GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 18.septembrī
Eiropas tirgus aktualitātes
Aizvadītajā nedēļā, 15.septembrī beidzās Ukrainas kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu importa aizlieguma termiņš piecās Eiropas Savienības valstīs – Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Aizliegums tika ieviest 2023.gada 2.maijā un tas paredzēja pilnīgu graudaugu importa aizliegumu iepriekš pieminētajās Eiropas Savienības valstīs (Pieciniekā), lai aizsargātu vietējo lauksaimniecības tirgu no precēm, kuru cenas ir ievērojami zemākas, salīdzinot ar vietējo produkciju. Vienošanās paredzēja ka Pieciniekam ir pakāpeniski jāievieš tirgus pasākumi, kas ļautu atsākt un normalizēt graudaugu un eļļas augu importu no Ukrainas sākot ar 15.septembri. Vienošanās arī paredzēja ES atbalsta paketi 100 miljonu eiro apmēra.
Neraugoties uz termiņa iestāšanos, Polija 12.septembrī paziņoja, ka tā plāno pagarināt Ukrainas kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu sēklu importa aizliegumu pēc 15.septembra – “Polija neļaus Ukrainas graudiem mūs pārpludināt. Neatkarīgi no Briseles amatpersonu lēmuma, mēs neatvērsim savas robežas,” sacīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Un Polijas lauksaimniecības ministrs Roberts Teluss paziņoja, ka 12.septemrbī ir apstiprināta rezolūcija par Ukrainas importa aizlieguma pagarināšanu.
Ukrainas graudaugu un eļļas augu eksporta sektorā situācija palieka aizvien saspīlētāk, un Ukraina uz iespējamo aizlieguma pagarinājuma atbildi parāda nepalika - Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka gadījumā, ja importa aizliegumi tiks pagarināti pēc 15.septembra, Ukraina iesniegs Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) prasību pret Poliju un ES, jo ierobežojumi pārkāpj 2014.gada brīvās tirdzniecības līgumu starp Ukrainu un ES. 12.septembrī ES steidzās situācija normalizēt, atbildot Ukrainas amatpersonām, ar iespējamo īstermiņa risinājumu. Polija neplāno bloķēt Ukrainas graudu tranzītu, savukārt ES varētu apsvērt Ukrainas graudu tranzīta subsidēšanu uz Baltijas, Polijas un Vācijas ostām. Augstās loģistikas izmaksas ierobežo Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu pa sauszemi, tāpēc bieži Ukrainas graudu operatori neredz ekonomisku pamatojumu graudu tranzītam caur Poliju uz Baltijas valstīm. Baltijas valstis ir viena no alternatīvam Ukrainas lauksaimniecības reeksportam. Lietuva 11.septembrī vienojās ar ES un Poliju par tranzīta kravu veterināro un fitosanitāro inspekciju pārcelšanu no Ukrainas un Polijas robežas šķērsošanas punktiem uz Klaipēdas ostu. Šī vienošanās ievērojami atvieglos kravu pārbaudes un mazinās garās autotransporta rindas uz Ukrainas un Polijas robežas. Tomēr šāds Lietuvas lēmums ļaus uz Klaipēdu transportēt tikai 500 000 t/gadā Ukrainas lauksaimniecības produkcijas un šāds graudaugu un eļļas augu apjoms nav uzskatāms par problēmas atrisinājumu.
Tomēr 15.septembrī Eiropas komisija paziņoja par daļēju importa “vārtu atvēršanu” un papildus tirgus pasākumu ieviešanu nākošajās 30 dienās, kas regulētu importa plūsmas no Ukrainas un nepārpludinātu Eiropas tirgu ar Ukrainas izcelsmes graudaugiem – kā piemērs tika minēts speciāli izveidota Ukrainas eksporta licencēšanas sistēma. Komisija paziņoja, ka uz šādiem nosacījumiem, ir panākta vienošanās, saskaņā ar kuru 15.septembrī oficiāli beidzas spēkā esošie pasākumi, kas aizliedz Ukrainas kukurūzas, kviešu, rapšu un saulespuķu eksportu uz Bulgāriju, Ungāriju, Poliju, Rumāniju un Slovākiju, bet ne uz citām ES valstīm.
