LAUKSAIMNIECĪBAS TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 19.septembrī

Minerālmēslu tirgus

Aizvien drūmāka un nepatīkamāka situācija veidojas minerālmēslu tirgū. Vairums Eiropā strādājošo minerālmēslu rūpnīcu samazina vai pilnībā slēdz ražošanas jaudas augstās dabas gāzes cenas dēļ. Amonija nitrātu ražošana tiek arī ierobežota nepietiekamas izejvielas dēļ, lai gan amonjaka kopējie pasaules krājumi runā pretrunīgi un uzrāda atlikumus. Tas varētu nozīmēt, ka izejvielas tirgū vēl ir pieejama, bet tās augstās izmaksa minerālmēslu ražotājiem liek saprast, ka patērētāji pretī saražotajam precēm nebūs.

Samazinoties amonjaka un nitrātu ražošanai, minerālmēslu tirgū novērojama pastiprināta tirgus loģikas reakcija, t.i., samazinoties piedāvājumam, palielinās pieprasījums, kas vēl vairāk izraisa cenu pieaugumu minerālmēslu tirgū. Neraugoties uz tirgus loģiku, ražotāji saprot, ka tas ir pēdējais iepirkuma vilnis pirms tirgus pateiks kategorisku “Nē” pārmērīgi augstajām minerālmēslu cenām, tāpēc arī tiek pieņemti nepopulāri lēmumi par ražošanas jaudu samazināšanu vai ražošanas apturēšanu pilnībā. Pieprasījuma tirgus puse jau šobrīd strauji samazina savus pirkumus, kas cieši saistās ar cenu nevienlīdzību lauksaimniecības sektorā – cena par ražošanas izejvielām ir krietni augstāka kā cena par saražoto produkciju. Šajā sakarā Vācijas lauksaimnieki maina lauksaimniecības prakses ieradumus un vairāk izvēlas iegādāties mēslojumu, kurā ir augstāks slāpekļa saturs (karbamīdu), bet cena vienlīdzīga citiem mēslojuma veidiem, kuriem slāpekļa saturs ir zemāks. Salīdzinoši lielais pieprasījums pēc karbamīdi rada loģistikas bažas jau tā noslogotajās Eiropas ostās.

Minerālmēslu tirgus galvenais vadītājs aizvien ir dabas gāze, kuras cena, salīdzinot iepriekšējā mēneša cenas rekordu, ir samazinājusies, tomēr cenas samazinājums ir nepietiekams, lai mēs varētu runāt par minerālmēslu ražošanas jaudu palielināšanu. Turklāt strauji tuvojas ziemas periods, kad dabas gāzes pieprasījums strauji palielināsies un Eiropai vēl nav skaidra vīzija par alternatīviem dabas gāzes avotiem. Tāpēc Eiropas lauksaimniecības sektora analītiķi prognozē modeli, kurā lauksaimniecības izejvielas un saražotās produkcijas cenas sāks veidot tirgus likumsakarības. Šobrīd, runājot par lauksaimniecības enerģijas kultūraugiem rapšiem, tiek prognozēts rapšu cenu kāpums un likumsakarīgi pretī tiek novietos minerālmēslu un dabas gāzes grafiks, kam gandrīz proporcionāli arī tiek prognozēts cenu kāpums. Šis cenu pieaugums šo produktu grupās tiek prognozēts līdz šā gada decembrim, kam tiek prognozēts cenu samazinājums līdz 2023.gada februārim. Cenu grafikos saskatāmas likumsakarības, kas iezīmē tirgus pieprasījuma un piedāvājuma dinamiku. Šajā sakāra jācer, ka prognozes piepildīsies un cenu kāpums neattieksies tikai uz rapšiem, bet cenu pieaugums būs novērojams ari citās preču graudaugu grupās.

Paraugoties publicētajos minerālmēslu tirgus kustības datos septembrī, novērojam salīdzinoši neliela preču kustība. Ēģipte plāno eksportēt uz Lielbritāniju un Vāciju karbamīdu 20K t apmērā. Francija iegādāsies 8 000 t kalcija amonija nitrātu no Turcijas. Polija ir iegādāju nenosauktu daudzumu granulētas urīnvielas, no Ķīnas, Gruzijas un Alžīrijas.

Ar bažām jāraugās lauksaimniecības sektora nākotnē un pārtikas tirgū – šāda tirgus situācija sagraus lauksaimniecības preču ražošanu un samazinās pārtikas pieejamību visā pasaulē. Izejas no šī strupceļa ir – kā piemēram, pārtikas nozares krīzes subsīdijas ieviešana lauksaimniecības nozarē, par ko runas un viedokļi jau ir izskanējuši.

Graudaugu un rapšu tirgus

Graudu cenas neraugoties uz lielajiem tirgus cenu atbalstošajiem signāliem paliek nemainīgas un svārstās ierastajās robežās. Esam saņēmuši galīgu apstiprinājumu, ka Francijas kukurūzas raža šajā gadā ir ļoti neapmierinoša un kopējā Eiropas kukurūzas raža ir mērāma 51M t apmēra – tas ir ražas kritums 15M t apmērā salīdzinot ar agrā pavasarī prognozētajām 66M t kukurūzas. Kviešu cenas Parīzes biržā decembra līgumiem iepriekšējā nedēļa samazinājās no 336.75 EUR/t līdz 333.75 EUR/t jeb par 0.8%, kas uz šodienas cenas fona ir neliels cenas samazinājums.

Rapšu cenām kā jau iepriekš runājam tiek prognozēts cenu pieaugums, tomēr, raugoties iepriekšējās nedēļas tirdzniecības sesijā, novembra līgumu cenas ir sasniegušas antirekordu līmeni. Cenas nedēļas laikā krāsojās sarkanā krāsā un noslīdēja no 598.00 EUR/t līdz 577.25 EUR/t. Nedēļas augstāka cena atsitās pret 623.25 EUR/t cenu griestiem, bet nedēļas zemākā cena noslīdēja līdz pat 570.00 EUR/t. Ļoti jācer, ka Eiropas politika nepieņems nepopulārus lēmums un neiznīcinās rapšu nozari pilnība, atsaucot obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu pie fosilās degvielas. Rapšu tirgus ir saņēmis nelielu, bet tomēr cenu atbalstošu signālu no Kanādas (lielākā rapšu audzētāja pasaulē), kur ir aizkavējusies rapšu ražas ievākšanas sezona. Jāatgādina, ka ar līdzīgu situāciju Kanāda saskārās 2020.gada ražas laika, kas noveda Kanādas lauksaimniekus pie situācijas, kad rapši bija jākuļ sniegotos laukos.

Latvijā lauksaimnieki steidz iesēt ziemas kviešus, bet darbus apgrūtina salīdzinoši mitrie laika apstākļi. Agrāk iesētie ziemas kviešu sējumi izskatās salīdzinoši labi – labība ir sadīgusi un nav novēroja sējumu izskalojumi. Lauksaimniekiem iesakām izvērtēt nezāļu ierobežošanu rudenī, lai nesaskartos ar šā gada ražas novākšanas problēmu, kad bija novērojama ļoti izplatīta nezāļu izplatība, kas apgrūtināja ražas novākšanu.

Vēlam veiksmi pēdējos sējas darbos un izturību mainīgajā un izaicinājumiem pilnajā laikā.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 13.septembrī

Tirgus ekonomika

Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos esam runājuši par tēmu inflācija un tās tendencēm. Pēc Eiropas Centrālās bankas aprēķiniem Eiropas ekonomika saskaras ar neplānotu inflācijas pieaugumu, salīdzinājumā ar paredzēto un iepriekšējo gadu rādītājiem. Inflācija augusta mēnesī ir palielinājusies par 9.1% salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu - šis rādītājs pārsniedza tirgus cerības. Nav noslēpums, ka straujais cenu pieaugums tagad strauji izplatās visā ekonomikā. Šādā situācijai Eiropas Centrālajai bankai ir jāpieņem nepopulāri lēmumi un jāpalielina procentu likmes. Šāds lēmums nāk par labu vienotajai Eiropas valūtai un tas mazina riskus valūtas kursa vērtības samazinājumam attiecībā pret ASV dolāru un var ierobežot inflācijas pieaugumu. Tomēr palielinot procentu likmes, samazināsies tirgus patēriņa puse, kas var strauji bremzēs ekonomiku.

Enerģijas tirgus

OPEC un OPEC+ dalībvalstis iespējams samazinās jēlnaftas iegūšanas jaudas, kam par pamatu ir naftas pieprasījuma samazinājums Ķīnā COVID-19 ierobežojumu (lockdown) deļ. Jēlnaftas tirgū tuvākajā laikā varēs atgriezties arī Irāna, kura strauji tuvojas kodollīguma parakstīšanai ar Rietumu valstīm. OPEC valstis ir mācījušās no 2022.gada aprīļa krīzes un nevēlas atgriezties situācijā, kad jēlnaftas cena samazinās zem “0” atzīmes pārprodukcijas dēļ, tāpēc sekošana un līdzsvarošana pieprasījuma un piedāvājuma pusē notiek nepārtraukti. OPEC cer, ka nesaskārsies ar līdzīgu situāciju, tomēr līdz gada beigām paredz jēlnaftas krājumu samazinājumu līdz piecu gadu zemākajam vidējam rādītājam. Iepriekšējā nedēļā jēlnaftas cenas samazinājās par 8%, kas runā par labu galvenā resursa cenu samazinājuma, lai tuvākajā laikā enerģijas tirgus cenas normalizētos. Jēlnaftas tirgū lielais Septītnieks ir noteicis cenu grieztus Krievijas eksportētajai naftai, lai mazinātu Krievijas uzsākta kara finansēšanu Ukrainā. Kremlis ar šādu lēmumu nav mierā, tomēr Krievijai ir jāapzinās, ka Eiropa plāno līdz 2022.gada 5.decembrim atteikties no Krievijas jēlnaftas importa un ar 2023.gada 5.februāri atteikties no Krievijas naftas produktu importa.

Jēlnaftas tirgus ir galvenais enerģijas tirgus dzinējs, tomēr dabas gāzes un elektroenerģijas cenas nevar atļauties sekot līdzi jēlnaftas cenu kritumam tik straujos tempos ierobežota piedāvājuma dēļ un mēs neredzam un šķiet arī tuvākajā laikā neredzēsim cenu samazinājumu šajos tirgos un ar šiem tirgiem cieši saistītajos produktos, piemēram, minerālmēslu tirgū, kurā prognozē cenu saglabāšanos vai pat pieaugumu līdz nākošā gada sākuma.

Graudaugu tirgi

Kviešu tirgus cenas kopš jūlija vidus saglabājas nemainīgās robežās, svārstoties 300.00 EUR/t līdz 3350.00 EUR/t robežās. Graudu tirgū tā vien šķiet, ka jānotiek kaut kam sensacionālam, lai tas sakustētos, jo pēdējo laiku notikumi, lai cik būtiski tie būtu graudu tirgū izmaiņas neievieš. Šā brīža galveno eksporta lomu austrumu importa tirgos ir uzņēmusies Francija, taču tās piedāvātās cenas krietni augstākas par iespējamo eksporta konkurentu nosauktajām. Francija piedāvā iegādāties kviešus par 11% augstāku cenu, kāda tā ir redzama Parīzes biržā, taču Krievijas un Ukrainas eksportētāji tirgu virzās ar Parīzes biržas cenu – tas nozīmē, ka Francija vēlas redzēt cenu, kas tuvojas 370.00 EUR/t. Ņemot vēra lēnos eksporta tempus un piedāvājuma ierobežojumu – būtu jāseko loģiskai tirdzniecības tendencei, kas cenas tirgū pielīdzināta Francijas vēlamajām. Bet tas nenozīmē, ka eksports no Melnās jūras reģioniem nenotiek – par laimi mazajai un tomēr aktivitātei šajā tirgus reģionā, Eksporta FOB cenas melnajā jūrā saglabājas un tās atbalsta arī citu tirgu FOB cenas.

Šķiet, ka tirgus ignorē riskus, kas saistīts ar karu Ukrainā - pat ja agresors uzbrūk graudu tvertnēm Mikolajevā. Ģeopolitiskais faktors ir viens no nedaudzajiem, tomēr šogad galvenajiem elementiem, kas varētu paaugstināt Parīzes biržas cenas virs 330 EUR/t. Paredzams, ka kviešu tirgus cenu tendenci arī ietekmēs izejmateriālu pieejamība un cenu līmenis, kas tiešā mēra ietekmē gala produktu (graudaugu) cenas tirgū. Lauksaimniecības, kas varēs atļauties pārdodot graudaugus par šā brīža tirgus cenām un iegādāties izejvielu nākošajam gadam, saglabās graudaugu ražošana apjomus, bet saimniecības, kam finanšu situācija būs smagāka, nespēs saglabāt ražošanas apjomus, radot vēl lielākus pārtikas deficīta draudus nākošajā gadā. Jācer, ka Eiropas iekšējā politika izveidos atbalsta mehānismus, lai atbalstītu pārtikas ražošanu un neiekristu vēl dziļākā ekonomiskajā bedrē.

Kviešu tirgus cenas tuvākajā laikā varētu arī ietekmēt kukurūzas tirgus, kas saskaras ar salīdzinoši nozīmīgām ražošanas problēmā – Francijā ir salīdzinoši slikti kukurūzas ražas rādītāji, taču Argentīna saskarsies ar sausuma problēma, kas ietekmēs otrās kukurūzas ražas rādītājus. Tā rezultātā kukurūzas kopējais ražas kritums varētu samazināties vēl par 15M t, atstājot paliekošu ietekmi iz kukurūzas un citu graudaugu cenām.

Pretēji kukurūzas un kviešu tirgiem, miežu tirgus piedzīvos salīdzinoši lielu pasivitāti. Tirgū ir pietiekami miežu apjomi, tomēr pieprasījuma puse ir piesardzīga un gausa izdarot izvēli par labu piedāvājumam. Galvenie miežu patērētāji ir lopbarības tirgi, kuri šajos tirgus apstākļos izvērtē visus piedāvājumus un īpaši šogad liek uzsvaru EUR cenai par proteīna vienību. Eiropas miežu pieprasījums citos tirgos ir samazinājies – joprojām trūkst ķīniešu pirkumu, kas Francijas tirgū dominēja pēdējās divās kampaņās. Miežu tirgum iegūstot kustību, precizēsies cenu piedāvājumi un tirgus ieraudzīs patieso ainu. Šobrīd miežu tirgus piedzīvo klusumu.

Eļļas augu tirgi

Situācija rapša tirgū ir trausla un kaitinoša – cenas it kā ir atgriezušās, tomēr nepietiekamā līmenī, lai veicinātu tirdzniecības apetīti un rapšu sējplatību palielināšanu nākošajai sezonai. Rapšu cenām tirgū joprojām ir tendence samazināties.

Eiropai šodien ir svarīga rapša piegāde. Rapšu piegādātāji Eiropai šogad ir daudz, taču saskaroties ar šo piedāvājuma pieaugumu, tirgus arī interesējas par pieprasījumu pēc rapšu sēklām. Strauji augošās enerģijas cenas apdraud eļļas spiešanas un esterifikācijas nozari Eiropā. Ekonomiskā krīze aktualizē jautājumu par degvielas patēriņu un līdz ar to arī rapšu patēriņu. Kā redzam viss ir saistīts – tāpēc rapšu cenas varētu atgriezties iepriekšējā līmenī, ja normalizēsies ekonomikas situācija un samazināsies energoresursu cenas.

Minerālmēslu tirgus

Jau vairākas nedēļas visa uzmanība ir vērstas uz Eiropas dabasgāzes tirgu. Cenas ir ļoti svārstīgas, un pēc 26. augustā, kad cenas sasniedza vēsturisko maksimumu (virs 340 EUR/MWh), cenas pagājušajā nedēļā samazinājās, jo operatori kļuva pārliecinātāki par rezervju aizpildīšanu Eiropā. Taču ārkārtas nepastāvības apstākļos dabasgāzes cenas nedēļas sākumā strauji pieauga par ~30%, lai atgrieztos pie 280 EUR/MWh.

Cauruļvada Nord Stream 1 slēgšana, kas bija pirmā cenu kāpuma cēlonis, ir pagarināta, pastiprinot Eiropas bažas par dabas gāzes nepieejamību. Krievija izmanto dabasgāzi kā ekonomisku ieroci pret Eiropas noteiktajām sankcijām, tāpēc paredzams, ka turpmākajos mēnešos svārstīgums būs augsts. Tā kā dabasgāze ir būtiska slāpekļa mēslošanas līdzekļu izejviela, ražošanas izmaksas ir strauji pieaugušas, liekot daudzām Eiropas rūpnīcām uz laiku pārtraukt ražošanu. Šīs iemesla dēļ Eiropai ir jāmeklē minerālmēslu importa iespējas no valstīm, kam ražošana ir ekonomiski izdevīgāka un valsts nav iekļauta sankcionēto valstu sarakstā – uzdevums ir izaicinošs. Francijas ostās ir reģistrēti daudzi kuģi, kas pārvadā sašķidrinātu slāpekli no ASV un Trinidādas un Tobāgo. Šis imports uzņēmējus īstermiņā mierina, taču ar to nepietiks, jo īpaši tāpēc, ka vasaras perioda beigās gaidāma pieprasījuma atgriešanās. Tādējādi slāpekļa šķīdums nedēļas laikā ir palielinājies par 65 EUR/t līdz 677.50 EUR/t, savukārt urīnviela arī ir palielinājusies par 95 EUR/t, sasniedzot 897.50 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 29.augustā

Kviešu cenas palielinās, bet nepietiekami!

Kviešu tirgū aizvien valda salīdzinoši liela nenoteiktība. Graudu tirgus eksports nevienā graudu tirgū nav sasniedzis iepriekšējo gadu eksporta apjomu rādītājus, līdz ar to ir grūti noteikt patieso pieprasījuma un piedāvājuma proporciju, kas ierastā tirgus situācijā regulē tirgus cenas.

Globālajā graudu tirgū aizvien vairāk nostiprinās pārliecība par graudu ražas samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Līdzīgi ražas rādītājiem tiek prognozēts arī beigu krājumu samazinājums par 4%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo astoņu gadu laikā. Salīdzinoši optimistiski tiek prognozēts Ukrainas eksporta kritums – tikai par 4%. Jāņem vērā fakts, ka šobrīd Melnās Jūras eksporta tempi (no Ukrainas un Krievijas puses) nav salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem un situācija Melnās jūras ūdeņos ir sarežģīta – tas nozīmē, ka jebkāds papildus konflikta saasinājums samazinās eksporta tempus un atstās paliekošas sekas eksporta plūsmās.

Iepriekšējā graudu tirgus pārskatā minējām faktu, ka Krievija šajā gadā uzrāda vēsturiski rekordaugstus ražas rādītājus, uz kuriem tirgus dalībnieki raugās ar piesardzību un daļēji uzskata par Krievijas valdības taktiku, ko tā varētu izmantot pārtikas tirgū un sarunās ar saviem eksporta partneriem. Uz šodienu ir vairāk zināms par Krievijas kviešu ražām un graudu kvalitāti. Krievijā graudu ražas laiks bija un ir salīdzinoši lietains un nokrišņi ir atstājuši paliekošas sekas uz kviešu kvalitāti. Krievija eksporta tirgus darījumos 70% līdz 75% gadījumu piedāvā lopbarības kviešus, jeb uz vienu pārtikas kviešu darījumu tiek piedāvāti 3 līdz 4 lopbarības kviešu darījumi. Iepriekšējā gadā Krievija eksportēja galvenokārt 12.5% kviešu – saskaņā ar Krievijas valdības statistikas datiem iepriekšējā gadā ~46% kviešu ražas bija pārtikas kvalitātes ar proteīna rādītāju 12.5% un vairāk. Šajā gadā situācija ir ievērojami pasliktinājusies, jo Krievijas lauksaimniekiem nav izdevies ražu ievākt optimālajos termiņos. “Iepriekš jau minējām laika apstākļu faktoru, bet ļoti svarīgs faktors ir arī tehnika ar ko raža ir jānovāc – tirdzniecības ierobežojumi un sankcijas ir ierobežojušas rezerves daļu piegādes un pieejamību, atstājot dramatiskas sekas uz ražas novākšanu laicīgi” - sacīja Krievijas Graudu savienības prezidents Arkādijs Zločevskis. Krievijai uzliktās sankcijas ir ierobežojušas arī augu aizsardzības līdzekļu pieejamību un daļa ražas ir lopbarības kvalitātes šī aspekta dēļ.  Visvairāk ir cietuši Krievijas centrālie kviešu audzēšanas apgabali, kur novērojamas lipekļa, tilpummasas un pietiekama proteīna problēmas. No iepriekš teiktā aicinām sekot līdzi Krievijas tirgus aktuālajiem datiem, jo šobrīd Krievijas valdības un graudu tirgus atbildīgo personu teiktais nav savienojums ar faktu, ka Krievijā paredzamas vēsturiski augstākās graudaugu ražas.

Ukrainas tirgū sāk izkristalizēties šā gada ražas rādītāji, kas ir tālu līdz vēlamajiem un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ievērojami samazinājušies. Paredzamā kviešu raža ir samazinājusies par ~42% līdz 18.8M t, bet paredzamā kukurūzas raža ir samazinājusies par ~32% līdz 28.5M t. Tas nozīmē, ka kviešu un kukurūzas eksports no Ukrainas samazināsies, jo Ukraina šobrīd pirmajā vietā liek savu iekšējo patēriņu – iepriekš jau minējām, ka Ukrainas eksporta samazinājums par 4% ir pārāk optimistisks. Kopš Ukrainas, Krievijas un Turcijas parakstītās vienošanās par pārtikas koridoriem Melnajā jūrā, Ukrainai ir izdevies nosūtīt pa Melno jūru pārtikas kravas 1M t apmērā, kas ir tālu no vēlamā, lai atbrīvotu graudu uzglabāšanas vietas jaunajai ražai un tālu no vēlamā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu eksporta rādītājiem. Tas pastiprina faktu, ka eksporta no Ukrainas pa Melno jūru ir un būs komplicēts.

Proteīna problēmas kviešu ražās ir novērojamas arī citos dominējošajos kviešu tirgos, kas bija paredzams pirms ražas novākšanas ierobežotu izejvielu dēļ. Tas nozīmē, ka tirgū iezīmējas jau divas lielas un ļoti svarīgas problēmas – kviešu pieejamība un kviešu kvalitāte – šie ir divi galvenie faktori, kas regulē kviešu tirgus cenas. Vācija prognozē, ka kviešu vidējais proteīns šajā sezonā samazinās par 0.8 – 1.0% no ierastā 13.5%. Arī Baltijas valstīs situācija ir līdzīga – vēsturiski Baltijas valstis ir slavenas ar salīdzinoši augstiem proteīna rādītājiem, bet šajā sezonā, ka mums visiem zināms kviešu kvalitāte ir nevienlīdzīga un tirgū novērojama pazemināta proteīna un tilpummasas problēma.

Šajā tirdzniecības gadā, lai pārbaudītu proteīna piemaksas korektumu gan pircēji, gan eksportētāji piesardzīgi vēros starpību starp augstām un zemām proteīna cenām, jo tirgus reakcija var radīt precedentu turpmākajām labības tirdzniecības kampaņām – t.i., pārmērīgi liela prēmija par augstajiem proteīna kviešiem var ietekmēt kopējo kviešu tirgus cenu. Lielākas piemaksas par kviešiem ar augstu olbaltumvielu saturu varētu likt pircējiem normēt savus pirkumus, sajaucot nelielus apjomus ar zemākas kvalitātes kviešiem, lai sasniegtu nepieciešamo proteīna saturu. Taču vājāks proteīns kopumā liecina par zemākas kvalitātes kviešiem, kas ietekmēs arī citus faktorus, piemēram, krišanas skaitli vai tilpummasu, un tā ir un būs problēma dzirnavniekiem.

