GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2024.gada 23.februārī

Kviesu tirgus aktuālitates

Parīzes biržā šonedēļ ir noslēgusies marta tirdzniecības sesija fiziskajiem kviešu tirdzniecības līgumiem un turpmāk līdz 1.martam tirgū notiks tehniskā tirdzniecība un cenu korekcijas jeb izlīdzināšanās. Nedēļas sākumā Eiropas kviešu tirgotāji samazināja pārtikas kviešu cenas attiecībā pret Parīzes biržas cenām, dodot vēl lielāku cerību pircējiem par cenas samazinājumu tuvākajā nākotnē. Starptautiskajā kviešu tirgū pircēji ir pieņēmuši nogaidošu tirdzniecības taktiku, paredzot turpmākus cenas samazinājumus.

Taču Krievijas kviešu tirgus, kas visu pagājušo nedēļu noteica Melnās jūras cenas, pirmdien pretojās jebkādiem turpmākiem zaudējumiem, neskatoties uz to, ka pārdevējiem bija grūti atrast stabilu pieprasījumu un galamērķa tirgus. Pircēji no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, kas aizvadītajā nedēļā nodrošināja noietu Krievijas 12,5% proteīna kviešiem, nedēļas sākumā atkāpās no jaunu darījumu slēgšanas par Krievijas tirgotāju piedāvātajām cenām.

Otrdien turpinājās “nesaskaņas” starp pircējiem un piedāvātajiem un darījumi netika slēgti, neraugoties uz faktu, ka tirdzniecības pusēm bija lieliska iespēja satikties klātienē graudu tirdzniecības konferencē Dubaijā. Melnās jūras tirgus operatoru nostāja par cenu politika bija nelokāma un tie neatkāpās no saviem cenu piedāvājumiem, saglabājot cenu piedāvājumus līdz trešdienai 216 USD/t robežās uz FOB nosacījumiem Melnās jūras ostās. Ceturtdien tirgotāji izmēģināja atjaunot savas pozīcijas, samazinot cenas piedāvājumus par 2 USD/t, tomēr cena nebija pietiekoši konkurētspējīga ar Bulgāriju un Rumāniju.  Pircēji netika ieinteresēti arī ar jaunās sezonas darījumiem Bulgārijas un Rumānijas ostās, neskatoties, ka šie tirgus dalībnieki samazināja pārdošanas prēmijas Konstancas/Varnas/Burgasas ostās. Rumānijas un Bulgārijas tirgus operatori apzināti samazināja cenu prēmijas, lai iegūtu pārsvaru pār Krievijas un Ukrainas kviešu piedāvājumiem sezonas sākumā, tomēr ar to pircējiem bija par maz, jo tiem šķiet, ka jaunā sezona iesāksies ar labākiem cenas piedāvājumiem.

Pircējiem šajā sakarā var izrādīties taisnība, jo šobrīd prognozējas salīdzinoši liela kviešu krājumu pārnese Francijā un Krievijā uz jauno eksporta sezonu. Tirgus situāciju tuvākajā laikā var ietekmēt tikai jaunās ražas potenciāla prognozes pavasarī no valdošajiem kviešu audzēšanas apgabaliem.

Šodien 23.februārī paredzama neliela pieprasījuma plūsmiņa no Tunisijas kviešu pircējiem uz marta un aprīļa piegādēm. Tomēr apjoms ir neliels un pieprasījuma pieaugums visdrīzāk cenu tirgū neietekmēs. Kā jau minējām sākumā, šobrīd notiek tehniskā tirdzniecībā, kas ievieš cenu korekcijas un tāpēc Francijas lauksaimnieki turpina aizturēt pārdošanas apjomus, neskatoties uz to, ka ceturtdien otro dienu šonedēļ pieauga Parīzes biržas kviešu nākotnes līgumu cenas. Daži vietējie tirgus pārstāvji turpināja ziņot par kravas automašīnu trūkumu, lai nodrošinātu tūlītējas piegādes.

