GRAUDU TIRGUS APSKATS 2023.gada 18.jūlijā
Pārtraukts Melnās jūras pārtikas koridora līgums
Aizvadītajās nedēļās aktuālākā tēma graudaugu un eļļas augu tirgū bija Melnās jūras pārtikas koridora līguma liktenis, kurš uz nezināmu laiku vakar 17.jūlijā tika pārtraukts no Krievijas puses. Par Melnās jūras koridoru līdz 17.jūlijam izskanēja dažādas spekulācijas no iesaistītajām pusēm – Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vairākkārt pārliecināti informēja, ka darīs visu, lai līgums pēc 17.jūlija tiktu pagarināts uz nenoteiktu laiku un ka viņa rīcībā esot jau solījumi no Krievijas par līguma pagarinājumu. Erdogāns pat atļāvās izteikt draudus Krievijas virzienā par Turcijas armijas iesaistīšanos, ja Krievija vai tās militārie spēki atļausies traucēt kuģu kustību Melnajā jūrā ar Ukrainas lauksaimniecības produktiem. Savukārt ANO atļāvās publiski izteikt piedāvājumu, kurā Krievijas banka “Rosseļhozbank” atgūtu SWIFT piekļuves apmaiņā pret līguma pagarinājumu. Krievijai ar solījumiem un sarunām nepietika un 17.jūlijā Krievijas ārlietu ministrs informēja Ukrainu, ANO un Turciju par izstāšanos no līguma.
Tas nozīmē, ka oficiāli pēdējais kuģis saskaņā ar Melnās jūras pārtikas koridora līgumu Ukrainas Odesas ostu pameta aizvadītajā svētdienā. Pēc līguma pārtraukšanas, teorētiski un iespējams arī praktiski, Krievija jebkuru kuģi, kas pārvietojas pa Melno jūru Ukrainas ostu virzienā var uzskatīt par ienaidnieku kuģi, jo pārbaudēs, lai pārliecinātos par kravu vai ekipāžu uz kuģiem, Krievijas pārstāvji nepiedalīsies. Šobrīd kuģu transporta kompānijām kuģošanas riski Ukrainas ostu virzienā palielinās vairākas reizes. Rodas vairāki retoriski jautājumi – vai kuģu kompānijas būs gatavas šiem riskiem; Vai Turcija patiešām būs gatava konfliktam ar Krievijas aizsardzības spēkiem, pavadot kuģus uz/no Ukrainas ostām; Vai apdrošināšanas kompānijas būs gatavas apdrošināt kuģu kompānijas šajos maršrutos; Par cik palielināsies pārvadāšanas un apdrošināšanas tarifi; Kādu spēli patiesībā spēlē Krievija – iespējams Krievija nav nepieciešamas kuģu pārbaudes, lai vēlāk atrastu attaisnojumus savām neparedzamajām rīcībām; Utt!?
Lai vai kā - Globālais kviešu tirgus Krievijas pozīciju ir sadzirdējis, un Krievijas lēmums rada virkni problēmu, kas saistītas ar pasaules pārtikas apgādēm reģionos, kuros līdz šim bija iesaistītas Melnās jūras tirgus dalībnieces. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Ukraina un Krievija kopā ir pasaules lielākās graudaugu un eļļas augu eksportētājas, uz kuru piegādēm cer daudzi pasaules reģioni – Āfrikā, Tuvajos austrumos, Āzijā un arī Eiropā. Vēršam arī uzmanību, ka Krievijas kara kuģi 2022.gadā pēc iebrukumu Ukrainā vairākas reizes bloķēja kuģus ar pārtikas precēm no Ukrainas, kas pastiprina faktu, ka šāda rīcība atkārtosies pēc 17.jūlija, ja kuģi kursēs šajos maršrutos. Pēc ANO aprēķiniem pa Melno jūru 47% no Ukrainas lauksaimniecības precēm pēdējā gada laikā tika eksportētas uz Spāniju un Itāliju, 26% uz Turciju un Ķīnu, bet 27% uz Āfrikas valstīm. ANO arī apstiprina, ka Eiropa un Turcija ir piedalījusies eksporta kampaņās kā buferzona, lai saņemtos graudus no Ukrainas nosūtītu uz citām pasaules valstīm.
