agroplatforma

AgroPlatforma ir oficiālais Bayer Crop Science produktu tirdzniecības pārstāvis Latvijā.

Piedāvājam pilnu produktu spektru Bayer augu aizsardzības līdzekļiem un
trīs ziemas rapšu hibrīdu sēklu šķirnes no Dekalb selekcijas programmas.

UZ E-VEIKALU Peces var pasūtit e-veikalā vai zvanot 29991188, rakstot e-pastu.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 25.septembrī

Kviešu tirgus aizvien meklē balansu

Kviešu tirgus cenas nespēj atrast balansu starp pieprasījumu un piedāvājumu. Importa tirgi lieliski apzinās iespēju iegādāties kviešus par sev izdevīgām cenām no Krievijas tirgus operatoriem, kuri dzenas pakaļ valūtai. Tomēr Krievijas kviešu eksporta jaudas ir ierobežotas un, pieprasījumam pieaugot, Krievija nespēs apmierināt visus importa tirgu pieprasījumus. Līdz šim brīdim Krievijas eksporta jaudas ir svārstījušās no 4,5 – 5.2 miljoni t mēnesī un operatori atzīst, ka eksportspējas jauda ir nestabila – loģistika ir saspringta lielo risku dēļ. Krievijas tirgus izvairās no mazāku kuģu fraktiem, lai iedzīvinātu eksporta jaudu.

Neraugoties uz savstarpējiem Krievijas un Ukrainas draudiem par kuģu kustību Melnajā jūrā, Ukraina aizvadītajā nedēļā uzsāka izmēģināt kuģu ceļu gar Rumānijas un Bulgārijas piekrasti ar Ukrainas kviešiem. Ukraina meklē un daļēji tai arī izdotas atrast jaunas iespējas kviešu eksportam, “apejot” Eiropas Piecinieku. Tas nepieciešamas, lai atbrīvotu papildus uzglabāšanas vietas saules puķu sēklām un sojas pupiņām.

Līdz 21.septembrim Ukrainai jau ir izdevies ievākt 22% no saules puķu ražas no 5,06 miljonu ha, uzrādot krietni labākus ražas rādītājus salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vidējā raža ir sasniegusi 2,18 t/ha, salīdzinot ar 1,92 t/ha aizvadītajā sezonā. Sojas pupiņu ražas ievākšanas rezultāti, līdzīgi kā saules puķu sēkliņu ražas, uzrāda labākus ražas rādītājus – līdz 21.septembrim Ukrainai ir izdevies ievākt ražu no 28% stādījumu un uzrādīt 2,52 t/ha vidējo ražību, kas ir par 8% vairāk kā iepriekšējā sezonā. Ar kukurūzas ražas ievākšanu ukraiņi nesteidzas, jo šī kultūra ļauj ražu ievākt pie labvēlīgiem laika apstākļiem ziemā vai pat nākošajā pavasarī, ko ukraiņi izdarīja iepriekšējā sezonā uzglabāšanas jaudas trūkuma un ekonomisku apsvērumu dēļ.

Attiecībā par labākiem ražas rādītajiem Ukrainā - neraugoties uz lauksaimnieku mazāku spēju izmantot minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, vidējās ražas Ukrainā ir paradoksāli palielinājušās. Tas norāda uz Ukrainas tirgus lauksaimnieku vēlēšos deklarēt visu saražot produkciju un mazināt ēnu ekonomiku, realizējot visu produkciju oficiāli. Uzrādot visus apjomus Ukraina vēl vairāk pievērš uzmanību savam nozīmīgumam graudaugu un eļļas augu importa tirgos. Šādos tirgus un kara apstākļos mēs varam tikai aptuveni aplēst, cik reizes mazāks ir bijis oficiālais graudaugu un eļļas augu tirgus pirms kara Ukrainā.

