agroplatforma

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 13.martā

Kviešu un rapšu cenas krāsojās nelabvēlīgās krāsās

Aizvadītā nedēļa Parīzes biržā kviešu un rapšu cenas krāsojās nelabvēlīgās krāsās. Melnās jūras tirgus aizvien izdara nelabvēlīgu spiedienu uz Eiropas izcelsmes kviešu cenām. Krievija nepiekāpjas starptautiskajos tirdzniecības darījumos un dara visu, lai uzvarētu konkursos ar cenu. Iepriekšējā piektdienā Krievijas tūlītējās realizācijas FOB cenas Novorosijskas ostā noslīdēja zem 290 USD/t par 12,5% proteīna kviešiem, neraugoties, ka dienas sākumā operatori pārdošanas cenu bija palielinājuši līdz 305 USD/t.

Krievijas valdība, neraugoties uz zemajām Krievu izcelsmes kviešu cenām, turpina izdarīt spiedienu uz tirgotājiem, lai tiktu palielināti eksporta tempi, kas apliecina faktu, ka Krievijai ir interesanta valūtas naudas plūsma no lauksaimniecības produktu tirdzniecības kanāliem. Krievija Martā ir uzstādījusi plānu palielināt eksporta tempus līdz 4M t mēnesī. Krievijas eksporta operatori ziņo, ka aizvadītajā nedēļā esot izdevies sasniegt eksportu 1M t apmērā. Šobrīd ir jāņem vērā fakts, ka izlaistā papildus kvota ir salīdzinoši nopietns apjoms, kas var izdarīt spiedienu uz Eiropas kviešu cenām līdz pat Maija tirdzniecības sesijas beigām. Matemātika jeb Krievijas eksporta statistika šodien nav Eiropas kviešu tirgum labvēlīga. Ja Krievija ziņo, ka tā gandrīz spēj sasniegt 4M t apjomu mēnesī, tad šāds eksporta temps ir gaužām lēns, lai ieraudzītu Krievijas eksporta sezonas beigas tuvākajā laikā.

Lai vairāk izprastu Krievijas eksporta spējas, ir jāpalūkojas vēsturiskajā statistikā, un tā norāda, ka Krievijas aktīvākie eksporta mēneši ir augusts – septembris, kamēr Eiropa savas piegādes sadala vienmērīgi pa visu gadu no jūlija līdz jūnijam. Šis gads ir sevišķs ar Krievijas politisko vēlmi palielināt eksporta kvotu par 27M t graudaugu, no kuriem 21M t ir kvieši. Kviešu tirgum nav informācijas vai Krievija varēja atļauties palielināt eksporta kvotu un vai eksporta kvotas palielināšana nav uz Krievijas sabiedrības rēķina - atbildi uz šo jautājumu zina tikai Krievija. Krievija šobrīd visās jomās saglabājās kā nezināmais vai neparedzamais – tirgū ir uzskati, ka Krievija var strauji mainīt savu tirdzniecības politiku, piemēram, pārtraucot dalību konkursos, neparakstot Melnās jūras pārtikas koridora līgumu un/vai atceļot piešķirtās kvotas eksporta uzņēmumiem.

Kviešu tirgus operatori šobrīd ir pievērsušies Saūda Arābijas un Irānas izsludinātajiem kviešu iepirkuma konkursiem, kur Saūda Arābija plāno iegādāties 480 000 t kviešu, savukārt Irāna savus plānus vēl nav publiski nosaukusi – ir tikai zināms, ka Marta sākumā Irāka iegādājās 180 000 t kviešu. Šie abi importa tirgi meklē sadarbības partneri, kas spētu nodrošināt lielas un stabilas kuģu piegādes partijas. Irāna meklē stabilu partneri piegādēm no marta līdz aprīļa beigām, bet Saūda Arābija jau meklē kviešus piegādēm no Jūlija līdz Augusta beigām. Irānas mērķa cena ir 290 USD/t uz FOB nosacījumiem. Šis ir Eiropai nevēlams cenu diapazons, kas vairāk norāda uz Krievijas spējām paņemt šo darījumu. Savukārt Saūda Arābijas līgums varētu nonākt Eiropas operatoru rokās, jo jūlijā Krievijas piegādes ir mazāk spējīgas, salīdzinot ar Eiropas piegādēm.

