GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 28.novembrī
Kviešu tirgus kustība Latvijā un Baltijā
Latvijas ostas 2023.gadā ir palielinājušas graudu pārkraušanas apjomus par 14%, tomēr kopējais visu pārkrauto preču apjoms ir samazinājies par 16,9%. Kopējo pārkrauto kravu samazinājumu Satiksmes ministrija skaidro ar ieviesto sankciju politiku, kas ir liegusi Krievijas ogļu un naftas produktu saņemšanu un pārkraušanu. Pēc Satiksmes ministrijas datiem Latvijas dzelzceļa kravu apgrozījums 2023.gadā krities par 28,9%. Ogļu tranzīts Latvijā līdz šim ir sasniedzis 2M t apgrozījumu, kas ir par 63% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad Latvija pārkrāva 5,5M t. Savukārt graudu piegādes pa dzelzceļu ir palielinājušās par 32%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Rīgas ostas pārkraušanas vietās graudu apgrozījums 2023.gadā ir pieaudzis par 26,3%, bet ogļu un naftas produktu plūsmas samazinājās. Kopējā preču pārkraušana Rīgas ostā 2023.gada no janvāra līdz oktobrim ir sasniegusi 15,7M t. Arī Ventspilī ogļu un naftas produktu apgrozījums šajā gadā ir samazinājies, bet pārkrauto graudu apjoms ir pieaudzis par 14,5%. Kopējā Ventspils ostas preču apgrozība 2023.gadā ir sasniedzis 9,1M t. Un Liepāja graudu pārkraušanas apjomi ir palielinājušies par 15.2%.
No Satiksmes ministrijas statistikas datiem varam secināt, ka graudaugu pārkraušanas tempu kāpums Latvijas ostās par 14% ir balstīts uz Ukrainas un Krievijas graudaugu kravu apkalpošanas pieauguma rēķina. Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka šajā gada ir samazinājusies Baltijas valstu vidējā graudaugu raža par ~10% - tas nozīmē, ka Ukrainas un Krievijas pārkrautie graudu apjomi ir lielāki par teorētisko statistiku un 14% var pārvērsties par 24%.
Šobrīd Baltijas valstu tirgū vairs nav noslēpums, ka Krievijas kviešu pārvadātāji un pārdevēji ir palielinājuši sūtījumus caur Latvijas ostām. Pēc starptautiski noslēgto darījumu statistikas ir redzams, ka Krievijas graudaugu pārkraušana tuvākajā nākotnē Latvijā tiek koncentrēta uz 2024.gada februāra/marta kravu sūtījumiem. Fakts apliecina, ka graudu plūsmas caur Latvijas ostām nemazināsies un iespējams pat palielināsies. Pārkrauto graudu apjoms var ietekmēt Baltijas tirgus cenas, ja Krievijas produkcija starptautiskajā arēnā tiks tirgota par zemākām cenām, ar kurām vietējā produkcija tiks izkonkurēta.
Francijas tirgus izmaiņas
Francija ir atteikusies no dalības vairākos starptautiskos iepirkumos, jo eksporta uzņēmumu iepirkuma cena nav konkurēt spējīgas ar citiem tirgus dalībniekiem. Francijā aizvadītās nedēļas beigās bija novērojams kviešu tirdzniecības prēmiju kritums, kas izskaidrojams ar starptautisko konkursu cenām un ar ievērojamām pārmaiņām tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu, jo Ķīna lielajos kviešu iepirkumos tomēr ir devusi priekšroku ASV un Austrālijai. Austrālija šajā sakara nav liels pārsteigums, jo Ķīna Austrālijas kviešus bija rezervējusi avansā, bet ASV ir izdevies atrast izdevīgākus graudu loģistikas risinājumus, kas Francija nebija pa spēkam, lai iedotu konkurētspējīgu piedāvājumu.