Atsaucoties uz iepriekšējās nedēļas ziņām par Eiropas komisijas un Ukrainas vienošanos, par kuru paziņoja 15.septembrī un kas paredz juridisku pasākumu ieviešanu Ukrainā nākošajās 30 dienās, lai izvairītos no graudu plūsmu sastrēgumiem Eiropā – Ukraina 19.septembrī apstiprināja kukurūzas, rapšu, saulespuķu un kviešu eksporta licences sistēmas ieviešanu, lai eksportētu uz ES un ES Piecinieku (Poliju, Slovākiju, Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju). Turpmāk Ukrainas eksportētājiem būs jāsaņem speciāla Ukrainas ekonomikas ministrijas licence ar Ukrainas Lauksaimniecības ministrijas apstiprinājumu, lai varētu izvest preces no Ukrainas uz ES un Piecinieku. Ukraina valdība uzraudzīs un regulēs preču plūsmu – sākotnēji tiks saskaņots preču saraksts un iespējamie preču importa apjomi, tad Eiropas importētāji noteiks piegāžu laikus un termiņus. Saskaņā ar šo procedūru Ukrainas valdība izdos licences, uz kuru pamata Ukrainas eksportētāji drīkstēs preču eksportu Eiropas Savienībā. Tikai pēc licences saņemšanas Ukrainas eksportētāji varēs uzsākt tirdzniecību, t.i., meklēt importa partnerus un vienoties par tirdzniecības cenām. Graudaugu un eļļas augu izvešana no Ukrainas līdz 15.septembrim bija pietiekami izaicinoša, bet tagad tā kļūs vēl vairāk kontrolēta un birokrātiska. Šādā formātā Eiropa būs ieviesusi preču kustības regulēšanas pasākumus, bet Ukrainā samazināsies eksporta operatori, kuru skaits pēdējā pusotra gada laikā bija ievērojami pieaudzis.

Aizvien nav skaidra Ungārijas, Polijas un Slovākijas pozīcija attiecībā uz Ukrainas produkcijas importu. Līdz šim šīs trīs valstis savu liegumu nav atcēlušas, līdz ar to Ukrainas valdība ir iesniegusi sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācija, atsaucoties uz vienošanos 2014.gadā par brīvu prešu kustību no Ukrainas uz Eiropas Savienības valstīm.

Kviešu tirgus cenas globālajā tirgū kardināli atšķiras no cenām, kuras mēs redzam Parīzes biržā. Zemāko cenu līderes ir Krievija un Ukraina, kuras piedāvā 12,5% proteīna kviešu uz FOB nosacījumiem par 240 USD/t. Tomēr ir tirgus reģioni, kuros tirdzniecība notiek 270 USD/t un par 292 USD/t. Šādas cenas ir iespējams ieraudzīt Dienvidaustrumu Āzijas reģionā, kur cenas tuvākajā laikā papildus atbalstīs Austrālijas kviešu tirgus nelabvēlīgie laika apstākļi. Rietumaustrālijā paredzams ražas samazinājums 39% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šo reģionu šobrīd skar spēcīgs karstuma un sausuma vilnis un tuvākajā laika prognozes neko labvēlīgu nesola. Pie scenārija, ka situācija Austrālijā neuzlabosies, mēs varam prognozēt, ka tuvākajās nedēļās Austrālijas tirgus problēmas līdz mums atnāks kā kviešu tirgus cenu atbalstošs elements.

Dienvidaustrumu Āzijas cenu līmenis pietuvojas tām cenām, kuras labprāt redzētu arī Eiropas lauksaimnieki, bet salīdzinoši mazais importa tirgu pieprasījumus un Melnās jūras tirgus dalībnieku piedāvājumi nespēj iedzīvināt Parīzes biržas cenu kāpumu un mūsu reģionam būs kādu laiku jāsamierinās ar cenām, kas neatbilst ekonomiskajam pamatojumam. Aizvadītajā nedēļā Parīzes biržā kviešu decembra līgumu cenas samazinājās no 242.00 EUR/t līdz 235.00 EUR/t jeb par 3%. Cenu svārstības no nedēļas uz nedēļu apliecina, ka decembru līgumu cenām aizvien patīk dzīvotie 235 līdz 245 EUR/t koridorī un ir nepieciešams papildus grūdiens, lai tās pārkāptu 245.00 EUR/t slieksni.

Līdzīga situācija veidojas ar piemaksām jeb prēmijām par kviešu kvalitātes grupām. Neraugoties, ka tirgus apzinās pārtikas graudu apjoma samazinājumu šajā sezonā, prēmijas par kviešiem jau vairākas nedēļas ir nemainīgas. Tas arī pierāda tirgus mazo aktivitāti un ir paredzams, ka prēmijas sāks mainīties pie pirmajām lielajām kviešu partiju kustībām.

