GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 4.decembrī
Kviešu tirgū sāk palielināties pierpasījums
Kviešu tirgū aizvadītajā nedēļā bija sajūtams pieprasījuma pieaugums, kas liecina par tirgus aktivitātes palielināšanos pēc salīdzinoši klusā eksporta sezonas starta. Kviešu pircēji izrāda interese pēc konkrētas produkcijas izcelsmes un uzstāda konkrētus piegādes termiņus, ko ne visos gadījumos pārdevēji spēj realizēt.
Aizvadītajā nedēļa informējām, ka Francijai kviešu tirdzniecība ar Ķīnu ir uz laiku apstājusies, jo Francijas vietu ir ieņēmušas ASV un Austrālija. ASV Franciju ir izkonkurējusi ar transporta izmaksām jeb ar cenu pircēja norādītajā gala punktā. Turklāt ASV līdz aizvadītajai nedēļai ir izdevies noslēgt kviešu piegāžu līgums uz Ķīnu par kopējo apjomu ~1M t. Šis gads norāda uz rekorda augstiem Ķīnas iepirkumiem no ASV, jo iepriekšējā sezonā, visas sezonas garumā Ķīna veica pasūtījumus no ASV par kopējo apjomu 1.1M t kviešu. Tas nozīmē, ka Ķīna ir ievērojami palielinājusi ASV kviešu īpatsvaru savās iegādēs, neraugoties uz politiskajām intrigām starp abām lielvalstīm. Līdz aizvadītajai nedēļai ASV nodrošināja aptuveni 1/3 no Ķīnas iegādēm un līdz 26.novrmbrim ASV ir izdevies palielināt kviešu piegādes par 393 000 t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt no Austrālijas kviešu eksportētājiem Ķīna ir rezervējusi gandrīz visus eksportam paredzētos daudzumus, un Austrālijas tirgus operatori saskarās ar piegāžu nodrošināšanas problēmām, jo nespēj nodrošināt vienmērīgu kviešu kvalitāti visās uz Ķīnu nosūtītajās kuģu partijās. Kviešu kvalitātes atšķirības Austrālijas lauksaimniekiem šajā sezonā ir ievērojami ietekmējusi El Nino dabas parādība. No iepriekš minētā var secināt, ka Ķīna pie Eiropas izcelsmes kviešiem varētu atgriezties jaunajā sezonā vai šīs sezonas ietvaros, ja ASV vai Austrālija nespēs pildīt uzņemtās piegāžu saistības.
Pēc Francijas kviešu izcelsmes aizvadītajā nedēļā atgriezās tās vēsturiskie partneri no Alžīrijas, kas ievērojami palielināja pieprasījumu no Francijas tirgus operatoriem. Iespējams tā ir Alžīrijas pircēju likumsakarīga reakcija uz ziņām par Ķīnas novēršanos no Francijas izcelsmes kviešiem un Alžīrijas pircēji cer uz Francijas tirgotāju paniku un cenu atlaidēm. Tomēr Francijas operatoru reakcija bija pretēja un aizvadītajā nedēļā no ceturtdienas tie palielināja iepirkuma prēmijas, lai veicinātu piegādes uz Francijas ostām, neraugoties, ka ostas noliktavas ir pilnas. Francijas kviešu pircēji paaugstināja 11,5% proteīna kviešu prēmijas un šobrīd tā atbilst (-1,5) EUR/t no Parīzes biržas cenas tūlītējām piegādēm uz Francijas ostām. Alžīrijas pircēji paralēli palielinātajam pieprasījuma pēc Francijas izcelsmes izrādīja interesi arī pēc Krievijas izcelsmes, kura nespēja atbildēt viennozīmīgi un prognozēja piegāžu nobīdes no decembra uz janvāri. Turklāt Krievijas operatori veica izmaiņas norādītajā specifikācijā par pieļaujamo piegāžu nobīdi, norādot 15 dienas. Šis ir pirmais signāls, ka Krievijas tirgus nespēs šajā sezonā reaģēt ātri un nodrošināt pieprasīto kvalitāti. Ja Krievijas Melnās jūras ostu kapacitāte un kviešu kvalitāte nespēs apmierināt Alžīrijas un citu pircēju pieprasījumu tirgū, tad importa tirgi dos priekšroku Francijas un citiem Eiropas kviešiem.
Aizvadītajā nedēļā AgroPlatforma ieguva apstiprinājumu, ka eksporta sezonas otrajā pusē Krievijas tirgus operatori nespēs izturēt importa tirgu kvalitātes uzliktos standartus. Tas nozīmē, ka pieprasījumus pēc citām pārtikas kviešu izcelsmēm paliks ierobežotāks un aktuālās, kas var veicināt cenu kāpumu.
Arī Kanādas tirgū ir novērojamas izmaiņas, jo lauksaimnieku nevēlēšanās iesaistīties tirdzniecības darījumos par šā brīža cenām ir veicinājusi prēmiju pieaugumu Mineapolisas biržas nākotnes darījumiem. Neraugoties uz lauksaimnieku nevēlēšanos iesaistīties tirdzniecībā, Kanāda līdz 26.novembrim ir uzrādījusi eksporta apjomu kāpumu, kas pārsniedz pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju – par to liecina Kanādas muitas dati. Eksporta apjomu pieaugumu, visticamāk, izraisīja veco līgumu izpilde, jo notika tirdzniecības sesijas maiņa. Tomēr nākotnes darījumi tik skaistu ainu neveido un tuvākajā nākotnē Kanāda nespēs uzrādīt eksporta tempu kāpumu. Šī iemesla dēļ tirgus cenu un prēmiju kāpums ir novērojams Kanādas kaimiņvalsti ASV, kur pircēji palielina prēmijas, lai sagatavotos pieprasījuma kāpuma vilnim šajā tirgus reģionā.