17.jūlijā pēc Krievijas paziņojuma Parīzes biržā bija novērojams cenu samazinājums, kas izskaidrojams ar pieprasījumu un piedāvājuma samazinājumu – tirgus dalībnieki apjuka un ir nepieciešamas laiks, lai apstrādātu jauno informāciju un izstrādātu taktiku nākotnei. Tomēr, tūlīt pēc līguma izbeigšanas, bija novērojams cenu kāpums Donavas upes ostās, kas ir viena no alternatīvām Ukrainas lauksaimniecības preču eksportam. Cenas Ukrainā palielinājās par 5 USD/t vienas dienas laikā. Šodien 18.jūlijā ir novērojams cenu kāpums arī Parīzes biržā, lai gan tas nav sevišķi straujš, jo Eiropas tirgus operatori pieļauj iespēju, ka Krievija kaulēsies par līguma darbību un tas varētu tikt pārtraukts uz laiku. Tomēr šoreiz jāpiebilst, ka līguma pagarināšana izpalika bez garam diskusijām, kas norāda uz Krievijas spītību un vēlmi ietekmēt lielākas pasaules cilvēku masas, radot spriedzi tirgos, kas atkarīgi no importa.
Šoreiz Krievija ir parūpējusies par uzdevumu globālajam kviešu tirgum, kas situāciju padara vēl sarežģītāku pie notikumiem, ka Eiropā ražas rādītāji aizvien ir neskaidri, ASV ziemas kviešu un vasaras kviešu sējumu cieta un aizvien dažos reģionos cieš no pārlieku liela sausumu un Kanādā tikai ~50% no kviešu sējumiem tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi, jo arī šo kviešu “klēti” ilgstoši skar sausums (Kanādā līdzīga situācija veidojas arī ar rapšiem, kuru ražas nepotenciālas atbalsta rapšu cenas Eiropā pēdējo divu nedēļu laikā.). Melnās jūras līguma izbeigšana uzliek arī spiedienu uz citām Eiropas valstīm, kuras nav savus tirgus pasargājušas no Ukrainas importa, t.sk., Baltijas valstis. Līdz šim aptuveni 47% lauksaimniecības produktu no Ukrainas tika eksportēti pa Melno jūru, ~25% pa Donavas kanālu, ~18% pa dzelzceļa līnijām un ~7% pa sauszemes transportu – šis fakts ir ņemot vēra jūras kravu pārvadājumus un salīdzinot ar kuģu transportu pirms kara sākuma, kad 90% no lauksaimniecības precēm tika eksportētas pa jūras ceļiem. Slēdzot Melno jūru pilnībā, Ukrainai būs papildus jāpalielina transporta īpatsvara proporcija uz citiem transportēšanas veidiem, kas vēl vairāk atbalsosies citos tirgos noliktavu pārpildīšanā un cenu dempingā, lai ukraiņi visiem veidiem tiktu vaļā no preces par jebkuru tirgus cenu.
Tomēr Ukraina sadarbībā ar Eiropu strādā pie alternatīvu eksporta ceļu paplašināšanas, lai Melnās jūras ceļus aizstātu ar upes pārvadājumiem. Donavas krastos pašlaik tiek būvēti 12 termināļi, lai palielinātu upes ostu kapacitāti - Ukraina vienlaicīgi sāk sarunas ar Eiropu par Bistres grīvas padziļināšanu. Reni ostā jau ir veikti padziļināšanas darbi, pēc kuriem ir veikta kuģu apkalpošana līdz pat 17 000 t lieliem pārvadājumiem. Ir arī ekspertu priekšlikumi izveidot enkurpunktu un mainīt kuģu satiksmi caur Ukrainas Bīstru un Rumānijas Sulinu. Kopā visi šie pasākumi potenciāli var palielināt Ukrainas eksporta jaudu upes maršrutā līdz aptuveni 4 miljoniem t/mēnesī. Tomēr jāņem vēra, ka šie ir laikietilpīgi projekti, kas situāciju Ukrainas tirgū neatrisinās “rītā”.