Rumānija ir nosūtījusi tikai ~29% no šī gada kviešu ražas, un no šī brīža līdz jūnija beigām tai būtu jānosūta gandrīz 2M t, lai sasniegtu piecu gadu vidējo eksporta līmeni, kas būtu rekordaugsts rādītājs. Tas norāda uz Rumānijas spēju piedalīties iepirkumos un pacīnīties par cenu pieaugumu Eiropas labā.

Iepriekš jau esam ziņojuši, ka salīdzinoši lielas izmaiņas kviešu tirgū varētu ienākt iestājoties pavasarim visos lielākajos kviešu audzēšanas tirgos, t.sk., Krievijā. Tirgus analītiķi paredz, ka Krievijas plānu maiņa varētu notikt brīdī, ka ieraudzīs patieso ainu ziemas kviešu sējumos. Divas nedēļas atpakaļ Krievija ziņoja, ka 1M ha ziemas kviešu sējumos ir izsaluši – savukārt aizvadītās nedēļas beigās Krievija šo zaudējumus palielināja līdz 5% jeb ~2,7M ha. Jāpiebilst, ka Krievijas propaganda ir novērojama arī lauksaimniecības sektorā, jo uzreiz pēc paziņojuma par 5% zaudējumiem, valdība prognozēja, ka vasara būšot labvēlīga un laika apstākļi spēšot kompensēt ziemas perioda zaudējumus.

Eiropas lielākais kviešu tirgus Francija ir pārtraucis satraukties par nepietiekamu augsnes mitrumu ziemas kviešu sējumos. Pēc vairāku nedēļu sausuma lauksaimniekiem ir izdevies sagaidīt nokrišņus starp pirmās un otrās minerālmēslu lietojuma reizes. Francijas lauksaimnieki ir nomierinājušies un šodien 95% ziemas kviešu sējumi tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi.

Tikmēr Kanādā kviešu eksports nedēļā līdz 5. martam sasniedza 464 000 tonnu, salīdzinot ar 396 000 tonnu nedēļu iepriekš un iepriekšējo piecu nedēļu vidējo rādītāju 365 000 t. Līdz ar to kviešu eksports šajā tirdzniecības gadā ir sasniedzis 11,8 M t, kas pārsniedz piecu gadu vidējo rādītāju 9,8 miljonus t. Pārdevēji Vankūverā ir bijuši pakļauti spiedienam, lai saglabātu FOB tirdzniecības plūsmu. Kanādas ostās kopā ir ievestas 14 M t kviešu, un krājumi ostās pieauga līdz 2,2M t.

Rapšu tirgus Eiropas lauksaimnieku vidū izraisa vislielāko stresu, jo šā brīža Biržas cenām nav ekonomiskā pamatojuma turpināt strādāt ar šo kultūraugu. Rapšu tirgus vēsturiski tirdzniecības gada laikā piedzīvo trīs pieprasījuma viļņus – sezonas laikā, gadu mijas periodā un pavasarī. Šogad, aplūkojot darījumu skaitu no decembra līdz šodien, jāsecina, ka otrais iepirkuma vilnis ir izpalicis, jo aktivitāte birža ir pielīdzināma “0.” Tas norāda, ka rapšu iepirkums varētu aktivizēties aprīlī, maijā, lai pārstrādātāji nopirktu nepieciešamo izejvielu līdz sezonas beigām.

