UZ E-VEIKALU Peces var pasūtit e-veikalā vai zvanot 29991188, rakstot e-pastu.
Melnās jūras koridora iniciatīva pagaidām bez tālākas virzības
Kviešu tirgus cenas un kviešu cenu prēmijas aizvadītajā nedēļā, piektdien dienas beigās ieņēma pieaugušu pozīciju, jo sarunas starp Turciju, ANO, Ukrainu un Krieviju nenesa vēlamos augļus par Melnās jūras pārtikas koridora turpmāko nākotni.
Krievijas politiski pieņemtais lēmums par kviešu cenas robežu 275 USD/t apmērā piedzīvo fiasko un Krievijas tirgotāji ir spiesti samazināt cenu, lai konkurētu ar citu tirgus dalībnieku cenu piedāvājumiem starptautiskajos kviešu tirdzniecības konkursos un saglabātu eksporta tempus. 4.maijā tika fiksēti darījumu, kur Krievijas izcelsmes 12,5% proteīna kvieši tika tirgoti par 255 USD/t. Šie darījumu nedaudz palielināja interesi par Krievijas izcelsmes kviešiem un piektdien turpinājās vecās ražas tirdzniecība, kur pircēji solīja 250 USD/t, izdarot vēl lielāku spiedienu uz Krievijas izcelsmi, bet pārdevēji noteica kviešu cenu 260 USD/t apmērā. Kviešu pircēji, kas neloloja lielas cerības par paralēli notiekošajām sarunām Apvienotajā koordinācijas centrā, pievērsās Rumānijas un Bulgārijas tirgiem, kuriem ir salīdzinoši lieli vecās ražas krājumi (Aizvadītajā nedēļā ziņojām, ka abi tirgus pārstāvji savos krājumos ir saskaitījuši 3M t kviešu, no kuriem daļa var tikt pārcelta uz jauno eksporta sezonu.).
Eiropas kviešu tirgus dalībnieki neplāno samazināt jaunās kviešu ražas cenu līmeni, jo jaunās ražas tirdzniecības līgumu 2023./2024.gada eksporta sezonas sākumā tiek piedāvāti par līdzvērtīgu tirgus cenu, kāda tā ir/bija vecajai ražai. Tas liecina, ka jaunās eksporta sezonas zemākais cenu līmenis ir ieskicēts un turpmāk tirgus cenām vajadzētu saņemt cenu atbalstošus grūdienus, lai tās pieaugtu.
Cenu kāpums Eiropas kviešu jaunajai nākotnes līgumu līknē tiek atdalīts no vecās ražas tirgus pamatiem, jo atbalstu cenām sniedza lauksaimnieku zemā pārdošanas aktivitāte Eiropā, tostarp Rumānijā un Bulgārijā, kur lauksaimnieki sagaida, ka jaunās ražas cenas pieaugs, ja Melnās jūras koridors netiks atjaunots. Šī tirgus dalībnieku nostāja ir veicinājusi septembra kviešu nākotnes darījumu pieaugumu un tirgus dalībnieku pārnesi no iepriekšējiem maija darījumiem uz septembri vai decembri, jo Eiropas tirgus spēlētāji nesaredzēja vecās ražas likviditāti, kamēr Krievija izpildīs savu eksporta kvotu. Šis notikumu kopums un fakts apliecina iepriekš rakstīto par tirgus stagnāciju līdz jūnija beigām (labākajā gadījumā līdz jūnija vidum), kas sakrīt ar Krievijas vecās ražas eksporta sezonas beigām un eksporta kvotas izpildi.
Ukrainas sējas darbu attīstība
Graudaugu tirgus nepacietīgi
gaida Ukrainas sējas darbu statistiku, lai pieņemtu globālus lēmumus par
graudaugu virzību nākotnē. Ukrainas lauksaimnieki aizvien turpina pavasara sējas
darbus un šobrīd uzsvars tiek likts uz saules puķu, kukurūzas un sojas pupiņu
sēju. Līdz 4.maijam Ukrainas lauksaimnieki ir uzrādījuši vēl zemākus rezultātus
kā gadu iepriekš, kas rada bažas, ka kopējā lietderīgā sējplatība šajā sezonā
tiks samazināta. Pavasara graudaugu un pākšaugu sējplatība ir sasniegusi 2,32M
ha jeb aptuveni 43% no 2023.–2024. gadam prognozētās platības no 5,46M ha. Turklāt
sākotnēji plānotā prognoze ir mazāk nekā 5,91M ha pagājušajā gadā.
