GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 3.oktobrī
Kviešu tirgus aktualitātes
Aizvadītajā nedēļā globālā kviešu tirgū nav noticis neviens vērā ņemams notikums vai tirgus izmaiņa, kas spētu kardināli ietekmēt kviešu tirgus virzību. Tomēr nedēļas laikā ievāktā informācija var noderēt tirgotājiem, lai ieraudzītu iespējamās nākotnes tirgus virzības.
27.spetembrī noslēdzās Ēģiptes valsts graudu pircēja GASC kviešu iepirkuma konkurss, kura piedalījās 16 dažādi eksporta uzņēmumi un GASC kopā saņēma 35 dažādus piedāvājumus, kuru cenu amplitūda svārstījās no 239.00 USD/t līdz 270.00 USD/t uz FOB nosacījumiem. Šajā konkursā virsroku guva Eiropas operatori, kuri veiks piegādes no 10.novembra līdz 30.novembrim ar kopējo apjomu 170 000 t. GASC iegādājās 120 000 t no Rumānijas un 50 000 t no Bulgārijas eksporta uzņēmumiem. Šobrīd tikai daļēji ir zināms, ka Rumānijas kviešiem būs Ukrainas izcelsme. Šis ir viens no pirmajiem konkursiem, kurā Krievijas eksportētāji palika aiz strīpas. Aizvadītajā nedēļā jau AgroPlatforma ziņoja, ka Krievijas valdība noteikusi minimālo eksporta cenu 270 USD/t uz FOB nosacījumiem. Šādu cenu Krievijas operatori GASC konkursā sākotnēji piedāvāja, bet vēlāk cena tika samazināta līdz 260 USD/t. Tomēr konkursa uzvarētāji (Cargill, Viterra, Buildcom) piedāvāja vēl par 5 USD/t zemāku cenu - 255 USD/t. Šī konkursa rezultāti norāda uz Krievijas cenu zemāko robežu, ko pārdevēji nevēlas pārkāpt un kurai tuvākajā laikā vajadzētu parādīties Parīzes biržas reģistros.
Svarīgs un vēra ņemams fakts, ka Krievijas izcelsmes kvieši šajā gadā nevar lepoties ar labiem kvalitātes rādītājiem un šobrīd importa tirgiem ir lielas šaubas vai Krievijas eksportam paredzētās 35M t kviešu būs atbilstošas importa standartiem. Par kvalitātes problēmām AgroPlatforma ziņoja jau jūlijā, jo laika apstākļi Krievijas galvenajos audzēšanas apgabalos nebija labvēlīgi un pastāvēja lielas risks, ka graudiem nebūs importam nepieciešamā tilpummasas. Šobrīd prognozes ir pārvērtušās realitātē un Krievijas operatoriem ir smagi jānopūlas, lai savāktu eksportam nepieciešamos apjomus nākotnes solītajām piegādēm. Un tilpummasas problēma nav vienīgā Krievijas problēma – ir lielas platības, no kurām lauksaimniekiem nav izdevies ievākt ražu savlaicīgi un šajās graudu partijās ir novērojama krišanas skaitļa un sadīgušu graudu problēmas. Tas nozīmē, ka nākotnē palielinās iespēja, ka iepirkuma konkursos Krievijas eksporta operatori tehniski nevarēs izpildīt kvalitātes prasības un iepirkumos nepiedalīsies vai tiks izslēgto no tiem. Pie šāda scenārija pārtikas kviešu piedāvājums samazināsies vēl vairāk un tas stimulēs un atbalstīs iepirkuma prēmiju pieaugumu.