Baltijas ostās pircēji uz FOB nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģi) piedāvā sekojošas cenas prēmijas pie Parīzes biržas maija tirdzniecības sesijas līgumu cenām – lopbarības kvieši (-22.50 EUR/t), 12.5% proteīna kviesi (+ 3.50 EUR/t), 14% proteīna kvieši (+15.75 EUR.t). Vēršam uzmanību, ka aktuālās kviešu iepirkuma cenas ostās ir mazākas par ~7…8 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 21.februārī

Mainās eksporta plūsmas

Ēģiptes izsludinātais iepirkums palielina interesi Eiropas kviešu tirgotāju starpā. Eiropas tirgotāju galvenais konkurents šajā iepirkuma ir Krievija, kuru Eiropas tirgotāji vēlas nospiest malā ar savu cenas piedāvajumu. Jāpiebilst, ka arī Ēģipte neizrāda lielu interesi darījumā ar Krieviju, jo iepriekšējos iepirkumos Krievija nav pildījusi savas uzņemtās saistībās kā krietns pārdevējs. Jāņem arī vērā, ka Ēģiptes galvenās intereses ir iegādāties graudus, sadalīt piegāžu riskus un vienlaicīgi arī saglabāt Kviešu iepirkumu cenu, lai tā nepārsniegtu Krievijas un/vai esošo piegādātāju uzstādīto latiņu.

Tā rezultāta 20.februāri Rumānijas un Bulgārijas ostās prēmijas par 11.5% proteīna kviešiem samazinājās līdz šīs eksporta sezonas zemākajam līmenim apsteidzot Krievijas kviešu cenu piedāvājumu par 2 EUR/t. Jāņem vērā, ka Ēģiptes izsludinātais kviešu iepirkuma konkurss raisīja Rumānijas un Bulgārijas pārdevēju interesi un prēmijas jau tika samazinātas iepriekšējā nedēļā. Šobrīd šo var saukt arī par politisku rīcību, lai mazinātu Krievijas kviešu tirgus konkurētspēju un ietekmi eksporta tirgos. Piebildīsim, ka kviešu importa tirgi ir atkarīgi no vietējo vai pasaules banku finansējuma garantijām, kas aizvien biežāk netiek izsniegtas darījumiem ar Krievijas eksportētajiem. Šī ir salīdzinoši laba ziņa, lai saredzētu iespēju Eiropas tirgotajiem nākotnē pārņemt vadību importa tirgos, atstājot Krievijas eksportētājus iedzinēju lomā.

Cenu samazinājums Rumānijas un Bulgārijas ostās nebija visam kviešu kvalitātes grupām. Mazākas cenu atšķirības bija novērojamas 12% proteīnu kviešu kategorijā. Tas pastiprina faktu, ka Eiropas tirgotāji apzināti samazināja cenu tiešu Ēģiptes konkursa ietveros konkrētai pieprasītajai kviešu kvalitātes grupai. Ēģiptes kviešu iepirkuma konkurss beidzas šajā trešdienā un līdz konkursa beigām iespējams redzēsim tirgus spiedienu Parīzes biržā maija iepirkuma sesijas līgumu cenās.

Šobrīd Turcijas graudu termināli ir pārpildīti, kas nozīmē, ka pieprasījums no Turcijas uz laiku samazināsies, tomēr pieprasījuma plūsma pārvirzās uz Bangladešu, kura ir izrādījusi pastiprinātu interesi pēc Ukrainas izcelsmes kviešiem. Ukrainai iepriekšējā nedēļā ir izdevies noturēt eksporta tempu, tomēr šajā nedēļā tiek prognozēts eksporta tempu samazinājums, kas skars arī Krievijas eksporta kravas, jo Melnajā jūrā tiek prognozēti nelabvēlīgi laika apstākļi kuģošanai.

