LAT
GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 24.aprīlī
Kviešu tirgus plūsmas ierobežojumi
Kviešu tirgus cenas saglabājas nemainīgi zemas, jo Melnās jūras tirgus dalībnieki turpina izdarīt spiedienu uz Eiropas cenām, piedāvājot savu produkciju par zemākām cenām. Melnās jūras tirgus – Krievijas, ietekme uz kviešu cenām ir paredzama līdz brīdim, kad tiks izpildīta pēdējā apstiprinātā eksporta kvota 27M t apmērā. Apskatot Krievijas eksporta tempus, paredzams, ka Krievija eksporta kvotu izpildīs līdz jūnija beigām.
Kviešu tirgus aizvien pastiprinātāku interesi izrāda par jaunās kviešu ražas prognozēm un jaunās eksporta sezonas tendencēm. Importa tirgi sāk izsludināt konkursus jaunās ražas piegādēm, kur aizvien Krievija un Ukraina startē ar Eiropai nevēlamām cenām, neraugoties, ka kviešu ražas prognozes šajos Melnās jūras tirgos nav sevišķi optimistiskas un nav skaidrības par Melnās jūras pārtikas koridora nākotnes likteni. Ukraina šajā sezonā ir iesējusi mazāk kā 50% no vēsturiskās ziemas kviešu platības, savukārt Krievijas sējumiem šī ziema nav bijusi vēlīga un ir aprēķināti zaudējumu 6% apmērā no kopējās kviešu platības, kas šajā gadā ir samazinājusies par 5% no vēsturiskās ziemas kviešu platības. Tas nozīmē, ka Krievijas kopēja raža šajā sezonā varētu samazināties par 10% jeb par ~7M t. Krievija aizvien ziņo, ka 2023.gada kviešu ražas prognoze mērāma 77M t, kas atbilst vidējam Krievijas kviešu ražas rādītajam, no kā ~35M t Krievija katru gadu eksportē.
Aizvadītajā nedēļā bija lieliska iespēja novērot, kā tirgus reaģē uz kviešu plūsmas izmaiņām – Polija aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka liedz Ukrainas graudu importu un tranzītu caur Poliju, kas atstāja cenu atbalstošus ietekmi uz vienu dienu jeb līdz brīdim, ka Polija precizēja savus uzstādījumus, aizliedzot Ukrainas izcelsmes kviešu importu Polijā, bet atļaujot graudu tranzītu caur Poliju uz cietiem gala mērķiem. Šī notikumu kopuma maiņa nepalika nepamanīta tikai biržas cenās, bet atstāja salīdzinoši lielu nospiedumu Ukrainas graudu plūsmās, jo īslaicīgi bija liela neskaidrība par tālāko Ukrainas graudu eksporta likteni un loģistikas kompānijām, kas nodrošina graudu kustību bija jāaptur kustība līdz nākošajām norādēm jeb līdz aizvadītās nedēļas piektdienai. Piektdien Atsākās Ukrainas graudaugu kustība caur Poliju uz citiem graudaugu realizācijas tirgiem, t.sk., uz Baltijas valstīm.
Tirgū valda uzskats, ka Ukrainai vajadzētu iepauzēt kviešu eksportu līdz jaunajai ražai, jo Ukrainas graudu krājumi atbilsts daudzumam, kas apmēram vienāda ar Ukrainas pašpatēriņu līdz jaunajai ražai. Tomēr Ukrainas eksporta uzņēmumiem ir citi plāni un tie ir saistīti ar graudu pārvēršanu naudas ekvivalentā. Polijas tirgus izmaiņu rezultātā Ukrainas graudu tirgotāji dod priekšroku kviešu tirdzniecībai uz FOB nosacījumiem Donavas upes ostās, kas šobrīd esot izdevīgākais risinājums pie šādām tirgus izmaiņām.
Turpmākajās nedēļās Kviešu tirgum jāpievērš lielāka vērība jaunās ražas tendencēm, kas var strauji mainīties, samazinot kopējo kviešu krājumus 2023./2024.gada sezonā. Pirmie ziņojumi no galvenajiem kviešu audzēšanas apgabaliem ir pienākuši un ne visur ir tik laba situācija kā Eiropā - ASV liela daļa ziemas kviešu platību joprojām ir nedrošā stāvoklī, un saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem 57% Kanzasas, 43% Oklahomas un 29% Nebraskas ziemas kviešu sējumi ir klasificēti kā ārkārtēji slikti vai ļoti slikti – galvenokārt sauso laika apstākļu dēļ. Vidēji 29% ASV ziemas kviešu platību atrodas ārkārtēja sausuma apstākļos un tas nozīmē, ka situācija paliek sliktāka, jo divas nedēļas atpakaļ ASV ziņoja tikai par vidējo 15% apdraudētu sējumu.
Situācija Latvijas laukos
Savukārt Latvijā ziemas kviešu sējumi Latvijas vidienē, Dienvidos un Rietumos ir salīdzinoši labos apstākļos un augi ir pamodušies un aktīvi atsākušu veģetāciju. Latgales reģionā ziema ir bijusi mazāk draudzīga un ziemas kviešu sējumi ir pamatīgi pasutuši un nosmakuši, atstājot pamatīgus zaudējumus lauksaimnieku maciņos. Turklāt augu attīstība atpaliek no pārējiem Latvijas reģioniem. Zemgalē un Kurzemē kviešu augi tuvojas 31..32 attīstības stadijai un lauksaimnieki sāk izvērtēt pirmā fungicīda izmantošanu sējumos. Sējumos, kur nezāļu ierobežošana ir notikusi rudenī ir novērojama salīdzinoši zema nezāļu problemātika, bet sējumos, kur rudens herbicīdi netika lietoti ir novērojams pilns viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāļu spektrs, par ko saimniekiem vajadzētu padomāt sevišķi aktīvi, lai ierobežotu nezāles un iegūtu maksimālo ražas potenciālu no sējumiem. Ziemas miežos ir novēroja tīklplankumainības infekcijas izplatība, ko vēl var ierobežot ar graudaugu fungicīdiem.
Ziemas rapšu sējumi šajā ziemā ir sevišķi daudz cietuši no meža zvēriem, kas daudzās Latvijas vietās nav saudzējuši nevienu kvadrātmetru – rapši ir nograuzti un samīdīti. Ir vietas, kur rapšu sējumi ir spējuši atdzīvoties, tomēr ražas potenciālas šādos sējumos būs samazinājies, un saimniekiem ir jāpieņem lēmums vai sējumus saglabāt vai tomēr ekonomiski izdevīgāk sējumus ir pārsēt ar citām kultūrām. Rapšu lauki, kuri ir veiksmīgi pārcietuši ziemu pēdējā nedēļas nogalē, siltajos laika apstākļos ir pamatīgi pastiepušies un paredzams, ka maija sākumā tie sāks ziedēt.