GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 8.augustā
7.augusts… “debesis ar asfaltu svaidījās!”
Laika apstākļu ekstrēmās svārstības norāda uz klimata pārmaiņām, kas lauksaimniecības nozari un pārtikas ražošanu ar katru gadu padara vēl izaicinošāku. Latvija un Lietuvā 7.august tiks ierakstīts vēsturē, jo pērkon-negaiss ar stipru vēju un lielgraudu krusu ne tikai radīja neatgriezeniskus zaudējumus, bet ir viena no spēcīgākajām dabas katastrofām vēsturē. Cietušas ir tūkstošiem mājsaimniecību ar pilnība vai daļēji norautiem jumtiem, izsistiem stikliem, izpostītiem piemājas dārziem un bojātu kustāmo mantu. Cietuši vai pilnība iznīcināti ir vairāki tūkstoši hektāru labības un rapšu sējumi, un citi kultūraugi. Aprēķini par nodarītajiem zaudējumiem tiks veikti vēl vairākas nedēļas. Latvija lielgraudu krusas vētras fronte ir sākusies Kurzemē starp Kandavu un Talsiem un virzījusies uz Zemgales dienvidiem. Lielākie postījumi lauksaimniecībā šobrīd ir zināmi Jaunpilī, Kaķeniekos, Anneniekos, Gardenē, Dobeles apkaimē, Kroņaucē, Tērvetē, Augstkalnē un citur šajā reģionā. Neievāktajos ražas laukos augi ir nokapāti un sadzīti zemē – par ražas novākšanu vairums laukos ir jāaizmirst.
Vakar AgroPlatforma saņēma zvanus un e-pastus no cietušajiem lauksaimniekiem un lauksaimniekiem, kas nebija cietuši, lai saņemtu norādes, kā rīkoties šādās situācijās un vai sējumu apdrošināšanas produkti ir spēkā pie šādas dabas katastrofas. Vēršam uzmanību, ka sējumu apdrošināšana attiecībā uz krusas, vētras un lietusgāžu riskiem ir spēkā līdz ražas novākšanai un/vai līdz termiņam, kas norādīts polisē – parasti polises darbības termiņš ir ar rezervi un attiecībā uz ziemāju labībām tas ir spēkā līdz pat septembra beigām. Tas nozīmē, ka sējumu apdrošināšanas gadījumā krusas risks ir spēkā un atlīdzība par zaudējumiem ir procentuāli no apdrošināšanas summas par vienu hektāru – tas nozīmē, ja lauks ir 100% nopostīts, tad saimniecības aprēķināta atlīdzība par nopostīto lauku ir 100% no apdrošināšanas summas par vienu ha. Saimniecības uzdeva arī jautājumu par veldres risku – veldres risks apdrošināšanas sabiedrībās tiek skaidrots ar neiegūto ražas potenciālu veldrei iestājoties līdz ražas nogatavošanās stadijai, kas katrai sabiedrībai ir dažāds. Neraugoties uz veldres riska beigu stadijas atšķirībām, princips par veldres riska aprēķinu un principu kā uz to raugās sabiedrības ir identisks – ir vispār pieņemts aprēķins, ka laukos, kuri ir saveldrējuši līdz graudu pilngatavībai ir ražas samazinājums 15% apmērā, jo graudaugiem ir ierobežota barības vielu uzņemšana noliegto stiebru dēļ. Tas nozīmē, ka lauki, kas ir saveldrējuši pēc pilngatavības iestāšanās nav pakļauti riskam un ražas samazinājumam barības vielu trūkumu dēļ. Latvijā lauksaimniecības aizvien veldres risku jauc ar neiegūto ražu līdz graudu pilngatavībai ar ražas novākšanas apgrūtinājumiem, ko šobrīd nepiedāvā apdrošināt neviena sabiedrība Latvijā. Gadījumi, kuros laukaugi ir vai būs nolauzti, izplēsti vai sadzīti zemē apdrošināšanas kompānijām ir jākvalificē kā vētras, krusas vai stipru lietas gāžu riski.
AgroPlatforma aicina visus lauksaimniekus iepazīties ar sējumu apdrošināšanas polisēm un riskiem pret, ko ir apdrošināti kultūraugi. Risku iestāšanās gadījuma sazināties ar savu apdrošināšanas sabiedrību, aģentu vai brokeri, lai pieteiktu atlīdzību. Jautājumu gadījumā AgroPlatforma var sniegt neatkarīgu, bezatlīdzības konsultāciju par apdrošināšanas polisi vai gadījumu.