Turpinot par laika apstākļiem un ielūkojoties tālākā nākotnē, Eiropas komisija pēdējā ziņojuma prognozē nelabvēlīgus laika apstākļus Ziemeļāfrikas valstīs, kas saglabās augstu importa pieprasījumu no Āfrikas tirgiem. Lai cik nedaudz Alžīrijā un Marokā tiek audzēti kvieši, tomēr arī šā gada ražai tiek paredzēts samazinājums līdz 1.3 t/ha, kas ir par 25%, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo ražu.

Melnās jūras pārtikas koridors

Situācijas Melnās jūras graudu koridorā nav sevišķi uzlabojusies un graudaugu kuģu pārbaudes aizvien aizņem neadekvāti daudz laika. Ukrainai no 14. līdz 20.februārim ir izdevies nosūtīt 23 kuģu kravas ar kopējo apjomu 781 500 t. Lielākā nosūtīto kravu apjomu aizņem kukurūza ar 404 000 t. Tad seko kvieši ar 220 000 t un atlikušās kravas ir eļļas augi – saulespuķes, sojas pupiņas un rapši. Kukurūzas galvenie pirceji ir Ķīna un Eiropas dalības valstis. Kopš 2022.gada 1.augusta Ukraina ir eksportējusi 10.25M t kukurūzas, no kā aptuveni 30% ir nosūtīti uz Ķīnu, nākošais pircējs ar aptuveni 17% ir Spānija un 10% no Ukrainas kukurūzas sūtījumiem ir saņēmusi Itālija. Kopā Ukraina kopš graudu koridora atvēršanas līdz 20.februārim ir izdevies nosūtīt ar kuģiem 21,9M t ar graudaugiem un eļļas augiem. Savukārt kopējais graudu eksports no Ukrainas kopš 2022.gada sākuma līdz 2023. gada sākumam ir sasniedzis 30,32 miljonus tonnu, kas ir par 12,23 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā, un vairāk nekā puse no šiem graudu eksportiem tiek nosūtīti pa graudu koridoru.

Iepriekšējā nedēļā runājām par graudu koridora līguma pagarinājumu pēc 19.marta. Šajā nedēļā šaubas pastiprinās, jo arī Krievija izrāda pazīmes par nevēlēšanos pagarināt graudu koridora līgumu. Ukraina ir aicinājusi ANO un Turciju, kas ir Melnās jūras graudu koridora darījuma garants, izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā pārtrauc šķēršļus līguma noslēgšanai, komerciālajai kuģošanai Melnajā jūrā un brīvai pārtikas plūsmai uz pasaules tirgiem. Ukrainas galvenā interese pārtikas koridora līguma turpinājumam ir kukurūzas plūsma uz Eiropas dalībvalstīm un Ķīnu, kas izrāda pastiprinātu interesi pēc Ukrainas kukurūzas līdz tirgū ienāks Brazīlijas kukurūza. Šajā sakarā šonedēļ bija plānotas sarunas starp ANO, Turciju un Krieviju par graudu koridora likteni pēc 19.marta. Tirgus domas par sarunu iznākumu ir dalītas, jo nav paredzama Krievijas nostāja pozīcija pēc ASV prezidenta viesošanās Ukrainā un Polijā, turklāt šodien Krievijas federālajā sapulcē Krievijas diktators norādīja uz nevēlēšanos sadarboties ar Rietumiem un Ukrainu, publiski paziņojot par izstāšanos no dalības līgumā par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem – šis paziņojums pēc ekspertu domām arī ieskicē jebkādu nevēlēšanos sadarboties ar Rietumiem un/vai Ukrainu.

Baltijas kviešu cenu prēmijas ir samazinājušas, salīdzinot ar iepriekšējām nedēļām un šobrīd pircēji uz FOB nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģi) piedāvā sekojošas cenas prēmijas pie Parīzes biržas maija tirdzniecības sesijas līgumu cenām – lopbarības kvieši (-24.50 EUR/t), 12.5% proteīna kviesi (+8.50 EUR/t), 14% proteīna kvieši (+23.50 EUR.t). Vēršam uzmanību, ka aktuālās kviešu iepirkuma cenas ostās ir mazākas par ~7…8 EUR/t.