Novembra provizoriskie dati liecina, ka tikai pieci ar kviešiem uzkrauti kuģi gaida izpeldēšanu no visām Francijas ostām ar kopējos apjomu ~ 74 100 t. Novembrī Francija ir eksportējusi tikai 188 250 t kviešu uz Ķīnu, salīdzinot ar 475 700 tonnu oktobrī – samazinājums par 60%. Un līdz šim šajā tirdzniecības gadā no Francijas ir nosūtīti 2,18 miljoni tonnu kviešu jeb par 70% mazāk kā pēdējos piecos gados līdzīgā laika periodā. Francijas eksportētajiem kravu nosūtīšana ir pārcēlusies no decembra – janvāra uz 2024.gada martu. Dažas kuģu partijas vēl tiks nosūtītas decembrī, par kuram Francijas operatoriem izdevās vienoties septembrī, taču turpmākā tirdzniecība ir ierobežota. Francija ilgu laiku nopūlējās, lai nostiprinātu kviešu tirdzniecības attiecības ar Ķīnu – tomēr šajā sezonā tirgus plūsmas ir ievērojami pamainījušās un Francijas viens no pēdējiem tirdzniecības cerību “salmiņiem” ir neveiksmīgs. Šāds pavērsies uzliek papildus slodzi Francijas ostas noliktavām un šī iemesla dēļ eksportētāji ir spiesti samazināt tirdzniecības prēmijas. Vai Francijai izdosies atrast jaunus tirdzniecības partnerus un vai Francijas lauksaimnieki būs gatavi piekāpties tirgus cenu spiedienam, lai atbrīvotos no krājumiem – šī iespējams būs tuvākā laika aktualitāte, kas ietekmēs Parīzes biržas tendences.
Francijas tirgus izmaiņas var likt lauksaimniekiem reaģēt un izdarīt spiedienu uz Francijas un ES politiķiem, jo tieši Francijas lauksaimnieki līdz šim ir izrādījuši lielāko nepatiku saražoto preču realizācijai par aktuālajām tirgus cenām. Līdzīga lauksaimnieku reakcija uz zemo tirgus cenu līmeni ir novērojama Kanādā, kur eksporta tempi samazinās tieši lauksaimnieku tirdzniecības nevēlēšanās dēļ – desmit dienu laikā tirdzniecība netipiski sezonai ir samazinājusies par 16%. Parasti šajā laika periodā tirdzniecība ir stabila vai ar pieaugošu tendenci.
Krievijas nākotnes kviešu ražas prognozes
Iepriekšējā graudu tirgus pārskatā informējām, ka šajā sezonā paredzams Francijas ziemas kviešu ražas samazinājums, kas saistīts ar sliktajiem laika apstākļiem ziemas kviešu sējas laikā. Daba tukšu vietu neatstāj un Francijas analītiķi ziņo, ka Krievijas lauksaimniekiem ir izdevies laicīgi iesēt un nedaudz palielināt ziemas kviešu kopējās sējplatības. Turklāt rudens apstākļi ziemas kviešu veģetācijai ir bijuši vairāk kā izcili un 2024.gada raža varētu sasniegt 65,8M t. Kopējais Krievijas kviešu (ziemas un vasaras) apjoms 2024.gada sezonā varētu svārstīties no 85,5M t līdz 94,5M t. Šādi skaitļi varētu gāzt visus iepriekšējos Krievijas ražas rekordus. Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj iegūt augsnes mitruma un temperatūras datus ar satelīta palīdzību un visos Krievijas kviešu audzēšanas apgabalos šie apstākļi nav izcili. Krasnodarā ir zemāks augsnes virskārtas mitrums un augstāka gaisa temperatūra rudenī nav veicinājusi optimālu augsnes mitruma saglabāšanos pirms ziemas atnākšanas. Stavropolei klājies vēl sliktāk, jo ziemājiem ir bijis jāsadzīvo ar salīdzinoši sausiem laika apstākļiem veģetācijas izejas pozīcijās – sējumi izskatās salīdzinoši neveselīgi. Abi šie apgabali ir nozīmīgi Krievijas kviešu tirgū un priekšā ir vēl visa ziema, kas var ienest ražas potenciāla korekcijas.
