GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 16.janvārī
Palielinās pieprasījums pēc Eiropas izcelsmes kviešiem
Kviešu cenu samazināšanas Parīzes birža palielina interesi importa tirgos pēc Eiropas izcelsmes kviešiem. Importa tirgos Eiropas cenas līdz šim uzturēja nekonkurētspējīgu līmeni, salīdzinot ar Melnās jūras tirgu, turklāt Importa tirgi, kas neatbalsta Krievijas agresiju, bija spiesti dažkārt izvēlēties tieši Krievijas izcelsmes kviešus zemās cenas dēļ. Pēc aizvadītās nedēļas nelielā, bet tomēr cenu samazinājuma Eiropā palielinās pieprasījumus un tirgus aktivitāte, kas var ieviest pārmaiņas tirdzniecībā. Tirgus dalībnieki sacīja, ka Francijas kviešu konkurētspēja salīdzinājumā ar citām izcelsmēm ir palielinājusies, un starptautiskajiem tirgotājiem ir apliecinājumi, kas liecina par importa tirgu atgriešanos pie Eiropas kviešiem, lai izpildītu saistības pret tiem. Atgādināsim, ka vēsturiskais Eiropas kviešu tirdzniecības partneris ir Alžīrija, kas gadu no gada dominējošās kviešu iegādes veica no Francijas. Francija šajā kviešu eksporta sezonā līdz 8.janvārim ir uzstādījusi kviešu eksporta rekordu kopš 2014.gada un uz importa tirgiem nosūtījusi 7M t, kas ir par 2,4M t kviešu vairāk kā iepriekšējā sezonā līdz 8.janvārim.
Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos esam runājuši par Ukrainas kviešu eksporta kapacitāti, kurai pēc vienkāršiem aritmētiskiem aprēķiniem tuvākajā laika vajadzētu samazināties vai apstāties. Ukraina līdz 16.janvārim uz importa tirgiem ir nosūtījusi 8,7M t kviešu un 1,7M t miežu, kas ir par 50% un 67% mazāk kā iepriekšējā gadā līdzīgā periodā. Iepriekšējā nedēļā kviešu tirgū tika pamanīti pirmie signāli par Melnās jūras tirgus aktivitātes samazināšanos, jo Alžīrija izvietoja sludinājumu par kviešu iepirkum un atsaucība bija vāja. Alžīrija veic iepirkumu kviešu piegādēm Februārī un saskaņā ar Alžīrijas ziņu avotiem līdz aizvadītās nedēļas piektdienai neviens piedāvājums netika izteikts un oficiāli iesūtīts.
Alžīrijai tirgus vienmēr ir bijis specifisks ar saviem atšķirīgajiem kvalitātes standartiem, kuros lielākais uzsvars tiek likts uz augstāku tilpumsvaru (77 …78 g/hl) un salīdzinoši zemāku proteīna daudzumu(11… 11,5%). Piebildīsim, ka Alžīrija apzinās savas kvalitātes prasību atšķirības un tāpēc par kviešiem ir gatavi maksāt 1…2EUR/t vairāk, ka citi importa tirgi.
Atgriežoties pie Krievijas kviešu tirgus piedāvājuma, ir saredzams piedāvājuma samazinājums, kas liecina par nepatiku pret jauno cenu pieprasījumu no otras tirgus dalībnieku puses. Krievija šobrīd nelabprāt veic tirdzniecību ar kviešiem, bet ir gatava izskatīt kviešu pārdošanas līgumus par fiksētu cenu – 309 USD/t uz FOB nosacījumiem Novorosijskā. Šāds cenu līmenis liecina par cenu pieaugumu šajā tirgū un šī ziņa ir jāuztver, kā labs signāls Eiropas tirgum pie tirgus situācijas, kad Parīzes biržā Marta kviešu tirdzniecības līgumi tiek slēgt zem 300 EUR/t atzīmes.
