GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 27.martā
Cenu kritumi, kas iespējams ieskicē cenu zemāko robežu
Aizvadītā nedēļa izraisīja kviešu cenu paniku galvenajos kviešu tirgos, kam par pamatu bija kviešu cenu samazinājums Melnās jūras tirgos. Parīzes biržā bija novērojami straujākie cenu samazinājumi šīs eksporta sezonas ietvaros.
Iepriekšējā Graudu tirgus pārskatā AgroPlatforma jau rakstīja, ka cenu samazinājums var būt neparedzams, jo Melnās jūras tirgus dalībnieki sevi ir ielikuši laika rāmī (60 vai 120 dienas), kura ietvaros ir jārealizē pēc iespējas vairāk preces, jo nav zināms nākošais Melnās jūras pārtikas koridora pagarinājuma liktenis un termiņi. Šī prognoze pa ilgiem laikiem diemžēl sevi attaisnoja un Krievijas tirgotāji vēlējas veicināt kviešu eksporta plūsmu un importa tirgu interesi ar samazinātu kviešu tirgus cenu, kas vienas nedēļas laikā piedzīvoja kritumu no 305 USD/t līdz pat 268 USD/t. Bez sekām palika arī Parīzes biržas nākotnes līgumu cenas, kas strauji mazināja savas vērtības.
Kviešu tirgum bija tikai viens jautājums, kad Melnās jūras tirgus dalībnieki pateiks “STOP” cenu samazinājumam un kas būs zemākā vērtība, par kuru Krievijas eksporta operatori būs gatavi eksportēt kviešus. Kviešu tirgus cenu kritums nebija novērojams tikai Krievijā, jo Ukrainas operatori arī velējās piedzīt un izrādīt sīvāku konkurenci Krievijas tirgotājiem, pielīdzinot Ukrainas kviešu cenas Krievijas tirgum. Aizvadītajā trešdienā, vienas dienas laikā kviešu cena Melnās jūras apgabalā samazinājās par 17 USD/t. Tas vienlaicīgi bija ne tikai straujākas cenas samazinājums vienā dienā, bet zemākā eksporta FOB cena kopš 2021.gada jūlija šajā laika periodā.
Iepriekšējā nedēļā kviešu tirgu nedaudz pārsteidza arī Turcijas iepircēji, kas uz cenas samazinājumu reaģēja un izsludināja jaunu kviešu iepirkuma konkursu par 695 000 t, piegādēm no maija līdz jūlijam. Nav informācijas vai Turcija vēlas tikt pie lētākiem graudiem un daļēji nodrošināties nākošajai sezonai vai Turcijai patiešām ir nepieciešamība pēc graudiem šajā laika periodā, jo kā zināms no iepriekšējām nedēļām, tad Turcijai ziņoja, ka viņas noliktavas ir pilnas un tā līdz nākošajai sezonai būs paēdusi. Turklāt Turcija nekautrējas atzīt, ka vienādas cenas gadījumā, tā priekšroku dos Krievijai, jo loģistika esot koordinējamāka un ērtāka Turcijas operatoriem.
Ceturtdien kviešu tirgū bija novērojams neliels pirmais “STOP” signāls, ko apliecināja tirgotāji no Ukrainas un Krievijas. Cenas bija sasniegušas cenu slieksni, par kuru vietējie pārdevēji nebija gatavi tirgot kviešu eksporta operatoriem. Telefona sarunā Ukrainas eksporta operators apliecināja, ka kviešu tirdzniecība Ukrainai vairs nav tik kritiska un vietējie elevatori ietur tirdzniecības pauzi pie šāda cenu līmeņa – visi gaidot cenu palielinājumu, līdzīgi kā mēs Eiropā.
Atgriežoties pie Krievijas tirgus un eksporta tempiem – vērā ņemams fakts, ka Krievijai Marta mēnesi plāno sasniegt 5M t eksporta rekordu šajā sezonā. Panākumu atslēga būs jāmeklē cenu dempingā, kas iespējams ir Krievijas varas vēlme paspīdēt sabiedrības priekšā ar lieliem apjomiem, noklusējot faktu par cenu, kas tik ļoti neglaimo Krievijas tirgus pozīcijām. Krievija ceturtdien arī izsludināja papildus 7M t kviešu iepirkumu valsts rezervju nodrošināšanai, kas tirgū tika uzņemta kā ziņa par Krievijas kviešu krājumu iztrūkumu.
Aizvadītās nedēļas piektdienā bija kviešu cenu kāpums pēc cenu brīvā kritiena un beidzot Parīzes biržā bija novērojams patīkams cenu pieaugums līdz pat 14 EUR/t. Cenu pieaugumu veicināja ziņas no Krievijas par nevēlēšanos tirgot 12,5% proteīna kviešu zemāk par 275 USD/t, jo lauksaimniekiem zemāka cena ir nerentabla un vietējais tirgus pie zemākas cenas pilnībā apstāsies. Šis paziņojums norādīja, ka Krievijas tirgum ir robežas, un iepriekšējā retorika par spēju uzvarēt visos konkursos ar cenu ir vien kārtējā propaganda Krievijas manierē. Šis “stop krāns” no Krievijas puses mudina kviešu tirgus dalībniekus uz secinājumiem par Krievijas eksporta rekorda tempu realizāciju – iespējams arī šos rādītājus Krievijai neizdos izpildīt. Svarīgi arī atcerēties, ka vairākos iepirkumos importētāji ir pateikuši “Nē Krievijas izcelsmes kviešiem” tieši nenoteiktības dēļ un šis Krievijas paziņojums norāda uz nestabilu tirdzniecības partneri, kas vispirms “dara un tikai tad nomēra.”