Globālajā tirgū pircēji šogad ir gatavi maksāt neparasti augstu piemaksu par kviešiem, kuru proteīna saturs ir 13% vai vairāk. Šī gada augsto proteīnu saturošo kultūru cenas varētu būt izšķirošs faktors lēmumam nākamā gada sēšanas kampaņai. Tomēr - lai palielinātu proteīna saturu kviešu kultūrās, ir nepieciešams lielāks slāpekļa mēslojuma daudzums, taču mēslošanas līdzekļu cenas pašlaik ir vienīgais lielākais faktors lauksaimnieku pieaugošajās izejvielu izmaksās. Mēslošanas līdzekļu kompleksa cenas kopš 2021. gada vidus ir strauji pieaugušas, jo globālajā tirgū ir ierobežots piedāvājums, un tirgū šobrīd nav signālu, kas teiktu, ka minerālmēslu cenas samazināsies, līdz ar to paredzams augsta proteīna kviešu piedāvājuma samazinājums tirgū.

Šī gada prognozētās kviešu ražas prognozes Starptautiskajā graudu padomē tiek aktualizēts no nedēļas uz nedēļu un plānotās kviešu ražas pēc šā brīža datiem ir samazinājušas. Pirms ražas novākšanas SGP prognozēja, ka kopējā kviešu raža varētu sasniegt 781M t, tomēr 21.jūlijā kopējā raža tika samazināta līdz 770M t, bet 18.augustā kviešu raža tika koriģēta līdz 778M t. Turpinot par kviešu patēriņu, SGP pavasarī prognozēja kviešu patēriņu 780M t apmērā, bet 18.augustā patēriņš ir pieaudzis līdz 783M t, kas norāda uz kviešu iztrūkumu viena gada ietvaros. Kukurūzai, kas ir tuvākais kviešu konkurents situācija ir līdzīga – pavasarī SGP prognozēja ražu 1219M t apmēra, bet 18.augustā raža tika samazināta līdz 1179M t. Savukārt kukurūzas patēriņa prognozes kopš pavasara ir samazinājušas no 1215M t līdz 1197M t.

Situācija graudaugu tirgū signalizē par graudu nepietiekamību un kvalitātes problēmām, kas norāda uz piedāvājuma samazinājumu un pieprasījuma pieaugumu, kam ierastā tirgus situācijā seko tirgus cenu pieaugums. Diemžēl cenu pieaugumu vēl neesam ieraudzījušu kviešu biržā, kas liecina aizvien par samazinātu aktivitāti tirgū. Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā kviešu cenas piedzīvoja cenu kāpumu, bet nepietiekamu esošajai tirgus situācijai – kviešu cenas Decembra līgumiem nedēļas laikā pieauga no 308.75 EUR/t līdz 319.25 EUR/t. Nedēļas augstākā fiksētā cena bija ieraugāma trešdienā, kad cena pieauga līdz 329.50 EUR/t.

Latvijā lauksaimniekiem ir izdevies savlaicīgi iesēt ziemas rapšus, tomēr agrākajos sējumos novērojamas sadīgšanas problēmas pārlieku liela sausuma dēļ – piebildīsim, ka sausu problēma ziemas rapšu sējumos novērojama arī citos Eiropas apgabalos un šī ir augusta īpatnība, kas atkārtojas otro gadu pēc kārtas. Tuvākās nākotnes laika prognoze izskatās cerīgi un jācer, ka ziemas rapši un ziemas kvieši spēs attīstīties pietiekami spēcīgi līdz ziemas atnākšanai.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 15.augustā

Graudu tirgus pārkārtojas

Graudu tirgus piedzīvo globālu pārkārtošanās procesu, ko ietekmē kara darbība Ukrainā, jaunās 2022.gada ražas prognožu samazinājums, globālie graudu kvalitātes jautājumi, jaunās eksporta sezonās vispārējais pieprasījumus un izmaksu grozs jaunajai 2023.gada sezonai. Tirgum ir sarežģīts uzdevums, jo vēsturiski pieprasījums pēc graudaugiem no gada uz gadu palielinās, bet piedāvājums nespēj veiksmīgi apmierināt tirgus vajadzības otro gadu pēc kārtas.

2022./2023.gada prognozes par kopējo graudu krājumiem ir samazinājušās par 3M t, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša datiem, kas apstiprina iepriekšējos reālos tirgus datus un noraida ANO pārtikas pārvaldes optimistiskās prognozes. ANO pārtikas pārvalde ilglaicīgi centās ignorēt starptautisko analītisko uzņēmumu prognozes par graudu ražām galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos, uzrādot graudu krājumu pārpalikumus un prognozējot graudaugu rekordražas un pārprodukciju. Globālo graudu tirgu prognozes paredz kukurūzas kopējās ražas samazinājumu par 32M t, bet kviešu ražas samazinājumu par 11M t, kas norāda uz kopējās graudu kopprodukcijas samazinājumu par 2%. Samazinājums lielā mērā saistīts ar sausuma stresu Eiropas un ASV graudaugu ražošanas apgabalos, kas ir samazinājis kopējo graudaugu ražu un ir palielinājis lopbarības graudu īpatsvaru otro gadu pēc kārtas.  Šis ir pirmais lielais kviešu un kukurūzas krājumu samazinājums pēdējo 5 gadu laikā.  Tas nozīmē, ka globālajos graudu krājumos būs novērojams ievērojams kviešu un kukurūzas graudu samazinājums, ko daļēji kompensēs mazāk populāri graudaugi un tiek prognozēts, ka kopējā graudaugu bilance samazināsies par 3M t. Vēršam uzmanību, ka graudaugu tirgus pārkārtojas un šobrīd arī šie dati nākošajā graudu pārskatā var tikt uzrādīti precīzāk.

Pārtikas tirgū tiek kultivēts uzskats, ka graudaugu patēriņš 2022./2023.gadā samazināsies par 4%, kas daļēji amortizēs graudaugu krājumu samazinājum un pārtikas tirgus būs stabils. Šis apgalvojums nesakrīt ar vēsturiskajiem datiem, kuros neapgāžami ir redzams, ka pieprasījums pēc graudaugiem ir palielinājies no gada uz gadu un šis gads nav izņēmums. Iespējams šī ir globālā pārtikas politika, lai mazinātu stresu graudaugu importa tirgos un neļautu globālajiem ienaidniekiem no Kremļa gūt pārliecību, ka viņu rokās ir globālā pārtikas plūsmas kontrole, atsaucoties uz nesen parakstīto vienošanos starp Krieviju un Ukrainu par pārtikas koridoriem Melnajā jūrā. Šī vienošanās parakstīšana Kremlim radīja pārliecību, ka bez šīs vienošanās pasaule piedzīvos pārtikas krīzi – ar šo vienošanos Kremlis gūst nelielu uzvaras garšu pār pārējo pasauli, jo šī vienošanās Kremlim liek sajusties vajadzīgam.

Francijas analītiskās kompānijas, kas vēsturiski ir analizējušas Melnās jūras tirgus un eksportu, uzskata, ka parakstītā vienošanās starp Ukrainu un Krievija ir formalitāte, kas situācijas Melnās jūras tirgū uzlabo par nelieliem procentiem. Krievijai aizvien ir daudz iespējamo manevru vienošanās kontekstā, kas iespējams uzlabos graudaugu plūsmu no Krievijas, bet graudaugu plūsma no Ukrainas aizvien būs apgrūtināta. Šo apgalvojumu pastiprina Krievijas ārlietu ministrijas steidzamās vizītes Āfrikas valstīs. Vienošanās paredz, ka katram kuģim, kas ienāks vai izies no Melnās jūras baseina būs neatkarīga komisijas Turcijas, Ukrainas un Krievijas sastāvā, lai pārliecinātos par kuģa kravu un drošību.

Graudu ražas kontekstā Krievija šajā sezonā uzrāda vēsturiski neredzētus un rekordlielus ražas rādītājus, ko Globālais tirgus pieņem zināšanai, bet datus pagaidām uzskata pārspīlētus un politizētus. Krievija graudaugu produkciju ir palielinājusi par 6.5M t līdz 88M t. Iepriekšējā gadā Krievija savu saražoto produkciju sezonas sākumā uzrādīja 82M t apmērā un beigās samazināja līdz 78M t – Krievijai pēc publiski pieejamās informācijas 82M t slieksni nekad nav izdevies pārvarēt. Tomēr tirgus uzskata, ka Krievijai ir iespējas saglabāt eksporta līderes pozīcijas šajā gadā, ja tā importa tirgiem piedāvās graudaugus par zemākām cenām, ignorējot globālās tirgus cenas. Šāda politiskā pozīcija uzlabos Krievijas tēlu pasaules apgabalos, kuriem jāizvēlas starp autoritāru un/vai rietumu piederību.

Kviešu cenas iepriekšējā nedēļā saglabājās nemainīgās robežās un nedēļas laikā Decembra līgumiem palielinājās par 0.7% no 326.00 EUR/t līdz 328.50 EUR/t. Nedēļas augstākā fiksētā sasniedza 330.75 EUR/t. Latvijā kviešu realizācijai piedāvātās formulas kvalitātes grupām tirgū ir mainīgas, bet vēršam uzmanību, ka graudu pircēji apzinās vidējās graudu kvalitātes tendences, piedāvājot 2. un 3.grupas pārtikas kviešiem līdzīgas cenas formulas.

Līdzīgi kā kviešu tirgū, arī rapšu tirgus cenas iepriekšējā nedēļās saglabājas nemainīgas, samazinoties Novembra līgumiem par 0.03% no 658.25 EUR/t līdz 656.25 EUR/t. Rapšu tirgū iezīmējas deficīta problēmas, kas tuvākajā nākotnē varētu uzlabot rapšu cenas un iepirkuma formulas. Jāņem vērā aspekts, ka Eiropā tiek runāts par biodegvielas obligātā piejaukuma samazinājumu, kas varētu mazināt rapšu pieprasījumu tirgū un atstāt paliekošas sekas uz rapšu tirgus cenām.

Rezumējot globālā tirgus tendences, jāsecina, ka tirgus pārkārtojas jeb pielāgojas nākotnes graudu plūsmas izmaiņām. Tirgū globāli nav mainījies nekas no iepriekš graudu tirgus apskatos apskatītā:

• Aizvien tiek prognozēts graudaugu ražas samazinājums galvenajos graudaugu ražošanas apgabalos;

• Izejmateriālu cenas nav mainījušas un palikušas neproporcionāli augstākas, salīdzinot ar graudu cenām;

• Melnās jūras pārtikas eksporta kanālu jautājums aizvien tiek risināts, neskatoties uz parakstīto vienošanos;

Latvijas graudaugu un eļļas augu ražas laiks norit pilnā sparā. Pēdējās nedēļās laikā ir krietni uzlabojušies laika apstākļi, kas nogatavina graudaugus un eļļas augus uz lauka. Šajā sezonā novērojama ražās novākšanas kartības maiņa starp ziemas kviešiem un ziemas rapšiem – saimnieki vairums saimniecību ražas novākšanu sāk ar ziemas kviešiem, rapšus atstājot uz vēlāku laiku, jo rapšu raža vēl nav nogatavojusies. Šis gads jau pavasarī iezīmēja tendenci, ka nebūs izcilas rapšu ražas, ko apstiprina pirmie dati no lauksaimniekiem – rapšos ir lieli insektu un slimību postījumi, kas ir ievērojami samazinājuši vidējās ražas. Zemgalē vidējā rapšu ražu ar lielām grūtībām spēj sasniegt 3.00 t/ha, pēc pirmajiem apkopotajiem datiem. Ziemas kviešu ražas ir salīdzinoši labas, bet novērojama reģionāla kvalitātes problemātika – kviešiem nav augsti proteīna rādītāji un novērojamas tilpummasas problēmas. Šo divu galveno rādītāju dēļ lielu daļu lielās ražas nāksies realizēt kā lopbarību. Šajā sezonā lielos apmēros Zemgales lauksaimnieku, mazākos apmēros Vidzemes un Kurzemes lauksaimnieku skāra veldres problēma ziemas kviešu sējumos. Veldre no viena puses norāda uz labiem ražas rādītājiem, bet ievērojami apgrūtina ražas novākšanu no lauka un pakļauj graudus kvalitātes problēmai. Aptaujājot Zemgales lauksaimniekus, kurus apbēdinājusi veldre kviešos, saimnieki apgalvo, ka ar lielām grūtībām, bet tomēr spēs tikt galā ar ražas novākšanu no saveldrētajiem laukiem.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 25.jūlijā

Piedāvā DEKALB selekcijas ziemas rapšu hibrīdu šķirnes

Vairāk par rapšu hibrīdiem:

• DK EXLEVEL
• DK PLACID

Pasūtīt - 29991188 vai [email protected]

Vēsturiskā graudu eksporta “vienošanās” starp Ukrainu un Krieviju.

Iepriekšēja nedēļā Turcijai izdevās pavirzīties uz priekšu un, ieņemot vidutāja lomu, noslēgt vienošanas ar Ukrainu un Krieviju par pārtikas eksportu no Ukrainas ostām caur Melno Jūru. Iepriekšējos graudu pārskatos jau esam runājuši, ka šī gada maijā Lielbritānija uzsāka virzīt projektu par Melnās jūras atbrīvošanu un eksporta koridoru izveidi, lai iedarbinātu graudu plūsma uz galvenajiem importa tirgiem – Āfrikas valstīm. Tad Melnās jūras eksporta kanālu atbrīvošanu uzņēmās Turcija, kā viena no ieinteresētajām pusēm graudu importam no Krievijas un Ukrainas. Parakstītās vienošanās parakstīšanas dienā raisīja virkni aizdomu par Krievijas toleranci pret Ukrainu un graudu eksportu caur Ukrainas ostām. Nepaejot 24 h pēc vienošanās parakstīšanas, Krievija sestdienas rītā raidīja vairākas raķetes Ukrainas Odesas ostas virzienā, uzspridzinot vairākus stratēģiski svarīgos ostas objektus. Vai parakstītā vienošanās ir izplēnējusi, vai jebkad ir bijusi spēkā?!

Sākoties Krievijas uzbrukumam Ukrainā, graudu tirgus nepārtraukti akcentē svarīgo Ukrainas lomu pasaules pārtikas nodrošināšanas ķēdē. Krievija šo Ukrainas svarīgo lomu apzinās un ir saredzējusi lielisku iespēju uzsākt pārtikas karu pret visu pasauli. Ukraina ieņem 4.vietu pasaules graudu eksportā, eksportējot: 9% kviešu, 16% miežu, 19% kukurūzas un 42% saules puķes no globālā graudaugu tirgus. Ukraina ir agrāra valsts, kuras lauksaimniecības preču eksports aizņem ~45% no kopējā valsts eksporta apjoma – lauksaimniecības preču eksports ir Ukrainas ekonomikas artērija. Savukārt Ukrainas ienaidnieks Krievija līdz 2022.gada 24.februārim ieņēma 1.vietu graudaugu eksporta tirgū.

Apmēram 40% no Ukrainas graudu eksporta tiek novirzīts ANO pārtikas programmai, kas graudus no Ukrainas nogādā līdz nabadzīgajām Āfrikas valstīm. ANO pārtikas pārvalde akcentē, ka graudu eksporta nociršana no Ukrainas var izraisīt lielu pārtikas krīzi Āfrikas valstīs, kas var pārtapt humānajā katastrofā,  lielos pilsoņu nemieros un pastiprinātā emigrantu plūsmām no Āfrikas uz Eiropu. Pārtikas krīze var sašķelt sabiedrību un Rietumus atbalstošā sabiedrības daļas (valstis), izmisuma vadītas, var kļūt par Rietumu ienaidnieku. Šo pārtikas krīzes loģisko katastrofas ķēdi lieliski apzinās Kremlis un tā diktators – tāpēc nelolosim cerības, ka Krievijas plānos ir labdarība. Krievijas plānos ir viss, kas vājina Ukrainu un sašķeļ Rietumus. ANO un Eiropa aizvien slēpjas aiz naivuma plīvura, cerot, ka ir iespējams vienoties ar Krievijas valdoši varu. Kremļa ļauno nodomu vēl vairāk pastiprina Krievijas ārlietu ministra tūre pa Āfrikas valstīm, kur tiks propagandēta Krievijas pozīcija un virzītas jaunas partnerattiecību intereses.

Parakstītās vienošanās pozitīvā scenārija rezultātā Ukraina spētu atbrīvoties no 2021.gada ražas graudu krājumiem, kas glabājas teritorijas graudu noliktavās, atrisināt virkni ar graudiem saistītu loģistikas problēmu un iekustināt finanšu ienākošo plūsmu. Eksporta vienošanās mazinātu spriedzi citos kviešu eksporta tirgos. Vienošanās izpilde no sākta gala nav bijusi Kremļa interesēs, un šobrīd ir tikai viens jautājums  - vai mums ir plāns “B.”

Ja Ukrainai neizdosies iekustināt eksporta plūsmu, tad 2021.gada graudu krājumi turpinās sarežģītā ceļā un nelielos apjomos ieplūst tirgū caur Eiropu, t.sk. arī caur Baltijas valstīm. Šis nav atrisinājums – šādas loģistikas ķēdes ir eksporta imitācija un iespēja daudziem nopelnīt uz nelaimē nonākušas valsts rēķina. Šobrīd līdz galam nav politizēts Ukrainas graudu eksporta jautājums un tas neuzliek nekādus ierobežojumus cenu veidošanās mehānismiem. Smagās situācijas izmantotāji iepērk graudaugus par stipri zemākām cenām, bet Eiropā tos realizē par aktuālajām graudu cenām, gūstot fantastisku peļņu. Kremlim šāda situācija ir vairāk pieņemama, jo šādi iedomātais ienaidnieks (Ukraina) kļūst vājāks un vēl vairāk pazemotāks. Nav jābūt apveltītam ar izcilu analītisko domāšanu vai lieliem analītikas resursiem, lai izdarītu secinājums, kas Kremlim ir pieņemamāks scenārijs.

Iepriekšējā nedēļā parakstītā vienošanās izraisīja loģisku cenu samazinājumu preču biržās, jo šādas ziņas tiek uztvertas kā atrisinājums pārtikas krīzei, kam seko pieprasījuma samazinājums un piedāvājuma palielinājums, kas rezumējas cenu samazinājumā. Situācija tirgū palika vēl sarežģītāka un Parīzes biržā decembra kviešu līgumu cenas samazinājās no 335.25 EUR/t ceturtdienas vakarā līdz 312.25 EUR/t piektdienas vakarā.

Nedaudz distancējoties un Ukrainas un Krievijas “vienošanās,” informējam, ka Francija ir pamatīgi kāpinājusi savus 2022.gada graudu ražas novākšanas tempus, jo laika apstākļi šobrīd ir sevišķi labvēlīgi – laika apstākļi ir silti un bez nokrišņiem. Līdz iepriekšējās nedēļas beigām Francija ziņoja, ka ziemas kviešu raža ir novākta pilnībā, bet līdz pilnīgai ziemas kviešu ražas novākšanai ir atlikuši 16% no kopējā ziemas kviešu ražas. Francija lauksaimniekiem, kas audzē kukurūzu, ir sākušās jaunas papildus bažas, jo sausie laika apstākļi šobrīd apdraud jauno kukurūzas ražu un arī kukurūzas sējumu vērtējums strauji tiek samazināts tuvojoties ražas ievākšanas brīdim – līdzīgi, kā tas bija ar kviešu sējumu vērtējumu.

Latvijā ir iesākusies ziemas miežu ražas ievākšana, kam tuvākajās dienās sekos ziemas rapši un ziemas kvieši. Latvijas lielākā daļa, bet sevišķi Dienvidkurzemes daļa ir cietusi no stiprajām lietusgāzēm un vēja. Sējumos stāvošā raža nav izturējusi un sējumi ir sadzīti veldrē. Vietumis lauki izskatās ļoti “bēdīgi,” jo uz lauka nav palicis stāvot neviens stiebrs. Veldrē noguldītai labībai paredzams ražas samazinājums no 15% līdz 20%, turklāt ražas novākšanas laikā būs apgrūtināta ražas pacelšana ar kombainu un graudu ir pakļauti lielākam riskam sadīgt vārpās, atstājot paliekošas seka uz kopējo graudu kvalitāti.

Rapšu tirgus virzība

Rapšu tirgus cenas iepriekšējā piektdienā, par spīti jēlnaftas un palmu eļļas cenu kritumam, palielinājās, bet tomēr nespēja kompensēt iepriekšējo dienu cenu lejupslīdi. Rapšu cenas nedēļas griezumā samazinājās no 688.25 EUR/t līdz 637.50 EUR/t. Rapšu tirgus, bez pamatota iemesla, tiek pakļauts politiskajam spiedienam. Neraugoties uz Eiropas uzņemto Zaļo kursu, Eiropas parlaments izskata iespēju samazināt biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai. AgroPlatformas viedoklis – šis lēmums ir nepārdomāts un izsauks lielu neapmierinātību biodegvielas ražotāju vidū. Turklāt rapšu cenu proporcija attiecībā pret fosilās degvielas cenu ir adekvāta un sakrīt ar cenu proporciju pirms fosilās degvielas cenu kāpuma. Rapšu audzēšana pie zemākām rapšu cenām un augstajām minerālmēslu cenām kļūs neizdevīga un pieprasījums pēc rapšiem paliks vēl lielāks. Rapšu tirgu šajā sezonā līdzīgi kā graudu tirgu noregulēs fiziskā tirgus dalībnieki, kas definēs cenu, par kuru ir rentabli tirgot rapšus un graudus, lai lauksaimniecība būtu kaut cik rentabla.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 11.jūlijā

Piedāvā DEKALB selekcijas ziemas rapšu hibrīdu šķirnes

Vairāk par rapšu hibrīdiem:

• DK EXLEVEL
• DK PLACID

Pasūtīt - 29991188 vai [email protected]

Francijā otrais sliktas ražas gads pēc kārtas

Jūnija beigās Francijas neatkarīgais graudu tirgus statistikas un analītiskais uzņēmums Stratégie Grains veica tradicionālo Francijas kviešu sējumu apskati. Stratégie Grains katru gadu veic 1500km tūri pa galvenajiem kviešu audzēšanas apgabaliem Francijā pirms ražas novākšanas, lai precīzāk prognozētu Eiropas “Maizes klēts” ražas potenciālu. Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos jau AgroPlatforma ziņoja, ka Francijas kviešu ražas potenciāls laika apstākļu ietekmes rezultātā ir ievērojami samazinājies kopš 2022.gada agrā pavasara, nokrītoties kviešu sējumu vērtējumam no 92% līdz 64% labi vai ļoti labi sējumi.

Stratégie Grains savā kviešu apskates tūrē ir nonācis pie skaudra secinājuma - šā gada kviešu ražas potenciāls ir vēl zemāks kā iepriekšējā 2021.gada sezonas ražas potenciāls pirms ražas novākšanas. Stratégie Grains akcentē, ka šīs kviešu apskates tūres vienmēr ir ieskicējušas kviešu ražas potenciālo virzienu, un apskates īsi pirms ražas novākšanas diezgan precīzi norāda uz Francijas kviešu tirgus reālo situāciju.

