GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 29.augustā
Izaicinājumi turpinās
Laika apstākļi Latvijā saglabājas nemainīgi izaicinoši. Laika prognoze stūrē no vienas “grāvja malas” uz otru. Šajā gadā ir divas galējības - ekstrēms ilglaicīgs karstums vai ilglaicīgas spēcīgas lietavas. Tomēr nokrišņu daudzums līdz jūlija beigām, salīdzinot ar nokrišņu daudzumu aizvadītajā gadā, nav novērojamas sevišķi lielas nobīdes attiecībā uz nokrišņu pārmērīgu daudzumu. 2022.gadā līdz jūlija beigām tika reģistrēti 405 mm nokrišņu, un 2023.gadā līdz jūlija beigām vidēji ir reģistrēti 315,7 mm nokrišņi, kas sakrīt ar vidējo nokrišņu daudzumu 2021.gadā, kad tika reģistrēti 308,6 mm. Paredzams, ka šā gada augusta nokrišņu daudzums veiks korekcijas šīs sezonas nokrišņu daudzumā, tomēr sevišķi lielas anomālijas nebūs novērojamas. Vienīga un galvenā atšķirība šajā sezonā ir nokrišņu sadalījums pa periodiem, un te gan mēs varam novērot anomālijas, kas apgrūtina lauksaimniecības darbus no sezonas sākuma pavasarī līdz ražas novākšanai augustā. Nepārtrauktie nokrišņi nav ļāvuši savlaicīgi ievākt graudu un rapšu ražu, kā rezultātā ir ievērojami pasliktinājusies vidējā ražas kvalitāte, palielinājušas pirmapstrādes izmaksas un nav bijis iespējams veikt ziemas rapšu sēju plānoto sējplatību apmēros. Balstoties uz šo statistiku Latvijā tiek paredzēta ziemas rapšu kopējās sējplatības samazināšana.
Latvijas graudu pirmapstrādes kompleksi un noliktavas gandrīz visos reģionos ir pārpildītas – līdzīga situācija veidojas arī ostas noliktavās. Pēc vispārējās informācijas no Rīgas ostām jāsecina, ka graudu un rapšu noliktavas ir piepildītas par ~80% ar 2023.gada produkciju. Uz ostu piegādātajiem rapšiem vidējie kvalitātes ir salīdzinoši labi – vidējais eļļas satura rādītājs svārstās starp 44% un 44,5%. Savukārt uz ostu piegādāto kviešu vidējie rādītāji atbilst stabilai pārtikas II grupai, kur tilpummasa ir 78 kg/hl, proteīns 12,6%, krišanas skaitlis 280s un Lipeklis 26%. Piegādāto kviešu kvalitātes proporcija šobrīd norāda, ka 3,8% atbilst Ekstra kvalitātei, 18,5% atbilst I grupas kvalitātei, 61% atbilst II grupas kvalitātei, 12,3% atbilst III grupas kvalitātei un 5,3% atbilst lopbarības kvalitātei. Vēršam uzmanību, ka ostas kvalitātes dati nesakrīt ar Latvijas vidējajiem kvalitātes rādītajiem, jo uz ostu tiek piegādāti kvieši pēc pircēju pieprasījuma un lopbarības kvalitātes graudi līdz šodienai tiek piegādāti salīdzinoši nelielos apjomos. Graudu un rapšu eksporta kustība ir salīdzinoši mazaktīva – līdz šim vairāk ir atkrauti rapši mazākās kuģu partijās un pirmās lielās rapšu kuģu nominācijas plāno iepeldēt Rīgas ostā tikai septembra pirmajā nedēļā. Līdz šodienai kopā no Rīgas ostas ir atkrautas aptuveni 24 000 t rapšu. Citu Latvijas izcelsmes kultūru atkraušana no Rīgas ostas reģistros nav.
Latvijas lauksaimnieki Kurzemes, Zemgales un centrālajos Vidzemes reģionos strauji tuvojas ražas ievākšanas finišam, bet Latgales lauksaimnieki, līdzīgi kā citus gadus - ģeogrāfisko un klimatisko atšķirību dēļ, ir palikuši iedzinēju lomā. Ziemas rapšu sēja visā valsts teritorija ir pabeigta un tuvākajā laikā ar pilnu jaudu tiks uzsākta ziemas kviešu sējā. Ziemas rapši, kur sējas termiņi ir bijuši agrāki, ir labi attīstījušies un tuvākajā laikā šajos sējumos būs nepieciešama augu regulācija, lai tie saglabātu optimālu augumu pirms ziemas perioda. Šajā gadā veidojas labvēlīgi apstākli sārņaugu un citu nezāļu attīstībai, tāpēc aicinām saimniekus nosargāt savus ziemas rapšu sējumus un ierobežot nezāles savlaicīgi.