Graudaugu kustība Rīgas ostā

Runājot par kviešu kustību, ir būtiski saprast vietējā tirgus graudaugu un eļļas augu kustību un iespējamās tendences. Līdz aizvadītās nedēļas sākumam Rīgas ostā bija novērojama salīdzinoši nemainīga piegādāto graudu proporcija pa kvalitātes grupām un piegādēs dominēja 12% un 13% proteīna kvieši. Bet tieši aizvadītajā nedēļā pieauga 11% un 14% proteīnu piegāžu proporcijas un ievērojami samazinājās lopbarības kviešu piegādes. No visiem piegādātajiem kviešiem aizvadītajā nedēļā ~47% bija 12% proteīna kvieši, ~22% no piegādātajiem kviešiem bija 13% proteīna kvieši, ~17% no piegādātajiem kviešiem bija 11% proteīna kvieši un ~10% no piegādātajiem kviešiem bija 14% proteīna kvieši. No visiem piegādātajiem kviešiem tikai ~2% bija lopbarības kvalitātes kvieši – lopbarības kviešu piegādes samazinājās astoņas reizes.

Turpinot par atkrautajiem apjomiem no Rīgas ostas – no 1.septembra līdz 24.septembrim Rīgas ostas termināļi kopā ir atkrāvuši ~206 000 t graudaugus un eļļas augus. Apmēram 134 000 t no kopējā apjoma ir kvieši, kurus Latvijas eksportētāji 100% gadījumu ir nosūtījuši uz Āfrikas valstīm. Apmēram 63 000 t ir rapši, no kuriem aptuveni puse ir nosūtīti uz Lielbritāniju un otra eksporta puses sadalās starp Vāciju un Skandināvijas valstīm. Atlikušie apjomi no Rīgas ostas ir bijuši zirņi un auzas. Ir paredzamas, ka līdz septembra beigām no Rīgas ostas tiks atkrautas vēl papildus 170 000 – 200 000 t kviešu. Apkopojot septembrī notikušās kviešu atkraušanas ar plānotajām kviešu atkraušanām, AgroPlatforma atkārtoti secina, ka kviešu eksports Baltijas valstīs atpaliek par vismaz 50% no iepriekšējā gada eksporta tempiem. Pie scenārija, ka Baltijas valstīs palielināsies ostās ievesto lopbarības kviešu īpatsvars, ir paredzams, ka eksporta tempi Baltijas valstīs var saglabāties esošajos tempos vai samazināties vēl vairāk, jo importa tirgus šobrīd vairāk interesē pārtikas kvalitātes kvieši.

Rapšu tirgus cenas līdzīgi kā kviešu cenas svārstās nemainīgā amplitūdā un redzot kopējos rapšu eksporta apjomus Rīgas ostā var izdarīt secinājumus, ka apmēram 50% no Latvijas rapšu produkcijas ir atradusi savu eksporta gala mērķi. Šobrīd labākā rapšu prēmija par 40% eļļas saturošajiem rapšiem tiek dota Rīgas ostā, kur pircējs piedāvā (-20) EUR/t pie Parīzes biržas novembra līgumu cenas. Rapšu cena Parīzes birža novembra līgumiem aizvadītajā nedēļā samazinājās no 446,25 EUR/t līdz 441,25 jeb par 1,2%.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 18.septembrī

Eiropas tirgus aktualitātes

Aizvadītajā nedēļā, 15.septembrī beidzās Ukrainas kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu importa aizlieguma termiņš piecās Eiropas Savienības valstīs – Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Aizliegums tika ieviest 2023.gada 2.maijā un tas paredzēja pilnīgu graudaugu importa aizliegumu iepriekš pieminētajās Eiropas Savienības valstīs (Pieciniekā), lai aizsargātu vietējo lauksaimniecības tirgu no precēm, kuru cenas ir ievērojami zemākas, salīdzinot ar vietējo produkciju. Vienošanās paredzēja ka Pieciniekam ir pakāpeniski jāievieš tirgus pasākumi, kas ļautu atsākt un normalizēt graudaugu un eļļas augu importu no Ukrainas sākot ar 15.septembri. Vienošanās arī paredzēja ES atbalsta paketi 100 miljonu eiro apmēra.

Neraugoties uz termiņa iestāšanos, Polija 12.septembrī paziņoja, ka tā plāno pagarināt Ukrainas kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu sēklu importa aizliegumu pēc 15.septembra – “Polija neļaus Ukrainas graudiem mūs pārpludināt. Neatkarīgi no Briseles amatpersonu lēmuma, mēs neatvērsim savas robežas,” sacīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Un Polijas lauksaimniecības ministrs Roberts Teluss paziņoja, ka 12.septemrbī ir apstiprināta rezolūcija par Ukrainas importa aizlieguma pagarināšanu.

