GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 16.janvārī

Palielinās pieprasījums pēc Eiropas izcelsmes kviešiem

Kviešu cenu samazināšanas Parīzes birža palielina interesi importa tirgos pēc Eiropas izcelsmes kviešiem. Importa tirgos Eiropas cenas līdz šim uzturēja nekonkurētspējīgu līmeni, salīdzinot ar Melnās jūras tirgu, turklāt Importa tirgi, kas neatbalsta Krievijas agresiju, bija spiesti dažkārt izvēlēties tieši Krievijas izcelsmes kviešus zemās cenas dēļ. Pēc aizvadītās nedēļas nelielā, bet tomēr cenu samazinājuma Eiropā palielinās pieprasījumus un tirgus aktivitāte, kas var ieviest pārmaiņas tirdzniecībā. Tirgus dalībnieki sacīja, ka Francijas kviešu konkurētspēja salīdzinājumā ar citām izcelsmēm ir palielinājusies, un starptautiskajiem tirgotājiem ir apliecinājumi, kas liecina par importa tirgu atgriešanos pie Eiropas kviešiem, lai izpildītu saistības pret tiem. Atgādināsim, ka vēsturiskais Eiropas kviešu tirdzniecības partneris ir Alžīrija, kas gadu no gada dominējošās kviešu iegādes veica no Francijas. Francija šajā kviešu eksporta sezonā  līdz 8.janvārim ir uzstādījusi kviešu eksporta rekordu kopš 2014.gada un uz importa tirgiem nosūtījusi 7M t, kas ir par 2,4M t kviešu vairāk kā iepriekšējā sezonā līdz 8.janvārim.

Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos esam runājuši par Ukrainas kviešu eksporta kapacitāti, kurai pēc vienkāršiem aritmētiskiem aprēķiniem tuvākajā laika vajadzētu samazināties vai apstāties. Ukraina līdz 16.janvārim uz importa tirgiem ir nosūtījusi 8,7M t kviešu un 1,7M t miežu, kas ir par 50% un 67% mazāk kā iepriekšējā gadā līdzīgā periodā. Iepriekšējā nedēļā kviešu tirgū tika pamanīti pirmie signāli par Melnās jūras tirgus aktivitātes samazināšanos, jo Alžīrija izvietoja sludinājumu par kviešu iepirkum un atsaucība bija vāja. Alžīrija veic iepirkumu kviešu piegādēm Februārī un saskaņā ar Alžīrijas ziņu avotiem līdz aizvadītās nedēļas piektdienai neviens piedāvājums netika izteikts un oficiāli iesūtīts.

Alžīrijai tirgus vienmēr ir bijis specifisks ar saviem atšķirīgajiem kvalitātes standartiem, kuros lielākais uzsvars tiek likts uz augstāku tilpumsvaru (77 …78 g/hl) un salīdzinoši zemāku proteīna daudzumu(11… 11,5%).  Piebildīsim, ka Alžīrija apzinās savas kvalitātes prasību atšķirības un tāpēc par kviešiem ir gatavi maksāt 1…2EUR/t vairāk, ka citi importa tirgi.

Atgriežoties pie Krievijas kviešu tirgus piedāvājuma, ir saredzams piedāvājuma samazinājums, kas liecina par nepatiku pret jauno cenu pieprasījumu no otras tirgus dalībnieku puses. Krievija šobrīd nelabprāt veic tirdzniecību ar kviešiem, bet ir gatava izskatīt kviešu pārdošanas līgumus par fiksētu cenu – 309 USD/t uz FOB nosacījumiem Novorosijskā. Šāds cenu līmenis liecina par cenu pieaugumu šajā tirgū un šī ziņa ir jāuztver, kā labs signāls Eiropas tirgum pie tirgus situācijas, kad Parīzes biržā Marta kviešu tirdzniecības līgumi tiek slēgt zem 300 EUR/t atzīmes.

Parīzes biržā Marta kviešu tirdzniecības līgumi piektdien noslēdzās ar 288,50 EUR/t, kas ir rekordzems līmenis kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā. Vēršama arī uzmanību, ka kviešu cenu samazinājums šobrīd tiek cieši saistīts ar EUR/USD valūtas kursa izmaiņām, kur USD ieņem iedzinēja lomu, salīdzinot ar periodu, kad kviešu cenas bija stipri virs 300 EUR/t. Tikmēr Ukrainas pārtikas kviešu cenas piektdien bija nemainīgas, un tūlītējie līgumi par 11,5% proteīna kviešiem tika slēgti par 282,50 USD/t uz FOB nosacījumiem, bet pieprasījums samazinājās, jo Ukrainas piedāvājums, neskatoties uz zemākām FOB cenām, ir dārgāki ar loģistikas izmaksām un risks darījumiem ar Ukrainu ir augstāks, salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem. Šīs nav labas ziņas, pretēji iepriekšējām ziņām par Krievijas nevēlēšanos veikt tirdzniecību, jo tas nozīmē, ka kādam tirgus dalībniekam būs jāstājas Ukrainas vietā ar Ukrainas kviešu cenām, lai neatdotu tirgu Krievijai.

Eiropas kviešu eksports līdz 8.janvāriem, salīdzinot ar iepriekšējo eksporta gadu nav samazinājies un rezultāts ir gandrīz identisks – 16,9M t kvieši ir nosūtīti uz importa valstīm kopš eksporta sezonas sākuma. Sezonas sākums līdz augusta vidum ir bijies krietni aktīvāks, kad eksports ir pieaudzis līdz pat 60%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Janvārī Eiropas kviešu eksports ir samazinājis par 32% salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas izskaidro arī kviešu cenas samazinājumu gada sākumā. Tomēr vēsturiski statistika uzrāda vienādu tendenci, t.i., kviešu eksports gada sākuma samazinās un tad uzņem apgriezienus līdz pat aprīļa vidum. Statistika līdz šim sevi ir attaisnojusi un tam vajadzētu notikt arī šajā sezonā, kas liecina, ka sezona ir tikai pusē un tirdzniecībai gaidāms aktivitātes palielinājums.

Pārvietojoties uz ASV un nākošo ziemas kviešu ražu, jāizdara secinājumi, kas ASV šajā sezonā nav labi pārziemošanas apstākļi, kas ieskicē salīdzinoši sliktus ziemas kviešu ražas rādītājus 2023.gada ražai. Lai gan šajā nedēļā tiek prognozēti nokrišņi lielākajos ziemas kviešu audzēšanas apgabalos, tomēr ziemas kviešu vērtējums šobrīd ir zem vidējā sliktākā ziemas kviešu rādītāja. Tikai 59% no ziemas kviešu sējumiem tiek vērtēti apmierinoši, salīdzinot ar 64% iepriekšējā nedēļa. Aktuālās graudaugu cenas rietumu puslodē ir augstākas, salīdzinot ar Eiropas cenām – Kanāda ir reģistrēts darījums par 13,5% proteīna kviešiem uz FOB nosacījumiem par 368.75 USD/t, bet Argentīnā ir reģistrēts darījums par 11,5% proteīna kviešiem uz FOB nosacījumiem par 342.50 USD/t.

Ar sausumu saskaras arī Eiropas galvenie kviešu audzēšanas apgabali un Eiropas perspektīva, aplūkojot absolūtos statiskas datus, neizskatās cerīgi tuvākajā nākotnē. Pastāv bažas par nepietiekamu mitrumu, kas var atstāt paliekošas sekas uz ražas un kvalitātes rādītajiem 2023.gada ražai. Francijā, Vācijā un citos Eiropas kviešu audzēšanas apgabalos šī ziema ir sevišķi silta un arī sausa. No energoresursu taupības viedokļa ziema ir labvēlīga, jo mazāk enerģija jāpatērē siltumam, tomēr Eiropā aizvien pieaug stress par ūdens līmeni upēs un ūdenskrātuvēs, kas darbina hidroelktrostacijas. Ūdens nepietiekamība palielināt enerģijas nepietiekamību un enerģijas cenu pieaugumu. Līdzīgas bažas ir par gāzes patēriņu un pieprasījuma samazinājumu, kas šajos apstākļos ir pielīdzināms “rungai ar diviem galiem”. No vienas puses - ir labi, ka gāzes patēriņš ir samazinājies, bet no otras puses – ir samazinājusies gāzes piegāde, kas var radīt draudus stabilākām gāzes piegādēm nākotnē. Līdz ar to saglabājas aizvien salīdzinoši augsta minerālmēslu deficīta iespēja 2023./2024.gadā.

Baltijas valstīs par nokrišņu daudzumu līdz šim mēs sūdzēties nevaram, bet lauksaimniekus un arī AgroPlatformu ļoti satrauc Parīzes biržas cenas, kas šobrīd nesakrīt ar jebkādiem lauksaimnieku aprēķiniem, lai graudkopība sevi parādītu par peļņas nesošu saimniecisko darbību. Galveno izejvielu cenu un graudu cenu attiecība šobrīd ir negatīva. Jācer, ka tuvākajā laikā graudu tirgus aktivitāte palielināsies, pieprasījums pieaugs un kviešu cenas pietuvosies līmenim, lai izejvielu un graudu cenu attiecība būtu pozitīva. Aizvadītajā piektdienā Baltijas tirgū par lopbarības kviešiem uz FOB nosacījumiem tika piedāvātas vidējās prēmijas (-22.50) EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem uz FOB nosacījumiem tika piedāvātas vidējās prēmijas 10.50 EUR/t, par 14% proteīna kviešiem uz FOB nosacījumiem tika piedāvātas vidējās prēmijas 40.50 EUR/t. Vēršam atkārtoti uzmanību, ka cenas ostā ir par 6…8 EUR/t zemāka kā cenas uz FOB nosacījumiem.

Baltijas valstu eksports kopš oktobra sākuma ir palielinājies salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Līdz 8.janvārim Baltijas valstis ir eksportējušas 3.2M t kviešu, kas ir par 1M vairāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Klusākais un tukšākais eksports ir bijis periodā no augusta vidus līdz augusta beigām, kad ir reģistrētas divas neliels kuģu partijas. Janvārī Baltijas valstīs ir reģistrēti eksporta darījumi par kopējo apjomu 31 500 t, kas ir par 13 000 t mazāk kā iepriekšējā gada un par 320 000 t mazāk kā vēl vienu gadu iepriekš. Vidējā statistika rāda, ka līdz eksporta sezonas beigām Baltijas valstīm vajadzētu vēl nosūtīt 1.3M t kviešu uz importa tirgiem, lai gan vidēja eksporta statistika kopš 2014.gada uzrāda, ka Baltijas valstis eksportē 3.6M t, bet augstākais eksporta rādītājs ir uzrādīts 2020./2021. eksporta sezonā, ka Baltijas valstis eksportēja 6.07M t.

Eļļas augu tirgus

Eļļas augu tirgus galvenais flagmanis sojas pupiņas iepriekšēja nedēļa ieguvu cenu atbalstu Čikāgas biržā, kas mudināja sojas pupiņu audzētājus palielināt piedāvājumu. Sojas pupiņu pircēju reaģēja uz piedāvājuma pieaugumu un veica cenu korekciju samazinot iepirkuma prēmijas. Iepriekšējā nedēļā ir reģistrēti sojas pupiņu darījumi par kopējo apjomu 600 000 t. Sojas pupiņu cenu pieaugums izskaidrojams ar ASV lauksaimniecības departamenta ziņojumu par sojas pupiņu ražas samazinājumu ASV un arī Argentīna līdz 116M t, kas ir par ~5.5M t mazāk, ka bija prognozēts iepriekš. Cenu palielinājumu arī veicina Ķīna, kas ir lielākais sojas pupiņu importētājs. Ķīna sāk atcelt “0” Covid politiku, kas veicina tirgus atveseļošanos un pieprasījuma pieaugumu. Labas ziņas eļļas augu tirgum, kas tuvākajā nākotnē arī varētu sākt ietekmēt rapšu tirgus cenas Eiropā. Rapšu tirgus cenas līdzīgi kā kviešu cenas neiztur kritiku Eiropas lauksaimniecībā par izejvielu un gala produkcijas cenas attiecību, kas šobrīd arī ir negatīva.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 10.janvārī

Kviešu tirgus gada sākumā

2023.gads kviešu tirgu ir iesācies neierasti, jo nav novērojama liela tirgus aktivitāte, turklāt graudu cenas Parīzes biržā neievēro vēsturiskās cenu pieauguma tendences. Līdz 2022./2023.gada mijai katru gadu graudu tirgū bija novērojama līdzīga tendence, kas bija izskaidrojama ar graudu pieprasījuma/piedāvājuma svārstībām tuvojoties gadu mijām. Katru gadu decembrī bija novērojama salīdzinoši neliela aktivitāte, kas atspoguļojās cenas samazinājumos, bet janvāris atnāca ar jaunu jaudu, lielāku interesi pēc graudiem un tirgus atdzīvojās un Parīzes biržā bija redzams cenu palielinājums. Šis gads ir savādāks – pieprasījums pēc Eiropas graudiem nebija sevišķi liels pirms decembra un pieprasījums janvārī nav strauji palielinājies. Šī aina līdz ar to iekrāso Parīzes biržas tabulas sarkanās krāsās un cenas no dienas un uz dienu ieņem samazinājuma pozīcijas.

Vai tirgū ir notikušas kādas papildus izmaiņas, kas ietekmē cenu samazinājumu?! Viennozīmīga atbilde nav, bet tirgus aizvien saskaras ar tam pašam tendencēm, kādas tas bija 2022.gada oktobrī, novembrī un decembrī. Importa valstis aizvien dod priekšroku kviešiem no Melnas jūras, kur kviešu cenas ir stipri zem Eiropas tirgus vēlamajām un ekonomiski pamatotajām cenām. Ukraina vakar 12.5% proteīna kviešus uz FOB nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģī kādā no Ukrainas ostām) tirgoja par 298.00 EUR/t, kamēr Francija piedāvāja līdzīgas kvalitātes kviešus par 335.00 EUR/t. Neraugoties uz salīdzinoši lielo kviešu cenu starpību, lielais pieprasījums pēc Ukrainas kviešiem dabīgi palielina Ukrainas kviešu cenas, kas kopš iepriekšējas piektdienas vakar palielinājās par 5.00 EUR/t. Šādam cenu palielinājumam šodien vajadzēja atspoguļoties Parīzes birža, bet diemžēl mēs aizvien redzam cenu samazinājuma tendences.

Cik lielas ir Ukrainas kviešu krājumu kapacitātes!? Ukraina pirms 2022.gada 24.februāra katru gadu savā zemē izaudzēja ~110M t dažādu graudaugu un eļļas augu. Šogad pēc publiski pieejamās informācijas Ukrainas graudaugu un eļļas augu kopējais apjoms ir ~65M t, kas ir par 41% mazāk, kā ierasts. Ukraina pirms 2022.gada 24.februāra katru gadu eksportēja ~20M t kviešu, kas ir 18% no kopējās graudaugu un eļļas augu ražas. Teorētiski pielīdzinot Ukrainas kviešu eksporta kapacitāti šā gada kopējai graudaugu un eļļas augu ražai, var secināt, ka Ukraina šajā gada varētu eksportēt aptuveni 11,7M t. Ņemot vērā faktu, ka līdz decembra vidum Ukraina bija nosūtījusi uz importa valstīm ~6.5M t kviešu, jāsecina, ka ~1/2 no teorētiskā aprēķinātā eksporta ir izpildīta. Tirgus uzskata, ka tiklīdz Ukraina samazinās savus eksporta tempus, tā tirgū būs novērojams cenu palielinājums, kas tiek gaidīts citos kviešu audzēšanas apgabalos.

Aktuālie un tuvākā laika kviešu tirgus darījumi.

Ēģipte pastiprina pieprasījumu pēc Krievijas izcelsmes kviešiem, kas līdzīgi kā Ukrainā palielina Krievijas kviešu FOB cenas. Ēģipte sākotnēji izrādīja zemu interesi par jauna iepirkuma izsludināšanu, tomēr piektdien pasludināja par jaunu iepirkumu, kas ir otrais divu nedēļu laikā pēc vairāku mēnešu pārrunām.  Šajā nedēļā (12.janvāri) noslēgsies Turcijas valstij piederošās aģentūras kviešu iepirkums par 565 000 t iepirkumu, lai nodrošinātu kviešu pārstrādes jaudas un noregulētu vietējā tirgus cenas. Turcija ir pieprasījusi piegādes sadalīt divās daļās – 220 000 t kviešu no 1.februāra līdz 15.martam un 345 000 t no 1.marta līdz 31.martam. Turcijas valstij piederošā kviešu iepirkumu aģentūra pēdējo iepirkumu veica novembrī par 455 000 t un tiek prognozēts, ka Turcija imports 2022./2023.gada tirdzniecības sezonā sasniegs ~10M t. Saskaņā ar ASV lauksaimniecības departamenta aprēķiniem Turcijai kviešu imports būtu jānodrošina līdz šā gada aprīlim, vienlaicīgu pagarinot graudu importa nulles nodokļa politiku, kuras mērķis ir nodrošināt Turciju ar pirmās nepieciešamības pārtiku, ņemot vēra pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos un Turcijas liras vērtības samazinājumu. ASV arī prognozē Pakistānas kviešu importa palielinājumu, kas saistīts ar divu Pakistānas karbamīda rūpnīcu darbības apturēšanu un nepietiekamu vietējo kviešu ražu – Pakistānas imports varētu palielināties līdz 3M t, kas par 800 000 t vairāk kā iepriekšējā gadā. Pakistānas valdība 4.janvārī pārtrauca gāzes piegādes divām urīnvielas ražošanas rūpnīcām, kas kopuma ražo 77 000 t/mēnesī. Šāds valdības lēmums var radīt vietējās izcelsmes minerālmēslu deficītu, kas atbalsosies kviešu ražas samazinājumā. Iespējams tuvākajā laikā Pakistānas premjers būs spiests mainīt lēmumu, jo tāds ir prezidenta un tautas spiediens, lai vēl vairāk neapdraudētu pārtikas resursus un vietējo lauksaimniecību, kas nav atguvusies no vasaras periodā notikušajiem plūdiem.

Baltijas tirgū FOB kviešu prēmijas ir palielinājušas salīdzinot ar prēmijām pirms gadu mijas. Vakar vidējā lopbarības kviešu prēmija uz FOB nosacījumiem Baltijas jūras ostās tika piedāvāta (-20.50) EUR/t, par 12.5% proteīna kviešiem prēmija uz FOB nosacījumiem Baltijas jūra tika piedāvāta (+12.50) EUR/t, bet par 14% proteīna kviešiem prēmija uz FOB nosacījumiem Baltijas jūrā tika piedāvāta (+46.00) EUR/t. Kviešu prēmiju samazinājums piegādātajiem kviešiem osta varētu samazināties par -7.00…-9.00 EUR/t.

Eļļas augu tirgus

Eļļas augu tirgus līdzīgi kā graudaugu tirgus piedzīvo mazu aktivitāti. Izteikts pierādījums šobrīd ir ASV sojas pupiņu tirgus, kas salīdzinot ar citiem gadiem, ir sasniedzis vēsturiskus antirekorda pārdošanas apjomus. ASV ir izdevies realizēt tikai 30% no saražotās produkcijas, kas ir par 40% mazāk, ka citus iepriekšējos gadus. Sojas pupiņu pārdevēji ir spiesti piekāpties cenu prēmijām, lai iekustinātu sojas pupiņu tirgu, kas šobrīd pārvietojas uz Brazīliju, kur pārdevēji ir vairāk elastīgi un piekāpīgi cenu samazinājumam. Līdzīga tirgus anti-aktivitāte novērojama arī Parīzes rapšu biržā, kur uzrādīto darījumu skaits ir ļoti maziņš. Tas liecina, ka tirgus aktivitāte otrajam iepirkuma vilnim vēl nav sākusies un rapšu tirgotājiem, kam rapši palikuši krājumos, būs pacietīgi jāpagaida līdz tirgus atmodīsies.

Tuvākajā nākotnē tiks publicēta Eiropas un Pasaules banku redzējums par lauksaimniecības sektora attīstību 2023.gadā. Šim ziņojumam arī pievērsīsies AgroPlatforma un par to informēsim mūsu lasītājus.

Laimīgu, veiksmīgu un mierpilnu Jauno gadu – uz tikšanos nākošajā nedēļā.  

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 28.novembrī

Melnās jūras tirgus aktualitātes

Graudu tirgus galvenie akcenti aizvien tiek likti uz Melnās jūras tirgus notikumiem. Oficiāli pagarinātais graudu tirgus koridora līgums Melnajā jūrā noņem spriedzi un palielina graudu plūsmas likviditāti no Ukrainas un iespējams arī no Krievijas ostām. Šis ir nepārprotams signāls par Melnās jūras graudu plūsmas stabilizēšanos - Ukrainas un Krievijas graudu operatoriem pēc tirgus loģikas vajadzētu pārtraukt dempinga stratēģiju, nomainot to pret ienesīgāku stratēģiju, t.i., graudu cenām šajos tirgos vajadzētu palielināties.

Pēc graudu koridora līguma pagarināšanas Ēģipte ir veikusi vairākus pasūtījumos no Ukrainas un Krievijas eksporta uzņēmumiem ar piegādēm janvārī un februāri. Piebildīsim, ka kopš šā gada 1.septembra Ēģipte ir iegādājusies ~4 000 000 t kviešu no Ukrainas un Krievijas par vidējo cenu 327.00 USD/t Melnās jūras ostās uz FOB nosacījumiem. Pēdējie divi līgumi tika noslēgti iepriekšējā nedēļā par 140 000 t ar piegādi no Krievijas operatoriem – gala cena 361 USD/t (piegādāts Ēģiptē).

Melnās jūras tirgū nostiprinās apgalvojumi par Krievijas graudu kvalitāti – Krievijas izcelsmes graudiem ir salīdzinoši zems proteīna rādītājs un paaugstināts kukaiņu bojājumu rādītājs, kas norāda uz apšaubāmu graudu ražošanas gadu. Krievijas graudu kvalitātes problēmas raisa aizdomas par Krievijas tirdzniecību ar pērnās ražas graudiem, kas iespējams pat nav Krievijas izcelsmes graudi, bet gan kara trofeja no Ukrainas.

Tomēr Krievijai izdotas pārsteigt tirgu ar jaunu iespējamo kviešu eksportu uz Brazīliju. Brazīlija izmanto Krievijas kviešu zemo cenu piedāvājumu un daļēji aizstāj zaudētos kviešu piedāvājumu no Argentīnas, kurai šajā sezonā nav iespējas izcelties ar labiem kviešu ražas rādītajiem. Brazīlija iepriekšējā gadā līdz šim brīdim no Argentīnas bija iegādājusies 475 000 t kviešu, bet šogad šis apjoms ir samazinājies līdz 122 000 t. Brazīlija paralēli piegādēm no Argentīnas un ASV šajā gadā, pēc vairāku gadu pārtraukuma, atsāk sarunas ar Krieviju, kura jau oktobrī ir piegādājusi pirmo 31 000 t kviešu partiju, un pēc kuģu transporta datiem ir redzams, ka vēl divi 60 000 t kuģi un viens 40 000 t kuģis tuvojas Brazīlijas ostām no Krievijas. Tas nozīmē, ka Krievijai aizvien izdodas atrast sabiedrotos un jaunus graudu noietu kanālus, lai iekustinātu savu naudas plūsmu no lauksaimniecības precēm. Lai cik tas paradoksāli nebūtu, tomēr Brazīlijai importēt kviešus no Krievijas esot izdevīgāka zemāku transporta izmaksu dēļ, nekā no Argentīnas pirkt par aktuālo kviešu tirgus cenu. Šis ir vēl viens pierādījums, ka Melnās jūras tirgus dalībnieki dempinga rezultātā ieinteresē kviešu pircējus no visas pasaules. Krievijas graudu plūsma varētu tikt pārtraukta, kad Brazīlija būs izmantojusi kviešu importa kvotas saskaņā ar Mercosur brīvas tirdzniecības līgumu.

