GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 23.oktobrī
Kviešu tigus jaunumi
Kviešu tirgus eksports aizvien nav sasniedzis iepriekšējo gadu eksporta tempus - Baltijas valstu kopējais eksports no iepriekšējā gada atpaliek par 34%, bet Francijas, Eiropas kviešu lielvalsts, eksports atpaliek par 61%. Tas norāda uz pārdevēju nevēlēšanos realizēt graudaugus pa šā brīža tirgus cenām, jo tās neatbilst ražošanas pašizmaksām. Aizvadītajā nedēļā arī Kanādas lauksaimnieki izrādīja nevēlēšanos realizēt graudaugus par aktuālām tirgus cenām, kuras pēdējo divu nedēļu laikā piedzīvoja kritumu. Lai gan Kanādas tirgus Eiropas tirgu vairāk ietekmē tehniski, tomēr tirgus noskaņojums veidojas vienāds. Šobrīd kviešu tirgū veidojas divi pārdošanas modeļi – viens modelis atbilst Melnās jūras tirgum, kur Ukraina steidzas atbrīvoties no krājumiem, lai mazinātu riskus uzglabāšanas noliktavās vai Krievija, kas arī steidzas pārdot krājumus, lai palielinātu valūtas ienākumus tirgū un uzlabotu attiecības ar potenciālajiem sabiedrotajiem. Melnās jūras tirgus tirdzniecību var pielīdzināt steigai – pārdot ātri un samierināties ar zaudējumiem. Savukārt otrs tirdzniecības modelis atbilst Eiropai, kur pārdevēji balstās uz pašizmaksu aprēķiniem un pacietīgi gaida augstāku pārdošanas cenu, lai realizētu saražoto produkciju rentabli.
Šajā tirgus pārskatā ir iespēja uzrādīt vairākus pozitīvus signālus, kuri var pozitīvi ietekmēt kviešu tirgus cenas. Kviešu tirgus cenas tuvākajā nākotnē pozitīvi varētu ietekmēt nelabvēlīgie laika apstākļi Argentīnā un Austrālijā, jo abi kviešu audzēšanas apgabali cieš no sausuma un kviešu ražas vērtējumi tiek samazināti no nedēļās uz nedēļu. Šobrīd Argentīnā aptuveni puse no ražas tiek vērtēta slikti vai ļoti slikti, bet Austrālijas lauksaimnieki ir samazinājusi kopējo ražas potenciāla prognozi līdz 8.13M t jeb vēl par 5%, salīdzinot ar prognozēm mēneša sākumā.
Atgriežoties pie Melnās jūras tirgus, kurš steidzas ar graudaugu realizāciju, salīdzinājumā ar Eiropu, kura pacietīgi gaida cenu pieaugumu. Kviešu tirgū palielinās pieprasījumus tieši pēc Ukrainas izcelsmes kviešiem un pieprasījuma pieauguma dēļ aizvadītajā ceturtdienā Rumānijas un Bulgārijas ostās bija novērojams kviešu cenu pieaugums Ukrainas izcelsmes kviešiem par ~2 USD/t. Savukārt Rumānijas un Bulgārijas kviešu tirdzniecības operatori cenas samazināja un vietējo produkciju piedāvāja par 241,25 USD/t uz FOB nosacījumiem. Krievijas izcelsmes kviešu tirdzniecības aktivitāte šobrīd ir zema, jo dažas reģionālās Dienvidaustrumāzijas un Ziemeļāfrikas bankas nevēlas piedāvāt akreditīvus Krievijas izcelsmes kviešu iepirkšanai, kas pašlaik tiek piedāvāti pat ar ievērojamu atlaidi, salīdzinot ar citas izcelsmes kviešiem. Importa tirgi saredz piegādes un kvalitātes riskus Krievijas izcelsmes kviešiem, tāpēc labprātāk izvēlas Ukrainas izcelsmi, kuras kvalitāte ir pārbaudīta Rumānijas un Bulgārijas ostas terminālos. Svarīgi arī piebilst, ka Krievijas tirdzniecības operatoru piedāvātās cenas ir augstākas par Ukrainas nosauktajām cenām. Tomēr jāņem vērā fakts, ka Ukrainas izcelsmes 11,5% proteīna kviešiem pārdevēji garantē apjomus līdz oktobra beigām. Pēc tam importa tirgiem nāksies meklēt citus tirdzniecības kanālus pārtikas kvalitātes kviešiem, jo arī Ukraina šajā sezonā nevar piedāvāt lielus kviešu apjomus ar stabilu pārtikas kvalitāti. Tāpēc novembra sākums varētu būt pirmais signāls vai termiņš, kad mēs varētu sākt gaidīt kaut kādas izmaiņas tirgus plūsmas, kas atstātu ietekmi uz cenu svārstībām.