Ukrainas graudaugu un eļļas augu eksporta sektorā situācija palieka aizvien saspīlētāk, un Ukraina uz iespējamo aizlieguma pagarinājuma atbildi parāda nepalika - Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka gadījumā, ja importa aizliegumi tiks pagarināti pēc 15.septembra, Ukraina iesniegs Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) prasību pret Poliju un ES, jo ierobežojumi pārkāpj 2014.gada brīvās tirdzniecības līgumu starp Ukrainu un ES. 12.septembrī ES steidzās situācija normalizēt, atbildot Ukrainas amatpersonām, ar iespējamo īstermiņa risinājumu. Polija neplāno bloķēt Ukrainas graudu tranzītu, savukārt ES varētu apsvērt Ukrainas graudu tranzīta subsidēšanu uz Baltijas, Polijas un Vācijas ostām. Augstās loģistikas izmaksas ierobežo Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu pa sauszemi, tāpēc bieži Ukrainas graudu operatori neredz ekonomisku pamatojumu graudu tranzītam caur Poliju uz Baltijas valstīm. Baltijas valstis ir viena no alternatīvam Ukrainas lauksaimniecības reeksportam. Lietuva 11.septembrī vienojās ar ES un Poliju par tranzīta kravu veterināro un fitosanitāro inspekciju pārcelšanu no Ukrainas un Polijas robežas šķērsošanas punktiem uz Klaipēdas ostu. Šī vienošanās ievērojami atvieglos kravu pārbaudes un mazinās garās autotransporta rindas uz Ukrainas un Polijas robežas. Tomēr šāds Lietuvas lēmums ļaus uz Klaipēdu transportēt tikai 500 000 t/gadā Ukrainas lauksaimniecības produkcijas un šāds graudaugu un eļļas augu apjoms nav uzskatāms par problēmas atrisinājumu.

Tomēr 15.septembrī Eiropas komisija paziņoja par daļēju importa “vārtu atvēršanu” un papildus tirgus pasākumu ieviešanu nākošajās 30 dienās, kas regulētu importa plūsmas no Ukrainas un nepārpludinātu Eiropas tirgu ar Ukrainas izcelsmes graudaugiem – kā piemērs tika minēts speciāli izveidota Ukrainas eksporta licencēšanas sistēma. Komisija paziņoja, ka uz šādiem nosacījumiem, ir panākta vienošanās, saskaņā ar kuru 15.septembrī oficiāli beidzas spēkā esošie pasākumi, kas aizliedz Ukrainas kukurūzas, kviešu, rapšu un saulespuķu eksportu uz Bulgāriju, Ungāriju, Poliju, Rumāniju un Slovākiju, bet ne uz citām ES valstīm.

Tas nozīmē, ka Ukraina kopā ar ES nākošajās 30 dienās ieviesīs jaunus tirgus un eksporta regulēšanas pasākumus, lai kontrolētu preču eksportu un lai novērstu ES lauksaimniecības tirgus traucējumus. Puses vienojās, ka Ukrainas līdz 18.septembrim iesniegs skaidru rīcības un pasākumu ieviešanas plānu.

Tomēr, neraugoties uz Eiropas komisijas un Ukrainas sarunām, Polijas un Ungārija plāno turpināt importa aizliegumu savās valstīs – taču Bulgārijas parlaments 14.septembrī nobalsoja par Ukrainas importa ierobežojumu atcelšanu pēc 15.septembra. Uz ko ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis atbildēja ar brīdinājumu par tirgus haosu, ja ES pagaidu aizliegums netiks pagarināts līdz šī gada beigām. No iepriekš minētā varam secināt, ka Ukrainas graudaugu un eļļas augu importam aizvien ir virkne neskaidrību un atrisinājums aizvien nav atrasts. Ir daļēji uzlikti politiski uzstādījumi, kas iztur iepriekš norunāto termiņu un vienošanos kritiku. Aizvadītās nedēļas notikumu kopums Ukrainas graudu eksporta sakarā var negatīvi ietekmēt graudu tirgus cenas, jo pēdējā laikā tirgus operatori lielāku vērību pievērš politiskiem lēmumiem, un mazāk vērību pievērš reālajām graudu plūsmām.

