopbarības kviešu cenu samazinājumu pārprodukcijas dēļ.

Kviešu cenas iepriekšējā nedēļa palielinājās no 246.75 EUR/t līdz 253.25 EUR/t, bet nedēļas augstākā fiksētā cena nedaudz pārsniedz nedēļas noslēdzošo cenu, sasniedzot 253.75 EUR/t. Kviešu tirgū aizvien ir novērojamas cenu svārstības un to pierāda decembra līgumu zemākā cenas, kas apstājās pie 243.25 EUR/t, kas nozīmē, ka cenu svārstības iepriekšējā nedēļā bija 10.50 EUR/t jeb 4.13% robežās. EUR/USD valūtas indekss iepriekšējā nedēļā sevišķi neizmainījās, tomēr saglabājas salīdzinoši zems – nedēļas sākuma 1.17300, nedēļas beigās 1.17204.

AgroPlatformā kviešu cenas formulas ir uzlabojušās, neraugoties, ka palielinās arī Decembra biržas indekss. Šobrīd Kviešu pircēji ostās piedāvā sekojošas kviešu cenas formulas:

• 14% proteīna kviešiem (+16 EUR/t pie DEC21)
• 13% proteīna kviešiem (+10 EUR/t no DEC21)
• 12% proteīna kviešiem (-3 EUR/t no DEC21)
• 11% proteīna kviešiem (-7 EUR/t no DEC21)
• Lopbarība (-27 EUR/t no DEC21)

Rapšu tirgus

Rapšu tirgus cenas arī iepriekšējā nedēļā turpina pārsteigt un tiek uzstādīts kārtējais jaunais rapšu cenas rekords, rapšu cenai Parīzes biržā novembra līgumiem pakāpjoties līdz 623.00 EUR/t. Eiropas rapšu tirgus apzinās deficīta draudus tuvākajā nākotnē, tāpēc cenas nebeidz palielināties, lai pievērtu jaunus un jaunus rapšu piegādes kanālus. Eiropa šajā sezonā ir saražojusi 17.6M t rapšu, bet lai nodrošināt nepieciešamo rapšu pārstrādes jaudu un saražotu minimāli biodegvielas daudzumu ir nepieciešami vismaz 22.5M t rapšu sēkliņu.

Šobrīd par rapšu cenu pieaugumu Eiropa un pasaulē “atbildība” jāuzņemas Kanādai, kuras rapšu ražas sausumu dēļ ir  sliktākās kopš 2013.gada. Turklāt šajā sezonā rapšu pārstrādātāji uzrāda ievērojami lielākus pārstrādes tempus, ko nespēj nodrošināt piegādes – līdz šim pārstrādes tempi ir pieauguši 6.8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet papildus importa piegādes ir samazinājušas 37%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Lai papildus veicinātu rapšu piedāvājumu, pircēji Parīzē novembra līgumiem piemēro papildus piemaksu +33…35 EUR/t. Rapšu cenas iepriekšējā nedēļā palielinājās no 596.75 EUR/t līdz 619.50 EUR/t jeb par 3.67%. Nedēļas cenu svārstības novērojamas 31.75 EUR/t jeb 5.1% robežās.

Straujais un vienlaicīgi stabilais rapšu cenu kāpums beidzot ir veicinājis Eiropas lauksaimniekus palielināt ziemas rapšu platības 2022.gada rapšu ražai. Rapšu cenu kāpums ir kļuvis arī interesants tiem lauksaimniekiem, kas pārtrauca rapšus audzēt neonikotinoīdu ierobežojumu dēļ. Francijas un Vācijas ziemas rapšu sējumi šobrīd izskatās lieliski un sēšanas nosacījumi biji optimāli.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 20.septembrī

Jaunas tirgus izmaiņas kviešu tirgū

Kviešu tirgus aizvien ir pakļauts jaunām izmaiņām un tirgus dalībniekiem jāpielāgojas jauniem izaicinājumiem. Līdz šim kviešu tirgus bija jau sācis pielāgoties situācijai, kurā Eiropā, Krievijā, ASV un Kanādā ir ražas un kvalitātes problēmas, liekot galvenās cerības uz Ukrainu, Rumāniju un Austrāliju, bet situācija pēdējo nedēļu laikā mainās un arī Austrāliju ir skārušas kviešu audzēšanas problēmas. Arī lielākais graudaugu importa dalībnieks Ķīna sāk aktivizēties un izteikt savas 2021./2022.gada importa vēlmes ciparos, kas kviešu tirgum uzliek lielu papildus slodzi šajā salīdzinoši smagajā graudaugu sezonā. Par šo un citām tirgum aktuālām tēmām runāsim šajā graudu tirgus pārskatā.

