GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2024.gada 16.februārī
Eksporta sezona tuvojas beigām
Kviešu tirgus tendences norāda, ka tirgus tuvākajā laikā nemainīsies un tirgus dalībniekiem būs jāsamierinās ar jauno tirgus cenu realitāti. Eiropas pārdevējiem nav izdevies noturēt pozīcijas un tie ir bijuši spiesti piekāpties konkurentiem un kviešu importētajiem, neraugoties uz milzīgajiem zaudējumiem.
Aizvadītā nedēļa pierādīja, ka, kviešu cenām Parīzes biržā sasniedzot zemāko punktu šajā tirdzniecības gadā (204.25 EUR/t), situācija paliek vēl dramatiskāka, jo pārdevēji kļūs nervozi un ir gatavi piekrist jebkurai pircēju piedāvātajai cenai. Tas ir lavīnas princips – cenai samazinoties, palielinās stress un pārdēvēju skaits, kas pārpludina tirgu ar piedāvājumiem, kam seko vēl lielāks cenu samazināšanās stimuls. Lauksaimniecība visā Eiropā, straujās kviešu cenas samazināšanās dēļ, piedzīvo milzīgus zaudējumus, bet nevienā Eiropas lauksaimnieku protestā netiek runāts par vienreizēju atbalsta programmu, kas normalizētu situāciju nozarē!?
Aizvadītās nedēļās kviešu cenas samazinājums izraisīja Francijā īslaicīgu loģistikas ķēžu problēmu, jo lielais kviešu pārdot gribētāju skaits nebija apmierināms no transport pārvadātāju puses. Marta tirdzniecības sesija tuvojas beigām un lielai daļai lauksaimnieku ir jāfiksē cena saskaņā ar tirdzniecības līgumiem, lai graudu pircēji varētu aizvērt Parīzes biržā atvērtās pozīcijas. Ļoti iespējams, ka pastiprināta pozīciju slēgšana izraisīs vēl lielāku cenu samazināšanas stimulu.
Neraugoties, ka Krievijas kviešu tirgus galvenokārt strādā pēc fiksētas cenas principiem, tomēr arī šajā tirgū ir novērojami preču biržas principi. Kopš aizvadītas nedēļas piektdienas kviešu pārdevēji nelabprāt iesaistījās tirdzniecības darījumos zemās kviešu tirgus cenas dēļ un lika pircējiem palielināt iepirkuma cenas. Pircēji atteicas piekāpties pārdevējiem, kuri savu prasību spēja noturēt tikai līdz šīs nedēļas beigām. Pārdevēji piekāpās pircēju piedāvājumam un 15.februārī Krievijas kviešu pircēji par 12,5% proteīna kviešiem ir gatavi maksāt 215 USD/t iepretim pārdevēju prasītajam 235 USD/t.
Kviešu pircēju neatsaucība uz kviešu piedāvājumiem ir arī saistīta ar Āfrikas tirgiem, kuri sāk lēnām atgriezties ar pieprasījumu pēc gandrīz trīs nedēļu pārtraukuma, tomēr jāņem vērā, ka pieprasījuma sesija nebūs sevišķi lielai vai gara. Tuvākajā laikā notiks kārtējais Ēģiptes GASC kviešu iepirkuma konkurss, kurā Eiropas pircēji cer, ka Krievija varētu piedalīties ar cenu, ko vēlās tās vietējie tirgus pārdevēji – 235 USD/t. Ēģipte kopš 2023.gada 1.maija ir iegādājusies 4,53M t, kas atbilst vidēji vienas sezonas eksporta apjomam. Aizvadītajā gadā Ēģiptē iegādājās par 1M t vairāk, jo tirgū bija iespēja tikt pie Krievijas izcelsmes lētajiem kviešu apjomiem. Turklāt, no šīs sezonas 4,53M t kviešiem, Ēģipte tikai 820 000 t ir iegādājusies ar Eiropas izcelsmi – 80% gadījumu konkursā pārsvaru ir guvusi Krievija vai Ukraina.
Francijas kviešu tirgus operatoriem pēdējā laikā darbi netrūkst, jo beidzot tiek plānotas kviešu piegādes uz Ķīnu, līgumiem, kuri tika noslēgti iepriekšējā periodā. Frančiem ir jānobeidz piegādes uz Maroku un Alžīriju darījumiem, kuri iesākās janvāra nogalē un jāpaspēj vienoties par jauniem darījumiem, lai turpinātu kāpināt eksporta tempus, kas aizvien atpaliek par 50%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vēršam uzmanību, ka Alžīrija līdz šim brīdim ir iegādājusies 6,4M t kviešu, kas atbilst vidējam Alžīrijas gadu importa apjomam.
Arī Vācijas kviešu eksports atpaliek par ~30%, jo aizvadītajā gadā ap šo laiku Vācijas eksportētāji bija sasnieguši 2,4M t eksportu, bet šajā sezonā tiem ir izdevies nosūtīt tikai 1,7M t. Savukārt Baltijas valstīm ir izdevies panākt aizvadītā gada eksporta tempus un uz šodienu izskatās, ka mēs ejam roku rokā ar iepriekšējo gadu – 3,3M t kviešu ir nosūtītas uz importa tirgiem.
Savukārt Bulgārija, Rumānijas un Polija uzrāda šajā sezonā rekordaugstus eksporta rādītājus, palielinot eksporta par ~30%…40%. Šie rādītāji lielā mēra ir izskaidrojami ar Ukrainas kviešu tranzītu vai kviešu iepirkumu šajās valstīs.
Galvenie Eiropas izcelsmes kviešu importētāji pēc noslēgto un piegādāto graudu apjomiem ir apmierinājuši savu šīs eksporta sezonas interesi:
- Ēģipte – 4,53M t (vidēji gadā iegādājas 4,5M t);
- Alžīrija – 6,4M t (vidēji gadā iegādājas 6,4M t);
- Tunisija – 1,7M t (vidēji gadā iegādājas 1,3M t);
- Saūda Arābija – 3,0M t (vidēji gadā iegādājas 3.5M t);
- Pakistāna – 0,2M t (vidēji gadā iegādājas 2,0M t);
- Jordānija – 0.9M t (vidēji gadā iegādājas 0.9M t);
- Turcija – 1,7M t ((vidēji gadā iegādājas 2,3 M t).
Statistika uzrāda, ka eksporta kapacitāte līdz sezonas beigām teorētiski nav izpildīta tikai Saūda Arābija, Pakistānai un Turcijai. No tā mēs varam secināt, ka kviešu tirgū nebūs spēcīgs pieprasījuma pieaugums un veidosies kviešu krājumu atlikumi Krievijā un Francijā uz jauno sezonu. To vēl vairāk apliecina fakts, ka Krievijas tirgus operatori aktīvi veic tirdzniecību ar jaunās sezonas darījumiem, kuros kviešu piedāvātā cena sakrīt ar šā brīža cenu.
Aizvadītajā nedēļā Parīzes biržas marta kviešu līgumu cenas sasniedza pēdējā gada zemāko punktu, cenai nokrītot līdz 204.25 EUR/t. Šajā nedēļā cenas nedaudz atgrieza savas pozīcijas, tomēr šī cena iezīmē jaunu zemāko cenu realitāti ar ko lauksaimniekiem jārēķinās nākotnē.