Iepriekšējā piektdienā vēl vairāk samazinājās kviešu tirgus pieprasījums pēc Eiropas un Krievijas izcelsmes kviešiem tūlītējām piegādēm, izdarot vēl lielāku spiedienu uz cenām un graudu loģistikas punktiem – ostu graudu uzglabāšanas noliktavām un iekšzemes elevatoriem. Tomēr pieprasījums palielinājās nākotnes līgumiem, kas sāka atbalstīt cenu prēmijas Rumānijas, Bulgārijas un Francijas ostās. Francijas tirgus dalībnieki novēro salīdzinoši vāju interesi pēc savas izcelsmes kviešiem, tomēr klusībā cer uz Ķīnas tirgus pircējiem, kuri pēdējos trīs gados ir kļuvuši par Francijai interesantu eksporta tirgus kanālu. Francijas tirgus cenas 11% proteīna kviešiem piektdien palielinājās līdz 251,28 USD/t, kamēr Krievijas tirgus dalībnieki 12,5% proteīna kviešus Novorosijskā piedāvāja par 240 USD/t. Krievijas tirgus operatori turpina piedāvāt daļu no kviešu produkcijas tranzītā caur Baltijas valstīm. Starptautiskie ziņu kanāli informē, ka 13,5% proteīna kvieši uz FOB nosacījumiem Rīgā tiek piedāvāti par 261 USD/t.

Vēršam uzmanību, ka aizvadītajā nedēļa Parīzes biržā reģistrēto darījumu skats nebija sezonai atbilstošs, kas norāda uz zemu tirgus aktivitāti. Šī gada eksporta sezona nespēj uzņemt sezonai atbilstošus tirdzniecības tempus, jo importa tirgi spēj kompensēt savu patēriņu ar produkciju, ko iegādājās iepriekšējās eksporta sezonas nobeigumā. No tā var secināt, ka eksporta sezonai ir notikusi nobīde, jo krājumi nav bezgalīgi un pieprasījums tuvākajā laikā aktivizēsies. Parīzes biržas cenas aizvadītajā nedēļā Ukrainas kviešu eksporta jautājuma neskaidrību dēļ līdz nedēļas beigām bija ieņēmušas cenu pieaugošas tendences un nedēļas griezumā palielinājās no 234.75 EUR/t līdz 243.50 EUR/t jeb par 3,6%. Tomēr neskaidrie solījumi no Eiropas komisijas un Ukrainas eksporta uzstādījumi liek Parīzes biržas operatoriem reaģēt un šī nedēļa ir iesākusies ar cenu kritumu.

Eksporta sezonas nobīdes pilnā apmērā apstiprina Eiropas eksporta dati, kurus salīdzinot ar citiem gadiem ir novērojami strauji eksporta tempu kritumi. Pēdējās divās eksporta sezonās Eiropa līdz 10.septembrim bija paspējusi nosūtīt eksportā ~8M t kviešu, bet šajā sezona līdz 10.septembrim Eiropa ir eksportējusi tikai 5,84M t. Baltijas valstis 2023.gada eksporta sezonā, salīdzinot ar iepriekšējām 4 četrām sezonām, atpaliek par ~60%. Līdz 10.spetembrim Baltijas valstis kopā ir atkrāvušas 411 062 t kviešu, bet 2022., 2021., 2020. un 2019.gadā šis apjoms ir bijis aptuveni 1M t. Identisks eksporta tempa samazinājums ir Francijā, kura līdz 10.septembrim ir atkrāvusi par 60% mazāk kā iepriekšējā sezonā (1,2M t pret 3,1M t). Eiropā vienīgi Bulgārijai, Rumānijai un Polijai ir izdevies pielīdzināties iepriekšējo eksporta sezonu statistikai.