Iepriekšējos graudu tirgus apskatos daudz esam runājuši par kviešu tirgus signāliem, kas pozitīvi ietekmē kviešu tirgus cenu virzienu. Tomēr jūnijs aizgāja cenu samazināšanās zīmē, kas pierādīja atkārtoti likumsakarības pirms sezonas sākuma. Tomēr iepriekšējā nedēļa kviešu tirgu Eiropā pozitīvi papildus stimulēja ekonomika jeb EUR/USD valūtas kurss, sasniedzot 1:1 vērtību attiecība vienam pret otru. Papildus tirgus ekonomiskas atbalstam kviešu tirgus saņēma Francijas tirgus neatkarīgo vērtējumu par ražās potenciālu, kas rezultējās vienā no straujākajiem cenu kāpumiem pēdējo sešu mēnešu laikā.

Jāsecina, ka pirmie galvenie kviešu sezonas ievadvārdi ir pateikti – Francijā būs otrais sliktas ražas gads pēc kārtas. Tas nozīmē, ka līdzīgi kā iepriekšējā 2021.gadā Francijai nebūs lielas manevra spējas eksporta kanālos, lai aizvietotu vai aizpildītu vājākās eksporta plūsmas. Tas nozīmē, ka Eiropas galvenā piedāvājuma puse ir paziņojusi par ierobežotu piedāvājumu arī šajā sezonā, kam vajadzētu rezultēties pieprasījuma un kviešu tirgus cenas pieaugumā.

Starptautiskajā eksporta arēnā Turcijas mēģinājumi vienoties par drošiem transporta kanāliem ar Kremli ir beigušies nesākoties – katrā ziņā Krievija nepārprotami norāda uz Ukrainas “vietu” 2022.gada eksporta sezonā. Kremlis bez sirdsapziņas pārmetumiem spridzina un ļaunprātīgi dedzina Ukrainas labības laukus, lai Kremļa izdomātais ienaidnieks ciestu vēl vairāk. Tas norāda uz Krievijas valdošās varas nostāju visos jautājumos – ja nav mums, tad lai nav citiem. Aizvien vairāk starptautiskā tirdzniecības arēna saprot Krievijas pozīciju visos tirdzniecības jautājumos un jācer, ka Turcija arī sapratīs, ka vienošanās ar Kremli par tirdzniecības kanāliem Melnajā jūrā nozīmē vienoties ar ienaidnieku, kurš iedurs dunci mugurā pie pirmās iespējas.

Tāpēc tirgus atkal ieņem loģisko cenu veidošanas modeli un aizvien mazāk pakļaujas tirgus spekulācijām par varbūtībām, kas varētu būt, ja kāds par kaut ko spētu vienosies – tas galvenokārt attiecas uz sarunām starp Turciju, Ukrainu un Krieviju. Labību tirgi atgriežas pie laika apstākļu, eksporta un ekonomikas loģikas, kas tomēr ir paredzamāka par Krievijas valdības absurdajiem lēmumiem.    

Francija, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem (krusas, stipra vēja un lietavām) pirms sezonas sākuma, strauji uzņem tempus ražas novākšanā, jo šobrīd laika apstākļi ir perfekti un līdz iepriekšējās nedēļas piektdienai Francijai jau bija izdevies ievākt 15% no 2022.gada ražas. Līdz šim brīdim Francija izvairās izteikties par kviešu kvalitātes rādītājiem, jo informācija aizvien tiek apkopota un precīzāks ieskats tiks publicēts tuvākajā laikā.

Kā jau minējām kviešu cenas iepriekšējā nedēļā sāka atveseļoties no mēnesi garās pauzes un uzņēma salīdzinoši strauju cenu kāpumu, cena palielinoties no 332.00 EUR/t līdz 345 EUR/t nedēļas lasījumā. Cenu svārstības bija novērojamas 33.75 EUR/t robežas, cenai nokrītoties līdz 313.00 EUR/t un pieaugot līdz 346.75 EUR/t, kas atbilst iepriekšējās nedēļas rekorda cenai. Tomēr kviešu cenai vēl ejams tāls ceļš, lai sasniegtu 2022.gada decembra līgumu iepriekšēju rekordu, ka kviešu līgumi tika tirgoti par 437.50 EUR/t.

Rapšu cenas līdzīgi kā kviešu cenas pakļāvās iepriekšējās nedēļas Eiropas ekonomikas lejupslīdei, kas atbalsojās plaša patēriņa preču cenu pieaugumā. Francijas skaļais paziņojums par ražas potenciālu izsauca salīdzinoši lielu rezonansi rapšu tirgū un rapšu tirgus cenas arī ieņēma stabilāku pozīciju, atsakoties no ierastā cenu krituma. Rapšu cenas Parīzes biržā novembra līgumiem nedēļas laikā palielinājās no 667.50 EUR/t līdz 695.50 EUR/t. Savukārt rapšu cenu svārstības nedēļas griezumā bija vēl lielākā amplitūdā jeb 61.50 EUR/t, cenai samazinoties līdz 653.50 EUR/t un pieaugot līdz 715.00 EUR/t.

Latvijā kviešu sējumi izskatās labi un aptaujājot lielākos Latvijas kviešu audzētājus saņemam līdzīgas atbildes: ”Kviešu sējumi ir labi vai ļoti labi (Tikai retais nepakautrējas uz šā gada kviešu sējumu raksturo kā izcilus jeb teicamus). T1 un T2 smidzinājumam laika apstākļi ir bijuši labvēlīgi, kas norāda uz veselīgu ražas potenciālu. Laika apstākļi arī turpmākajā periodā netiek solīti ekstrēmi mitri vai karsti. Ražas ievākšanas laiks sāksies tuvākajā laikā un pirmie kūlumi parādīs darba rezultātu gada griezumā.”

Par rapšiem Latvijas lauksaimnieki ir nedaudz piesardzīgāki, jo rapšu sējumi jau tika sākti mocīt iepriekšējā rudenī, rapšiem iekalstot vai nesadīgstot pietiekami labi līdz ziemas atnākšanai. Pavasaris bija salīdzinoši sauss un vēss, lai rapši strauji atsāktu veģetāciju. Rapšu sējumi ir labi, bet uz rekorda ražām Latvijas lauksaimnieki šajā sezonā necer.

AgroPlatforma

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 27.jūnijā

Jaunā sezona ir atklāta

Globālā graudu tirgus jaunā 2022./2023.gada eksporta sezona var tikt uzskatīta par atklātu. Jaunās ražas ievākšanas darbi ir iesākušies ASV, Francijā un Rumānijā. Šajos graudu tirgus apgabalos ražas novākšanas darbi ir iesākušies nedaudz ātrāk kā ierasts, jo to ir veicinājis sausais un siltais klimats, nogatavinot graudaugus ātrāk. ASV ziemas kviešu ražas novākšana ir sākusies strauji un ASV lauksaimniekiem ir izdevies jau ~25% no ziemas kviešiem ievest graudu klētīs – šis ir straujākas ražas novākšanas temps kopš 2018.gada. Sausais un siltais laiks, kas ir mazinājis ražas potenciālu, ir veicinājis šo straujo ražas novākšanas sākumu. Atgādināsim, ka 2018.gadā arī Baltijā bija sevišķi sauss un silts klimats, kas atstāja neatgriezeniskas un negatīvas sekas uz kviešu un rapšu ražām – tāpēc jāgaida nākošais ziņojums no ASV par kvalitātes un ražās rādītājiem. ASV straujais ražas novākšanas temps ir veicinājis nelielu piedāvājuma spiedienu tirgū, savukārt kviešu pircēji (pieprasījuma puse) vēl “guļ” un gaida citu tirgu ražas novākšanas sākumu (ASV eksports pēdējo nedēļu laikā ir uzrādījis vāju pieprasījumu). Turklāt ASV vēl nav vienotas pozīcijas par kvalitātes un ražas rādītājiem, kas var strauji ietekmēt kviešu tirgus cenas tendences turpmākajai eksporta sezonai.

Pievēršoties Eiropai, ieraugam līdzīgu vai pat skaudrāku ražas novākšanas startu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Francijas tirgus pārstāvji ziņo, ka ziemas kviešu sējumi jūnija beigās (īsi pirms ražas novākšanas) tikai 64% atbilst labiem vai ļoti labiem standartiem. Savukārt ziemas miežu sējumos situācija ir vēl sliktāka, jo tikai 63% sējumu atbilst labam vai izcilam franču standartam. Vasaras miežu situāciju padara vēl drūmāku, jo 53% no sējumiem ir izdevušies kā izcili. Šodien tikai Francijas kukurūza varētu nedaudz gavilēt, jo ir līderis starp iepriekš pieminētajiem graudaugiem, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu arī kukurūza uzrāda sliktākus ražas rādītājus un 84% sējumu Francijas zemnieki vērtē kā labus vai ļoti labus. Šie rādītāji ir ļoti līdzīgi iepriekšējā gada rādītājiem, un šāds starts franču zemnieku neapmierina – tas nozīmē, ka Francijai draud vēl viens graudu neveiksmes gads. Atļaušos piebilst, ka sezona ir tikai pašā sākuma, bet pieredze tomēr rāda, ka starts nosaka toni turpmākajai sezonai un retos gadījumos situācija ir strauji uzlabojusies.

Pieskaroties eļļas augu (rapšu) tirgum un šā gada ražas potenciālam, jāizdara līdzīgi secinājumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jo Kanāda kā rapšu lielvalsts ir nosaukusi līdzīgu ražas prognozi iepriekšējam gadam – 73% rapšu sējumu tiek novērtēti kā labi, salīdzinot ar 75% iepriekšējā gadā. Tas nozīmē, ka rapšu tirgum vajadzētu balansēt uz līdzīgiem tirgus starta priekšnosacījumiem kā iepriekšējā gadā.

No visa iepriekš minētā redzam, ka 2022./2023.gada graudaugu tirgus no ražas perspektīvas starta pozīcijās neizskatās izcilas un viss līdz šim apskatītais un ne tikai runā par labu cenu atbalstošiem faktoriem. Bet esam saņēmuši vairākkārt jautājumus no Latvijas lauksaimniekiem par kviešu un rapšu cenu kritumiem Parīzes biržā. Kāpēc tirgus rīkojas pretēji un vai tomēr ir paredzams straujš cenu kāpums, kas varētu gāzt visus iepriekš uzstādītos rekordus!?

Graudaugu un eļļas augu cenas pasaules tirgos kopš jūnija sākuma ieņēmušas cenu samazinošu virzienu, neskatoties, ka tirgos nav novērojamas sevišķi lielas izmaiņas, kas pamatoti norādītu uz kviešu un eļļas augu pārprodukciju un/vai eksporta plūsmu problēmu atrisinājumu. Šobrīd tirgos ir izskanējuši vairāki iespējamie apgalvojumi, kāpēc tirgus cenas samazinās situācijā, kad tirgū tiek runāts par preču nākotnes deficītu un/vai pārtikas krīzi.

Ražas spiediens

Ražas novākšanas termiņi ir pasteigušies priekšā ierastajam eksporta sezonas sākumam, izdarot spiedienu uz pieprasījuma pusi. Iepriekš jau runājām par ASV un Franciju, kuras ir iesākušas graudaugu ražas ievākšanu ātrāk kā ierasts. Tas nozīmē, ka šobrīd tirgū ir lielāks piedāvājums kā pieprasījumus, jo pieprasījuma puse nav gatavojusies tik ātri iegādāties jaunās ražas graudaugus un uzsākt eksporta sezonu. Šī situācija turpmāk sezonā apgriezīsies otrādi, kad eksport sezona iegriezīsies ar pilnu jaudu un piedāvājuma pusei būs jāiesteidz, lai nodrošinātu pieprasījuma vajadzības. Turklāt vienmēr ir mūžīgā problēma, kas saistīta ar loģistikas jautājumiem.

ASV eksport kritums

ASV pērnās ražas un daļēji arī jaunās ražas eksports pēdējo nedēļu laikā ir uzrādījis vājāku pieprasījumu. Spēcīgais ASV dolārs un dolāra vērtību kāpums pircējiem liek būt piesardzīgākiem. Tas var nozīmēt, ka kviešu krājumi no 2021./2022. gada ASV sezonas beigās tiks pārskatīti un krājumi tiks palielināti, iepludinot tirgu papildus apjomus. Jāpiebilst, ka krājumi jau tika palielināti pēdējā ceturksnī - nākamais ziņojums tiks publicēts 30. jūnijā. Šis arī ir tirgus faktors, ka var strauji mainīties, bet šādi ziņojumi liek tirgus dalībniekiem pieprasījuma pusē ieņemt nogaidīšanas pozīcijas, lai neradītu neparedzamus zaudējumus un valūtas svārstību rēķinu.

Bažas par recesiju

Neskatoties uz globālo situāciju virkne galveno ekonomistu paziņojumu abās okeāna pusēs mazina bažas par recesiju. Tomēr ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauels nedēļas sākumā sacīja, ka ASV recesijas iespēja joprojām tiek apspriesta. Tikmēr inflācijas līmenis Apvienotajā Karalistē maijā sasniedza 9,1% augstāko līmeni, pieaugot ar straujāko tempu pēdējo 40 gadu laikā. Šie globālās izaugsmes riski šobrīd notur cenas, neskatoties uz saspringto piedāvājuma perspektīvu. Bažas par recesiju vai recesijas pazīmes ir viens no galvenajiem tirgus faktoriem, kas tieši pastiprina graudaugu un eļļas augu tirgus pozīcijas un virza tirgus cenas uz augšu, tomēr iepriekš pieminētā virkne ekonomistu izplata informāciju, uz ko biržām ir jāreaģē un  tas atspoguļojas cenu tabulās. Iepriekšējos graudu pārskatos esam izmantojuši frāzes, ka tirgū visi faktori runā par labu graudaugu un eļļas augu cenu kāpumam, bet nezināmais faktors ir globālās ekonomikas politika, kas mēdz vieglā veidā piekoriģēt tirgus cenas ar ne vienmēr pamatotiem apgalvojumiem. Un šoreiz arī jāsaka, ka apgalvojumi par ekonomikas recesijas mazināšanos izklausās vairāk pēc politiskiem manevriem, kas tiek veikti, lai atdzesētu ekonomisku uz laiku.

Ukrainas graudu koridori -  iespējams būs?

Delegācijas no Turcijas organizē vairākus sarunu raundus ar Maskavu, lai mēģinātu turpināt sarunas ar Krieviju par Ukrainas graudu izlaišanu no valsts. Plāns paredz no Odesas izveidot trīs koridorus, kas ļautu nosūtīt gan Ukrainas, gan Krievijas pārtikas produktus. Nākamo sešu līdz astoņu mēnešu laikā tas varētu sasniegt aptuveni 30–35 Mt graudu. Tomēr jebkura galīgā vienošanās būtu atkarīga no visu pušu (Turcijas, Ukrainas, Krievijas un ANO) apvienošanās. Arī šajā nedēļā Stambulā ir paredzēta sanāksme, lai risinātu šo sarežģīto jautājumu un virzītu atrisinājumu uz priekšu. Vēlos piebilst, ka plāns par pārtikas koridoru izveidi Melnajā jūra tiek apspriest jau divus mēnešus, bet jautājums ir iestrēdzis un galējais lēmums ir atkarīgs no viena cilvēka – lai cik ļoti negribētos to atzīt, bet Krievijas diktatoram šobrīd piederēs gala vārds. Kāds būs viņa lēmums, mums, sapratīgajai pasaules daļai, nav paredzams – lēmums var būt racionāls, iracionāls un arī viltīgs, lai vēl vairāk iedragātu Ukrainas pozīcijas.

Mēslojuma pieejamība

Iepriekšējā nedēļā no kādas ASV amatpersonas izskanēja ziņas, ka pārtikas un degvielas eksportam no Krievijas sankcijas netiks piemērotas. Tiek ziņots, ka ASV valdība cenšas klusībā mudināt iegādāties vairāk Krievijas mēslošanas līdzekļu. Šāds paziņojums mazina piegādes bažas un līdz ar to arī cenas. Tomēr  -  ziņas met lielu ēnu uz ASV un norāda uz globālas politikas izmisumu. Cerams, ka šobrīd šīs ir baumas, un patiesība neatbilst runām - ar šādu paziņojumu mēs lieliski redzam, cik tirgus ir jūtīgs un tas atspoguļos tirgus cenu kritumā. Ja ASV pa tiešām paslepus plāno iegādāties Krievijas izcelsmes minerālmēslus, tad ASV ne tikai atbalsta kara darbību Ukrainā, finansējot Ukrainas aizsardzības spēkus, bet ASV finansē arī Krieviju, iegādājoties tās resursus. Tā rezultātā ASV valdības iespējamās darbības neatbildīs vārdiem un šādi lēmumi iedragās jebkādu uzticību lielajām varām.

Kāda ir iespējamā perspektīva?

Ņemot vērā visus šos faktorus, šķiet, ka cenu nepastāvība turpināsies. Karš Ukrainā ir pamats daudziem spekulatīviem ziņojumiem, un to pierāda ne tikai teorija, bet arī prakse. Tuvākajā laikā jāņem vērā, ja ziemeļu puslodē turpināsies ražas novākšana un pieprasījums joprojām būs ierobežots, mēs neredzēsim ievērojamas cenu pieauguma tendences. Jaunajai eksporta sezonai ir jāuzņem tempi un tad varēsim izdarīt konkrētākus secinājumus. Vēlos arī piebilst, ka, apskatot iepriekšējo gadu cenu grafikus, Parīzes biržas kviešu decembra līgumiem un rapšu novembra līgumiem ir ieraugāmas likumsakarības, kas norāda uz tirgus klusumu (recesiju) pirms sezonas un cenu grafikos ir redzamas cenu samazināšanas tendences līdz jūnija beigām vai jūlija pirmajām divām nedēļām. Piebildīšu, ka tirgus cenu starta pozīcijas ir nestandartā augstas un, sezonai sākoties uz visiem 100% un pieaugot pieprasījumam, cenām vajadzētu koriģēties.

  

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 16.maijā

Graudu tirgū atkal jauni pavērsieni

Globālais graudu tirgus un arī citi plaša patēriņa tirgi saņem aizvien jaunus tirgus cenām atbalstošus signālus, kas vedina uz vēl lielāku tirgu lokalizāciju, kas rada stresu ierastajās eksporta/importa ķēdēs. Iepriekšējās nedēļas spilgtākais tirgus notikums ir saistīts ar Indiju, kura ieviesa kviešu eksporta liegumu. Lēmums tiek balstīts uz vietējā tirgus pasargāšanu, lai vērtīgā prece neaizplūstu un lai atdzesētu straujo cenu kāpumu Indijas tirgū, ko ietekmē starptautiskā tirdzniecība. Lēmums par Indijas kviešu eksporta liegumu oficiāli tiek balstīts uz laika apstākļu radītajiem draudiem, t.i., lai eksportētāji neizdara “lāča pakalpojumu” un neizved no valsts pašai Indijai tik svarīgos krājumus, jo laika apstākļi šobrīd nav labvēlīgi un vietējā tirgus ražas kritums 2022.gada sezonā varētu sasniegt 10M t.

  

Līdz ar to šobrīd globālajā kviešu tirgū figurē vēl viens cenu atbalstošs faktors, kas liek un liks preču biržām reaģēt, lai pasargātu piedāvājuma pozīcijas un cenas turpinās palielināties. Kā jau iepriekš esam runājuši – līdz šim brīdim lielākais uzsvars tirgū tika likts uz karu Ukrainā, kas samazinās kviešu eksporta apjomus globālajos tirgos par ~52M t. Papildus tam iepriekšējā nedēļā pastiprinājās bažas par Francijas kviešu ražas iznākumu 2022.gada sezonā, jo laika apstākļi lielākajā Eiropas kviešu valstī aizvien ir sausi. Ja divas nedēļas atpakaļ Francija lepojās, ka ~92% ziemas kviešu ir labi vai ļoti labi, tad šajā nedēļā šis rādītājs ir nokrities līdz 82%, kas nozīmē, ka nedēļas laikā šis rādītājs ir samazinājās no 89%, jo tādu rādītāju Francija uzrādīja vienu nedēļu iepriekš. No sausuma Francijā šobrīd vairāk cieš vasaras kultūras, kuras tika iesētas salīdzinoši sausos apstākļos un sausums arī turpinās agrīnās veģetācijas periodā, kas uzliek pastiprinātus draudus par vasaras kultūru ražām. Tā rezultātā vasaras mieži Francijā sāk pietuvoties iepriekšējā gada ziemas kviešu rādītājam, uzrādot tikai 76.5%  kā labus vai ļoti labus sējumus.

Pavasarim neraksturīgi laika apstākļi ir novērojami daudzās Eiropas valstīs, t.sk. arī Latvijā, jo pavasaris ir salīdzinoši vēls, vēss un bez nokrišņiem. Šā brīža laika apstākļi neliecina par izcilām kviešu un rapšu ražām visā Latvijas teritorijā, kas rada papildus stresu pie augstajām izejvielu cenām. Rapšu sējumi jau rudenī neliecināja par izcilu ražu 2022.gada ražas novākšanas sezonā un visi lika lielas cerības uz labvēlīgu ziemu un pavasari. Šīs ieceres nav piepildījušās lielā daļā Latvijas un par rekordaugstām ražām šobrīd nav pamata runāt. Ļoti jācer, ka tuvāko nedēļu laika prognozes piepildīsies un augi saņem nepieciešamo siltumu, mitrumu un barības vielas.

Kviešu cenas Parīzes biržā 2022.gada decembra līgumiem iepriekšējā nedēļā sasniedza jaunus cenu rekordus 418.00 EUR/t, bet jau piektdien un sestdien tika prognozēts, ka šī nedēļa iesāksies ar jaunu strauju cenu kāpumu, jo visi tirgi uz Indijas paziņojumu nepaspēja reaģēt. Prognozes piepildījās un šīs nedēļas pirmdiena iesākās ar strauju cenas kāpumu, sasniedzot augstāko cenu 431.75 EUR/t pirmajās biržas darbība stundās. Tas nozīmē, ka kviešu cena vienas nedēļas laikā palielinājās no 392.50 EUR/t (2022.gada 9.maijā) līdz 431.75 EUR/t (2022.gada 16.maijā), jeb par 49.25 EUR/t (9.1%), kas viens no straujākajiem cenu kāpumiem kopš gada sākuma vienas nedēļas laikā. Cenu kāpumu iepriekšējos graudu tirgus prognozējām balstoties uz iepriekš pieejamās informācijas, bet šobrīd informācija ir pārvērtusies faktos.

Rapšu cenas Parīzes biržā novembra līgumiem iepriekšējā nedēļā pietuvojās iepriekš uzstādītajam rekordam, bet tomēr apstājās pie 860.00 EUR/t. Šodien nav pamata domāt, ka rapšu cenas varētu šajā sezonā strauji mainīt cenu virzienu un strauji samazināties. Eiropa šajā sezonā ir palielinājusi sējplatības par ~16%, bet vēršam uzmanību, ka Eiropa katru gadu papildus importē ~20% no Eiropas saražotā, kas aizvien norāda uz prognozētu rapšu deficītu Eiropā. Turklāt jāņem vērā arī fakts, ka visā Eiropā ziemas rapšu sējumi nav izcili un prognozētās ražas ir nevienmērīgas un kopējais Eiropas ražošanas apjoms varētu papildus samazināties uzliekto slodzi (konkurenci) vietējā patēriņa dalībniekiem un stimulēt papildus cenu kāpumu.  