Krievija sadala graudaugu eksporta kvotu starp 203 uzņēmumiem

Krievijas lauksaimniecības ministrija iepriekšējā nedēļā paziņoja, ka esot sadalījusi savai valstij piederošo graudaugu eksporta kvotu 25.5M t apmērā. Šī kopējā kvota pēc Krievijas ministrijas datiem attiecas uz kviešiem, miežiem un kukurūzu. Šī informācija ļoti atšķiras no iepriekš izplatītās, jo iepriekš Krievija ziņoja, ka tikai kviešiem kvotas apmērs būs 27M t. Jaunizsludināta eksporta kvota ir sadalīta starp 203 uzņēmumiem, no kuriem 70% kvotas (17 547 112,00 t) ir saņēmuši 10 lielākie eksportētāji:

Šī eksporta kvota ir spēkā no šā gada februāra līdz 20.jūnijam. Krievija graudu eksporta kvotu noteica trešo gadu pēc kārtas, lai nodrošinātu pārtikas drošību un ierobežotu iekšzemes pārtikas cenu inflāciju. Pēc graudu rekordražas šī gada eksporta kvota vairāk nekā divas reizes pārsniedz iepriekšējā gada līmeni 11M t apmērā. Pēc Krievijas graudu savienības datiem no 2022.gada augusta līdz janvāra beigām Krievija ir eksportējusi 35M t graudaugu no kuriem 31M t ir kvieši. Tikko sadalītā kvota precīzi nenorāda cik no 25.5M t graudaugu būs kvieši.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 13.februārī

Naftas produktu embargo

Aizvadītās nedēļas nogalē Eiropas savienības dalībvalstu sanāksmē tika nolemts un svētdien stājās spēkā Krievijas ogļu, naftas un rafinētu naftas produktu embargo. Šis Eiropas savienībai ir milzīgs solis, lai gandrīz pilnībā pārtrauktu jebkādas ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Šis solis ir paredzēts, lai vēl vairāk samazinātu atkarību no Krievijas enerģijas un maksājumiem Kremļa kara lādē. Jaunajām enerģētikas sankcijām pastāv riski, jo dīzeļdegvielas cenas jau ir pieaugušas kopš kara sākuma, un nav skaidrības par to, kā ES embargo un cenu griesti ietekmēs degvielu cenas globālajā tirgū un cik liels “nospiedums” paliks pasaules ekonomikā. Piebildīsim, ka līdz šīs nedēļas sākumam Eiropa importēja aptuveni 50% no Krievijas naftas produktiem un lielākā importētāja Eiropas savienībā bija Vācija, kura 25% no visiem naftas produktiem importēja tieši no Krievijas.

Krievijas naftas produktu embargo var radīt vairākas ķēdes reakcijas, jo mūsu kopīgajam ienaidniekam ir jārada jauni noieti un citas naudas plūsmas, lai neapturētu savu iedarbināto kara mašīnu – tā ir skaudra patiesība, ar ko jārēķinās visos tirgos. Viens no scenārijiem paredz Krievijas naftas produktu plūsmu caur citiem tirgiem. Cits scenārijs paredz jaunus naftas produktu realizācijas kanālus, piemēram, pieprasījuma pieaugums no Ķīnas, kuras ekonomika sāks atveseļoties pēc “0 Covid” politikas atcelšanas. Tirgū ir arī scenārijs, kas saistīts ar graudu tirgu – tirgi paredz, ka Krievija varētu pastiprināt graudaugu eksportu, lai īstermiņā uzturētu sev tik ļoti svarīgo naudas plūsmu.

