GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 21.novembrī
Tirdzniecības tempu samazinājums
Cenu atbalstošie signāli par pārtikas graudu trūkumu globālajā tirgū aizvien nespēj ietekmēt tirgus cenu kāpumu, jo starptautiskā tirdzniecība ir vāja, salīdzinot ar citām eksporta sezonām. Visuzskatāmāk kviešu tirdzniecības darījumu samazinājumu uzrada Francija, kura līdz 2023.gada 12.novembrim eksportā ir nosūtījusi 2.2M t kviešu, kas ir par 60% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Francijas lauksaimnieki nesteidzas ar preču realizāciju, jo apzinās savas preces kvalitāti un pārtikas graudu pieejamības ierobežojumus šajā eksporta sezonā.
Baltijas valstīm līdz 12.novembrim ir izdevies kāpināt eksporta tempus, tomēr mēs aizvien atpaliekam no iepriekšējā gada. Līdz novembra vidum esam nosūtījuši 1,7M t kviešu, kas ir par 28% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu šajā periodā. Turklāt, paraugoties uz vispārējo Baltijas valstu kviešu kvalitāti, rodas aizdomas, ka līdz 12.novembrim mums būs izdevies nosūtīt eksportā vienīgās pārtikas kviešu kravas, jo pārējie kvieši salīdzinoši sliktas kvalitātes. Baltijas valstis līdz šim ieņem ceturto vietu eksportā pēc apjoma, sev priekšā atstājot Poliju, Franciju un Rumāniju.
Arī Vācijas kviešu ražotāji un eksportētāji nesteidzas ar preču tirdzniecību un Vācijas kviešu eksporta statistika līdz 12.novembrim ir sasniegusi 967 498 t apjomu, kas ir par 40% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 30% mazāk, salīdzinot ar 2021./2022. gada eksporta sezonu. Tirgus dalībnieki un analītikas uzņēmumi uzskata, ka Vācijas un Francijas lauksaimnieki var finansiāli vairāk atļauties pieturēt saražotās preces un gaidīt labāku kviešu tirgus cenu, salīdzinot ar citiem Eiropas kviešu tirgus reģioniem.
Šajā sezonā eksporta rekordiste ir Polija, kura līdz 2023.gada 12.novembrim ir ievērojami palielinājusi eksporta tempus, uzrādot vēsturiski rekordlielus eksporta apjomus. Līdz novembra vidum poļi ir nosūtījuši kviešu kravas ar kopējo apjomu, kas pārsniedz iepriekšējā gada piegādes par 41%, bet 2021./2022. gada eksporta tempi ir apsteigti par 64%. Kopējais kviešu apjoms no Polijas sasniedz 1.8M t, kamēr pēdējo 9 gadu vidējais rādītājs šajā laika periodā ir 0,6M t. Polijas cipari ir pārsteidzoši augsti pie nosacījuma, ka Polija ir aizliegusi Ukrainas kviešu importu. Sakarā ar poļu aktivitātēm ir divi iespējamie scenāriji – (1) Polija iespējams steidzas realizēt iepriekš uzkrātos Ukrainas graudus vai (2) Polija steidzas realizēt savus saražotos kviešus, lai atbrīvotu vietu Ukrainas precēm un vietējam patēriņam vēlāk iegūtu izejvielu par ievērojami zemāku cenu. Turklāt Polijas ģeogrāfiskais stāvoklis ļaus valdīt pār kviešu tirdzniecības darījumiem ar Ukrainu.
Likumsakarīgi un pilnīgi skaidrs ir Rumānijas kviešu eksporta tempu kāpums no 1,7M t pērn uz 2,95M t šogad līdz 12.novembrim, jo visiem ir zinām, ka no Rumānijas caur Rumānijas kviešu tirgus operatoriem tiek eksportēti Ukrainas kvieši kopš Melnās jūras koridors izbeidza savu darbību. Rumānijas eksporta tempi kopš šā gada 9.jūlija ir apsteiguši iepriekšējo gadu rādītājus katru nedēļu, bet vēršam uzmanību, ka kopš 8.oktobra rādītāji tomēr ir pasliktinājušies.
Aplūkojot Eiropas eksporta statisku, cipari norāda uz Eiropas tirgu atšķirībām, bet tie maz izsaka, lai no tiem izdarītu milzīgus globālus secinājumus. Ir zināms, ka šī sezona nav izteikta pārtikas kviešu sezona, tomēr arī kopējās kviešu ražas šobrīd uzrāda sliktākus rezultātus salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šobrīd kopējā pasaules kviešu apjoma prognoze samazinās no 789.49M t līdz 781.98M t jeb par 7,6M t, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. Savukārt patēriņa prognozes norāda uz kviešu trūkumu – pieprasījuma un saražotā attiecība šobrīd ir negatīva. Eksportā tiek prognozēts novirzīt 26% no visiem saražotajiem kviešiem un starp eksporta lielvalstīm ir Ukraina un Krievija, kuras šobrīd nevar apgalvot, ka spēs izpildīt uzstādītos mērķus, kurus ierobežo karš un pārtikas kvalitātes ierobežotie apjomi. Šis ir vēl viens milzīgs signāls par ierobežotu piedāvājumu, kas norāda uz spriedzi kviešu tirdzniecībā tuvākā vai tālākā nākotnē un cenu atbalstošiem faktoriem.