Ukraina iepriekšējā nedēļā veica 2022.gada kviešu un eļļas augu ražas pārrēķinu, labojot kopējos ražas rādītājus par 3M t. Šodien Ukrainas graudu padome ziņo, ka Ukrainai izdevies saražot 67,6 M t graudaugu un eļļas augu, nevis 64,5 M t ka tas tika ziņots iepriekš. Pārskatīšana ir saistīta ar paredzamo novākto platību pieaugumu, kā arī augstāku vidējo ražu 3,57 t/ha, salīdzinot ar augustā prognozētajām 3,64 t/ha. Šis rādītājs aizvien ir tālu no iepriekšējā gada, kad Ukraina saražoja 106 M t graudaugu un eļļas augu. Šis pārrēķins var ienest nelielas korekcijas graudu tirgū, tomēr 3 M t uz kopējā pasaules graudu patēriņa nav būtisks apjoms, lai notiktu globāla graudu cenu korekcija.

Citos graudu tirgos

Tikmēr Austrālijas kontinentā ir sākusies lietus sezona, kas Austrālijas ziemeļos liek lauksaimniekiem pasteigties ar ražas novākšanas darbiem. Novembra mēnesī Austrālijas rietumu reģionos nokrišņu daudzums sasniedzis 300 mm, bet Austrālijas ziemeļu reģionos nokrišņu sasniedz 200 mm. Sausā sezona Austrālijas ziemeļos ilgst no maija līdz oktobrim, un mitrā sezona parasti sākas novembrī un turpinās līdz aprīlim. Šajā sezonā sausie laika apstākļi nav bijuši tik skaudri kā citas sezonas, tāpēc lauksaimnieki raugās optimistiski uz šā gada ražas rādītajiem un salīdzinoši labvēlīgajiem laika apstākļiem. Tiek ziņots, ka vidējie ražas rādītāji ir palielinājušies no 1,8 – 2,5 t uz akru.

Savukārt te pat Eiropā Francijas lauksaimniekus sāka satraukt salīdzinoši labvēlīgie laika apstākļi, kas veicināja ziemas kviešu attīstību pirms ziemas perioda. Tomēr iepriekšējā nedēļā klimats palika vēsāks, un ziemas kviešu veģetācija ir palēninājusies un saskaņā ar valsts meteoroloģiskās aģentūras MeteoFrance datiem temperatūra drīz pazemināsies vēl vairāk, īpaši Francijas ziemeļos, kas ražo lielāko daļu Francijas mīksto kviešu. Atliek tikai cerēt, ka Francijas galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos uzsnigs sniegs pirms temperatūras noslīdēs vairāk zem “0” grādiem. Šobrīd attiecībā uz ražas prognozēm - 98% Francijas kviešu ražas valstī un 100% ražas Hauts-de-France tika novērtēti kā "labi vai ļoti labi". Valsts vidējais rādītājs šajā periodā ir tikai nedaudz zemāks par iepriekšējo sezonu, kad 99% no ražas tika novērtēti kā "labi vai ļoti labi". Francija ir arī pabeigusi šā gada kukurūzas ražas novākšanu un šā gada ražas rādītāji krasi atšķiras no iepriekšējā gada. Šajā gada tikai 42% kukurūzas ražas var novērtēt kā “labu vai ļoti labu” un 29% ir jāvērtē kā “sliktu vai ļoti sliktu,” salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad 89% bija “ laba vai ļoti laba” un 1% bija “slikta vai ļoti slikta.”

Francijas kukurūzas ražas rādītāji parasti nespēj ietekmēt graudu tirgus situāciju, jo kopējiem kukurūzas ražas apjomi ir nelieli uz kviešu ražas apjomu fona, tomēr šajā gadā sliktie kukurūzas ražas rādītāji var nedaudz ietekmēt graudu tirgus situāciju.

Francijā ir palielinājušies eksporta tempi uz Ķīnu, kas liecina par piedāvājuma ierobežojumu nākotnē. Šis ir graudu tirgus atbalstošs signāls nākotnē, kas liecina par ierobežotu kviešu daudzumu līdz jaunajai sezonai.

Šajā gadā ir arī palielinājies pieprasījums pēc Baltijas kviešiem sūtījumiem uz Brazīlijas un ASV. Florida šogad izvēlas tieši Baltijas kviešus, nevis Vācijas vai Polijas izcelsmi. ASV un Brazīlijas pieprasījums pēc Baltijas kviešiem nākamo četru mēnešu laikā varētu sasniegt pat 1 miljonu tonnu. ASV pieprasījums pēc Baltijas kviešiem ir veicinājis bažas par vietējo ASV  kviešu ražu, kas vienlaicīgi paaugstina ASV kviešu tirgus cenas. Šāds tirgus pavērsiens pastiprina faktu, ka kviešu ražas šajā sezonā nav bijušas ne tuvu labas vai ļoti labas. Globālās kviešu ražas ir bijušas vidējas, turklāt kviešu kvalitātes rādītāji ir mainīgi pa kviešu audzēšanas apgabaliem un tirgi šobrīd veic preču “apmaiņu” vai iegādi, lai uzlabotu vidējos kviešu kvalitātes rādītājus.

Kviešu cenas Parīzes birža aizvien ieņem stabilu, nemainīgu svārstību koridoru un aizvadītajā nedēļā cena saglabājās arī nemainīgas, lai gan nedēļas laikā decembra līgumu cena palielinājās no 327,75 EUR/t līdz 341,25 EUR/t un nedēļas baigās atkal atgriezās pie 326,75 EUR/t. Šajā nedēļā decembra līgumu tirdzniecības sesija Parīzes biržā oficiāli ir beigusies un vēl aktuālāka ir palikusi 2023.gada Marta tirdzniecības sesija. Latvijas lauksaimniekiem, kam ir izdevies pārslēgt graudu tirdzniecības līgumus no Decembra uz Martu aicinām sekot līdzi notikumiem Melnajā jūrā un Baltijas valstu tirdzniecībai ar Brazīliju un ASV. Šie divi tirgus ietekmējošie faktori ietekmēs graudu tirgus cenas gan Parīzes birža, gan vietējā Baltijas tirgū. Tirgū aizvien pastāv stipri cenu atbalstoši faktori, kuriem “ neļauj izteikties” Melnajā jūrā valdošais kviešu tirgus cenu dempings.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 7.novembrī

Labības koridori turpina savu darbību

Notikumiem bagāta aizvadīta nedēļa graudu tirgū. Krievijas valdība pēc sarunām ar Turciju maina savas domas un iestājas atpakaļ labības koridoru līgumā. Šī nav pirmā reize, kad Turcija spēj pārliecināt Krieviju pieņemt diametrāli pretējus lēmumus.

Iepriekšējā nedēļā divas dienas bija novērojams kviešu cenu pieaugums, kam par pamatu bija Krievijas izstāšanās no labības koridoru līguma. Jāpiebilst, ka labības plūsma Melnajā jūrā neapstājās nevienu dienu, jo kuģi turpināja kursēt uz un no Ukrainas ostām Turcijas jūras spēku pavadībā. Tomēr bija arī daži mazāki kviešu tirgotāji, kas uzsāka graudu piegāžu organizēšanu pa Donavas upi.  Turcija, ANO un Ukraina savstarpēji vienojās nepārtraukt labības piegādes, ignorējot Krievijas prezidenta teikto. Turcija un ANO uzsaka sarunas ar Krieviju par nepopulāro lēmumu – ziņu kanāli bija salīdzinoši skopi par pārrunu norisi. Visiem bija salīdzinoši liels un patīkams pārsteigums par Krievijas trešdienas lēmumu iestāties atpakaļ labības koridoru līgumā. Paziņojums gan izskanēja no Turcijas prezidenta Erdogana, kas komentēja, ka graudu un eļļas augu sēklu eksports no Ukrainas ostām varētu atsākties trešdien plkst. 12:00 pēc Turcijas laika, ar nosacījumu, ka koridora atsākšana tiek uzskatīta par prioritāti piegādēm Āfrikas valstīm un Ukrainai, sniedzot rakstiskas garantijas par tā izmantošanu humānās palīdzības mērķiem. Jāpiebilst, ka Krievijas iestāšanās labības koridora līguma nenozīmē, ka ir panākat kāda cita vienošanās par labības koridora līguma termiņa pagarināšanu vai ko citu.  

Likumsakarīgi kviešu cenas trešdien iesāka pretēju cenu virzienu un samazinājās no 357.75 EUR/t līdz 338.75 EUR/t, atstājot kviešu cenu grafikā paliekošas pēdas – divu dienu strauju cenu pieaugumu, kam seko tik pat straujš cenu samazinājums. Tomēr jāpiebilst, ka Ukrainas un Krievijas tirgū bija novērojams neliels kviešu cenu pieaugums, ko veicināja pieprasījuma palielinājums. Ikviens, dažādu tirgus cenu apstākļos, izvēlēsies piedāvājumu par izdevīgāku cenu.

Ceturtdien Melnajā jūrā pārdevēji provizoriski izteica piedāvājumus labības sūtījumiem novembra beigās un decembrī, neskatoties uz turpmākajiem Krievijas paziņojumiem ceturtdien, ka lēmums par labības koridora līguma pagarināšanu pēc 19. novembra vēl nav pieņemts. Krievijas straujā lēmumu maiņa šobrīd var tikt tulkota dažādi – Krievijas prezidents kārtējo reizi pārliecinājās, cik ietekmīgi ir viņa lēmumi un kā uz tiem reaģē tirgus. Tomēr no cita skata punkta skatoties, Krievijas straujā viedokļa maiņa norāda uz vēlmi piedalīties labības eksporta darījumos, lai veidotos naudas plūsma no lauksaimniecības resursa, kas var liecināt par Krievijas vājuma izpausmi. Tāpēc jāsecina, ka Melnās jūras tirgus dalībnieki steidzas notikumiem pa priekšu un ir pārliecināti, ka pārtikas koridoru līgums ir vienlīdz svarīgs kā Ukrainai tā arī Krievijai.

Krievija ir cīnījusies, lai palielinātu savu labības eksporta tempu, kas stipri atpaliek no 2021. līdz 2022. gada līmeņa, un vienlaicīgi graudu tirgū tiek ziņots, ka Rietumu bankas ir lūgušas atsākt tirdzniecības attiecības (mīkstināt sankcijas), lai atvieglotu Krievijas lauksaimniecības un mēslošanas līdzekļu eksportu. Šī rietumu banku politika ir pretrunā ar sākotnējiem uzstādījumiem un būs interesanti novērot notikumu attīstību nākotnē.

Citur - 2023.–2024. gada Francijas ziemas kviešu ražas attīstība turpināja virzīties labvēlīgi uz priekšu, apsteidzot pagājušās sezonas tempus, jo pēdējās nedēļās novērojams salīdzinoši silts laiks, un tiek prognozēts, ka tāds tas saglabāsies arī šajā nedēļā. Silto un labvēlīgo laika apstākļu dēļ, Francijas kviešu sējumi ir apdzinuši ierasto attīstības stadiju par vienu līdz pat divām nedēļām. Vienlaicīgi optimismam aizvadītajā nedēļā Francijas lauksaimnieki izteica bažas par prognozējamo ziemu, jo pastāvot liels risks, ka šajā ziemā būs mazāka sniega sega un zemākas gaisa temperatūras, kas apdraudēs augu ziemcietību Francijas kviešu audzēšanas apgabalos. Šie tirgus paziņojumi neatstāja nekādu iespaidu uz kviešu tirgus cenām, jo tie ir pāragri un bez sevišķi liela pamatojuma. Riski pastāv vienmēr, bet šobrīd izteiktie apgalvojumi ir bez sevišķi liela informācijas pamatojuma vai seguma.

Iepriekšējā nedēļā noslēdzās Irākas kviešu iepirkums par 150 000 t kviešu ar nedefinētu piegādes termiņu. Šis darījums izcēlās ar to, ka neviens konkursa dalībnieks nebija no Krievijas vai Ukrainas. Kviešu piegādes tiek plānotas no Austrālijas, Rumānijas un arī no tālās Kanādas. Konkursa cenas ar piegādi līdz Irākai ir šā brīža rekorda cenas, jo svārstās no 499 USD/t līdz 469 USD/t. Lētākās piegādes tiek plānotas no Rumānijas, bet ar augstāko cenu izcēlās Kanādas piegādātāji, kas ir likumsakarīgi augstāku transporta izmaksu dēļ. Katrs tirgus dalībnieks Irākai plāno piegādāt 50 000 t kviešu. Šis notikums norāda uz atsevišķā importa tirgus spēju iegādāties kviešus par tirgus situācijai atbilstošam cenām.

Tikmēr kviešu cenu prēmijas pret Parīzes biržas cenām Rumānijas un Bulgārijas ostās piektdien piedzīvoja nelielu pieaugumu, kas izskaidrojams ar pieprasījuma palielinājumu. Cenu pieaugums arī izskaidrojams ar EUR/USD valūtas indeksa svārstībām. Pieprasījums pēc kviešiem palielinājās arī Baltijas valstīs, kas šobrīd var izrādīt vienlīdzīgu konkurenci ar citiem tirgus dalībniekiem un tas rezultējās Irākas kviešu pasūtījumā no Lietuvas.

Kviešu cenas Parīzes birža aizvadītajā nedēļā ieskicēja cenu palielināšanas tendences no grafiku tehniskās analīzes skatu punkta, tomēr nedēļas griezumā tās piedzīvoja kritumu no 351,75 EUR/t līdz 339,25 EUR/t. Nedēļas augstākā cena sasniedz 359,75 EUR/t robežu un zemākā cena noslīdēja līdz pat 337,50 EUR/t. Aizvadītā nedēļa ieskicējās, kā viena no spilgtākajam Parīzes biržas decembra tirdzniecības sesijas nedēļām.

Latvijā ziemas kviešu un rapšu sējumi izskatās labi, jo laika apstākļi šobrīd ir vēlīgi. Ziemas rapšos, kas iesēti optimālos sēšanas termiņos novērojami lieli un spēcīgi augi. Vietumis novērojami nevienlīdzīgi rapšu sējumi, kas norāda uz nevienlīdzīgu mitrumu tīrumos augus attīstības sākumā. Tuvāko nedēļu laika AgroPlatforma turpinās apsekot Latvijas ziemāju sējumus, lai ievāktu informāciju un izdarītu vairāk secinājumu pirms ziemas atnākšanas.  

Sējumu apdrošināšana

Latvijā nedaudz vairāk kā mēnesi lauksaimniekiem ir iespēja apdrošināt savus ziemas sējumus pret nepārziemošanas riskiem. Šajā sezonā valsts atbalsta programma plāno stāties spēkā ar 2023.gada sākumu, kas uzliek papildus saistības apdrošināšanas sabiedrībām, kas piedāvā sējumu apdrošināšanas prēmijas maksājumus dalīt vairākos maksājumos. Paredzamais LAD attiecināmo izmaksu atbalsts plāno samazināties no 70% līdz 50%. Šajā sezonā lauksaimniekiem jārēķinās, ka sējumu apdrošināšanas polises būs dārgākas apdrošināšanas vērtību dēļ – graudu cenas un viena ha apsaimniekošana ir palikusi dārgāka. Sējumu apdrošināšanai aizvien ir ekonomisks pamatojumos un gandrīz vienīgais variants, kā pasargāt savu saimniecību no neparedzamiem zaudējumiem. Lauksaimnieku sirdsmieram un drošai saimniecības attīstībai AgroPlatforma piedāvā veikt sējumu apdrošināšanu. Lai saņemtu savu apdrošināšanas piedāvājumu 10 min laikā, aicinām aizpildīt pieteikuma formu.

• Mūsu speciālistiem ir vairāku dekāžu pieredze lauksaimniecības ražošanā un tirdzniecībā.
• Ar mūsu ieteikumiem apdrošināšanas sabiedrības ir būtiski uzlabojušas sējumu apdrošināšanas produktus.
• Mēs vienlaicīgi esam sējumu apdrošināšanas atlīdzību eksperti.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 31.oktobrī

Krievija izstājas no labības koridoru līguma!

Melnās jūras labības koridoru līgums, kas tika noslēgts starp Ukrainu un Krieviju 2022.gada 22.jūlijā ir pārtraukts no Krievas puses. Krievija apturēja darījumu pēc bezpilota lidaparātu triecieniem pret tās jūras aizsardzības floti. Krievija bez pierādījumiem apgalvo, ka viens no sestdien palaistajiem bezpilota lidaparātiem varētu būt uzlidojis no graudu kuģa, kas transportējis labību no Ukrainas pa labības koridoru. Krievija svētdien arī paziņoja, ka Ukraina ir izmantojusi zemūdens bezpilota lidaparātus, kas tika palaisti no Ukrainas Odesas apgabala, aptuveni 300 kilometrus no Sevastopoles Krievijas anektētajā Krimā.

Tas nozīmē, ka Krievija apstiprina savu jau iepriekš izteikto apgalvojumu par labības koridoru līgumu izbeigšanu, ja tai pastiprināsies aizdomas par pārtikas koridora izmantošanu militārām vajadzībām. ASV un citi Ukrainas sabiedrotie nosoda Krievijas lēmumu izstāties no graudu eksporta koridora līguma, jo uzskata, ka Krievija mākslīgi ir saskatījusi draudus un lēmumu par atkāpšanos no vienošanās jau bija pieņēmusi iepriekš. Kremlis savu lēmumu pamato ne tikai ar gaisa un ūdens bezpilota lidaparātu uzlidojumu, bet pastiprina savu lēmumu ar absurdām bažām par iespējams indīgu kukaiņu pārvadāšanu pārtikas kuģos, ar kuriem esot bijis plānots veikt uzbrukumu Krievijas flotei un sauszemes spēkiem.

Ukrainas pārstāvji Kremļa lēmumu komentē sekojoši: “Mēs brīdinājām par Krievijas plāniem izsist no sliedēm Melnās jūras graudu iniciatīvu. Tagad, aizbildinoties ar absurdu nepatiesību, Maskava bloķē graudu koridoru, kas nodrošina miljoniem cilvēku ar pārtiku. Mēs aicinām visas valstis pieprasīt, lai Krievija pārtrauc bada spēles un atgriežas pie savām saistībām… …Kopš darījuma stāšanās spēkā Krievija vairākas reizes deva mājienus, ka ir gatava to izjaukt. Tā ir parastā Krievijas taktika - lauzt savus solījumus, pārkāpt līgumus, šantažēt un draudēt. Maskava meklē atbalsta sviras pirms G-20 sanāksmes Indonēzijā novembra vidū.”

Šobrīd Melnajā jūrā atrodas apmēram 2M t labības, kuru gaida Alžīrija, Ēģipte, Jemena, Bangladeša, Vjetnama un citas labības importa valstis. Rietumi Maskavas lēmumu sauc par mākslīgu triku destabilizēt pārtikas apgādi, kam apmaiņā pret mieru pārtikas apritē Maskava pieprasīs pildīt savus ultimātus.

Šodien Melnās jūras labības koridorā atrodas 101 kuģis, kas gaida labības kravas pārbaudes, ko veic ANO, Turcijas, Ukrainas un Krievijas pārstāvji, lai pārliecinātos par kravas drošību visām pusēm. Ukrainas pārstāvji apgalvo, ka Krievija dara visu iespējamo, lai palēninātu pārbaužu procesu, tāpēc arī esot izveidojusies tik gara pārtikas kuģu rinda. Tas vienlaicīgi apliecina, ka koridorā ir apstājusies preču kustība. Papildus 101 kuģim Melnajā jūra – 22 kuģi atrodas Ukrainas ostās un gaida to uzkraušanu, lai varētu uzsākt ceļu uz pārbaudēm. Kopā labības darījumos ir iesaistīti 218 kuģi, t.i., bez iepriekš pieminētajiem 123 kuģiem, 95 kuģi vēl plāno ierasties Ukrainas ostās, lai veiktu plānotās graudu piegādes.  Ukraina, Turcija un ANO apstrīd Krievijas lēmumu un ignorēs to. Ukraina plāno 31.oktobrī turpināt labības piegādes un pirmdien Ukrainu pametīs 16 labības kuģi. ANO un Turcija vienlaicīgi veic pārrunas ar Maskavu, kas sākās svētdien un turpināsies pirmdien, lai mazinātu spriedzi pārtikas piegādēs. Savukārt Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks Konstantīns Kosačovs naktī no sestdienas uz svētdienu sacīja, ka Maskava pēc izstāšanās no Melnās jūras iniciatīvas ir gatava pilnībā aizstāt Ukrainas graudus pasaules tirgū.

Krievijas graudus var pielīdzināt Krievijas gāzei vai naftai, kas nozīmē, ka katra Krievijas pārdota graudu tonna atbalstīs kara darbību Ukrainā. Jācer, ka Rietumu sabiedrotie to apzinās un piegādes no Krievijas neapstiprinās.

Acīmredzami graudu apgāde pasaulē kļūst aizvien saspringtāka un tas nozīmē, ka importa tirgiem būs jāpieņem lēmumi par graudu piegādi no citiem kanāliem. Pie scenārija, ka Ukraina vēl papildus samazina savu saražoto graudu cenas, lai veicinātu graudu kustību no Ukrainu uz importa tirgiem, atrisinājums “bada spēlēs” nav ieraugāms. Paredzams, ka kuģu kompānijas un importa tirgi izvēlēsies neriskēt ar graudu piegādēm no Ukrainas, kamēr situācija pārtikas koridorā nebūs skaidra un konkrēta.

Neraugoties uz salīdzinoši normālu graudu ražu 2022.gadā un piegādēm sarūkot straujāk nekā izlietojumam ir paredzēts - tiek prognozēts, ka labības krājumi samazināsies jau sesto gadu pēc kārtas, un tie ir fiksēti par 3% zemāk, sasniedzot 584 miljonus tonnu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka uz šodienu kviešu tirgū ir apstiprinājušies divi lieli cenu atbalstoši faktori – kopējais krājumu samazinājums un Melnās jūras labības koridora darbības apturēšana. Cenu pieaugumu Parīzes biržā mēs varam jau noverot šodien, bet atskatoties uz kviešu cenām iepriekšējā nedēļā bija novērojams neliels cenu samazinājums, kas lielā mēra bija saistīts ar Melnās jūras tirgus dalībnieku tirgus cenu samazināšanu, lai veicinātu interesi par kviešiem un paātrinātu eksporta tempus.

Tā rezultātā tuvākajā nākotnē mums ir jāvēro Melnās jūras labības koridoru iniciatīva, kas šajā sezonā ir izveidojusies par noteicošo faktoru graudu cenu tirgū - rūpīgi jāseko līdzi, vai tuvākajās dienās atsāksies sarunas ar Krieviju, jo ģeopolitiskie elementi ir grūti prognozējami. Katrā ziņā nedēļas sākumam vajadzētu iezīmēties ar nepārprotamu cenu kāpumu piegāžu spriedzes dēļ. Turklāt, ja Krievija nolems papildus “sodīt” Ukrainu un pastiprināt apšaudes vai raķešu uzbrukumus stratēģiskiem objektiem, tad arī šīs nelietīgās darbības atbalsosies labību cenās.