Latvijas tirgus aktualitātes

Latvijā graudu kustība ostās arī norāda uz eksporta sezonas pamatīgu nobīdi. Vēsturiski kviešu un rapšu eksporta kustības sākums bija novērojams augusta sākumā, bet šajā gadā pirmās nopietnās atkraušanas ir sākušās augusta beigās/septembra pirmajās dienās, kas norāda uz sezonas nobīdi par vienu mēnesi. No 26.augusta līdz 14.septembrim no Rīgas ostas ir atkrauti papildus 70 000 t rapši. Tas nozīmē ka no Rīgas kopā šajā sezonā ir atkrauti 94 000 t rapši. Savukārt kviešu kustība ir iesākusies augusta pēdējās dienās un līdz 14.septembrim no Rīgas ostām kuģos ir iekrautas 136 000 t kviešu. Ostas operatori norāda, ka kustība ir sakusies un apstiprina sezonas neierasto nobīdi. Rīgas ostās kviešu piegādēm no 1.sepembra līdz 18.septembrim ir palielinājies lopbarības kviešu īpatsvars gandrīz divas reizes – augusta otrajā pusē piegādāto lopbarības graudu īpatsvars sastādīja ~9% no visām piegādēm, tad septembrī īpatsvars ir pieaudzis līdz 16,5%. Pārsteidzošā kārtā starp piegādēm aizvien dominē 12,5% proteīna kvieši, kas sastāda 36,81% no visam piegādēm – tomēr šajā kvalitātes grupā ir novērojams īpatsvara kritums par 4% katrās divās nedēļās. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē dominēs lopbarības graudu īpatsvar pieaugums.

Latvijas laukos lauksaimnieki steidz iesēt ziemas kviešus, kuru sējā arī ir novērojamas laika nobīdes, salīdzinot ar citiem gadiem. Aizvadītā nedēļā ir uzskatāma par pirmo nedēļu, kuras laikā klimatiskie apstākļi visā Latvijā ir ievērojami uzlabojušies un lauku darbus netraucē nokrišņi. Aptaujājot lauksaimniekus, ir jūtams pesimisms par tirgus situāciju, kas liek pārslēgties uz lielāku taupības režīmu. Kāds cenšas ietaupīt uz augu aizsardzības līdzekļiem, savukārt kāds cits netērē līdzekļus jaunas kviešu sēklas iegādei. Tomēr laika apstākļu izmaiņas ir veicinājušas progresēt ne tikai augiem, bet arī nezālēm – tāpēc aicinām lauksaimniekus pievērst uzmanību sējumiem un nezāles censties ierobežot rudenī.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas lauksaimniecības politikā ir notikušas izmaiņas – Zemkopības ministrijā ir notikusi ministru maiņa un Didža Šmita vietā ministriju turpmāk vadīs Armands Krauze. Neraugoties uz ministru maiņu, iepriekšējā nedēļā vēl vecais ministru kabineta sastāvs budžeta pārdales rezultātā apstiprināja Zemkopības ministrijas papildus 5 miljonu finansējumu, ko novirzīt risku pārvaldībai un kredītprocentu daļējai dzēšanai. 2023.gada risku pārvaldības programmas kārtā LAD saņēma vairāk sējumu un mājlopu apdrošināšanas pieteikumus, kuriem lauksaimnieki prasīja valsts līdzfinansējumu. Ņemot vēra, ka risku pārvaldības programmas kārtā līdzekļi visiem atbalsta pretendentiem nepietika, tad ar Zemkopības ministrijas finansējuma palielinājumu šī problēma šajā sezonā tiks atrisināta.

AgroPlatforma podkāsts Nr.12 par digitālo laukkopību ar Gatis Bērziņu no AgriCon.

AgroPlatforma video-audio interviju cikls ar Latvijas lauksaimniecības pārstāvjiem. Intervija Nr.12 par digitālo laukkopību ar SIA "Precision Farming" valdes locekli Gati Bērziņu:

Gata Bērziņa CV
AgriCon vēsture
Kā tiek veiktas augsnes analīzes?
Kādi ir AgriCon novērojumi un secinājumi par Latvijas augsnēm?
Ar kādām investīcijām jārēķinās lauksaimniekam?
Kāpēc visas saimniecības neveic augsnes analīzes?
Kāds ir saimniecību ieguvums izmantojot YARA sensoru?
Cik YARA sensori darbojas Latvijā?
Cik maksā YARA sensors?
Kādus produktus vēl piedāvā AgriCon?
Kādu Gatis redz Latvijas lauksaimniecības nākotni?
Gata novēlējums lauksaimniekiem

Ziemas rapšu hibrīds
DK EXLEVEL
ES sēju DK EXLEVEL un ES esmu NEXT LEVEL

BAYER DIGITĀLĀ LAUKA DIENA STAĻĢENĒ #3

BAYER DIGITĀLĀ LAUKA DIENA 2021.gada 5.oktobrī

//// Bayer agronomu komandas novērojumi un ieteikumi ziemas rapšu un ziemas kviešu sējumos: // Ziemas kviešu aktualitātes - Artis Vanadziņš // Ziemas rapšu aktualitātes - Ineta Aispure