Starta pozīcijas Francijā nav labas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Francijas galvenajā kviešu audzēšanas apgabalā Hauts-de-France jau sodien tikai 76% sējumi tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi un 9% sējumi tiek vērtēti kā slikti vai ļoti slikti. Iepriekšējās divās ziemās šis reģions šajā laika periodā ir uzrādījis 99% sējumu kā labus vai ļoti labus un nekad līdz šim apgabals nav ziņojis par sliktiem vai ļoti sliktiem sējumiem. Savukārt Francijas kopējā kviešu sējumu situācija šajā brīdī ir vēl dramatiskāka, jo vidēji valstī tiki 69% sējumu ir labi vai ļoti labi un 11% sējumi tiek kvalificēti kā slikti vai ļoti slikti – iepretim tam, ka aizvadītajās divās ziemās vidējā valsts situācija ir bijusi par 25% labāka. Turklāt jāizceļ, ka pēdējo sešu gadu laikā Francijas ziemas kviešu ražas potenciāla vērtējums ir sācis samazināties aprīļa beigās vai maija sākumā, kad sējumus ietekmēja pavasara laika apstākļi ar pārlieku lielu sausumu vai nokrišņiem. Tomēr šogad izejas pozīcijas februārī jau atbilst slikta maija rādītājiem. Tas nozīmē, ka šajā pavasarī no Francijas zemniekiem mēs dzirdēsim daudz lēmumu un secinājumu un ražas potenciāls Francijā var tikt mainīts.

Otra tirgus dalībniece Krievija, kurai draud kviešu krājumu pārnešana uz jauno sezonu par laika apstākļiem savā apgabalā klusē, tomēr publiski ir pieejama informācija par eksporta tempiem – līdz ar to Krievijas tirgu mēs varētu aplūkot no šīs perspektīvas. Krievijas kviešu eksports pēdējos desmit gados vidēji katru gadu eksportē 35,72M t kviešu. Aizvadītais gads ir rekorda eksporta gads, kad Krievija eksportēja 48,10M t. Līdz janvāra beigām Krievija ir eksportējusi 30.90M t kviešu, un šim eksporta tempam ir izdevies apdzīt iepriekšējā gada rādītājus par ~3M t šajā laikā periodā. Ja mēs teorētiski pieņemam, ka atlikušos piecus mēnešus Krievija varētu saglabāt eksporta tempus janvāra līmeni, tad līdz jūnijam Krievija varētu sasniegt jaunu eksporta rekordu 49.40 M t apmēra, kas gandrīz sakristu ar Krievijas uzstādīto plānu. Pie šāda scenārija kviešu krājumu pārnese būtu neliela, tomēr ir zināms, ka Krievijas ir izlaidusi papildus iespējamo eksporta kvotu 4M t apmēra un nav zināms vai Krievijas operatoriem izdosies noturēt eksporta tempus janvāra robežās – pie abiem scenārijiem veidojas krājumu pārnese, ko Krievijas tirgus spēlētāji sāk piedāvāt nākošās eksporta sezonas pirmajiem kviešu tirdzniecības darījumiem.

Eksporta sezona	Kopā eksportēts, M t
2012-13	10,98
2013-14	18,31
2014-15	21,91
2015-16	25,02
2016-17	27,41
2017-18	40,92
2018-19	35,34
2019-20	33,88
2020-21	38,08
2021-22	30,38
2022-23	48,10
2023-24	30,90
Vidēji eksportēts, M t	35,72

Eļļas augu tirgus

Eiropas rapšu un citu eļļas augu imports šajā sezonā atpaliek no iepriekšējo gadu rādītājiem, kas varētu liecināt par pircēju intereses palielināšanos šajā tirgus sektorā tuvākajā nākotnē. Rapšu imports Eiropā atpaliek par 1,4M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 0,8M, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju. Savukārt visu eļļas augu kopējais imports Eiropā atpaliek par 2,4M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 2,3M t, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju. No šīs statistikas mēs varam izdarīt pārliecinošu secinājumu, ka eļļas augu tirdzniecības un importa sezona Eiropā vēl nav beigusies un līdz jaunajai sezonai patērētājiem būs jāpiestrādā pie apjomu salasīšanas.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2024.gada 16.februārī

Eksporta sezona tuvojas beigām

Kviešu tirgus tendences norāda, ka tirgus tuvākajā laikā nemainīsies un tirgus dalībniekiem būs jāsamierinās ar jauno tirgus cenu realitāti. Eiropas pārdevējiem nav izdevies noturēt pozīcijas un tie ir bijuši spiesti piekāpties konkurentiem un kviešu importētajiem, neraugoties uz milzīgajiem zaudējumiem.

