TIRGUS PĀRSKATS 2022.gada 28.februārī
Ko sagaidīt no eksporta un importa tirgus?
Vienas nedēļas laikā notikušie notikumi Ukrainā ir pārrakstījuši visu pasaules vēsturi. Eiropas Savienība un ASV burtiski vienas dienas laikā nogrieza Krievijas ekonomiku no globālās ekonomikas. Kādas sekas sagaidīt globālajiem pasaules un Baltijas tirgiem no Krievijas prezidenta neadekvātajām darbībā!?
Eiropas Savienības, ASV un citu valstu ieviesto sankciju saraksts pret Krievijas valdošo varu un Krievijas sabiedrību ir bargākais jebkad fiksētais – turklāt Eiropa sankciju sarakstam punktu vēl nav pielikusi, kas nozīmē, ka sankcijas paliks vēl stiprākas, ja Krievijas valdība nemainīs savu attieksmi. Šobrīd ne tiki Krievijas, bet diemžēl arī starptautiskā ekonomika ir nezināma kritiena priekšā. Sabiedrotajām ekonomikām nāksies pielikt milzīgas pūles un daudz darba, lai atjaunotu ekonomiku un nekavējoties mazinātu atkarību no Krievijas enerģijas un citām eksporta precēm.
Sankcijas, kas skar Krievijas finanšu sektoru nekavējoties skar arī preču apmaiņu, t.i., importu un eksportu. Krievijas top10 lielākais eksporta preču īpatsvars līdz šodienai sastādīja ~85% no kopējā eksporta preču groza, no kurām lielākā daļa ~65% sastāda enerģijas eksports. Savukārt Krievijas importa top10 preču īpatsvars sastāda ~60% no kopējā importa precēm. Krievija pēc Eiropas statistikas datiem ir atkarīga no sekojošām importa precēm, kas tiešā mērā ir pakļautas finanšu sankcijām un Krievijas atslēgšanai no starptautiskās norēķinu sistēmas SWIFT:
- Rūpnieciskā iekārtas un industriālā tehnika ~17%;
- Elektronika un elektropreces ~ 12%
- Auto rezerves daļas ~10%
- Farmaceitiskie izstrādājumi ~6%
- Plastmasas izstrādājumi ~4%
- Precīzie instrumenti ~3%
- Dzelzs un tērauda izstrādājumi – 3%
- Civilā aviācija ~2%
- u.c.
Cik atkarīgi mēs esam no ārpus Eiropas Savienības ražotās enerģijas?
Atkarības līmenis parāda, cik lielā mērā ekonomika paļaujas uz enerģijas importu, lai apmierinātu savas enerģijas vajadzības. To nosaka pēc neto importa īpatsvara pret bruto iekšzemes enerģijas patēriņu (tas ir saražotās enerģijas un neto importa summa). ES 2019. gadā atkarības līmenis bija 61%, kas nozīmē, ka vairāk nekā pusi no ES enerģijas vajadzībām apmierināja neto imports. Šis rādītājs svārstās no vairāk nekā 90 % Maltā, Luksemburgā un Kiprā līdz 10 % Polijā. Atkarības līmenis no enerģijas importa ir palielinājies kopš 2000. gada, kad tas bija tikai 56 %.
ES galvenokārt ir atkarīga no Krievijas attiecībā uz jēlnaftas, dabasgāzes un cietā kurināmā importu, kam seko Norvēģija attiecībā uz jēlnaftu un dabasgāzi. 2019.gadā jēlnaftas imports no Krievijas sastāda ~27% no Eiropas kopējā importa, dabas gāze ~40% un cietais kurināmais (akmeņogles) 46%.
No visa iepriekš minētā jāsecina, ka Krievijai uzliktās sankcijas tiešā mērā ietekmēs Eiropas Savienību un pārējās globālās ekonomikas. Mums būs jāiemācās dzīvot savādāk – pasaule vairs nebūs nekad tāda, kāda tā bija vakar. Jārēķinās, ka enerģijas tirgū būs cenu palielinājums, ko galvenokārt izraisīs sarežģītā enerģijas piegādes ķēde. Nav šaubu, ka vienas dienas laikā nav atrisināms dabas gāzes un jēlnaftas nodrošinājuma jautājums, ja no tirdzniecības tiek atslēgta Krievija – šodien tas vēl nav noticis, bet ar skatu nākotnē tas var notikt. Šodien ne tikai Eiropas Savienībai, bet katrai dalībvalstij atsevišķi nāksies atrast risinājums un jaunus papildus enerģijas piegādes partnerus, lai pēc iespējas ātrāk kļūtu neatkarīgas no Krievijas enerģijas.
Likumsakarīgi enerģija krīze pakļaus visas nozares, kas tiešā mērā ir saistītas ar enerģiju. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību - sākot ar degvielu un beidzot ar minerālmēsliem. Šobrīd ir paredzami vairāki iespējamie scenāriji, bet visi diemžēl iezīmē cenu palielināšanos un inflācijas draudus. Katra saražotā lauksaimniecības produkta vērtība pieaugs līdz ar izejvielu cenu pieaugumu. Šobrīd Eiropas Savienībā ir subsīdiju mehānisms, kas spēj stabilizēt lauksaimniecības preču ražošanu un tirdzniecību, bet vai Eiropas Savienība ir gatava palielināt subsīdiju programmu – uz šo jautājumu diemžēl atbildes vēl nav.
Šobrīd visi finanšu tirgi un preču biržas ir pakļauti straujām vērtību un cenu svārstībām, ko izraisa jebkurš manevrs no jebkura tirgū iesaistītā dalībnieka. Piemēri nav tālu jāmeklē – iepriekšējā nedēļā pēc Krievijas karaspēku ieiešanas Ukrainā kviešu cenas Parīzes biržā eksplodēja un diena sākās ar cenas palielinājumu +~40 EUR/t. Vai šis bija cenu kāpums un vai graudu tirgum ir jāuzskata, ka šī aktuālā kviešu cena!? Noteikti nē, jo šī bija tirgus reakcija uz notikumu, kas ietekmē kviešu tirgu, bet mums priekšā vēl daudz citi notikumi, kas tirgu un tirgus cenas ietekmēs vēl vairāk. Neatbildētie jautājumi – minerālmēslu un degvielas nākotnes cenas, kviešu ražas pie samazināta minerālmēslu daudzuma tirgū, EUR valūtas kurss, vai Melnās jūras tirgus spēs 2022.gadā piedalīties graudu eksportā utt. Graudaugu tirgu sagaida lielas pārmaiņas, kas saistītas ar eksporta plūsmu maiņu un piedāvājuma spēju apmierināt pieprasījumu. Turpiniet sekot notikumiem tirgū un mūsu rakstiem – kopā atradīsim pareizo virzienu izejai no sarežģītās situācijas.