Eksporta tempi Eiropā
Eiropas lielākā kviešu audzētāja un eksportētāja – Francija aizvadītajā nedēļā koncentrējās uz vairākiem kviešu darījumiem ar Ķīnu. Nedēļas sakumā bija novērojama kviešu tirdzniecības aktivitāte, kas nedēļas beigas samazinājās, jo Ķīna mainīja fokusu no kviešiem uz miežiem. Pastāvīga kuģu plūsma, kas ieradās, lai vestu miežus uz Ķīnu, uzturēja vietējo miežu tirgus plūsmu, kas vienlaicīgi stimulēja iekšzemes miežu tirdzniecību starp kooperatīviem un ostām. Kviešu eksports Francijā aizvien nespēj uzņemt apgriezienus un tas uzliek papildus slodzi uz ostas noliktavām, kuras sāk iedegt sarkano gaismu kviešu ienākošajai plūsmai. Francijas kviešu tirgus operatori neoficiāli ziņo, ka tiem ir izdevies vienoties par 20 Panamax izmēra kuģu nosūtīšanu uz Ķīnu no oktobra līdz decembrim, taču oficiālā informācija par kuģu tuvošanos Francijas ostām neuzrādās. Francija līdz 24.spetmebrim ir uzrādījusi zemākos eksporta tempus pēdējo desmit gadu laikā, nosūtot eksportā tikai 1 256 860 t kviešu, kas ir par 66% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad Francija jau bija eksportējusi 3 650 000 t kviešu. Šis ir vēl viens apliecinājums, ka 2023./2024.gada eksporta sezona nav uzņēmusi apgriezienus un galvenā Eiropas eksportētāja savu dalību tirdzniecībā vēl aktīvi nav iesākusi.
Francijas lauksaimniekiem (līdzīgi kā mūsu reģiona lauksaimniekiem) zūd jebkādas motivācijas tirdzniecībai par šodienas Parīzes biržas cenām. Tirgus dalībnieki aizvien cenšas nomērīt, kurš būs izturīgāks – pārdevējs vai pircējs. Kurš piekāpsies tirgus spiedienam!? Šodien pārdevēju izturība lielā mērā ir saistīta ar naudas plūsmas jautājumiem. Vai lauksaimnieki var atļauties nogaidīt un izdarīt spiedienu no piedāvājuma puses, izraisot deficīta pazīmes!?
Eiropā iepriekšējā gada eksporta standartus izdodas pārspēt tikai Polijai, Rumānijai un Bulgārijai. Polija līdz 24.spetembrim ir palielinājusi eksport tempus par 37% no 851 296 t līdz 1 353 738 t. Aizvadītajā sezonā Polijas eksporta tempu kāpums bija izskaidrojams ar Ukrainas kviešu ienākošo plūsmu, bet šajā sezonā Polija Ukrainas graudiem ir uzlikusi importa liegumu. Iespējams Polija šodien palielina eksporta jaudas uz vietējā tirgus rēķina, lai atbrīvotu glabāšanas jaudas un vēlāk importētu kviešus no Ukrainas vietējam patēriņam par krietni izdevīgākām cenām. Rumānijas un Bulgārijas kviešu eksporta tempi ir palielinājušies, bet palielinājums nav tik izteikts – Rumānijā eksports palielinājies par 19,4%, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, un Bulgārijā eksports palielinājies par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. Jāņem vērā fakts, ka no Rumānijas un Bulgārijas ostām tiek arī atbalstīts Ukrainas kviešu eksports.
