GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 25.septembrī
Kviešu tirgus aizvien meklē balansu
Kviešu tirgus cenas nespēj atrast balansu starp pieprasījumu un piedāvājumu. Importa tirgi lieliski apzinās iespēju iegādāties kviešus par sev izdevīgām cenām no Krievijas tirgus operatoriem, kuri dzenas pakaļ valūtai. Tomēr Krievijas kviešu eksporta jaudas ir ierobežotas un, pieprasījumam pieaugot, Krievija nespēs apmierināt visus importa tirgu pieprasījumus. Līdz šim brīdim Krievijas eksporta jaudas ir svārstījušās no 4,5 – 5.2 miljoni t mēnesī un operatori atzīst, ka eksportspējas jauda ir nestabila – loģistika ir saspringta lielo risku dēļ. Krievijas tirgus izvairās no mazāku kuģu fraktiem, lai iedzīvinātu eksporta jaudu.
Neraugoties uz savstarpējiem Krievijas un Ukrainas draudiem par kuģu kustību Melnajā jūrā, Ukraina aizvadītajā nedēļā uzsāka izmēģināt kuģu ceļu gar Rumānijas un Bulgārijas piekrasti ar Ukrainas kviešiem. Ukraina meklē un daļēji tai arī izdotas atrast jaunas iespējas kviešu eksportam, “apejot” Eiropas Piecinieku. Tas nepieciešamas, lai atbrīvotu papildus uzglabāšanas vietas saules puķu sēklām un sojas pupiņām.
Līdz 21.septembrim Ukrainai jau ir izdevies ievākt 22% no saules puķu ražas no 5,06 miljonu ha, uzrādot krietni labākus ražas rādītājus salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vidējā raža ir sasniegusi 2,18 t/ha, salīdzinot ar 1,92 t/ha aizvadītajā sezonā. Sojas pupiņu ražas ievākšanas rezultāti, līdzīgi kā saules puķu sēkliņu ražas, uzrāda labākus ražas rādītājus – līdz 21.septembrim Ukrainai ir izdevies ievākt ražu no 28% stādījumu un uzrādīt 2,52 t/ha vidējo ražību, kas ir par 8% vairāk kā iepriekšējā sezonā. Ar kukurūzas ražas ievākšanu ukraiņi nesteidzas, jo šī kultūra ļauj ražu ievākt pie labvēlīgiem laika apstākļiem ziemā vai pat nākošajā pavasarī, ko ukraiņi izdarīja iepriekšējā sezonā uzglabāšanas jaudas trūkuma un ekonomisku apsvērumu dēļ.
Attiecībā par labākiem ražas rādītajiem Ukrainā - neraugoties uz lauksaimnieku mazāku spēju izmantot minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, vidējās ražas Ukrainā ir paradoksāli palielinājušās. Tas norāda uz Ukrainas tirgus lauksaimnieku vēlēšos deklarēt visu saražot produkciju un mazināt ēnu ekonomiku, realizējot visu produkciju oficiāli. Uzrādot visus apjomus Ukraina vēl vairāk pievērš uzmanību savam nozīmīgumam graudaugu un eļļas augu importa tirgos. Šādos tirgus un kara apstākļos mēs varam tikai aptuveni aplēst, cik reizes mazāks ir bijis oficiālais graudaugu un eļļas augu tirgus pirms kara Ukrainā.
Atsaucoties uz iepriekšējās nedēļas ziņām par Eiropas komisijas un Ukrainas vienošanos, par kuru paziņoja 15.septembrī un kas paredz juridisku pasākumu ieviešanu Ukrainā nākošajās 30 dienās, lai izvairītos no graudu plūsmu sastrēgumiem Eiropā – Ukraina 19.septembrī apstiprināja kukurūzas, rapšu, saulespuķu un kviešu eksporta licences sistēmas ieviešanu, lai eksportētu uz ES un ES Piecinieku (Poliju, Slovākiju, Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju). Turpmāk Ukrainas eksportētājiem būs jāsaņem speciāla Ukrainas ekonomikas ministrijas licence ar Ukrainas Lauksaimniecības ministrijas apstiprinājumu, lai varētu izvest preces no Ukrainas uz ES un Piecinieku. Ukraina valdība uzraudzīs un regulēs preču plūsmu – sākotnēji tiks saskaņots preču saraksts un iespējamie preču importa apjomi, tad Eiropas importētāji noteiks piegāžu laikus un termiņus. Saskaņā ar šo procedūru Ukrainas valdība izdos licences, uz kuru pamata Ukrainas eksportētāji drīkstēs preču eksportu Eiropas Savienībā. Tikai pēc licences saņemšanas Ukrainas eksportētāji varēs uzsākt tirdzniecību, t.i., meklēt importa partnerus un vienoties par tirdzniecības cenām. Graudaugu un eļļas augu izvešana no Ukrainas līdz 15.septembrim bija pietiekami izaicinoša, bet tagad tā kļūs vēl vairāk kontrolēta un birokrātiska. Šādā formātā Eiropa būs ieviesusi preču kustības regulēšanas pasākumus, bet Ukrainā samazināsies eksporta operatori, kuru skaits pēdējā pusotra gada laikā bija ievērojami pieaudzis.
Aizvien nav skaidra Ungārijas, Polijas un Slovākijas pozīcija attiecībā uz Ukrainas produkcijas importu. Līdz šim šīs trīs valstis savu liegumu nav atcēlušas, līdz ar to Ukrainas valdība ir iesniegusi sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācija, atsaucoties uz vienošanos 2014.gadā par brīvu prešu kustību no Ukrainas uz Eiropas Savienības valstīm.