Eļļas augu tirgus iepriekšējā nedēļā nedaudz iekustējās ar pāris nelieliem, bet starta sojas pupiņu pasūtījumiem no Ķīnas. ASV pārdeva 126K t un Spānija pārdeva 198K t sojas pupiņu. Sojas pupiņu cena eksporta sākumā nedaudz samazinājās atstājot nebūtisku ietekmi uz rapšu tirgus cenām. Rapšu cenas iepriekšējā nedēļā palielinājās par 12,75 EUR/t. Bet Melnās jūras tirgus spriedzes dēļ ir paredzama rapšu cenu tendences pielīdzināšanai kviešu tirgum.

Aktualitātes Latvijas tirgū

Latvijā nedaudz vairāk kā mēnesi lauksaimniekiem ir iespēja apdrošināt savus ziemas sējumus pret nepārziemošanas riskiem. Šajā sezonā valsts atbalsta programma plāno stāties spēkā ar 2023.gada sākumu, kas uzliek papildus saistības apdrošināšanas sabiedrībām, kas piedāvā sējumu apdrošināšanas prēmijas maksājumus dalīt vairākos maksājumos. Paredzamais LAD attiecināmo izmaksu atbalsts plāno samazināties no 70% līdz 50%. Šajā sezonā lauksaimniekiem jārēķinās, ka sējumu apdrošināšanas polises būs dārgākas apdrošināšanas vērtību dēļ – graudu cenas un viena ha apsaimniekošana ir palikusi dārgāka. Sējumu apdrošināšana aizvien ir ekonomisks pamatojumos un gandrīz vienīgais variants, kā pasargāt savu saimniecību no neparedzamiem zaudējumiem. Lauksaimnieku sirdsmieram un drošai saimniecības attīstībai AgroPlatforma piedāvā veikt sējumu apdrošināšanu. Lai saņemtu savu apdrošināšanas piedāvājumu 10 min laikā, aicinām aizpildīt pieteikuma formu.

• Mūsu speciālistiem ir vairāku dekāžu pieredze lauksaimniecības ražošanā un tirdzniecībā.
• Ar mūsu ieteikumiem apdrošināšanas sabiedrības ir būtiski uzlabojušas sējumu apdrošināšanas produktus.
• Mēs vienlaicīgi esam sējumu apdrošināšanas atlīdzību eksperti.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 24.oktobrī

Ekonomika

Esam pieraduši, ka graudu cenas sākotnēji palielinās ASV un tad cenu pieauguma vilnis atnāk līdz Eiropai. Runājot par ekonomiku situācija ir reversa – septembra mēnesī bija novērojams straujākais inflācijas pieaugums Eiropā, kas viļņveidīgi ir nonācis līdz ASV oktobra mēnesī. Inflācija septembrī pamatā bija novērojama visos sektoros izņemot pārtiku un enerģiju, tomēr inflācija sasniedza pēdējo 40 gadu augstāko līmeni, palielinoties līdz 6,6%. Taču šajā mēnesī ASV inflācija būtiski pieauga mājokļa, medicīnas pakalpojumu un transporta sektorā, kas liecina, ka inflācija izplatās uz visām nozarēm. Saspringtā ASV darba tirgus apstākļos, visticamāk, darba devēji palielināsies darba ņēmēju algas, kas papildus veicinās inflācijas spirāli. Šajā kontekstā Federālajai rezervju bankai nebūs citas izvēles, kā vien stingri paaugstināt procentu likmes, kas varētu notikt nākamajā periodā, sākot ar  novembra sākumu. ASV neapmierinošais inflācijas rādītājs apstiprina, ka ekonomiskā parādība uzņem apgriezienus un, visticamāk, to būs grūtāk ierobežot, nekā sākotnēji bija gaidīts.

Aizvadītajā nedēļā Ķīna noslēdzās komunistiskās partijas kongress, kur uz trešo termiņu tika apstiprināts esošais Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins. Ķīnas līderis kongresa laikā lika lielu uzsvaru uz Ķīnas tirgus attīstību un papildus sadarbības veicināšanu ar rietumiem. Mazāk kongresa laikā tika runāts par Ķīnas pozīcijām attiecībā uz kara darbību Ukrainā, taču šajā konteksta, līdzībās runājot, Sji Dzjinpins paziņoja, ka Taivāna bija, ir un būs Ķīnas sastāvdaļa un tās neatkarība ir nepieļaujama un Ķīna izmantos visus paņēmienus, lai cīnītos ar Taivānas neatkarības cīnītājiem. Uz Ķīnas iepriekšējās nedēļas notikumiem tirgus ekonomikā būs novērojamas izmaiņas – uzmanības centrā būs kā prezidents risinās nekustamo īpašumu krīzi Ķīnā, palielinās Ķīnas ekonomisko izaugsmi un mazinās Covid-19 politiku.

Enerģijas tirgus

Iepriekšējās nedēļās naftas cenām neizdevās nostiprināties, kas tika gaidīts pēc OPEC+ valstu stingrā lēmuma no novembra samazināt ieguvi par 2 miljoniem barelu dienā. Tirgotāju viedokļi joprojām ir sadalīti starp pieprasījuma bažām pasaules ekonomikas palēnināšanās apstākļos un saspringto piedāvājumu, jo naftas krājumi ir sasnieguši vienu no zemākajiem sliekšņiem naftas tirgus vēsturē. ASV jēlnaftas krājumi pēdējo divu gadu laikā ir samazinājušies par 480 miljoniem barelu, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo 18 gadu laikā. Arī destilāti visā pasaulē ir ļoti zemi - Eiropā destilātu krājumi ir sasnieguši zemāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā. Destilāti ir nepieciešami dīzeļdegvielas ražošana, un šajā kontekstā dīzeļdegvielas cenas saglabāsies augstākas, kas acīmredzami atkal ietekmēs/atbalstīs inflācijas pieaugumu.

Enerģijas tirgus analītiķi uzskata, ka pieprasījuma kritums un bažas par zemiem krājumiem saspringtas ģeopolitiskās vides apstākļos neļauj tirgum pieņemt skaidrus lēmumus. Kopējā aina ir neskaidra, jo enerģijas tirgus dalībvalstis karo un tirgū veidojas dezinformācija par reālo situāciju. Turklāt dezinformācija iespējams tiek radīta apzināti, lai vēl vairāk satraukt visus pasaules enerģijas tirgus. Naftas tirgus nenoteiktība atspoguļojas naftas cenā, kurai bija gaidāms straujš cenu kāpums, bet tomēr tas nebija nemaz tik liels.  

Kviešu tirgus

Neraugoties uz neskaidrību Melnajā jūrā un kara spriedzes palielināšanos Ukrainā, kviešu cenas turpina ieņemt neitrālu pozīciju. Kviešu cenas Parīzes biržā pēdējo mēnešu laikā vairākkārt ir pietuvojušās 365,00E EUR/t, bet šo robežu nav vēl ne reizi izdevies pārkāpt. Tirgus spītīgi turas pretī lielākām kviešu cenām. Kviešu tirgus vēlas sagaidīt rezultātu par eksporta koridora nākotni Melnajā jūrā, neraugoties, ka Kremlis ir paziņojis, ka koridora līgums nevar tikt pagarināts, ja vien tiek izpildīti Kremļa nosacījumi. Kremlis atkal izvēlas šantāžas taktiku un pieļauj koridora darbības turpināšanu, ja Rietumi vienosies ar Krieviju par minerālmēslu piegāžu kārtību. Tāpēc Melnajā jūra valda piesardzība, un operatori Ukrainas vietējā tirgū ir apturējuši pirkumus ostās, gaidot lielāku skaidrību. Šāda operatoru darbība pēc kāda laika varētu atbalsoties cenu atbalstošā faktorā.

Eiropas un Amerikas kvieši, salīdzinot ar Melnās jūras kviešu piedāvājumu, ir ļoti dārgi un tiem trūkst eksporta konkurētspējas, kas ierobežo augšupvērsto cenu pieauguma potenciālu. ASV iknedēļas eksporta pārdošanas apjomi joprojām ir ļoti zemi un attaisno pēdējā USDA ziņojumā publicēto par eksporta mērķa samazināšanos. Eiropas eksporta operatoriem situācija ir pielīdzināmam ASV tirgum. Tas liecina, ka kamēr tiks nodrošināta kviešu plūsma Melnajā jūrā, tikmēr kviešu cenām pieaugums būs neliels vai nebūs nemaz.

Kviešu tirgus prognozēs nākotnē atkal ieskicē šā brīža laika apstākļi. ASV ziemas kviešu sējumi saskarās ar pārlieku sausiem laika apstākļiem, kas apdraud ziemāju attīstību un ražas potenciālu. Bet Ukrainā un Krievijā laika apstākļi ir bijuši pārlieku mitri, un sēšanas darbi ir bijuši ļoti apgrūtināti. Šis laika apstākļu informācijas kopums veido cenu atbalstošus faktorus nākotnes kviešu iepirkumiem.

Miežu tirgus

Alus miežu tirgus pievērš pastiprinātu uzmanību Austrālijai, kurā pēdējo nedēļu laikā novērojami stipri nokrišņi - lietus nerimst valsts ražošanas reģionos, un augsne ir piesātināta ar ūdeni. Tāpēc miežu tirdzniecība Austrālijā ir samazinājusies, jo pastiprinās bažas par alus miežu kvalitāti. Šis notikums veicina alus miežu cenu atbalstošos faktorus, taču līdz ražas novākšanai Austrālijā ir vēl nedaudz jāpagaida un iespējams situācija spēs kardināli mainīties.

Savukārt Francija neizdotas atrast noieta kanālus saviem saražotajiem miežiem. Interese pēc Eiropas miežiem esot, tomēr darījumus padara neinteresantus preču transportēšanas attālumi un apjomi, kas neapmierina ne vienu no iespējamām darījuma pusēm (Francij un Indiju).

Lopbarības mieži šajā gada piedzīvo salīdzinoši mazu interesi tirgū, kas papildus veicina cenu atšķirību starp kviešiem. Šobrīd Eiropas tirgū miežiem veidojas pieprasījums, ja miežu cena ir par 35,00 EUR/t zemāka kā kviešu graudiem. Eiropas operatori liek lielas cerības uz pieprasījuma atgriešanos no Ķīnas, kas varētu būt sagaidāms, sākot ar šo nedēļu, pēc komunistiskās partijas kongresa.

Neraugoties uz visu, miežu tirgū veidojas interesanta situācija – Eiropā ir izveidojušies miežu pārpalikumi, taču globālajā tirgū ir novērojams otrais zemākais miežu krājumu samazinājums, kopš 1983.gada. Tas nozīmē, ka preču kustībai atrodot īstos miežu kanālus, veidosies miežu pieprasījuma pieaugums, ko nespēs apmierināt miežu piedāvājums.

Eļļās augu tirgus

Neskatoties uz ievērojamām ikdienas svārstībām, rapšu tirgus kopš oktobra sākuma nav īpaši mainījies. Cenas Parīzes biržā novembrī līgumiem svārstās ap 630,00 EUR/t. Vadošie rapšu tirgi cīnās, lai ieņemtu skaidru virzienu. Kvieši, kas caur rapšu/kviešu cenu attiecību izraisīja rapšu cenu samazinājumu septembra beigās, ir atguvušies un sasnieguši cenu no 350,00 līdz 360,00 EUR/t, kam vajadzētu atbalstīt arī rapšu tirgus. Otrs rapšu tirgus ietekmējošais faktors pēc OPEC+ valstu paziņojuma par jēlnaftas ražošanas apjomu samazināšanu nav sevišķi ietekmējis rapšu tirgus cenas, jo naftas cenas ir palielinājušās nepietiekami. Turklāt sliktie ASV inflācijas rādītāji liecina, ka Federālā banka, visticamāk, vēl vairāk paaugstinās procentu likmes, kas atbalstīs dolāru un sodīs visus preču tirgus.

Eļļas augu vadošā kultūra sojas pupiņa ir saņēmusi divus galvenos atbalsta faktorus – ASV lauksaimnieki ir samazinājuši sojas pupiņu sējplatības un Ķīna ir atgriezusies pie ASV sojas pupiņu pirkumiem, veicot ievērojamas iepirkuma partijas (790 000 t). Savukārt palmu eļļas augstā pieejamība un tās vēsturiski zemā cena salīdzinājumā ar citām augu eļļām palielina pircēju interesi - tas ļauj palmu eļļas cenām Kualalumpurā saglabāties, taču ir paredzams, ka palmu eļļas cena nespēs pārkāpt 3950 ringgit/t (~870 EUR/t) robežu.

Tā rezultāta rapšu tirgus gaida jaunus tirgus ietekmējošos elementus – piemēram, pieprasījuma pieaugumu, kam vēsturiski vajadzētu notikt novembra beigās decembra sākumā vai straujāku naftas cenu kāpumu. Uzmanība šobrīd tiek pievērsta arī Austrālijas rapšu plantācijām, kurām pastāv plūdu draudi. Austrālija ir viens no vadošajiem rapšu piegādātājiem pasaulē un šāda nelaime varētu ievēroji ietekmēt rapšu tirgus situāciju.

Minerālmēslu tirgus

Minerālmēslu tirgus cenām Eiropā novērojamas stabilizēšanās tendences, ko daļēji veicina pieprasījuma pieaugums. Sāk veidoties fundamentāls pamats Eiropas ražotājiem atsākt minerālmēslu, ja pieprasījums turpinās saglabāties salīdzinoši augsts.

Dabasgāzes cenas Eiropā atgriežas zemākajā līmenī, salīdzinot tās pēdējos trīs mēnešus. Cenu samazināšanos veicina Eiropas dabas gāzes krājumu situācijas stabilizēšanās un drošības sajūta ziemas periodā. Gāzes patēriņš un temperatūra tuvāko mēnešu laikā tomēr tiks rūpīgi uzraudzīti, jo alternatīvi piegādes avoti bez Krievijas ir ierobežoti. Dabasgāzes cenu lejupslīde mēslošanas līdzekļu ražotājus Eiropā mudina arvien vairāk apsvērt iespējas atsākt ražošanu. Daudzas ražotnes no Polijas, Itālijas un Vācijas tuvāko nedēļu laikā plāno pakāpeniski atsāks mēslošanas līdzekļu ražošanu. Amonija nitrāta cena Francijā saglabājas salīdzinoši augsta (927 EUR/t), neskatoties uz cenu samazinājumu par 47 EUR/t. Lai gan šķiet, ka īstermiņā situācija slāpekļa mēslošanas līdzekļu tirgū uzlabosies, dabasgāzes cenu svārstības joprojām ir galvenā aktualitāte un tās tiek un tiks uzraudzītas.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 17.oktobrī

Melnās jūras graudu koridori

Situācija Melnās jūras tirgos kļūst aizvien nepastāvīgākā. Aizvadītās nedēļas Krievijas raķešu triecieni pa Ukrainu satricināja visus pasaules graudaugu tirgus. Ukraina pirms 10.oktobra bija uzsākusi nelielu, bet tomēr cenu palielināšanas kampaņu savos kviešu partiju piedāvājumos, bet pēc 10.oktorba Ukrainas kviešu eksportētājiem nācās samazināt kviešu cenas, lai palielinātu interesi pēc kviešiem un paātrinātu eksporta tempus. Jau iepriekš bija novērojami  kuģu sastrēgumi Marmora jūrā ar labības sūtījumiem no Ukrainas ostām, tomēr tagad situācija paliek vēl sarežģītāka - vidējais gaidīšanas laiks kuģu pārbaudēm Apvienotajā koordinācijas centrā netālu no Stambulas pieaug no 10  līdz 15 dienām. Kuģu gaidīšanas laiks arī ietekmē Ukrainas eksporta tempus, kas nedēļas laikā ir samazinājies par aptuveni 100 000 tonnu – rodas aizdomas, ka kāds tās padara apzināti garākas.

Vēl lielāka pārliecība par pārtikas koridoru slēgšanu radās pēc Krievijas prezidenta paziņojuma piektdienas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības samitā Kazahstānā, kurā tas saka, ka  Krievija nedrīkst pagarināt Melnās jūras graudu koridoru līgumu, kura termiņš beigsies nākamajā mēnesī. Kremlis savos propagandas izteicienos balstās uz teoriju, ka pārtikas koridori tiek izmantoti, lai atbalstītu “terorismu” Ukrainai pret Krieviju. Diktators gan piebilda: “Šobrīd 100% pārliecība par “terorisma” atbalstīšanu Kremļa rīcībā neesot, tomēr uzreiz netika noskaidrots, vai sprādzienbīstamās ierīces no Odesas tika vestas ar graudu vezumu, taču, ja apstiprināsies, ka ierīces tika nosūtītas graudu kravu aizsegā, tad Krievija šo līgumu pārtrauks nekavējoties.” Vēršam uzmanību, ka pārtikas koridoru līgums ir vienlīdz svarīgs arī Krievijai, jo pēc paziņojuma par rekordlielām ražām šajā sezonā seko arī paziņojums par kviešu eksporta apjomu palielināšanu. Ja lielos eksporta apjomus Krievijai nebūs iespēja realizēt caur Melno jūru, tad būs jāmeklē citi tirdzniecības kanāli, un izvēlas iespējas šajā gadījuma ir ļoti nelielas.

Savukārt Ukrainas varas iestādes Krievijas teoriju par “terorisma” atbalstīšanu ir kategoriski noraidījušas. Ukrainas graudu kravas galvenokārt virzās uz attīstītajām valstīm, cenšoties atjaunot jebkādu graudu kustību. Ukraina informē - Krievija dara tieši to, ko mēs brīdinājām: Atjauno “Bada spēles” un apdraud Melnās jūras graudu koridoru iniciatīvu. Es vēlos, lai katra Āfrikas, Āzijas, Tuvo Austrumu ģimene zinātu - Ukraina neizvirza nekādas papildu prasības, mēs vēlamies, lai koridors turpinātu darboties."

Pārtikas koridoru līgums no parakstīšanas dienas ir  spēkā 120 dienas, un to var apturēt pēc vienas vai abu pušu pieprasījuma. Līguma izbeigšana varētu strauji palielināt graudu cenas visā pasaulē un radīt papildu stresu valstīm ar zemākiem ienākumiem un importētājvalstīm, kurām jau šodienas graudu cenas nav pieņemamas.

Tomēr līdz nedēļas beigām situāciju mainīja pieprasījuma puses, kas apzinās, ka šī ir viena no nedaudzajām iespējām paspēt iegadāties kviešus no Ukrainas vai Krievijas par krietni zemākām cenām, salīdzinot ar citiem eksporta tirgus dalībniekiem. Kviešu pircējiem rodas aizvien lielāka pārliecība par pārtikas koridor izmaiņām – šobrīd vēl nav liela satraukuma pamata par pilnīgu Melnās jūras pārtikas koridoru slēgšanu, tomēr rodas aizvien lielāka pārliecība par “spēles” noteikumu maiņu.  Kviešu cenas Ukrainas ostās piektdien palielinājās par 10 eiro un sasniedz 307.00 eiro par 11.5% proteīna kviešiem un 327.50 eiro tonnā par 12.5% proteīna kviešiem, bet Krievija kviešu cenas palielinājās par 5.5 eiro un piektdien Krievijas eksportētāji 12.5% proteīna kviešu tirgoja par 325.50 eiro tonnā.

Savukārt kukurūzas graudu cenas Ukrainas ostās tika samazinātas vēl par 6 eiro tonnā, kas nozīmē, ka cenas ir noslīdējušas līdz pēdējo trīs nedēļu zemākajam slieksnim. Ukraina aizvien steidz iztirgot pērnās ražas kukurūzas graudus, kuriem ir salīdzinoši slikta kvalitāte un maza interese no pircēju puses. Ukrainas kukurūzas FOB cena iepriekšējā piektdienā noslīdēja līdz 257.00 eiro tonnā. Valsts nokultie kukurūzas apjomi 13. oktobrī bija tikai 995 600 tonnas, kas ir vairāk nekā desmitkārtīgs kritums, salīdzinot ar 10,91 miljonu tonnu pirms gada. Ukrainas lauksaimnieki jaunās kukurūzas ražas novākšanu ir atstājuši otrajā plānā koncentrējoties uz eļļas augiem, kam šobrīd ir lielāks tirgus pieprasījums ir un lielāki ieņēmumi par vienu saražoto preces tonnu. Tikmēr tika novērota kukurūzas pircēju interese par daļēju pāreju uz Austrumeiropas kukurūzu – tirgus veic pagriezienu uz Bulgārijas ostu pusi, kur jaunā kukurūzas raža tiek tirgota no 315.00 līdz 318.00 eiro par tonnu šā gada decembra sūtījumiem.

Turpinot par kviešiem, Ukraina sāk piekopt informācijas slēpšanas taktiku par darījumiem, kas tiek slēgti vai tiks slēgti ar potenciālajiem kviešu pircējiem, lai mazinātu preču piegādes riskus - nekāda informācija par pieprasīto kviešu kravu izmēriem vai iekraušanas logiem netiek atklāta. Ukraina paredzot sava pretinieka absurdos lēmums jau preventīvi dara visu, lai mazinātu riskus, jo patiešām pastāv bažas, ka šie ir vieni no pēdējiem mēģinājumiem nodrošināt Ukrainas jūras pārvadājumus ar kviešu kravām pirms iespējamās graudu koridoru slēgšanas.

Mazākas problēmas arī Eiropā

Problēmas nav novērojamas tikai Melnās jūras tirgos. Francijā pieaug satraukums par ziemas kviešu sējumu plāna izpildi – līdz 10.oktobrim Francijas lauksaimniekiem ir izdevies iesēt aptuveni 21% no plānotajiem ziemas kviešu sējumiem. Šajā nedēļā Francijas lielākajā daļā būs lietains laiks, kas papildus apgrūtinās sējas darbus. Bet šī nav vienīgā problēma, ar ko ir jāsaskaras Francijas lauksaimniekiem - pieaugošais degvielas trūkums un pieaugošās cenas visā valstī varētu ietekmēt lauka darbus tuvākajās dienās vai nedēļas.

Kviešu cenas Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā sasniedz pēdējo trīs mēnešu maksimumu, cenai pakāpjoties līdz 365.00 eiro par tonnu. Tomēr nedēļās griezumā cena samazinājās par 5.00 eiro par tonnu, cenai noslidot no 355.75 līdz 350.75 eiro par tonnu. Aplūkojot cenu kopš šā gada septembra sākuma, kviešu cena decembra un citiem nākotnes līgumiem saglabā cenas pieaugošu tendenci.

Eļļas augu tirgus

Pēc šobrīd pieejās informācijas tiek paredzēts, ka eļļas augu sējplatības Eiropā 2022.-2023.gada palielināsies par aptuveni 10%. Šis būs otrais gads pēc kārtas, kad Eiropas lauksaimnieki ir atkārtoti ieraudzījuši ekonomisko pamatojumu eļļas augu audzēšanā. Sējplatību palielinājums ir novērojams visos eļļas augu segmentos – rapšu, saulespuķu un sojas pupiņu sektorā. Ja iepriekšējā gadā eļļas augu audzēšanu veicināja strauji pieaugošu eļļas augu cenas, tad šajā gadā Eiropa saredz importa problēmas nākošajā sezonā no Ukrainas un mudina Eiropas lauksaimniekus palielināt eļļas augu sējplatības. Neraugoties uz eļļas augu sējplatību palielinājumu Eiropa aizvien prognozē eļļas augu importa pieaugumu līdz 5.6 miljoniem tonnu, kas būs par aptuvini 100 000 tonnu vairāk, kā nepieciešams šajā gadā.