Kviešu un rapšu tirgus
Krievijas tirgus operatori turpina izdarīt papildus spiedienu uz kviešu tirgus cenām, samazinot Krievijas izcelsmes pārtikas kviešu cenas dienvidaustrumu Āzijas importa tirgos. Aizvadītajā piektdienā 11.5% un 12.5% proteīna kviešiem Krievijas tirgus dalībnieki samazināja cenas par papildus 20 USD/t un 4 USD/t, neskatoties, ka otrdien un trešdien cenas jau tika samazinātas par 10 USD/t. Krievijas tirgus diezgan atklāti norāda uz savu steigu iekustināt tirgu un valūtas ienākošo naudas plūsmu. Krievijas tirdzniecība 12,5% proteīna kviešiem piektdien noslēdzās ar 252,00 USD/t uz FOB nosacījumiem. Šādas tirgus dalībnieku darbības atstāj negatīvas sekas uz Austrālijas, Eiropas tirgus un Parīzes biržas cenām.
Turpinot par Austrāliju – aizvadītās nedēļas izskaņā un šīs nedēļas sākuma informācija par Austrālijas tirgus rādītājiem tika precizēta. Neraugoties, ka Austrālijas rietumu daļā ražas un kvalitātes rādītāji ir pasliktinājušies, tomēr Austrālijas dienvidu daļā, kas sevi vēsturiski ir pierādījusi kā augstas kviešu kvalitātes reģions, vidējie ražas rādītāji ir pārsnieguši pēdējo gadu vidējos rādītājus. Svarīgi piebilst, ka arī šajā reģionā ražas rādītāji nepārspēs iepriekšējā gada ražas līmeni.
Kviešu ražas ievākšana Francijā un Ukrainā ir beigusies. Ukraiņi steidzas realizēt 11,5% proteīna kviešus, izmantojas Donavas ostas, kas arī izdara papildus spiedienu uz Parīzes biržas cenām. Importa tirgi apzinās Ukrainas steigas iemeslu un izdara papildus spiedienu uz iepirkuma cenām. Līdzīgas darbības bija novērojamas Ukrainas lopbarības tirgus sektorā, kur pircēji iepirkuma cenas samazināja zem Ukrainas tirgus pašizmaksas cenām, kas izraisīja lauksaimnieku atteikšanos no darījumu veikšanas. Līdz Latvijai arī nonāca Ukrainas izcelsmes kviešu piedāvājumi par 110 EUR/t un 80 EUR/t, tomēr vēršam uzmanību, ka darījumu skaits bija neliels vai nebūtisks un vairums Ukrainas tirgus dalībnieki nav gatavi tirdzniecībai par šādu cenu līmeni. Eksports no Ukrainas ar autotransportu ir sarežģīts un garš process, kur reālas piegādes pēc darījuma noslēgšanas sākas aptuveni pēc mēneša. Uz Ukrainas un Polijas robežas ir elektroniskās rindas un Ukrainas pārvadātajiem ir jāgaida sava rinda vairāk kā 14 dienas.
Savukārt Francijas kviešu ražas rādītāji pēc ražas ievākšanas norāda, ka Francijā vidēji 76% no sējumiem ir vērtējami kā labi vai ļoti labi (sējumu ir uzrādījuši labas ražas un vidējo vēlamo Francijas kviešu kvalitāti), bet Francijas ziemeļu reģiona lauksaimnieki var lepoties ar krietni labāku rādītāju (94%), salīdzinot ar valsts vidējo.
ASV lauksaimniecības departaments augusta lauksaimniecības ziņojumā ziņo par globālās ražas samazinājumu, tomēr akcentē, ka tā aizvien ir pietiekami liela un nav saredzamas kviešu deficīta pazīmes. Departaments prognozē, ka eksporta sezonas sākumā samazināsies eksporta tempi un apjomi, jo importa tirgi iepriekšējos periodos ir iegādājušies lielus kviešu apjomus un izveidojuši netipiskas krājumu rezerves. ASV paredz Krievijas kviešu tirgus plūsmas izmaiņas, jo samazināsies pieprasījumus no Indonēzijas un Turcijas. Šī prognoze šobrīd sakrīt ar Krievijas tirgus darbībām – cenas tiek samazināts un tiek meklēti papildus noieta kanāli.
Parīzes biržas kviešu tirgus cenas aizvadītajā nedēļā par spīti visiem cenu spiedieniem lēnām palielinājās no 242.25 EUR/t līdz 243.25 EUR/t. Cena aizvien ir nemainīga, un cenu nemainīgums pie visiem pēdējo nedēļu tirgus notikumiem rada vēl lielāku pārliecību, ka šis ir zemākais šīs sezonas tirdzniecības punkts.
Savukārt Parīzes biržas rapšu tirgus cenas aizvadītajā nedēļā samazinājās no 476,25 EUR/t līdz 473,25 EUR/t. Rapšu tirgus šajā sezonā ir netipiski neaktīvs, kas atspoguļojas arī rapšu tirgus mazajās svārstībās. Pieprasīto un piedāvāto līgumu skaits Parīzes biržā no dienas uz dienu ir neliels un neatbilsts sezonas ierastajai aktivitātei, kāda tā ir bijusi citus iepriekšējos gadus. Jāsecina, ka arī rapšu cenas atrodas zemākajā punktā un to iedzīvināšanu var aktivizēt tikai tirgus pieprasījuma vai piedāvājuma pieaugums.
