GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2024.gada 23.februārī
Kviesu tirgus aktuālitates
Parīzes biržā šonedēļ ir noslēgusies marta tirdzniecības sesija fiziskajiem kviešu tirdzniecības līgumiem un turpmāk līdz 1.martam tirgū notiks tehniskā tirdzniecība un cenu korekcijas jeb izlīdzināšanās. Nedēļas sākumā Eiropas kviešu tirgotāji samazināja pārtikas kviešu cenas attiecībā pret Parīzes biržas cenām, dodot vēl lielāku cerību pircējiem par cenas samazinājumu tuvākajā nākotnē. Starptautiskajā kviešu tirgū pircēji ir pieņēmuši nogaidošu tirdzniecības taktiku, paredzot turpmākus cenas samazinājumus.
Taču Krievijas kviešu tirgus, kas visu pagājušo nedēļu noteica Melnās jūras cenas, pirmdien pretojās jebkādiem turpmākiem zaudējumiem, neskatoties uz to, ka pārdevējiem bija grūti atrast stabilu pieprasījumu un galamērķa tirgus. Pircēji no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, kas aizvadītajā nedēļā nodrošināja noietu Krievijas 12,5% proteīna kviešiem, nedēļas sākumā atkāpās no jaunu darījumu slēgšanas par Krievijas tirgotāju piedāvātajām cenām.
Otrdien turpinājās “nesaskaņas” starp pircējiem un piedāvātajiem un darījumi netika slēgti, neraugoties uz faktu, ka tirdzniecības pusēm bija lieliska iespēja satikties klātienē graudu tirdzniecības konferencē Dubaijā. Melnās jūras tirgus operatoru nostāja par cenu politika bija nelokāma un tie neatkāpās no saviem cenu piedāvājumiem, saglabājot cenu piedāvājumus līdz trešdienai 216 USD/t robežās uz FOB nosacījumiem Melnās jūras ostās. Ceturtdien tirgotāji izmēģināja atjaunot savas pozīcijas, samazinot cenas piedāvājumus par 2 USD/t, tomēr cena nebija pietiekoši konkurētspējīga ar Bulgāriju un Rumāniju. Pircēji netika ieinteresēti arī ar jaunās sezonas darījumiem Bulgārijas un Rumānijas ostās, neskatoties, ka šie tirgus dalībnieki samazināja pārdošanas prēmijas Konstancas/Varnas/Burgasas ostās. Rumānijas un Bulgārijas tirgus operatori apzināti samazināja cenu prēmijas, lai iegūtu pārsvaru pār Krievijas un Ukrainas kviešu piedāvājumiem sezonas sākumā, tomēr ar to pircējiem bija par maz, jo tiem šķiet, ka jaunā sezona iesāksies ar labākiem cenas piedāvājumiem.
Pircējiem šajā sakarā var izrādīties taisnība, jo šobrīd prognozējas salīdzinoši liela kviešu krājumu pārnese Francijā un Krievijā uz jauno eksporta sezonu. Tirgus situāciju tuvākajā laikā var ietekmēt tikai jaunās ražas potenciāla prognozes pavasarī no valdošajiem kviešu audzēšanas apgabaliem.
Šodien 23.februārī paredzama neliela pieprasījuma plūsmiņa no Tunisijas kviešu pircējiem uz marta un aprīļa piegādēm. Tomēr apjoms ir neliels un pieprasījuma pieaugums visdrīzāk cenu tirgū neietekmēs. Kā jau minējām sākumā, šobrīd notiek tehniskā tirdzniecībā, kas ievieš cenu korekcijas un tāpēc Francijas lauksaimnieki turpina aizturēt pārdošanas apjomus, neskatoties uz to, ka ceturtdien otro dienu šonedēļ pieauga Parīzes biržas kviešu nākotnes līgumu cenas. Daži vietējie tirgus pārstāvji turpināja ziņot par kravas automašīnu trūkumu, lai nodrošinātu tūlītējas piegādes.
