GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2021.gada 31.maijā
Starptautiskās graudu padomes redzējums par 2021.gada sezonu
Starptautiskajai graudu padomei, salīdzinot ar ASV lauksaimniecības departamenta pēdējo graudu tirgus ziņojumu, ir pretējs uzskats par tirgus situāciju 2021./2022.gada sezonā. SGP paredz graudu krājumu samazinājumu 2021./2022.gada sezonā līdz pēdējo septiņu gadu zemākajam līmenim, pamatojot krājumu sarukumu ar palielinātu dzīvnieku barības patēriņu. Tā rezultātā 27.maijā starptautiskā padome savas iepriekšējā mēneša krājumu aplēses samazināja par 14M t līdz 595M tonnu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2014./2015.gada sezonas. Šī būs piektā sezona pēc kārtas, kad pasaules krājumi izjūt sarukuma spriedzi, un kopš 2016.gada kopējais iztrūkums visos patēriņa tirgos būs mērāms 60M t apmērā.
Galvenie pasaules krājumu veidojošie tirgi ir dominējoši eksporta tirgi, kuriem veikt piegādes uz importa tirgiem ir salīdzinoši viegli. SGP uzskata, ka eksporta tirgiem būs vadošā loma globālo kviešu cenu noteikšanas politikā. Eksporta tirgu ietekme uz kviešu cenām bija jau novērojama šā gada sākumā, kad, pieaugot pieprasījumam, piedāvājuma cenas strauji palielinājās un pieprasījums saglabājās nemainīgi augsts. SGV uztur līdzīgu viedokli - ja galvenajos kviešu audzēšanas apgabalos būs novērojamas ar ražošanu saistītas kļūdas vai laika apstākļi nelabvēlīgi ietekmēs augu veģetāciju, tad eksporta tirgiem būs pamatots iemesls palielināt kviešu realizācijas cenas.
Šajā sezonā graudu patēriņā SGV paredz globālu graudaugu pieprasījuma palielinājumu par 11M t līdz 2.30 miljardiem tonnu. Galvenais graudaugu pieprasījuma palielinājums būs novērojams kviešu un kukurūzas tirgos. Neraugoties, ka ASV šajā sezonā plāno kukurūzas ražas pieaugumu, SGP paredz kopējo kukurūzas krājumu samazinājumu par 6M t līdz 261M t.
Neraugoties uz SGP sašaurināto graudaugu nākotnes piegādes ainu, padome vērš uzmanību uz graudaugu cenu samazināšanos, pamatojot to ar finanšu fondu politiku un reakciju uz iepriekšējo ASV lauksaimniecības departamenta optimistisko ziņojumu. Tā rezultāta starptautiskā graudu padome vērš uzmanību uz “laika apstākļus tirgus ziņām,” kas līdz sezonas sākumam var kardināli mainīt tirgus situāciju un nolikt graudu cenas iepriekšējā cenu līmenī.
Starptautiskajā graudu tirgū ir sakāmvārds “Lietus rada graudus” (Rain makes grain) – šķiet, ka sakāmvārds atbilst patiesībai, redzot tirgus cenu lejupslīdi pēc labvēlīgās laika prognozes. Ir atgriezušies labvēlīgāki laika apstākļi pēc garāka sausuma perioda ziemeļu puslodē, kas ir veicinājuši finanšu fondiem pārdot iegādātos kviešu līgumus, radot piedāvājuma palielinājumu un līdz ar to cenu samazinājumu tirgū.
Labvēlīga laika apstākļu ietekme novērojama arī Eiropā, kur vidējās ražas prognozes tiek palielinātas līdz 5.91 t/ha, kas ir par 3.6% vairāk kā 2020.gada sezonā un par 3.9% vairāk kā pēdējo piecu gadu vidējā raža. Laika apstākļi lielākajā daļā Eiropas ir bijuši auksti un mitri, bet salīdzinoši labvēlīgi kultūraugu attīstībai. Arī Francijas lauksaimnieki ir uzlabojuši savus ziemas kviešu sējumu reitingus - tagad 80% sējumi tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi. Ne mazāk svarīgs faktors ir veģetācijas aizkavēšanās – šobrīd 47% ziemas kviešu ir sasnieguši ierasto attīstības stadiju, kas ir uz pusi zemāks rādītājs, salīdzinot ar 94% iepriekšējos gados. Lai gan kviešu tirgus situācija ražošanas tīrumos ir uzlabojusies, joprojām pastāv bažas par kopējo tirgus situāciju, t.sk. Brazīlijas kukurūzas ražas potenciālu un ASV ziemas kviešu ražas reitingu patiesumu. Eiropas tirgus analītiķi, līdzīgi kā SGP, uzskata, ka šim gadam ir jānodrošina laba raža, lai graudaugu tirgus neiekristu vēl dziļākā bedrē: “Graudaugu tirgus ir vienas kļūdas attālumā, lai labvēlīgās prognozes sabruktu kā kāršu namiņš!” Eiropas analītiķi arī uzskata, ka kviešu tirgus īstermiņā var turpināt samazināties, taču ilgtermiņā cenas graudaugu tirgum ir atbalstošas tendences, it īpaši, ja Ķīnas pieprasījums būs prognozēts pareizi, t.i., tādā pašā līmenī kā iepriekšējā gadā.