Līdz 4.maijam kukurūzas kopējās apsētā platības 2023.–2024. gadam sasniedza 1,06 miljonus ha jeb aptuveni 29% no kopējām prognozētajām platībām 3,62 miljoni ha, salīdzinot ar 4,21 miljonu ha gadu iepriekš. Savukārt saules puķu sējumi ir apgūti ~60% apmērā, iesējot 1,48 miljonus ha, kas aizvien ir tālu no aizvadīta gada rādītāja 2,4 miljoni ha. Sojas pupiņu rādītājs procentuāli ir līdzīgs un arī sojas pupiņu plantācijas ir apgūtas 50% apmērā. Turpinot par mūsu platuma grādiem ierastākiem graudaugiem – vasaras miežu kopējā platība ir sasniegusi 712 100 ha jeb 68% no plānotas 1,04 miljoni ha un par 140 000 ha mazāk, kā Ukraina deklarēja aizvadītajā gadā. Savukārt vasaras kviešu sējumi Ukrainā ieņem līdera pozīciju, aplūkojot statistikas grafikus, tomēr, iedziļinoties skaitļos, jāatzīst, ka vasaras kviešu kopējā platība līdz 4.maijam ir pieaugusi par 50 000 ha līdz 250 000 ha.
Iepriekš rakstītais apliecina, ka Ukraina šajā eksporta sezonā būs ievērojami vājāka starptautiskajos kviešu tirdzniecības konkursos un tirgus piedzīvos kārtējās graudu tirgus plūsmu maiņas.
Krievijas eksporta kvotas izpilde
Turpinot par Krievijas 2023./2024.
gada eksporta sezonas scenāriju un eksport kvotas izpildi - Krievijas kviešu
eksports aprīlī sasniedza pēdējo sešu gadu augstāko līmeni, jo pieauga sūtījumi
uz Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīm, Krievijas Graudu savienība
pavēstīja Krievijas valsts ziņu aģentūrai Interfax. Krievijas eksportētāji
aprīlī nosūtīja aptuveni 5,03 miljonus t kviešu, kas bija nedaudz mazāk nekā
martā eksportētie 5,2 miljoni tonnu, bet tomēr vēsturiski liels rekorda apjoms
aprīlī. Turcija bija lielākais Krievijas kviešu pircējs aprīlī, iepērkot
aptuveni 1,27 miljonus tonnu, kas ir par 26% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī. Kviešu
sūtījumi uz Ēģipti pieauga līdz 666 000 tonnu, salīdzinot ar 445 000 tonnu gadu
iepriekš, taču krasi samazinājušies no 1,33 miljoniem tonnu, kas eksportēti uz Ēģipti
iepriekšējā mēnesī. Runājot par citiem graudiem, Krievijas eksportētāji aprīlī
nosūtīja aptuveni 627 000 tonnu kukurūzas, kas ir par 38% vairāk nekā
iepriekšējā gadā, un Turcija bija lielākā produkta saņēmēja ar aptuveni 377 000
tonnu. Savukārt miežu eksports aprīļa mēnesī pieauga līdz 387 000 tonnu jeb
aptuveni 3,4 reizes vairāk nekā pagājušā gada aprīļa miežu eksports. Turcija
iegādājās aptuveni 200 000 tonnu produktu, kas ir 8,5 reizes vairāk nekā
2022. gada aprīlī. Statistika norāda, ka Melnās jūras koridors ir ļoti
interesants Turcija, kas šogad ievērojami patukšojusi Krievijas graudu klētis.
Tādējādi kopējais kviešu eksports no Krievijas kopš 2022.-2023. tirdzniecības gada sākuma jūlijā sasniedza aptuveni 44,2 miljonus tonnu, balstoties uz Krievijas Graudu savienības (KGS) datiem. KGS rādītājs ir nedaudz zemāks nekā ASV Lauksaimniecības departamenta aplēses par Krievijas kviešu eksportu 2022.–2023. gadam, proti, 45 miljoni tonnu. Vēršam uzmanību, ka KGS iepriekš prognozēja, ka Krievijas kviešu eksports 2022.-2023.gada sezonā varētu sasniegt 52 milj.t un, Krievijai saglabājot eksporta tempu 5 miljoni t mēnesī, Krievijas eksporta sezona varētu beigties jūnijā, kas sakrīt ar iepriekšējiem aprēķiniem.