AgroPlatforma iesaka

Šajā sezonā sevišķi vēlamies uzsvērt un ieteikt izskatīt sējumu apdrošināšanu pret vasaras riskiem, jo saražotās produkcijas vērtības aug un nav nekāda pamata domāt, ka izejvielu cenas jaunajā ražošanas gadā strauji samazināsies. Sējumu apdrošināšana var pasargāt no straujā izejvielu cenu kāpuma, jo saimniecībām ir iespēja apdrošināt sējumus pie jaunajām, augstajām hektāra vērtībām. Tas nozīmē – ja sējumiem nepieciešamā izejviela ir iegādāta par iepriekšējā gada cenām (salīdzinoši zemajām cenām) un vasaras periodā radīsies zaudējumi dabas apstākļu dēļ, tad saimniecībām būs iespēja saņemt atlīdzību pēc jaunajām hektāra vērtībām. Šāda veidā saimniecībām ir iespēja izveidot drošības spilvenu jaunajai sezonai un pasargāt saimniecību no neparedzama finanšu triecien.

Šajā sezonā AgroPlatforma piedāvā trīs apdrošināšanas sabiedrību (BALTA, COMPENSA, BTA) sējumu apdrošināšanas variantus pret krusu, lietusgāzēm un vētru. Sējumu apdrošināšana prēmiju iespējamie varianti:

1.       Variants – vasaras riski (Krusa, lietusgāzes, vētra)

Kultūra	Hektāra vērtība, EUR/ha	Prēmija uz 1 ha, EUR	LAD atbalsts, EUR	Saimniecības ieguldījums, EUR
Ziemas rapši	2500	51.00	28.56	22.44
Ziemas kvieši	2000	18.50 … 19.50	10.36 … 10.92	8.14 … 8.58
Vasaras mieži	1850	18.50 … 19.50	10.36 … 10.92	8.14 … 8.58
Lauka pupas	1350	24.50 … 28.50	13.72 … 15.96	10.78 … 12.54

2.       Variants – krusas risks rapšos un lauka pupās

Kultūra	Hektāra vērtība	Prēmija uz 1 ha, EUR	LAD atbalsts, EUR	Saimniecības ieguldījums, EUR
Ziemas rapši	2500	36.72 … 43.00	20.56 … 24.08	16.16 … 18.92
Lauka pupas	1350	13.83 … 21.00	7.74 … 11.76	6.09 … 9.24

Vēlamies vērst uzmanību, ka šīs ir indikatīvas cenas – apdrošināšanas piedāvājums katrai saimniecībai ir individuāls un tiek pielāgots pēc saimniecību vēlmēm. Jautājumu gadījumā aicinām zvanīt uz tālruņiem – 29991188, 29184881 vai 29874075. Sniegsim konsultāciju un atradīsim ekonomiski izdevīgāko risinājumu.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.GADA 25.APRĪLĪ

Graudaugu tirgus

Graudaugu tirgus šajā periodā aizvien vēlas saprast kopējo graudaugu situāciju visos globālajos tirgos. Tiek apkopoti un analizēti visu graudaugu potenciālo ražu dati, lai pasaule 2022./2023. spētu noorientēties un pabarot visus reģionus. Šī analīze arī ir nepieciešama, lai globālais graudaugu tirgus saprastu preču kustību maiņu, piemēram, kur kviešus aizvietot ar kukurūzu vai otrādi.

Jaunais tirdzniecības gads šobrīd tiek sākts balstīt uz kukurūzas tirgu, jo kukurūzas galvenajos audzēšanas apgabalos ir salīdzinoši vienkārši palielināt sējplatības uz citu kultūraugu rēķina. Iepriekšējo gadu analītika arī norāda, ka ASV, Brazīlija un Argentīna sagaida pavasari un ievāc datus par kopējo pieprasījumu šim kultūraugam, lai vieglāk būtu pieņemt lēmumu par sējplatību kopējiem apmēriem. Šī taktika vairākkārt sevi ir pierādījusi un lauksaimniekiem ir bijusi lieliska iespēja nopelnīt vairāk.

Brazīlija pēc pēdējās oficiālās informācijas ir palielinājusi savas kukurūzas sejplatības un šobrīd pēc šiem un kopējiem graudaugu datiem pasaules graudaugu kopējā raža 2022.gada ražas sezonā palielināsies par 3% līdz 2287M t, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējam graudaugu patēriņam, neskatoties uz ražošanas pieaugumu, arī tiek prognozēts pieaugums par 4M t, kas beigu saldo atstāj ar -1M t iztrūkumu, salīdzinot arī ar iepriekšējo gadu. Šī informācija ir ļoti svarīga, jo tas nozīmē, ka graudaugu pārpalikumi šobrīd netiek prognozēti un sevišķi Eiropai šī informācija var spēlēt par vēl vienu cenu pieauguma signālu blakus visiem iepriekšējos graudu apskatos runātajiem.

Neraugoties uz to, ka kukurūzai šobrīd tiek prognozēta flagmaņa loma jaunajā sezonā, šis kultūraugs 2022.ražošanas gadā ir ar -21M t beigu saldo, jo pēc šā brīža datiem kukurūzas kopējie ražošanas apjomi ir samazinājušies par 13M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un pieprasījumam šajā gadā tiek prognozēts pieaugums par 18M, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad pārpalikumos palika 9M t. Bet kā jau minējām iepriekš kukurūzas apjomiem tiek prognozētas sējplatības palielinājums, kas kukurūzu varētu izvirzīt un vēl vairāk nostiprināt graudaugu līderos. Pēdējos trīs gadus kukurūzas kopējais ražošanas apjoms pasaulē ir bijis virs 1200M t.  

Kopējais pasaules kviešu ražas apjoms 2022.gada ir samazinājies par 7M t no iepriekšējos mēnešos prognozētā līdz 780M t, kas ir par 1M t mazāk kā iepriekšējā gadā. Atkārtosim, ka šis ir teorētisks aprēķins, kam jebkuri traucējumi dabā vai tirgus ekonomikā var spēlēt par sliktu un tas var samazināties vēl vairāk. Kviešu tirgus patēriņš, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis no 778M t līdz 785M t, kas norāda uz kviešu iztrūkumu 5M t apmērā. Ņemot vērā, ka 2021/2022.gada tirdzniecība ir saglabājusies ar +3M t, tad beigu saldo kviešiem ir -2M t 2022.ražošanas un tirdzniecības gadā.

Šobrīd visi tirgi ir ļoti piesardzīgi, lai izteiktu savas prognozes par eksporta apjomiem, jo kara darbība Ukrainā uzliek papildus slodzi kopējam globālajam tirgum un ekonomikai. Esam jau iepriekšējos pārskatos prognozējuši, ka no Melnās jūras tirgus varētu samazināties eksports par 52M t, kas būs jākompensē citiem aktīvajiem graudaugu tirgiem un šis nav vienkāršs uzdevums – tas ir saistīts ar citu tirgu eksporta palielināšanas spēju, loģistiku un kopējo ģeopolitiku, kas kopš 2022.gada 24.februāri ir palikusi ļoti svarīga.

Arī šajā gadā vairums saimniecības ir pieņēmušas lēmumu samazināt minerālmēslu izmantošanu līdz minimumam, lai atrastu jauno balansu starp ražu un peļņu. Šajā sakarā agronomi iesaka vairāk strādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem (herbicīdiem, fungicīdiem un insekticīdiem), lai nodrošinātu tīrus un veselīgus ražošanas laukus un radītu bezkonkurences vidi augiem un augi spētu efektīvāk izmantot barībās vielas no apkārtējās vides. Augu aizsardzības līdzekļu cenu pieaugums ir nemanāms uz minerālmēslu straujā cenu kāpuma fona. Tāpēc lauksaimniekiem iesakām pēc nepieciešamības ierobežot nezāles ar pavasara herbicīdiem. Laika apstākļi paliek siltāki un strauji tuvojas T1 apstrādes laiks.

Šobrīd visi globālie tirgi saprot, ka 2022.gada ražošana iespējams spēs saražot pasaulei nepieciešamos graudaugus, bet nākošajā sezonā lauksaimniecības sektorā būs 100% pāreja uz jaunajām izejmateriālu cenām, kas ieviesīs milzīgas korekcijas ražošanas un saražotās produkcijas cenās gala patērētājam.

Kviešu cenas Parīzes biržā iepriekšējā nedēļa decembra tirdzniecības sesijā pārspēja iepriekšējo cenu rekordu un sasniedza 368.25 EUR/t cenu slieksni. Iepriekšējā gādā 19.aprīlī kviešu cenas labākais rādītājs bija 208.00 EUR/t, kas nozīmē, ka kviešu cena viena gada laikā ir palielinājusies par 160.25 EUR/t jeb par 44%. Vēlamies arī vērst uzmanību, ka Parīzes birža no dienas uz dienu notiek cenu svārstības, bet kopš šī gada februāra ir novērojams konstants cenu pieaugums.

Eļļas augu tirgus

Svarīgs tirgus faktors ir eļļas augi, kuru galvenajam kultūraugam sojas pupiņām šogad tiek prognozēts samazinājums par 5%, kas izskaidrojams ar kukurūzas sējplatību pieauguma plāniem. Šobrīd šī prognoze nav izraisījusi histēriju eļļas augu tirgū, jo ir samazinājies globālais sojas pupiņu pieprasījums par 3%, bet tas nenozīmē, ka pieprasījums strauji nevar atjaunoties, atskatoties uz 2020.gadu, ka Ķīna strauji palielināja savus sojas pupiņu importa apjomus no ASV.

Šobrīd visi globālie tirgi saprot, ka 2022.gada ražošana iespējams spēs saražot pasaulei nepieciešamos graudaugus, bet nākošajā sezonā lauksaimniecības sektorā būs 100% pāreja uz jaunajām izejmateriālu cenām, kas ieviesīs milzīgas korekcijas ražošanas un saražotās produkcijas cenās gala patērētājam.

Ziemas rapšu situācija Latvijā ir nevienlīdzīga. Ziemas rapšu sējumi Zemgales reģionā izskatās salīdzinoši labi un augi ir uzsākuši strauju attīstību, ieplūstot Latvijā siltākām gaisa masā – šobrīd ir redzami pirmie rapšu ziedpumpuri, kuros pamanāmi pirmie insekti. Zemgales lauksaimniekiem ieteicams veikt augu apstrādi ar herbicīdu, augšanas regulatoru un insekticīdu. Savukārt ziemas rapšu sējumi Latgalē, Vidzemē un Kurzemē ir salīdzinoši sliktāki – augi ir mazāki un daudzās vietās lauksaimniekiem vēl ir jānogaida, lai saprastu vai augi pēc ziemas būs pārziemojuši un atsāks veģetāciju vai tomēr sējumi būs jāpārsēj. Šogad republikā ir novērojami salīdzinoši lieli meža zvēru postījumi un lauki, kas ir apdrošināti var pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību bez limita, ja izpildās visi nepieciešamie nosacījumi.

Rapša cenas piektdien strauji pieauga pēc Indonēzijas paziņojuma, ka tā pārtrauks palmu eļļas eksportu, nenorādot precīzus pārtraukuma termiņus (. Indonēzija ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja ar 60% no pasaules piegādes). Arī rapšu un sojas eļļa Čikāgas birža sasniedza jaunus rekordus. Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā rapšu cenas arī atkal uzstādīja jaunu cenu rekordu 2022.gada decembra līgumiem un cena pakāpās līdz pat 852.00 EUR/t. Salīdzināšanai - 2021.gada 19.aprīlī rapšu cena decembra līgumiem Parīzes biržā bija 482.75 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 11.aprīlī

Kurš aizpildīs 52M t kviešu eksporta robu?!

Lauksaimniecības nozarē globāli šobrīd ir daudz nezināmo, turklāt nav īstermiņa redzējuma, kā atrisināt problēmu kopumu, kas skar gandrīz visas ar lauksaimniecību saistītās apakšnozares. Ja Covid-19 radītās krīzes apstākļos bija iespējams kaut nedaudz kaut ko prognozēt un noorientēties telpā, tad šobrīd, kad Krievija veic kara darbību Eiropā, nezināmo ir kļuvis pulka vairāk. Šis ir milzīgs izaicinājums mūsdienu pasaulei, lauksaimniecībai un visām citām nozarēm, jo jāpieņem nepopulāri lēmumi, kas atstāj un atstās ilglaicīgi paliekošas sekas ekonomikā. Tiks skartas gandrīz visas nozares bez izņēmumiem, jo tā ir ķēdes reakcija - nav iespējams atteikties no dabas gāzes un pateikt, ka lielākie cietēji būs mājsaimniecības, kuras dabas gāzi izmanto, lai sildītos. Nav iespējams nepilna pusgada laikā kviešu importa valstīm, kas vēsturiski sadarbojušās ar Ukrainu un Krieviju, uzsākt jaunas sadarbības ar citiem eksporta kanāliem, jo šiem kanāliem sākotnēji ir jānodrošina savs iekšējais patēriņš, tad jāizpilda jau noslēgtās vienošanās, un tikai tad, ja būs redzams pārpalikums, var uzsākt sarunas par jaunu tirdzniecību. Šādu piemēru ir daudz un katrs no tiem atduras pret Krievijas karu Ukrainā.

Pasaules globālie graudu tirgus analītiķi aizvien prognozē labāku ražas iznākumu (779M t kviešu), salīdzinot ar iepriekšējiem desmit gadiem, kad šis rādītājs ir bijis zem šā gada prognozes. Un šī gada prognozē šobrīd galīgi neiet kopā ar minerālmēslu, degvielas un ar cietām lauksaimniecības saistītajām krīzēm, kuru sākumu mēs redzam ar neapbruņotu aci.

Pasaules lielākie kviešu eksportētāji pa apgabaliem 2021.gadā: ASV ar 47M t, Ukraina ar 18M t, Krievija ar 50M t, Kazahstāna ar 9M t, ES ar 35M t, Kanāda ar 32M t, Austrālija ar 28M t, Argentīna ar 14M t.

Šajā gadā pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā abas valstis (Krievija un Ukraina) prognozēja eksporta samazinājumu par ~3.5M t katra. Šobrīd eksports no Ukrainas ir samazināts par 20M t, kas nozīmē, ka Ukraina kviešu eksportā principā nepiedalīsies. Savukārt Krievijas eksports samazināsies par 32M t, kas nozīmē, ka eksports samazināsies par aptuveni 65%, kas ir stipri aptuvena vērtība, jo mēs redzam, ka šī tirgus dalībnieka lēmumi un darbība tirgū ir neprognozējama un vārdi nesakrīt ar darbiem.

Tas nozīmē, ka atlikušajām vadošajām kviešu eksportētājām būs jāaizpilda Krievijas un Ukrainas eksporta robs, un tas būs sevišķi liels izaicinājums. Pieņemsim, ka atlikušajiem kviešu audzētājiem izdosies labas ražas, kas sakritīs ar kopējo pasaules kviešu ražas prognozi. Šādā gadījumā ASV, Kazahstānai, ES, Kanādai, Austrālijai un Argentīnai būs kopā visām jāeksportē par 52M t vairāk, kā iepriekšējos gados, jeb vidēji katrai eksportā iesaistītajai valstij ir jāpalielina kviešu eksports par 30%. Palielināt eksportu par 30% pat teorētiski nav iespējams, jo tad katrai kviešu lielražotājai ir jāupurē iekšējais patēriņš. Teoriju šobrīd arī apstiprina katra kviešu lielā tirgus spēlētāja prognozes par iespējamo kviešu eksporta palielinājumu un šobrīd neviens cipars nerunā par labu tam, ka kāds no tirgiem visi tirgi kopā varētu kompensēt 52M t kviešu eksporta caurumu.

Kviešu piedāvājuma un pieprasījuma saldo ir viens lielums, kas koriģēs tirgu, bet nedrīkst aizmirst par cenu un cenu stimulējošiem faktoriem, kuriem vēsture vairākkārt ir pierādījusi, ka pirktspēja nespēj sekot līdzi uzreiz. Uzskatām piemērs nav tālu jāmeklē – piemēram, minerālmēslu cena. Iepriekšējos ražošanas gados Latvijas lauksaimniecība bija pieradusi, ka par vienu minerālmēslu t bija jāatdod ~1.5t graudu, izsakot šo attiecību minerālmēslu (slāpekļa) cenā pret kviešu cenu. 2022.gada realitāte ir cita un par vienu slāpekļa t graudu audzētājiem (pie šodienas kviešu cenām) ir jāatdod ~4 kviešu t. Tas nozīmē, ka graudu cenām ilgtermiņā ir jāatgūst iepriekšējo gadu minerālmēslu un graudu cenas proporcija, lai mēs varētu runāt par kaut kādu rentabilitāti graudkopībā. Atrisinājumi šai situācijai ir tikai divi – vai nu minerālmēslu cena strauji samazināsies, vai graudu cenas tirgū strauji palielināsies, lai atgūtu iepriekšējo cenu proporciju.

Līdzīgi tirgū veidosies situācija ar kviešu un citu graudaugu pirktspēju – vai importa tirgi būs gatavi maksāt par krietni dārgāk izaudzētu pārtiku, kuras cenu ir ietekmējušas ar ražošanu saistītas tiešas izmaksas!? Vai Ēģipte tūrisma pakalpojuma cenas spēs palielināt un vai būs tūrisma pirktspēja, lai vēlāk Ēģipte varētu iegādāties kviešus no Eiropas par jauno, augsto tirgus cenu!? Jautājumi ir daudz, bet atbildes šobrīd nerodas tik ātri, cik ātri uzrodas jauni jautājumi. Jau šodien ANO pārtikas pārvalde runā par straujāko pārtikas cenas indeksa pieaugumu pēdējo desmit gadu laikā. Kopējais pārtikas indekss viena mēneša laikā ir palielinājies līdz 159.30 punkti no 141.40 punkti februāra mēneša jeb par 11.2%. Savukārt graudaugiem indekss ir palielinājies par 17%, bet eļļas augiem par 23%.

Graudu cenas no nedēļas uz nedēļu uzlabo cenas rekordus, un iepriekšējā nedēļa nebija izņēmums. Parīzes biržā nedēļas pēdējā dienā tika uzstādīts jauns decembra līgumu cenas rekords – 345.25 EUR/t.  Kviešu cenas nedēļas laikā salīdzinoši konstanti palielinājās no 327.50 EUR/t līdz 344.25 EUR/t. Izdarot secinājumus no iepriekš minētā un redzot kviešu cenas tendences lauksaimniekiem ieteicams nogaidīt ar jaunās 2022.gada kviešu ražas realizāciju un/vai cenas fiksāciju.

Eiropas rapšu tirgus

Eiropas rapšu tirgus katru gadu importē rapšus, lai nodrošinātu nepieciešamās rapšu eļļas ražošanas jaudas. Eiropa katru gadu vidēji importē ~4M t rapšu. Līdz šī gada 24.februārim Eiropa Savienība bija pieradusi, ka Ukraina eksportēja Eiropai nepieciešamu rapšu daudzumu. Šajā gadā nav līdz galam skaidrs vai Ukraina spēs eksportēt rapšu pat, ja tai izdosies novākt rapšu ražu. Šajā situācijā Eiropas Savienībai ir alternatīvas – būs iespējas rapšus iegādāties no Kanādas un Austrālijas, pie nosacījuma, ka Kanādai izdosies izaudzēt rapšus un laika apstākļi būs sabiedrotie, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem.

Marta vidū aplūkojot pirmos rapšus pēc ziemas Latvijā, domas ir dalītas, jo ziemas periodā lielo postu rapšu sējumos ir izdarījuši meža zvēri un atkarībā no reģiona, bet ir novērojami arī rapšu izsalšanas gadījumi lielos apmēros. Latvijā nebija sevišķi labvēlīgi rudens apstākļi, lai rapši spētu izveidot spēcīgu saknes sistēmu un attīstītos pietiekami lieli. Tā rezultātā ir daudz lauki ar maziem rapšiem, kuru liktenis vēl nav izlemts, un situācija nav labvēlīga.

Vidējā gaisa temperatūra Latvijā vēl nav sasniegusi vēlamo, lai mēs varētu runāt par pilnu veģetācijas atsākšanos rapšu sējumos, bet pirmās pavasara vēstis pirms pāris nedēļām iedeva stimulu veidot baltās saknītes un augiem atkal tika radīts lieks stress, temperatūrām pazeminoties un kļūstot salīdzinoši ziemīgām.

Enerģētikas tirgus cenu kāpums un eļļas augu saistība ar enerģijas tirgu atspoguļojas arī Parīzes biržas cenās. Iepriekšējā nedēļa novembra līgumiem tika sasniegts kārtējais cenas rekords 805.00 EUR/t. Rapšu biržas cenas aizvien ir novērojams salīdzinoši lielas svārstības, kas norāda uz tirgus dažādo reakciju un tik pat dažādiem notikumiem. Rapšu cenas svārstības nedēļas griezumā spēja nosvārstīties no 770.75 EUR/t līdz pat 805.00 EUR jeb par 34.25 EUR/t. Nedēļas beigās cena nedaudz samazinājās, bet paredzams, ka jaunais cenas rekords ir uzlicis nākošo cenu latiņu nākošajam cenu rekordam.

Graudu tirgus pārskats 2022.gada 21.martā

Graudu tirgus prognozes ir īpaši piesardzīgas

Jau vienu mēnesi Ukrainā notiek karš, ko netaisni uzsāka Krievijas valdošā vara pret Ukrainas tautu. Tā kā Krievija un Ukraina ir vienas no pasaules lielākajām graudu un eļļas augu sēklu (un produktu) eksportētājām, notiekošais karš un no tā izrietošais lauksaimniecības preču cenu pieaugums ir radījis bažas par iespējamiem pārtikas nodrošinājuma riskiem, īpaši no importa atkarīgajās Tuvo austrumu valstīs un Āfrikā. Ņemot vērā mainīgo situāciju, starptautiskā graudu padomes un citu graudu tirgus iesaistīto pušu piedāvājuma un pieprasījuma prognozes ir īpaši piesardzīgas un ir pakļautas ievērojamai nenoteiktībai.

Graudu tirgus izmaiņas izjūt jau šodien – nav jāgaida pat sezonas sākums, jo komerciālās Melnās jūras ostas iekraušanas punkti Ukrainā pašlaik ir apturējuši jebkādu darbību. Līdzīgi vai vienāda situācija ir ar Krievijas graudu eksportu. Turklāt Ukraina jau ir paziņojusi, ka šajā sezonā prioritāte būs pašpatēriņš un pat, ja situācija normalizēsies un kara darbība tiks apturēta, ir niecīga varbūtība, ka Ukraina piedalīsies šā gada eksporta sesijā. Pret Krievijas vērstās ekonomiskās un tirdzniecības sankcijas noteikti pastiprināsies, no kā izriet, ka Melnās jūras tirgus šajā sezonā būs ārpus eksporta tirgus. Šobrīd Ukraina vēl eksportē nelielos apjomus graudaugus, izmantojot dzelzceļa līnijas uz valsts rietumiem, bet kopējie apjomi, visticamāk, tiks vēl vairāk ierobežoti. Nesen kviešu, kukurūzas un saulespuķu eļļai tika ieviesta eksporta licencēšanas sistēma, bet miežu, rudzu, auzu un prosas sūtījumi pašlaik ir vispār aizliegti. Jāņem vērā arī fakts, ka infrastruktūras zaudējumu apmērs nav zināms, iespējamie bojājumi ostas iekārtām, dzelzceļiem un uzglabāšanas tvertnēm var ietekmēt sūtījumus un eksportu ilgtermiņā.