Kviešu tirgus cenas globālajā tirgū kardināli atšķiras no cenām, kuras mēs redzam Parīzes biržā. Zemāko cenu līderes ir Krievija un Ukraina, kuras piedāvā 12,5% proteīna kviešu uz FOB nosacījumiem par 240 USD/t. Tomēr ir tirgus reģioni, kuros tirdzniecība notiek 270 USD/t un par 292 USD/t. Šādas cenas ir iespējams ieraudzīt Dienvidaustrumu Āzijas reģionā, kur cenas tuvākajā laikā papildus atbalstīs Austrālijas kviešu tirgus nelabvēlīgie laika apstākļi. Rietumaustrālijā paredzams ražas samazinājums 39% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šo reģionu šobrīd skar spēcīgs karstuma un sausuma vilnis un tuvākajā laika prognozes neko labvēlīgu nesola. Pie scenārija, ka situācija Austrālijā neuzlabosies, mēs varam prognozēt, ka tuvākajās nedēļās Austrālijas tirgus problēmas līdz mums atnāks kā kviešu tirgus cenu atbalstošs elements.
Dienvidaustrumu Āzijas cenu līmenis pietuvojas tām cenām, kuras labprāt redzētu arī Eiropas lauksaimnieki, bet salīdzinoši mazais importa tirgu pieprasījumus un Melnās jūras tirgus dalībnieku piedāvājumi nespēj iedzīvināt Parīzes biržas cenu kāpumu un mūsu reģionam būs kādu laiku jāsamierinās ar cenām, kas neatbilst ekonomiskajam pamatojumam. Aizvadītajā nedēļā Parīzes biržā kviešu decembra līgumu cenas samazinājās no 242.00 EUR/t līdz 235.00 EUR/t jeb par 3%. Cenu svārstības no nedēļas uz nedēļu apliecina, ka decembru līgumu cenām aizvien patīk dzīvotie 235 līdz 245 EUR/t koridorī un ir nepieciešams papildus grūdiens, lai tās pārkāptu 245.00 EUR/t slieksni.
Līdzīga situācija veidojas ar piemaksām jeb prēmijām par kviešu kvalitātes grupām. Neraugoties, ka tirgus apzinās pārtikas graudu apjoma samazinājumu šajā sezonā, prēmijas par kviešiem jau vairākas nedēļas ir nemainīgas. Tas arī pierāda tirgus mazo aktivitāti un ir paredzams, ka prēmijas sāks mainīties pie pirmajām lielajām kviešu partiju kustībām.
Graudaugu kustība Rīgas ostā
Runājot par kviešu kustību, ir būtiski saprast vietējā tirgus graudaugu un eļļas augu kustību un iespējamās tendences. Līdz aizvadītās nedēļas sākumam Rīgas ostā bija novērojama salīdzinoši nemainīga piegādāto graudu proporcija pa kvalitātes grupām un piegādēs dominēja 12% un 13% proteīna kvieši. Bet tieši aizvadītajā nedēļā pieauga 11% un 14% proteīnu piegāžu proporcijas un ievērojami samazinājās lopbarības kviešu piegādes. No visiem piegādātajiem kviešiem aizvadītajā nedēļā ~47% bija 12% proteīna kvieši, ~22% no piegādātajiem kviešiem bija 13% proteīna kvieši, ~17% no piegādātajiem kviešiem bija 11% proteīna kvieši un ~10% no piegādātajiem kviešiem bija 14% proteīna kvieši. No visiem piegādātajiem kviešiem tikai ~2% bija lopbarības kvalitātes kvieši – lopbarības kviešu piegādes samazinājās astoņas reizes.
Turpinot par atkrautajiem apjomiem no Rīgas ostas – no 1.septembra līdz 24.septembrim Rīgas ostas termināļi kopā ir atkrāvuši ~206 000 t graudaugus un eļļas augus. Apmēram 134 000 t no kopējā apjoma ir kvieši, kurus Latvijas eksportētāji 100% gadījumu ir nosūtījuši uz Āfrikas valstīm. Apmēram 63 000 t ir rapši, no kuriem aptuveni puse ir nosūtīti uz Lielbritāniju un otra eksporta puses sadalās starp Vāciju un Skandināvijas valstīm. Atlikušie apjomi no Rīgas ostas ir bijuši zirņi un auzas. Ir paredzamas, ka līdz septembra beigām no Rīgas ostas tiks atkrautas vēl papildus 170 000 – 200 000 t kviešu. Apkopojot septembrī notikušās kviešu atkraušanas ar plānotajām kviešu atkraušanām, AgroPlatforma atkārtoti secina, ka kviešu eksports Baltijas valstīs atpaliek par vismaz 50% no iepriekšējā gada eksporta tempiem. Pie scenārija, ka Baltijas valstīs palielināsies ostās ievesto lopbarības kviešu īpatsvars, ir paredzams, ka eksporta tempi Baltijas valstīs var saglabāties esošajos tempos vai samazināties vēl vairāk, jo importa tirgus šobrīd vairāk interesē pārtikas kvalitātes kvieši.
Rapšu tirgus cenas līdzīgi kā kviešu cenas svārstās nemainīgā amplitūdā un redzot kopējos rapšu eksporta apjomus Rīgas ostā var izdarīt secinājumus, ka apmēram 50% no Latvijas rapšu produkcijas ir atradusi savu eksporta gala mērķi. Šobrīd labākā rapšu prēmija par 40% eļļas saturošajiem rapšiem tiek dota Rīgas ostā, kur pircējs piedāvā (-20) EUR/t pie Parīzes biržas novembra līgumu cenas. Rapšu cena Parīzes birža novembra līgumiem aizvadītajā nedēļā samazinājās no 446,25 EUR/t līdz 441,25 jeb par 1,2%.
