Kviešu tirgū turpina palielināties aktivitāte un iepirkumus izsludina valstis, kas kādu laiku ir klusējušas. Tirgus analītiķi saredz iespējas izteikties Baltijas valstīm, Vācijai un Francijai, kuras pacietīgi gaida cenu un pieprasījuma pieaugumu pēc pārtikas kviešiem.

Aizvadītajā nedēļā Saūda Arābija turpināja apkopot kviešu tirgus piedāvājumus no reģioniem, kuri var piedāvāt stabilu 12,5% un augstāku proteīna kvalitāti kviešiem. Pēc tirgus statistikas šajā iepirkuma nepiedalīsies Melnās jūras tirgus dalībnieki, jo gan Ukrainā, gan arī Krievijā stabilu 12,5% proteīna kviešu  kvalitāti tirgus dalībnieki garantēt lielos apjomos nevarot. Saūda Arābija uzrunā Baltijas, Vācijas un Francijas tirgus operatorus, kuriem piegādes jānodrošina 2024.gada februārī/martā un šajās piegādēs ir paredzēti 12 Panamax izmēra kuģi ar kopējo apjomu 715 000 t. Saūda Arābija vēsturiski ir bijusi dāsnāka maksātāja, jo šis tirgus iepirkumus veic retāk, bet pieprasa kviešu kvalitātes atbilstību saviem tirgus standartiem, ko ne vienmēr visi tirgus dalībnieki spēj nodrošināt. Saūda Arābijas iepirkuma rezultātā īstermiņa varētu reģistrēties daži darījumi, kuriem vajadzētu atbalstīt Parīzes biržas cenas. Iepriekšējā kviešu iepirkumā Saūda Arābija par 12,5% proteīna kviešiem samaksāja 296,55 USD/t.

Iepriekšējā nedēļā piepildījās pirmās prognozes par Krievijas kviešu eksportētāju nespēju izpildīt iepriekš uzņemtās kviešu piegāžu saistības. Runa ir par piegādēm no Melnās jūras ostām, kuras nespēj nodrošināt kviešu piegādēm nepieciešamo graudu kvalitāti un uzkraut kuģu kravas savlaicīgi. Krievijas eksportētāji arī atsaucas uz problēmām, kas saistītas ar kuģu kraušanai nelabvēlīgiem laika apstākļiem, tomēr patiesība šoreiz ir kaut kur pa vidu.  Divas nedēļas iepriekš novērotais cenu pieaugums rezultējās cenu samazinājumā, jo pircējiem zuda interese šajā tirgus reģionā un vienīgais mehānisms, ar ko saglabāt interesi ir samazināt tirdzniecības cenas. Ļoti iespējams, ka saistībā ar Melnās jūras ostu problēmām, Krievijas kviešu eksporta operatori reaģēja uz notiekošo un pirmo reizi trīs nedēļu laikā samazināja kviešu cenu produkcijai, kas tiek realizēta tranzītā caur Baltijas valstu ostām. Acīmredzami Krievija nevēlas izrādīt vājumu un vēlas saglabāt eksporta lielvalsts vārdu, nosaucot zemākas cenas kviešiem, kuru teorētiskā pašizmaksa ir augstāka par cenu Melnas jūras tirdzniecības punktos.

Vienlaicīgi Francijas kviešu tirgotāji cenšas piedalīties visos starptautiskajos iepirkumos, kuri līdz šim rezultējas neveiksmēs, jo tirgotāju nosauktās cenas nav konkurētspējīgas ar citiem piedāvājumiem. Francijas kviešu eksports aizvien atpaliek par 60%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Francijas eksportētāji turpina uzstādīt jaunus eksporta antirekordus – līdz 2023.gada 10.decembrim Francija ir eksportējusi 2 815 190 t kviešu. Šajā paša eksporta sezonas laika periodā, tikai iepriekšēja gadā Francija bija eksportējusi 6 634 186 t kviešu. Francijas tirgus dalībnieki izteiksmīgi norāda uz tirgus nevēlēšanos piekāpties zemajām tirgus cenām. Kā jau iepriekšējās nedēļās rakstījām, Francijas ostu noliktavas nav bezizmēra, tāpēc izturības vadzis var dabiski sasniegt lūzuma punktu, un tirgus dalībnieki būs spiesti piekāpties tirgus aktuālajām cenām, uzņemot tirdzniecības zaudējumu slodzi uz sevi.

Globālais kviešu tirgus šobrīd iezīmē vispārējo statistiku, ko varam pieņemt par tuvākās nākotnes realitāti. Visos kviešu iepirkumos, kur tiek prasīti kvieši ar 11,5% proteīna vai lopbarības kvalitāti, pārsvaru gūst Melnās jūras tirgus dalībnieki, bet iepirkumos, kur kvalitātes prasības būs augstākas, darījumus var iegūt Francijas, Vācijas vai Baltijas valstu eksportētāji. Akcentēsim atkārtoti, ka Melnās jūras tirgus reģions šajā sezonā dažādu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt stabilu 12,5% proteīna kviešu kvalitāti.