Kviešu tirgus šobrīd var salīdzināt ar dūmiem no nedegoša ugunskura, kuru atliek nedaudz pakustināt, lai tas sāktu atkal sildīt kviešu tirgus cenas. Heraklīts ir teicis: “Cilvēks nevar iekāpt divreiz vienā un tajā paša upē!” – šis izcili raksturo šā gada tirgus atšķirības ar iepriekšējiem gadiem. Salīdzinot kviešu cenas ar iepriekšējo gadu, aprīlī novērojas cenu palielinājums par ~23 EUR/t, bet maijā par ~28 EUR/t.
Kviešu cenas Parīzes biržā iepriekšējā nedēļā decembra līgumiem burtiski stāvēja uz vietas – nedēļa iesākās ar 209.00 EUR/t, bet nedēļas pēdējā dienā birža tika slēgta ar 209.75 EUR/t. Nedēļas laikā cenas pietuvojās 200.00 EUR/t robežai, bet laikam psiholoģiski nespēja to pārkāpt, lai nesamulsinātu kviešu tirgu vēl vairāk.
Ķīnas tirgus importa tendences
Ķīna līdz šim un sevišķi iepriekšējā sezonā sevi uzrādījusi kā vadošo graudaugu importētāju. Importa apjomi ir dinamiski palielinājušies līdz ar Ķīnas cūku ganāmpulka pieaugumu. Ķīna iepriekšējā gadā dramatiski palielināja kukurūzas importa apjomus, pārveidojot ierastās eksporta plūsmas un radot sevišķi izteiktas globālā graudaugu tirgus izmaiņas. Tāpat Ķīna iepriekšējā gadā iegādājās rekordlielus sliktākas kvalitātes kviešu apjomus, izmantojot tos kā daļēju kukurūzas aizstājēju. Šajā gadā Ķīnas iekšējā politika paredz piesaistīt miljoniem kviešu t pašas saražotās produkcijas, lai atjaunotu krājumu īpatsvaru. Neraugoties uz iekšējo politiku, šobrīd tiek paredzēts, ka Ķīnas kviešu pieprasījumus saglabāsies vienlīdz augsts, jo kviešiem tiek dota augstāka priekšrocība mājlopu barošanā, salīdzinot ar pērnās ražas kukurūzu.
Tāpēc - šajā gadā Ķīnas importa fokuss vairāk tiks novirzīts uz kviešu apjomiem. Ķīna ir paudusi vēlmi par 36 - 38M t kviešu importu un ir gatava iegādāties jaunos kviešus tiklīdz tirgū būs pieejami pirmie tirdzniecības apjomi. Ķīna importa apjoma plāni var tikt mainīti pēc vietējās ražas novākšanas - jūnijā tiek plānota galvenā kviešu ražas ievākšana galvenajos Ķīnas kviešu audzēšanas apgabalos. Tas nozīmē, ka ap jūnija vidu būs saredzama arī šī tirgus importa tendence, kas atkal ienāk ar kviešu tirgus korekciju globālajos tirgos.
Pēdējo divu sezonu laikā Ķīnai ir izdevies ievērojami uzlabot un palielināt tirdzniecības attiecības ar Eiropu un sevišķi Francijas kviešu tirgus operatoriem. 2019.gadā Ķīna no Francijas importēja ~70 000 t kviešu, bet 2020.gadā apjomi tika desmitkāršoti. Šogad nekas neliecina par apjomu samazināšanos, bet gluži pretēji – Ķīna plāno iegādās vēl krietni vairāk.
AgroPlatformā kviešu pircēji piedāvā kviešus iegādātais ar sekojošas formulas nosacījumiem:
- Extra (Proteīns 14%) – DEC21 (-3) EUR/t;
- I grupa (Proteīns 13%) – DEC21 (-5) EUR/t;
- II grupa (Proteīns 12.5%) – DEC21 (-10) EUR/t;
- III grupa (Proteīns 11.5%) – DEC21 (-12) EUR/t;
- Lopbarība – DEC21 (-25) EUR/t;
Rapšu tirgus
Rapšu cenas novembra līgumiem iepriekšējā nedēļa pirmo reizi mēneša ietvaros uz īsu brīdi atkāpās no 500.00 EUR/t cenas robežas, samazinoties līdz pat 485.25 EUR/t un uzrādot ~60 EUR/t cenu svārstību iespējas viena mēneša laikā.
Eļļas augu cenu samazinājums šobrīd tiek cieši saistīts ar ASV publicēto tirgus apskatu, kurā tika uzlabotas sojas pupiņu ražas izredzes un kliedētas bažas par absolūtu eļļas augu nākotnes deficītu. Situācija ir arī uzlabojusies Ukrainā, Kanādā un paša Eiropā, kur laika apstākļi pēdējo nedēļu laikā ir bijuši sevišķi vēlīgi, lai sāktu diskutēt par 2021.gada ražas pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Tomēr salīdzinot šodiena rapšu cenas ar 2020.gada cenām, redzamas cenas pieaugums aprīļa mēnesī par ~91 EUR/t un maijā par ~140 EUR/t. Milzīga cenu starpība tomēr liecina par rapšu deficītu Eiropā un eļļas augu tirgus izmaiņām, kuras sevišķi nespēj ietekmēt ziņas par ražas pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
. AgroPlatformā pircēji piedāvā iegādāties rapšus ar sekojošiem cenas nosacījumiem:
- Rapši (eļļa 40%) – NOV21 (-3) EUR/t;
- Rapši (eļļa 43%) – NOV21 (+1) EUR/t;
- Rapši (eļļa 45%) – NOV21 (+5) EUR?t;