Aizvadītā nedēļa pierādīja, ka, kviešu cenām Parīzes biržā sasniedzot zemāko punktu šajā tirdzniecības gadā (204.25 EUR/t), situācija paliek vēl dramatiskāka, jo pārdevēji kļūs nervozi un ir gatavi piekrist jebkurai pircēju piedāvātajai cenai. Tas ir lavīnas princips – cenai samazinoties, palielinās stress un pārdēvēju skaits, kas pārpludina tirgu ar piedāvājumiem, kam seko vēl lielāks cenu samazināšanās stimuls. Lauksaimniecība visā Eiropā, straujās kviešu cenas samazināšanās dēļ, piedzīvo milzīgus zaudējumus, bet nevienā Eiropas lauksaimnieku protestā netiek runāts par vienreizēju atbalsta programmu, kas normalizētu situāciju nozarē!?

Aizvadītās nedēļās kviešu cenas samazinājums izraisīja Francijā īslaicīgu loģistikas ķēžu problēmu, jo lielais kviešu pārdot gribētāju skaits nebija apmierināms no transport pārvadātāju puses. Marta tirdzniecības sesija tuvojas beigām un lielai daļai lauksaimnieku ir jāfiksē cena saskaņā ar tirdzniecības līgumiem, lai graudu pircēji varētu aizvērt Parīzes biržā atvērtās pozīcijas. Ļoti iespējams, ka pastiprināta pozīciju slēgšana izraisīs vēl lielāku cenu samazināšanas stimulu.

Neraugoties, ka Krievijas kviešu tirgus galvenokārt strādā pēc fiksētas cenas principiem, tomēr arī šajā tirgū ir novērojami preču biržas principi. Kopš aizvadītas nedēļas piektdienas kviešu pārdevēji nelabprāt iesaistījās tirdzniecības darījumos zemās kviešu tirgus cenas dēļ un lika pircējiem palielināt iepirkuma cenas. Pircēji atteicas piekāpties pārdevējiem, kuri savu prasību spēja noturēt tikai līdz šīs nedēļas beigām. Pārdevēji piekāpās pircēju piedāvājumam un 15.februārī Krievijas kviešu pircēji par 12,5% proteīna kviešiem ir gatavi maksāt 215 USD/t iepretim pārdevēju prasītajam 235 USD/t.

Kviešu pircēju neatsaucība uz kviešu piedāvājumiem ir arī saistīta ar Āfrikas tirgiem, kuri sāk lēnām atgriezties ar pieprasījumu pēc gandrīz trīs nedēļu pārtraukuma, tomēr jāņem vērā, ka pieprasījuma sesija nebūs sevišķi lielai vai gara. Tuvākajā laikā notiks kārtējais Ēģiptes GASC kviešu iepirkuma konkurss, kurā Eiropas pircēji cer, ka Krievija varētu piedalīties ar cenu, ko vēlās tās vietējie tirgus pārdevēji – 235 USD/t. Ēģipte kopš 2023.gada 1.maija ir iegādājusies 4,53M t, kas atbilst vidēji vienas sezonas eksporta apjomam. Aizvadītajā gadā Ēģiptē iegādājās par 1M t vairāk, jo tirgū bija iespēja tikt pie Krievijas izcelsmes lētajiem kviešu apjomiem. Turklāt, no šīs sezonas 4,53M t kviešiem, Ēģipte tikai 820 000 t ir iegādājusies ar Eiropas izcelsmi – 80% gadījumu konkursā pārsvaru ir guvusi Krievija vai Ukraina.  

Francijas kviešu tirgus operatoriem pēdējā laikā darbi netrūkst, jo beidzot tiek plānotas kviešu piegādes uz Ķīnu, līgumiem, kuri tika noslēgti iepriekšējā periodā. Frančiem ir jānobeidz piegādes uz Maroku un Alžīriju darījumiem, kuri iesākās janvāra nogalē un jāpaspēj vienoties par jauniem darījumiem, lai turpinātu kāpināt eksporta tempus, kas aizvien atpaliek par 50%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vēršam uzmanību, ka Alžīrija līdz šim brīdim ir iegādājusies 6,4M t kviešu, kas atbilst vidējam Alžīrijas gadu importa apjomam.  

Arī Vācijas kviešu eksports atpaliek par ~30%, jo aizvadītajā gadā ap šo laiku Vācijas eksportētāji bija sasnieguši 2,4M t  eksportu, bet šajā sezonā tiem ir izdevies nosūtīt tikai 1,7M t. Savukārt Baltijas valstīm ir izdevies panākt aizvadītā gada eksporta tempus un uz šodienu izskatās, ka mēs ejam roku rokā ar iepriekšējo gadu – 3,3M t kviešu ir nosūtītas uz importa tirgiem.