Graudaugu kustība Baltijas valstīs
Baltijas valstu eksports līdz 24.septembrim atpaliek no iepriekšēja gada par 43%. Līdz septembra beigām Baltijas valstis ir eksportējušas 835 342 t kviešu un tas ir par 687 359 t mazāk kā iepriekšējā gadā. Eksporta sezonas nobīde ir skaidri novērojama arī Baltijas valstu ostās un tas nozīmē, ka Baltijas kviešu tirgū arī iezīmējas naudas plūsmas nobīde. Rīgas ostas termināli septembrī ir nosūtījuši 300 600 t graudaugu un rapšu (160 000 t kvieši un 74 000 t rapši, un 66600 citi graudaugi, citi eļļas augi un pākšaugi), no kuriem 82 000 t ir tranzīta prece, 27 600 ir Baltijas un tranzīta kopējs preču projekts un 191 000 t graudaugu un rapšu ir ar Baltijas valstu izcelsmi. No 191 000 t ~70% ir kvieši, 24% rapši un atlikušais ir zirņi, auzas un lauka pupas. Savukārt no tranzīta kravām (82 000 t) lielāko īpatsvaru sastāda kvieši ar 33% jeb 27 000 t un pārējās kravas ir ar vēsturisku preču sortimentu – rapšu rauši, cukurbiešu graizījumi, saulespuķu sēnalu granulas, saules puķu sēklu granulas un sēklas, sojas rauši. Tas nozīmē, ka tranzīts no Ukrainas vai Krievijas ar kviešiem vai rapšiem ir sekojošos apjomos – kvieši ~9%, rapši ~6% no kopējā nosūtītā preču apjoma. Ja sākotnējie cipari norāda uz tranzītu ~30% apmērā no kopējā apjoma, tad, aplūkojot nosūtīto preču sortimentu dziļāk, tas šobrīd neuzrāda nenormālas kviešu vai rapšu plūsmas caur Rīgas ostu.
Saules puķu un sojas pupiņu ražas ievākšana Ukrainā
Līdz 29.septembrim Ukrainai jau ir izdevies ievākt 43% no saules puķu ražas no 5,06 miljonu ha, uzrādot aizvien krietni labākus ražas rādītājus, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vidējā raža ir sasniegusi 2,29 t/ha, salīdzinot ar 1,92 t/ha aizvadītajā sezonā. Sojas pupiņu ražas ievākšanas rezultāti, līdzīgi kā saules puķu sēkliņu ražas, uzrāda labākus ražas rādītājus – līdz 29.septembrim Ukrainai ir izdevies ievākt ražu no 48% stādījumu un uzrādīt 2,56 t/ha vidējo ražību, kas ir par 8,2% vairāk kā iepriekšējā sezonā. Iepriekšējā nedēļā ukraiņiem ir iedevies kāpināt kukurūzas ražas ievākšanas tempus ievācot 793 200 t, kas ir par 80% vairāk, salīdzinot ar ražas ievākšanas tempiem iepriekšējā sezonā. Kopēja kukurūzas platība šajā sezonā ir samazinājusies no 4,12 miljoniem ha uz 4,06 miljoniem ha, bet vidējā ražība līdz šim ir palielinājusies no 4,49 t/ha līdz 5,42 t/ha jeb par 17%.
Biržas cenu svārstības
Kviešu cenas Parīzes birža aizvadītajā nedēļā saglabājas nemainīgas un nedēļas griezumā cena samazinājās par 0,50 EUR/t no 235,25 EUR/t uz 234,75 EUR/t. Cena līdzīgi kā vienu nedēļu iepriekš nosvārstījās, sasniedzot arī pēdējā laika augstāko atzīmi 242,50 EUR/t. Biržā ir lieliski redzams, ka, mazinoties piedāvājumam, cena tūlītēji tiek atbalstīta un tā sāk palielināties, bet tik līdz pircēji sasniedz šā brīža cenu maksimumu, tā cena atkal sāk samazināties, jo pircējiem zūd interese pārkāpt cenu robežu.
Rapšu tirgus cenas līdzīgi kā kviešu cenas svārstās nemainīgā amplitūdā un redzot kopējos rapšu eksporta apjomus Rīgas ostā var izdarīt secinājumus, ka apmēram 50% no Latvijas rapšu produkcijas ir atradusi savu eksporta gala mērķi. Šobrīd labākā rapšu prēmija par 40% eļļas saturošajiem rapšiem tiek dota Rīgas ostā, kur pircējs piedāvā (-20) EUR/t pie Parīzes biržas novembra līgumu cenas. Rapšu cena Parīzes birža novembra līgumiem aizvadītajā nedēļā samazinājās no 446,50 EUR/t līdz 442,50 jeb par 0.9%.