GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2020.gada 16.martā
Globālajā ekonomikā novērojamas pirmās recesijas pazīmes:
- Samazinās preču pieprasījums un veidojas preču pārpalikumi (piemēram: jēlnaftas un pārtikas izejvielas);
- Samazinās preču ražošanas un sniegto pakalpojumu apjomi (Rūpniecība, pārstrāde, tūrisms, izklaide);
- Pieaug bezdarba līmenis;
- Samazinās kopējais investīciju apjoms;
- Samazinās iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumi, kas rada ķēdes reakciju nodokļu ieņēmumos.
Globālā ekonomika kopš 2008.gada krīzes piedzīvoja nepārtrauktu ekonomisko kāpuma fāzi. Šoreiz ekonomiskās aktivitātes cikls ilga 12 gadus. Un neviens nevarēja paredzēt, ka ekonomisko lejupslīdi izraisīs vīrusa bacilis – Koronavīruss.
Koronavīrusa sākotnēji straujā izplatība Ķīnā, kas sākās 2019.gada decembrī, strauji samazināja šī tirgus pieprasījumu pēc naftas produktiem un pārtikas izejvielas. Straujais naftas produktu pieprasījuma kritums Ķīnā lika OPEC valstīm (naftas eksportētāju valstis) vienoties par naftas produktu ražošanas apjomu samazināšanu līdz tirgus situācija stabilizēsies. Vēlamā vienošanās tika panākta tikai starp oficiālajām OPEC dalībvalstīm. Krievija, kas nav OPEC dalībvalsts, bet skaitās OPECplus dalībvalsts, neatbalstīja naftas produktu ražošanas apjomu samazināšanu. Šis Krievijas lēmums izraisīja ķēdes reakciju jēlnaftas tirgus cenās. Naftas cena piedzīvoja straujāko un lielāko cenu lejupslīdi vēsturē. Pēdējo divu nedēļu laikā jēlnaftas cena ir noslīdējusi par ~40% un turpina samazināties. Straujais naftas cenu kritums atstāja paliekošas, negatīvas sekas uz ASV dolāra indeksa vērtību.
Vīrusa pandēmijas dēļ visā Eiropā uz laiku tiek slēgtas liela daļa darba vietas, kā rezultātā pieaug bezdarbs un iedzīvotāju ieņēmumi, kas atsaucas uz preču pirktspēju. Eiropā visvairāk šobrīd cieš tūrisma un izklaides pakalpojumu nozares, cilvēkiem aizliedzot pulcēties un apmeklēt sabiedriskus pasākumus.
Ar Koronavīrusu saistītā situācija destabilizē investorus un investīcijas – tā rezultātā daudz investīciju projekti tiek apturēti uz laiku, izraisot pastiprinātu papildus stresu citos finanšu sektoros. Investori, kas ir ieguldījuši “spekulatīvo naudu” graudu un rapšu tirgos, sāk apdomāt ieguldījuma riskus un sāk “migrēt” uz citiem stabilākiem un izdevīgākiem ieguldījuma tirgiem.
Pasaulē ar Koronavīrusu līdz šim ir saslimuši 169 387 cilvēki. Saslimušo skaits pēdējās nedēļas laikā ir pieaudzis par 58 159 cilvēkiem. Straujākā vīrusa izplatība novērojama Itālijā, kur šobrīd jau reģistrēti 24 747 saslimšanas gadījumu – saslimušo skaits nedēļas laikā pieaudzis par 17 372 cilvēkiem. Kopā pasaulē vīruss jau ir prasījis 6 513 cilvēku dzīvības. Baltijas valstīs saslimušo skaits ir pieaudzis līdz 213 cilvēkiem, no kuriem 30 reģistrēti Latvijā.
Ar vīrusu saistītā ekonomikas recesija atstāj paliekošas sekas graudu tirgos. Graudu cenas dienu no dienas piedzīvo lejupslīdi. Kopš iepriekšējās nedēļas sākuma Parīzes biržā tiek reģistrētas zemākās 2020.gada kviešu decembra līgumu cenas līdz šim. Iepriekšējās nedēļās zemākā reģistrētā kviešu cena decembra līgumiem bija 176.75 EUR/t, bet augstākā 181.50 EUR/t.
Un tomēr, graudu tirgus Eiropā un Melnās jūras tirgos aizvien piedzīvo stabilu graudu pieprasījumu. Tikai šobrīd Eiropas un Melnās jūras tirgi sāk ieņemt apgrieztas pozīcijas un Melnās jūras tirgiem izdodas palielināt konkurenci importa tirgos. Ja tirgus pieprasījums saglabāsies un Eiropai izdosies stabilizēt Koronavīrusa izplatību, tad Eiropai līdz jaunajai 2020.gada ražai varētu rasties izredzes atgūt tirgus pozīcijas importa tirgos, kas runā par labu kviešu cenai.
Eiropa šogad paredz kviešu eksporta kāpumu līdz jaunajai sezonai (līdz jūnijam) par ~10M t, kopā sasniedzot 31.2M t. 2018./2019.gada sezonā Eiropa eksportēja 20.9M t kviešu, bet bloka rekords ir 2014./2015.gada sezona, kad Eiropa eksportēja 33.3M t. Eiropas kviešu eksporta apjoma pieaugums ir saistīts ar 2019.gada ražas pieaugumu un labvēlīgiem eksporta tirgus apstākļiem – veiksmīgu konkurētspēju ar Melnās jūras kviešu tirgiem un augsto tirgus pieprasījumu.
Bet visvairāk ekonomikas lejupslīdes dēļ šobrīd cieš rapši. Rapšu cenas pēdējo divu nedēļu laikā ir samazinājušās par 5.5% jeb no 378.00 EUR/t līdz 357.00 EUR/t. Cenas turpina kristies. Straujais cenu kritums ir cieši saistīts ar jēlnaftas cenu lejupslīdi un investoru “migrēšanu” prom no rapšu tirgus. Rapšu tirgū fiziskās tirdzniecības apjomi joprojām ir mazi un nākotnes pieprasījums nav skaidrs, jo jēlnaftas tirgus recesija nerada labvēlīgu vidi biodegvielu tirgiem.
Šobrīd lauksaimniecības preču tirgi gaida Ķīnas tirgus atgriešanos, kas var strauji palielināt pieprasījumu pēc sojas pupiņām, kukurūzas un kviešiem.