GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 21.februārī
Mainās eksporta plūsmas
Ēģiptes izsludinātais iepirkums palielina interesi Eiropas kviešu tirgotāju starpā. Eiropas tirgotāju galvenais konkurents šajā iepirkuma ir Krievija, kuru Eiropas tirgotāji vēlas nospiest malā ar savu cenas piedāvajumu. Jāpiebilst, ka arī Ēģipte neizrāda lielu interesi darījumā ar Krieviju, jo iepriekšējos iepirkumos Krievija nav pildījusi savas uzņemtās saistībās kā krietns pārdevējs. Jāņem arī vērā, ka Ēģiptes galvenās intereses ir iegādāties graudus, sadalīt piegāžu riskus un vienlaicīgi arī saglabāt Kviešu iepirkumu cenu, lai tā nepārsniegtu Krievijas un/vai esošo piegādātāju uzstādīto latiņu.
Tā rezultāta 20.februāri Rumānijas un Bulgārijas ostās prēmijas par 11.5% proteīna kviešiem samazinājās līdz šīs eksporta sezonas zemākajam līmenim apsteidzot Krievijas kviešu cenu piedāvājumu par 2 EUR/t. Jāņem vērā, ka Ēģiptes izsludinātais kviešu iepirkuma konkurss raisīja Rumānijas un Bulgārijas pārdevēju interesi un prēmijas jau tika samazinātas iepriekšējā nedēļā. Šobrīd šo var saukt arī par politisku rīcību, lai mazinātu Krievijas kviešu tirgus konkurētspēju un ietekmi eksporta tirgos. Piebildīsim, ka kviešu importa tirgi ir atkarīgi no vietējo vai pasaules banku finansējuma garantijām, kas aizvien biežāk netiek izsniegtas darījumiem ar Krievijas eksportētajiem. Šī ir salīdzinoši laba ziņa, lai saredzētu iespēju Eiropas tirgotajiem nākotnē pārņemt vadību importa tirgos, atstājot Krievijas eksportētājus iedzinēju lomā.
Cenu samazinājums Rumānijas un Bulgārijas ostās nebija visam kviešu kvalitātes grupām. Mazākas cenu atšķirības bija novērojamas 12% proteīnu kviešu kategorijā. Tas pastiprina faktu, ka Eiropas tirgotāji apzināti samazināja cenu tiešu Ēģiptes konkursa ietveros konkrētai pieprasītajai kviešu kvalitātes grupai. Ēģiptes kviešu iepirkuma konkurss beidzas šajā trešdienā un līdz konkursa beigām iespējams redzēsim tirgus spiedienu Parīzes biržā maija iepirkuma sesijas līgumu cenās.
Šobrīd Turcijas graudu termināli ir pārpildīti, kas nozīmē, ka pieprasījums no Turcijas uz laiku samazināsies, tomēr pieprasījuma plūsma pārvirzās uz Bangladešu, kura ir izrādījusi pastiprinātu interesi pēc Ukrainas izcelsmes kviešiem. Ukrainai iepriekšējā nedēļā ir izdevies noturēt eksporta tempu, tomēr šajā nedēļā tiek prognozēts eksporta tempu samazinājums, kas skars arī Krievijas eksporta kravas, jo Melnajā jūrā tiek prognozēti nelabvēlīgi laika apstākļi kuģošanai.
Turpinot par laika apstākļiem un ielūkojoties tālākā nākotnē, Eiropas komisija pēdējā ziņojuma prognozē nelabvēlīgus laika apstākļus Ziemeļāfrikas valstīs, kas saglabās augstu importa pieprasījumu no Āfrikas tirgiem. Lai cik nedaudz Alžīrijā un Marokā tiek audzēti kvieši, tomēr arī šā gada ražai tiek paredzēts samazinājums līdz 1.3 t/ha, kas ir par 25%, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo ražu.