Tas nozīmē, ka Ukraina kopā ar ES nākošajās 30 dienās ieviesīs jaunus tirgus un eksporta regulēšanas pasākumus, lai kontrolētu preču eksportu un lai novērstu ES lauksaimniecības tirgus traucējumus. Puses vienojās, ka Ukrainas līdz 18.septembrim iesniegs skaidru rīcības un pasākumu ieviešanas plānu.
Tomēr, neraugoties uz Eiropas komisijas un Ukrainas sarunām, Polijas un Ungārija plāno turpināt importa aizliegumu savās valstīs – taču Bulgārijas parlaments 14.septembrī nobalsoja par Ukrainas importa ierobežojumu atcelšanu pēc 15.septembra. Uz ko ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis atbildēja ar brīdinājumu par tirgus haosu, ja ES pagaidu aizliegums netiks pagarināts līdz šī gada beigām. No iepriekš minētā varam secināt, ka Ukrainas graudaugu un eļļas augu importam aizvien ir virkne neskaidrību un atrisinājums aizvien nav atrasts. Ir daļēji uzlikti politiski uzstādījumi, kas iztur iepriekš norunāto termiņu un vienošanos kritiku. Aizvadītās nedēļas notikumu kopums Ukrainas graudu eksporta sakarā var negatīvi ietekmēt graudu tirgus cenas, jo pēdējā laikā tirgus operatori lielāku vērību pievērš politiskiem lēmumiem, un mazāk vērību pievērš reālajām graudu plūsmām.
Iepriekšējā piektdienā vēl vairāk samazinājās kviešu tirgus pieprasījums pēc Eiropas un Krievijas izcelsmes kviešiem tūlītējām piegādēm, izdarot vēl lielāku spiedienu uz cenām un graudu loģistikas punktiem – ostu graudu uzglabāšanas noliktavām un iekšzemes elevatoriem. Tomēr pieprasījums palielinājās nākotnes līgumiem, kas sāka atbalstīt cenu prēmijas Rumānijas, Bulgārijas un Francijas ostās. Francijas tirgus dalībnieki novēro salīdzinoši vāju interesi pēc savas izcelsmes kviešiem, tomēr klusībā cer uz Ķīnas tirgus pircējiem, kuri pēdējos trīs gados ir kļuvuši par Francijai interesantu eksporta tirgus kanālu. Francijas tirgus cenas 11% proteīna kviešiem piektdien palielinājās līdz 251,28 USD/t, kamēr Krievijas tirgus dalībnieki 12,5% proteīna kviešus Novorosijskā piedāvāja par 240 USD/t. Krievijas tirgus operatori turpina piedāvāt daļu no kviešu produkcijas tranzītā caur Baltijas valstīm. Starptautiskie ziņu kanāli informē, ka 13,5% proteīna kvieši uz FOB nosacījumiem Rīgā tiek piedāvāti par 261 USD/t.
Vēršam uzmanību, ka aizvadītajā nedēļa Parīzes biržā reģistrēto darījumu skats nebija sezonai atbilstošs, kas norāda uz zemu tirgus aktivitāti. Šī gada eksporta sezona nespēj uzņemt sezonai atbilstošus tirdzniecības tempus, jo importa tirgi spēj kompensēt savu patēriņu ar produkciju, ko iegādājās iepriekšējās eksporta sezonas nobeigumā. No tā var secināt, ka eksporta sezonai ir notikusi nobīde, jo krājumi nav bezgalīgi un pieprasījums tuvākajā laikā aktivizēsies. Parīzes biržas cenas aizvadītajā nedēļā Ukrainas kviešu eksporta jautājuma neskaidrību dēļ līdz nedēļas beigām bija ieņēmušas cenu pieaugošas tendences un nedēļas griezumā palielinājās no 234.75 EUR/t līdz 243.50 EUR/t jeb par 3,6%. Tomēr neskaidrie solījumi no Eiropas komisijas un Ukrainas eksporta uzstādījumi liek Parīzes biržas operatoriem reaģēt un šī nedēļa ir iesākusies ar cenu kritumu.
