Kvalitates problēmas un pirmās sekas

Eiropas un Melnās jūras kviešu tirgos nostiprinās fakts par augstas kvalitātes pārtikas kviešu trūkumu un samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Kviešu tirgus saņem papildus atbalstu par augstas kvalitātes kviešiem, uz kā pamata strauji palielinās prēmiju starpība starp lopbarības un augstas pārtikas kvalitātes kviešiem.

Aizvadītās nedēļas beigās samazinājās pārtikas kviešu piegādes plūsmas uz Rumānijas un Bulgārijas ostām, bet pieprasījums pēc pārtikas kvalitātes kviešiem nesamazinājās, kas veicināja loģisku tirgus reakciju un prēmiju distances palielināšanos starp lopbarības un pārtikas kvalitātes kviešiem. Turklāt prēmiju distance palielinājās ne tikai starp lopbarības un 12,5% proteīna kviešiem,  bet arī starp lopbarības un 11,5% proteīna kviešiem. Šis ir pirmais signāls par importa tirgu gatavību piekāpties uz pārtikas kviešu proteīna uzstādījumiem un samazināt to no 12,5% līdz 11,5%. Šī sezona Eiropas un Melnās jūras tirgus reģionos neuzrāda nozīmīgus augstas pārtikas kvalitātes kviešu apjomus un kvalitātes rādītāji ir raibi kā “dzeņa vēders” – tas nozīmē, ka korekcijas attiecībā uz kvalitātes standartiem varētu notikt arī turpmāk 2023./2024.gada eksporta sezonas laikā.

Attiecībā uz prēmiju maiņu ir novērojama līdzīga situācija arī Baltijas jūras tirgū, kur pircēji par lopbarības kvalitātes kviešiem prēmijas ir strauji samazinājuši līdz (-32,50) EUR/t uz FOB nosacījumiem, bet par 14% kviešiem pircēji ir gatavi piemaksāt (+34,00) EUR/t uz FOB nosacījumiem, savukārt par 12,5% proteīna kviešiem pircēji ir gatavi runāt par Parīzes biržas līgumu cenu jeb (+/-0) EUR/t uz FOB nosacījumiem. (Cenas starpība starp FOB cenu un cenu ar piegādi līdz ostai atšķiras par 6 līdz 7 EUR/t.)

Atgriežoties pie Eiropas un Melnās jūras tirgus, 31.augustā Ukraina oficiāli paziņoja par ziemas kviešu ražas ievākšanas pabeigšanu. Ukrainai šajā sezonā ir izdevies ievākt 22,1M t kviešu, kas ir par 1% vairāk kā prognozēja Ukrainas lauksaimniecības ministrija. Ziņojumā ministrija norāda, ka ražas palielinājums ir saistīts ar zemākiem proteīna rādītajiem. AgroPlatformai aizvadītajā nedēļā bija iespēja nointervēt Ukrainas eksporta tirgus dalībnieku, kurš apstiprināja, ka augstas kvalitātes pārtikas kvieši no Ukrainas šajā gadā būs nedaudz vai iespējams pat nemaz, jo lauksaimnieki minerālmēslus savos sējumos nav izmantojuši gandrīz nevienā Ukrainas reģionā. Ukrainas vidējie kviešu kvalitātes rādītāji atbilst pārtikas kviešu kvalitātei, izņemot proteīna rādītāji – līdz ar to Ukrainā šajā sezonā būs ļoti daudz lopbarības kvalitātes kvieši. Ukrainas graudu eksporta plūsma šobrīd esot ļoti lēna un preču piegādes uz Baltijas valstīm kavē Polijas robežpunkti, kuros vienas dienas laikā tiek apkalpotas desmit reizes mazāk mašīnu, salīdzinot ar situāciju pirms diviem mēnešiem. Ukrainas graudu eksportētājs neslēpa, ka vietējā tirgū kvieši tiek iepirkti vidēji par 110 līdz 120 EUR/t un transports līdz Latvija sastāda 80 līdz 90 EUR/t.

Atgriežoties par pārtikas kviešu tirgus un importa tirgiem, kuriem pārtikas kvalitāte ir vitāli svarīga, tad tirgus dalībnieki meklē citus iepirkuma kanālus un šobrīd viens no tādiem kanāliem veidojas Kanādā, kur tiek piedāvāti 13,5% proteīna kvieši ar gala mērķi Āzijas tirgus. Šobrīd ASV, Melnās jūras un arī Austrālijas tirgus dalībnieki šādu kviešu kvalitāti nespēj nodrošināt.

Tirgū sāk “iekustēties” pieprasījums un lielākie importa tirgi sāk izsludināt iepirkumus. Aizvadītājā nedēļā iepirkumu izsludināja Ēģipte, kurā piedalījās 15 dažādi starptautiski tirgus dalībnieki. Iepirkumā virsroku ņēma operatori no Krievijas, kuriem izdevās tikt pie 2/3 no noslēgtajiem līgumiem. Tomēr konkurss tika apturēts un tas izpildījās tikai daļēji, jo no plānotajām 2,7M t tika iegādātas tikai 1,1M t kviešu. Svarīgi piebilst, ka iepriekšējā gadā Ēģipte augusta pēdējā nedēļā iegādājās 2,7M t kviešu jeb par 63% vairāk kā aizvadītajās nedēļas konkursā. Ēģiptes iepirkumā pirmo reizi kopš 2022.gada jūlija piedalījās arī Francijas operatori, tomēr interese no Francijas piegādātājiem bija neliela, kas norāda, ka tirgus dalībnieki (lauksaimnieki un kooperatīvi) nav gatavi piekāpties Krievijas uzstādītajam cenu līmenim.