Graudaugu tirgus
Nelabvēlīgi laika apstākļi nav novērojami tikai Baltijas valstīs. Laika apstākļu radītās problēmas ir apzinātas arī citur Eiropā un Melnās jūras tirgus reģionos. Rodas aizvien lielāka pārliecība par augstas kvalitātes kviešu trūkumu tirgū, kas norāda uz prēmiju palielinājumu kviešiem ar 13% un 14%+ proteīnu.
Vakar, 7.augusta, Melnās jūras reģionā bažas par kviešu kvalitāti pastiprinājās un tāpēc palielinājās prēmiju starpības starp lopbarības kviešiem un augstas kvalitātes pārtikas kviešiem – palielinājās prēmijas pārtikas kviešiem, bet lopbarības kviešiem prēmijas samazinājās. Jau vairākas nedēļas iepriekš graudu tirgus pārskatos runājam par iespējamo problēmu, kas šodienas acīm ir kļuvusi par kārtējo realitāti un apgrūtinājumu pārtikas ķēdēs. Slikto laika apstākļu dēļ arī ievērojami aizkavējas ražas novākšanas termiņi, kas pastiprina graudu kvalitātes riskus – samazinās krišanas skaitlis, izskalojas lipeklis un proteīns un/vai palielinās dīgušo graudu īpatsvars. Šo iemeslu dēļ Francijas ražas novākšanas tempi salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir samazinājušies par 28%, kas nozīmē, ka uz 30.julija francija bija novākusi 72% no ziemas kviešu platībām, salīdzinot ar 100% iepriekšējā gadā. Kviešu vidēja kvalitāte atbilst 11% proteīna kviešiem. Tajā pašā laikā Latvijā kviešu ražas ievākšana ir tikai sākusies un pirmie laboratoriskie mērījumi norāda uz vidēji 12,5% proteīna kviešiem – salīdzinoši maz saimniecības ir sasniegušas augstus proteīna rezultātus.
Importa tirgi sāk apzināties pārtikas graudu spriedzi šajā sezonā, ko pastiprina riski graudu kustībai pa Melno jūru. Tā rezultātā pieprasījums sāk atgriezties pie Eiropas operatoriem, kas pēc cenu līmeņa ir dārgāko, tomēr riski attiecībā uz kvalitāti un piegādes termiņiem ir krietni mazāki.
Tirgus pēdējā laika ļoti minimāli vai ar lielu laika nobīdi reaģē uz militārajiem saasinājumiem Ukrainā, kas norāda, ka tirgus dalībnieki ir pieraduši notikumiem. Turklāt graudaugu un eļļas augu tirgu nedaudz “kropļo” divas tirgus ziņu plūsmas, kur viena – politiskā informācijas plūsma uztur sajūtu, ka ar pārtikas piegādes ķēdēm problēmas tiek risinātas un problēma nav nemaz tika liela, bet otra – reālu tirgus operatoru un analītiķu informācijas plūsma, kas apzinās lielo piegāžu ķēžu problēmu, kas sakrīt ar ražas novākšanas laiku visā Eiropā un tirgus reģionos, caur kuriem būtu iespējams organizēt alternatīvas tranzīta plūsmas. Graudaugu un eļļas augu tirgus aizvien nemitīgi mainās un aizvien nav redzama jebkāda stabilitāte.
Vakar Turcijā Marmora jūras Derinces ostas teritorijā notika sprādziens, kura rezultātā tika bijāta arī graudu krātuve. Pēc pēdējām ziņām sprādzienu izraisīja koncentrētu putekļu eksplozija – par ievērojamiem zaudējumiem ziņu no Turcijas nav.
Rapšu ziņas
Latvijā aizvien notiekas ziemas rapšu ražas ievākšana, un rapši šajā sezonā ir pārliecinoši pārsteiguši visus lauksaimniekus. Neraugoties uz sausajiem un nelabvēlīgajiem laika apstākļiem augu attīstības periodos, rapšu ražas ir salīdzinoši labas un ražas dati svārstās no 3… 4,5 t/ha. Šajā sezonā rapšiem ir salīdzinoši labi eļļas rādītāji un vidējās eļļas rādītājs ir 44..45%. Vēršam uzmanību, ka nezināmu iemeslu dēļ daži Latvijas rapšu uzpircēji ir paaugstinājuši eļļainības bāzes rādījumu no 40% uz 43%, bet prēmija tiek saglabāta nemainīga – līdzīgi, kā rapšiem ar 40% eļļas rādījumu. Jautājumu gadījuma aicinām sazināties ar AgroPlatforma.