Atgriežoties pie Eiropas tirgus – Eiropas tirgus cenas līdz aizvadītajai nedēļai nelabvēlīgi ietekmēja EUR/USD valūtas indeksa kāpums, kas eiro padarīja spēcīgāku, bet atstāja ietekmi uz tirgus precēm, kuras tiek globālajā tirgū tirgotas par ASV dolāriem. Aizvadītās nedēļas izskaņā EUR/USD valūtas indekss sāka samazināties un tas ļāva Parīzes biržas marta tirdzniecības sesijai viena nedēļas griezumā uzrādīt pirmo cenu kāpumu, kviešu cenai pakāpjoties no cenu bedres. Tā rezultāta Parīzes biržas marta līgumu cenas nedēļas laikā palielinājās no 225.50 EUR/t līdz 228,75 EUR/t jeb par 1,4%, kas gandrīz atbilst EUR/USD valūtas indeksa izmaiņām - (-1,8%).
Rīgas ostas pārkrautu apjomu statistika
Rīgas osta no 2023.gada 1.augusta līdz novembra beigām ir pārkrāvusi 1,4M t lauksaimniecības izcelsmes produktu. No kuriem 1.vietu ieņem – kvieši (61%), 2.vietu – rapši(14%), 3.vietu – proteīna augi (11,5%). No visam Rīgas ostām pārkrautajām lauksaimniecības precēm 27% sastāda preces no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas, no kurām aptuveni 50% ir kvieši, savukārt otrus 50% sastāda preces, kuras mūsu platuma grādos audzē vai ražo salīdzinoši mazos apjomos vai apjomos, ar kuriem nevar nodrošināt kuģu kravas, t.i., cukurbiešu graizījumi, rapšu un saulespuķu rauši, sojas produkti.
Latvijas vai Baltijas valstu izcelsmes kvieši gandrīz 80% ir atraduši galamērķi Āfrikā, otro vietu ieņem Vjetnama ar 10% un Indija ar 8%. Vēl mūsu reģiona kvieši ir eksportēti uz Daniju, Vāciju, Spāniju un Norvēģiju. Savukārt 45% rapšus esam nosūtījuši uz Vāciju un 43% esam nosūtījuši Lielbritāniju – atlikušie eksportā nosūtītie rapši ir atraduši galamērķi Skandināvijas valstīs – Somijā un Dānijā.
Atsaucoties uz aizvadītās nedēļas teorētiskajiem aprēķiniem:
“No Satiksmes ministrijas statistikas datiem varam secināt, ka graudaugu pārkraušanas tempu kāpums Latvijas ostās par 14% ir balstīts uz Ukrainas un Krievijas graudaugu kravu apkalpošanas pieauguma rēķina. Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka šajā gada ir samazinājusies Baltijas valstu vidējā graudaugu raža par ~10% - tas nozīmē, ka Ukrainas un Krievijas pārkrautie graudu apjomi ir lielāki par teorētisko statistiku un 14% var pārvērsties par 24%.”,
Esam ieguvuši teorētiskā aprēķina apstiprinājumu, ka ostā pārkrauto lauksaimniecības preču tranzīta apjoms ir ~27% no kopējiem ostā apjomiem.
Tomēr jāņem vērā fakts, ka tranzīta apjomi pēc statistikas uzrāda plānotas un iepriekš norunātas piegādes uz konkrētiem gala mērķiem, kas ne visos gadījumos sakrīt ar Baltijas valstu vēsturiskajām preču plūsmām. Iespējams Latvijas tirgus operatoriem no tā vajadzētu mācīties un izmanot jaunos preču kanālus, lai nākotnē diversificētu preču kustību.
Ukraina panāk jaunu vienošanos ar Bulgāriju
Šodien 4.decembrī Bulgārijas tirgus operatori ir saņēmuši atļauju saules puķu, rapšu, kukurūzas un kviešu importam no Ukrainas, kas bija aizliegts no 2023.gada 2.maija. Bulgārija ir vienojusies ar Ukrainu par licenču režīmu četru lauksaimniecības produktu importam, taču plašāka informācija par importa apjomiem vai kvotām būs zināma vēlāk. Abas valstis ir panākušas vienošanos, ka Bulgārija patur tiesības atteikties no importa, ja tās vietējie ražotāji saredzēs cenu draudus un/vai tirgus cenas tiks pretdabiski “kropļotas”. Bulgārijas ražotāji ir ieinteresēti saulespuķi importā no Ukrainas, jo vietējais tirgus nespēj saražot pieprasījumam nepieciešamos apjomus – pārstrādes jaudas ir līdz 4M t gadā, bet vietējais tirgus spēj izaudzēt tikai ½ no nepieciešamā. Šī vienošanās arī palīdzēs samazināt spriedzi uz Ukrainas kukurūzas un kviešu eksportu, jo atveras jauns tirgus, tomēr Ukrainas tirgus dalībniekiem būs jāievēro Bulgārijas tirgus vidējās cenas, lai vienošanās netiktu izbeigta priekšlaicīgi. Šī vienošanās arī noņems daļu slodzes no Polijas robežpunktiem, kuros Polijas transporta vadītāji un Polijas kviešu tirgus dalībnieki veic protesta akcijas, lai aizsargātu vietējos tirgus dalībniekus.