Parīzes biržā Marta kviešu tirdzniecības līgumi piektdien noslēdzās ar 288,50 EUR/t, kas ir rekordzems līmenis kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā. Vēršama arī uzmanību, ka kviešu cenu samazinājums šobrīd tiek cieši saistīts ar EUR/USD valūtas kursa izmaiņām, kur USD ieņem iedzinēja lomu, salīdzinot ar periodu, kad kviešu cenas bija stipri virs 300 EUR/t. Tikmēr Ukrainas pārtikas kviešu cenas piektdien bija nemainīgas, un tūlītējie līgumi par 11,5% proteīna kviešiem tika slēgti par 282,50 USD/t uz FOB nosacījumiem, bet pieprasījums samazinājās, jo Ukrainas piedāvājums, neskatoties uz zemākām FOB cenām, ir dārgāki ar loģistikas izmaksām un risks darījumiem ar Ukrainu ir augstāks, salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem. Šīs nav labas ziņas, pretēji iepriekšējām ziņām par Krievijas nevēlēšanos veikt tirdzniecību, jo tas nozīmē, ka kādam tirgus dalībniekam būs jāstājas Ukrainas vietā ar Ukrainas kviešu cenām, lai neatdotu tirgu Krievijai.
Eiropas kviešu eksports līdz 8.janvāriem, salīdzinot ar iepriekšējo eksporta gadu nav samazinājies un rezultāts ir gandrīz identisks – 16,9M t kvieši ir nosūtīti uz importa valstīm kopš eksporta sezonas sākuma. Sezonas sākums līdz augusta vidum ir bijies krietni aktīvāks, kad eksports ir pieaudzis līdz pat 60%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Janvārī Eiropas kviešu eksports ir samazinājis par 32% salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas izskaidro arī kviešu cenas samazinājumu gada sākumā. Tomēr vēsturiski statistika uzrāda vienādu tendenci, t.i., kviešu eksports gada sākuma samazinās un tad uzņem apgriezienus līdz pat aprīļa vidum. Statistika līdz šim sevi ir attaisnojusi un tam vajadzētu notikt arī šajā sezonā, kas liecina, ka sezona ir tikai pusē un tirdzniecībai gaidāms aktivitātes palielinājums.
Pārvietojoties uz ASV un nākošo ziemas kviešu ražu, jāizdara secinājumi, kas ASV šajā sezonā nav labi pārziemošanas apstākļi, kas ieskicē salīdzinoši sliktus ziemas kviešu ražas rādītājus 2023.gada ražai. Lai gan šajā nedēļā tiek prognozēti nokrišņi lielākajos ziemas kviešu audzēšanas apgabalos, tomēr ziemas kviešu vērtējums šobrīd ir zem vidējā sliktākā ziemas kviešu rādītāja. Tikai 59% no ziemas kviešu sējumiem tiek vērtēti apmierinoši, salīdzinot ar 64% iepriekšējā nedēļa. Aktuālās graudaugu cenas rietumu puslodē ir augstākas, salīdzinot ar Eiropas cenām – Kanāda ir reģistrēts darījums par 13,5% proteīna kviešiem uz FOB nosacījumiem par 368.75 USD/t, bet Argentīnā ir reģistrēts darījums par 11,5% proteīna kviešiem uz FOB nosacījumiem par 342.50 USD/t.
Ar sausumu saskaras arī Eiropas galvenie kviešu audzēšanas apgabali un Eiropas perspektīva, aplūkojot absolūtos statiskas datus, neizskatās cerīgi tuvākajā nākotnē. Pastāv bažas par nepietiekamu mitrumu, kas var atstāt paliekošas sekas uz ražas un kvalitātes rādītajiem 2023.gada ražai. Francijā, Vācijā un citos Eiropas kviešu audzēšanas apgabalos šī ziema ir sevišķi silta un arī sausa. No energoresursu taupības viedokļa ziema ir labvēlīga, jo mazāk enerģija jāpatērē siltumam, tomēr Eiropā aizvien pieaug stress par ūdens līmeni upēs un ūdenskrātuvēs, kas darbina hidroelktrostacijas. Ūdens nepietiekamība palielināt enerģijas nepietiekamību un enerģijas cenu pieaugumu. Līdzīgas bažas ir par gāzes patēriņu un pieprasījuma samazinājumu, kas šajos apstākļos ir pielīdzināms “rungai ar diviem galiem”. No vienas puses - ir labi, ka gāzes patēriņš ir samazinājies, bet no otras puses – ir samazinājusies gāzes piegāde, kas var radīt draudus stabilākām gāzes piegādēm nākotnē. Līdz ar to saglabājas aizvien salīdzinoši augsta minerālmēslu deficīta iespēja 2023./2024.gadā.