Graudaugu eksports no citām graudu tirgus dalībvalstīm (ASV, ES, Indijas, un Brazīlijas) ir iespējams, bet tas šobrīd tikai daļēji spēj apmierināt eksporta pieprasījumu un situācija neizskatās, ka varētu ļoti mainīties un eksportētāji spētu eksportēt to, kā īstenībā nav. Neapšaubāmi atlikusī 2021./2022.gada tirdzniecībā graudu tirgu sagaida cenu kāpums, ko centīsies regulēt pieprasījums. Šobrīd nav skaidrs vai šis mehānisms spēs ietekmēt tirgus cenas, jo graudu tirgu jau šodien neietekmēs tikai pieprasījumus un piedāvājums – tirgu lielā mērā ietekmē izejvielu straujais cenu kāpums, kas rezultējas inflācijā. Graudu tirgus dalībnieki par jauno 2022./2023.gada sezonu ir pavisam izvairīgi, jo mūs sagaida liela neskaidrību lavīna. Tirgū valda uzskats, ka graudu ražotāji un tirgotāji vairāk tirgus izmaiņas novēros naudas izteiksmes izmaiņās uzņēmumu kontos, bet visvairāk izmaiņas izjutīs gala patērētāji, kuriem par ierastajām precēm būs jāmaksā krietni vairāk.

Graudu tirgus cenas ir viens aspekts, bet šajā gadā tas nav dominējošais. Mums vēl jāņem vērā, ka tirgū samazināsies augiem nepieciešamo minerālmēslu pieejamība. Eiropa no Krievijas ir eksportējusi ~50% no nepieciešamajiem minerālmēsliem, kuriem piegāžu alternatīvas Eiropai būs atrast sevišķi liels izaicinājums. Iepriekšējos graudu tirgus apskatos jau minējām, ka šobrīd minerālmēslu tirgus cerīgi raugās uz Indiju, kas varētu tuvākajā laikā uzsākt ražīgu minerālmēslu ražotņu darbību. Vēršam uzmanību, ka šis bija Indijas plāns pirms Krievijas iebrukuma un tas var strauji tikt mainīts, ņemot vērā arī Indijas pozīcijas par karu Ukrainā. Katrā ziņā šobrīd minerālmēslojums, dabas gāze un degvielas cenas ir kļuvušas par lieliem ģeopolitikas atslēgas faktoriem, kas ietekmēs globālo ekonomiku ilgtermiņā. Šo var saukt par krīzi, kura jau ir izraisījusi virkni politisku reakciju citās valstīs, pastiprinot bažas par protekcionisma pieaugumu un potenciāli negatīvajām sekām valstīm, kuras nav nodrošinātas ar pārtiku.

Prieks saredzēt un sadzirdēt, ka globālie graudu tirgus dalībnieki beidzot sāk runāt par problēmu – risinājumi kārtējo reizi un diemžēl nāk novēloti un jācer, ka Latvijas valdība (sevišķi Zemkopības Ministrija) spēs noorientēties telpā un laikā, lai aktīvi aizstāvētu Latvijas intereses lauksaimniecības sektorā. Šobrīd diemžēl mūsu Zemkopības Ministrija raugās uz problēmu ar pārliecību, ka tirgū viss ir kārtībā. Mums/Jums šis viedoklis jāmaina un jāparāda patiesā situācija Latvijas lauksaimniecībās.

Graudu tirgus dalībnieki šobrīd vēl saredz nelielu gaismas stariņu visā notiekošajā un tas tiek saistīts ar salīdzinoši labu sējumu stāvokli galvenajos graudu audzēšanas apgabalos. Tomēr nav pārliecības, ka tirgus spēs kompensēt Melnās jūras tirgus pilnīgu izstāšanos no eksporta tirgus nākošajā eksporta sezonā. Un ražas novākšana ir pēc daudziem mēnešiem, un klimatiskie apstākļi var situāciju strauji mainīt, tāpēc pat uz šo nelielo optimisma devu AgroPlatforma raugās piesardzīgi.

Ražas pieaugums galvenokārt tiek saistīts ar stabilu kukurūzas un ar kviešu un sorgo ražu prognozes pieaugumu, kas šodien ir lielākas par 2021./2022. gadu, un tiek prognozēts, ka graudu kopprodukcija sasniegs rekordaugstu apjomu 2284 miljoni tonnu (+3%). Jāņem vērā, ka pasaules patēriņš arī tiek prognozēts par 2% lielāks nekā iepriekšējā gadā, sasniedzot 2278 miljonus tonnu. Tiek arī prognozēts, ka pasaules tirdzniecība samazināsies par 3%, jo zaudēto Melnās jūras eksportu pilnībā nekompensēs citu izcelsmes preču pieaugums. Tāpēc šobrīd raudzīties uz tirgus piedāvājumu optimistiski ir daudz par agru.

Kviešu un rapšu cenas iepriekšējās nedēļās turpina strauji svārstīties, tomēr cenu tendencēs ir novērojams palielinājums. Decembra līgumu cenas iepriekšējā nedēļā sasniedza 327.75 EUR/t, iezīmējot jaunu decembra līgumu cenu rekordu. Savukārt novembra rapšu līgumu cenas iepriekšējā nedēļā palielinājās no 728.00 EUR/t līdz 733.25 EUR/t. Augstākais rapšu cenu rekords netiek sasniegts, kad tas tika reģistrēts 2022.gada 24.februārī 740.25 EUR/t.

  

Tirgus pārskats 2022.gada 7.martā

Putina karš Ukrainā - vai Krievijas ekonomika to var atļauties?

Krievijas valdošās varas uzsāktais karš ar Ukrainu turpinās jau 12 dienu. Ir šausminoši noskatīties uz Krievijas genocīdu pret Ukrainas tautu. Eiropas, ASV un pārējās NATO dalībvalstis bija pārāk maigas pret Krievijas valdošās varas režīmu 2014. un 2015.gadā un tas deva papildus stimulu Krievijas prezidentam turpināt noziedzīgas darbības un slepkavot nevainīgus cilvēkus Ukrainā.

Beidzot pasaules atlikusī valdošā elite ir ieraudzījusi Krievijas diktatora īstos nodomus, kas ne mazākajā mērā nav saistīti ar Krievijas labklājību un kopīgu labumu visai cilvēcei. Putins ir nolēmis “iznīcināt” Krieviju, “atmetot” tās ekonomiku vismaz 30 gadus senā attīstības stadijā.

Ieviestās sankcijas pret Krieviju vēl vietējie Krievijas iedzīvotāji neizjūt, bet tam ir paliekošas un ilgu laiku neatgriezeniskas sekas. Ja Krievija savu pastāvošo Varu nespēs nomainīt, tad kādu laiku mums kaimiņos būs vēl viena Ziemeļkoreja, kur valdošā režīma mašinērija dzīvos, bet pārējā tauta diemžēl izdzīvos un kalpos elitei. Jācer, ka Krievijas tauta beidzot sapratīs, kas ir lielās federācijas prezidents un kur “Krievijas kuģi” tās “pirātiskais kapteinis” stūrē.

Nedaudz aplūkosim pasaules lielākās ekonomikas, lai ieraudzītu Krievijas vietu pasaules ekonomikā. Pasaules ekonomiku kopā veido 193 ekonomikas jeb valstis, no kurām lielākā ir ASV. Pēc pēdējiem aprēķiniem 2021.gada nogalē pasaules kopējais IKP sastādīja 91.98 triljoni (T) USD. Pasaules vadošās ekonomikas pēc IKP 2021.gadā :

1. ASV (IKP: 20.49T USD)
2. Ķīna (IKP: 13.4T USD)
3. Japāna: (IKP: 4.97T USD)
4. Vācija: (IKP: 4.00T USD)
5. Lielbritānija: (IKP: 2.83T USD)
6. Francija: (IKP: 2.78T USD)
7. Indija: (IKP: 2.72T USD)
8. Itālija: (IKP: 2.07T USD)
9. Brazīlija: (IKP: 1.87T USD)
10. Kanāda: (IKP: 1.71T USD)

Savukārt Krievijas ekonomika ierindojas 12. vietā ar IKP 1.67T USD, piekāpjoties Dienvidkorejai, kuras IKP 2021.gadā sasniedza 1.74T USD. Turklāt svarīgi atcerēties, ka vairāk kā puse no Krievijas IKP ir saistīts ar Naftas un dabas gāzes resursiem. Šiem skaitļiem ir vērts pievērst uzmanību, jo karu ir uzsākusi valsts, kura šodien to īsti nevar atļauties un lielais sankciju vezums Krievijas ekonomiku vienkārši iznīcinās. Esmu pārliecināts, ka jebkura pasaules iedzīvotāja lielākā vēlēšanās ir kara darbības izbeigšana Ukrainā un Krievijas valdošas varas tūlītēja nomaiņa, tomēr Krievijā ir daudz nevainīgu cilvēku, kuriem būs jāeksistē Putina radītajā katastrofā.

Nevainīgās Ukrainas ekonomika ierindojas 57.vietā pasaulē ar IKP 147.17 miljardi USD 2021.gadā. Turklāt Ukrainas IKP uz vienu iedzīvotāju ir ~3 reizes mazāks salīdzinot ar Krieviju un tas ir otrs zemākais Eiropas valstīs.  Un šie Ukrainas rādītāji tikai vēlreiz apliecina, ka Krievijas prezidentam nav nekādi ekonomiski motīvi, lai uzsāktu karu ar Ukrainu.

Kviešu un rapšu tirgus

Globālās kviešu cenas lielākajai daļai lielāko eksportētāju pagājušajā mēnesī nedaudz pieauga, jo ģeopolitiskā spriedze Melnās jūras reģionā vairoja bažas par pieejamību, bet neviens nenojauta par kara darbības sākumu. Bažas par cenu kāpumu piepildījās un 2022.gada 24.februārī, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā un uz to reaģēja tirgi, cenas strauji palielinot. Šajā brīdī nav simpātiski runāt par fondu peļņu, bet bizness nezina, kas ir empātija un tāpēc pasaules kviešu biržās tiek runāts par ievērojamu peļņu, ko ir nopelnījuši fondi, kas vēl paspēja iegādāties nākotnes kviešu vai rapšu līgumus 2021.gada augustā, kad tirgus centās cenas noregulēt uz leju.

Vēl iepriekšējā mēnesī Pasaules kviešu tirgus prognozēja tirgu, rēķinoties ar kviešu apjomiem, ko piegādēs divi lielākie Melnās jūras tirgus eksportētāji – Krievija un Ukraina. Situācijas kviešu tirgū ir apgriezusies kājām gaisā un nav paredzams, cik ilgi tās tā saglabāsies.

Nav zināms vai Ukraina spēs un vai vispār būs jebkādi kviešu apjomi, ko Ukraina piegādās 2022.gada sezonā. Ir paredzams, ka ar Krieviju nevēlēsies sadarboties virkne kviešu importa valstis, kas ir nobalsojušas vai pievienojušās sankcijām pret Krieviju. Šo divu tirgus dalībnieku aiziešana no kviešu eksporta uzliek milzīgu nastu pārējiem, lai nodrošinātu pārtikas graudus pasaules apgabalos, kur graudi tiek importēti. Kopā no šī apgabala katru gadu tiek importēti ~55M t kviešu. Ukraina tieši konkurē ar Krieviju tuvējos tirgos, piemēram, Ēģiptē un Turcijā, un līdz šim ir bijusi ļoti konkurētspējīga. Gada pirmajos 5 mēnešos Ukraina plānoja ievērojami paplašināt kviešu eksportu uz Turciju un vēlējās padziļināt šīs tirdzniecības attiecības, parakstot divpusējo brīvās tirdzniecības līgumu. Pakistāna nesen ir bijusi globāla importētāja un šogad atkal paļāvās uz Ukrainas kviešiem, kuru cenas ir konkurētspējīgas. Šie ir tikai daļa tirgi, kurus skar Krievijas uzsāktais karš. Ar šo vēlamies attēlot, ka tirgus kustība šajā gādā būs sevišķi netradicionāla.

Daudzas Eiropas valstis apšauba savu spēju nodrošināt ar pārtiku sevi vai importa tirgus. Eiropas tirgus sāk apsvērt ieviest eksporta kvotu vai ārkārtas eksporta nodokļus. Neraugoties uz to, ka 90% no Francijas ziemas kviešu sējumiem tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi ar Francijas eksportētāji ir nobažījušies par nākošo sezonu piedāvājuma iespējām.

Kviešu cenas Parīzes biržā decembra līgumiem iepriekšējā nedēļā palielinājās no 283.00 EUR/t līdz 308.75 EUR/t nedēļas beigās. Augstākā fiksētā kviešu cena sasniedza 319.50 EUR/t, bet zemākā cena atsitās pie 285.50 EUR/t vērtības.

Savukārt rapšu cenas palielinājās no 655.50 EUR/t līdz 691.50 EUR/t jeb par ~5%. Nedēļas augstākā fiksētā cena sasniedz 702.00 EUR/t, bet zemākā cena atsitās pie 654.00 EUR/t. Tirgū paredzams rapšu un likumsakarīgi arī kviešu cenu kāpums straujā jēlnaftas cenas kāpuma dēļ – jēlnaftas cena 7.martā sasniedz 130.50 USD/brl. Šobrīd Krievijas tirgus izolācija no pasaules ekonomikas sāk skaļi atbalsoties lielo enerģijas resursu cenās. Tas skar un skars mūs visus. Piemēram, Ķīnas ekonomika, līdzīgi kā citi lielie spēlētāji, šobrīd ir ļoti nobažījusies par notikumu attīstību. Tirgus eksperti norāda, ka Ķīnai un citiem naftas importētājiem kaitēs cenu kāpums Putina kara dēļ. Ķīnas otrais līderis premjerministrs Li Kecjans sestdien brīdināja, ka “globālie apstākļi,” kas ir "nepastāvīgi, smagi un nenoteikti", un Pekinas ekonomisko mērķu sasniegšana prasīs "smagas pūles".

TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 28.februārī

Ko sagaidīt no eksporta un importa tirgus?

Vienas nedēļas laikā notikušie notikumi Ukrainā ir pārrakstījuši visu pasaules vēsturi. Eiropas Savienība un ASV burtiski vienas dienas laikā nogrieza Krievijas ekonomiku no globālās ekonomikas. Kādas sekas sagaidīt globālajiem pasaules un Baltijas tirgiem no Krievijas prezidenta neadekvātajām darbībā!?

Eiropas Savienības, ASV un citu valstu ieviesto sankciju saraksts pret Krievijas valdošo varu un Krievijas sabiedrību ir bargākais jebkad fiksētais – turklāt Eiropa sankciju sarakstam punktu vēl nav pielikusi, kas nozīmē, ka sankcijas paliks vēl stiprākas, ja Krievijas valdība nemainīs savu attieksmi. Šobrīd ne tiki Krievijas, bet diemžēl arī starptautiskā ekonomika ir nezināma kritiena priekšā. Sabiedrotajām ekonomikām nāksies pielikt milzīgas pūles un daudz darba, lai atjaunotu ekonomiku un nekavējoties mazinātu atkarību no Krievijas enerģijas un citām eksporta precēm.

Sankcijas, kas skar Krievijas finanšu sektoru nekavējoties skar arī preču apmaiņu, t.i., importu un eksportu. Krievijas top10 lielākais eksporta preču īpatsvars līdz šodienai sastādīja ~85% no kopējā eksporta preču groza, no kurām lielākā daļa ~65% sastāda enerģijas eksports. Savukārt Krievijas importa top10 preču īpatsvars sastāda ~60% no kopējā importa precēm. Krievija pēc Eiropas statistikas datiem ir atkarīga no sekojošām importa precēm, kas tiešā mērā ir pakļautas finanšu sankcijām un Krievijas atslēgšanai no starptautiskās norēķinu sistēmas SWIFT:

• Rūpnieciskā iekārtas un industriālā tehnika ~17%;
• Elektronika un elektropreces ~ 12%
• Auto rezerves daļas ~10%
• Farmaceitiskie izstrādājumi ~6%
• Plastmasas izstrādājumi ~4%
• Precīzie instrumenti ~3%
• Dzelzs un tērauda izstrādājumi – 3%
• Civilā aviācija ~2%
• u.c.

Cik atkarīgi mēs esam no ārpus Eiropas Savienības ražotās enerģijas?

Atkarības līmenis parāda, cik lielā mērā ekonomika paļaujas uz enerģijas importu, lai apmierinātu savas enerģijas vajadzības. To nosaka pēc neto importa īpatsvara pret bruto iekšzemes enerģijas patēriņu (tas ir saražotās enerģijas un neto importa summa). ES 2019. gadā atkarības līmenis bija 61%, kas nozīmē, ka vairāk nekā pusi no ES enerģijas vajadzībām apmierināja neto imports. Šis rādītājs svārstās no vairāk nekā 90 % Maltā, Luksemburgā un Kiprā līdz 10 % Polijā. Atkarības līmenis no enerģijas importa ir palielinājies kopš 2000. gada, kad tas bija tikai 56 %.

ES galvenokārt ir atkarīga no Krievijas attiecībā uz jēlnaftas, dabasgāzes un cietā kurināmā importu, kam seko Norvēģija attiecībā uz jēlnaftu un dabasgāzi. 2019.gadā jēlnaftas imports no Krievijas sastāda ~27% no Eiropas kopējā importa, dabas gāze ~40% un cietais kurināmais (akmeņogles) 46%.

No visa iepriekš minētā jāsecina, ka Krievijai uzliktās sankcijas tiešā mērā ietekmēs Eiropas Savienību un pārējās globālās ekonomikas. Mums būs jāiemācās dzīvot savādāk – pasaule vairs nebūs nekad tāda, kāda tā bija vakar. Jārēķinās, ka enerģijas tirgū būs cenu palielinājums, ko galvenokārt izraisīs sarežģītā enerģijas piegādes ķēde. Nav šaubu, ka vienas dienas laikā nav atrisināms dabas gāzes un jēlnaftas nodrošinājuma jautājums, ja no tirdzniecības tiek atslēgta Krievija – šodien tas vēl nav noticis, bet ar skatu nākotnē tas var notikt. Šodien ne tikai Eiropas Savienībai, bet katrai dalībvalstij atsevišķi nāksies atrast risinājums un jaunus papildus enerģijas piegādes partnerus, lai pēc iespējas ātrāk kļūtu neatkarīgas no Krievijas enerģijas.

Likumsakarīgi enerģija krīze pakļaus visas nozares, kas tiešā mērā ir saistītas ar enerģiju. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību - sākot ar degvielu un beidzot ar minerālmēsliem. Šobrīd ir paredzami vairāki iespējamie scenāriji, bet visi diemžēl iezīmē cenu palielināšanos un inflācijas draudus. Katra saražotā lauksaimniecības produkta vērtība pieaugs līdz ar izejvielu cenu pieaugumu. Šobrīd Eiropas Savienībā ir subsīdiju mehānisms, kas spēj stabilizēt lauksaimniecības preču ražošanu un tirdzniecību, bet vai Eiropas Savienība ir gatava palielināt subsīdiju programmu – uz šo jautājumu diemžēl atbildes vēl nav.

Šobrīd visi finanšu tirgi un preču biržas ir pakļauti straujām vērtību un cenu svārstībām, ko izraisa jebkurš manevrs no jebkura tirgū iesaistītā dalībnieka. Piemēri nav tālu jāmeklē – iepriekšējā nedēļā pēc Krievijas karaspēku ieiešanas Ukrainā kviešu cenas Parīzes biržā eksplodēja un diena sākās ar cenas palielinājumu +~40 EUR/t. Vai šis bija cenu kāpums un vai graudu tirgum ir jāuzskata, ka šī aktuālā kviešu cena!? Noteikti nē, jo šī bija tirgus reakcija uz notikumu, kas ietekmē kviešu tirgu, bet mums priekšā vēl daudz citi notikumi, kas tirgu un tirgus cenas ietekmēs vēl vairāk. Neatbildētie jautājumi – minerālmēslu un degvielas nākotnes cenas, kviešu ražas pie samazināta minerālmēslu daudzuma tirgū, EUR valūtas kurss, vai Melnās jūras tirgus spēs 2022.gadā piedalīties graudu eksportā utt. Graudaugu tirgu sagaida lielas pārmaiņas, kas saistītas ar eksporta plūsmu maiņu un piedāvājuma spēju apmierināt pieprasījumu. Turpiniet sekot notikumiem tirgū un mūsu rakstiem – kopā atradīsim pareizo virzienu izejai no sarežģītās situācijas.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 21.februārī

Graudu tirgus tendences un prognozes

Iepriekšējā tirgus apskatā informējām, ka graudu tirgus nesaskata sevišķi lielas ražošanas izmaiņas salīdzinot 2022.gada ražošanas prognozes ar 2021.gada faktu – analītiķi līdz februāra vidum prognozēja pat labāko kopējo graudaugu un kviešu ražu. Starptautiskā graudu padome (SGP) sāk precizēt savus aprēķinus un aina šobrīd attiecībā uz jauno 2022.gada ražas prognozi sāk palikt skaidrāka.

SGP februāra vidū, balstoties uz vadošo graudu ražošanas tirgus datiem, ir sākusi samazināt savu kopējo graudu ražas prognozi 2022.gadam par 5M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Eiropas populārākā graudaugu kultūra kvieši pēc SGP prognozēm paliks nemainīga, un visi vadošie kviešu audzēšanas apgabali šajā sezonā pie labvēlīgiem audzēšanas apstākļiem saržos 781M t kviešu (nevis 783M t, kā to prognozēja iepriekš). Pozitīvi, ka lieli kviešu un citu graudaugu tirgus dalībnieki aizvien vairāk izceļ minerālmēslu un citu ražošanai nepieciešamo izejmateriālu sadārdzinājumu, kas tiešā mērā var ietekmēt kopējās ražas, graudu kvalitāti un cenu. Svarīgs cenas un tirgus veidošanās elements ir graudaugu un eļļas augu tirgus indekss, kas pēdējā periodā ir palielinājies par 7%, iekrāsojot šo plaša patēriņa preču nozīmīgumu vēl vairāk. Turklāt indekss ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2012.gada septembra, kad graudu tirgū bija novērojams straujš cenu kāpums.

Kviešu ražas prognozes Eiropas kviešu audzēšanas apgabalos ir mainīgas – mazāk nozīmīgos kviešu audzēšanas apgabalos, kā piemēram, Austrija, Bulgārijā, Dānijā un Igaunijā kviešu kopējā plātība ir ievērojami palielinājusies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet Spānijā kopējā kviešu sējplatība ir samazinājusies. Tomēr vadošās kviešu audzētājas Francija, Rumānija un Vācija šajā gadā savas prognozes vairāk balsta uz ražas palielinājumu nevis kopējās sējplatības pieaugumu.

Vadošās Eiropas kviešu audzētājas uzskata, ka ziemāju sējas darbi tika veikti optimālos termiņos un pie labiem laika, augsnes mitruma apstākļiem. Ziema šogad ir bijusi salīdzinoši auksta, tomēr ziemas radītie postījumi līdz šim ir nenozīmīgi. Pēc Eiropas lauksaimnieku novērojumiem zemā ziemas temperatūra varētu ievērojami samazināt labības un eļļas augu kaitēkļu invāziju.

Eiropa šajā gadā prognozē kopā palielināt mīksto kviešu ražu no 118M t līdz 128M t, kas ļautu palielināt eksporta tempus un atgūt šīs eksporta sezonā zaudētos partnerus. Šogad tiek prognozēts arī kukurūzas graudu ražas pieaugums no 65M t līdz 71M t, salīdzinot ar 2021.gada sezonu. Kopējās ražas kritums tiek prognozēts miežiem (no 55M t līdz 53M t), rudziem (no 9M t līdz 8M t) un auzām (no 8M t līdz 7Mt). Pēc šā brīža aprēķiniem Eiropa 2022.gada sezonā plāno kopā ievākt 293M t graudaugu, kas ir 13M t vairāk kā iepriekšējā gadā.