Tikmēr Francijā turpinās ziemas kviešu ražas novākšana, īpaši sausā un karstā laika ietekmē darbi laukos paātrinās. Tuvākajās dienās vai nedēļā lielākajā daļā Francijas gaidāma karstuma vilnis, kas ļaus novākt ziemāju ražu bez liekiem graudu kaltēšanas izdevumiem. Tomēr nav labuma bez ļaunuma – karstuma vilnī varētu ciest vasarāju labības un kukurūza, kas sāk ziedēt šajā periodā. Līdzīga situācija novērojama arī citos Eiropas dienvidaustrumu reģionos, t.sk., Vācijā un daļā Polijas. Sinoptiķi iepriekš brīdināja par karstuma vilni, ko pastiprinās Eiropā El Nino/La Nina ciklons.
No Ekonomikas viedokļa Kviešu cenas Eiropā šobrīd neatbalsta EUR/USD valūtas kursa indekss, kurš palielinājies vēl par 0.025 punktiem vienas nedēļas laikā no 1.10 līdz 1.125 jeb par 5,7% no jūnija sākuma. Eiropas tirgus dalībnieki, kas sevi nav pasargājuši pret valūtas svārstībām, piemēram, lauksaimnieki ir situācijas ķīlnieki, jo EUR vērtības palielinājumu neviens nekompensē. Veidojas interesanta situācija – jātirgo lētāk un sevi jāpārliecina, ka mazāk iegūtie eiro ir vērtīgāki.
Rapšu cenas šobrīd saņem papildus atbalstu no Palmu eļļas tirgus un paredzami sliktām rapšu ražas prognozēm Kanādā, kurā vairākas nedēļas novērojami sevišķi sausi laika apstākļi. Eiropas rapšu ražu prognoze šobrīd ir piesardzīga, tomēr, neraugoties uz to, ir paredzams rapšu imports Eiropā, kuru noteikti nodrošinās Ukraina. Savukārt Ukraina rapšu sējplatības šajā sezonā nav sevišķi palielinājusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ierobežojot tās 1M ha robežās. Rapšu cenas aizvadītajā nedēļā turpināja palielināties sasniedzot jaunu pēdējo trīs mēnešu cenu rekordu. Cena aizvadītajā nedēļā palielinājās no 455.00 EUR/t līdz 475.75 EUR/t jeb par 4.4%.
Baltijas valstīs ir sākusies un gandrīz beigusies ziemas miežu ražas ievākšana, par kuru lauksaimnieki izsakās pozitīvi, piebilstot, ka ražas rādītāji nav izcili, bet tomēr krietni labāki, kā bija planots pirms kombaini iebrauca laukos. Līdz nedēļas beigām Kurzemes, Zemgales un daļa Vidzemes lauksaimnieki cer uzsākt ziemas kviešu un ziemas rapšu ražas ievākšanu, ja to ļaus laika apstākļi.
Rīgas ostā labākās cenas piedāvātājs par ekstra kvalitātes kviešiem (14%+ proteīns) piedāvā +17 EUR/t, par 13% proteīna kviešiem piedāvā -3.5 EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem piedāvā -7 EUR/t, par 11% proteīna kviešiem piedāvā -15.5EUR/t un par lopbarības kviešiem piedāvā -23 EUR/t. Cenu piedāvājums ir redzams arī AgroPlatforma. Aicinām aplūkot piedāvājumu un intereses gadījumā izteikt savu cenas piedāvājumu (https://www.agroplatforma.lv/login).
AgroPlatforma piedāvā lauksaimniekiem virtuāli piedāvāt savus graudaugu vai eļļas augu apjomus, lai AgroPlatforma atrastu labāko cenu piedāvājumu un realizācijas risinājumu. AgroPlatforma kā interneta platformai nav tirgus robežas un apjomu ierobežojumu.