Kviešu tirgus dalībnieki saredz papildus cenu atbalstošos faktorus tuvākajā nākotnē arī no Ķīnas, kurā varētu notikt straujš pieprasījuma palielinājums. Ķīnai līdz šim ir izdevies iesēt aptuveni pusi no plānotajiem ziemas kviešiem, tomēr 2023.gada sliktie ziemas kviešu ražas rādītāji radīs deficīta sekas un Ķīnai būs jāimportē kvieši no eksporta tirgiem, no kuriem vēsturiski partneri nespēj garantēt pārtikas kvalitātes kviešu apjomus.
Eiropas kviešu tirgus cenas šobrīd nelabvēlīgi ietekmē EUR/USD valūtas kursa indeksa pieaugums, kurš kopš oktobra vidus ir palielinājies, un tuvākajā nākotnē ekonomiskās tendences norāda uz vēl lielāku EUR nostiprināšanos attiecībā pret USD. Šajā sakarā atkal varētu meklēt saujiņu optimisma, ka EUR ir palicis vērtīgāks, bet ar šādu argumentu lauksaimniecībā ir par maz, jo EUR vērtības pieaugums lauksaimniecības zaudējumus nekompensēs. Turklāt EUR vērtības pieauguma procesi ir novērojami Parīzes biržā kviešu un rapšu līgumos, bet EUR vērtības pieaugums nesamazina izejvielu iepirkuma cenas.
Ukrainas eļļas augu ražas
Ukrainas lauksaimnieki turpina ievākt sojas pupiņu un saules puķu ražas. Līdz 19.oktobrim ukraiņiem ir izdevies ievākt 91% no sojas pupiņu ražām un 86% no saules puķu ražām. Vidējie ražas rādītāji un kopējās sējplatības aizvien pārspēj iepriekšējo gadu ražās rādītājus, kas norāda uz lielāku eksporta potenciālu šajā sezonā. Saules puķu ražas ir palielinājušās līdz 2,34 t/ha, un kopējā raža ir pieaugusi līdz 10.21M t, jeb par 3,26M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt sojas pupiņu vidējās ražas ir pieaugušas līdz 2,58 t/ha, kopējā ievāktā raža līdz 19.oktobrim ir sasniegusi 4,24M t jeb par 2,35M t vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šie dati norāda, ka Ukrainas saules puķu sēkliņu eksporta apjoms varētu palielināties līdz 30% un sojas pupiņu eksports varētu palielināties līdz pat 50%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka Ukrainas gada sākuma uzstādītais plāns par fokusa palielināšanu uz eļļas augiem ir realizējies un globālajā eļļas augu tirgū ieplūdīs lielāki eļļas augu eksporta apjomi no Ukrainas.
Kukurūzas ražas ievākšana Ukrainā atpaliek no saules puķu un sojas pupiņu ievākšanas tempiem, tomēr tā pārspēj iepriekšēja gada ražas ievākšanas tempu rādītājus par 13%. Līdz šim brīdim ukraiņi ir ievākuši 9,28M t kukurūzas graudu no 1,38M ha jeb no 34% kopējās kukurūzas sējplatības. Vidējie ražas rādītāji turpina pieaugt un šobrīd vidējā kukurūzas raža Ukrainā uzrāda 6,74 t/ha. Ukrainai būs jāpieliek pūles, lai realizētu ne tikai saražotos kviešu, bet arī kukurūzas graudus. Tas nozīmē, ka Ukrainas graudaugu un eļļas augu eksporta sezona, līdzīgi kā Baltijas valstu un Francijas tirgus sezona, ir tikai iesākusies un lielāki ražas rādītāji uzliks papildus slodzi un vienlaicīgi spriedzi uz eksporta operatoriem.