Kviešu tirgus cenu aktuālā virzība

Graudaugu tirgus cenas līdzīgi kā citu plaša patēriņu cenas aizvien vairāk ietekmē un regulē globālās politiskās intrigas. Konflikts starp Ukrainu un Krieviju ir uzmanības epicentrā un ziņas no Krievijas un Ukrainas robežas ir kā luksoforā signāli preču biržām – labas ziņas nozīmē tūlītēju cenu pieaugumu, sliktas ziņas nozīmē tūlītēju cenu samazinājumu. Melnās jūras tirgus šobrīd ir vislielākais cietējs, jo šo tirgus cenu veidošanās formulas stipri atšķiras no Parīzes biržas cenām un formulām, kādas tās bija pirms konflikta. Šajā kontekstā ir grūti paredzēt, kas notiks tālāk, ņemot vērā, ka fundamentālie rādītāji vairs nav galvenais tirgus kustību virzītājspēks. Eiropas lielākie tirgus dalībnieki cenšas konfliktu mīkstināt diplomātiskā ceļā, kamēr ASV vēršas pret Krieviju ar jaunām sankcijām. Viena no agresīvākajam sankcijām būtu Krievijas izslēgšana no globālās banka sistēmas. ASV jau pirmos soļus ir spērusi, sankcionējot Krievijas bankas, neļaujot nekādas finanšu darbības ASV kontrolētajām bankām ar Krievijas bankā. Šādas sankcijas pastarpināti ietekmēs arī graudu tirgus.

Kviešu tirgus cenas pavasara iepirkuma indeksiem un rudens iepirkuma indeksiem atšķiras par ~10 EUR/t. Iepriekšējā nedēļā Parīzes biržā marta kviešu līgumu cenas visas nedēļas griezumā nosvārstījās no 274.50 EUR/ t līdz 262.50 EUR/t, tomēr cena nedēļas garuma palielinājās par 0.25 EUR/t jeb no 271.50 EUR/t līdz 271.75 EUR/t. Lielākas cenu izmaiņas bija novērojas maiju kviešu līgumiem, kur cena palielinājās nedēļas laikā no 272.00 EUR/t līdz 275.75 EUR/t un cenas svārstības nedēļas laikā notika no 276.50 EUR/t līdz 265.75 EUR/t. Līdzīga cenu proporcijas izmaiņa bija novērojama arī decembra līgumiem, kur cena nedēļas laikā palielinājās no 259.00 EUR/t līdz 262.75 EUR/t.

Šobrīd tirgus cenu izmaiņas tiešā mērā ir saistītas Krievijas/Ukrainas konflikta iznākumu, kas vēlāk var ietekmēt enerģijas, finanšu un plaša patēriņa tirgus cenas. Enerģijas cenām vēl palielinoties, notiks minerālmēslu pārcenošana, kas lauksaimniecības sektoru ietekmēs vēl vairāk un par Eiropas lielās ražas prognozēm sāksim runāt no nulles cikla.

Labas ziņas iepriekšējā nedēļā atnāca no Alžīrijas, kura iepriekšējā nedēļā ir pabeigusi savu pēdējā laika lielāko darījumu par 720 000 t kviešu iegādi, kuru nodrošinās Melnās jūras, Argentīnas un Francijas piegādātāji. Francijai daļēji izdevās atgūt savu vēsturisko eksporta partneri, tomēr tas ir izdevies stipras konkurences ceļā, kas apliecina, ka turpmāk Alžīrija izvērtēs arī citus kviešu piegādātājus un nepaļausies uz labajām tirdzniecības attiecībām ar Franciju.

Eļļas augi un pākšaugi

Pākšaugiem, kas ir bagāti ar uzturvielām un noturīgāki pret klimata pārmaiņām, ir arvien lielāka nozīme globālās pārtikas sistēmas veicināšanā, jo īpaši klimata pārmaiņu kontekstā.  Turpretim ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc pākšaugiem turpmākajos gados pieaugs, ņemot vērā pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu, ienākumu līmeņa pieaugumu un pārtikas patēriņa tendenču attīstību.

Šobrīd Āzija ir neapšaubāmi lielākais patēriņa reģions, un tā ir bijusi galvenais tirdzniecības izaugsmes virzītājspēks. Globālais pieprasījums pēc pākšaugu importa pieaug no gada uz gadu, tomēr 2021.gadā globālā tirdzniecība samazinājās par 9%. Šajā gadā kopējais pākšaugu ražošanas apjoms plāno pieaugt, bet imports/eksports šobrīd ir zem jautājuma zīmes, jo Āzija ir ievērojami palielinājusi savas sējplatībības, piesakot lielāku neatkarību no importa.

Situācijas projekcija 2022.gada eļļas augu ražai - kopējā eļļas augu sējplatība 2021./2022. gadam ir nemainīga salīdzinājumā ar decembra datiem un tā sastāda aptuveni 10,7 miljoni hektāru, kas ir par 0,5% vairāk nekā pagājušajā gadā, bet par 2,3% mazāka par piecu gadu vidējo rādītāju. Kopējā ES eļļas augu sēklu ražas prognoze 2021./2022. gadam ir nedaudz pārrēķināta, salīdzinot ar iepriekšējo periodu – kopējā raža tiek paredzēta līdz 30,33 miljoniem tonnu, ņemot vērā mazāku sojas pupu ražu Itālijā un Francijā. Iepriekšējā gadā ES tika saražotas 16.7 M t rapšu, 2.6M t sojas pupiņas un 9.0M t saules puķu sēklas, kas kopā deva 28.4M t eļļas augu, kopējais eļļas augu imports sastādīja 21.6M t jeb 76% no Eiropas eļļas augu ražas. 2022.gadā tiek prognozēts, ka Eiropa saražos 17M t rapšu, 2.6Mt sojas pupiņas un 10.6M t saules puķu sēklas, kas kopā veidos 30.3M t eļļas augu. Tas nozīmē, ka 2022.gadā Eiropai vajadzētu samazināt savu importa apjomu par ~2M t uz lielāku Eiropas eļļas augu ražas rēķina. Tomēr kopējais rapšu imports 2022.gadā tiek prognozēts 4.9M apmērā.

Rapšu tirgus cenas saglabājas salīdzinoši stabilas un augstas un, aplūkojot iepriekšējo rindkopu, nav šaubu par cenu stabilitāti. Parīzes biržas rapšu novembra līgumu cenas turpina palielināties no nedēļas uz nedēļu. Iepriekšējā nedēļā rapšu cenas palielinājās no 617.00 EUR/ t līdz 620 EUR/t un nedēļas augstākā cena sasniedza 623.00 EUR/t, bet nedēļas zemākā cenas nokritās līdz 604.25 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 7.februārī

Starptautiskā graudu padomes 2022.gada prognozes

Neraugoties uz mainīgajiem tirgus apstākļiem graudaugu tirgum netiek prognozētas izmaiņas salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem. Starptautiskā graudu padome (International Grains Council – IGC) 2022.gada sezonā prognozē nelielu kopējo kviešu ražas pieaugumu līdz 781M t, kas ir par 4M t vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pieaugums šobrīd tiek pamatots ar kviešu kopējās platības pieaugumu galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos – ASV, Eiropā, Krievija, Ukrainā, Kazahstānā, Kanādā un Austrālijā. Savukārt kopējai graudaugu ražai IGC prognozē nelielu ražas samazinājumu par 1M t līdz 2286M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tas nozīmē, ka šajā gadā IGC neredz lielas izmaiņas tirgū, balstoties uz informāciju par sējumu struktūru galvenajos labības audzēšanas apgabalos.

Kviešu globālajam patēriņam tiek prognozēts pieaugums par 1M t no 782M t 2021.gadā līdz 783M t 2022.gadā. Savukārt kopējam labības patēriņam tiek prognozēts samazinājums par 1M t līdz 2286M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Analizējot datus, ir vērts ņemt vērā, ka kopējais graudaugu patēriņš kopš 2018.gada vidēji ir pieaudzis par 48M t/gadā, bet šajā gadā tiek prognozētas vienāds salīdzinot ar 2021./2022.gada patēriņu. Bet kviešu patēriņš kopš 2018.gada vīdēji ir palielinājies par 14M t/gadā, un arī kviešu patēriņam šajā sezonā tiek prognozēta gandrīz vienādības zīme ar 2021.gada patēriņu.

Šobrīd tirgum neatbildētie jautājumi ir daudz, bet pats galvenais jautājums ir saistīts ar enerģijas krīzi, kas atstāj lielu “melno nezināmo caurumu” minerālmēslu pieejamībā un citu izejmateriālu izmaksās. Līdz šim vadošie tirgus spēlētāji balsta savas prognozes uz datiem, kas saistīti ar kopējo iesēto platību un vidējām ražām līdz šim, bet šis gads visā pasaulē būs atšķirīgs – minerālmēslu cenas ir palielinājušās vairāk kā divas reizes, bet pieejamība ir samazinājusies ~40%. Matemātiski tas nozīmē, ka ~40% lauku saimniecību Eiropā būs pakļautas riskam, ka labībai tīrumos būs nepietiekams daudzums barības vielu, kas atstās ietekmi uz kopējo ražu un kvalitāti.

Šobrīd graudaugu tirgus dalībnieki pacietīgi gada pavasari galvenajos graudaugu audzēšanas apgabalos, lai izdarītu pirmos secinājums par ziemas periodā nodarītajiem postījumiem, bet tirgū nav sevišķi liela aktivitāte, kas risinātu tuvākās nākotnes minerālmēslu krīzi. Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos esam pieminējuši, ka Āzijas valstīs ir izveidotas papildus subsīdiju programmas, kas atbalstīs/atbalsta lauksaimniekus tieši augsto minerālmēslu cenu dēļ, lai lauksaimnieki iegādātos augiem nepieciešamās barības vielas un nebūtu novērojami graudaugu ražas kritumi šīs problēmas dēļ. Vai Eiropā, ASV un Austrālijā tiek plānotas līdzīgas subsīdiju programmas – šobrīd šādas informācijas nav pieejamas.

Kviešu tirgus 2022.gada pirmajā mēnesī

Kviešu tirgus šobrīd sākas pārejas posms no 2021.gada ražas uz 2022.gada ražu, un tuvākajā laikā būs pirmie ziņojumi no galvenajiem kviešu audzēšanas apgabaliem par pārziemošanas rezultātiem. Kviešu cenas kopš 2022.gada 3.janvāra ir samazinājušās no 280.25 EUR/t līdz 262.00 EUR/t jeb par 6.5%. Kviešu darījumi Parīzes biržā arī samazinājušies no diena uz dienu – janvāra sākumu dienā notika darījumi par ~160 000 t, bet iepriekšējās nedēļas beigās darījumu skaits marta līgumiem samazinājās līdz ~100 000 t dienā. Līdzīga situācija veidojas Parīzes biržā ar 2022.gada kviešu maija līgumiem, kuriem cena no janvāra sākuma ir samazinājusies no 279.00 EUR/t līdz 265.00 EUR/t jeb 5%, bet darījumu skats dienā vidēji saglabājies nemainīgs kopš janvāra sākuma (100 000 t/dienā).

Šobrīd aplūkojot kviešu tirgus cenas un salīdzinot cenas starp tirdzniecības mēnešiem, jāsecina, ka Parīzes biržā 2022.gada decembra līgumu cenas ir pielīdzinājušās 2022.gada marta cenām – tas varētu nozīmēt, ka darījumi par marta līguma cenām vairs nav tik aktuāli un tirdzniecības līdz martam ir noslēgusies. Tirgū arī nav ierasta situācija, ka decembra līguma cenas pielīdzinās marta līgumu cenām, jo parasti marta līguma cenas ir augstākas par nākošās ražas cenām – šis nav slikts cenu veidošanās signāls, kas varētu nozīmēt, ka decembra kviešu cenas ir ieņēmušas labas starta pozīcijas. Savukārt kviešu darījumu cenas 2022.gada maija līgumiem ieņem straujāku cenu kāpuma virzienu, izsakot cenu vērtības vidējos aritmētiskos rādītājos, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc iepriekšējās ražas kviešiem saglabājas, bet tirdzniecība tiek koncentrēta uz Parīzes biržas maija mēneša indeksu.

Kviešu cenu Eiropā ietekmē Francijas stratēģiskās partneres Alžīrijas novēršanas no Eiropas izcelsmes kviešiem. Šāds tirgus pavērsiens atbrīvo Francijas kviešu krājumus, kas bija paredzēti Alžīrijai. Jāpiebilst, ka šis nav pirmais gadījums, kad Alžīrija ir rīkojusies šādi vai līdzīgi – un svarīgi arī piebilst, ka Francijai nebūs problēmas atrast citu kviešu eksporta kanālu, jo pieprasījums turpina saglabāties salīdzinoši stabils un iespējams arī Francija būs ieguvēja šajā situācijā.

Melnās jūras tirgus

Ķīna ir atļāvusi kviešu un miežu eksportu no visiem Krievijas reģioniem, atverot savu tirgu graudu eksportam no Krievijas ostām – ar šādu paziņojumu nāca klajā Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests. Iepriekš tikai septiņi reģioni varēja eksportēt graudus uz Ķīnu, un sarakstā nebija iekļauti Krievijas vadošie graudu ražošanas reģioni. Krievijas kviešu eksports varētu atņemt Eiropas, Ziemeļamerikas un Ukrainas kviešu tirgus daļu. Taču maz ticams, ka Krievijas eksports uz Ķīnu būtiski pieaugs šajā tirdzniecības gadā, jo Krievija nav mainījusi savu eksporta nodokļa politiku.

Minerālmēslu tirgus

2022. gada sākumā slāpekļa, fosfātu un sēra saturošo minerālmēslu prognozes ir gandrīz vienādas, salīdzinot ar 2021.gada beigām - tirgū aizvien saglabājas vēsturiski augstākās cenas, ir ierobežots piedāvājums un nelabvēlīgs maiņas kurss attiecībā pret saražoto produkcijas cenu. Šis viss apstākļu kopums visticamāk, paaugstinās mēslošanas līdzekļu cenas visā pasaulē, liekot lauksaimniekiem 2022. gada sākumā iegādāties mazākus mēslošanas līdzekļu apjomus. Minerālmēslu izplatītāji visticamāk iegādāsies mazākas minerālmēslu partijas, lai nepakļautu iegādāto minerālmēslu krājumus finanšu riskiem, nestabilo cenu svārstību dēļ. Tā rezultātā gala patērētājiem minerālmēslu iegāde būs saspīlēta un cenas būs mainīgas.

Urīnvielas cena 2021.gada decembrī palielinājās par 65%, turklāt lielākā daļa saražotās urīnvielas apjoma 2022. gada janvārī joprojām ir nepārdota, kas pastiprina faktu, ka minerālmēslu cena tuvākajā laikā nesamazināsies – vai nesamazināsies kamēr saražotās urīnvielas krājumi netiks iztirgoti. Minerālmēslu tirgus lielākās dalībnieces jeb minerālmēslu un minerālmēslu izejvielu ražotājas  ir Krievija, Ķīna un Baltkrievija, līdz ar to minerālmēslu tirgus ir pakļauts lielam politiskajam spiedienam. Ķīna un Krievija ir noteikušas eksporta ierobežojumus fosfātu mēslošanas līdzekļiem - Krievijas eksports tiks ierobežots līdz 5,35 miljoniem tonnu līdz 2022. gada maija beigām, bet Ķīnas ierobežojumi turpināsies līdz 2022. gada jūnijam. Dažiem mēslošanas līdzekļiem  iespējams ierobežojumi var tikt atcelti agrāk. Līdzīga situācija veidojas ar sēru saturošajiem minerālmēsliem, jo trešā lielākā sēru saturošo minerālmēslu ražotāja pasaulē ir Baltkrievija, kurai šobrīd ir noteiktas ASV sankcijas līdz 2022.gada 1.aprīlim.

Šobrīd minerālmēslu tirgū plāno ienākt jauni tirgus dalībnieki, kas varētu atvieglot minerālmēslu tirgus krīzi. Paredzams, ka tuvāko mēnešu laikā darbu sāks divas jaunas urīnvielas ražotnes Indijā. Taču, aizvien ir neatbildēts jautājums -  vai ar to pietiks, lai atvieglotu globālo minerālmēslu piedāvājumu. Jāņem arī vērā, ka tirgu ietekmē dažādi eksporta ierobežojumi, politiskās sankcijas, atšķirīgie vakcinācijas rādītāji dažādās valstīs un atšķirīgais Covid-19 atveseļošanās temps dažādās valstīs – tas viss nosaka, cik lielā mērā Eiropai būs jākonkurē ar citiem mēslošanas līdzekļu pircējiem.

Minerālmēslu tirgus ir ļoti saspīlēts un jācer, ka globāli tiks pieņemti pareizi lēmumu, lai galvenais barības ķēdes elements, lauksaimniecība pēc iespēja ātrāk varētu stabilizēties un izmaksas pret ieņēmumiem iegūtu pareizu proporciju.  

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 10.janvārī

2021.gads pārsteidza dažādu nozaru un tirgu dalībniekus ar straujiem cenu kāpumiem. Cenu kāpumi bija un aizvien ir novērojami gandrīz visās ar lauksaimniecību saistītajās nozarēs, kas izraisīja un aizvien izraisa neizbēgamu lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Šajā graudu tirgus pārskatā sadarbībā ar pasaules vadošajiem lauksaimniecības analītikas uzņēmumiem un lauksaimniecības bankām apskatīsim, kādi veidosies 2022.gada lauksaimniecības nozares iespējamiem scenāriji.

Kviešu tirgus

2021.gadā kviešu tirgus cenas turpināja iepriekšējo piecu gadu cenu veidošanās tendences. Cenas iepriekšējā gada sākumā ieņēma stabilas un salīdzinoši augstas vērtības, tomēr nelabvēlīgās laika prognozes atstāja paliekošas sekas uz globālo kviešu kopējiem krājumiem un kvalitāti, kā rezultātā kviešu cenas sasniedza jaunus, neredzētus cenu rekordus.

ABARE – Austrālijas lauksaimniecības, ekonomikas resursu un zinātņu birojs

Austrālijas zinātņu birojs paredz kviešu cenu kāpumu arī 2022.gadā, jo globālajos pasaules tirgos ir ievērojami samazinājušies pārtikas kviešu krājumi, kurus vienas sezonas laikā pasaulei atgūt neizdosies. Iepriekšējās divās sezonās vadošie kviešu audzēšanas tirgi (ASV, Krievija, Kanāda un Eiropa) ir piedzīvojuši nebijušu augstas kvalitātes kviešu tirgus daļas samazinājumu. Tāpēc ABARES prognozē, ka pasaules kviešu indikatorcena 2022.gada sezonā vidēji būs 330 USD/t jeb par 23% augstāka kā iepriekšējā 2021.gada sezonā. Austrālijas zinātņu birojs savas prognozes aplūko arī caur savas valsts tirgus prizmu un saredz, ka situācija augstas kvalitātes kviešu tirgū saglabāsies saspringta pat pie scenārija, ja Austrālijai 2022.gadā izdosies novākt augstas kvalitātes kviešu ražu. 2022.gadā nebūs novērojamas noieta vai pieprasījuma problēmas pēc augstas kvalitātes graudiem un vadošie importa tirgi būs gatavi pārmaksāt par labas kvalitātes preci. ABARES savā prognozē liek lielu uzsvaru uz Krievijas kviešu tirgu, kurš ir lielākais eksporta tirgus, tomēr akcentē, ka Krievijas eksporta apjoms jau uz šodienu ir samazinājies par 12% un ABARES saredz, ka eksporta apjomi samazināsies vēl papildus, jo Krievijā ieviestais eksporta nodoklis samazina eksporta apetīti. Tas nozīmē, ka importa tirgos būs novērojama spēlētāju maiņa. Bet ir liels jautājums – vai citi tirgus dalībnieki varēs aizpildīt iztrūkstošo augstas kvalitātes kviešu apjoma caurumu.

Austrālijas Sadraudzības banka

Austrālijas vadošā banka paredz un pievienojas ABARES ieskicētajam scenārijam, liekot lielu uzsvaru uz augstas kvalitātes kviešu iztrūkumu kviešu tirgū. Austrālijas banka atšķirībā no ABARES ir nedaudz piesardzīga izsakoties par kviešu cenu pieaugumu. Banka prognozē un iesaka vērot ziemas kviešu attīstību un provizorisko sējumu novērtēšanu pavasarī, akcentējot, ka 2022.gada ražas rādītāji pavasarī var ieviest cenu korekcijas.

FItch Solutions

Fitch Solutions nodrošina augsta līmeņa analītiku vadošajām pasaules bankām, lai apzinātu kredītriska un stratēģijas lēmumus, izmantojot uzticamus datus, ieskatu izpēti un spēcīgu analīzi globālajos tirgos un makroekonomiskajā vidē. Fitch prognozē, ka kviešu cenas sāks samazināties 2022.gada otrajā ceturksnī, sākoties jaunajai 2022.gada kviešu sezonai. Šis uzņēmums piedāvā pozitīvu sezonas prognozi un paredz pozitīvu kviešu krājumu prognozi atdzesējot nokaitēto pieprasījuma pusi. Fitch prognozē, ka kviešu ražošana 2022.gadā palielināsies par 2.6%, salīdzinot ar piecu gadu vidējo rādītāju, bet pieprasījums samazināsies par 0.8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad pieprasījums palielinājās par 5.4%. Šo faktoru rezultātā Fitch paredz, ka krājumu pārpalikums 2022.gada nogalē būs 11.4M t, kas palīdzēs samazināt kviešu cenas tirgū jau 2022.gada vidū. Tomēr Fitch Solutions akcentē, ka kviešu cenas 2022. gadā joprojām būs paaugstinātas, salīdzinot ar vēsturiskiem cenu standartiem, jo 11,4 miljonu tonnu pārpalikums ir neliels salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada vidējo krājumu pārpalikumu.

ING grupa

ING grupa ir Nīderlandes daudznacionāla banku un finanšu pakalpojumu korporācija, kuras galvenā mītne atrodas Amsterdamā un ING grupas pakalpojumu klāstā ir tiešās bankas pakalpojumi, investīciju bankas pakalpojumi, aktīvu pārvaldīšana un apdrošināšanas pakalpojumi. ING grupa uzskata, ka augstā kviešu cena stimulēs lauksaimniekus palielināt kopējās kviešu sējplatības, kas palielinās kopējās kviešu ražas 2022. un 2023.gadā un šīs tirgus izmaiņas atstās cenu samazināšanas ietekmi. Līdzīgi kā Fitch Solutions arī ING grupa paredz cenu samazinājumu 2022.gada otrajā ceturksnī. ING grupa savā prognozē neredz kviešu ražas palielinājumu Eiropā, bet kviešu ražas palielinājums galvenokārt tiek prognozēts ASV, Krievijā un Austrālijā. ING savā prognozē saredz, ka Kanādas tirgum arī vajadzētu atveseļoties no pavisam bēdīgās 2021.gada sezonas, lai gan globālā ilgtermiņa laika prognoze uzrāda pretējo. Tas nozīmē, ka Eiropas kviešu tirgus cenām vajadzētu pielīdzināties citiem globālajiem tirgiem, tomēr ING grupas redzējumā ir neatbildēts jautājums par Krievijas un Ukrainas iekšējo un eksporta politiku!?