Rapšu cenas iepriekšējā nedēļā Parīzes biržā saglabājās gandrīz nemainīgas. Nedēļas laikā cenas samazinājās no 634.00 eiro par tonnu līdz 633.75 eiro par tonnu. Nedēļas augstākā reģistrēta cena sasniedz 644.50 eiro par tonnu, bet zemākā cena noslīdēja līdz 620.50 eiro par tonnu. Cenas svārstības nedēļas griezumā no maksimālās vērtības līdz minimālajai vērtībai sasniedza 3.7%.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 11.oktobrī

Kviešu tirgus aktualitātes

Visos pasaules ziņu kanālu virsrakstos dominējošais vārds ir Ukraina. Kopš iepriekšējās nedēļas nogales notikumiem uzmanība ir pastiprinājusies vēl vairāk. No nedēļas uz nedēļu graudaugu tirgus saredz aizvien lielākus draudus par pārtikas koridoru nenoturību Melnajā jūrā, jo Krievija cenšas darīt visu, lai vienošanās tiktu pārtraukta.

Ukrainai šajā gadā nav sanācis iesēt ierastās ziemas kviešu un miežu platības. 7.oktobrī Ukraina ziņoja, ka sēšanas darbus šajā sezonā sevišķi ir apgrūtinājuši laika apstākļi – pārlieku lielais mitrums nav ļāvis tehnikai pārvietoties pa tīrumiem. Līdz iepriekšējās nedēļas vidum Ukraina bija iesējusi tikai 27% no plānotās ziemas kviešu platības, t.i., ~1M ha no plānotajiem ~4M ha. Redzot šādu statistiku, ir skaidrs, ka Ukraina nākošajā tirdzniecības gadā nebūs kviešu aktīvākais tirdzniecības partneris. Vēl drūmāka statistika ir ziemas miežu sējumos, kur Ukrainas lauksaimniekiem ir izdevies izpildīt tikai 14% no plānotā, t.i., ~95 000 ha no plānotajiem 675 700 ha. Lai gan siltā un sausā laika prognoze nākamajām 10 dienām varētu paātrināt sēšanas darbu tempu, lauksaimnieki ir nolēmuši šosezon samazināt kviešu un miežu platības gandrīz 3-5 reizes.

Ir salīdzinoši liela Ukrainas lauksaimnieku daļa, kas ir zaudējušas lauksaimniecības zemes, kas atradušas kara skartajos apgabalos. Tiek pieņemti lēmumi fokusēties uz vairāk ienesīgām kultūraugiem -   tas nozīmē, ka lauksaimnieki atsakās no kviešiem un miežiem un to vietā sēj eļļas augus, t.sk. ziemas rapšus. Ziemas rapši ir vienīgais kultūraugs, kuram nav novērojams apsētās platības samazinājums – lauksaimnieki Ukrainā katru gadu sēja apmēram 1M ha ziemas rapšu un šajā gadā iesētā platība atbilsts vidējiem rādītajiem. Piebildīsim, ka sējumu statistikā nav iekļauti Doņeckas, Zaporožžas, Luhanskas un Hersonas apgabali.

Importa tirgi ir palikuši ļoti piesardzīgi, veicot pirkums no Melnās jūras tirgiem – līgumi tiek slēgti tikai par piegādēm līdz novembrim, lai veidotos lielāka pārliecība par līgumu izpildes iespējām. Šobrīd importa tirgus prioritāte ir 10.5% un 11.5% proteīnu kviešu pirkumi. Ir novērojama aktivitātes samazināšanas lopbarības kviešu tirgus sektorā. Kviešu cena Melnās jūras tirgos iepriekšējā nedaudz palielinājās un Ukraina pat dažos darījumos pielīdzināja cenu sava pretinieka (Krievijas) tirgus cenām. Cenas palielinājums Melnajā jūra ir viens no kviešu cenu atbalstošajiem faktoriem Eiropā, ko mēs varam novērot arī šajās dienā.

Krievija iepriekšējā nedēļā nāca klajā ar sensacionālu paziņojumu – Krievijai esot izdevies sasniegt vēsturē lielāko kviešu ražu, novācot no laukiem 2022.gada sezonā 101M t kviešu. Krievija savus panākumus argumentē ar sevišķi labiem ražas rādītajiem, ražai palielinoties par 22% līdz 3.61 t/ha. Krievija nekautrējas paziņot, ka kviešu raža šajā gadā ir augstāka par 37%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Paziņojums izsauca komentāru vētru kviešu tirgos. Kāds uzskata, ka tā ir apzināta manipulācija ar statistiku, lai samazinātu kviešu tirgus cenas, kas šodienas tirgus apstākļos izsauktu lielu neapmierinātību citos tirgos. Cits saka, ka tie ir kvieši, ko Krievija nozagusi Ukrainai un tagad deklarē, kā savējos. Bet vismazāk no starptautiskās arēnas ir redzami komentāri, kas pieņemto šo informāciju par patiesu.

Krievija iepriekšējā piektdienā uz FOB nosacījumiem 12.5% proteīna kviešus tirgoja par 324.50 USD/t, kamēr Eiropas 12% proteīna kviešu FOB cenas robežojās 349.25 EUR/t. Ukraina šobrīd aizvien saglabā zemāko cenu līmeni, 11.5% proteīna kviešus tirgojot par 302.50 EUR/t, bet 12.5% proteīna kviešus par 322.50 USD/t, stipri neatpaliekot no Krievijas cenām.

Enerģijas tirgus

Vēl iepriekšējās nedēļas sākuma izskanēja jautājumi - vai naftas cenas pēdējo dienu laikā ir sasniegušas zemāko punktu? Visticamāk, vēl ir nedaudz pāragri droši teikt, taču ir objektīvi elementi, kas varētu atbalstīt tirgu tuvāko nedēļu laikā un līdzsvarot globālās ekonomikas lejupslīdes radītā pieprasījuma krituma ietekmi. Iepriekšējā trešdienā OPEC un OPEC+ ministri rīkoja ikmēneša sanāksmi, kurā nolēma par naftas ražošanas samazināšanu. Šī ir laba ziņa tirgus ekonomikai un iespējams arī kara darbībai Ukrainā, jo pastāv apgalvojums, ka Krievijai nav izdevīgs naftas cenu samazinājums. Pagājušajā mēnesī ražotājvalstis, tostarp Krievija, jau nolēma samazināt ražošanu par 100 000 bpd. Toreiz tas tika uzskatīts par simbolisku žestu, taču tas pavēra iespējas turpmākai rīcībai, ja turpināsies cenu lejupslīdes tendences. Pēdējais OPEC dalībnieku sarunu raunds beidzās iepriekšējā nedēļā un tika nolemts naftas ražošanu samazināt par 1M bpd.

Aizvadītajā nedēļā turpinājās sarunas ap Nord Stream un par cauruļvadu darbības apturēšanu. Pēc paziņojuma par Nord Stream cauruļvadu bojājumiem Eiropas gāzes tirgū cenas uz īsu brīdi pieauga. Vācija plāno īstenot 200 miljardu EUR plānu, lai ierobežotu enerģētikas krīzes ietekmi uz Vācijas ekonomiku.

Ekonomika

Centrālās bankas bez vilcināšanās atkārtoti apstiprinājušas, ka prioritāte joprojām ir cīņa pret inflāciju, kas liecina, ka gaidāmi papildu likmju paaugstinājumi. Šajā ziņā cenu inflācija Eirozonā septembrī atkal pieauga līdz 10% gada griezumā, salīdzinot ar 9,1% augustā. Šajā kontekstā, visticamāk, Eiropas Centrālā banka savā nākamajā sanāksmē 27. oktobrī paaugstinās likmes vēl par 75 bāzes punktiem. Tā ir šokējoša jauna realitāte valdībām, kurām būs daudz rūpīgāk jāpārvalda valsts finanses. Šajā nedēļā arī Latvijas banka ziņoja par Latvijas inflācijas pieaugumu līdz 22.2%. Latvijas analītiķi neslēpj, ka līdz decembra beigām inflācija varētu palielināties vēl vairāk, sasniedzot pat 26% slieksni.

Minerālmēslu tirgus

Dabas gāzes cenām samazinoties Eiropas minerālmēslu ražotāji sāk apsvērt domu par minerālmēslu ražošanas atsākšanu. Tomēr nesenie notikumi Baltijas jūrā un Krievijas terorakti Ukrainā šo pirmdien liek aizdomāties par globālo notiku neparedzamību, kas nozīmē, ka ražošanas atsākšana šobrīd ir aizvien risks. Neraugoties uz pēdējiem notikumiem Eiropā ir novēroja minerālmēslu cenu samazinājums – slāpekļa mēslojuma cenas vidēji grozās ap 700 EUR/t, amonija nitrāta cena vidēji svārstās ap 975 EUR/t. Piebildīsim, ka cenas norādītas Francija un cenas Baltijas valstīs būs atšķirīgas loģistikas izmaksu dēļ.

Vietējie slāpekļa mēslojumu ražotāji aizvien importē amonjaku, lai nodrošinātu ražošanu, jo tad ekonomika spēj kalibrēt uz izdevīgākās cenu robežas gala produktiem. Aizgājušajā nedēļā Eiropā tika reģistrētas pāris karbamīda partijas, tomēr pircēji aizvien vēlas palikt neatklāti, jo šajā nedēļā sākas jauns iepirkuma konkurss karbamīdam no Indijas. Visbeidzot, pieaug bažas par loģistiku un izplatītāju spēju garantēt piegādes nākamajos mēnešos. Kravas automašīnu pieejamība Eiropā nākamajos mēnešos arvien vairāk samazinās, kamēr pasūtījumu grāmatiņas piepildās, tuvojoties pirmajiem pavasara pasūtījumiem no Eiropas lauksaimniekiem.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 3.oktobrī

Kviešu tirgus

Kviešu tirgus lielākā uzmanība ir vērsta uz Melnās jūras tirgiem (Ukrainu un Krieviju). Pēc Krievijas nelegālo referendumu izsludināšanas par četru pašpasludināto republiku pievienošanu Krievijas federācijai, pastiprinās aizvien lielākas bažas par Melnās jūras graudu transporta koridoru noturību. Neraugoties uz Krievijas provokācijām un sarežģīto graudu tirdzniecības procesu, importa tirgi turpina izrādīt lielu interesi par Melnās jūras izcelsmes kviešiem un kukurūzu.

Ukraina iepriekšējā ceturtdienā piedāvā importa tirgiem 11.5% proteīna kviešus par FOB cenu 290 USD/t, bet Krievija piedāvā 12.5%  proteīna kviešus par FOB cenu 326 USD/t, kamēr Eiropas eksporta operatori piedāvā kviešus par krietni augstākām cenām un tiek izslēgti no dalības iepirkumos. Tāpēc Alžīrija, kas vēsturiski ir Francijas graudu tirdzniecības partneris, pēdējā iepirkuma sesijā iegādājās 240K t pārtikas kviešu ar Krievijas un Ukrainas izcelsmi. Tiek uzskaitīts, ka Alžīrija ir piešķīrusi 90K t tirdzniecības uzņēmumam Cargill, 60K t Aston un Casillo un 30K t Solaris. Tiek ziņots, ka cenas bija robežās no 369 līdz 373 USD/t (Cena norādīta Alžīrijas ostā - Paredzams, ka kravu pārvadājumi uz Alžīriju būs aptuveni 30 USD/t). Ja tirdzniecība turpināsies šajā cenu līmenī, tad Eiropas cenas varētu tikt pakļautas turpmākam spiedienam, jotirdzniecības uzņēmumi arvien vairāk vēlas iegūt kviešus no Ukrainas un/vai Krievijas. Importa tirgos arī palielinās lielāka interese pēc Ukrainas izcelsmes lopbarības kviešiem, kurus līdzīgi kā pārtikas kviešus Ukraina spēj piedāvāt ar ievērojamām atlaidēm.

Krievijas valdība, redzot pastiprinātu NE-nacionālu uzņēmumu aktivitāti Krievijas tirgū, mudina Kremli ierobežot nekrievisku eksporta uzņēmumu darbību Krievijā. Iemesls šādiem ierobežojumiem ir saistīts ar nekrievisku eksporta operatoru spēju maksāt augstāku cenu par Krievijas kviešiem un Kremlis nevēlas, lai nauda aizplūst no Krievijas. Šāds lēmums var apturēt Krievijas lauksaimnieku un elevatoru vēlmi tirgot kviešus par samazinātām cenām, ko piedāvās vietējie Krievijas eksporta operatori. Tirgus dalībnieki redzot Krievijas valdības lēmumu pieņemšanas metodes, nekautrējas izvirzīt teoriju par Krievijas kviešu nacionalizēšanu, lai neapturētu naudas plūsmu no lauksaimniecības produktiem. Apskatot Krievijas eksporta uzņēmumu piedāvājumus, redzama Krievijas spēja no oktobra līdz janvārim piedāvā 11.5% un 12.5% proteīna kviešus Kaļiņingradā par ievērojami zemākām cenām, kā tuvākie konkurenti Baltijas jūrā. Krievijā arī pastiprinās satraukums par ziemas sējumiem un nākošo 2023.gada kviešu ražu, jo Kremļa izsludinātā daļējā mobilizācija skar lauksaimniecības rajonos dzīvojošos vīriešus – lauksaimniecības strādnieki tiek iesaukti armijā vai tie, nevēloties karot, mūk no Krievijas.

Kviešu cena Parīzes birža iepriekšējā nedēļa turpināja atgūties un spēja pat sasniegtu pēdējo trīs mēnešu rekorda līmeni, cenai decembra līgumiem palielinoties līdz pat 360.25 EUR/t. Nedēļas laika decembra līgumu cena palielinājās no 343.50 EUR/t līdz 356.75 EUR/t jeb par 3.7%. Nedēļas zemākā cena atsitās pret 341.75 EUR/t.

Mieži un Kukurūza

Miežu tirgus arī nevar lepoties ar sevišķi lielu kustību vai sasniegumiem, jo pēc aprēķiniem Eiropa ir palielinājusi miežu eksporta tempus, tomēr tie aizvien ir zemākie rādītāji pēdējo četru gadu laikā. Eiropas miežu tirgotāji liek cerības uz Ķīnu, kura tuvākajā laikā veiks miežu iepirkuma sesiju un Ķīna pēdējo trīs gadu laikā ir izrādījusi lielu interesi pēc Eiropas miežiem, nostiprinot tirdzniecības attiecības.

Savukārt kukurūzas tirgus aizvien ir piepildīts ar Ukrainas kukurūzas piedāvājumu no iepriekšējas ražas, kas ievērojami spēj samazināt kukurūzas cenu tirgū. Kukurūzas pircējiem ir bažas par Ukrainas pērnās ražas kvalitātes rādītājiem un pieprasījumus pēc šīs izcelsmes kukurūzas samazinās uz ko Ukrainas operatori reaģē, samazinot vēl vairāk piedāvāto graudu cenu. Ukrainai aizvien pastiprinās satraukums par Melnās jūras transporta kanālu nākotni un tā steidz realizēt kukurūzu, lai atbrīvotu vietu jaunajai ražai. Ņemot vēra nelielo pieprasījumu, Ukraina komplektē mazākas kuģa partijas, lai veicinātu jeb kādu kukurūzas kustību. Jaunās ražas ievākšana ir sākusies lēnām, jo laika apstākļi ir nelabvēlīgi. Ukrainas kukurūzas kulšana nedēļas nogalē bija gandrīz apstājusies, jo lietainais laiks ietekmē lauku darbus un palielina graudu žāvēšanas izmaksas.

Francijas kukurūzas ražas ievākšanas tempi palielinās, tomēr kukurūzas raža un kvalitāte saglabājas slikta, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Francijā arī palielinās putnu gripas draudi un valsts ir izsludinājusi putnu gripas izplatīšanās režīmu no niecīga uz mērenu, kas varētu atbrīvot kukurūzas apjomus importa tirgiem, samazinoties vietējam lopbarības patēriņam.

Sausums palēnina kukurūzas sēšanu Argentīnā un Brazīlijā. Kukurūzas sēšanas darbi Argentīnā iepriekšējā nedēļā progresēja lēni, turpinoties sausuma apstākļiem, paziņoja Buenosairesas Graudu birža. Iepriekš jau minējām, ka dabas parādības El Nino/La Nina ietekme nokrišņus Dienvidamerikā, izraisot satraukumu par nākošo kukurūzas ražu šajā apgabalā.  

Eļļas augi

Iepriekšējā nedēļā palielinājās sojas pupiņu cena Čikāgas biržā. Iemeslu cenu palielinājumam netrūka – sojas pupiņām ir salīdzinoši augsts pieprasījums novembra piegādēm, tomēr piedāvājums nespēj līdz galam apmierināt tirgus prasības. ASV tiek atsaukti vairāk sojas pupiņu darījumi, kas galvenokārt saistīti ar apgrūtinājumiem sojas pupiņu transportā. Nokrišņu trūkums pēdējos mēnešos ir pazeminājis ūdens līmeni Misisipi upē, radot grūtības sojas pupiņu iekšzemes tranzītam no ražošanas reģioniem, kā rezultātā arī paaugstinājās baržu likmes.

Sojas pupiņu tirgus cenu svārstības arī var ietekmēt rapšu cenas, kas iepriekšējā nedēļā atguvās no cenu krituma zem 600.00 EUR/t. Rapšu cenas Parīzes biržā novembra līgumiem palielinājās no 599.75EUR/t līdz 633.00EUR/t jeb par 5.25%. Nedēļas augstākā fiksētā cena sasniedza 638.75EUR/t, toties zemākā cena noslīdēja līdz 586.25EUR/t – cenu svārstības nedēļas griezumā 8.2% robežas.

Minerālmēslu tirgus

Minerālmēslu tirgū notiek ievērojamas transporta plūsmu maiņas, kas liecina par tirgus pielāgošanos ierobežota resursa sakarā. Minerālmēslu transportēšanas maršruti Kaspijas un Melnās jūras koridorā šogad mainās. Minerālmēslu piegādes tiek organizētas no Turkmenistānas pa Kaspijas jūru uz Azerbaidžānu, kur tālāk preces pa dzelzceļa līnijām caur Gruziju tiek nogādātas līdz Melnajai jūrai. Pa Melno jūru prece tālāk tiek transportēta uz Turcijas ostām.

Maršruts Turkmenistāna-Azerbaidžāna-Gruzija ir kļuvis par galveno sēra un urīnvielas pārvadājuma ceļiem, savukārt Turkmenistānas-Melnās jūras maršruts ar tranzītu caur Volgas-Donas kuģniecības kanālu ir pazudis otrajā plānā un kļuvis mazāk izmantots. Turkmenistānas-Irānas virzienā ir jaunas iespējas sūtījumiem pa jūru.

LAUKSAIMNIECĪBAS TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 19.septembrī

Minerālmēslu tirgus

Aizvien drūmāka un nepatīkamāka situācija veidojas minerālmēslu tirgū. Vairums Eiropā strādājošo minerālmēslu rūpnīcu samazina vai pilnībā slēdz ražošanas jaudas augstās dabas gāzes cenas dēļ. Amonija nitrātu ražošana tiek arī ierobežota nepietiekamas izejvielas dēļ, lai gan amonjaka kopējie pasaules krājumi runā pretrunīgi un uzrāda atlikumus. Tas varētu nozīmēt, ka izejvielas tirgū vēl ir pieejama, bet tās augstās izmaksa minerālmēslu ražotājiem liek saprast, ka patērētāji pretī saražotajam precēm nebūs.

Samazinoties amonjaka un nitrātu ražošanai, minerālmēslu tirgū novērojama pastiprināta tirgus loģikas reakcija, t.i., samazinoties piedāvājumam, palielinās pieprasījums, kas vēl vairāk izraisa cenu pieaugumu minerālmēslu tirgū. Neraugoties uz tirgus loģiku, ražotāji saprot, ka tas ir pēdējais iepirkuma vilnis pirms tirgus pateiks kategorisku “Nē” pārmērīgi augstajām minerālmēslu cenām, tāpēc arī tiek pieņemti nepopulāri lēmumi par ražošanas jaudu samazināšanu vai ražošanas apturēšanu pilnībā. Pieprasījuma tirgus puse jau šobrīd strauji samazina savus pirkumus, kas cieši saistās ar cenu nevienlīdzību lauksaimniecības sektorā – cena par ražošanas izejvielām ir krietni augstāka kā cena par saražoto produkciju. Šajā sakarā Vācijas lauksaimnieki maina lauksaimniecības prakses ieradumus un vairāk izvēlas iegādāties mēslojumu, kurā ir augstāks slāpekļa saturs (karbamīdu), bet cena vienlīdzīga citiem mēslojuma veidiem, kuriem slāpekļa saturs ir zemāks. Salīdzinoši lielais pieprasījums pēc karbamīdi rada loģistikas bažas jau tā noslogotajās Eiropas ostās.

Minerālmēslu tirgus galvenais vadītājs aizvien ir dabas gāze, kuras cena, salīdzinot iepriekšējā mēneša cenas rekordu, ir samazinājusies, tomēr cenas samazinājums ir nepietiekams, lai mēs varētu runāt par minerālmēslu ražošanas jaudu palielināšanu. Turklāt strauji tuvojas ziemas periods, kad dabas gāzes pieprasījums strauji palielināsies un Eiropai vēl nav skaidra vīzija par alternatīviem dabas gāzes avotiem. Tāpēc Eiropas lauksaimniecības sektora analītiķi prognozē modeli, kurā lauksaimniecības izejvielas un saražotās produkcijas cenas sāks veidot tirgus likumsakarības. Šobrīd, runājot par lauksaimniecības enerģijas kultūraugiem rapšiem, tiek prognozēts rapšu cenu kāpums un likumsakarīgi pretī tiek novietos minerālmēslu un dabas gāzes grafiks, kam gandrīz proporcionāli arī tiek prognozēts cenu kāpums. Šis cenu pieaugums šo produktu grupās tiek prognozēts līdz šā gada decembrim, kam tiek prognozēts cenu samazinājums līdz 2023.gada februārim. Cenu grafikos saskatāmas likumsakarības, kas iezīmē tirgus pieprasījuma un piedāvājuma dinamiku. Šajā sakāra jācer, ka prognozes piepildīsies un cenu kāpums neattieksies tikai uz rapšiem, bet cenu pieaugums būs novērojams ari citās preču graudaugu grupās.

Paraugoties publicētajos minerālmēslu tirgus kustības datos septembrī, novērojam salīdzinoši neliela preču kustība. Ēģipte plāno eksportēt uz Lielbritāniju un Vāciju karbamīdu 20K t apmērā. Francija iegādāsies 8 000 t kalcija amonija nitrātu no Turcijas. Polija ir iegādāju nenosauktu daudzumu granulētas urīnvielas, no Ķīnas, Gruzijas un Alžīrijas.

Ar bažām jāraugās lauksaimniecības sektora nākotnē un pārtikas tirgū – šāda tirgus situācija sagraus lauksaimniecības preču ražošanu un samazinās pārtikas pieejamību visā pasaulē. Izejas no šī strupceļa ir – kā piemēram, pārtikas nozares krīzes subsīdijas ieviešana lauksaimniecības nozarē, par ko runas un viedokļi jau ir izskanējuši.

Graudaugu un rapšu tirgus

Graudu cenas neraugoties uz lielajiem tirgus cenu atbalstošajiem signāliem paliek nemainīgas un svārstās ierastajās robežās. Esam saņēmuši galīgu apstiprinājumu, ka Francijas kukurūzas raža šajā gadā ir ļoti neapmierinoša un kopējā Eiropas kukurūzas raža ir mērāma 51M t apmēra – tas ir ražas kritums 15M t apmērā salīdzinot ar agrā pavasarī prognozētajām 66M t kukurūzas. Kviešu cenas Parīzes biržā decembra līgumiem iepriekšējā nedēļa samazinājās no 336.75 EUR/t līdz 333.75 EUR/t jeb par 0.8%, kas uz šodienas cenas fona ir neliels cenas samazinājums.

