GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 3.jūlijā
Kviešu cenu izmaiņas biržā – kas notiek?!
Aizvadītās nedēļas sākumā novērojām kviešu cenas samazinājumu, kas notika pirmo reizi kopš jūnija sākuma. Cenu samazinājumu sākotnēji tirgus analītiķi skaidroja ar neizdevušos apvērsumu Krievijā, kad algotņu grupējama “Vagner” dibinātājs Jevgēņijs Pregožins no 23.jūnija līdz 24.jūnijam centās pārbaudīt Krievijas sabiedrības nostāju pret pastāvošo Kremļa varu. Šis būtu pietiekami spēcīgs arguments, ja apvērsums tiktu organizēts biržas darba dienās un mēs varētu noverot strauju cenu kāpumu tieši apvērsuma mēģinājuma brīdī, tomēr 23.junijā birža nosvārstījās, cenai palielinoties un samazinoties un dienu nobeidzot bez cenu izmaiņām. Cenu samazinājuma iemesli bija atrodami citur un tiem šoreiz bija maz sakara ar politisko ietekmi.
Parīzes biržas cenu iepriekšējās nedēļas sākumā ietekmēja ASV kviešu tirgus, kurš ziņoja par sausā perioda beigām un lietavām kviešu audzēšanas apgabalos, palielinot savas kviešu ražas prognozes – tomēr nedēļas beigas ražas prognozes tika pārskatītas un laika apstākļi netika vērtēti par pietiekami optimistiskiem – turpinām vērot ASV laika apstākļus.
Galvenais cenu ietekmējošais faktors Parīzes birža bija Melnās jūras tirgus dalībnieku ražas potenciāla ziņojums, kurā gan Ukrainas, gan Krievijas kopējās ražas prognozes tika ievērojami palielinātas. Ukrainas kviešu ražas prognozes varētu atšķirties no iepriekšplānotajām un pieaugt no 17M t līdz 19M t, jo apgabalā ir bijuši labvēli laika apstākļi un atskaitēs tiek papildus iekļautas apsētās platības, kuras iepriekš atskaitēs netika uzrādītas. Papildus 2M t kviešu ir pietiekami nopietns apjoms, lai ietekmētu Melnās jūras tirgus konkurenci eksporta tirgū un atstatu negatīvu ietekmi uz cenu noteikšanas mehānismiem.
Arī Krievijas kviešu ražu perspektīva tika krāsota optimistiski, ražas palielinot līdz pat 85M t, jo nokrišņu un gaisa temperatūras statistika uzrāda labvēlīgus laika apstākļus pēdējās kviešu attīstības fāzēs, krietni uzlabojot iepriekšējās prognozes. Tas nozīmē, ka arī no Krievijas eksporta tirgū varētu tikt iepludinātas papildus 2,7M t kviešu, kas noteikti var radīt cenu samazināšanas spiedienu mūsu tirgus reģionā.
Vienlaicīgi, Ķīnas kviešu tirgū bija novērojams cenu pieaugums, ko veicināja Ķīnas vietējo varas iestāžu kviešu rezervju iepirkšana. Ķīna priekšroku, rezervju fonda veidošanai, dod vietējās izcelsmes kviešiem, neraugoties uz salīdzinoši slikto vidējo kviešu kvalitāti Ķīnā. Cenu pieaugums novērojams gan lopbarības, gan vidējas kvalitātēs kviešu tirgus sektora - lopbarības ražotāji arī iepērk sadīgušus kviešu graudu, palielinot cenu piedāvājumus virs lopbarības kukurūzas graudu cenām. Tā rezultātā Ķīnas lauksaimnieki un eksportētāji ir samazinājuši tirdzniecības tempus, gaidot papildus cenu kāpumus. Maz ticams, ka Ķīnas tirgus cenas spēs ietekmēt mūsu reģiona kviešu cenas, tomēr vēsture rāda, ka deficīta ietekmē Ķīna ir gatava pārsolīt cenu, lai tiktu pie vēlamā rezultāta. Ķīna ir pasaules lielākā lauksaimniecības produktu importētāja, kas prot sadarboties ar visiem eksporta tirgiem.
Eiropas kviešu tirgum pastāv risks zaudēt vēl vienu no kviešu eksporta kanāliem – Maroku, kas plāno atvērt durvis Krievijai. Marokas valdība ir uzsākusi sarunas ar starptautiskajām bankām, lai veiktu pirkumus no agresorvalsts. Aizvadītajā sezonā Marokai šāda iespēja nebija, jo iepirkuma finansējuma politika ļāva iegādāties produktus tikai no Francijas un Vācijas. Tomēr Marokas valdība apzinās riskus un tāpēc kviešu iepirkumiem ar piegādēm no jūlija līdz septembra beigām veido divus iepirkuma modeļus, lai iepirkumos varētu piedalīties gan Melnās jūras, gan Eiropas tirgus spēlētāji. Valdība dārgākas cenas iepirkumos plāno kompensēt starpību starp pasaules tirgus cenām un valdības uzlikto fiksēto mērķa importa cenu, kas šobrīd tiek noteikta 273 USD/t apmērā (CFR – piegādāts Marokā).