Pārtikas kviešu cenu atbalsts ir novērojams arī Ukrainas tirgū, kurš iepriekšējā mēnesi ziņoja par ierobežotu pārtikas kviešu pieejamību atlikušajai eksporta sezonai. Aizvadītajās nedēļās Ukrainas Melnās jūras ostās 11,5% proteīna kviešu cenas palielinājās par 4 USD/t, bet Donavas upes Ostās lopbarības un 12,5% proteīna kviešiem cenas palielinājās līdz 2 USD/t. Ukrainas uzmanību pēdējā laikā pievērš kviešu iepirkumu, kuru iepirkumu specifikācija pieļauj mazāku kuģu partiju piegādes (no 6000 t līdz 14000 t). Šis fakts norāda uz diviem faktiem – (1) Ukraina nespēja apkopot lielas partijas ar stabilu pārtikas kvalitāti, (2) šie kuģu izmēri ir ērti Ukrainas kuģu transportam no Ukrainas ostām.
Šogad veidojas situācija, ka Eiropas un Melnās jūras kviešu tirdzniecības partnerus Āfrikā un Tuvajos Austrumos pūs jāapmierina bez Austrālijas vai kāda cita tirgus dalībnieka iejaukšanās. Tas vienlaicīgi arī nozīmē, ka cenu regulācija šajos tirgos vairāk ir/būs Eiropas un Melnās jūras tirgus dalībnieku “rokās.” Austrālijas kviešus var uzskatīt, ka avansā ir nopirkusi Ķīna, kurai šajā sezonā nav paveicies ar kviešu ražu un kvalitāti. Šobrīd ir liels jautājums vai Francijai būs iespēja piegādāt kādus apjomus uz Ķīnu, jo tirgus dalībnieki uzskata, ka tirdzniecība apstāsies pie Austrālijas. Dažas nedēļas atpakaļ no Ķīnas nedaudz palielinājās pieprasījumu pēc Francijas kviešiem, kas norādīja, ka Ķīnai ar Austrālijas apjomiem nepietiks, taču aizvadītajā nedēļā Ķīna deva priekšroku izvēlei kviešiem no ASV kviešus.
Francijas šā gada un 2024.–2025. gada kviešu ražas cenas varētu atbalstīt salīdzinoši lēnie ziemas kviešu sēšanas tempi, jo līdz 13. novembrim Francijas lauksaimniekiem bija izdevies iesēt 67% no paredzētas platību, kas ir par 25 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada tempiem. Saskaņā ar Francijas valsts laikapstākļu aģentūras MeteoFrance datiem tiek prognozēts, ka gaisa temperatūra saglabāsies mērena un/vai nedaudz virs sezonas vidējā līmeņa. Lauksaimnieki vēl cenšas saglabāt optimismu un cer paātrināt sēšanas tempus pirms ziemas atnākšanas. Tomēr gaisa temperatūra nav noteicošā, kas kavē vai ietekmēs ziemāju sēju – lielākās problēmas sagādā pārmērīgie nokrišņi, kas smagajai tehnikai neļauj uzbraukt uz laukiem.
Kviešu cenas aizvadītajā nedēļā pietuvojās 2023.gada decembra biržas indeksa zemākajam punktam, sasniedzot zemāko cenu kopš sezonas sākumu 224,75 EUR/t. Kopējā tendence kopš augusta vidus ir salīdzinoši lineāra, tomēr ir saredzama cenu lejupslīdes tendence, jo jaunākās tirgus psiholoģiskās pārbaudes ir iemanījušās cenu paspiest zem 230 EUR/t sliekšņa un cenu kāpumu brīžos cenas pietuvojas 238 EUR/t, tomēr to pēdējo trīs nedēļu laikā vairs nešķērso. Kad un vai tirgus atbalstošie signāli spēs ietekmēt decembra indeksa cenas un vai mēs ieraudzīsim nākošo cenu kāpuma vilni!? Šis ir milzīgs jautājums, uz kuru atbildi gaida visi nozares dalībnieki. Ir grūti prognozēt tirgu, kuram ir zudusi loģika un sasaiste ar vēsturisko statistiku. Ir grūti prognozēt tirgu, kura tirdzniecības tendences un tempi ievērojami atpaliek no iepriekšējo gadu tendencēm.
Tirgū nostiprinās vecie cenu atbalstošie faktori un veidojas jauni cenu atbalstošie faktori, kuru darbību bremzē pieprasījuma trūkums un salīdzinoši mazaktīvā graudaugu tirdzniecība. Informācija un globālā tirgus statistika par pārtikas kviešu deficīta draudiem un apgrūtinātiem sējas darbiem galvenajos Eiropas kviešu audzēšanas apgabalos pie normāliem tirgus apstākļiem izsauktu īslaicīgu paniku tirgū, kas rezultētos cenu kāpumā, bet šogad tirgus reakcija ir pasīva un nav izprotama.