Savukārt Bulgārija, Rumānijas un Polija uzrāda šajā sezonā rekordaugstus eksporta rādītājus, palielinot eksporta par ~30%…40%. Šie rādītāji lielā mēra ir izskaidrojami ar Ukrainas kviešu tranzītu vai kviešu iepirkumu šajās valstīs.

Galvenie Eiropas izcelsmes kviešu importētāji pēc noslēgto un piegādāto graudu apjomiem ir apmierinājuši savu šīs eksporta sezonas interesi:

•            Ēģipte – 4,53M t (vidēji gadā iegādājas 4,5M t);
•            Alžīrija – 6,4M t (vidēji gadā iegādājas 6,4M t);
•            Tunisija – 1,7M t (vidēji gadā iegādājas 1,3M t);
•            Saūda Arābija – 3,0M t (vidēji gadā iegādājas 3.5M t);
•            Pakistāna – 0,2M t (vidēji gadā iegādājas 2,0M t);
•            Jordānija – 0.9M t (vidēji gadā iegādājas 0.9M t);
•            Turcija – 1,7M t ((vidēji gadā iegādājas 2,3 M t).

Statistika uzrāda, ka eksporta kapacitāte līdz sezonas beigām teorētiski nav izpildīta tikai Saūda Arābija, Pakistānai un Turcijai. No tā mēs varam secināt, ka kviešu tirgū nebūs spēcīgs pieprasījuma pieaugums un veidosies kviešu krājumu atlikumi Krievijā un Francijā uz jauno sezonu. To vēl vairāk apliecina fakts, ka Krievijas tirgus operatori aktīvi veic tirdzniecību ar jaunās sezonas darījumiem, kuros kviešu piedāvātā cena sakrīt ar šā brīža cenu.

Aizvadītajā nedēļā Parīzes biržas marta kviešu līgumu cenas sasniedza pēdējā gada zemāko punktu, cenai nokrītot līdz 204.25 EUR/t. Šajā nedēļā cenas nedaudz atgrieza savas pozīcijas, tomēr šī cena iezīmē jaunu zemāko cenu realitāti ar ko lauksaimniekiem jārēķinās nākotnē.  

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2024.gada 30.janvārī

Francija lēnām atgūst eksporta tempus

Pēdējo nedēļu laikā Francijai ir izdevies palielināt kviešu eksporta tempus un samazināt negatīvo atstarpi starp iepriekšējo gadu vidējiem eksporta rādītajiem. Līdz aizvadītas nedēļas sākumam Francijas eksportētāji ir nosūtījuši 4 115 934 t kviešu, kāpinot eksporta tempus par ~20% salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem kopš eksporta sezonas sākuma. Kviešu eksporta tempu kāpināšana ir radījusi citu problēmu – Francijas ostas noliktavās sāk strauji samazināties kviešu krājumi un Francijas eksportētāji iespējams tuvākajā laikā būs spiesti samazināt kviešu atkraušanas tempus, jo Francijas lauksaimnieki nelabprāt veic piegādes uz ostu noliktavām par pircēju piedāvātajām cenām.

Janvārī aptuveni 40% no Francijas nosūtītajiem kviešu kravu kuģiem ir bijuši ar galamērķi Maroka. Tomēr turpmākajos mēnešos Maroka savus iepirkums nedaudz piebremzēs un francūžiem būs jāpārslēdzas uz Alžīrijas kviešu tirgu, ja tas dos iespēju tirdzniecībai. Maroka turpmākajos mēnešos līdz eksporta sezonas beigām ir izvēlējus neveidot kviešu krājumus, bet iepirkt to kviešu daudzumu, ko tirgus patērē viena mēneša ietvaros, t.i., ~450 000 t kviešu. Turklāt Maroka janvāri ir iepirkusi ~250 000 t vairāk kā tai ir nepieciešams un tas nozīmē, ka februāri imports varētu nokristies līdz 150 000 – 200 000 t.

Francijas kviešu pārdevēji starptautiskajā arēnā piedāvā 11% proteīna kviešus uz FOB nosacījumiem ar papildus prēmiju +5 EUR/t pie aktuālās Parīzes biržas kviešu cenas. Savukārt Vācijas kviešu pārdevēji Rostokā piedāvā 11,5% proteīna kviešu uz FOB nosacījumiem ar papildus prēmiju 4,50 EUR/t pie aktuālās Parīzes biržas kviešu cenas. Šobrīd šīs ir aktuālās cenas, kuras importa tirgus apmierina un spēj būt konkurētspējīgas ar Melnās jūras tirgus dalībniekiem. Tomēr tirgus skaudrā patiesība ir cita – ja šīs cenas apmierina importa tirgus, taču šīs cenas un prēmijas aizvien neapmierina galvenos graudu pārdevējus (lauksaimniekus un lauksaimnieku kooperatīvus), jo Parīzes biržas cenas ir samazinājušās un piedāvātās prēmijas ir nepietiekošas, lai kompensētu Parīzes biržas cenu kritumu.