Rapšu cenām kā jau iepriekš runājam tiek prognozēts cenu pieaugums, tomēr, raugoties iepriekšējās nedēļas tirdzniecības sesijā, novembra līgumu cenas ir sasniegušas antirekordu līmeni. Cenas nedēļas laikā krāsojās sarkanā krāsā un noslīdēja no 598.00 EUR/t līdz 577.25 EUR/t. Nedēļas augstāka cena atsitās pret 623.25 EUR/t cenu griestiem, bet nedēļas zemākā cena noslīdēja līdz pat 570.00 EUR/t. Ļoti jācer, ka Eiropas politika nepieņems nepopulārus lēmums un neiznīcinās rapšu nozari pilnība, atsaucot obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu pie fosilās degvielas. Rapšu tirgus ir saņēmis nelielu, bet tomēr cenu atbalstošu signālu no Kanādas (lielākā rapšu audzētāja pasaulē), kur ir aizkavējusies rapšu ražas ievākšanas sezona. Jāatgādina, ka ar līdzīgu situāciju Kanāda saskārās 2020.gada ražas laika, kas noveda Kanādas lauksaimniekus pie situācijas, kad rapši bija jākuļ sniegotos laukos.

Latvijā lauksaimnieki steidz iesēt ziemas kviešus, bet darbus apgrūtina salīdzinoši mitrie laika apstākļi. Agrāk iesētie ziemas kviešu sējumi izskatās salīdzinoši labi – labība ir sadīgusi un nav novēroja sējumu izskalojumi. Lauksaimniekiem iesakām izvērtēt nezāļu ierobežošanu rudenī, lai nesaskartos ar šā gada ražas novākšanas problēmu, kad bija novērojama ļoti izplatīta nezāļu izplatība, kas apgrūtināja ražas novākšanu.

Vēlam veiksmi pēdējos sējas darbos un izturību mainīgajā un izaicinājumiem pilnajā laikā.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 13.septembrī

Tirgus ekonomika

Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos esam runājuši par tēmu inflācija un tās tendencēm. Pēc Eiropas Centrālās bankas aprēķiniem Eiropas ekonomika saskaras ar neplānotu inflācijas pieaugumu, salīdzinājumā ar paredzēto un iepriekšējo gadu rādītājiem. Inflācija augusta mēnesī ir palielinājusies par 9.1% salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu - šis rādītājs pārsniedza tirgus cerības. Nav noslēpums, ka straujais cenu pieaugums tagad strauji izplatās visā ekonomikā. Šādā situācijai Eiropas Centrālajai bankai ir jāpieņem nepopulāri lēmumi un jāpalielina procentu likmes. Šāds lēmums nāk par labu vienotajai Eiropas valūtai un tas mazina riskus valūtas kursa vērtības samazinājumam attiecībā pret ASV dolāru un var ierobežot inflācijas pieaugumu. Tomēr palielinot procentu likmes, samazināsies tirgus patēriņa puse, kas var strauji bremzēs ekonomiku.

Enerģijas tirgus

OPEC un OPEC+ dalībvalstis iespējams samazinās jēlnaftas iegūšanas jaudas, kam par pamatu ir naftas pieprasījuma samazinājums Ķīnā COVID-19 ierobežojumu (lockdown) deļ. Jēlnaftas tirgū tuvākajā laikā varēs atgriezties arī Irāna, kura strauji tuvojas kodollīguma parakstīšanai ar Rietumu valstīm. OPEC valstis ir mācījušās no 2022.gada aprīļa krīzes un nevēlas atgriezties situācijā, kad jēlnaftas cena samazinās zem “0” atzīmes pārprodukcijas dēļ, tāpēc sekošana un līdzsvarošana pieprasījuma un piedāvājuma pusē notiek nepārtraukti. OPEC cer, ka nesaskārsies ar līdzīgu situāciju, tomēr līdz gada beigām paredz jēlnaftas krājumu samazinājumu līdz piecu gadu zemākajam vidējam rādītājam. Iepriekšējā nedēļā jēlnaftas cenas samazinājās par 8%, kas runā par labu galvenā resursa cenu samazinājuma, lai tuvākajā laikā enerģijas tirgus cenas normalizētos. Jēlnaftas tirgū lielais Septītnieks ir noteicis cenu grieztus Krievijas eksportētajai naftai, lai mazinātu Krievijas uzsākta kara finansēšanu Ukrainā. Kremlis ar šādu lēmumu nav mierā, tomēr Krievijai ir jāapzinās, ka Eiropa plāno līdz 2022.gada 5.decembrim atteikties no Krievijas jēlnaftas importa un ar 2023.gada 5.februāri atteikties no Krievijas naftas produktu importa.

Jēlnaftas tirgus ir galvenais enerģijas tirgus dzinējs, tomēr dabas gāzes un elektroenerģijas cenas nevar atļauties sekot līdzi jēlnaftas cenu kritumam tik straujos tempos ierobežota piedāvājuma dēļ un mēs neredzam un šķiet arī tuvākajā laikā neredzēsim cenu samazinājumu šajos tirgos un ar šiem tirgiem cieši saistītajos produktos, piemēram, minerālmēslu tirgū, kurā prognozē cenu saglabāšanos vai pat pieaugumu līdz nākošā gada sākuma.

Graudaugu tirgi

Kviešu tirgus cenas kopš jūlija vidus saglabājas nemainīgās robežās, svārstoties 300.00 EUR/t līdz 3350.00 EUR/t robežās. Graudu tirgū tā vien šķiet, ka jānotiek kaut kam sensacionālam, lai tas sakustētos, jo pēdējo laiku notikumi, lai cik būtiski tie būtu graudu tirgū izmaiņas neievieš. Šā brīža galveno eksporta lomu austrumu importa tirgos ir uzņēmusies Francija, taču tās piedāvātās cenas krietni augstākas par iespējamo eksporta konkurentu nosauktajām. Francija piedāvā iegādāties kviešus par 11% augstāku cenu, kāda tā ir redzama Parīzes biržā, taču Krievijas un Ukrainas eksportētāji tirgu virzās ar Parīzes biržas cenu – tas nozīmē, ka Francija vēlas redzēt cenu, kas tuvojas 370.00 EUR/t. Ņemot vēra lēnos eksporta tempus un piedāvājuma ierobežojumu – būtu jāseko loģiskai tirdzniecības tendencei, kas cenas tirgū pielīdzināta Francijas vēlamajām. Bet tas nenozīmē, ka eksports no Melnās jūras reģioniem nenotiek – par laimi mazajai un tomēr aktivitātei šajā tirgus reģionā, Eksporta FOB cenas melnajā jūrā saglabājas un tās atbalsta arī citu tirgu FOB cenas.

Šķiet, ka tirgus ignorē riskus, kas saistīts ar karu Ukrainā - pat ja agresors uzbrūk graudu tvertnēm Mikolajevā. Ģeopolitiskais faktors ir viens no nedaudzajiem, tomēr šogad galvenajiem elementiem, kas varētu paaugstināt Parīzes biržas cenas virs 330 EUR/t. Paredzams, ka kviešu tirgus cenu tendenci arī ietekmēs izejmateriālu pieejamība un cenu līmenis, kas tiešā mēra ietekmē gala produktu (graudaugu) cenas tirgū. Lauksaimniecības, kas varēs atļauties pārdodot graudaugus par šā brīža tirgus cenām un iegādāties izejvielu nākošajam gadam, saglabās graudaugu ražošana apjomus, bet saimniecības, kam finanšu situācija būs smagāka, nespēs saglabāt ražošanas apjomus, radot vēl lielākus pārtikas deficīta draudus nākošajā gadā. Jācer, ka Eiropas iekšējā politika izveidos atbalsta mehānismus, lai atbalstītu pārtikas ražošanu un neiekristu vēl dziļākā ekonomiskajā bedrē.

Kviešu tirgus cenas tuvākajā laikā varētu arī ietekmēt kukurūzas tirgus, kas saskaras ar salīdzinoši nozīmīgām ražošanas problēmā – Francijā ir salīdzinoši slikti kukurūzas ražas rādītāji, taču Argentīna saskarsies ar sausuma problēma, kas ietekmēs otrās kukurūzas ražas rādītājus. Tā rezultātā kukurūzas kopējais ražas kritums varētu samazināties vēl par 15M t, atstājot paliekošu ietekmi iz kukurūzas un citu graudaugu cenām.

Pretēji kukurūzas un kviešu tirgiem, miežu tirgus piedzīvos salīdzinoši lielu pasivitāti. Tirgū ir pietiekami miežu apjomi, tomēr pieprasījuma puse ir piesardzīga un gausa izdarot izvēli par labu piedāvājumam. Galvenie miežu patērētāji ir lopbarības tirgi, kuri šajos tirgus apstākļos izvērtē visus piedāvājumus un īpaši šogad liek uzsvaru EUR cenai par proteīna vienību. Eiropas miežu pieprasījums citos tirgos ir samazinājies – joprojām trūkst ķīniešu pirkumu, kas Francijas tirgū dominēja pēdējās divās kampaņās. Miežu tirgum iegūstot kustību, precizēsies cenu piedāvājumi un tirgus ieraudzīs patieso ainu. Šobrīd miežu tirgus piedzīvo klusumu.

Eļļas augu tirgi

Situācija rapša tirgū ir trausla un kaitinoša – cenas it kā ir atgriezušās, tomēr nepietiekamā līmenī, lai veicinātu tirdzniecības apetīti un rapšu sējplatību palielināšanu nākošajai sezonai. Rapšu cenām tirgū joprojām ir tendence samazināties.

Eiropai šodien ir svarīga rapša piegāde. Rapšu piegādātāji Eiropai šogad ir daudz, taču saskaroties ar šo piedāvājuma pieaugumu, tirgus arī interesējas par pieprasījumu pēc rapšu sēklām. Strauji augošās enerģijas cenas apdraud eļļas spiešanas un esterifikācijas nozari Eiropā. Ekonomiskā krīze aktualizē jautājumu par degvielas patēriņu un līdz ar to arī rapšu patēriņu. Kā redzam viss ir saistīts – tāpēc rapšu cenas varētu atgriezties iepriekšējā līmenī, ja normalizēsies ekonomikas situācija un samazināsies energoresursu cenas.

Minerālmēslu tirgus

Jau vairākas nedēļas visa uzmanība ir vērstas uz Eiropas dabasgāzes tirgu. Cenas ir ļoti svārstīgas, un pēc 26. augustā, kad cenas sasniedza vēsturisko maksimumu (virs 340 EUR/MWh), cenas pagājušajā nedēļā samazinājās, jo operatori kļuva pārliecinātāki par rezervju aizpildīšanu Eiropā. Taču ārkārtas nepastāvības apstākļos dabasgāzes cenas nedēļas sākumā strauji pieauga par ~30%, lai atgrieztos pie 280 EUR/MWh.

Cauruļvada Nord Stream 1 slēgšana, kas bija pirmā cenu kāpuma cēlonis, ir pagarināta, pastiprinot Eiropas bažas par dabas gāzes nepieejamību. Krievija izmanto dabasgāzi kā ekonomisku ieroci pret Eiropas noteiktajām sankcijām, tāpēc paredzams, ka turpmākajos mēnešos svārstīgums būs augsts. Tā kā dabasgāze ir būtiska slāpekļa mēslošanas līdzekļu izejviela, ražošanas izmaksas ir strauji pieaugušas, liekot daudzām Eiropas rūpnīcām uz laiku pārtraukt ražošanu. Šīs iemesla dēļ Eiropai ir jāmeklē minerālmēslu importa iespējas no valstīm, kam ražošana ir ekonomiski izdevīgāka un valsts nav iekļauta sankcionēto valstu sarakstā – uzdevums ir izaicinošs. Francijas ostās ir reģistrēti daudzi kuģi, kas pārvadā sašķidrinātu slāpekli no ASV un Trinidādas un Tobāgo. Šis imports uzņēmējus īstermiņā mierina, taču ar to nepietiks, jo īpaši tāpēc, ka vasaras perioda beigās gaidāma pieprasījuma atgriešanās. Tādējādi slāpekļa šķīdums nedēļas laikā ir palielinājies par 65 EUR/t līdz 677.50 EUR/t, savukārt urīnviela arī ir palielinājusies par 95 EUR/t, sasniedzot 897.50 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 29.augustā

Kviešu cenas palielinās, bet nepietiekami!

Kviešu tirgū aizvien valda salīdzinoši liela nenoteiktība. Graudu tirgus eksports nevienā graudu tirgū nav sasniedzis iepriekšējo gadu eksporta apjomu rādītājus, līdz ar to ir grūti noteikt patieso pieprasījuma un piedāvājuma proporciju, kas ierastā tirgus situācijā regulē tirgus cenas.

Globālajā graudu tirgū aizvien vairāk nostiprinās pārliecība par graudu ražas samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Līdzīgi ražas rādītājiem tiek prognozēts arī beigu krājumu samazinājums par 4%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo astoņu gadu laikā. Salīdzinoši optimistiski tiek prognozēts Ukrainas eksporta kritums – tikai par 4%. Jāņem vērā fakts, ka šobrīd Melnās Jūras eksporta tempi (no Ukrainas un Krievijas puses) nav salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem un situācija Melnās jūras ūdeņos ir sarežģīta – tas nozīmē, ka jebkāds papildus konflikta saasinājums samazinās eksporta tempus un atstās paliekošas sekas eksporta plūsmās.

Iepriekšējā graudu tirgus pārskatā minējām faktu, ka Krievija šajā gadā uzrāda vēsturiski rekordaugstus ražas rādītājus, uz kuriem tirgus dalībnieki raugās ar piesardzību un daļēji uzskata par Krievijas valdības taktiku, ko tā varētu izmantot pārtikas tirgū un sarunās ar saviem eksporta partneriem. Uz šodienu ir vairāk zināms par Krievijas kviešu ražām un graudu kvalitāti. Krievijā graudu ražas laiks bija un ir salīdzinoši lietains un nokrišņi ir atstājuši paliekošas sekas uz kviešu kvalitāti. Krievija eksporta tirgus darījumos 70% līdz 75% gadījumu piedāvā lopbarības kviešus, jeb uz vienu pārtikas kviešu darījumu tiek piedāvāti 3 līdz 4 lopbarības kviešu darījumi. Iepriekšējā gadā Krievija eksportēja galvenokārt 12.5% kviešu – saskaņā ar Krievijas valdības statistikas datiem iepriekšējā gadā ~46% kviešu ražas bija pārtikas kvalitātes ar proteīna rādītāju 12.5% un vairāk. Šajā gadā situācija ir ievērojami pasliktinājusies, jo Krievijas lauksaimniekiem nav izdevies ražu ievākt optimālajos termiņos. “Iepriekš jau minējām laika apstākļu faktoru, bet ļoti svarīgs faktors ir arī tehnika ar ko raža ir jānovāc – tirdzniecības ierobežojumi un sankcijas ir ierobežojušas rezerves daļu piegādes un pieejamību, atstājot dramatiskas sekas uz ražas novākšanu laicīgi” - sacīja Krievijas Graudu savienības prezidents Arkādijs Zločevskis. Krievijai uzliktās sankcijas ir ierobežojušas arī augu aizsardzības līdzekļu pieejamību un daļa ražas ir lopbarības kvalitātes šī aspekta dēļ.  Visvairāk ir cietuši Krievijas centrālie kviešu audzēšanas apgabali, kur novērojamas lipekļa, tilpummasas un pietiekama proteīna problēmas. No iepriekš teiktā aicinām sekot līdzi Krievijas tirgus aktuālajiem datiem, jo šobrīd Krievijas valdības un graudu tirgus atbildīgo personu teiktais nav savienojums ar faktu, ka Krievijā paredzamas vēsturiski augstākās graudaugu ražas.

Ukrainas tirgū sāk izkristalizēties šā gada ražas rādītāji, kas ir tālu līdz vēlamajiem un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ievērojami samazinājušies. Paredzamā kviešu raža ir samazinājusies par ~42% līdz 18.8M t, bet paredzamā kukurūzas raža ir samazinājusies par ~32% līdz 28.5M t. Tas nozīmē, ka kviešu un kukurūzas eksports no Ukrainas samazināsies, jo Ukraina šobrīd pirmajā vietā liek savu iekšējo patēriņu – iepriekš jau minējām, ka Ukrainas eksporta samazinājums par 4% ir pārāk optimistisks. Kopš Ukrainas, Krievijas un Turcijas parakstītās vienošanās par pārtikas koridoriem Melnajā jūrā, Ukrainai ir izdevies nosūtīt pa Melno jūru pārtikas kravas 1M t apmērā, kas ir tālu no vēlamā, lai atbrīvotu graudu uzglabāšanas vietas jaunajai ražai un tālu no vēlamā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu eksporta rādītājiem. Tas pastiprina faktu, ka eksporta no Ukrainas pa Melno jūru ir un būs komplicēts.

Proteīna problēmas kviešu ražās ir novērojamas arī citos dominējošajos kviešu tirgos, kas bija paredzams pirms ražas novākšanas ierobežotu izejvielu dēļ. Tas nozīmē, ka tirgū iezīmējas jau divas lielas un ļoti svarīgas problēmas – kviešu pieejamība un kviešu kvalitāte – šie ir divi galvenie faktori, kas regulē kviešu tirgus cenas. Vācija prognozē, ka kviešu vidējais proteīns šajā sezonā samazinās par 0.8 – 1.0% no ierastā 13.5%. Arī Baltijas valstīs situācija ir līdzīga – vēsturiski Baltijas valstis ir slavenas ar salīdzinoši augstiem proteīna rādītājiem, bet šajā sezonā, ka mums visiem zināms kviešu kvalitāte ir nevienlīdzīga un tirgū novērojama pazemināta proteīna un tilpummasas problēma.

Šajā tirdzniecības gadā, lai pārbaudītu proteīna piemaksas korektumu gan pircēji, gan eksportētāji piesardzīgi vēros starpību starp augstām un zemām proteīna cenām, jo tirgus reakcija var radīt precedentu turpmākajām labības tirdzniecības kampaņām – t.i., pārmērīgi liela prēmija par augstajiem proteīna kviešiem var ietekmēt kopējo kviešu tirgus cenu. Lielākas piemaksas par kviešiem ar augstu olbaltumvielu saturu varētu likt pircējiem normēt savus pirkumus, sajaucot nelielus apjomus ar zemākas kvalitātes kviešiem, lai sasniegtu nepieciešamo proteīna saturu. Taču vājāks proteīns kopumā liecina par zemākas kvalitātes kviešiem, kas ietekmēs arī citus faktorus, piemēram, krišanas skaitli vai tilpummasu, un tā ir un būs problēma dzirnavniekiem.

Globālajā tirgū pircēji šogad ir gatavi maksāt neparasti augstu piemaksu par kviešiem, kuru proteīna saturs ir 13% vai vairāk. Šī gada augsto proteīnu saturošo kultūru cenas varētu būt izšķirošs faktors lēmumam nākamā gada sēšanas kampaņai. Tomēr - lai palielinātu proteīna saturu kviešu kultūrās, ir nepieciešams lielāks slāpekļa mēslojuma daudzums, taču mēslošanas līdzekļu cenas pašlaik ir vienīgais lielākais faktors lauksaimnieku pieaugošajās izejvielu izmaksās. Mēslošanas līdzekļu kompleksa cenas kopš 2021. gada vidus ir strauji pieaugušas, jo globālajā tirgū ir ierobežots piedāvājums, un tirgū šobrīd nav signālu, kas teiktu, ka minerālmēslu cenas samazināsies, līdz ar to paredzams augsta proteīna kviešu piedāvājuma samazinājums tirgū.

Šī gada prognozētās kviešu ražas prognozes Starptautiskajā graudu padomē tiek aktualizēts no nedēļas uz nedēļu un plānotās kviešu ražas pēc šā brīža datiem ir samazinājušas. Pirms ražas novākšanas SGP prognozēja, ka kopējā kviešu raža varētu sasniegt 781M t, tomēr 21.jūlijā kopējā raža tika samazināta līdz 770M t, bet 18.augustā kviešu raža tika koriģēta līdz 778M t. Turpinot par kviešu patēriņu, SGP pavasarī prognozēja kviešu patēriņu 780M t apmērā, bet 18.augustā patēriņš ir pieaudzis līdz 783M t, kas norāda uz kviešu iztrūkumu viena gada ietvaros. Kukurūzai, kas ir tuvākais kviešu konkurents situācija ir līdzīga – pavasarī SGP prognozēja ražu 1219M t apmēra, bet 18.augustā raža tika samazināta līdz 1179M t. Savukārt kukurūzas patēriņa prognozes kopš pavasara ir samazinājušas no 1215M t līdz 1197M t.

Situācija graudaugu tirgū signalizē par graudu nepietiekamību un kvalitātes problēmām, kas norāda uz piedāvājuma samazinājumu un pieprasījuma pieaugumu, kam ierastā tirgus situācijā seko tirgus cenu pieaugums. Diemžēl cenu pieaugumu vēl neesam ieraudzījušu kviešu biržā, kas liecina aizvien par samazinātu aktivitāti tirgū. Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā kviešu cenas piedzīvoja cenu kāpumu, bet nepietiekamu esošajai tirgus situācijai – kviešu cenas Decembra līgumiem nedēļas laikā pieauga no 308.75 EUR/t līdz 319.25 EUR/t. Nedēļas augstākā fiksētā cena bija ieraugāma trešdienā, kad cena pieauga līdz 329.50 EUR/t.

Latvijā lauksaimniekiem ir izdevies savlaicīgi iesēt ziemas rapšus, tomēr agrākajos sējumos novērojamas sadīgšanas problēmas pārlieku liela sausuma dēļ – piebildīsim, ka sausu problēma ziemas rapšu sējumos novērojama arī citos Eiropas apgabalos un šī ir augusta īpatnība, kas atkārtojas otro gadu pēc kārtas. Tuvākās nākotnes laika prognoze izskatās cerīgi un jācer, ka ziemas rapši un ziemas kvieši spēs attīstīties pietiekami spēcīgi līdz ziemas atnākšanai.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 15.augustā

Graudu tirgus pārkārtojas

Graudu tirgus piedzīvo globālu pārkārtošanās procesu, ko ietekmē kara darbība Ukrainā, jaunās 2022.gada ražas prognožu samazinājums, globālie graudu kvalitātes jautājumi, jaunās eksporta sezonās vispārējais pieprasījumus un izmaksu grozs jaunajai 2023.gada sezonai. Tirgum ir sarežģīts uzdevums, jo vēsturiski pieprasījums pēc graudaugiem no gada uz gadu palielinās, bet piedāvājums nespēj veiksmīgi apmierināt tirgus vajadzības otro gadu pēc kārtas.