Šobrīd statistika neuzrāda, ka Ukrainas tirgus graudaugu ražas rādītāji spētu kardināli ietekmēt kviešu tirgus cenas, jo lielākā pārtikas kviešu tirdzniecības varētu apstāties novembrī, bet kukurūzas kvalitātes rādītāji vēl nav definēti. Attiecībā uz Ukrainas eļļas augiem un lielākiem ražas rādītajiem, tirgus situācija var tikt ietekmēta, jo neatkarībā no Eiropas politikas uz sojas pupiņu un saules puķu sēkliņu importu, rapšu tirgus cenas vēsturiski ir reaģējušas uz citu eļļas augu svārstībām. Ja ukraiņi eksportēs eļļas augus ar pazeminātām cenām, tad tas var atbalsoties Parīzes rapšu biržā.
Rapšu tirgus cenas Parīzes biržā novembra līgumiem aizvadītajā nedēļā izsauca tirgus dalībnieku neizprati un sašutumu, jo cenas visas nedēļas griezumā strauji samazinājās un noslīdēja zem 400 EUR/t. Parīzes biržā novembra līgumu tirdzniecības aktivitāte visa oktobra ietvaros uzrādīja mazu aktivitāti un tuvojoties 20.datumam aktivitāte ievērojami nepalielinājās. Tirdzniecība beidzās tai īsti nesākoties. Novembra līguma cenas oktobra nogalē liek domāt, ka tirdzniecība aktivizēsies citas tirdzniecības sesijās, bet tas ir atkarīgs no eļļas augu importa, kurš šobrīd notiek vairāk par fiksētām un samazinātām tirgus cenām no Ukrainas. Ukrainas eksporta kapacitātei ir robežas un jācer, ka rapšu eļļas pārstrādātāji tuvākajā nākotnē pārslēgsies uz Eiropas izcelsmes rapšiem un cenas iegūs tirgum atbilstošus līmeņus. Tomēr jāņem vērā fakts, ka Ukrainai šogad ir vairāk eksporta paredzēti citi eļļas augi – saules puķes un sojas pupiņas.
Rīgas ostas rezultāti oktobrī
Rīgas ostā oktobris ir iesācies salīdzinoši aktīvi. No 1.oktobra līdz 17.oktobrim no Rīgas ostas termināliem kopā ir nosūtītas 218 000 t graudaugu, eļļas augu un pākšaugu ar Baltijas valstu un Ukrainas izcelsmi. Pirmo vietu eksportā šajā periodā likumsakarīgi ieņem kvieši ar 143 000 t, no kuriem 95% ir nosūtīti uz Āfriku un atlikušie kvieši ir atraduši gala mērķi Vācijā. Otro vietu ieņem rapši ar 41 000 t, no kurām 96% ir nosūtītas uz Vāciju un 4% procenti ir nosūtīti uz Dāniju. Savukārt trešu/ceturto vietu dala lauka pupas un zirņi, no kuriem katrs kultūraugs ir atradis eksporta partnerus 16 000 t apmērā. Zirņi un pupas ir eksportētas uz Spāniju, Vāciju un Āfriku.
Apkopojums
Apkopojot šīs nedēļas graudu tirgus pārskatu vēlamies akcentēt, ka jāpievērš uzmanība: Ukrainas pārtikas kviešu kapacitātei, kuras krājumi tuvojas beigām; Krievijas izcelsmes preču tirdzniecībai, kurai šobrīd sadarbības partneru bankas atsaka izsniegt akreditīvus; Argentīnas un Austrālijas laika apstākļiem, kas ievērojami ietekmē ražas potenciālu un kvalitāti; Ķīnas pieprasījuma pieaugumam, kuram tirgus dalībnieki prognozē strauju augšupeju tuvākajā nākotnē.
Šie ir cenu atbalstošie faktori, kuriem aktivizējoties mēs varētu ieraudzīt kviešu tirgus cenu pieaugumu.