Baltijas valstīs lauksaimnieki ir pabeiguši ļoti apgrūtinošo graudu novākšanas sezonu un ir sākuši domāt par nākošo ražu, aizvien sējot 2022.gada ziemas kviešus. Laika apstākļi šobrīd ir apmierinoši darbu veikšanai, tomēr lauksaimniecības eksperti iesaki savlaicīgi padomāt par agronomisko tehnoloģiju, liekot uzsvaru uz nezāļu ierobežošanu rudenī. Nezāles ierobežojot rudenī, tiek noņemta papildus darba slodze pavasarī, un tas ir lielāks garants labākai ražai nākošā gada rudenī.

Intensīvās kviešu audzēšanas tehnoloģijas neatņemama sastāvdaļa ir minerālmēsli, kuriem šogad ir novērojams cenu pieaugums un ierobežota pieejamība tirgū. To veicina laikapstākļu anomālijas, vispārējā preču cenu inflācija un piegādes ķēdes vājās vietas, bet galvenokārt cenas palielinās saspringta piedāvājuma un augsta pieprasījums dēļ. Situācija minerālmēslu tirgū paliek vēl saspringtāka, jo Norvēģijas Yara samazina Eiropas amonjaka ražošanu dabasgāzes cenu kāpuma dēļ – ar šādu ziņu piektdien nāca klajā mēslojuma ražotājs, kas papildus liecina par pārtikas ražošanas izejvielu izmaksu pieaugumu. Yara līdz nākamajai nedēļai būs samazinājusi ražošanas jaudas aptuveni par 40% no Eiropas tirgum paredzētā amonjaka. Yara ir otrs lielākais pasaules amonjaka ražotājs, kura jauda Eiropā ir 4,9 miljoni tonnu gadā, no kuriem aptuveni 2 miljoni tiks ietekmēti augstās dabas gāzes cenas dēļ. Eiropas slāpekļa ražotājiem pastāv opcija iepirkt amonjaku no citiem pasaules apgabaliem, kur dabas gāzes cenas ir zemākas un ražošana ir izdevīgāka, tomēr neatkarīgi no šīs papildus opcijas ir paredzama minerālmēslu ierobežota pieejamība 2022.gada sezonā. Bet minerālmēslu ražošana nav vienīgā nozare, kas tiešā veidā ir pakļauta dabas gāzes cenām, šo tirgus faktoru var pielīdzināt visam - augstākas gāzes cenas nozīmē arī paaugstinātas pārtikas cenas, kur dabas gāze tiek izmantota kā ražošanas resurss.

Eiropas graudu lielvalsts Francija 2021./2022.gada eksporta sezonā samazinās kviešu eksportu zem vidējiem eksporta rādītājiem, samazinot līdz šim prognozēto eksporta apjomu par ~1M t. Šobrīd aplūkojot Francijas eksporta datus un salīdzinot tos ar jūlija mēnesi un iepriekšējiem gadiem, jāsecina, ka eksports jau šobrīd ir vājākais pēdējo 10 gadu laikā, bet, ņemot vērā šā gada Francijas kviešu kvalitātes problēmas, ir liela pārliecība, ka eksporta tempi un apjomi samazinās līdz rekorda zemiem rādītājiem. Ja iepriekšējās nedēļās ziņojām, ka 39% Francijas kviešu atbilst eksporta pārtikas prasībām, tad šobrīd Francija ziņo, ka tikai 32% no kviešiem atbilst vēlamajām prasībām un tikai 10% ir klasificējami kā augstākās kvalitātes kvieši.

Kviešu eksportā tiek novērots ievērojams transporta izmaksu pieaugums. Šā gada sākumā Francija uz Ēģipti sūtīja kviešus, kur vienas t transportēšana izmaksāja 20,25 USD/t, bet šobrīd Francija uz Ēģipti piedāvā nosūtīt kviešus par 41USD/t. Eiropas eksportētājiem kravu pārvadājumu izmaksas strādā par labu tuvējiem galamērķiem, t.i., jo tālāk jāved, jo mazāk izdevīgi tas ir.

Eiropas tirgum labvēlīgs tirgus pavērsiens ir no Ķīnas puses, kura ir piekāpusies kviešu īpatnējā svara rādītājiem, samazinot to no 76 kg/hl uz 75kg/hl. Tas nozīmē, ka šīs eksporta sezonas tuvākajā nākotnē tilpummasas minimālās prasības varētu arī pielīdzināties Baltijas valstīs.

