GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 23.augustā
Mainās kviešu tirgus prēmijas
Kviešu tirgus šajā sezonā saskarās ar kvalitātes problēmām globālos apmēros. Neviens no tirgus reģioniem nespēj lielīties ar izciliem kvalitātes rādītajiem, tomēr ražas rādītāji ir salīdzinoši augsti. Tas nozīmē, ka tirgus tiek pārpludināts ar zemas kvalitātes pārtikas kviešiem un lopbarības kvalitātes kviešiem. Tirgus paredz strauju pieprasījuma pieaugumu pēc augstas kvalitātes pārtikas kviešiem, kas vienlaicīgi liecina par prēmiju pieaugumu 13%+ proteīna kviešiem.
Augstākas kvalitātes pārtikas kviešu cenas saņem spēcīgu atbalstu no globālās kvalitātes statistikas, tomēr atbalstu mazina Krievijas tirgus politika, kas pieprasa vietējiem Krievijas operatoriem samazināt eksporta cenas 12,5% proteīna kviešiem. Krievijai tas ir vitāli nepieciešams, lai veicinātu lauksaimniecības produktu plūsmu un iedzīvinātu valūtas ieplūšanu tirgū. Tāpēc šajā nedēļā Krievijas eksporta operatori ir samazinājuši eksporta cenas vidēji par 10 USD/t, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, neskatoties, ka pieprasījums palielinās pēc Krievijas izcelsmes graudiem.
Šāds Krievijas tirgus politiskais gājiens atstāj paliekošas sekas uz citu tirgu konkurētspēju un Parīzes biržas cenām – tāpēc Rumānijas un Bulgārijas tirgus operatori ir spiesti pielīdzināt tirgus cenas, lai veicinātu preču plūsmu no savām graudu noliktavām, kas izjūt sevišķi lielu spiedienu uz uzglabāšanas jaudām. Diemžēl neviens tirgus nav tehniski un finansiāli gatavs uzņemt ilgtermiņa uzglabāšanā visus saražotos graudu apjomus 100% apmērā un realizāciju atlikt uz vēlāku periodu. Būtiski piebilst, ka Rumānijas un Bulgārijas tirgū 11% un 12,5% proteīna kviešu prēmiju starpība samazinājās, un tas norāda uz tirgus korekcijām attiecība uz kvalitātes standartiem un importa tirgu kvalitātes pielaidēm.
Lopbarības un/vai zemas pārtikas kvalitātes graudi šajā sezonā būs daudz no Eiropas, Austrālijas un Melnās jūras tirgus reģioniem. Lopbarības graudu īpatsvaru palielinās arī papildus plūsmas no Brazīlijas un ASV, neraugoties uz iepriekšējām optimistiskajām prognozēm par salīdzinoši labiem kvalitātes rādītājiem. Arī šiem reģioniem nav izdevies tikt pie izciliem kvalitātes rādītājiem kviešu un kukurūzas sējumos.
Cenu atbalstošas ziņas ienāk no Austrālijas, kur vietējā tirgū palielinās kviešu cenas, jo vietējie ražotāji ir samazinājuši piedāvājumu - Austrālijas lauksaimnieki ir izvēlējušies pieturēt saražoto preci, jo Austrālijas vidējie ražas rādītāji norāda uz strauju krājumu samazinājumu un deficītu vietējā tirgū. Šobrīd Austrālijas tirgus eksporta operatori vēlētos slēgt kviešu darījumus ar Dienvidaustrumu Āzijas importa tirgiem par 290,50 USD/t. Lai cik tas dīvaini arī nešķistu Austrālijas tirgus cenu galvenais konkurents šobrīd ir Baltijas valstis un Melnās jūras tirgus operatori, uz kuru piedāvātajām cenām balstās Āzijas importa tirgus dalībnieki un salīdzina tās ar Austrālijas piedāvātajām cenām. Āzijas tirgus aizvien izrāda lielu interesi par Austrālijas precēm, tomēr cenas starpība 10 USD/t ir būtiska atšķirība, lai pārskatītu sadarbības iespējas. Austrālijas tirgus politika nepieļauj sevišķi lielas atkāpes no cenas, jo uzskata, ka šajā eksporta sezonā ir jāaizsargā vietējā tirgus dalībnieki.