Latvijā un Baltijas valstīs
Latvijas graudu reģioni aizvadītajā nedēļā
saņēma pamatīgu stresa devu, jo pavasara salnas pārsteidza ar netipiski zemām
temperatūrām naktīs. Aplūkojot laukus pēc salnām ir novērojami salnu radītie
bojājumi, tomēr runāt par izteikti lieliem reģionāliem bojājumiem nav pamata. Aicinām
lauksaimniekus pie šādām zemām gaisa temperatūrām izvērtēt lauku smidzināšanas
darbus ar augu aizsardzības līdzekļiem un šķidrajiem minerālmēsliem, jo AAL
efektivitāte ievērojami samazinās, bet šķidro minerālmēslu darbi ievērojami
palielina augu stresu un rezultāts var iznākt bēdīgs. Baltijas ostās pircēji uz FOB
nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģi) piedāvā sekojošas cenas prēmijas pie
Parīzes biržas septembra tirdzniecības sesijas līgumu cenām – lopbarības kvieši
(-23,00 EUR/t), 12.5% proteīna kviesi (+ 3.00 EUR/t), 14% proteīna kvieši
(+15.25 EUR.t). Vēršam uzmanību, ka aktuālās kviešu iepirkuma cenas ostās ir
mazākas par ~7…8 EUR/t.
Eiropas politiskā pozīcija par importu no Ukrainas
Aizvadītajās nedēļās graudaugu un eļļas augu tirgū nebija konkrētības par Ukrainas produkcijas importu Eiropas savienībā. Polija, Ungārija, Rumānija un Slovākija izvirzīja vairākas priekšlikumus, lai vairāk aizsargātu vietējā tirgus produkciju un mazinātu lētākas produkcijas ieplūšana šajos tirgos. Eiropas tirgū izskanēja vairākas spekulācijas, kas netika apstiprinātas un vienlaicīgi arī netika noraidītas no Eiropas komisijas.
ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ES ir tuvu Ukrainas maizes, kviešu, rapšu, saulespuķu sēklu, saulespuķu sēklu un saulespuķu eļļas importa pagaidu aizliegumam Polijā, Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā no 5. jūnija līdz gada beigām. Tomēr aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija oficiāli paziņoja, ka ir panākusi principiālu un vienotu vienošanos ar Bulgāriju, Ungāriju, Poliju, Rumāniju un Slovākiju par lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas uz pagaidu laiku, ko pagājušajā piektdienā paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
Eiropas Komisija un piecas Ukrainas kaimiņvalstis ES vienojušās par pagaidu aizliegumu Ukrainas kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu sēklu importam Polijā, Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā, sacīja Dombrovskis. Komisija turpinās arī drošības izmeklēšanu attiecībā uz dažiem citiem produktiem, tostarp saulespuķu eļļu. Vienlaikus Bulgārija, Polija, Slovākija un Ungārija atcels aprīļa otrajā pusē noteiktos vienpusējos ierobežojošos pasākumus. Visas piecas ES dalībvalstis ir vienojušās nepiemērot vienpusējus ierobežojumus vai īpašus muitas pasākumus lauksaimniecības produktu importam no Ukrainas, bet piemērot vienotu politiku. Vienlaikus komisija strādās, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu eksportu no Ukrainas uz citām valstīm pa solidaritātes ceļiem, norāda Dombrovskis – tāpēc visas piecas ES dalībvalstis vienlaicīgi neliegs lauksaimniecības produktu tranzītu uz citām ES dalībvalstīm.
Aizvadītajā nedēļa Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas deputāti apstiprināja priekšlikumu uz vēl vienu gadu atjaunot ievedmuitas, antidempinga nodevas un drošības pasākumus Ukrainas eksportam uz ES. Saskaņā ar jaunākajiem ES līgumiem, lauksaimnieki Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā, kurus skārusi lielapjoma graudu un eļļas augu sēklu piegāde no Ukrainas, iegūs papildus 100 miljonu EUR atbalsta paketi.
Iespējams Eiropas komisijas nostāja ir pamatota ar 18.maija tuvošanos, kad atkalt tiks izlemts Melnās jūras pārtikas koridora liktenis. Iespējams vienlaicīgi tiek veiktas pārrunas ar līguma iesaistītajām pusēm, lai Melnās jūras produkcija tiktu virzīta par vairāk loģiskiem eksporta kanāliem, neapgrūtinot Eiropas valstis ar liekiem loģistikas manevriem. Šobrīd aplūkojot importa tirgu interesi pēc Eiropas kviešiem, veidojas pārliecība, ka pieprasījuma puse gaida 18.maiju, lai pieņemtu lēmumus. Iepriekšējā piektdienā, zemā pieprasījuma dēļ 11,5% proteīna kviešu cena Konstancas/Varnas/Burgasas ostās uz FOB nosacījumiem samazinājās vēl par 0,25 USD/t. Iespējams Rumānijai un Bulgārijai nāksies daļu 2022.gada ražas kviešu krājumu pārnest uz nākošos eksporta sezonu. Rumānija ziņo, ka ~1M t ir sagatavotas eksportam, bet Tuvo Austrumu pircējiem esot izveidojies valūtas deficīts, lai nofinansētu pirkumus. Savukārt Bulgārijas atlikumi ir vel lielāki ~2M t. Bulgārija galvenokārt eksportē kviešus uz Alžīriju un Tunisiju un šobrīd šie tirdzniecības partneri arī esot mazinājuši pieprasījumu pēc kviešiem.