Ķīnai ir pasaulē lielākais cūku ganāmpulks, un Ķīna 2020.gada nogalē sāka aizstāt lopbarības kviešu ar kukurūzu cūku barības ražošanai. Šobrīd kviešu tirgus dalībnieki raugās ar lielu perspektīvu uz Ķīnas tirgu lopbarības kviešu sakarā, jo šobrīd kukurūzas un kviešu “ietekmes” ir nostājušās atkal par labu kviešiem - Ķīnā kukurūzu aizstāj ar kviešiem, bet priekšroka aizvien tiek dota kukurūzai, jo kviešiem ir nepieciešams pievienot fermentus un eļļu, lai tie būtu salīdzināmi ar kukurūzu barības ražošanā. Šī gada aprīlī Ķīna nāca klajā ar paziņojumu, kura mērķis bija pārliecināt Ķīnas sabiedrību, ka rīsu un kviešu krājumi ir vēsturiski augstākajā līmenī. Tajā arī tika teikts, ka graudi (kopā ar naftu) ir "stratēģiski ieroči" un ka graudu pieejamība Ķīnas sabiedrībā tiek uzskatīta par "dzīvības un nāves" jautājumu. Eiropa pēdējās divas sezonas ir izveidojusies par stratēģisku partneri Ķīnai kviešu importa sakarā, kas nozīmē, ka Ķīnas kvalitātes standarta izmaiņas par labu Eiropas kviešiem un Ķīnai nosaucot kviešus par “stratēģisku ieroci,” nāks par papildus stimulu tirdzniecības attiecību nostiprināšanai starp Ķīnu un Eiropu.

Austrālijā vēl divas nedēļas iepriekš bija pārliecināta par izcilu kviešu ražas gadu, jo laika apstākļi bija ļoti labvēlīgi un labības tīrumi izskatījās izcili, tomēr pēdējo nedēļu laikā laika apstākļi Austrālijā ir kardināli mainījušies un klimats ir palicis auksts un sauss, radot nopietnus draudus kviešu ražai un Austrālijas lauksaimniecībai. Ir Austrālijas galvenie kviešu audzēšanas štati, kuros lauksaimnieki runā par ražas samazinājumu 50% apmērā, salīdzinot ar to, kas tika gaidīts pirms laika apstākļu maiņas. Gaisa temperatūra iepriekšējā nedēļā nokritās līdz zemākajai atzīmei kopš 2016.gada šajā laika periodā. Turklāt laika prognoze tuvāko trīs nedēļu laikā neuzrāda ievērojamus uzlabojumus, kas liecina par ievērojamu ražas samazinājumu Austrālijā, uz kuru kviešu tirgus raudzījās kā iespējamo caurumu aizlāpītāju šajā eksporta sezonā.

Šis tirgus pavērsies un EUR/USD valūtas indeksa svārstības ir galvenie faktori, kuri ietekmēja iepriekšējās nedēļas kviešu cenas biržā. Parīzes birža decembra līgumu cenas nedēļas ietvaros palielinājās no 237.50 EUR/t līdz 247.75 EUR/t. Nedēļas augstākā reģistrētā kviešu cena atsitās pret 249.25 EUR/t, bet zemākā cena sakrīt ar nedēļas sākuma cenu 237.50 EUR/t.

AgroPlatformā kviešu cenas formulas ir uzlabojušās, neraugoties, ka palielinās arī Decembra biržas indekss. Šobrīd Kviešu pircēji ostās piedāvā sekojošas kviešu cenas formulas:

• 14% proteīna kviešiem (+16 EUR/t pie DEC21)
• 13% proteīna kviešiem (+10 EUR/t no DEC21)
• 12% proteīna kviešiem (-3 EUR/t no DEC21)
• 11% proteīna kviešiem (-7 EUR/t no DEC21)
• Lopbarība (-27 EUR/t no DEC21)

Rapšu tirgus

Rapšu cenas iepriekšējā nedēļā pārkāpa psiholoģisko 600.00 EUR/t barjeru, sasniedzot 602.25 EUR/t, kas līdz šim atbilst vēsturiski augstākajai rapšu cenai, kas reģistrēta šajā laika periodā. Šobrīd pasaules rapšu pieprasījuma un piedāvājuma bilance ir ļoti izstiepta un Eiropā ir nepārprotama rapša deficīta histērija.