Nepietiekams pārtikas kviešu daudzums Krievijā

Aizvadītajā nedēļā pastiprinājās fakts, ka Krievijā ir nepietiekošs 12,5% proteīna kviešu daudzumus, jo Krievijas kviešu pircēji palielināja 12,5% proteīna kviešu cenas iekšējā tirgū, lai veicinātu pārdevēju interesi, tomēr jauni kviešu apjomi un pārdevēji darījumiem nepieteicās, lai nodrošinātu nopietnas kuģu partijas.

Šobrīd starptautiskajos tirgos Eiropas un Melnās jūras tirgus cenas 11% un 11,5% proteīna kviešiem ir gandrīz novienādojušās un ir paredzams, ka turpmākos mēnešus nebūs sevišķi daudz diskusiju par graudu pieejamību importa tirgiem, ja šos tirgus apmierinās šāda graudu kvalitāte – tas nozīmē, ka kviešu piedāvājums 11% un 11,5% proteīna kviešiem ir pietiekams. Ja importa tirgi vēlēsies iegādāties augstākas kvalitātes kviešu, tad būs jārēķinās ar papildus piemaksu, lai saņemtu vēlamo.

Krievijas kviešu eksportētāji decembrī un janvāri ir uzstādījuši eksporta antirekordus, samazinot eksporta tempus līdz 3M t/mēnesī. Šis mēneša eksporta apjoms ir krietni zem minimālā 3,8M t/mēnesī, kas nepieciešams Krievijai, lai sasniegtu aptuveni 50M t kviešu eksporta līdz šīs eksporta sezonas beigām. Šis rādītājs var nozīmēt vairākas versijas – iespējams Krievijā patiesie ražas rādītāji ir krietni zemāki; iespējams Krievija lielus kviešu apjomus ir notirgojusi Ķīnai, jo Ķīna šobrīd neizrāda nekādu interesi pēc pārtikas vai lopbarības kvalitātes kviešiem; iespējams Krievijai kvieši ir daudz, bet kvalitāte ir nepietiekami laba, lai piedalītos pārtikas iepirkumu konkursos un sasniegtu vēlamos eksporta tempus. Krievijas tirgus operatori eksporta tempu kritumu paskaidro ar loģistikas problēmām Melnās jūras ostās, kuras tehnisku iemeslu dēļ strādā ar 50% noslodzi un sola atgriezties tirgu ar 100% jaudu februāri vai martā.   

Palielinās interese pēc Baltijas izcelsmes kviešiem

Iepriekšējās nedēļas otrā pusē bija novērojam intereses palielināšanās Baltijas jūras tirgos pēc 12,5% proteīna kviešiem, kuriem salīdzinoši strauji pieauga prēmijas uz FOB nosacījumiem, lai veicinātu pārdevēju interesi iesaistīties darījumos. Pircēji par 12,5% proteīna kviešiem uz FOB nosacījumiem piektdien maksāja +8,5 EUR/t pie Parīzes biržas marta līgumu cenas. Pircēju pastiprināja interesi, jo apzinās 12,5% proteīna kviešu ierobežoto pieejamību.

Kviesu tirgus situācija Kazahstānā

Tirgus analītiķi prognozē vēl vienu sliktu kviešu ražas gadu Kazahstānā, jo faktiskā kviešu raža 2023./2024. gadā strauji saruka, sasniedzot tikai 10M t, informē Kazahstānas tirgus dalībnieki. Faktiskais apjoms ir mazāks par ASV Lauksaimniecības departamenta aplēsēm ražas ievākšanas laikā, t.i.,  12M t. Saražotais apjoms ir arī krietni zem 16,4M t, kas tika  saražotas 2022./2023. gadā (septembris–augusts). Turklāt slikto laika apstākļu dēļ ražas ievākšanas sezonā puse no saražotajiem apjomiem varētu būt sadīguši un bojāti. Šis fakts noteikti ietekmēs arī Kazahstānas ražu 2024./2025. sezonā, jo ir ierobežota kviešu sēklu pieejamība, kuras ražotāji, visticamāk, importēs no Krievijas vai citiem sabiedrotajiem.