Baltijas valstīs par nokrišņu daudzumu līdz šim mēs sūdzēties nevaram, bet lauksaimniekus un arī AgroPlatformu ļoti satrauc Parīzes biržas cenas, kas šobrīd nesakrīt ar jebkādiem lauksaimnieku aprēķiniem, lai graudkopība sevi parādītu par peļņas nesošu saimniecisko darbību. Galveno izejvielu cenu un graudu cenu attiecība šobrīd ir negatīva. Jācer, ka tuvākajā laikā graudu tirgus aktivitāte palielināsies, pieprasījums pieaugs un kviešu cenas pietuvosies līmenim, lai izejvielu un graudu cenu attiecība būtu pozitīva. Aizvadītajā piektdienā Baltijas tirgū par lopbarības kviešiem uz FOB nosacījumiem tika piedāvātas vidējās prēmijas (-22.50) EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem uz FOB nosacījumiem tika piedāvātas vidējās prēmijas 10.50 EUR/t, par 14% proteīna kviešiem uz FOB nosacījumiem tika piedāvātas vidējās prēmijas 40.50 EUR/t. Vēršam atkārtoti uzmanību, ka cenas ostā ir par 6…8 EUR/t zemāka kā cenas uz FOB nosacījumiem.
Baltijas valstu eksports kopš oktobra sākuma ir palielinājies salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Līdz 8.janvārim Baltijas valstis ir eksportējušas 3.2M t kviešu, kas ir par 1M vairāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Klusākais un tukšākais eksports ir bijis periodā no augusta vidus līdz augusta beigām, kad ir reģistrētas divas neliels kuģu partijas. Janvārī Baltijas valstīs ir reģistrēti eksporta darījumi par kopējo apjomu 31 500 t, kas ir par 13 000 t mazāk kā iepriekšējā gada un par 320 000 t mazāk kā vēl vienu gadu iepriekš. Vidējā statistika rāda, ka līdz eksporta sezonas beigām Baltijas valstīm vajadzētu vēl nosūtīt 1.3M t kviešu uz importa tirgiem, lai gan vidēja eksporta statistika kopš 2014.gada uzrāda, ka Baltijas valstis eksportē 3.6M t, bet augstākais eksporta rādītājs ir uzrādīts 2020./2021. eksporta sezonā, ka Baltijas valstis eksportēja 6.07M t.
Eļļas augu tirgus
Eļļas augu tirgus galvenais flagmanis sojas pupiņas iepriekšēja nedēļa ieguvu cenu atbalstu Čikāgas biržā, kas mudināja sojas pupiņu audzētājus palielināt piedāvājumu. Sojas pupiņu pircēju reaģēja uz piedāvājuma pieaugumu un veica cenu korekciju samazinot iepirkuma prēmijas. Iepriekšējā nedēļā ir reģistrēti sojas pupiņu darījumi par kopējo apjomu 600 000 t. Sojas pupiņu cenu pieaugums izskaidrojams ar ASV lauksaimniecības departamenta ziņojumu par sojas pupiņu ražas samazinājumu ASV un arī Argentīna līdz 116M t, kas ir par ~5.5M t mazāk, ka bija prognozēts iepriekš. Cenu palielinājumu arī veicina Ķīna, kas ir lielākais sojas pupiņu importētājs. Ķīna sāk atcelt “0” Covid politiku, kas veicina tirgus atveseļošanos un pieprasījuma pieaugumu. Labas ziņas eļļas augu tirgum, kas tuvākajā nākotnē arī varētu sākt ietekmēt rapšu tirgus cenas Eiropā. Rapšu tirgus cenas līdzīgi kā kviešu cenas neiztur kritiku Eiropas lauksaimniecībā par izejvielu un gala produkcijas cenas attiecību, kas šobrīd arī ir negatīva.