Situāciju globālajā rapšu noliktavā vēl vairāk drūmu padara fakts, ka galvenajai pasaules rapšu ražotajai un eksportētājai Kanādai rapšu raža ir katastrofāla no visiem skatu punktiem. Kanādai ir izdevies ievākt ~33% no rapšu ražas un situācija ir drūma.

Rapšu tirgu papildus ievērojami atbalsta enerģijas tirgus, kurā visi cenu grafiki krāsojas zaļā, cenu augšupejošā krāsā un EUR/USD valūtas indekss, kurš šobrīd spēlē par sliktu Eiro pozīcijām. Rapšu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembra sākumu, ir palielinājušas no 395.50 EUR/t (kas atbilst augstākajai 2020.gada septembra cenai) līdz 602.25, jeb par 206.75 EUR (34%).

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 6.septembrī

Eiropas kviešu tirgus

Iepriekšējā nedēļā Eiropas kviešu tirgus cenas konsolidējās, jo tirgus aizvien vairāk iegūst skaidrību par tuvākās nākotnes tirdzniecības iespējām. Eiropas galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos ir novērojamas Baltijas valstīm līdzīgas kviešu kvalitātes problēmas, kas nozīmē, ka pārtikas graudiem šogad būs sevišķi liels pieprasījumus, kuru nāksies apmierināt kviešu audzēšanas apgabaliem, kuros kvalitātes problēmas nav tik izteiktas. Šādas iespējas šobrīd pastāv Rumānijas un Ukrainas tirgum, kuri savu kviešu ražas iznākumu vērtē labi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un citiem kviešu audzēšanas apgabaliem Eiropā.

Kviešu cenas biržā aizvien ir salīdzinoši mainīgas, tomēr tās nepiedzīvo strauju lejupslīdi vai pieaugumu. Cenas decembra līgumiem dzīvojas 240…250 EUR/t robežās, kas iespējams iezīmē šā gada kviešu cenu svārstību koridoru. Francijas kviešu tirgus cenas eksporta darījumiem iepriekšējā nedēļā samazinājās par ~5 EUR/t, bet Vācijas kviešu cenas piedzīvoja samazinājumu par ~2.5 EUR/t. Savukārt kviešu cenas Rumānijā palika nemainīgas, ko papildus veicināja vēl viens veiksmīgs kviešu pārdošanas darījums uz Ēģipti. Eiropas eksporta tirgus liek lielas cerības uz Ukrainu un Rumāniju, kas visticamāk būs noteicošās un piedalīsies visos starptautiskos kviešu tirdzniecības darījumos.

Jaunā 2021./2022.gada Eksporta sezonas ir aktīvi sākusies un kviešu tirgus saskaras ar jaunu problēmu – loģistika. Loģistikas problēmas ir abpusējas – tirgū ir novērojams nepietiekošs kuģu daudzums vai kuģu ierašanās graudu iekraušanas punktos ar novēlošanos. Graudu iekraušanas punkti nespēj nodrošināt graudu iekraušanas jaudas – šobrīd pie Francijas ostām ir izveidojies neliels kuģu sastrēgums, un Francija jau sāk kuģus pārvirzīt uz Vācijas ostām, veicot kviešu darījumu maiņu. Šis kuģu sastrēgums arī izskaidrojams ar Francijas salīdzinoši drošo tirdzniecību pirms ražas novākšana un kvalitātes problēmas apzināšanas.

Francijas graudu ražas novākšana tuvojas noslēgumam un iepriekšējās nedēļas beigās Francijai bija ievākusi 96% no kopējās graudu ražas. Saskaņā ar FranceAgriMer datiem tikai 39% kviešu īpatnējais svars ir lielāks par 76 kg/hl, tādējādi Francija apstiprina, ka kviešu raža galvenokārt ir lopbarības kvalitātes. Arī tikai 49% cietajiem kviešiem īpatnējais svars ir lielāks par 76 kg/hl un tikai 20% atbilstu Hagbergas kritēriju standartiem. Graudu lielvalsts paredz, ka šajā sezonā tai izdosies nodrošināt tirgu ar 35M t graudu. Kā iepriekš minējām, Francijas lauksaimnieki ir cietuši no laika apstākļu radītajiem bojājumiem un šobrīd tirgus ir pārpildīts ar zemas kvalitātes kviešiem. Pārtikas kviešu pircēji šobrīd savstarpēji konkurē, lai apmierinātu nepieciešamo pārtikas graudu apjomu – šobrīd pircēju vienīgais instruments ir pārtikas kviešu cenu prēmiju palielināšana. Eiropas tirgū iepriekšējās nedēļās bija novērojams saspīlējums starp vietējiem patērētājiem un eksportētājiem, kas papildus atbalstīja kviešu cenas tirgū. Šobrīd savstarpējā konkurence mazinās un iespējams šis atstās sekas uz kviešu cenu definēšanu tuvākās nākotnes tirgū.