Krievijas graudaugu sakarā jāakcentē iepriekšējās nedēļas aktualitātes, kurās Ēģipte veica vairākus kviešu iepirkumus par kopējo apjomu 1,03M t. Iepirkumos dominēja Krievijas izcelsmes kviešu piedāvājumi - no 20 konkursa dalībniekiem 13 gadījumos tika piedāvāti Krievijas izcelsmes kvieši. Krievija visu tuvākos konkurentus atstāja aiz strīpas tikai dēļ savas piedāvātas cenas. Tuvāko konkurentu (Francijas, Ukrainas, Rumānijas un Bulgārijas) piedāvātās cenas bija par 11 līdz 31 USD/t augstākas, kā Krievijas eksportētāju piedāvātās cenas. Līdz šim brīdim Ēģipte ir iegādājusies 4,18M t kviešu no kurām 2,58M t ir iegādātas no Krievijas, 940 000 t no Francijas un 540 000 t no Rumānijas. Lai gan Ēģipte komentē, ka tās interesēs ir diversificēt riskus un dažādot kviešu piegādes kanālus un mazināt atkarību no Melnās jūras, tomēr statistika rāda pretējo.

Piebildīsim, ka Ēģiptes kviešu iepirkumus finansē Pasaules banka, izmantojot ārkārtas pārtikas nodrošinājuma un noturības atbalsta fondu. Rodas retorisks jautājums – kāpēc Pasaules banka atbalsta Krievijas kviešu tirdzniecības finansēšanu, kamēr Eiropa ierobežo naftas produktu plūsmu. Būtu tikai loģiski, ka Krievijas graudiem tiktu uzlikti cenu griezti vai embargo, lai mazinātu naudas plūsmu uz Krieviju un vājinātu mūsu kopējo ienaidnieku!?

Turpinot par Krievijas eksporta tempiem - eksportētāji janvārī nosūtīja vairāk nekā 4 miljonus tonnu graudu un pākšaugu ražas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. No 1. līdz 30. janvārim no Krievijas tika eksportēti aptuveni 4,4 miljoni t graudu un pākšaugu, un kviešu pārvadājumi veidoja 85% no apjoma. Krievijas graudu eksports 2022.-2023. tirdzniecības gada pirmajos septiņos mēnešos ir gandrīz 35 miljoni t, tostarp 31 miljons t kviešu. Ja var ticēt Krievijas datiem par tās kopējās ražas rādītajiem, tad eksportam vēl ir pieejami aptuveni 27,7 miljoni t graudu, tostarp 21 miljons tonnu kviešu.

Šobrīd globālais kviešu tirgus sāk izvērtēt Melnās jūras tirgus dalībnieku ražas potenciālu nākošajai sezonā. Krievijas kviešu ražas potenciāls tiek ievērojami samazināts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Aizvadītajā nedēļa jau ziņojām, ka Krievijas ziemas kviešu sējumos tiek prognozēti postījumi aptuveni 1M ha platībā. Papildus tam Francijas analītikas kompāniju dati uzrāda, ka nokrišņu daudzums Krievijas galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos ir mazākais pēdējo 10 gadu laikā. Šobrīd tiek prognozēts, ka Krievijas kopējā kviešu raža 2023.gada sezonā varētu sasniegt no 77 – 80M t. Analītiķi uzsver, ka šī prognozē esot vēl salīdzinoši optimistiska.

Palielinās arī uzmanība Ukrainas kviešu eksportam, jo eksporta rādītāji norāda uz strauju eksporta sezonas beigu tuvošanos. Ukraina aizvadītās nedēļas sākuma nedaudz samazināja savas eksporta cenas, lai palielinātu pieprasījumu, tomēr nedēļas otrajā pusē cenas atgriezās ierastajā cenu līmenī.

Baltijas tirgus cenas iepriekšējā nedēļā nedaudz samazinājās lielā Rumānijas un Bulgārijas cenu spiediena dēļ. Baltijas tirgus vidēja cena par 12,5% proteīna kviešiem iepriekšējā nedēļā samazinājās par 4,46 USD/t un vidējo darījumu cena tika noteikta 318,72 USD/t.