Šobrīd rodas tikai viens jautājums – ja reiz konkursos virsroku gūst Krievijas tirgus operatori un piegādes tiek plānotas pa Melno jūru, tad kā Krievijas tirgus dalībnieki garantēs transporta kuģu drošību Melnajā jūrā, un kā uz to reaģēs Ukrainas aizsardzības spēki?! Iepriekš jau rakstījām, ka Ukraina un Krievija apmainījās ar līdzvērtīgām “laipnības frāzēm” – abas no pusēm paziņoja, ka jebkurš kuģis, kas pārvietosies Melnajā jūrā tiks uzskatīts par militāru objektu, un katra no pusēm uz to reaģēs pēc piederības.

No iepriekš minētā jāsecina, ka eksporta sezona ir un būs sarežģīta visiem tirgus iesaistītajiem dalībniekiem visos tirgus reģionos. Kāds iespējams būs gatavs palielināt prēmijas, lai tiktu pie pārtikas kviešiem, bet piedāvājums nespēs apmierināt kvalitātes prasības. Kāds būs gatavs piekāpties kvalitātes standartiem, bet piedāvājums nebūs gatavs piekāpties cenu līmenim, ko par to piedāvās pircēji. Tirgus iesaistītās puses – piedāvājums un pieprasījums viens otru pārbaudīs uz pacietību, bet vai ar to pietiks, lai tirgus cenas mainītos!?

Pēdējā laika notikumi norāda uz tirgus dalībnieku nogurumu un/vai vienaldzību, un tirgus dalībnieki nereaģē uz notikumiem, kuri dažus mēnešu atpakaļ izraisīja paniku un cenu svārstības tirgū. Iepriekšējā nedēļas nogalē okupanti veica vairākus uzbrukuma viļņus pa Ukrainas ostām un stratēģiskām lauksaimniecības noliktavām vai objektiem. Dažus mēnešus atpakaļ mēs novērotu krasas cenu kāpumus Parīzes un Čikāgas birža, bet šajā nedēļā un aizvadītajā nedēļā uz līdzīgiem uzbrukumiem tirgus reakcija bija negatīva vai labākajā gadījuma pielīdzināma nullei.

Tirgus cenu likumsakarības

Parīzes biržas cenas kviešu decembra līgumiem iepriekšējā nedēļā pārvarēja 240 EUR/t robežu un samazinājās no 241.50 EUR/t līdz 235.00 EUR/t, neskatoties uz visiem tirgus atbalstošajiem notikumiem. Salīdzinot iepriekšēja gada cenu grafikus ir ieraugāmas salīdzinoši līdzīgas tendences. Iepriekšējā gadā līdz septembra sākumam bija novērojam tirgus cenu stagnācija un lejupslīde, kas sakrīt ar šā gada cenu tendencēm. Jācer, ka tirgus aktivitāte palielināsies un pieprasījums sapratīs, ka piedāvājumam ir nepieciešamas augstāks cenu līmenis, lai piegādes būtu iespējams nodrošināt arī nākotnē un cenu grafiks līdzīgi kā pērn sāks kāpt uz augšu.

Līdzīga situācija veidojas ar rapšu cenām, kuru tendencēs ir ieraugāmas likumsakarības ar iepriekšējo gadu, kad 2022.gada novembra līgumu cena līdz 20.septembrim sasniedza sezonas zemāko punktu un tad mēreni sāka palielināties. Šobrīd situācija ir līdzīga – cenas ir nemainīgas jeb stabili neapmierinošas pārdevējiem. Līdzīgi kā kviešu gadījumā - jācer, ka 2022.gada tendences atkārtosies un rapšu ražotajiem būs iespēja ieraudzīt līdzīgas likumsakarības. Aizvadītajā nedēļā rapšu nebūtiski palielinājās no 472,75 EUR/t līdz 473,50 EUR/t jeb par 0,16%.

Latvijā lauksaimnieki cīnās ar ilglaicīgo lietavu sekām, kurām šajā nedēļā sinoptiķi sola pārtraukumu uz brīdi. Iepriekšējā graudu tirgus pārskatā aplūkojām vidējo nokrišņu daudzumu līdz jūlija beigām un solījām, ka augusta mēnesis nesīs korekcijas un iespējams kāds no rekordiem tiks gāzts. Augusta mēnesī Latvijā vidējais nokrišņu daudzums atbilst 144,7 mm. Tas nozīmē, ka šogad līdz augusta beigām Latvijā vidēji ir reģistrēti 453,3 mm nokrišņu. Šī gada augusta mēnesis ir kļuvis par slapjāko augustu pēdējo 13.gadu laikā un 4.mitrakais novērojamu vēsturē.  Lauki visā Latvijā ir pielijuši un ziemas kviešu sējai tie vēl nav piemēroti, un tas ir papildus stress Latvijas lauksaimniekiem.