GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 3.aprīlī
Tirgus aizvien nestabils un neprognozējams
Aizvadītajā nedēļā aizvien saglabājās augsts stresa līmenis kviešu un rapšu tirgos. Preču pircēji vairāk pievērsās Eiropas izcelsmes precēm, samazinot pieprasījumu pēc Melnās jūras tirgus graudaugiem, pamatojot savu izvēli ar nebūtisku cenu starpību, turpretim salīdzinoši augstiem loģistikas riskiem. Augstākie kviešu cenu kāpumi bija novērojami pirmdienā, kad kviešu cena maija līgumiem vienas dienas laikā palielinājās par gandrīz 10 EUR/t. Pārējās aizvadītās nedēļas dienās kviešu cena bija svārstīga, ieskicējot pozitīvas tendences, tomēr nedēļas griezumā kviešu cena saglabās nemainīgi stabila.
Kviešu importētajiem Melnās jūras koridors šķiet nestabils un neparedzams, jo aizvien nav vienbalsīgas vienošanās par pārtikas koridora līguma pagarinājuma termiņa darbības ilguma – 60 vai 120 dienas no 19.marta!? Tāpēc importa tirgi palielina interesi pēc Eiropas izcelsmes kviešu piegādēm, kas jānodrošina maijā un jūnija sākumā. Iepriekšējā piektdienā CVB ostās 11,5% proteīna kviešu līgumi tika slēgti par 278,25 USD/t uz FOB nosacījumiem. Šī cena ir par 2,25 USD/t augstākā kā piedāvāja Krievijas tirgus operatori.
Iepriekšējā nedēļā Eiropas tirgus dalībniekus patīkami pārsteidz Krievijas tirgus pārmaiņas, kas saistītas ar divu starptautisku kviešu eksporta dalībnieku izstāšanos no Krievijas tirgus – Cargill un Viterra paziņoja, ka ievērojami samazina savu darbību Krievijas tirgū. Cargill un Viterra, pārtrauks iepirkumus eksportam, tādējādi vietējiem spēlētājiem tiks dota lielāka kontrole pār sūtījumiem no Krievijas. Glencore atbalstītā Viterra plāno pamest Krievijas eksporta tirgu, tomēr gala lēmums tiks paziņots oficiāli drīzumā. Cargill no jūlija pārtrauks iegādāties Krievijas izcelsmes graudaugus vietējā tirgū, bet paziņojumā nav teikt, ka netiks iegādāti Krievijas izcelsmes graudaugi uz FOB nosacījumiem. 2022./2023. gada eksporta sezonā Viterra iegādājās un eksportēja 2,1M t kviešu, bet Cargill 1,4M t kviešu. Kviešu tirgus analītiķi un dalībnieki uzskata, ka šim lēmumam drīzumā pievienosies arī ADM. Šīs ziņas nepalika neievērotas arī Parīzes birža un rezultāts kviešu un rapšu cenās bija novērojams “bez apbruņotas acs.”
Vai pēc šādām tirgus izmaiņām mēs varētu prognozēt stabilitāti graudaugu tirgos?! Atbilde aizvien ir “Nē”! Tirgū aizvien valda liels haoss, kas ievieš un ieviesis daudz neparedzamu cenu ietekmējošu faktoru. Globālo spēlētāju aiziešana no Krievijas tirgus var atstāt cenu atbalstošu ietekmi uz īsu laiku, jo Krievija tirgus dalībniekiem šobrīd tiek dota iespēja veikt daļu tirdzniecības bez liekiem starpniekiem – tas ir tikai laika jautājums, lai Krievijas tirgus pielāgotos. Katrā ziņā tirgus analītiķiem ir daudz neatbildētu jautājumu, kādu ietekmi atstās globālo spēlētāju aiziešana ilgtermiņā.
AgroPlatformas viedoklis par pārmaiņām - aizvadītās nedēļas notikumi liek domāt, ka šo lēmumu kopums ir Eiropas un ASV atbilde uz Krievijas mākslīgi radīto kviešu cenu dempingu, parādot, ka Krievijai tomēr nav iespējams ietekmēt visus tirgus. Jācer, ka Eiropas tirgus dalībnieki paliks aktīvāki un konstruktīvi piedāvās vēl citus risinājums, kā aizstāvēt Eiropas tirgus cenas. Piemēri nav tālu jāmeklē, jo Polija, Bulgārija, Rumānija un Ungārija jau iestājas par ievedmuitas atjaunošanu Ukrainas importa precēm, kas ievērojami atbalstītu vietējos ražotājus un aizsargātu Eiropas cenas. Šādu pozīciju nevar saukt par nosodošu attieksmi pret Ukrainu – nav noslēpums, ka uz Ukrainas kara rēķina Eiropas tirgos ieplūst preces, kas ir krietni zem tirgus cenām, tomēr līdz gala patērētājam preču cenas nostājas Eiropas cenu līmenī. Ievedmuita varētu būt viens no variantiem, kā regulēt tirgus plūsmu, tomēr mīkstāks un sākumam racionālāks piedāvājums būtu importa kvotas.
Parīzes biržā cenas palielinās, bet tirgus aktivitāte aizvien ir nepietiekama. Apskatot kviešu un rapšu darījumu skaitu Parīzes piržā, jāsecina, ka darījumi aizvien ir nepietiekami daudz. Abas tirgus puses nav atradušas sev vēlamo balansu, lai tirdzniecība notiktu pietiekami dinamiski. To arī apliecina Francijas lauksaimnieki, kas aizvien pietur savus krājumu atlikumus, jo pircēju piedāvājumi nav pietiekami interesanti, lai pieņemtu gala lēmumus.
Aizvadītajā nedēļā oficiāli tika apstiprināts fakts, ka caur Baltijas valstu ostām tiek importēti Krievijas izcelsmes kvieši, kuru gala mērķis ir Rietumāfrikas valstis. Darījumi tiek finansēti ar akreditīviem (kredītvēstulēm) vai pārskaitījums pret dokumentiem.
Turpinot par Baltijas valstīm - kviešu tirgū palielinās importētāju interese pēc Baltijas izcelsmes jaunās ražas kviešiem - piegādēm Augustā. Šā brīža piedāvājumi ir par 12,5% proteīna kviešiem, kuriem tiek piedāvāta prēmija no +1,50…+3,00 EUR/t pie Parīzes biržas cenas uz FOB nosacījumiem. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu pārdevēji ostā varētu tikt pie -4,00 līdz -6,00 EUR/t prēmijas par 12,5% proteīna kviešiem. Vēršam uzmanību, ka šis ir jaunās sezonas tirdzniecības sākums un cenu piedāvājumu daudzveidība tuvākajā laikā varētu palielināties.