2022./2023.gada prognozes par kopējo graudu krājumiem ir samazinājušās par 3M t, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša datiem, kas apstiprina iepriekšējos reālos tirgus datus un noraida ANO pārtikas pārvaldes optimistiskās prognozes. ANO pārtikas pārvalde ilglaicīgi centās ignorēt starptautisko analītisko uzņēmumu prognozes par graudu ražām galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos, uzrādot graudu krājumu pārpalikumus un prognozējot graudaugu rekordražas un pārprodukciju. Globālo graudu tirgu prognozes paredz kukurūzas kopējās ražas samazinājumu par 32M t, bet kviešu ražas samazinājumu par 11M t, kas norāda uz kopējās graudu kopprodukcijas samazinājumu par 2%. Samazinājums lielā mērā saistīts ar sausuma stresu Eiropas un ASV graudaugu ražošanas apgabalos, kas ir samazinājis kopējo graudaugu ražu un ir palielinājis lopbarības graudu īpatsvaru otro gadu pēc kārtas.  Šis ir pirmais lielais kviešu un kukurūzas krājumu samazinājums pēdējo 5 gadu laikā.  Tas nozīmē, ka globālajos graudu krājumos būs novērojams ievērojams kviešu un kukurūzas graudu samazinājums, ko daļēji kompensēs mazāk populāri graudaugi un tiek prognozēts, ka kopējā graudaugu bilance samazināsies par 3M t. Vēršam uzmanību, ka graudaugu tirgus pārkārtojas un šobrīd arī šie dati nākošajā graudu pārskatā var tikt uzrādīti precīzāk.

Pārtikas tirgū tiek kultivēts uzskats, ka graudaugu patēriņš 2022./2023.gadā samazināsies par 4%, kas daļēji amortizēs graudaugu krājumu samazinājum un pārtikas tirgus būs stabils. Šis apgalvojums nesakrīt ar vēsturiskajiem datiem, kuros neapgāžami ir redzams, ka pieprasījums pēc graudaugiem ir palielinājies no gada uz gadu un šis gads nav izņēmums. Iespējams šī ir globālā pārtikas politika, lai mazinātu stresu graudaugu importa tirgos un neļautu globālajiem ienaidniekiem no Kremļa gūt pārliecību, ka viņu rokās ir globālā pārtikas plūsmas kontrole, atsaucoties uz nesen parakstīto vienošanos starp Krieviju un Ukrainu par pārtikas koridoriem Melnajā jūrā. Šī vienošanās parakstīšana Kremlim radīja pārliecību, ka bez šīs vienošanās pasaule piedzīvos pārtikas krīzi – ar šo vienošanos Kremlis gūst nelielu uzvaras garšu pār pārējo pasauli, jo šī vienošanās Kremlim liek sajusties vajadzīgam.

Francijas analītiskās kompānijas, kas vēsturiski ir analizējušas Melnās jūras tirgus un eksportu, uzskata, ka parakstītā vienošanās starp Ukrainu un Krievija ir formalitāte, kas situācijas Melnās jūras tirgū uzlabo par nelieliem procentiem. Krievijai aizvien ir daudz iespējamo manevru vienošanās kontekstā, kas iespējams uzlabos graudaugu plūsmu no Krievijas, bet graudaugu plūsma no Ukrainas aizvien būs apgrūtināta. Šo apgalvojumu pastiprina Krievijas ārlietu ministrijas steidzamās vizītes Āfrikas valstīs. Vienošanās paredz, ka katram kuģim, kas ienāks vai izies no Melnās jūras baseina būs neatkarīga komisijas Turcijas, Ukrainas un Krievijas sastāvā, lai pārliecinātos par kuģa kravu un drošību.

Graudu ražas kontekstā Krievija šajā sezonā uzrāda vēsturiski neredzētus un rekordlielus ražas rādītājus, ko Globālais tirgus pieņem zināšanai, bet datus pagaidām uzskata pārspīlētus un politizētus. Krievija graudaugu produkciju ir palielinājusi par 6.5M t līdz 88M t. Iepriekšējā gadā Krievija savu saražoto produkciju sezonas sākumā uzrādīja 82M t apmērā un beigās samazināja līdz 78M t – Krievijai pēc publiski pieejamās informācijas 82M t slieksni nekad nav izdevies pārvarēt. Tomēr tirgus uzskata, ka Krievijai ir iespējas saglabāt eksporta līderes pozīcijas šajā gadā, ja tā importa tirgiem piedāvās graudaugus par zemākām cenām, ignorējot globālās tirgus cenas. Šāda politiskā pozīcija uzlabos Krievijas tēlu pasaules apgabalos, kuriem jāizvēlas starp autoritāru un/vai rietumu piederību.

Kviešu cenas iepriekšējā nedēļā saglabājās nemainīgās robežās un nedēļas laikā Decembra līgumiem palielinājās par 0.7% no 326.00 EUR/t līdz 328.50 EUR/t. Nedēļas augstākā fiksētā sasniedza 330.75 EUR/t. Latvijā kviešu realizācijai piedāvātās formulas kvalitātes grupām tirgū ir mainīgas, bet vēršam uzmanību, ka graudu pircēji apzinās vidējās graudu kvalitātes tendences, piedāvājot 2. un 3.grupas pārtikas kviešiem līdzīgas cenas formulas.

Līdzīgi kā kviešu tirgū, arī rapšu tirgus cenas iepriekšējā nedēļās saglabājas nemainīgas, samazinoties Novembra līgumiem par 0.03% no 658.25 EUR/t līdz 656.25 EUR/t. Rapšu tirgū iezīmējas deficīta problēmas, kas tuvākajā nākotnē varētu uzlabot rapšu cenas un iepirkuma formulas. Jāņem vērā aspekts, ka Eiropā tiek runāts par biodegvielas obligātā piejaukuma samazinājumu, kas varētu mazināt rapšu pieprasījumu tirgū un atstāt paliekošas sekas uz rapšu tirgus cenām.

Rezumējot globālā tirgus tendences, jāsecina, ka tirgus pārkārtojas jeb pielāgojas nākotnes graudu plūsmas izmaiņām. Tirgū globāli nav mainījies nekas no iepriekš graudu tirgus apskatos apskatītā:

• Aizvien tiek prognozēts graudaugu ražas samazinājums galvenajos graudaugu ražošanas apgabalos;

• Izejmateriālu cenas nav mainījušas un palikušas neproporcionāli augstākas, salīdzinot ar graudu cenām;

• Melnās jūras pārtikas eksporta kanālu jautājums aizvien tiek risināts, neskatoties uz parakstīto vienošanos;

Latvijas graudaugu un eļļas augu ražas laiks norit pilnā sparā. Pēdējās nedēļās laikā ir krietni uzlabojušies laika apstākļi, kas nogatavina graudaugus un eļļas augus uz lauka. Šajā sezonā novērojama ražās novākšanas kartības maiņa starp ziemas kviešiem un ziemas rapšiem – saimnieki vairums saimniecību ražas novākšanu sāk ar ziemas kviešiem, rapšus atstājot uz vēlāku laiku, jo rapšu raža vēl nav nogatavojusies. Šis gads jau pavasarī iezīmēja tendenci, ka nebūs izcilas rapšu ražas, ko apstiprina pirmie dati no lauksaimniekiem – rapšos ir lieli insektu un slimību postījumi, kas ir ievērojami samazinājuši vidējās ražas. Zemgalē vidējā rapšu ražu ar lielām grūtībām spēj sasniegt 3.00 t/ha, pēc pirmajiem apkopotajiem datiem. Ziemas kviešu ražas ir salīdzinoši labas, bet novērojama reģionāla kvalitātes problemātika – kviešiem nav augsti proteīna rādītāji un novērojamas tilpummasas problēmas. Šo divu galveno rādītāju dēļ lielu daļu lielās ražas nāksies realizēt kā lopbarību. Šajā sezonā lielos apmēros Zemgales lauksaimnieku, mazākos apmēros Vidzemes un Kurzemes lauksaimnieku skāra veldres problēma ziemas kviešu sējumos. Veldre no viena puses norāda uz labiem ražas rādītājiem, bet ievērojami apgrūtina ražas novākšanu no lauka un pakļauj graudus kvalitātes problēmai. Aptaujājot Zemgales lauksaimniekus, kurus apbēdinājusi veldre kviešos, saimnieki apgalvo, ka ar lielām grūtībām, bet tomēr spēs tikt galā ar ražas novākšanu no saveldrētajiem laukiem.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 25.jūlijā

Piedāvā DEKALB selekcijas ziemas rapšu hibrīdu šķirnes

Vairāk par rapšu hibrīdiem:

• DK EXLEVEL
• DK PLACID

Pasūtīt - 29991188 vai [email protected]

Vēsturiskā graudu eksporta “vienošanās” starp Ukrainu un Krieviju.

Iepriekšēja nedēļā Turcijai izdevās pavirzīties uz priekšu un, ieņemot vidutāja lomu, noslēgt vienošanas ar Ukrainu un Krieviju par pārtikas eksportu no Ukrainas ostām caur Melno Jūru. Iepriekšējos graudu pārskatos jau esam runājuši, ka šī gada maijā Lielbritānija uzsāka virzīt projektu par Melnās jūras atbrīvošanu un eksporta koridoru izveidi, lai iedarbinātu graudu plūsma uz galvenajiem importa tirgiem – Āfrikas valstīm. Tad Melnās jūras eksporta kanālu atbrīvošanu uzņēmās Turcija, kā viena no ieinteresētajām pusēm graudu importam no Krievijas un Ukrainas. Parakstītās vienošanās parakstīšanas dienā raisīja virkni aizdomu par Krievijas toleranci pret Ukrainu un graudu eksportu caur Ukrainas ostām. Nepaejot 24 h pēc vienošanās parakstīšanas, Krievija sestdienas rītā raidīja vairākas raķetes Ukrainas Odesas ostas virzienā, uzspridzinot vairākus stratēģiski svarīgos ostas objektus. Vai parakstītā vienošanās ir izplēnējusi, vai jebkad ir bijusi spēkā?!

Sākoties Krievijas uzbrukumam Ukrainā, graudu tirgus nepārtraukti akcentē svarīgo Ukrainas lomu pasaules pārtikas nodrošināšanas ķēdē. Krievija šo Ukrainas svarīgo lomu apzinās un ir saredzējusi lielisku iespēju uzsākt pārtikas karu pret visu pasauli. Ukraina ieņem 4.vietu pasaules graudu eksportā, eksportējot: 9% kviešu, 16% miežu, 19% kukurūzas un 42% saules puķes no globālā graudaugu tirgus. Ukraina ir agrāra valsts, kuras lauksaimniecības preču eksports aizņem ~45% no kopējā valsts eksporta apjoma – lauksaimniecības preču eksports ir Ukrainas ekonomikas artērija. Savukārt Ukrainas ienaidnieks Krievija līdz 2022.gada 24.februārim ieņēma 1.vietu graudaugu eksporta tirgū.

Apmēram 40% no Ukrainas graudu eksporta tiek novirzīts ANO pārtikas programmai, kas graudus no Ukrainas nogādā līdz nabadzīgajām Āfrikas valstīm. ANO pārtikas pārvalde akcentē, ka graudu eksporta nociršana no Ukrainas var izraisīt lielu pārtikas krīzi Āfrikas valstīs, kas var pārtapt humānajā katastrofā,  lielos pilsoņu nemieros un pastiprinātā emigrantu plūsmām no Āfrikas uz Eiropu. Pārtikas krīze var sašķelt sabiedrību un Rietumus atbalstošā sabiedrības daļas (valstis), izmisuma vadītas, var kļūt par Rietumu ienaidnieku. Šo pārtikas krīzes loģisko katastrofas ķēdi lieliski apzinās Kremlis un tā diktators – tāpēc nelolosim cerības, ka Krievijas plānos ir labdarība. Krievijas plānos ir viss, kas vājina Ukrainu un sašķeļ Rietumus. ANO un Eiropa aizvien slēpjas aiz naivuma plīvura, cerot, ka ir iespējams vienoties ar Krievijas valdoši varu. Kremļa ļauno nodomu vēl vairāk pastiprina Krievijas ārlietu ministra tūre pa Āfrikas valstīm, kur tiks propagandēta Krievijas pozīcija un virzītas jaunas partnerattiecību intereses.

Parakstītās vienošanās pozitīvā scenārija rezultātā Ukraina spētu atbrīvoties no 2021.gada ražas graudu krājumiem, kas glabājas teritorijas graudu noliktavās, atrisināt virkni ar graudiem saistītu loģistikas problēmu un iekustināt finanšu ienākošo plūsmu. Eksporta vienošanās mazinātu spriedzi citos kviešu eksporta tirgos. Vienošanās izpilde no sākta gala nav bijusi Kremļa interesēs, un šobrīd ir tikai viens jautājums  - vai mums ir plāns “B.”

Ja Ukrainai neizdosies iekustināt eksporta plūsmu, tad 2021.gada graudu krājumi turpinās sarežģītā ceļā un nelielos apjomos ieplūst tirgū caur Eiropu, t.sk. arī caur Baltijas valstīm. Šis nav atrisinājums – šādas loģistikas ķēdes ir eksporta imitācija un iespēja daudziem nopelnīt uz nelaimē nonākušas valsts rēķina. Šobrīd līdz galam nav politizēts Ukrainas graudu eksporta jautājums un tas neuzliek nekādus ierobežojumus cenu veidošanās mehānismiem. Smagās situācijas izmantotāji iepērk graudaugus par stipri zemākām cenām, bet Eiropā tos realizē par aktuālajām graudu cenām, gūstot fantastisku peļņu. Kremlim šāda situācija ir vairāk pieņemama, jo šādi iedomātais ienaidnieks (Ukraina) kļūst vājāks un vēl vairāk pazemotāks. Nav jābūt apveltītam ar izcilu analītisko domāšanu vai lieliem analītikas resursiem, lai izdarītu secinājums, kas Kremlim ir pieņemamāks scenārijs.

Iepriekšējā nedēļā parakstītā vienošanās izraisīja loģisku cenu samazinājumu preču biržās, jo šādas ziņas tiek uztvertas kā atrisinājums pārtikas krīzei, kam seko pieprasījuma samazinājums un piedāvājuma palielinājums, kas rezumējas cenu samazinājumā. Situācija tirgū palika vēl sarežģītāka un Parīzes biržā decembra kviešu līgumu cenas samazinājās no 335.25 EUR/t ceturtdienas vakarā līdz 312.25 EUR/t piektdienas vakarā.

Nedaudz distancējoties un Ukrainas un Krievijas “vienošanās,” informējam, ka Francija ir pamatīgi kāpinājusi savus 2022.gada graudu ražas novākšanas tempus, jo laika apstākļi šobrīd ir sevišķi labvēlīgi – laika apstākļi ir silti un bez nokrišņiem. Līdz iepriekšējās nedēļas beigām Francija ziņoja, ka ziemas kviešu raža ir novākta pilnībā, bet līdz pilnīgai ziemas kviešu ražas novākšanai ir atlikuši 16% no kopējā ziemas kviešu ražas. Francija lauksaimniekiem, kas audzē kukurūzu, ir sākušās jaunas papildus bažas, jo sausie laika apstākļi šobrīd apdraud jauno kukurūzas ražu un arī kukurūzas sējumu vērtējums strauji tiek samazināts tuvojoties ražas ievākšanas brīdim – līdzīgi, kā tas bija ar kviešu sējumu vērtējumu.

Latvijā ir iesākusies ziemas miežu ražas ievākšana, kam tuvākajās dienās sekos ziemas rapši un ziemas kvieši. Latvijas lielākā daļa, bet sevišķi Dienvidkurzemes daļa ir cietusi no stiprajām lietusgāzēm un vēja. Sējumos stāvošā raža nav izturējusi un sējumi ir sadzīti veldrē. Vietumis lauki izskatās ļoti “bēdīgi,” jo uz lauka nav palicis stāvot neviens stiebrs. Veldrē noguldītai labībai paredzams ražas samazinājums no 15% līdz 20%, turklāt ražas novākšanas laikā būs apgrūtināta ražas pacelšana ar kombainu un graudu ir pakļauti lielākam riskam sadīgt vārpās, atstājot paliekošas seka uz kopējo graudu kvalitāti.

Rapšu tirgus virzība

Rapšu tirgus cenas iepriekšējā piektdienā, par spīti jēlnaftas un palmu eļļas cenu kritumam, palielinājās, bet tomēr nespēja kompensēt iepriekšējo dienu cenu lejupslīdi. Rapšu cenas nedēļas griezumā samazinājās no 688.25 EUR/t līdz 637.50 EUR/t. Rapšu tirgus, bez pamatota iemesla, tiek pakļauts politiskajam spiedienam. Neraugoties uz Eiropas uzņemto Zaļo kursu, Eiropas parlaments izskata iespēju samazināt biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai. AgroPlatformas viedoklis – šis lēmums ir nepārdomāts un izsauks lielu neapmierinātību biodegvielas ražotāju vidū. Turklāt rapšu cenu proporcija attiecībā pret fosilās degvielas cenu ir adekvāta un sakrīt ar cenu proporciju pirms fosilās degvielas cenu kāpuma. Rapšu audzēšana pie zemākām rapšu cenām un augstajām minerālmēslu cenām kļūs neizdevīga un pieprasījums pēc rapšiem paliks vēl lielāks. Rapšu tirgu šajā sezonā līdzīgi kā graudu tirgu noregulēs fiziskā tirgus dalībnieki, kas definēs cenu, par kuru ir rentabli tirgot rapšus un graudus, lai lauksaimniecība būtu kaut cik rentabla.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 11.jūlijā

Piedāvā DEKALB selekcijas ziemas rapšu hibrīdu šķirnes

Vairāk par rapšu hibrīdiem:

• DK EXLEVEL
• DK PLACID

Pasūtīt - 29991188 vai [email protected]

Francijā otrais sliktas ražas gads pēc kārtas

Jūnija beigās Francijas neatkarīgais graudu tirgus statistikas un analītiskais uzņēmums Stratégie Grains veica tradicionālo Francijas kviešu sējumu apskati. Stratégie Grains katru gadu veic 1500km tūri pa galvenajiem kviešu audzēšanas apgabaliem Francijā pirms ražas novākšanas, lai precīzāk prognozētu Eiropas “Maizes klēts” ražas potenciālu. Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos jau AgroPlatforma ziņoja, ka Francijas kviešu ražas potenciāls laika apstākļu ietekmes rezultātā ir ievērojami samazinājies kopš 2022.gada agrā pavasara, nokrītoties kviešu sējumu vērtējumam no 92% līdz 64% labi vai ļoti labi sējumi.

Stratégie Grains savā kviešu apskates tūrē ir nonācis pie skaudra secinājuma - šā gada kviešu ražas potenciāls ir vēl zemāks kā iepriekšējā 2021.gada sezonas ražas potenciāls pirms ražas novākšanas. Stratégie Grains akcentē, ka šīs kviešu apskates tūres vienmēr ir ieskicējušas kviešu ražas potenciālo virzienu, un apskates īsi pirms ražas novākšanas diezgan precīzi norāda uz Francijas kviešu tirgus reālo situāciju.

Iepriekšējos graudu tirgus apskatos daudz esam runājuši par kviešu tirgus signāliem, kas pozitīvi ietekmē kviešu tirgus cenu virzienu. Tomēr jūnijs aizgāja cenu samazināšanās zīmē, kas pierādīja atkārtoti likumsakarības pirms sezonas sākuma. Tomēr iepriekšējā nedēļa kviešu tirgu Eiropā pozitīvi papildus stimulēja ekonomika jeb EUR/USD valūtas kurss, sasniedzot 1:1 vērtību attiecība vienam pret otru. Papildus tirgus ekonomiskas atbalstam kviešu tirgus saņēma Francijas tirgus neatkarīgo vērtējumu par ražās potenciālu, kas rezultējās vienā no straujākajiem cenu kāpumiem pēdējo sešu mēnešu laikā.

Jāsecina, ka pirmie galvenie kviešu sezonas ievadvārdi ir pateikti – Francijā būs otrais sliktas ražas gads pēc kārtas. Tas nozīmē, ka līdzīgi kā iepriekšējā 2021.gadā Francijai nebūs lielas manevra spējas eksporta kanālos, lai aizvietotu vai aizpildītu vājākās eksporta plūsmas. Tas nozīmē, ka Eiropas galvenā piedāvājuma puse ir paziņojusi par ierobežotu piedāvājumu arī šajā sezonā, kam vajadzētu rezultēties pieprasījuma un kviešu tirgus cenas pieaugumā.

Starptautiskajā eksporta arēnā Turcijas mēģinājumi vienoties par drošiem transporta kanāliem ar Kremli ir beigušies nesākoties – katrā ziņā Krievija nepārprotami norāda uz Ukrainas “vietu” 2022.gada eksporta sezonā. Kremlis bez sirdsapziņas pārmetumiem spridzina un ļaunprātīgi dedzina Ukrainas labības laukus, lai Kremļa izdomātais ienaidnieks ciestu vēl vairāk. Tas norāda uz Krievijas valdošās varas nostāju visos jautājumos – ja nav mums, tad lai nav citiem. Aizvien vairāk starptautiskā tirdzniecības arēna saprot Krievijas pozīciju visos tirdzniecības jautājumos un jācer, ka Turcija arī sapratīs, ka vienošanās ar Kremli par tirdzniecības kanāliem Melnajā jūrā nozīmē vienoties ar ienaidnieku, kurš iedurs dunci mugurā pie pirmās iespējas.

Tāpēc tirgus atkal ieņem loģisko cenu veidošanas modeli un aizvien mazāk pakļaujas tirgus spekulācijām par varbūtībām, kas varētu būt, ja kāds par kaut ko spētu vienosies – tas galvenokārt attiecas uz sarunām starp Turciju, Ukrainu un Krieviju. Labību tirgi atgriežas pie laika apstākļu, eksporta un ekonomikas loģikas, kas tomēr ir paredzamāka par Krievijas valdības absurdajiem lēmumiem.    

Francija, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem (krusas, stipra vēja un lietavām) pirms sezonas sākuma, strauji uzņem tempus ražas novākšanā, jo šobrīd laika apstākļi ir perfekti un līdz iepriekšējās nedēļas piektdienai Francijai jau bija izdevies ievākt 15% no 2022.gada ražas. Līdz šim brīdim Francija izvairās izteikties par kviešu kvalitātes rādītājiem, jo informācija aizvien tiek apkopota un precīzāks ieskats tiks publicēts tuvākajā laikā.

Kā jau minējām kviešu cenas iepriekšējā nedēļā sāka atveseļoties no mēnesi garās pauzes un uzņēma salīdzinoši strauju cenu kāpumu, cena palielinoties no 332.00 EUR/t līdz 345 EUR/t nedēļas lasījumā. Cenu svārstības bija novērojamas 33.75 EUR/t robežas, cenai nokrītoties līdz 313.00 EUR/t un pieaugot līdz 346.75 EUR/t, kas atbilst iepriekšējās nedēļas rekorda cenai. Tomēr kviešu cenai vēl ejams tāls ceļš, lai sasniegtu 2022.gada decembra līgumu iepriekšēju rekordu, ka kviešu līgumi tika tirgoti par 437.50 EUR/t.

Rapšu cenas līdzīgi kā kviešu cenas pakļāvās iepriekšējās nedēļas Eiropas ekonomikas lejupslīdei, kas atbalsojās plaša patēriņa preču cenu pieaugumā. Francijas skaļais paziņojums par ražas potenciālu izsauca salīdzinoši lielu rezonansi rapšu tirgū un rapšu tirgus cenas arī ieņēma stabilāku pozīciju, atsakoties no ierastā cenu krituma. Rapšu cenas Parīzes biržā novembra līgumiem nedēļas laikā palielinājās no 667.50 EUR/t līdz 695.50 EUR/t. Savukārt rapšu cenu svārstības nedēļas griezumā bija vēl lielākā amplitūdā jeb 61.50 EUR/t, cenai samazinoties līdz 653.50 EUR/t un pieaugot līdz 715.00 EUR/t.