Rabobank

Otra vadošā Nīderlandes banka paredz kviešu cenu palielinājumu līdz gada beigām un cenu samazinājumu pēdējā gada ceturksnī, jo šobrīd esošais krājumu iztrūkums nav kompensējams ar viena laba ražas gada iznākumu. Neraugoties uz izcilām kviešu cenām, sagaidāms, ka kviešu ražošana pieaugs tikai nedaudz, un tieši pieprasījuma kritums pēc lopbarības kviešiem ļaus veidoties pārpalikumam. Augstās izejmateriālu cenas un viena ha augstās izmaksas iespējams atturēs daudzus no intensīvas lauksaimniecības, kas samazinās kviešu ražu un atstās paliekošas sekas uz kviešu kvalitāti. Rabobank un ING grupa paredz kopējās sējplatības palielinājumu ASV 4.5%-5% robežās, bet Rabobank uzskata, ka ražas nevar prognozēt izcilas. Rabobank prognozē, ka Krievijas nenoteiktā eksporta nodokļu politika tiks turpināta, kas iespējams stimulēs Krievijas kviešu ražotājiem palielināt kopējo ražošanu. Pēc spēcīga eksporta un rekordlielajām Parīzes Matif kviešu cenām, visticamāk, arī Eiropas Savienība piedzīvos platību paplašināšanos. Tā kā jau ir iestājies neliels sausums, mēs lēšam, ka ES un Apvienotās Karalistes ražošanas apjoms ir 150 miljoni tonnu, kas ir par 4 miljoniem tonnu mazāk nekā 2021. gadā.

Rezumējot vadošo banku un analītikas uzņēmumu prognozes jāsecina, ka vairums eksperti paredz augsto kviešu cenu saglabāšanos un tirgus izmaiņas tiek paredzētas ar pirmajām reālajām aplēsēm par jauno 2022.gada kviešu ražu pēc ziemas perioda.

Rapšu tirgus

Rapšu tirgus cenas iepriekšējā 2021.gadā visizteiktāk pārrakstīja rapšu tirgus cenu vēsturi, pirmo reizi 2021.gada aprīlī Parīzes biržā maija līgumus tirgojot par 700 EUR/t. Bet ar šo tirgus cenu kāpums neapstājās, un cenas turpināja pārrakstīt vēsturi, sasniedzot pat 800 EUR/t.

Ko ieskicē vadoši tirgus analītiķi!?

ABARES -  Austrālijas lauksaimniecības, ekonomikas resursu un zinātņu birojs

Austrālijas zinātņu birojs uzskata, ka eļļas augu cenu pieaugums globālajos tirgos ir vēl vairāk palielinājis pieprasījumu pēc eļļas augiem. Globālajos tirgos ir ievērojami samazinājies rapšu piedāvājums, ko ievērojami ir ietekmējis sausums rapšu lielvalstī Kanādā. ABARES paredz, ka 2022.gadā rapšu ražošana turpinās samazināties līdz 7% jeb 68M t. Piedāvājuma samazināšanos nosaka sausuma apstākļi, kas ietekmē Kanādu, pasaulē lielāko rapšu eksportētāju, kur sagaidāms, ka 2021.–2022. gadā ražošana samazināsies par 33% līdz 13 miljoniem tonnu. Paredzams, ka Kanādas rapšu cena vidēji sasniegs rekordaugstu līmeni 799 USD/t 2021.–2022. gadā, kas ir par 85% virs piecu gadu vidējās cenas līdz 2020.–2021. gadam.

AWB -  Austrālijas kviešu audzētāju organizācija

AWB ir neatkarīga Austrālijas kviešu audzētāju organizācija. AWB prognozē ka eļļas augu pieprasījum 2022.gadā aizvien ietekmēs COVID-19 vīrusa pandēmija un jaunais vīrusa paveids Omicron eļļas augu un enerģijas tirgū radīs lielāku pieprasījuma samazinājumu. Tā rezultātā AWB saredz cenu samazinājumu uz pieprasījuma samazinājuma bāzes. AWB paredz, ka ES tikai 70% saražotajiem rapšiem izmantos biodīzeļdegvielas ražošanā, kas nozīmē, ka ES veidosies pārpalikumi. AWB tomēr izvairās prognozēt vai pieprasījuma samazinājums būs galvenais faktors, kas noteiks rapšu cenu tirgū, jo visi eļļas augu tirgi ir saistīti un neatņemama tirgus sastāvdaļa ir ražošanas tiešās izmaksas, kurām AWB neprognozē cenu kritumu. AWB ir cits skatījums, salīdzinot ar citiem analītiķiem, tomēr dažas tēzes ir vērā ņemamas, lai pievērstu uzmanību tirgus tendencēm nākotnē.

Strategie Grains

Francijas analītikas uzņēmums Strategie Grains prognozē, ka 2022.gadā rapšu pieprasījums samazināsies mazāk nekā piedāvājums, kā rezultātā ES rapšu krājumi atkal samazināsies. Eiropas rapšu bilance ir ļoti saspringta un tiek prognozēts, ka 2022.gada jūnija beigās rapšu krājumi sasniegs vēsturē zemāko krājumu līmeni – 0.7M t. Strategie Grains saspringtas ES un pasaules rapšu bilances dēļ prognozē vēsturiski augstākās cenas 2021.-2022.tirdzniecības gadā. Uzņēmums paredz, ka cenas nedaudz atdzisīs 2022.gada sākumā, kad tirgum būs pieejamas Dienvidamerikas sojas pupiņu jaunā raža, tomēr lielākais uzsvars tiek likts uz jauno rapšu ražu, kuru varēs sākt prognozēt pēc ziemas perioda un ir zināms, ka rapšu kopējā sējplatība Eiropā šajā gadā ir palielinājusies, salīdzinot ar pēdējiem 5 gadiem. Tā rezultātā Strategie Grains paredz, ka rapšu cenas nākošajā tirdzniecības gadā, kas sākas 2022.gada septembrī, varētu samazināties sabalansētākas tirgus krājumu situācijas dēļ.

Thomas Elder Markets

Rapšu tirgus varētu eksplodēt, ja radīsies papildus ražošanas problēmas. Pasaules rapšu krājumu attiecība pret izlietojumu ir 6% un tas ir zemākais līmenis kopš 203.gada – vidēji kopš 2010.gada rapšu krājumu pret izlietojumu ir 11%. Šīs sezonas beigās Thomas Elder Markets prognozē rapšu krājumus tikai 1.8M t apmērā.  Pasaule vēros laikapstākļus Kanādā un Eiropā, lai noskaidrotu tirgus virzienu - Neveiksmes gadījumā radīsies uguņošana. Tomēr realitāte ir tāda, ka mēs nezinām, kā tas izvērtīsies - tas varētu būt piegādes satricinājums, vai arī pasaule varētu būt pārpildīta ar bufera ražu. Thomas Elder Markets iesaka nākošās ražas rapšu cenas fiksāciju veikt tiklīdz jūtami un redzami cenu samazinājuma signāli.

LAUKSAIMNIECĪBAS TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 14.decembrī

Kviešu cenas nedaudz atkāpjas, bet…

Kviešu cenas Parīzes biržā pēdējo divi nedēļu laikā ir nedaudz atkāpušās no 300 EUR/t cenas robežas, bet kviešu tirgus analītiķi un lielie spēlētāji paredz cenu atgriešanos, norakstot šo cenu samazinājumu uz īslaicīgu pieprasījuma samazinājumu. Vēsturiskie cenu grafiki katru gadu uz ziemassvētku laiku uzrāda cenu samazinājumu, kas tiešā mērā tiek saistīts ar tirdzniecības tempu kritumu uz svētku rēķina. Kviešu cenas atdzīvosies un iespējams tas būs pamanāms pat vēl šī gada nogalē. Cenu pieaugumam pat tiek paredzēts sasniegt vēsturiski augstākās virsotnes, un tam ir vairāki spēcīgi argumenti, par kuriem tad arī runāsim šajā graudu tirgus apskatā.

ASV graudu tirgus cenas pēdējo nedēļu laikā ir samazinājusies no 9.00 USD/bušeli līdz 7.09 USD/bušeli, tomēr tirgus dalībnieki pārliecinoši uzskata, ka kviešu cenas ASV atgriezīsies iepriekšējā cenu līmenī, iestājoties Jaunajam gadam. Šobrīd cenu kritumi tiek argumentēts ar papildus maziem un ne sevišķi nozīmīgiem tirgus faktoriem, kas saistīti ar Argentīnas un Austrālijas kviešu ražas rezultātiem. Bet globālais tirgus arī apzinās, ka šie divi tirgi nespēs aizpildīt šā gada pārtikas kviešu caurumu. Šo tirgu eksporta piegādes remdēs tirgus satricinājumu īslaicīgi un vēl ir jautājums vai tas patiešām notiks, jo visu vēl sarežģītāku padara pieaugušās transporta izmaksas.

Tirgus cenām par labu spēlējošie pozitīvie signāli nekur nav pazuduši – aizvien tirgū tiek daudz signalizēts par pārtikas graudu nepietiekamību, Krievijas eksporta kvotām, dārgo loģistiku, lai graudu nogādātu līdz patērētājiem, augsto pieprasījumu no importa tirgiem un salīdzinoši mazo piedāvājumu no eksporta tirgiem, kuriem aizvien svarīgākā vērtība ir nodrošināt savus vietējos patērētājus un tad domāt par eksportu. Papildus jau ilgi signalizējošajiem signāliem, kviešu tirgus cenas sāk atbalstīt augstās minerālmēslu cenas un bažas par jauno COVID-19 vīrusa paveidu Omicron, kas atkal varētu ieviest jaunus preču apmaiņas ierobežojumus. Šī jau būs otrā reize un otrais gads pēc kārtas, kad mēs redzēsim, ko spēj paveikt vīruss. Tirgus dalībnieki uzskata, ka tieši Omicron izplatība vēl spēcīgāk ietekmēs plaša patēriņa preču cenu pieaugumu.

Nedaudz paturpinot par Krieviju - Krievijas peldošais eksporta nodoklis graudiem, visticamāk, tiks saglabāts vismaz nākamo ceturksni, turpinot ietekmēt kviešu pieejamību pasaules tirgū. Tiek ziņots, ka Maskava apsver iespēju ieviest aizvien jaunus eksporta nodokļus un  kvotas kviešiem, kas neizslēdz iespēju, ka šie regulējumi tiks attiecināti arī uz minerālmēsliem.

Šo visu cenu atbalstošo faktoru kopumam nav īstermiņa risinājuma, kas liecina par cenu saglabāšanos ilgākā periodā. Ko mēs saprotam ar ilgāku periodu!? Šobrīd galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos ir ziema, un ir grūti kaut ko paredzēt un noteikt, kamēr augi guļ un nav zināms, cik skarba būs ziema – tāpēc pirmās tirgus aplēses par ziemas kultūraugu pārziemošanu sniegs reālu tirgus virzību un tas notiks 2022.gada pavasarī. Jaunā gada pavasaris arī tiek uzlikts kā pirmais atskaites punkts, lai ieraudzītu kaut kādu tirgus situācijas izmaiņu, kas var būt abpusēji vērsta. Šobrīd gan atsauksimies uz lielākajiem kviešu tirgus dalībniekiem (ASV un Eiropu), kas paredz, ka kviešu cenas, sākoties jaunajai 2022./2023.gada ražas sezonai, tomēr samazināsies.

Ziemas sējumi 2022.gada sezonai

Svarīgi arī piebilst, ka Eiropas un Lielbritānijas tirgus dalībnieki 2022.gadā saredz kviešu ražas samazinājumu, kas var ieviest jaunas korekcijas attiecībā uz kviešu cenām Eiropā. Kviešu ražas samazinājums tiek balstīts uz proporcijas izmaiņām ziemas kultūraugu sējumos – lauksaimnieki Eiropā un Lielbritānijā augsto rapšu cenu dēļ ir izvēlējušies palielināt ziemas rapšu sējplatības, kas signalizē par rapšu kopējās ražas izaugsmi. Apkopojot kopējo Eiropas savienības 27 kviešu audzēšanas valstu ziemas kviešu sējumu platības, šā brīža aplēses norāda uz 2022.gada kviešu ražas samazinājumu līdz 139.80 M t, kas ir mazāk nekā 143.20 M t 2021.gadā. Liels samazinājums ir redzams Balkānu valstīs – Rumānija saražos 7.9M t (2021.gadā 11.1M t), Bulgārija saražos 5.7 M t (2021.gadā 7.2 M t). Par šiem diviem tirgus dalībniekiem Eiropai vajadzētu izteikt prognozes nekļūdīgi, salīdzinot ar tirgiem, kur ziemas periods ir krietni skaudrāks un neparedzamāks. Tiek prognozēts, ka Francijai, ES lielākajai kviešu ražotājam, 2022. gadā raža samazināsies līdz 34,5 miljoniem tonnu no 35,3 miljoniem pērn, savukārt otrajā audzētājā Vācijā mīksto kviešu produkcija samazināsies līdz 22,1 miljonam tonnu no 21,4 miljoniem. Vācijas šajā sezonā tomēr ir bijusi vairāk konservatīva, jo kopējās rapšu platības nav pieaugušas tik strauji, ka citos nozīmīgos Eiropas apgabalos.

Attiecībā uz rapšu sēklām, kas ir Eiropas galvenā eļļas augu sēklu kultūra, tirgus paredz un sagaida Eiropas un Lielbirtānijas ražošanas apjomu 20.00M t apmērā, salīdzinot ar 18,5 miljoniem tonnu 2021.gada sezonā. Kā jau iepriekš minējām – straujo rapšu ražas pieaugumu galvenokārt noteica lielākas sējplatības vairākās valstīs, tostarp Francijā, Lielbritānijā, Rumānijā un Bulgārijā.

Minerālmēslu tirgus

Aizvien vairāk globālais lauksaimniecības preču tirgus akcentē šoku, ar kuru saskaras šodien visa nozare. Tas, kas notiek minerālmēslu tirgū, var novest pie straujas pārtikas ražošanas samazinājuma un ievērojami palielināt pārtikas nodrošinājuma risku. Minerālmēslu tirgū notiekošais aizvien vairāk satrauc visus nozari. Šodien mēs nerunājam tikai par minerālmēslu pieejamību, bet arī par minerālmēslu cenu pat ja augiem nepieciešamais mēslojums būs pieejams. Lauksaimniecības sektors stūrē uz papildus naudas iepludināšanu tirgū, lai pārciestu tuvojošos, bet tomēr salīdzinoši reālos draudus. Un papildus naudas iepludināšana nav nekas labs, jo tas tūlītēji signalizē par inflācijas riskiem, kas var stipri apdraudēt nozari, jo lauksaimniecības ražošanas cikls ir garāks, kā to vēlas saredzēt vai saredz ekonomika.

Mēslošanas līdzekļu izmaksas šogad pieauga, augot pieprasījumam un zemākam piedāvājumam, jo rekordlielās dabasgāzes un ogļu cenas izraisīja ražošanas samazinājumu energoietilpīgajā mēslošanas līdzekļu nozarē. Pārtikas cenas pasaulē ir sasniegušas augstākās vērtības pēdējo desmit gadu laikā, un pieaugošās mēslošanas līdzekļu izmaksas tikai palielinās spiedienu uz pārtikas pieejamību un cenām, īpaši no importa atkarīgajās ekonomikām.

Arī minerālmēslu sakarā jāpiemin COVID-19, kas jau ir iznīcinājis neaprakstāmu miljonu cilvēku dzīvības. Tas ir arī iemanījies radīt iztikas līdzekļu samazinājumu miljoniem mājsaimniecību. Mēslojuma izmaksas skars ne tikai lauksaimniekus, bet arī tiks pārnestas uz patērētājiem (mājsaimniecībām), palielinot pārtikas cenas. Pārtikas cenu pieaugums situāciju padara un padarīs globāli drūmāku – tiks īpaši smagi skartas nabadzīgās valstis, kas ir atkarīgas no pārtikas importa.

Minerālmēslu sakarā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija brīdina par minerālmēslu haosu, 2022.gada sākumā, jo Eiropā, Ziemeļamerika un Ziemeļāzija vēsturiski veic lielākos iepirkumus, gatavojoties jaunajai sezonai. Šis gads būs atšķirīgs, jo minerālmēslu ražošana ir un paliks ierobežota. Minerālmēslu lielākie ražotāji ir veikuši urīnvielas iepirkumu, lai nodrošinātu ražošanu līdz 1.janvārim. Šodien nav prognozējams, kāds būs scenārijs pēc 1.janvāra.

Reaģējot uz to, lauksaimnieki visā pasaulē vai nu kavē pirkumus, cerot uz cenas samazinājumu, vai plāno samazināt mēslojuma izmantošanu, lai ietaupītu naudu. Situācija neapšaubāmi veidojas drūma, un acīmredzami lielajām ekonomikām tomēr būs jāievieš subsīdiju programmas, lai mazinātu pārtika pieejamības riskus un uzņemtu triecienu uz ekonomiku. Pirmais precedents jau ir Indija, kas 2021.gada novembrī ieviesa subsīdiju programmu, lai lauksaimnieki varētu iegādāties ražas nodrošināšanai nepieciešamos minerālmēslus.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 29.novembrī

Eiropas savienība palielina kviešu eksporta apjomu prognozes

Iepriekšējā nedēļā Eiropas komisija palielināja savas plānotas kviešu eksporta prognozes, kas ievērojami samazinās Eiropas kviešu krājumus eksporta sezonas beigās. Optimistiskās prognozes tiek izteiktas ar nosacījumu, ka 2022.gada kviešu raža attaisnos šobrīd uzliktās cerības. Šī gada eksporta sezonas paceltā latiņa palielina eksporta plānus par 16.8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un neraugoties uz eksporta sezonas sākumu, kas ieskicēja drūmāku noskaņojumu Eiropas eksportam. Līdz šim brīdim Eiropai ir izdevies nosūtīt eksportā 10.27M t kviešu un tas ir tikai par 3.9% labākās rādītājs kā pērn. Šobrīd lielākais Eiropas eksportētājs ir Rumānija, kuras pēdējā mēneša sūtījumi uz Ēģipti ir pieauguši deviņas reizes līdz 1.2M t. Svarīgi arī piebilst, ka Rumānija ir viens no mazāk skartajiem kviešu tirgiem, jo šajā sezonā netika sevišķi “traumēts” laika apstākļu ietekmes dēļ.

Eiropas kopējos kviešu krājumus nāksies samazināt arī uz vietējā patēriņa rēķina. Tiek prognozēts pieaugums kviešu realizācijai vietējā Eiropas tirgū, kas Eiropas kviešu krājumus līdz nākošajai ražai samazinās vēl par 1.2M t līdz 12.7M t. Šis šobrīd ir loģisks iznākums, jo Eiropas kviešu tirgus nevar sevišķi lepoties ar augstas kvalitātes kviešiem visos reģionos – līdz ar to preču tirdzniecība Eiropas līmenī ir risinājums, lai nodrošinātu mazāk nodrošinātos reģionus ar nepieciešamo pārtikas kviešu daudzumu. Eiropas komisija savas optimistiskās prognozes balsta uz faktiem, kas tiek salīdzināti ar pēdējiem diviem gadiem – 2022.gada ziemas kviešu sējas periods bija labvēlīgāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad Eiropā netika iesēti ziemas kviešu un ziemas rapši plānotajā apmērā nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ. Šobrīd nav precīzi ciparu par ziemas kviešu sējumiem Eiropā, bet aplēses uzrāda mērenu ziemas kviešu kopējās platības pieaugumu un salīdzinoši strauju ziemas rapšu sējumu pieaugumu, ko ir sevišķi veicinājusi augstā rapšu cena tirgū.

“Rudens laikapstākļi ir ļāvuši Eiropas lauksaimniekiem pabeigt ziemāju sēju bez būtiskiem ierobežojumiem, un lielāka daļa kultūraugu ir sadīguši labi un ir labā stāvoklī,” ziņo ES laikapstākļu uzraudzības aģentūra JRC MARS. MARS arī savlaicīgi brīdina, ka labvēlīga temperatūra, kas ir piemērota kultūraugu agrīnai attīstībai, var arī veicināt nevēlamu nezāļu, kaitēkļu un slimību attīstību, tāpēc ir rūpīgi jāuzrauga šīs kultūraugu problēmas līdz ziemas perioda beigām. Raugoties nākotnē ar tagadnes acīm, MARS vērš uzmanību, ka pašreizējais lietus deficīts Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos tomēr rada zināmas bažas par ziemāju labības attīstību. Turpinot par MARS novērojumiem un rapšiem - Eiropas ziemas rapša sējumi kopumā ir labā stāvoklī. Galvenajos audzēšanas reģionos rapši tika iesēti optimālos termiņos un labvēlīgos apstākļos, izņemot Rumāniju, kurā rapšu sējai bija sausi apstākļi.

Jāpiebilst, ka Eiropas komisija šobrīd vēl nav izskatījusi un izvērtējusi minerālmēslu cenu sadārdzinājumu, kas ir neatņemama sastāvdaļa, lai runātu un prognozētu Eiropas kviešu ražas apmērus 2022.gada sezonai. Līdz ar to neatkarīgie tirgus analītiķi šobrīd izvairās izteikt prognozes, jo apzinās, ka kopējās platības mērens vai straujš pieaugums nedrīkst tikt ņemts par apgalvojumu, ka nākoša gada ražai ir lielāks potenciāls kā pērn.

Baltijas valstīs ziemas kviešu sējumi ir apmierinoši un vietējās aptaujas liecina, ka lauksaimniekiem ir izdevies sējas darbus pabeigt optimālajos termiņos un ziemas kviešu sējumi pirms ziemas ir sasnieguši vēlamo attīstības stadiju, lai bažas par pārziemošanu būs mazākas. Šādu apgalvojumu nevar teikt par ziemas rapšiem, jo neraugoties uz sējas termiņu ievērošanu Baltijas valstīs ziemas rapši sējumi ir ļoti atšķirīgi. Laika apstākļi augusta beigās un septembra sākumā visos Baltijas valstu apgabalos nav bijuši vienādi, turklāt šajā sezonā ir bijusi liela nozīme sēšanas tehnoloģijas izvēlei – apgabalos ar mitrāku augsnes saturu tiešā sēja sevi ir attaisnojusi, bet apgabalos, kur nokrišņi augusta beigās un septembra sākumā bija mazā, tiešās sējas tehnoloģija sevi nav attaisnojusi un rapšu sējumi izskatās nevienlīdzīgi un raibi. Lielu ietekmi uz rapšu attīstību ir atstājusi gaisa temperatūra, kas šajā rudens sezonā ir bijusi zemāka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šobrīd par ziemas rapšu sējumiem Baltijas valstīs izteikt skaļus apgalvojumus būtu pāragri, jo iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka mazāk attīstījušies rapši rudens periodā spēj iedot labas ražas pie nosacījuma, ka laika apstākļi pārējā veģetācijas periodā ir optimāli.

Minerālmēslu krīze

Lauksaimniecības tirgu aizvien brīdina par minerālmēslu pieejamību 2022.gada sezonā. Mēslošanas līdzekļu pārdošanas apjoms pasaulē 2020. gadā pārsniedza 53 miljardus USD. ASV bāzētās kompānijas CF Industries izpilddirektors, kuram visā pasaulē ir deviņas ražotnes un kam septembrī bija vajadzīgs valdības atbalsts, lai turpinātu atvērt minerālmēslu ražošanas rūpnīcu Apvienotajā Karalistē, ir devis stingru brīdinājumu, ka globālā labības raža šajā sezonā samazināsies mēslošanas līdzekļu trūkuma dēļ. CF Industries ir pasaulē lielākais mēslojuma ražotājs. Dabasgāze ir galvenais izejmateriāls slāpekļa ražošanā. Dabasgāzes cenas Eiropā šogad līdz šim ir pieaugušas par aptuveni 500%, un tās ir nopietni ietekmējušas slāpekļa ražošanu. Eiropā šis cenu pieaugums ir līdzvērtīgs jēlnaftas tirdzniecībai aptuveni USD 200 par barelu. Dabasgāzes cenas ir augušas visur, bet Āzijā un ASV cenas ir nedaudz draudzīgākas - dabasgāzes cenas šajos reģionos ir pieaugušas tikai par aptuveni 150%, salīdzinot ar citiem nozīmīgiem tirgiem.