Iepriekšējā nedēļā notika kardinālas izmaiņas Argentīnā, kas atbalsojās starptautiskajā arēnā, t.sk. kviešu tirgū. Argentīnas jaunā vara devalvēja Argentīnas peso, nosakot oficiālo maiņas kursu pret ASV dolāru 800:1, kas ir par 55% zemāks, salīdzinot ar valūtas kursu vienu nedēļu iepriekš 366:1. Valūtas devalvācija veicina un tuvākajā nākotnē veicinās eksporta pieaugumu. Pirmie eksporta pieauguma signāli bija novērojami pirmajās peso devalvācijas dienās, kad Argentīnas eksportētāji izdarīja spiedienu uz citu tirgu FOB cenām, startējot iepirkumos ar krietni zemākām cenām, salīdzinot ar citiem konkurentiem. Argentīnas valdības maiņu un jaunās valdības lēmumu izmanto Dienvidaustrumāzijas tirgus dalībnieki un iespējams tuvākajā nākotnē ASV dominanci šajā tirgus reģionā nomainīs Argentīna.

Paralēli Argentīnas ekonomikas izmaiņām un tirgus pozīciju pārbīdei, šī reģiona lauksaimnieki varēs lepoties ar krietni labākiem ražas rādītajiem, kas Argentīnas lauksaimniecību atbalstīs vēl vairāk. Šobrīd notiek jaunās graudaugu ražas ievākšana un miežu sējumi Argentīnā uzrāda rekordiem cienīgus ciparus un argentīnieši neredz nevienu iemeslu, kas liecinātu par sliktākiem kviešu ražas rādītājiem.  

Atgriežoties pie Melnās jūras tirgus, Ukrainā ir novērojama iekšējā tirgus izmaiņas, kuru rezultātā vietējie kviešu tirgus pircēji un pārstrādātāji piekāpjas kvalitātes standartiem un šajā sezonā pārtikas ražošanai izmantos kviešus ar 10% … 10,5% proteīna saturu. Iepriekš AgroPlatforma informēja, ka Ukrainas lauksaimnieki šajā sezonā ir virzījušies uz kvantitāti un maz ieguldījuši kvalitātes celšanai nepieciešamajos resursus. Papildus minimālajiem ieguldījumiem, korekcijas ieviesa laika apstākļi, kas nebija pietiekami vēlīgi un proteīna veidošanās graudaugos samazinājās līdz minimumam. Ukraiņi arī tilpummasai nosaka jaunas pielaides, kas ir zemākas par 760 g/l. Vietējā Ukrainas tirgū valda uzskats, ka 11,5% proteīna kvieši šajā sezonā vairs nebūs pieejami, lai gan pieprasījums pēc šādas kvalitātes kviešiem turpina saglabāties vienlīdz augsts. Šis ir vēl viens apliecinājums, ka Ukrainas eksportētāji šajā sezonā ir gandrīz ārpus pārtikas kviešu eksporta tirgus, t.i., tiks iztirgoti noliktavās esošie 11,5% proteīna kviešu krājumi un jaunas partijas līdz jaunajai sezonai nebūs.

Rezumējot aizvadītās nedēļas tirgus aktualitātes, atkārtoti jāsecina, ka kviešu tirgū ir atgriezies pieprasījumus, tomēr to aizvien spēj apmierināt Melnās jūras tirgus dalībnieki, kas iepirkumos startē ar zemākām tirgus cenām. Eiropas kviešu tirgus cenām veidojas pozitīvi signāli, jo paredzama pārtikas kviešu kvalitātes nepietiekamība Melnās jūras tirgū, kas ļaus Eiropas operatoriem startēt starptautiskajos pārtikas kviešu iepirkumos ar stabilāku pārtikas kviešu kvalitāti. Parīzes biržas cenas 2024.gada marta līgumiem aizvadītajā nedēļā samazinājās no 229.00 EUR/t līdz 222,75 EUR/t jeb par 2,8%. Uz sevišķi lielu tirgus aktivitāti līdz gada beigām tirgus dalībnieki necer, tomēr jaunais gads varētu ienest tirgus korekcijas.

Eļļas augu tirgus aizvadītās nedēļas un arī šajā nedēļa saņem spiedienu no naftas tirgus cenu samazinājumu. Naftas tirgus sinusoīdā aizvadītās nedēļas beigās saņēma pozitīvus grūdienos, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā arī eļļas augi saņems cenu atbalstu no šī tirgus. Rapšu cenas Parīzes biržā pēdējo nedēļu laikā zīmē svārstības, tomēr tendence saglabājas vienlīdz taisna. Parīzes biržā rapšu februāra līgumu cenas kopš 1.novembra līdz aizvadītās nedēļas beigām teorētiski nav mainījušās – 1.novembrī birža atvērās ar 430,75 EUR/t, bet 15.decembrī birža aizvērās ar 431,00 EUR/t. Rapšu cenas zemākā robeža šajā periodā ir noslīdējusi līdz 427,00 EUR/t, kas atbilst šīs nedēļas starta pozīcijām. Rapšiem vēsturiski otrais pieprasījuma vilnis sākas ap gada miju/jaunā gada sākumu – tas nozīmē, ka pieprasījuma pieaugumam vajadzētu papildus atbalstīt rapšu cenas biržā.