Marokas plānotie kviešu sūtījumi jūlijā varētu vairāk koncentrēties uz augustu, jo ceturtdien tirgum tapa zinām, ka gan Eiropas, gan Melnās jūras operatori jaunas tirdzniecības aktivitātes varēs uzsākt ar augusta sākumu, jo eksporta jaudas abos tirgus apgabalos ir pilnība noslogotas visam jūlijam. Šis fakts attiecas arī uz cietiem starptautiskajiem iepirkumiem un preču piegādēm. Pircējiem, kuri nevarēs gaidīt uz piegādēm augustā, būs jāvēršas pie Vācijas tirgus dalībniekiem, kuriem ir pieejami iepriekšējas ražas atlikumi. Vācijas tirgus dalībnieki šobrīd saredz augstāku vecās ražas likviditāti un tāpēc tirgū šos kviešus piedāvā par augstāku cenu kā jauno ražu. Atšķirībā no Krievijas ostām, arī Francijas ostās ir atlikušas nedaudz brīvas jaudas, lai nodrošinātu sūtījumus jūlija beigās – Francijas operatori, apzinoties pieprasījuma pieaugumu jūlijā, palielina savas tirdzniecības cenas.
Lai gan Melnās jūras tirgus ziņas par ražas potenciālu ir salīdzinoši optimistiskas, tomēr globālie tirgus dalībnieki paredz strauju pieprasījuma palielinājumu, jo Eiropas un citu reģionu pārdevēji un lauksaimnieki var izvēlēties maksimāli, pēc iespējam palielināt uzglabāto graudu apjomus, gaidot tirgus cenu pieaugumu jeb cenu pielīdzināšanos augstajām ražošanas izmaksām.
AgroPlatforma aizvadītajā nedēļā nosūtīja ziņu Eiropas tirgus analītiķiem, informējot par nelabvēlīgiem laika apstākļiem Baltijas reģionā, kas nelabvēlīgi ietekmējuši ražas veidošanos un ietekmēs kopējo ražas potenciālu. Ziņa tika nopublicēta un jācer, ka tā atstās nelielu ietekmi starptautiskajā cenu arēna vai vismaz Eiropas tirgus reģionā, jo Baltijas valstis kopā Eiropā ir trešās kviešu eksportētājas pēc kopējā apjoma aiz Francijas, kas ieņem pirmo vietu un Rumānijas, kas ieņem otro vieto mūsu reģionā. Laika apstākļi nedēļas nogalē atnesa ilgi gaidītos nokrišņus un arī šīs nedēļas pirmajās dienās tiek prognozēti mainīgi laika apstākļi un lietains laiks, tomēr daba Latvijas laukos ir atstājusi neatgriezenisks sekas un par labām vai ļoti labām Latvijas kopējām ražām mēs runāt nevarēsim.
Salīdzinoši sausi laika apstākļi pēdējās nedēļās ir novērojami arī citos Eiropas kviešu audzēšanas apgabalos. Arī Francija, kas maija vidū ziņoja par 96% labiem vai ļoti labiem kviešu sējumiem, savus rādītājus aizvadītajā nedēļā samazināja līdz 80%, kas aizvien ir krietni labāk, ka 2022.gadā, kad tikai 64% sējumu tika vērtēti kā labi vai ļoti labi. Francijā ir sākusies kviešu ražas novākšana un sākotnējie skaļie paziņojumi ir kļuvuši vairāk piezemētāki, un tagad lauksaimnieki ziņo, par eksportam piemērotu kviešu vidējo kvalitāti, izvairoties teikt, ka kvalitāte ir ļoti laba. Saredzamas pazīmes, ka pēc augstas kvalitātes graudiem prēmijas palielinās, par ko arī norāda jaunās FOB prēmiju tendences Baltijas reģionā.
Baltijas valstu ostās par lopbarības kviešiem pircēji piedāvā -16.50 EUR/t ( +5.25 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu), par 12,5% proteīna kviešiem 8.00 EUR/t (+4.75 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu) un par 14% proteīna kviešiem tiek piedāvāts +24.00 EUR/t (+8.75 EUR, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu) uz FOB nosacījumiem. Vēršam uzmanību, ka FOB cenas no cenām osta atšķiras līdz -8 EUR/t.