Eksporta sezonas nobīdes pilnā apmērā apstiprina Eiropas eksporta dati, kurus salīdzinot ar citiem gadiem ir novērojami strauji eksporta tempu kritumi. Pēdējās divās eksporta sezonās Eiropa līdz 10.septembrim bija paspējusi nosūtīt eksportā ~8M t kviešu, bet šajā sezona līdz 10.septembrim Eiropa ir eksportējusi tikai 5,84M t. Baltijas valstis 2023.gada eksporta sezonā, salīdzinot ar iepriekšējām 4 četrām sezonām, atpaliek par ~60%. Līdz 10.spetembrim Baltijas valstis kopā ir atkrāvušas 411 062 t kviešu, bet 2022., 2021., 2020. un 2019.gadā šis apjoms ir bijis aptuveni 1M t. Identisks eksporta tempa samazinājums ir Francijā, kura līdz 10.septembrim ir atkrāvusi par 60% mazāk kā iepriekšējā sezonā (1,2M t pret 3,1M t). Eiropā vienīgi Bulgārijai, Rumānijai un Polijai ir izdevies pielīdzināties iepriekšējo eksporta sezonu statistikai.
Latvijas tirgus aktualitātes
Latvijā graudu kustība ostās arī norāda uz eksporta sezonas pamatīgu nobīdi. Vēsturiski kviešu un rapšu eksporta kustības sākums bija novērojams augusta sākumā, bet šajā gadā pirmās nopietnās atkraušanas ir sākušās augusta beigās/septembra pirmajās dienās, kas norāda uz sezonas nobīdi par vienu mēnesi. No 26.augusta līdz 14.septembrim no Rīgas ostas ir atkrauti papildus 70 000 t rapši. Tas nozīmē ka no Rīgas kopā šajā sezonā ir atkrauti 94 000 t rapši. Savukārt kviešu kustība ir iesākusies augusta pēdējās dienās un līdz 14.septembrim no Rīgas ostām kuģos ir iekrautas 136 000 t kviešu. Ostas operatori norāda, ka kustība ir sakusies un apstiprina sezonas neierasto nobīdi. Rīgas ostās kviešu piegādēm no 1.sepembra līdz 18.septembrim ir palielinājies lopbarības kviešu īpatsvars gandrīz divas reizes – augusta otrajā pusē piegādāto lopbarības graudu īpatsvars sastādīja ~9% no visām piegādēm, tad septembrī īpatsvars ir pieaudzis līdz 16,5%. Pārsteidzošā kārtā starp piegādēm aizvien dominē 12,5% proteīna kvieši, kas sastāda 36,81% no visam piegādēm – tomēr šajā kvalitātes grupā ir novērojams īpatsvara kritums par 4% katrās divās nedēļās. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē dominēs lopbarības graudu īpatsvar pieaugums.
Latvijas laukos lauksaimnieki steidz iesēt ziemas kviešus, kuru sējā arī ir novērojamas laika nobīdes, salīdzinot ar citiem gadiem. Aizvadītā nedēļā ir uzskatāma par pirmo nedēļu, kuras laikā klimatiskie apstākļi visā Latvijā ir ievērojami uzlabojušies un lauku darbus netraucē nokrišņi. Aptaujājot lauksaimniekus, ir jūtams pesimisms par tirgus situāciju, kas liek pārslēgties uz lielāku taupības režīmu. Kāds cenšas ietaupīt uz augu aizsardzības līdzekļiem, savukārt kāds cits netērē līdzekļus jaunas kviešu sēklas iegādei. Tomēr laika apstākļu izmaiņas ir veicinājušas progresēt ne tikai augiem, bet arī nezālēm – tāpēc aicinām lauksaimniekus pievērst uzmanību sējumiem un nezāles censties ierobežot rudenī.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas lauksaimniecības politikā ir notikušas izmaiņas – Zemkopības ministrijā ir notikusi ministru maiņa un Didža Šmita vietā ministriju turpmāk vadīs Armands Krauze. Neraugoties uz ministru maiņu, iepriekšējā nedēļā vēl vecais ministru kabineta sastāvs budžeta pārdales rezultātā apstiprināja Zemkopības ministrijas papildus 5 miljonu finansējumu, ko novirzīt risku pārvaldībai un kredītprocentu daļējai dzēšanai. 2023.gada risku pārvaldības programmas kārtā LAD saņēma vairāk sējumu un mājlopu apdrošināšanas pieteikumus, kuriem lauksaimnieki prasīja valsts līdzfinansējumu. Ņemot vēra, ka risku pārvaldības programmas kārtā līdzekļi visiem atbalsta pretendentiem nepietika, tad ar Zemkopības ministrijas finansējuma palielinājumu šī problēma šajā sezonā tiks atrisināta.