Kviešu tirgus aktualitātes
Krievijas tirgus cenas starptautiskajos konkursos tomēr ir nenoteiktas, neraugoties, ka vienotā politika nosaka zemāko cenu robežu 275,00 USD/t. Tomēr Krievijas tirgus dalībnieki dažiem tirdzniecības līgumiem maina piegādātājus un iemanās cenu samazināt līdz 265,00 USD/t.
Graudaugu tirgū aizvien tiek likts liels uzsvars uz jaunās 2023./2024.gada ražas prognozēm. Eiropas tirgus šobrīd izskatās ļoti perspektīvs, jo saskaņā ar Francijas oficiālajiem datiem lielākais Eiropas kviešu ražotājs šajā sezonā varēs lepoties ar rekorda ražām, kas būs pielīdzināmas 2016./2017.gada sezonai, kad 94% ziemas kviešu tika vērtēti ka labi vai ļoti labi. Tomēr Francijas lauksaimnieki, paraugoties iepriekšējās sezonās, savu optimismu vēl nepārspīlē, jo ir bijuši gadi, kad aprīļa beigās/mija sākumā sējumi izskatās izcili, tomēr laika apstākļi līdz ražas novākšanai veic nepatīkamas korekcijas.
Vienlaicīgi ne mazāk svarīgs cenu ietekmējošais faktors ir sējumu platību samazinājums Ukrainā, kur tiek prognozētas zemākās kviešu ražas kopš 2012./2013.gada sezonas. Ukraina pēdējo piecu gadu laikā bija uzrādījusi salīdzinoši stabilu vidējo kviešu ražas rādītāju 20,5M t. Šobrīd tirgus analītiķi prognozē, ka Ukrainas kopējā raža būs ne vairāk ka 15,04M t. Uz šodienu Ukraina deklarē 4,3M ha, kas ir apsēti ar ziemas un vasaras kviešiem.
Baltijas ostās pircēji uz FOB nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģi) piedāvā sekojošas cenas prēmijas pie Parīzes biržas septembra tirdzniecības sesijas līgumu cenām – lopbarības kvieši (-23,00 EUR/t), 12.5% proteīna kviesi (+ 3.00 EUR/t), 14% proteīna kvieši (+15.25 EUR.t). Vēršam uzmanību, ka aktuālās kviešu iepirkuma cenas ostās ir mazākas par ~7…8 EUR/t.
Baltijas valstīs vidējā gaisa temperatūra ir nokritusies un ietekmē ziemas sējumu attīstību, vienlaicīgi dodot iespēju lauksaimniekiem pārorientēties no smidzināšanas un labību pabarošanas darbiem uz vasarāju sēju. Latvijā reģionāli ir novērojama salīdzinoši atšķirīga sējumu attīstība – uz Latvijas ziemeļaustrumiem, austrumiem augu attīstība stadijas ir ievērojami vēlākas, kādas tās ir Latvijas centrālajā daļā un dienvidos. Rietumu daļā sējumu attīstība ir mainīga un vietām aizvien ir novērojami salīdzinoši slapji lauki, kas kavē jebkādus lauku darbus.
BAYER DIGITĀLĀ LAUKA DIENA 2021.gada 5.oktobrī
//// Bayer agronomu komandas novērojumi un ieteikumi ziemas rapšu un ziemas kviešu sējumos:
// Ziemas kviešu aktualitātes - Artis Vanadziņš
// Ziemas rapšu aktualitātes - Ineta Aispure
________________
SIA "FITO-AL" valdes priekšsēdētājs Artūrs Arnītis dalās ar savu pieredzi, lietojot AgroPlatforma pakalpojumus.
Jūsu graudi - Jūsu noteikumi - Jūsu darījums
E-pasts: [email protected]
Tālrunis: +371 29991188
Tālrunis: +371 27012190
Darba laiks: Darba dienās 9:00 - 17:00