Savukārt Francijas eksporta operatori informēja, ka atlikušie Francijas eksporta krājumi galvenokārt atrodas lauksaimnieku kontrolētajos elevatoros un esot grūti vai neiespējami nosakāma kviešu kvalitāte. Tāpēc Francijas ostās ir samazinājusies eksporta aktivitāte neraugoties, ka Marokas kviešu pircēji ir izteikuši lielu interesi pēc Francijas izcelsmes kviešiem.
Aizvadītajā nedēļā Baltijas valstis saņēma kārtējo komplimentu no Rietumāfrikas importētājiem par stabilu un izcilu piegādāto kviešu kvalitāti, kas veicināja labvēlīgu fonu jauniem kviešu darījumiem. Tāpēc neraugoties uz cenu samazinājumu Melnajā jūrā, Baltijas valstis aizvien savas tirdzniecības prēmijas var noturēt vai pat palielināt, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Baltijas ostās pircēji uz FOB nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģi) piedāvā sekojošas cenas prēmijas pie Parīzes biržas maija tirdzniecības sesijas līgumu cenām – lopbarības kvieši (-21,00 EUR/t), 12.5% proteīna kviesi (+ 5.00 EUR/t), 14% proteīna kvieši (+17.25 EUR.t). Vēršam uzmanību, ka aktuālās kviešu iepirkuma cenas ostās ir mazākas par ~7…8 EUR/t.
Informēsim, ka importa tirgi sāk arī aktivizēties vēlākām piegādēm jeb nākošās sezonas piegādēm un Jordānija atkārtoti aizvadītajā trešdienā izsludināja konkursu par 120 000 t kviešu piegādēm 2023.gada septembrī – oktobrī.
Rapšu tirgus
Aizvadītajā nedēļā veicām padziļinātu rapšu tirgus analīzi, lai vairāk izprastu iespējamās tirgus tendences. Lai izprastu, kur tirgus atrodas un kur tas iespējams virzīsies ir jāpaskatās iepriekšējās sezonās – Eiropa katru gadu kopš 2017./2018. eksporta sezonas importē vidēji 5,3M t rapšu no jūlija līdz nākošā gada jūnija beigām. Iepriekšējā gada bija novērojams importa kritums, jo Eiropas lauksaimnieki pēc divu gadu rapšu sējplatību samazinājuma palielināja sējplatības uz labvēlīgas rapšu cenas fona. 2021./2022. eksporta sezonā Eiropa importēja 5,5M t rapšu. 2022.gada ražas prognozēs Eiropa aizvien lika uzsvaru uz sējplatību pieaugumu, kas paredzams rezultētos vienādā importa apjomā vai pat nedaudz mazākā importa apjomā. Tomēr, apskatot Eiropas importa datus līdz 19.martam, situācija ir pavisam savādāka. Eiropa līdz 2023.gada 19.martam ir uzstādījusi vispārējo rapšu importa rekordu, importējos 5,8M t rapšu. Turklāt vēršam uzmanību, ka Eiropa šajā eksporta sezonā līdz šīm ir uzstādījusi ne tikai rapšu importa rekordu, bet arī citu eļļas augu (sojas pupiņu un saulespuķu sēkliņu) importa rekordus, importējot 16,2M t eļļas augu. Vēsturiskā informācija norāda, ka katru gadu Eiropa importē līdz 22M t eļļas augu – aizvadītajā sezonā imports sasniedz vidējo pēdējo piecu gadu rādītāju 21.1M t eļļas augu.
Šādi importa tempi arī izskaidro, kāpēc Parīzes biržā ir tik maz rapšu darījumu un kāpēc ir pazuduši vēsturiskie pieprasījuma “pīķi,” kurus gadu no gada saredzējām trīs reizes eksporta sezonas ietvaros – ražas novākšanas laikā, gadu mijā un pavasarī. Pēc šā brīža statistikas jāizdara secinājumi, ka pavasarī laikam nebūs novērojam sevišķi lieli pieprasījuma pīki, jo rapšu ražas Eiropā bija labs un lielais importa apjoms liecina par rapšu krājumu pietiekamību līdz jaunajai rapšu ražai.
Latvija līdz 2023.gada 19.martam ir eksportējusi 131 000 t rapšu, kamēr Lietuva ir izdevies eksportēt tikai 42 000 t, savukārt Eiropas bloka lielākais rapšu audzētājs un vienlaicīgi arī patērētājs Vācija ir eksoprtējusi 847 000 t rapšu šajā eksporta sezonā līdz marta vidum. Šāda informācija liek izdarīt secinājumus, ka importa tirgus cenas ir bijušas krietni interesantākas, lai savu saražoto produkciju eksportētu un aizstātu ar rapšu importu.