Kas attiecas uz Francijas kviešu tirgu – kviešu pieejamie apjomi ir ierobežoti, jo reģiona lauksaimnieki aiztur nelielos krājumus, kas viņiem atlikuši, cerot, ka Parīzes biržas cenas mainīs janvāra slīdējumu zem 300 EUR/t un palielināsies virs 300 EUR/t. Šobrīd Francijas kviešiem sīvākais konkurents ir Vācijas kvieši. Vācija no 2022. gada kviešu ražas ir pārdevusi salīdzinoši mazāk kā Francija, kura uz šodienu uzrāda rekordlielus eksporta apjomus. Vācijas kviešiem ir līdzīga tilpummasa, bet augstāks proteīna saturs, salīdzinot ar Francijas piedāvājumu. Tomēr Francijas kvieši vēsturisko attiecību dēļ varētu veiksmīgāk atrast realizācijas kanālus eksporta sezonas pēdējos mēnešos (jūnijā un jūlijā), ja Rietumāfrikas pircēji saglabāsies aktīvi un Krievijas eksporta tempi palēnināsies.

Kviešu eksports Eiropā līdz janvāra beigām ir bija salīdzinoši aktīvs, neskatoties uz lielo konkurenci ar Melnās jūras tirgiem (Ukrainu un Krieviju). Baltijas valstis līdz 2023.gada janvāra beigām ir izvedušas kviešus, kas pielīdzināmi vidējam kviešu eksporta rādītajam kopš 2014./2015.eksporta sezonas gada. Francijai ir izdevies uzstādīt rekordlielu eksporta apjomu un pēc aktuālās informācijas kopējais eksporta apjoms nevarētu pārsniegt vidējo rādītāju kopš 2014.gada – tas nozīmē, ka Francijai būtu vēl pieejami ~1.5M t kviešu. Bulgārijai un Rumānijai situācija pielīdzināma Baltijas valstīm, kas nozīmē, ka vidējos eksporta sezonas rādītājus šie kviešu tirgi jau ir izpildījuši līdz janvāra beigām. No Eiropas tirgus kviešu lielvalstīm stabila un nemainīga situācija redzama Vācijas tirgū, kas nemainīgi izpilda iepriekšējo gadu rādītājus un uzrāda līdzīgus eksporta tempus.

AgroPlatforma podkāsts Nr.12 par digitālo laukkopību ar Gatis Bērziņu no AgriCon.

AgroPlatforma video-audio interviju cikls ar Latvijas lauksaimniecības pārstāvjiem. Intervija Nr.12 par digitālo laukkopību ar SIA "Precision Farming" valdes locekli Gati Bērziņu:

Gata Bērziņa CV
AgriCon vēsture
Kā tiek veiktas augsnes analīzes?
Kādi ir AgriCon novērojumi un secinājumi par Latvijas augsnēm?
Ar kādām investīcijām jārēķinās lauksaimniekam?
Kāpēc visas saimniecības neveic augsnes analīzes?
Kāds ir saimniecību ieguvums izmantojot YARA sensoru?
Cik YARA sensori darbojas Latvijā?
Cik maksā YARA sensors?
Kādus produktus vēl piedāvā AgriCon?
Kādu Gatis redz Latvijas lauksaimniecības nākotni?
Gata novēlējums lauksaimniekiem

Ko paredz graudu tirgus eksperti 2021.gadā? (11.01.2021) ABN AMRO

BAYER DIGITĀLĀ LAUKA DIENA STAĻĢENĒ #3

BAYER DIGITĀLĀ LAUKA DIENA 2021.gada 5.oktobrī

//// Bayer agronomu komandas novērojumi un ieteikumi ziemas rapšu un ziemas kviešu sējumos: // Ziemas kviešu aktualitātes - Artis Vanadziņš // Ziemas rapšu aktualitātes - Ineta Aispure