LAT
GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 2.maijā
Eiropas politiskā pozīcija par importu no Ukrainas
Aizvadītajās nedēļās graudaugu un eļļas augu tirgū nebija konkrētības par Ukrainas produkcijas importu Eiropas savienībā. Polija, Ungārija, Rumānija un Slovākija izvirzīja vairākas priekšlikumus, lai vairāk aizsargātu vietējā tirgus produkciju un mazinātu lētākas produkcijas ieplūšana šajos tirgos. Eiropas tirgū izskanēja vairākas spekulācijas, kas netika apstiprinātas un vienlaicīgi arī netika noraidītas no Eiropas komisijas.
ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ES ir tuvu Ukrainas maizes, kviešu, rapšu, saulespuķu sēklu, saulespuķu sēklu un saulespuķu eļļas importa pagaidu aizliegumam Polijā, Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā no 5. jūnija līdz gada beigām. Tomēr aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija oficiāli paziņoja, ka ir panākusi principiālu un vienotu vienošanos ar Bulgāriju, Ungāriju, Poliju, Rumāniju un Slovākiju par lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas uz pagaidu laiku, ko pagājušajā piektdienā paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
Eiropas Komisija un piecas Ukrainas kaimiņvalstis ES vienojušās par pagaidu aizliegumu Ukrainas kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu sēklu importam Polijā, Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā, sacīja Dombrovskis. Komisija turpinās arī drošības izmeklēšanu attiecībā uz dažiem citiem produktiem, tostarp saulespuķu eļļu. Vienlaikus Bulgārija, Polija, Slovākija un Ungārija atcels aprīļa otrajā pusē noteiktos vienpusējos ierobežojošos pasākumus. Visas piecas ES dalībvalstis ir vienojušās nepiemērot vienpusējus ierobežojumus vai īpašus muitas pasākumus lauksaimniecības produktu importam no Ukrainas, bet piemērot vienotu politiku. Vienlaikus komisija strādās, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu eksportu no Ukrainas uz citām valstīm pa solidaritātes ceļiem, norāda Dombrovskis – tāpēc visas piecas ES dalībvalstis vienlaicīgi neliegs lauksaimniecības produktu tranzītu uz citām ES dalībvalstīm.
Aizvadītajā nedēļa Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas deputāti apstiprināja priekšlikumu uz vēl vienu gadu atjaunot ievedmuitas, antidempinga nodevas un drošības pasākumus Ukrainas eksportam uz ES. Saskaņā ar jaunākajiem ES līgumiem, lauksaimnieki Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā, kurus skārusi lielapjoma graudu un eļļas augu sēklu piegāde no Ukrainas, iegūs papildus 100 miljonu EUR atbalsta paketi.
Iespējams Eiropas komisijas nostāja ir pamatota ar 18.maija tuvošanos, kad atkalt tiks izlemts Melnās jūras pārtikas koridora liktenis. Iespējams vienlaicīgi tiek veiktas pārrunas ar līguma iesaistītajām pusēm, lai Melnās jūras produkcija tiktu virzīta par vairāk loģiskiem eksporta kanāliem, neapgrūtinot Eiropas valstis ar liekiem loģistikas manevriem. Šobrīd aplūkojot importa tirgu interesi pēc Eiropas kviešiem, veidojas pārliecība, ka pieprasījuma puse gaida 18.maiju, lai pieņemtu lēmumus. Iepriekšējā piektdienā, zemā pieprasījuma dēļ 11,5% proteīna kviešu cena Konstancas/Varnas/Burgasas ostās uz FOB nosacījumiem samazinājās vēl par 0,25 USD/t. Iespējams Rumānijai un Bulgārijai nāksies daļu 2022.gada ražas kviešu krājumu pārnest uz nākošos eksporta sezonu. Rumānija ziņo, ka ~1M t ir sagatavotas eksportam, bet Tuvo Austrumu pircējiem esot izveidojies valūtas deficīts, lai nofinansētu pirkumus. Savukārt Bulgārijas atlikumi ir vel lielāki ~2M t. Bulgārija galvenokārt eksportē kviešus uz Alžīriju un Tunisiju un šobrīd šie tirdzniecības partneri arī esot mazinājuši pieprasījumu pēc kviešiem.
Kviešu tirgus aktualitātes
Krievijas tirgus cenas starptautiskajos konkursos tomēr ir nenoteiktas, neraugoties, ka vienotā politika nosaka zemāko cenu robežu 275,00 USD/t. Tomēr Krievijas tirgus dalībnieki dažiem tirdzniecības līgumiem maina piegādātājus un iemanās cenu samazināt līdz 265,00 USD/t.
Graudaugu tirgū aizvien tiek likts liels uzsvars uz jaunās 2023./2024.gada ražas prognozēm. Eiropas tirgus šobrīd izskatās ļoti perspektīvs, jo saskaņā ar Francijas oficiālajiem datiem lielākais Eiropas kviešu ražotājs šajā sezonā varēs lepoties ar rekorda ražām, kas būs pielīdzināmas 2016./2017.gada sezonai, kad 94% ziemas kviešu tika vērtēti ka labi vai ļoti labi. Tomēr Francijas lauksaimnieki, paraugoties iepriekšējās sezonās, savu optimismu vēl nepārspīlē, jo ir bijuši gadi, kad aprīļa beigās/mija sākumā sējumi izskatās izcili, tomēr laika apstākļi līdz ražas novākšanai veic nepatīkamas korekcijas.
Vienlaicīgi ne mazāk svarīgs cenu ietekmējošais faktors ir sējumu platību samazinājums Ukrainā, kur tiek prognozētas zemākās kviešu ražas kopš 2012./2013.gada sezonas. Ukraina pēdējo piecu gadu laikā bija uzrādījusi salīdzinoši stabilu vidējo kviešu ražas rādītāju 20,5M t. Šobrīd tirgus analītiķi prognozē, ka Ukrainas kopējā raža būs ne vairāk ka 15,04M t. Uz šodienu Ukraina deklarē 4,3M ha, kas ir apsēti ar ziemas un vasaras kviešiem.
Baltijas ostās pircēji uz FOB nosacījumiem (kvieši iekrauti kuģi) piedāvā sekojošas cenas prēmijas pie Parīzes biržas septembra tirdzniecības sesijas līgumu cenām – lopbarības kvieši (-23,00 EUR/t), 12.5% proteīna kviesi (+ 3.00 EUR/t), 14% proteīna kvieši (+15.25 EUR.t). Vēršam uzmanību, ka aktuālās kviešu iepirkuma cenas ostās ir mazākas par ~7…8 EUR/t.
Baltijas valstīs vidējā gaisa temperatūra ir nokritusies un ietekmē ziemas sējumu attīstību, vienlaicīgi dodot iespēju lauksaimniekiem pārorientēties no smidzināšanas un labību pabarošanas darbiem uz vasarāju sēju. Latvijā reģionāli ir novērojama salīdzinoši atšķirīga sējumu attīstība – uz Latvijas ziemeļaustrumiem, austrumiem augu attīstība stadijas ir ievērojami vēlākas, kādas tās ir Latvijas centrālajā daļā un dienvidos. Rietumu daļā sējumu attīstība ir mainīga un vietām aizvien ir novērojami salīdzinoši slapji lauki, kas kavē jebkādus lauku darbus.