Latvijā kviešu sējumi izskatās labi un aptaujājot lielākos Latvijas kviešu audzētājus saņemam līdzīgas atbildes: ”Kviešu sējumi ir labi vai ļoti labi (Tikai retais nepakautrējas uz šā gada kviešu sējumu raksturo kā izcilus jeb teicamus). T1 un T2 smidzinājumam laika apstākļi ir bijuši labvēlīgi, kas norāda uz veselīgu ražas potenciālu. Laika apstākļi arī turpmākajā periodā netiek solīti ekstrēmi mitri vai karsti. Ražas ievākšanas laiks sāksies tuvākajā laikā un pirmie kūlumi parādīs darba rezultātu gada griezumā.”

Par rapšiem Latvijas lauksaimnieki ir nedaudz piesardzīgāki, jo rapšu sējumi jau tika sākti mocīt iepriekšējā rudenī, rapšiem iekalstot vai nesadīgstot pietiekami labi līdz ziemas atnākšanai. Pavasaris bija salīdzinoši sauss un vēss, lai rapši strauji atsāktu veģetāciju. Rapšu sējumi ir labi, bet uz rekorda ražām Latvijas lauksaimnieki šajā sezonā necer.

AgroPlatforma

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 27.jūnijā

Jaunā sezona ir atklāta

Globālā graudu tirgus jaunā 2022./2023.gada eksporta sezona var tikt uzskatīta par atklātu. Jaunās ražas ievākšanas darbi ir iesākušies ASV, Francijā un Rumānijā. Šajos graudu tirgus apgabalos ražas novākšanas darbi ir iesākušies nedaudz ātrāk kā ierasts, jo to ir veicinājis sausais un siltais klimats, nogatavinot graudaugus ātrāk. ASV ziemas kviešu ražas novākšana ir sākusies strauji un ASV lauksaimniekiem ir izdevies jau ~25% no ziemas kviešiem ievest graudu klētīs – šis ir straujākas ražas novākšanas temps kopš 2018.gada. Sausais un siltais laiks, kas ir mazinājis ražas potenciālu, ir veicinājis šo straujo ražas novākšanas sākumu. Atgādināsim, ka 2018.gadā arī Baltijā bija sevišķi sauss un silts klimats, kas atstāja neatgriezeniskas un negatīvas sekas uz kviešu un rapšu ražām – tāpēc jāgaida nākošais ziņojums no ASV par kvalitātes un ražās rādītājiem. ASV straujais ražas novākšanas temps ir veicinājis nelielu piedāvājuma spiedienu tirgū, savukārt kviešu pircēji (pieprasījuma puse) vēl “guļ” un gaida citu tirgu ražas novākšanas sākumu (ASV eksports pēdējo nedēļu laikā ir uzrādījis vāju pieprasījumu). Turklāt ASV vēl nav vienotas pozīcijas par kvalitātes un ražas rādītājiem, kas var strauji ietekmēt kviešu tirgus cenas tendences turpmākajai eksporta sezonai.

Pievēršoties Eiropai, ieraugam līdzīgu vai pat skaudrāku ražas novākšanas startu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Francijas tirgus pārstāvji ziņo, ka ziemas kviešu sējumi jūnija beigās (īsi pirms ražas novākšanas) tikai 64% atbilst labiem vai ļoti labiem standartiem. Savukārt ziemas miežu sējumos situācija ir vēl sliktāka, jo tikai 63% sējumu atbilst labam vai izcilam franču standartam. Vasaras miežu situāciju padara vēl drūmāku, jo 53% no sējumiem ir izdevušies kā izcili. Šodien tikai Francijas kukurūza varētu nedaudz gavilēt, jo ir līderis starp iepriekš pieminētajiem graudaugiem, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu arī kukurūza uzrāda sliktākus ražas rādītājus un 84% sējumu Francijas zemnieki vērtē kā labus vai ļoti labus. Šie rādītāji ir ļoti līdzīgi iepriekšējā gada rādītājiem, un šāds starts franču zemnieku neapmierina – tas nozīmē, ka Francijai draud vēl viens graudu neveiksmes gads. Atļaušos piebilst, ka sezona ir tikai pašā sākuma, bet pieredze tomēr rāda, ka starts nosaka toni turpmākajai sezonai un retos gadījumos situācija ir strauji uzlabojusies.

Pieskaroties eļļas augu (rapšu) tirgum un šā gada ražas potenciālam, jāizdara līdzīgi secinājumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jo Kanāda kā rapšu lielvalsts ir nosaukusi līdzīgu ražas prognozi iepriekšējam gadam – 73% rapšu sējumu tiek novērtēti kā labi, salīdzinot ar 75% iepriekšējā gadā. Tas nozīmē, ka rapšu tirgum vajadzētu balansēt uz līdzīgiem tirgus starta priekšnosacījumiem kā iepriekšējā gadā.

No visa iepriekš minētā redzam, ka 2022./2023.gada graudaugu tirgus no ražas perspektīvas starta pozīcijās neizskatās izcilas un viss līdz šim apskatītais un ne tikai runā par labu cenu atbalstošiem faktoriem. Bet esam saņēmuši vairākkārt jautājumus no Latvijas lauksaimniekiem par kviešu un rapšu cenu kritumiem Parīzes biržā. Kāpēc tirgus rīkojas pretēji un vai tomēr ir paredzams straujš cenu kāpums, kas varētu gāzt visus iepriekš uzstādītos rekordus!?

Graudaugu un eļļas augu cenas pasaules tirgos kopš jūnija sākuma ieņēmušas cenu samazinošu virzienu, neskatoties, ka tirgos nav novērojamas sevišķi lielas izmaiņas, kas pamatoti norādītu uz kviešu un eļļas augu pārprodukciju un/vai eksporta plūsmu problēmu atrisinājumu. Šobrīd tirgos ir izskanējuši vairāki iespējamie apgalvojumi, kāpēc tirgus cenas samazinās situācijā, kad tirgū tiek runāts par preču nākotnes deficītu un/vai pārtikas krīzi.

Ražas spiediens

Ražas novākšanas termiņi ir pasteigušies priekšā ierastajam eksporta sezonas sākumam, izdarot spiedienu uz pieprasījuma pusi. Iepriekš jau runājām par ASV un Franciju, kuras ir iesākušas graudaugu ražas ievākšanu ātrāk kā ierasts. Tas nozīmē, ka šobrīd tirgū ir lielāks piedāvājums kā pieprasījumus, jo pieprasījuma puse nav gatavojusies tik ātri iegādāties jaunās ražas graudaugus un uzsākt eksporta sezonu. Šī situācija turpmāk sezonā apgriezīsies otrādi, kad eksport sezona iegriezīsies ar pilnu jaudu un piedāvājuma pusei būs jāiesteidz, lai nodrošinātu pieprasījuma vajadzības. Turklāt vienmēr ir mūžīgā problēma, kas saistīta ar loģistikas jautājumiem.

ASV eksport kritums

ASV pērnās ražas un daļēji arī jaunās ražas eksports pēdējo nedēļu laikā ir uzrādījis vājāku pieprasījumu. Spēcīgais ASV dolārs un dolāra vērtību kāpums pircējiem liek būt piesardzīgākiem. Tas var nozīmēt, ka kviešu krājumi no 2021./2022. gada ASV sezonas beigās tiks pārskatīti un krājumi tiks palielināti, iepludinot tirgu papildus apjomus. Jāpiebilst, ka krājumi jau tika palielināti pēdējā ceturksnī - nākamais ziņojums tiks publicēts 30. jūnijā. Šis arī ir tirgus faktors, ka var strauji mainīties, bet šādi ziņojumi liek tirgus dalībniekiem pieprasījuma pusē ieņemt nogaidīšanas pozīcijas, lai neradītu neparedzamus zaudējumus un valūtas svārstību rēķinu.

Bažas par recesiju

Neskatoties uz globālo situāciju virkne galveno ekonomistu paziņojumu abās okeāna pusēs mazina bažas par recesiju. Tomēr ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauels nedēļas sākumā sacīja, ka ASV recesijas iespēja joprojām tiek apspriesta. Tikmēr inflācijas līmenis Apvienotajā Karalistē maijā sasniedza 9,1% augstāko līmeni, pieaugot ar straujāko tempu pēdējo 40 gadu laikā. Šie globālās izaugsmes riski šobrīd notur cenas, neskatoties uz saspringto piedāvājuma perspektīvu. Bažas par recesiju vai recesijas pazīmes ir viens no galvenajiem tirgus faktoriem, kas tieši pastiprina graudaugu un eļļas augu tirgus pozīcijas un virza tirgus cenas uz augšu, tomēr iepriekš pieminētā virkne ekonomistu izplata informāciju, uz ko biržām ir jāreaģē un  tas atspoguļojas cenu tabulās. Iepriekšējos graudu pārskatos esam izmantojuši frāzes, ka tirgū visi faktori runā par labu graudaugu un eļļas augu cenu kāpumam, bet nezināmais faktors ir globālās ekonomikas politika, kas mēdz vieglā veidā piekoriģēt tirgus cenas ar ne vienmēr pamatotiem apgalvojumiem. Un šoreiz arī jāsaka, ka apgalvojumi par ekonomikas recesijas mazināšanos izklausās vairāk pēc politiskiem manevriem, kas tiek veikti, lai atdzesētu ekonomisku uz laiku.

Ukrainas graudu koridori -  iespējams būs?

Delegācijas no Turcijas organizē vairākus sarunu raundus ar Maskavu, lai mēģinātu turpināt sarunas ar Krieviju par Ukrainas graudu izlaišanu no valsts. Plāns paredz no Odesas izveidot trīs koridorus, kas ļautu nosūtīt gan Ukrainas, gan Krievijas pārtikas produktus. Nākamo sešu līdz astoņu mēnešu laikā tas varētu sasniegt aptuveni 30–35 Mt graudu. Tomēr jebkura galīgā vienošanās būtu atkarīga no visu pušu (Turcijas, Ukrainas, Krievijas un ANO) apvienošanās. Arī šajā nedēļā Stambulā ir paredzēta sanāksme, lai risinātu šo sarežģīto jautājumu un virzītu atrisinājumu uz priekšu. Vēlos piebilst, ka plāns par pārtikas koridoru izveidi Melnajā jūra tiek apspriest jau divus mēnešus, bet jautājums ir iestrēdzis un galējais lēmums ir atkarīgs no viena cilvēka – lai cik ļoti negribētos to atzīt, bet Krievijas diktatoram šobrīd piederēs gala vārds. Kāds būs viņa lēmums, mums, sapratīgajai pasaules daļai, nav paredzams – lēmums var būt racionāls, iracionāls un arī viltīgs, lai vēl vairāk iedragātu Ukrainas pozīcijas.

Mēslojuma pieejamība

Iepriekšējā nedēļā no kādas ASV amatpersonas izskanēja ziņas, ka pārtikas un degvielas eksportam no Krievijas sankcijas netiks piemērotas. Tiek ziņots, ka ASV valdība cenšas klusībā mudināt iegādāties vairāk Krievijas mēslošanas līdzekļu. Šāds paziņojums mazina piegādes bažas un līdz ar to arī cenas. Tomēr  -  ziņas met lielu ēnu uz ASV un norāda uz globālas politikas izmisumu. Cerams, ka šobrīd šīs ir baumas, un patiesība neatbilst runām - ar šādu paziņojumu mēs lieliski redzam, cik tirgus ir jūtīgs un tas atspoguļos tirgus cenu kritumā. Ja ASV pa tiešām paslepus plāno iegādāties Krievijas izcelsmes minerālmēslus, tad ASV ne tikai atbalsta kara darbību Ukrainā, finansējot Ukrainas aizsardzības spēkus, bet ASV finansē arī Krieviju, iegādājoties tās resursus. Tā rezultātā ASV valdības iespējamās darbības neatbildīs vārdiem un šādi lēmumi iedragās jebkādu uzticību lielajām varām.

Kāda ir iespējamā perspektīva?

Ņemot vērā visus šos faktorus, šķiet, ka cenu nepastāvība turpināsies. Karš Ukrainā ir pamats daudziem spekulatīviem ziņojumiem, un to pierāda ne tikai teorija, bet arī prakse. Tuvākajā laikā jāņem vērā, ja ziemeļu puslodē turpināsies ražas novākšana un pieprasījums joprojām būs ierobežots, mēs neredzēsim ievērojamas cenu pieauguma tendences. Jaunajai eksporta sezonai ir jāuzņem tempi un tad varēsim izdarīt konkrētākus secinājumus. Vēlos arī piebilst, ka, apskatot iepriekšējo gadu cenu grafikus, Parīzes biržas kviešu decembra līgumiem un rapšu novembra līgumiem ir ieraugāmas likumsakarības, kas norāda uz tirgus klusumu (recesiju) pirms sezonas un cenu grafikos ir redzamas cenu samazināšanas tendences līdz jūnija beigām vai jūlija pirmajām divām nedēļām. Piebildīšu, ka tirgus cenu starta pozīcijas ir nestandartā augstas un, sezonai sākoties uz visiem 100% un pieaugot pieprasījumam, cenām vajadzētu koriģēties.

  

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 16.maijā

Graudu tirgū atkal jauni pavērsieni

Globālais graudu tirgus un arī citi plaša patēriņa tirgi saņem aizvien jaunus tirgus cenām atbalstošus signālus, kas vedina uz vēl lielāku tirgu lokalizāciju, kas rada stresu ierastajās eksporta/importa ķēdēs. Iepriekšējās nedēļas spilgtākais tirgus notikums ir saistīts ar Indiju, kura ieviesa kviešu eksporta liegumu. Lēmums tiek balstīts uz vietējā tirgus pasargāšanu, lai vērtīgā prece neaizplūstu un lai atdzesētu straujo cenu kāpumu Indijas tirgū, ko ietekmē starptautiskā tirdzniecība. Lēmums par Indijas kviešu eksporta liegumu oficiāli tiek balstīts uz laika apstākļu radītajiem draudiem, t.i., lai eksportētāji neizdara “lāča pakalpojumu” un neizved no valsts pašai Indijai tik svarīgos krājumus, jo laika apstākļi šobrīd nav labvēlīgi un vietējā tirgus ražas kritums 2022.gada sezonā varētu sasniegt 10M t.

  

Līdz ar to šobrīd globālajā kviešu tirgū figurē vēl viens cenu atbalstošs faktors, kas liek un liks preču biržām reaģēt, lai pasargātu piedāvājuma pozīcijas un cenas turpinās palielināties. Kā jau iepriekš esam runājuši – līdz šim brīdim lielākais uzsvars tirgū tika likts uz karu Ukrainā, kas samazinās kviešu eksporta apjomus globālajos tirgos par ~52M t. Papildus tam iepriekšējā nedēļā pastiprinājās bažas par Francijas kviešu ražas iznākumu 2022.gada sezonā, jo laika apstākļi lielākajā Eiropas kviešu valstī aizvien ir sausi. Ja divas nedēļas atpakaļ Francija lepojās, ka ~92% ziemas kviešu ir labi vai ļoti labi, tad šajā nedēļā šis rādītājs ir nokrities līdz 82%, kas nozīmē, ka nedēļas laikā šis rādītājs ir samazinājās no 89%, jo tādu rādītāju Francija uzrādīja vienu nedēļu iepriekš. No sausuma Francijā šobrīd vairāk cieš vasaras kultūras, kuras tika iesētas salīdzinoši sausos apstākļos un sausums arī turpinās agrīnās veģetācijas periodā, kas uzliek pastiprinātus draudus par vasaras kultūru ražām. Tā rezultātā vasaras mieži Francijā sāk pietuvoties iepriekšējā gada ziemas kviešu rādītājam, uzrādot tikai 76.5%  kā labus vai ļoti labus sējumus.

Pavasarim neraksturīgi laika apstākļi ir novērojami daudzās Eiropas valstīs, t.sk. arī Latvijā, jo pavasaris ir salīdzinoši vēls, vēss un bez nokrišņiem. Šā brīža laika apstākļi neliecina par izcilām kviešu un rapšu ražām visā Latvijas teritorijā, kas rada papildus stresu pie augstajām izejvielu cenām. Rapšu sējumi jau rudenī neliecināja par izcilu ražu 2022.gada ražas novākšanas sezonā un visi lika lielas cerības uz labvēlīgu ziemu un pavasari. Šīs ieceres nav piepildījušās lielā daļā Latvijas un par rekordaugstām ražām šobrīd nav pamata runāt. Ļoti jācer, ka tuvāko nedēļu laika prognozes piepildīsies un augi saņem nepieciešamo siltumu, mitrumu un barības vielas.

Kviešu cenas Parīzes biržā 2022.gada decembra līgumiem iepriekšējā nedēļā sasniedza jaunus cenu rekordus 418.00 EUR/t, bet jau piektdien un sestdien tika prognozēts, ka šī nedēļa iesāksies ar jaunu strauju cenu kāpumu, jo visi tirgi uz Indijas paziņojumu nepaspēja reaģēt. Prognozes piepildījās un šīs nedēļas pirmdiena iesākās ar strauju cenas kāpumu, sasniedzot augstāko cenu 431.75 EUR/t pirmajās biržas darbība stundās. Tas nozīmē, ka kviešu cena vienas nedēļas laikā palielinājās no 392.50 EUR/t (2022.gada 9.maijā) līdz 431.75 EUR/t (2022.gada 16.maijā), jeb par 49.25 EUR/t (9.1%), kas viens no straujākajiem cenu kāpumiem kopš gada sākuma vienas nedēļas laikā. Cenu kāpumu iepriekšējos graudu tirgus prognozējām balstoties uz iepriekš pieejamās informācijas, bet šobrīd informācija ir pārvērtusies faktos.

Rapšu cenas Parīzes biržā novembra līgumiem iepriekšējā nedēļā pietuvojās iepriekš uzstādītajam rekordam, bet tomēr apstājās pie 860.00 EUR/t. Šodien nav pamata domāt, ka rapšu cenas varētu šajā sezonā strauji mainīt cenu virzienu un strauji samazināties. Eiropa šajā sezonā ir palielinājusi sējplatības par ~16%, bet vēršam uzmanību, ka Eiropa katru gadu papildus importē ~20% no Eiropas saražotā, kas aizvien norāda uz prognozētu rapšu deficītu Eiropā. Turklāt jāņem vērā arī fakts, ka visā Eiropā ziemas rapšu sējumi nav izcili un prognozētās ražas ir nevienmērīgas un kopējais Eiropas ražošanas apjoms varētu papildus samazināties uzliekto slodzi (konkurenci) vietējā patēriņa dalībniekiem un stimulēt papildus cenu kāpumu.  

AgroPlatforma iesaka

Šajā sezonā sevišķi vēlamies uzsvērt un ieteikt izskatīt sējumu apdrošināšanu pret vasaras riskiem, jo saražotās produkcijas vērtības aug un nav nekāda pamata domāt, ka izejvielu cenas jaunajā ražošanas gadā strauji samazināsies. Sējumu apdrošināšana var pasargāt no straujā izejvielu cenu kāpuma, jo saimniecībām ir iespēja apdrošināt sējumus pie jaunajām, augstajām hektāra vērtībām. Tas nozīmē – ja sējumiem nepieciešamā izejviela ir iegādāta par iepriekšējā gada cenām (salīdzinoši zemajām cenām) un vasaras periodā radīsies zaudējumi dabas apstākļu dēļ, tad saimniecībām būs iespēja saņemt atlīdzību pēc jaunajām hektāra vērtībām. Šāda veidā saimniecībām ir iespēja izveidot drošības spilvenu jaunajai sezonai un pasargāt saimniecību no neparedzama finanšu triecien.

Šajā sezonā AgroPlatforma piedāvā trīs apdrošināšanas sabiedrību (BALTA, COMPENSA, BTA) sējumu apdrošināšanas variantus pret krusu, lietusgāzēm un vētru. Sējumu apdrošināšana prēmiju iespējamie varianti:

1.       Variants – vasaras riski (Krusa, lietusgāzes, vētra)

Kultūra	Hektāra vērtība, EUR/ha	Prēmija uz 1 ha, EUR	LAD atbalsts, EUR	Saimniecības ieguldījums, EUR
Ziemas rapši	2500	51.00	28.56	22.44
Ziemas kvieši	2000	18.50 … 19.50	10.36 … 10.92	8.14 … 8.58
Vasaras mieži	1850	18.50 … 19.50	10.36 … 10.92	8.14 … 8.58
Lauka pupas	1350	24.50 … 28.50	13.72 … 15.96	10.78 … 12.54

2.       Variants – krusas risks rapšos un lauka pupās

Kultūra	Hektāra vērtība	Prēmija uz 1 ha, EUR	LAD atbalsts, EUR	Saimniecības ieguldījums, EUR
Ziemas rapši	2500	36.72 … 43.00	20.56 … 24.08	16.16 … 18.92
Lauka pupas	1350	13.83 … 21.00	7.74 … 11.76	6.09 … 9.24

Vēlamies vērst uzmanību, ka šīs ir indikatīvas cenas – apdrošināšanas piedāvājums katrai saimniecībai ir individuāls un tiek pielāgots pēc saimniecību vēlmēm. Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz tālruņiem – 29991188, 29184881 vai 29874075. Sniegsim konsultāciju un atradīsim ekonomiski izdevīgāko risinājumu.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.GADA 25.APRĪLĪ

Graudaugu tirgus

Graudaugu tirgus šajā periodā aizvien vēlas saprast kopējo graudaugu situāciju visos globālajos tirgos. Tiek apkopoti un analizēti visu graudaugu potenciālo ražu dati, lai pasaule 2022./2023. spētu noorientēties un pabarot visus reģionus. Šī analīze arī ir nepieciešama, lai globālais graudaugu tirgus saprastu preču kustību maiņu, piemēram, kur kviešus aizvietot ar kukurūzu vai otrādi.

Jaunais tirdzniecības gads šobrīd tiek sākts balstīt uz kukurūzas tirgu, jo kukurūzas galvenajos audzēšanas apgabalos ir salīdzinoši vienkārši palielināt sējplatības uz citu kultūraugu rēķina. Iepriekšējo gadu analītika arī norāda, ka ASV, Brazīlija un Argentīna sagaida pavasari un ievāc datus par kopējo pieprasījumu šim kultūraugam, lai vieglāk būtu pieņemt lēmumu par sējplatību kopējiem apmēriem. Šī taktika vairākkārt sevi ir pierādījusi un lauksaimniekiem ir bijusi lieliska iespēja nopelnīt vairāk.

Brazīlija pēc pēdējās oficiālās informācijas ir palielinājusi savas kukurūzas sejplatības un šobrīd pēc šiem un kopējiem graudaugu datiem pasaules graudaugu kopējā raža 2022.gada ražas sezonā palielināsies par 3% līdz 2287M t, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējam graudaugu patēriņam, neskatoties uz ražošanas pieaugumu, arī tiek prognozēts pieaugums par 4M t, kas beigu saldo atstāj ar -1M t iztrūkumu, salīdzinot arī ar iepriekšējo gadu. Šī informācija ir ļoti svarīga, jo tas nozīmē, ka graudaugu pārpalikumi šobrīd netiek prognozēti un sevišķi Eiropai šī informācija var spēlēt par vēl vienu cenu pieauguma signālu blakus visiem iepriekšējos graudu apskatos runātajiem.

Neraugoties uz to, ka kukurūzai šobrīd tiek prognozēta flagmaņa loma jaunajā sezonā, šis kultūraugs 2022.ražošanas gadā ir ar -21M t beigu saldo, jo pēc šā brīža datiem kukurūzas kopējie ražošanas apjomi ir samazinājušies par 13M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un pieprasījumam šajā gadā tiek prognozēts pieaugums par 18M, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad pārpalikumos palika 9M t. Bet kā jau minējām iepriekš kukurūzas apjomiem tiek prognozētas sējplatības palielinājums, kas kukurūzu varētu izvirzīt un vēl vairāk nostiprināt graudaugu līderos. Pēdējos trīs gadus kukurūzas kopējais ražošanas apjoms pasaulē ir bijis virs 1200M t.  