Melnās jūras pārtikas koridors
Situācijas Melnās jūras graudu koridorā nav sevišķi uzlabojusies un graudaugu kuģu pārbaudes aizvien aizņem neadekvāti daudz laika. Ukrainai no 14. līdz 20.februārim ir izdevies nosūtīt 23 kuģu kravas ar kopējo apjomu 781 500 t. Lielākā nosūtīto kravu apjomu aizņem kukurūza ar 404 000 t. Tad seko kvieši ar 220 000 t un atlikušās kravas ir eļļas augi – saulespuķes, sojas pupiņas un rapši. Kukurūzas galvenie pirceji ir Ķīna un Eiropas dalības valstis. Kopš 2022.gada 1.augusta Ukraina ir eksportējusi 10.25M t kukurūzas, no kā aptuveni 30% ir nosūtīti uz Ķīnu, nākošais pircējs ar aptuveni 17% ir Spānija un 10% no Ukrainas kukurūzas sūtījumiem ir saņēmusi Itālija. Kopā Ukraina kopš graudu koridora atvēršanas līdz 20.februārim ir izdevies nosūtīt ar kuģiem 21,9M t ar graudaugiem un eļļas augiem. Savukārt kopējais graudu eksports no Ukrainas kopš 2022.gada sākuma līdz 2023. gada sākumam ir sasniedzis 30,32 miljonus tonnu, kas ir par 12,23 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā, un vairāk nekā puse no šiem graudu eksportiem tiek nosūtīti pa graudu koridoru.
Iepriekšējā nedēļā runājām par graudu koridora līguma pagarinājumu pēc 19.marta. Šajā nedēļā šaubas pastiprinās, jo arī Krievija izrāda pazīmes par nevēlēšanos pagarināt graudu koridora līgumu. Ukraina ir aicinājusi ANO un Turciju, kas ir Melnās jūras graudu koridora darījuma garants, izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā pārtrauc šķēršļus līguma noslēgšanai, komerciālajai kuģošanai Melnajā jūrā un brīvai pārtikas plūsmai uz pasaules tirgiem. Ukrainas galvenā interese pārtikas koridora līguma turpinājumam ir kukurūzas plūsma uz Eiropas dalībvalstīm un Ķīnu, kas izrāda pastiprinātu interesi pēc Ukrainas kukurūzas līdz tirgū ienāks Brazīlijas kukurūza. Šajā sakarā šonedēļ bija plānotas sarunas starp ANO, Turciju un Krieviju par graudu koridora likteni pēc 19.marta. Tirgus domas par sarunu iznākumu ir dalītas, jo nav paredzama Krievijas nostāja pozīcija pēc ASV prezidenta viesošanās Ukrainā un Polijā, turklāt šodien Krievijas federālajā sapulcē Krievijas diktators norādīja uz nevēlēšanos sadarboties ar Rietumiem un Ukrainu, publiski paziņojot par izstāšanos no dalības līgumā par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem – šis paziņojums pēc ekspertu domām arī ieskicē jebkādu nevēlēšanos sadarboties ar Rietumiem un/vai Ukrainu.
Baltijas kviešu cenu prēmijas ir samazinājušas, salīdzinot ar iepriekšējām nedēļām un šobrīd pircēji uz FOB nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģi) piedāvā sekojošas cenas prēmijas pie Parīzes biržas maija tirdzniecības sesijas līgumu cenām – lopbarības kvieši (-24.50 EUR/t), 12.5% proteīna kviesi (+8.50 EUR/t), 14% proteīna kvieši (+23.50 EUR.t). Vēršam uzmanību, ka aktuālās kviešu iepirkuma cenas ostās ir mazākas par ~7…8 EUR/t.
Krievija sadala graudaugu eksporta kvotu starp 203 uzņēmumiem
Krievijas lauksaimniecības ministrija iepriekšējā nedēļā paziņoja, ka esot sadalījusi savai valstij piederošo graudaugu eksporta kvotu 25.5M t apmērā. Šī kopējā kvota pēc Krievijas ministrijas datiem attiecas uz kviešiem, miežiem un kukurūzu. Šī informācija ļoti atšķiras no iepriekš izplatītās, jo iepriekš Krievija ziņoja, ka tikai kviešiem kvotas apmērs būs 27M t. Jaunizsludināta eksporta kvota ir sadalīta starp 203 uzņēmumiem, no kuriem 70% kvotas (17 547 112,00 t) ir saņēmuši 10 lielākie eksportētāji:
Šī eksporta kvota ir spēkā no šā gada februāra līdz 20.jūnijam. Krievija graudu eksporta kvotu noteica trešo gadu pēc kārtas, lai nodrošinātu pārtikas drošību un ierobežotu iekšzemes pārtikas cenu inflāciju. Pēc graudu rekordražas šī gada eksporta kvota vairāk nekā divas reizes pārsniedz iepriekšējā gada līmeni 11M t apmērā. Pēc Krievijas graudu savienības datiem no 2022.gada augusta līdz janvāra beigām Krievija ir eksportējusi 35M t graudaugu no kuriem 31M t ir kvieši. Tikko sadalītā kvota precīzi nenorāda cik no 25.5M t graudaugu būs kvieši.