Enerģijas izmaksu pieaugums nav vienīgā problēma, kas ir veicinājusi straujo cenu kāpumu minerālmēslu tirgū. CF Industries šā gada sākumā nācās uz laiku apturēt ražošanu dažās tās ASV rūpnīcās pēc spēcīgajām vētrām ASV līča piekrastē. Otrs nozīmīgs tirgus pagrieziens ir saistīts ar mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju -  šā gada sākumā ASV un Eiropas Savienība noteica sankcijas pret lielāko minerālmēslu ražotāju Baltkrievijā - Belaruskali.

Mūsu lielākais kaimiņš Krievija novembra sākumā paziņoja, ka no decembra sešus mēnešus ierobežos slāpekļa mēslojuma eksportu. Eksporta kvota ir noteikta 5,9 miljonu tonnu slāpekļa un 5,3 miljonu tonnu apmērā slāpekli saturošam mēslošanas līdzekļiem. Lielākie Krievijas slāpekļa mēslošanas līdzekļu klienti, izņemot pašu Krieviju, ir Brazīlija un ASV. Arī Ķīna ir nozīmīgs minerālmēslu tirgus ražotājs pasaulē – Ķīna ir lielākā fosfātu ražotāja, kas ir aizliegusi eksportu vismaz līdz 2022. gada jūnijam. Lielākie Ķīnas mēslošanas līdzekļu pircēji ir Indija, Pakistāna un Dienvidaustrumāzijas valstis. Indija ir paziņojusi, ka piešķirs papildu subsīdiju USD 757,79 miljonu apmērā, lai lauksaimnieki varētu iegādāties fosfātu mēslojumu.

Eiropas Savienībai vajadzētu sekot Indijas piemēram un sākt plānot piešķirs papildus subsīdiju lauksaimniecības sektoram, lai mīkstinātu iespējamos pārtikas ražošanas draudus. Šobrīd tirgū neveidojas neviens pozitīvs signāls, kas liktu domāt, ka problemātiskā situācija minerālmēslu sektorā varētu  uzlaboties un tai ir redzama izeja īstermiņā. Šķiet tie lauksaimnieki, kas ir parūpējušies par minerālmēslu iegādi 2022.gada ražošanas vajadzībām var būt mierīgi, bet tiem, kuri vēl nav iegādājušies, priekšā lieli izaicinājumi – atrast minerālmēslus tirgū un atrast tos par ražošanai atbilstošu cenu.

Kviešu un rapšu cenas

Iepriekšējā nedēļa Parīzes biržā bija pēdējā decembra kviešu līgumu tirdzniecības nedēļa, kuras laikā nebija novērojamas sevišķi izteiktas kviešu cenu histērijas un nedēļa iesākās 303.75 EUR/t, bet nedēļas beigās līgumi tika tirgoti par 298.50 EUR/t. Nedēļas augstākā cena sasniedza 313.50 EUR/t. Jāpiezīmē, ka reālo darījumu skaits bija neliels un decembra iepirkumu sesija lika nojaust, ka tā ir beigusies jau nedēļas sākumā. Kviešu cenas salīdzinot ar iepriekšējo gadu jāsecina, ka kviešu cena šajā sezonā ir palielinājusies par 100 EUR/t jeb par ~33%.

Rapšu tirgus cenas šobrīd ir iegājušas mierīgākā fāzē, kas varētu turpināties līdz nākošajam iepirkuma vilnim un tas lieliski atspoguļojas rapšu biržas cenās Parīzē. Rapšu cenas februāra līgumiem nedaudz stagnē un atkāpjas no augstās 700 EUR/t cenas atzīmes. Tas nebūt neliecina par rapšu pietiekamību tirgū, tas vairāk liecina par pieprasījuma samazinājumu brīdi. Ir ierasts ka rapšu iepirkums Eiropā sadalās trīs galvenajos iepirkuma etapos – ražas laiks, gadu mija un agrais pavasaris pirms jaunās ražas. Rapšu cenas februāra līgumiem iepriekšējā nedēļā Parīzes biržā samazinājās no 680.00 EUR/t līdz 673.25 EUR/t, bet nedēļas augstāka rapšu cena sasniedza 695.75 EUR/t un zemākā cena atsitās pie 679.50 EUR/t.

LAUKSAIMNIECĪBAS TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 8.novembrī

Lielās loģistikas kompānijas sāk samazināt transportēšanas izmaksas

Lauksaimniecības un plaša patēriņa preču tirgus pieprasījumu un piedāvājumu lieliski pārzina loģistikas kompānijas, kas tirgos strādā vairākas dekādes. Loģistikas uzņēmumiem ir izcila datu bāze par preču kustību no gada uz gada par preču apjomiem, preču kvalitātēm un preču pircējiem/pārdevējiem. Šobrīd kuģu loģistikas uzņēmumos ir novērojums par preču kustības samazinājumu un ierasto maršrutu izmaiņām. Preču kustības viens no samazinājuma iemesliem ir augstās transportēšanas izmaksas, ko veicina enerģijas preču cenu kāpums visos globālajos tirgos.

Lielās loģistikas kompānijas apzinās, ka šodienas preču transportēšanas tarifiem ir jāsamazinās, lai radītu interesi importa un eksporta tirgos un iekustinātu vairāk preču tirdzniecību. Lielāko tarifu samazinājumu šobrīd izjūt lielie kuģi (capesize), kas pamatā nodrošina ogļu un dzelsrūdas pārvadāšanu. The Baltic Dry kuģu pārvadāšanas tarifi ir samazinājušies par 68%, bet Panamax kuģu tarifi ir samazinājušies par aptuveni 29%. Panamax ieratais izmēra raksturojums graudu pārvadājumiem ir 60 000 t. Savukārt handysize kuģu (20 000 t) transportēšanas tarifi ir samazinājušies par 16%. Tarifu samazināšana ir rezultējusies ar pieprasījuma un piedāvājuma pieaugumu un kravu kravu transportēšanas kāpumu. Apmēram mēnesi atpakaļ kravu pārvadājumi bija vidēji samazinājušies par 40%, bet šobrīd šis šausmīgais rādītājs ir ar tendenci atgriezties iepriekšējā gultnē.

Kuģu kravu transportēšanas tarifu samazinājums raisītu pastiprinātu interesi preču piegādēm no tālākiem attālumiem. Tas attiecas arī uz kviešu tirgiem, kur lielākās importa valstis varēs izskatīt piedāvājums no sev neierastiem reģioniem. Šobrīd kviešu tirgus liek pastiprinātu uzmanību un cerību uz dienvidu puslodes kviešu ražu, kas varētu kompensēt pārtikas kviešu nepietiekamību importa tirgos. Neraugoties, ka Saūda Arābija iepriekšējā nedēļā veica vērienīgu kviešu iepirkumu par salīdzinošu augstu cenu, kuru sadārdzinājumu veidoja arī pārvadājumu izmaksas, nākotnē Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu tirgiem būs iespēja izskatīt kviešu piegādes no Argentīnas. Eiropas un Melnās jūras tirgus dalībnieki uz Argentīnu sāk raudzīties kā šīs sezonas konkurentu.

Šāds signāls tirgū ir pirmais pēdējo trīs mēnešu laikā, kas signalizē par iespējamu cenu korekciju, ko veicinātu kviešu pieplūdums stresa pārņemtajos tirgos un konkurence starp vairākiem kviešu piegādātājiem.

Pirmās vēsmas par jauno kviešu ražu

Tomēr jau šodien kviešu tirgus dalībnieki sāk pievērst uzmanību jaunās kviešu ražas attīstībai pirms ziemas perioda. Tas nepieciešams, lai jau sāktu paredzēt kviešu ražas potenciālu un indicētu nākošās sezonas iepirkuma cenas. Šis brīdis ir sevišķi interesants tirgotājiem, jo visi piesardzīgi skatās uz cenu indeksiem nākošajā gadā, kas ir pielīdzinājušies šā brīža aktuālajām tirgus cenām un neviens nevēlas kļūdīties preču cenu noteikšanā. Jau šobrīd ir paredzams, ka pie nosacījuma, ka kviešu raža globālajos tirgos nākošajā sezonā būs nemainīga un cerams ar lielāku pārtikas graudu dominanci, tad kviešu cenām vajadzētu saglabāties un pielīdzināties vispārējām ekonomikas tendencēm, ko lielā mērā ietekmēs enerģijas krīze. Ja raža būs sliktāka, kā šajā sezonā, tad tas būs spēcīgs signāls par papildus cenu kāpumu tirgū un pastiprinātu pieprasījuma pieaugumu importa tirgos.

Raugoties uz kviešu ražas nākotnes perspektīvu šīs dienas acīm, jau tiek izteikti pirmie secinājumi par ASV ziemas kviešu sējumiem, kurus lauksaimnieki vērtē neapmierinoši. ASV ziemas kviešu sējumi ir pakļauti nevēlamam augsnes mitruma deficītam, kas neļauj augiem uzsākt veģetāciju. Šis ir pirmais nākotnes cenu kāpuma signāls un vienlaicīgi atbalsts kviešu cenām šodienas globālajos tirdzniecības darījumos.

Ar nepietiekamu augsnes mitrumu saskaras arī Ukrainas un Krievijas ziemas kviešu sējumi. Ukrainā aptuveni viena trešdaļa ziemas kviešu platības ir apdraudēta jau pirms ziemas perioda, kas liek skaudri raudzīties uz 2022.gada ražas potenciālu.

Šie šobrīd ir pirmie signāli, kas sākt papildus atbalstīt kviešu cenas un šie signāli būtu jāņem vērā un jāpatur atmiņā līdz nākoša gada pavasarim, jo priekšā ir ziemas periods un nav paredzams, cik sniegota vai auksta būs šī gada ziema visos galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos.

Lauksaimniecības preču cenu kāpumu spēcīgi atbalsta minerālmēslu tirgus

Lauksaimniecības preču cenu kāpumu spēcīgi atbalsta minerālmēslu tirgus, kas šobrīd vienlaicīgi arī šokē visu lauksaimniecības nozari. Mēslošanas līdzekļu cenas, kas jau tagad rada bažas par pārtiku pietiekamību, turpinās radīt "augšupvērstu spiedienu" uz pārtikas cenām. Minerālmēslu ražotāji brīdina par ražas samazināšanos slāpekļa trūkuma dēļ.

Pirms desmit gadiem G20 valstis izveidoja AMIS organizāciju, lai veicinātu nodrošinātību ar pārtiku un prognozētu tirgus tendences.  Šobrīd AMIS ir bažas, ka mēslojuma piegāde nebūs pietiekama nākamajai ražošanas sezonai un tas raisa nākošās bažas par globālo nodrošinātību ar pārtiku nākamajā gadā. "Ja zemnieki augsto cenu un deficīta dēļ samazinās mēslošanas līdzekļu izmantošanu, var būt mazākas ražas, kas var paaugstināt pārtikas cenas ražas laikā, kad pārtikas cenas jau ir sasniegušas pēdējo desmit gadu laikā augstāko līmeni," ceturtdien norādīja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kurā atrodas arī AMIS.

Faktiski mēslošanas līdzekļu cenu perspektīvas ir grūti prognozējamas, lai gan AMIS atzīmē pazīmes, ka tās varētu saglabāties augstas vismaz nākamos sešus mēnešus, ko atbalsta augstās enerģijas izmaksas, kas ir galvenās izmaksas, īpaši slāpekļa ražotājiem. Eiropā vēja enerģijas ražošana ir samazinājusies zemā vēja ātruma dēļ, savukārt sašķidrinātās dabasgāzes ražošana ir samazinājusies starp galvenajiem ražotājiem, un ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc enerģijas pieaugs, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas. "Tādējādi var sagaidīt, ka mēslošanas līdzekļu cenas tuvākajā nākotnē turpinās radīt augšupvērstu spiedienu uz pārtikas cenām," sacīja Amis. CF Industries, viens no galvenajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražotājiem, brīdina par slāpekļa minerālmēslu “reālu deficītu”, ko vēl vairāk saasina Krievijas eksporta ierobežojumi (Krievijas paziņojums par slāpekļa eksporta kvotām var radīt līdz 500 000 tonnu deficītu starptautiskajā tirgū). Mēslošanas līdzekļu nākotnes krīzes apstākļi ir tik intensīvi, ka lauksaimniecības valstu valdības var būt spiestas piekāpties vides mērķiem, lai atbalstītu slāpekļa piegādi un līdz ar to arī pārtikas ražošanu – “valdībām nāksies kapitulēt savu cilvēku prasībām un nodrošināt pārtiku par pieņemamu cenu, pat uz vides ierobežojumu vājināšanas rēķina,” sacīja AMIS.

CNH grupa līdzīgi kā AGCO grupa brīdina par loģistikas problēmām

Iepriekšējā nedēļā ieskicējām AGCO grupas redzējumu par piegādes ķēžu iespējamām problēmām lauksaimniecības mašīnu un rezerves daļu sakarā. Šajā nedēļā ieskicēsim CNH grupas redzējumu. CNH grupa galvenokārt ražo CASE un New Holland lauksaimniecības un celtniecības mašīnas un arī šī uzņēmumu grupa saredz šodienas un arī nākotnes problēmas piegāžu ķēdes, kuras kļūst aizvien sarežģītākas un lielākas.

CNH grupai ir divas reizes lielāks pieprasījums traktoriem un kombainiem, neraugoties uz to, ka uzņēmumu grupa paredzēja 10-15% pieprasījuma kritumu globālajā tirgū un 24% kritumu savu lauksaimniecības un celtniecības mašīnu segmentā.

Skots Vīns, CNH izpilddirektors, ziņoja par arvien sarežģītāku piegādes ķēdes situāciju saviem klientiem un izplatītājiem, atzīmējot akūtas problēmas ar piegādātājiem, kas ierobežos grupas ceturtā ceturkšņa sniegumu. CNH jau ir ierobežojis savu rūpnīcu darbību piegāžu ķēžu problēmu dēļ. Lielākās problēmas novērojamas elektronikas piegāžu ķēdēs. Tomēr Vīna kungs sacīja, ka CNH ir pārliecināts par gaišu nākotni grupai, kas, pateicoties personāla apbrīnojamam sniegumam, ceturksnī no jūlija līdz septembrim ir sasniegusi labus rezultātus.

Grupas ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 23% līdz 7,97 miljardiem ASV dolāru, pieaugot visās nodaļās, kas ietver Iveco autobusu un kravas automašīnu ekspluatāciju un spēka piedziņas dzinēju ražotāju FPT, kā arī transportlīdzekļu un būvniecības vienības. Koriģētā pamatdarbības pārsniedza 437 miljonu ASV dolāru rezultātu, ko investori bija gaidījuši un CNH akcijas, kas tiek kotētas Milānā, pēc krituma par 3,3% līdz 14,775 EUR agrīnajā tirdzniecībā, atguvās līdz 15,280 EUR.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 1.novembrī

Importa tirgi pieņem lielus lēmumus

Kviešu tirgus, kā jau tika prognozēts iepriekšējā nedēļā turpināja palielināt kviešu cenu vērtības, gāžot iepriekšējo cenu rekordu un sasniedzot jaunus cenu grieztus – 286.75 EUR/t. Tā ir loģiska reakcija uz tirgū izskanējošo apgalvojumu: “Cenu pieaugums būs neizbēgams!” Cenu saglabāšanās augstajā līmenī un nemitīgs pieaugums liek reaģēt un pieņemt lielus lēmumus galvenajiem pasaules kviešu importētājiem.

Saūda Arābija cenu pieauguma sakarā liek lielas likmes par kviešu cenu saglabāšanos vai pat papildus cenu kāpumu un pieņem lēmumu par kviešu iegādi pie augstajām tirgus cenām, nodrošinot kviešu krājumus līdz 2022.gadam. Līdz šim Saūda Arābijas kviešu piegādātājiem ir ierasta situācija, ka importētājs iegādājas vairāk, kā izsludināts iepirkuma konkursos, bet iepriekšējās nedēļā darījumi tirgu pārsteidza vēl vairāk. Saūda Arābija iepriekšējās nedēļas iepirkuma konkursā, kurā bija plānots iegādāties 360 000 t kviešu iegādājās par 40% vairāk un noslēgto līgumu kopējais apjoms sasniedza 550 000 t, bet šajā nedēļā paguva iegādāties 1.27M t 655 000 t vietā. Šis pirkums ir lielākais pirkums pēdējo 13 gadu laikā. Kviešu iegādes cena sasniedz 377.54 USD/t (~325.46 EUR/t).

Saūda Arābiju uz šādiem lēmumiem ir mudinājusi Ēģiptes rīcība, kas oktobra sākumā atcēla iepirkuma augsto cenas piedāvājumu dēļ, bet vēlāk iegādājās kviešus par vēl augstākām cenām no pārtrauktā konkursa dalībniekiem. Saūda Arābija komentē, ka iepirktie kvieši ir dārgi, bet tas tomēr garantē sirdsmieru par pārtikas pietiekamību.

Šīs ir vēl viens spēcīgs signāls kviešu tirgū par neizbēgamu kviešu cenu saglabāšanos vai pieaugumu, jo šādi vērienīgi pārtikas kviešu pirkumi ievērojami palielina pieprasījumu un samazina piedāvājuma iespējas tirgū. Citi importētāji noteikti rīkosies līdzīgi, lai nodrošinātu nepieciešamos kviešu krājumus savos tirgos.

Šādi tirdzniecības manevri apliecina, ka uzvarētāji ir tie, kas savus pirkumus jau ir veikuši iepriekš vai veic šajā brīdī, jo pārtikas kviešu pieejamība tirgū ir ierobežota un šīs sezonas piedāvājums nespēs apmierināt visus tirgus ar tiem nepieciešamajiem pārtikas graudiem. Importētājiem būs jāmeklē alternatīvas, lai pabarotu savus tirgus.

Kviešu tirgus cenu kāpums nevar būt bezgalīgs un cenu kāpuma beigs noteikti definēs importa tirgi kādā no brīžiem pasakot striktu nē piedāvājuma.

Šajā nedēļā Parīzes biržā kviešu decembra līgumiem iesākās pēdējā mēneša iepirkuma sesija un līdz novembra beigām tirgus var sagaidīt jaunus cenu rekordus un pārsteigumus. Nu jau ir ierasta situācija, ka katru nedēļu tiek uzstādi jaunu kviešu cenu rekordi un iepriekšējā nedēļā cenas palielinās no 282.00 EUR/t līdz 283.25 EUR/t,  bet svārstības notika no 279.25 EUR/t līdz pat 286.75 EUR/t. Baltijas kviešu tirgus cenas pielīdzinās vispārējām tirgus tendencēm, kur par pārtikas kviešiem pircēji ir gatavi piemaksāt prēmijas no +10… līdz +20 EUR/t, bet lopbarības graudiem pircēji piedāvā atlaides no -29 līdz 35 EUR/t.

AGCO grupas redzējums uz nākošo sezonu

Iepriekšējā nedēļā pieskārāmies tēmai par vispārēju inflāciju globālajā tirgū, kas ir novedusi pie izejvielu pārtikas sadārdzinājuma. Šoreiz paraudzīsimies no cita izejmateriālu skatu punkta, par ko ir sākusi runāt lielā AGCO grupa. AGCO lielākais pasaules lauksaimniecības tehnikas ražotājs, kas savlaicīgi brīdina lauksaimniekus par bezprecedenta loģistikas traucējiem rezerves daļu un jaunu lauksaimniecības mašīnu piegādes ķēdēs. Uzņēmums paredz peļņas samazināšanos tomēr akcentē, ka augstās graudaugu un eļļas augu tirgus cenas ir mudinājušas lauksaimniekus mainīt esošo tehnikas parku pret jaunu.

AGCO zaudējumi veidosies loģistikas posmos, kur piegādes ir saistītas ar izejmateriālu iegādi, jo viss paliek dārgāks un tas rada uzņēmumam papildus nākotnes zaudējumus darījumos, kas noslēgti jau šobrīd. Lauksaimniecības tehnikas ražotājam dažos tirgos pieprasījums pēc mašīnām ir palielinājies par 40%, kas izcils rādītājs, tomēr uzņēmuma vadītājs, Ēriks Hansotia komentē: "Piegādes ķēdes ierobežojumi pēdējo nedēļu laikā ir pastiprinājušies, ierobežojot mūsu spēju izpildīt mūsu ražošanas un pārdošanas prognozes." Viņš arī komentēja: “graudaugu cenas joprojām ir atbalstošas, un veselīgs lauksaimniecības ienākumu līmenis rada spēcīgu gala tirgus pieprasījumu."

AGCO savlaicīgais ziņojums mudina lauksaimniekus laicīgi plānot esošo lauksaimniecības iekārtu un mašīnu defektāciju un rezerves daļu pasūtīšanu. Ziņojums arī mudina pieņemt lēmumus par tehnika parka modernizēšanu, jo vēlāk sezonā ir paredzams piegāžu aizkavēšanās. Lauksaimniekiem šis ir iespēju un izaicinājumu laiks, jo esošās graudu cenas uzlabo saimniecību ekonomiskos un finanšu rādītājus šodien - tomēr lauksaimniekiem šodien jau ir jārēķinās ar nākotnes izmaksām un preču sadārdzinājumu, kas ekonomiku un finanšu rādītājus noliek iepriekšējās robežās.

Eļļas augu tirgus

Eļļas augu tirgus saglabā savu stabilitāti un neatlaidību uz cenu pieaugumu. Situācija tirgū ir bez izmaiņām un tā vien šķiet, ka līdz nākošās sezonas sākuma izmaiņu tirgū nebūs novērojamu. Rapšu pieprasījumus Eiropas tirgū aizvien saglabājas saspīlēts, kas neliecina par cenu samazinājumu tuvākajā laikā. Rapšu un citu eļļas augu tirgus cenas atbalsta enerģijas tirgus cenu kāpums, kas tiešā mērā ietekmē šos enerģijas augus. Ar sojas pupiņu un sojas eļļas cenas Ķīnā ir sasniegušas 10 gadu augstākos cenu sliekšņus, kas liecina, ka lielākais pasaules sojas patērētājs šobrīd ir gatavs maksāt lielāku cenu, radot papildus atbalstu eļļas augu tirgus cenām. Sojas pupiņu krājumi Ķīnā ir par 15% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – iespējams Ķīna tuvākajā laikā veiks lielāku sojas pupiņu partijas iegādi, lai izlīdzinātu krājumus un mazinātu nākotnes iztrūkumu iekšējā tirgū. Šis varētu veidoties kā vēl viens atbalsta mehānisms eļļas augu tirgū, kas papildus stimulētu eļļas augu cenas.  

Iepriekšējā nedēļa noslēdzās rapšu novembra līgumu tirdzniecība Parīzes biržā, kas pēdējā nedēļā uzrādīja jaunus cenu rekordus. Rapšu līgumu cena pēdējā tirdzniecības dienā uzkāpa līdz 705.00 EUER/t, kas līdz šim brīdim absolūtas cenu rekords tirgū. Savukārt februāra līgumu cenas novembra mēneša sesijai noslēdzoties vakar palielinās no 677.50 EUR/t līdz 689.25 EUR/t, kas liecina par tirgus cenu pielāgošanos iepriekšējai tirdzniecības sesijai.