Kopējais pasaules kviešu ražas apjoms 2022.gada ir samazinājies par 7M t no iepriekšējos mēnešos prognozētā līdz 780M t, kas ir par 1M t mazāk kā iepriekšējā gadā. Atkārtosim, ka šis ir teorētisks aprēķins, kam jebkuri traucējumi dabā vai tirgus ekonomikā var spēlēt par sliktu un tas var samazināties vēl vairāk. Kviešu tirgus patēriņš, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis no 778M t līdz 785M t, kas norāda uz kviešu iztrūkumu 5M t apmērā. Ņemot vērā, ka 2021/2022.gada tirdzniecība ir saglabājusies ar +3M t, tad beigu saldo kviešiem ir -2M t 2022.ražošanas un tirdzniecības gadā.

Šobrīd visi tirgi ir ļoti piesardzīgi, lai izteiktu savas prognozes par eksporta apjomiem, jo kara darbība Ukrainā uzliek papildus slodzi kopējam globālajam tirgum un ekonomikai. Esam jau iepriekšējos pārskatos prognozējuši, ka no Melnās jūras tirgus varētu samazināties eksports par 52M t, kas būs jākompensē citiem aktīvajiem graudaugu tirgiem un šis nav vienkāršs uzdevums – tas ir saistīts ar citu tirgu eksporta palielināšanas spēju, loģistiku un kopējo ģeopolitiku, kas kopš 2022.gada 24.februāri ir palikusi ļoti svarīga.

Arī šajā gadā vairums saimniecības ir pieņēmušas lēmumu samazināt minerālmēslu izmantošanu līdz minimumam, lai atrastu jauno balansu starp ražu un peļņu. Šajā sakarā agronomi iesaka vairāk strādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem (herbicīdiem, fungicīdiem un insekticīdiem), lai nodrošinātu tīrus un veselīgus ražošanas laukus un radītu bezkonkurences vidi augiem un augi spētu efektīvāk izmantot barībās vielas no apkārtējās vides. Augu aizsardzības līdzekļu cenu pieaugums ir nemanāms uz minerālmēslu straujā cenu kāpuma fona. Tāpēc lauksaimniekiem iesakām pēc nepieciešamības ierobežot nezāles ar pavasara herbicīdiem. Laika apstākļi paliek siltāki un strauji tuvojas T1 apstrādes laiks.

Šobrīd visi globālie tirgi saprot, ka 2022.gada ražošana iespējams spēs saražot pasaulei nepieciešamos graudaugus, bet nākošajā sezonā lauksaimniecības sektorā būs 100% pāreja uz jaunajām izejmateriālu cenām, kas ieviesīs milzīgas korekcijas ražošanas un saražotās produkcijas cenās gala patērētājam.

Kviešu cenas Parīzes biržā iepriekšējā nedēļa decembra tirdzniecības sesijā pārspēja iepriekšējo cenu rekordu un sasniedza 368.25 EUR/t cenu slieksni. Iepriekšējā gādā 19.aprīlī kviešu cenas labākais rādītājs bija 208.00 EUR/t, kas nozīmē, ka kviešu cena viena gada laikā ir palielinājusies par 160.25 EUR/t jeb par 44%. Vēlamies arī vērst uzmanību, ka Parīzes birža no dienas uz dienu notiek cenu svārstības, bet kopš šī gada februāra ir novērojams konstants cenu pieaugums.

Eļļas augu tirgus

Svarīgs tirgus faktors ir eļļas augi, kuru galvenajam kultūraugam sojas pupiņām šogad tiek prognozēts samazinājums par 5%, kas izskaidrojams ar kukurūzas sējplatību pieauguma plāniem. Šobrīd šī prognoze nav izraisījusi histēriju eļļas augu tirgū, jo ir samazinājies globālais sojas pupiņu pieprasījums par 3%, bet tas nenozīmē, ka pieprasījums strauji nevar atjaunoties, atskatoties uz 2020.gadu, ka Ķīna strauji palielināja savus sojas pupiņu importa apjomus no ASV.

Šobrīd visi globālie tirgi saprot, ka 2022.gada ražošana iespējams spēs saražot pasaulei nepieciešamos graudaugus, bet nākošajā sezonā lauksaimniecības sektorā būs 100% pāreja uz jaunajām izejmateriālu cenām, kas ieviesīs milzīgas korekcijas ražošanas un saražotās produkcijas cenās gala patērētājam.

Ziemas rapšu situācija Latvijā ir nevienlīdzīga. Ziemas rapšu sējumi Zemgales reģionā izskatās salīdzinoši labi un augi ir uzsākuši strauju attīstību, ieplūstot Latvijā siltākām gaisa masā – šobrīd ir redzami pirmie rapšu ziedpumpuri, kuros pamanāmi pirmie insekti. Zemgales lauksaimniekiem ieteicams veikt augu apstrādi ar herbicīdu, augšanas regulatoru un insekticīdu. Savukārt ziemas rapšu sējumi Latgalē, Vidzemē un Kurzemē ir salīdzinoši sliktāki – augi ir mazāki un daudzās vietās lauksaimniekiem vēl ir jānogaida, lai saprastu vai augi pēc ziemas būs pārziemojuši un atsāks veģetāciju vai tomēr sējumi būs jāpārsēj. Šogad republikā ir novērojami salīdzinoši lieli meža zvēru postījumi un lauki, kas ir apdrošināti var pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību bez limita, ja izpildās visi nepieciešamie nosacījumi.

Rapša cenas piektdien strauji pieauga pēc Indonēzijas paziņojuma, ka tā pārtrauks palmu eļļas eksportu, nenorādot precīzus pārtraukuma termiņus (. Indonēzija ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja ar 60% no pasaules piegādes). Arī rapšu un sojas eļļa Čikāgas birža sasniedza jaunus rekordus. Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā rapšu cenas arī atkal uzstādīja jaunu cenu rekordu 2022.gada decembra līgumiem un cena pakāpās līdz pat 852.00 EUR/t. Salīdzināšanai - 2021.gada 19.aprīlī rapšu cena decembra līgumiem Parīzes biržā bija 482.75 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 11.aprīlī

Kurš aizpildīs 52M t kviešu eksporta robu?!

Lauksaimniecības nozarē globāli šobrīd ir daudz nezināmo, turklāt nav īstermiņa redzējuma, kā atrisināt problēmu kopumu, kas skar gandrīz visas ar lauksaimniecību saistītās apakšnozares. Ja Covid-19 radītās krīzes apstākļos bija iespējams kaut nedaudz kaut ko prognozēt un noorientēties telpā, tad šobrīd, kad Krievija veic kara darbību Eiropā, nezināmo ir kļuvis pulka vairāk. Šis ir milzīgs izaicinājums mūsdienu pasaulei, lauksaimniecībai un visām citām nozarēm, jo jāpieņem nepopulāri lēmumi, kas atstāj un atstās ilglaicīgi paliekošas sekas ekonomikā. Tiks skartas gandrīz visas nozares bez izņēmumiem, jo tā ir ķēdes reakcija - nav iespējams atteikties no dabas gāzes un pateikt, ka lielākie cietēji būs mājsaimniecības, kuras dabas gāzi izmanto, lai sildītos. Nav iespējams nepilna pusgada laikā kviešu importa valstīm, kas vēsturiski sadarbojušās ar Ukrainu un Krieviju, uzsākt jaunas sadarbības ar citiem eksporta kanāliem, jo šiem kanāliem sākotnēji ir jānodrošina savs iekšējais patēriņš, tad jāizpilda jau noslēgtās vienošanās, un tikai tad, ja būs redzams pārpalikums, var uzsākt sarunas par jaunu tirdzniecību. Šādu piemēru ir daudz un katrs no tiem atduras pret Krievijas karu Ukrainā.

Pasaules globālie graudu tirgus analītiķi aizvien prognozē labāku ražas iznākumu (779M t kviešu), salīdzinot ar iepriekšējiem desmit gadiem, kad šis rādītājs ir bijis zem šā gada prognozes. Un šī gada prognozē šobrīd galīgi neiet kopā ar minerālmēslu, degvielas un ar cietām lauksaimniecības saistītajām krīzēm, kuru sākumu mēs redzam ar neapbruņotu aci.

Pasaules lielākie kviešu eksportētāji pa apgabaliem 2021.gadā: ASV ar 47M t, Ukraina ar 18M t, Krievija ar 50M t, Kazahstāna ar 9M t, ES ar 35M t, Kanāda ar 32M t, Austrālija ar 28M t, Argentīna ar 14M t.

Šajā gadā pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā abas valstis (Krievija un Ukraina) prognozēja eksporta samazinājumu par ~3.5M t katra. Šobrīd eksports no Ukrainas ir samazināts par 20M t, kas nozīmē, ka Ukraina kviešu eksportā principā nepiedalīsies. Savukārt Krievijas eksports samazināsies par 32M t, kas nozīmē, ka eksports samazināsies par aptuveni 65%, kas ir stipri aptuvena vērtība, jo mēs redzam, ka šī tirgus dalībnieka lēmumi un darbība tirgū ir neprognozējama un vārdi nesakrīt ar darbiem.

Tas nozīmē, ka atlikušajām vadošajām kviešu eksportētājām būs jāaizpilda Krievijas un Ukrainas eksporta robs, un tas būs sevišķi liels izaicinājums. Pieņemsim, ka atlikušajiem kviešu audzētājiem izdosies labas ražas, kas sakritīs ar kopējo pasaules kviešu ražas prognozi. Šādā gadījumā ASV, Kazahstānai, ES, Kanādai, Austrālijai un Argentīnai būs kopā visām jāeksportē par 52M t vairāk, kā iepriekšējos gados, jeb vidēji katrai eksportā iesaistītajai valstij ir jāpalielina kviešu eksports par 30%. Palielināt eksportu par 30% pat teorētiski nav iespējams, jo tad katrai kviešu lielražotājai ir jāupurē iekšējais patēriņš. Teoriju šobrīd arī apstiprina katra kviešu lielā tirgus spēlētāja prognozes par iespējamo kviešu eksporta palielinājumu un šobrīd neviens cipars nerunā par labu tam, ka kāds no tirgiem visi tirgi kopā varētu kompensēt 52M t kviešu eksporta caurumu.

Kviešu piedāvājuma un pieprasījuma saldo ir viens lielums, kas koriģēs tirgu, bet nedrīkst aizmirst par cenu un cenu stimulējošiem faktoriem, kuriem vēsture vairākkārt ir pierādījusi, ka pirktspēja nespēj sekot līdzi uzreiz. Uzskatām piemērs nav tālu jāmeklē – piemēram, minerālmēslu cena. Iepriekšējos ražošanas gados Latvijas lauksaimniecība bija pieradusi, ka par vienu minerālmēslu t bija jāatdod ~1.5t graudu, izsakot šo attiecību minerālmēslu (slāpekļa) cenā pret kviešu cenu. 2022.gada realitāte ir cita un par vienu slāpekļa t graudu audzētājiem (pie šodienas kviešu cenām) ir jāatdod ~4 kviešu t. Tas nozīmē, ka graudu cenām ilgtermiņā ir jāatgūst iepriekšējo gadu minerālmēslu un graudu cenas proporcija, lai mēs varētu runāt par kaut kādu rentabilitāti graudkopībā. Atrisinājumi šai situācijai ir tikai divi – vai nu minerālmēslu cena strauji samazināsies, vai graudu cenas tirgū strauji palielināsies, lai atgūtu iepriekšējo cenu proporciju.

Līdzīgi tirgū veidosies situācija ar kviešu un citu graudaugu pirktspēju – vai importa tirgi būs gatavi maksāt par krietni dārgāk izaudzētu pārtiku, kuras cenu ir ietekmējušas ar ražošanu saistītas tiešas izmaksas!? Vai Ēģipte tūrisma pakalpojuma cenas spēs palielināt un vai būs tūrisma pirktspēja, lai vēlāk Ēģipte varētu iegādāties kviešus no Eiropas par jauno, augsto tirgus cenu!? Jautājumi ir daudz, bet atbildes šobrīd nerodas tik ātri, cik ātri uzrodas jauni jautājumi. Jau šodien ANO pārtikas pārvalde runā par straujāko pārtikas cenas indeksa pieaugumu pēdējo desmit gadu laikā. Kopējais pārtikas indekss viena mēneša laikā ir palielinājies līdz 159.30 punkti no 141.40 punkti februāra mēneša jeb par 11.2%. Savukārt graudaugiem indekss ir palielinājies par 17%, bet eļļas augiem par 23%.

Graudu cenas no nedēļas uz nedēļu uzlabo cenas rekordus, un iepriekšējā nedēļa nebija izņēmums. Parīzes biržā nedēļas pēdējā dienā tika uzstādīts jauns decembra līgumu cenas rekords – 345.25 EUR/t.  Kviešu cenas nedēļas laikā salīdzinoši konstanti palielinājās no 327.50 EUR/t līdz 344.25 EUR/t. Izdarot secinājumus no iepriekš minētā un redzot kviešu cenas tendences lauksaimniekiem ieteicams nogaidīt ar jaunās 2022.gada kviešu ražas realizāciju un/vai cenas fiksāciju.

Eiropas rapšu tirgus

Eiropas rapšu tirgus katru gadu importē rapšus, lai nodrošinātu nepieciešamās rapšu eļļas ražošanas jaudas. Eiropa katru gadu vidēji importē ~4M t rapšu. Līdz šī gada 24.februārim Eiropa Savienība bija pieradusi, ka Ukraina eksportēja Eiropai nepieciešamu rapšu daudzumu. Šajā gadā nav līdz galam skaidrs vai Ukraina spēs eksportēt rapšu pat, ja tai izdosies novākt rapšu ražu. Šajā situācijā Eiropas Savienībai ir alternatīvas – būs iespējas rapšus iegādāties no Kanādas un Austrālijas, pie nosacījuma, ka Kanādai izdosies izaudzēt rapšus un laika apstākļi būs sabiedrotie, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem.

Marta vidū aplūkojot pirmos rapšus pēc ziemas Latvijā, domas ir dalītas, jo ziemas periodā lielo postu rapšu sējumos ir izdarījuši meža zvēri un atkarībā no reģiona, bet ir novērojami arī rapšu izsalšanas gadījumi lielos apmēros. Latvijā nebija sevišķi labvēlīgi rudens apstākļi, lai rapši spētu izveidot spēcīgu saknes sistēmu un attīstītos pietiekami lieli. Tā rezultātā ir daudz lauki ar maziem rapšiem, kuru liktenis vēl nav izlemts, un situācija nav labvēlīga.

Vidējā gaisa temperatūra Latvijā vēl nav sasniegusi vēlamo, lai mēs varētu runāt par pilnu veģetācijas atsākšanos rapšu sējumos, bet pirmās pavasara vēstis pirms pāris nedēļām iedeva stimulu veidot baltās saknītes un augiem atkal tika radīts lieks stress, temperatūrām pazeminoties un kļūstot salīdzinoši ziemīgām.

Enerģētikas tirgus cenu kāpums un eļļas augu saistība ar enerģijas tirgu atspoguļojas arī Parīzes biržas cenās. Iepriekšējā nedēļa novembra līgumiem tika sasniegts kārtējais cenas rekords 805.00 EUR/t. Rapšu biržas cenas aizvien ir novērojams salīdzinoši lielas svārstības, kas norāda uz tirgus dažādo reakciju un tik pat dažādiem notikumiem. Rapšu cenas svārstības nedēļas griezumā spēja nosvārstīties no 770.75 EUR/t līdz pat 805.00 EUR jeb par 34.25 EUR/t. Nedēļas beigās cena nedaudz samazinājās, bet paredzams, ka jaunais cenas rekords ir uzlicis nākošo cenu latiņu nākošajam cenu rekordam.

Graudu tirgus pārskats 2022.gada 21.martā

Graudu tirgus prognozes ir īpaši piesardzīgas

Jau vienu mēnesi Ukrainā notiek karš, ko netaisni uzsāka Krievijas valdošā vara pret Ukrainas tautu. Tā kā Krievija un Ukraina ir vienas no pasaules lielākajām graudu un eļļas augu sēklu (un produktu) eksportētājām, notiekošais karš un no tā izrietošais lauksaimniecības preču cenu pieaugums ir radījis bažas par iespējamiem pārtikas nodrošinājuma riskiem, īpaši no importa atkarīgajās Tuvo austrumu valstīs un Āfrikā. Ņemot vērā mainīgo situāciju, starptautiskā graudu padomes un citu graudu tirgus iesaistīto pušu piedāvājuma un pieprasījuma prognozes ir īpaši piesardzīgas un ir pakļautas ievērojamai nenoteiktībai.

Graudu tirgus izmaiņas izjūt jau šodien – nav jāgaida pat sezonas sākums, jo komerciālās Melnās jūras ostas iekraušanas punkti Ukrainā pašlaik ir apturējuši jebkādu darbību. Līdzīgi vai vienāda situācija ir ar Krievijas graudu eksportu. Turklāt Ukraina jau ir paziņojusi, ka šajā sezonā prioritāte būs pašpatēriņš un pat, ja situācija normalizēsies un kara darbība tiks apturēta, ir niecīga varbūtība, ka Ukraina piedalīsies šā gada eksporta sesijā. Pret Krievijas vērstās ekonomiskās un tirdzniecības sankcijas noteikti pastiprināsies, no kā izriet, ka Melnās jūras tirgus šajā sezonā būs ārpus eksporta tirgus. Šobrīd Ukraina vēl eksportē nelielos apjomus graudaugus, izmantojot dzelzceļa līnijas uz valsts rietumiem, bet kopējie apjomi, visticamāk, tiks vēl vairāk ierobežoti. Nesen kviešu, kukurūzas un saulespuķu eļļai tika ieviesta eksporta licencēšanas sistēma, bet miežu, rudzu, auzu un prosas sūtījumi pašlaik ir vispār aizliegti. Jāņem vērā arī fakts, ka infrastruktūras zaudējumu apmērs nav zināms, iespējamie bojājumi ostas iekārtām, dzelzceļiem un uzglabāšanas tvertnēm var ietekmēt sūtījumus un eksportu ilgtermiņā.

Graudaugu eksports no citām graudu tirgus dalībvalstīm (ASV, ES, Indijas, un Brazīlijas) ir iespējams, bet tas šobrīd tikai daļēji spēj apmierināt eksporta pieprasījumu un situācija neizskatās, ka varētu ļoti mainīties un eksportētāji spētu eksportēt to, kā īstenībā nav. Neapšaubāmi atlikusī 2021./2022.gada tirdzniecībā graudu tirgu sagaida cenu kāpums, ko centīsies regulēt pieprasījums. Šobrīd nav skaidrs vai šis mehānisms spēs ietekmēt tirgus cenas, jo graudu tirgu jau šodien neietekmēs tikai pieprasījumus un piedāvājums – tirgu lielā mērā ietekmē izejvielu straujais cenu kāpums, kas rezultējas inflācijā. Graudu tirgus dalībnieki par jauno 2022./2023.gada sezonu ir pavisam izvairīgi, jo mūs sagaida liela neskaidrību lavīna. Tirgū valda uzskats, ka graudu ražotāji un tirgotāji vairāk tirgus izmaiņas novēros naudas izteiksmes izmaiņās uzņēmumu kontos, bet visvairāk izmaiņas izjutīs gala patērētāji, kuriem par ierastajām precēm būs jāmaksā krietni vairāk.

Graudu tirgus cenas ir viens aspekts, bet šajā gadā tas nav dominējošais. Mums vēl jāņem vērā, ka tirgū samazināsies augiem nepieciešamo minerālmēslu pieejamība. Eiropa no Krievijas ir eksportējusi ~50% no nepieciešamajiem minerālmēsliem, kuriem piegāžu alternatīvas Eiropai būs atrast sevišķi liels izaicinājums. Iepriekšējos graudu tirgus apskatos jau minējām, ka šobrīd minerālmēslu tirgus cerīgi raugās uz Indiju, kas varētu tuvākajā laikā uzsākt ražīgu minerālmēslu ražotņu darbību. Vēršam uzmanību, ka šis bija Indijas plāns pirms Krievijas iebrukuma un tas var strauji tikt mainīts, ņemot vērā arī Indijas pozīcijas par karu Ukrainā. Katrā ziņā šobrīd minerālmēslojums, dabas gāze un degvielas cenas ir kļuvušas par lieliem ģeopolitikas atslēgas faktoriem, kas ietekmēs globālo ekonomiku ilgtermiņā. Šo var saukt par krīzi, kura jau ir izraisījusi virkni politisku reakciju citās valstīs, pastiprinot bažas par protekcionisma pieaugumu un potenciāli negatīvajām sekām valstīm, kuras nav nodrošinātas ar pārtiku.

Prieks saredzēt un sadzirdēt, ka globālie graudu tirgus dalībnieki beidzot sāk runāt par problēmu – risinājumi kārtējo reizi un diemžēl nāk novēloti un jācer, ka Latvijas valdība (sevišķi Zemkopības Ministrija) spēs noorientēties telpā un laikā, lai aktīvi aizstāvētu Latvijas intereses lauksaimniecības sektorā. Šobrīd diemžēl mūsu Zemkopības Ministrija raugās uz problēmu ar pārliecību, ka tirgū viss ir kārtībā. Mums/Jums šis viedoklis jāmaina un jāparāda patiesā situācija Latvijas lauksaimniecībās.

Graudu tirgus dalībnieki šobrīd vēl saredz nelielu gaismas stariņu visā notiekošajā un tas tiek saistīts ar salīdzinoši labu sējumu stāvokli galvenajos graudu audzēšanas apgabalos. Tomēr nav pārliecības, ka tirgus spēs kompensēt Melnās jūras tirgus pilnīgu izstāšanos no eksporta tirgus nākošajā eksporta sezonā. Un ražas novākšana ir pēc daudziem mēnešiem, un klimatiskie apstākļi var situāciju strauji mainīt, tāpēc pat uz šo nelielo optimisma devu AgroPlatforma raugās piesardzīgi.

Ražas pieaugums galvenokārt tiek saistīts ar stabilu kukurūzas un ar kviešu un sorgo ražu prognozes pieaugumu, kas šodien ir lielākas par 2021./2022. gadu, un tiek prognozēts, ka graudu kopprodukcija sasniegs rekordaugstu apjomu 2284 miljoni tonnu (+3%). Jāņem vērā, ka pasaules patēriņš arī tiek prognozēts par 2% lielāks nekā iepriekšējā gadā, sasniedzot 2278 miljonus tonnu. Tiek arī prognozēts, ka pasaules tirdzniecība samazināsies par 3%, jo zaudēto Melnās jūras eksportu pilnībā nekompensēs citu izcelsmes preču pieaugums. Tāpēc šobrīd raudzīties uz tirgus piedāvājumu optimistiski ir daudz par agru.

Kviešu un rapšu cenas iepriekšējās nedēļās turpina strauji svārstīties, tomēr cenu tendencēs ir novērojams palielinājums. Decembra līgumu cenas iepriekšējā nedēļā sasniedza 327.75 EUR/t, iezīmējot jaunu decembra līgumu cenu rekordu. Savukārt novembra rapšu līgumu cenas iepriekšējā nedēļā palielinājās no 728.00 EUR/t līdz 733.25 EUR/t. Augstākais rapšu cenu rekords netiek sasniegts, kad tas tika reģistrēts 2022.gada 24.februārī 740.25 EUR/t.