Starta pozīcijas Francijā nav labas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Francijas galvenajā kviešu audzēšanas apgabalā Hauts-de-France jau sodien tikai 76% sējumi tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi un 9% sējumi tiek vērtēti kā slikti vai ļoti slikti. Iepriekšējās divās ziemās šis reģions šajā laika periodā ir uzrādījis 99% sējumu kā labus vai ļoti labus un nekad līdz šim apgabals nav ziņojis par sliktiem vai ļoti sliktiem sējumiem. Savukārt Francijas kopējā kviešu sējumu situācija šajā brīdī ir vēl dramatiskāka, jo vidēji valstī tiki 69% sējumu ir labi vai ļoti labi un 11% sējumi tiek kvalificēti kā slikti vai ļoti slikti – iepretim tam, ka aizvadītajās divās ziemās vidējā valsts situācija ir bijusi par 25% labāka. Turklāt jāizceļ, ka pēdējo sešu gadu laikā Francijas ziemas kviešu ražas potenciāla vērtējums ir sācis samazināties aprīļa beigās vai maija sākumā, kad sējumus ietekmēja pavasara laika apstākļi ar pārlieku lielu sausumu vai nokrišņiem. Tomēr šogad izejas pozīcijas februārī jau atbilst slikta maija rādītājiem. Tas nozīmē, ka šajā pavasarī no Francijas zemniekiem mēs dzirdēsim daudz lēmumu un secinājumu un ražas potenciāls Francijā var tikt mainīts.
Otra tirgus dalībniece Krievija, kurai draud kviešu krājumu pārnešana uz jauno sezonu par laika apstākļiem savā apgabalā klusē, tomēr publiski ir pieejama informācija par eksporta tempiem – līdz ar to Krievijas tirgu mēs varētu aplūkot no šīs perspektīvas. Krievijas kviešu eksports pēdējos desmit gados vidēji katru gadu eksportē 35,72M t kviešu. Aizvadītais gads ir rekorda eksporta gads, kad Krievija eksportēja 48,10M t. Līdz janvāra beigām Krievija ir eksportējusi 30.90M t kviešu, un šim eksporta tempam ir izdevies apdzīt iepriekšējā gada rādītājus par ~3M t šajā laikā periodā. Ja mēs teorētiski pieņemam, ka atlikušos piecus mēnešus Krievija varētu saglabāt eksporta tempus janvāra līmeni, tad līdz jūnijam Krievija varētu sasniegt jaunu eksporta rekordu 49.40 M t apmēra, kas gandrīz sakristu ar Krievijas uzstādīto plānu. Pie šāda scenārija kviešu krājumu pārnese būtu neliela, tomēr ir zināms, ka Krievijas ir izlaidusi papildus iespējamo eksporta kvotu 4M t apmēra un nav zināms vai Krievijas operatoriem izdosies noturēt eksporta tempus janvāra robežās – pie abiem scenārijiem veidojas krājumu pārnese, ko Krievijas tirgus spēlētāji sāk piedāvāt nākošās eksporta sezonas pirmajiem kviešu tirdzniecības darījumiem.
Eksporta sezona | Kopā eksportēts, M t |
2012-13 | 10,98 |
2013-14 | 18,31 |
2014-15 | 21,91 |
2015-16 | 25,02 |
2016-17 | 27,41 |
2017-18 | 40,92 |
2018-19 | 35,34 |
2019-20 | 33,88 |
2020-21 | 38,08 |
2021-22 | 30,38 |
2022-23 | 48,10 |
2023-24 | 30,90 |
Vidēji eksportēts, M t | 35,72 |
Eļļas augu tirgus
Eiropas rapšu un citu eļļas augu imports šajā sezonā atpaliek no iepriekšējo gadu rādītājiem, kas varētu liecināt par pircēju intereses palielināšanos šajā tirgus sektorā tuvākajā nākotnē. Rapšu imports Eiropā atpaliek par 1,4M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 0,8M, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju. Savukārt visu eļļas augu kopējais imports Eiropā atpaliek par 2,4M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 2,3M t, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju. No šīs statistikas mēs varam izdarīt pārliecinošu secinājumu, ka eļļas augu tirdzniecības un importa sezona Eiropā vēl nav beigusies un līdz jaunajai sezonai patērētājiem būs jāpiestrādā pie apjomu salasīšanas.