Ukrainas tirgus dati liecina par krietni labākiem kviešu ražas rādītājiem, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm. Ukrainai līdz 17.augusma ir izdevies ievākt 94% no kopējām ziemas kviešu platībām un uzrādīt vidējo kviešu ražas rādītāju 4,75 t/ha, kas ir par 13,26% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad Ukrainas lauksaimnieki vidēji ievāca 4,12 t/ha. Šajā sezonā ziemas kviešu apsētās kopējā platība bija samazināta par 7% jeb no 4,711M ha uz 4,383M ha, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr kopējā ievāktā raža ir 6,7% vairāk kā iepriekšējā gadā jeb 20,8M t. Kvalitātes rādītāji ir atšķirīgi pa reģioniem un tie ir līdzīgi kā Eiropā – reti reģioni var lepoties ar augstas kvalitātes kviešiem. Ukraina šajā sezonā var arī lielīties ar miežu ražas rādītājiem, kas ir palielinājušies no 3,51 t/ha uz 3,98 t/ha jeb par 11,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ar miežu ražas ievākšanu ir līdzīgi kā ar kviešu ražu – līdz 17.augustam ir izdevies ievākt 5,57M t miežu jeb 94% no kopējām sējplatībām. Savukārt rapšu ražas rādītāji Ukrainā ir bez sevišķi lielām izmaiņām un vidēja raža ir palikusi 2,88 t/ha, tomēr kopējā ievākta raža ir palielinājusies par gandrīz 300 000 t, jo kopējā apsētā platība pēc 17.augsuta datiem ir palielinājusies no 1,09M ha līdz 1,37M ha, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Iepriekšējos pārskatos jau esam minējuši, ka Ukrainas apsētās sējplatības aizvien tiek precizētas, jo ne visi lauksaimnieki ir deklarējuši savas platības.
No visa iepriekš rakstīta jāsecina, ka graudu tirgus aizvien turpina kārtoties un viennozīmīga virziena aizvien vēl nav. Ir salīdzinoši daudz cenu atbalstoši faktori, kas rada cerību, ka tirgus cenas tuvākajā laikā varētu palielināties. Un tomēr ir neparedzamie tirgus faktori, kas var ietekmēt ~50M t kviešu eksporta tirgu – runa ir par Krievijas un Ukrainas tirgus politiskajiem uzstādījumiem attiecībā uz cenu veidošanās mehānismiem, Krievijas nodokļu politiku, Melnās jūras pagaidu pārtikas koridora izveide un visu pārējo, kas saistās ar šā brīža pasaules karsto punktu. Līdz ar to kviešu tirgus cenas Parīzes birža jau vairākas nedēļas no vietas ir ieņēmušas nemainīgas galvenās pozīcijas un vidējā kviešu cena decembra tirdzniecības sesijai svārstās ap 240 EUR/t. Aizvadītajā nedēļā kviešu cena nedēļas ietvaros samazinājās no 246,00 EUR/t līdz 242,75 EUR/t, tomēr nedēļas augstākā cena sasniedza 247,25 EUR/t.
Latvijas tirgū lauksaimnieki tuvojas ziemas kviešu ražas ievākšanas beigām un vidējie kvalitātes rādītāji nav teicami. Ilglaicīgās lietavas ir ietekmējušas krišanas skaitļa rādītājus tie ir nokritušies līdz pat 180 s, kas nozīmē, ka pat augts proteīna saturoši kvieši tiks kvalificēti kā lopbarība. Baltijas tirgū ir novērojamas prēmiju izmaiņas, par kurām runājām arī iepriekšējos graudu tirgus pārskatos. Šobrīd prēmijas strauji samazinās zemākas kvalitātes pārtikas kviešiem un lopbarības kviešiem, savukārt augstas kvalitātes kviešiem prēmijas palielinās. Tuvākajā laikā ir saredzamas arī noliktavu problēmas, jo ražas ievākšanas un noliktavu piepildīšanas tempi nesakrīt graudu eksporta tempiem. Aizvadītajā nedēļā bija arī dzirdamas problēmas Latvijas iekšējās noliktavās ar graudu pieņemšanu, jo pirmapstrādes jaudas nespēja apkalpotu lauksaimnieku plūsmu. Paredzams ka noliktavu problēma tuvākajā nākotnē palielināsies.
Baltijas valstu ostās par lopbarības kviešiem pircēji piedāvā -32.50 EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem -3.50 EUR/t un par 14% proteīna kviešiem tiek piedāvāts +22.50 EUR/t uz FOB nosacījumiem. Vēršam uzmanību, ka FOB cenas no cenām osta atšķiras līdz 8 EUR/t.