Kviešu tirgus kopējās kvalitātes samazinājums rada stresu Āzijas kviešu pārstrādātāju un importētāju starpā. Āzijas kviešu pārstrādātājai katru gadu patērē apmēram 1/3 no kopējā graudu eksporta. Piegādes Āzijas pārstrādātājiem kavējas, jo vēsturiskie sadarbības partneri nespēj nodrošināt vēlamo kviešu kvalitāti tik īsos termiņos vai nevēlas steigties ar graudu tirdzniecību augsto kviešu cenu dēļ. Austrālija iepriekšējos gados šajā laika periodā ir realizējusi ~30% no eksportā paredzētajiem graudiem – šajā gadā Austrālija tuvākajiem Āzijas partneriem ir nosūtījusi tikai ~12.5%, salīdzinot ar citiem gadiem. Arī Ķīna kā lielākais Āzijas kviešu audzētājs šajā sezonā ir izsludinājusi papildus kviešu importa apjomus, kas Āzijas tirgū situācija padara vēl saspringtāku. Līdz ar to Āzijas tirgus redz vēl lielāku kviešu cenu sadārdzinājumu, kas saistīts ar papildus loģistikas izmaksām, graudus vedot no tālākiem kviešu audzēšanas apgabaliem.

Kviešu cenas Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā samazinājās no 248.00 EUR/t līdz 244.50 EUR/t jeb par 1.4%. Nedēļas zemākā cena noslīdēja līdz 241.25 EUR/t, bet nedēļas augstākā cenas sasniedz 249.75 EUR/t atzīmi.

AgroPlatformā kviešu cenas formulas ir uzlabojušās, neraugoties, ka palielinās arī Decembra biržas indekss. Šobrīd Kviešu pircēji ostās piedāvā sekojošas kviešu cenas formulas:

• 14% proteīna kviešiem (+12 EUR/t pie DEC21)
• 13% proteīna kviešiem (+9 EUR/t no DEC21)
• 12% proteīna kviešiem (-3 EUR/t no DEC21)
• 11% proteīna kviešiem (-7 EUR/t no DEC21)
• Lopbarība (-27 EUR/t no DEC21)

Eļļas augu tirgus

Rapšu un citu eļļas augu tirgus gaidīja jaunas patiesas tirgus aktualitātes, jo līdz šim publicētā informācijas bija novecojusi un neradīja sevišķi lielas tirgus svārstības. Tirgus piedāvājuma puse šobrīd ir nelielā neizpratnē, jo globālos apmēros ir samazinājies pieprasījumus pēc vērtīgajām sēkliņām. Eļļas augu lielākā patērētāja Ķīna neizrāda salīdzinošu augstu interesi par eļļas augiem, salīdzinot ar citiem gadiem šajā laika periodā.  

Šī ir salīdzinoši satraucoša ziņa Kanādai, jo samazināto rapšu ražu bija plānota kompensēt ar salīdzinoši lielo pieprasījumu un augsto rapšu cenu. Iespējams šī situācija vienkārši jāizskaidro ar kārtējo tirgus vēlmi nogaidīt līdz kopējā eļļas augu raža tiks apkopota, lai tirdzniecības noteikumus varētu definēt skaidri un ar pārliecību.

Eiropas savienībā rapšu pieprasījumus un līdz ar to arī cenas pagaidām ir bez izmaiņām, jo Eiropai pašai ir jāpilda biodegvielas programma, bet rapšu sēkliņas tirgū ir nepietiekamā daudzumā – tāpēc aizvien aktuālāks jautājums paliek par rapšu importu, un no kurienes dominējošais imports būs šajā gadā!? Eiropā ir izveidojusies nedaudz aplama situācija, jo Eiropa eksportē rapšus uz Lielbritāniju, bet pati sāk importu no Ukrainas. Eiropas pārstrādātāji pēc rapšu importa partneriem var lūkotie arī citās vietās, kā piemēram, Austrālija vai Kanāda, ja rapšu piegādes noteikumi no Ukrainas būs mazāk izdevīgi.

Rapšu cena Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā samazinājās no 572.00 EUR/t līdz 571.75 EUR/t – nedēļās zemākā reģistrētā vērtība atdūrās pret 560.00 EUR/t, bet nedēļas augstāka reģistrētā vērtība sasniedz 578.00 EUR/t.