Krievijas izejas pozīcijas nākošajai sezonai izskatās salīdzinoši līdzīgas 2022./2023.gada eksporta sezonai. Un pēc šā brīža aplēsām izskatās, ka Krievija nākošajā sezonā atkal “iestūrēs” ar kopējos graudu krājumu virs 100M t. Šis fakts nav labs Eiropas eksportētajiem, jo pastāv liela varbūtība, ka pavasarī sekos līdzīga papildus eksporta kvotas izlaide, kāda tā bija šā gada pavasarī. Tomēr jāņem vērā, ka šobrīd šo faktu apgāž Krievijas kviešu kvalitātes problēmas – starptautiskā arēnā nevienu neinteresēs lopbarības graudu kvalitāte, ja pieprasījums būs pēc pārtikas kvalitātes.
Polijas – Ukrainas robežpunktu blokādes
Polija aizvadītajā nedēļa, neraugoties uz iepriekšējiem solījumiem, bloķēja trīs Polijas – Ukrainas robežpunktus, veidojot auto transporta blokādes caur tiem. Polijas importa aizliegums nav atcelts, bet Polija solīja nelikt šķēršļus Ukrainas lauksaimniecības preču tranzītam caur Poliju. Izskatās, ka Polijas uzstādījumi ir mainījušies un Ukrainai atkal būs jāmeklē jaunas alternatīvas preču kustībai no valsts. Šīs blokādes šobrīd galvenokārt ietekmē Ukrainas eļļas augu eksportu caur Poliju. Gandrīz 7600 t sojas pupiņu eļļas un 7400 t sojas pupu spraukumu oktobrī tika eksportēti ar kravas automašīnām caur kontrolpunktiem uz Ukrainas un Polijas robežas, liecina Ukrainas muitas dati. Tas veido 34% no kopējā sojas pupiņu produktu eksport. Līdzīga situācija veidojas ar saules puķu sēkliņām un to produktiem. Šī ir ievērojama proporcija, kas liecina, ka tagad katram trešajam sojas pupiņu un saules puķu tirgotājam ir jāmeklē citi tirdzniecības ceļi un šīm precēm veidosies loģistikas sastrēgumi.
Mazāks stress veidojas ar rapšiem, kuru eksporta proporcija pa autoceļiem caur Polijas un Ukrainas robežpunktiem sastāda 8% un oktobrī Ukraina ir eksportējusi tikai 3000 t rapšu un 7000 t rapšu eļļas. Ukrainas rapša sēklu, kā arī tās blakusproduktu eksports tuvākajos mēnešos, visticamāk nepalielināsies, jo lielākā daļa krājumu jau ir eksportēti uz galamērķiem.
Francijas tirgus izmaiņas aizvadītajā nedēļa atstāja ietekmi uz Parīzes biržas cenām, kuras nedēļas izskaņā un šīs nedēļas sākumā samazinājās. Decembra indekss vairs tirdzniecībā nav aktuāls, jo fiziskā tirgus tirdzniecības sesija ir noslēgusies un līdz 1.decembrim tiks izbeigti virtuālie darījumi vai darījumu par kuriem tirdzniecības partneri ir atsevišķi vienojušie. Fiziskais tirgus ir nofokusējies uz Marta un Maija tirdzniecības sesijām un pēc aktivitātes birža ir redzams, ka lielāka aktivitāte veidojas darījumiem, kas tuvāki Maijam, jo pieprasīto un piedāvāto līgumu skaits šim biržas indeksam ir lielāks nekā Marta līgumiem.
Latvijā ir atlikušas pēdējās dienas, kad lauksaimniekiem ir iespēja apdrošināt savus sējumus uz nepārziemošanas riskiem. Šajā sezonā apdrošināšanas sabiedrības izjūt apdrošināšanas tirgus kritumu, kas izskaidrojams ar naudas trūkumu nozarē un lauksaimnieku nevēlēšanos ieguldīt trūkstošos naudas līdzekļus vai uzņemties papildus finanšu saistības, lai apdrošinātu sējumus.