Saulespuķu eļļas lielvasts - Ukraina

Ukrainas saulespuķu eļļas eksports kopš 2021.–2022. tirdzniecības gada ir atjaunojies, attīstot uzticamus eksporta ceļus caur Donavas upes ostām un atjaunojot dziļūdens plūsmas Melnās jūras POC ostās. Ukrainas saulespuķu eļļas eksports kopš 2022.gada februāri ievērojami samazinājās sasniedzot tikai 4,47M t, salīdzinot ar 5,27M t iepriekšējā sezonā. Tas notika valsts jūras ostu blokāžu dēļ, caur kurām bija ierasts saulespuķu eļļas transports.  

Kas attiecas uz Ukrainas saulespuķu eļļas galamērķa tirgiem, Ukrainas lielākie pirmskara importētāji Ķīna un Indija pievērsās alternatīvai Krievijas izcelsmei, izspiežot Ukrainu kā lielāko eļļu piegādātāju. Tomēr Indija un Ķīna ir izrādījusi lielu interesi pēc saulespuķu eļļas no Rumānijas, bet Rumānija šādu apjomu nodrošināt nevar, tāpēc tā ir izteikusi piedāvājumu Ukrainas eļļas eksportētajiem izpildīt Indijas un Ķīnas pasūtījumu zem Rumānijas karoga. Ukraina arī bez Rumānijas palīdzības ir atradusi jaunos stabilus saulespuķu eļļas noieta kanālus Turcijā un Eiropas savienības valstīs. 2023.gada sākumā AgroPlatforma ziņoja, ka Ukraina ir mainījusi lauksaimniecības taktiku, samazinot graudaugu platības un palielinot eļļas augu platības, kas bija un ir loģisks lēmums - saulespuķu plantācijas prasa mazāku uzmanības un šī brīža tirgus situācijā viena ha apstrāde ir krietni rentablāka, salīdzinot ar graudaugiem. Gada sākumā palika atklāts jautājums par noietu, un mēs redzam, ka Ukraiņiem šo rēbusu soli pa solim risina. Ukraina līdz šim veidoja 40% no pasaules saulespuķu eļļas eksporta, ieņemot 1.vietu. Šī sezona parāda, ka Ukraina ir apņēmusies sava līderes pozīcijas nostiprināt vēl vairāk.

Aizvadītas nedēļas kopsavilkums (Kvieši, Rapši, Mieži)

Kviešu tirgus - Francijas kviešu cena ir pietiekami samazinājusies, lai padarītu franču kviešus konkurētspējīgus eksporta tirgos ārpus Eiropas. Tas arī ir ļāvis Francijai kāpināt eksporta tempus un daļēji raisīt lielāku interesi iekšzemes un Eiropas pieprasījuma pusē. Taču šī dinamika diemžēl ir jāturpina, lai eksports neapstātos. Pastāv risks, ka Francijas kviešu cenas turpinās kristies par 10-15 EUR/t, ko stimulēs konkurences palielināšanās ar Krievijas kviešu cenām. Neskatoties uz to, paredzami īsi cenu kāpumi tehnisku vai loģistikas iemeslu dēļ, vai vienkārši spēcīgāka globālā pieprasījuma dēļ.

Rapšu tirgus - Cenu pieaugums Eiropā veicinātu lauksaimnieku interesi pārdot un palielinātu vēl vairāk vietējās cenas. Šis būtu lielisks scenārijs, lai atbalstītu rapšu importu sezonas otrajā pusē. Tomēr, ņemot vēra, ka rapšu imports Eiropā ir ierobežots - cenas nākamajos mēnešos varētu atgriezties pie 450 EUR/t diapazona.

Miežu tirgus - Kviešiem izdevies atgūt pirkšanas interesi, bet miežiem situācija ir cita, galvenokārt pieprasījuma trūkuma dēļ no Ķīnas, kas vēsturiski ir bijusi viena no lielākajām pircejām. Turklāt sagaidāms, ka Francijas miežu krājumi pieaugs, ierobežojot vēl vairāk cenu pieauguma potenciālu. Eiropas iesala miežu tirgus šai sezonai ir beidzies. Lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par 2024.gada sezonu, būs jāpagaida līdz jaunās sezonas sākumam.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2024.gada 16.janvāri

Kā iesācies 2024.gads kviešu tirgū?

Graudu un eļļas augu tirgus jauno gadu ir iesācis bez sevišķi lieliem pārsteigumiem. Tirgus aizvien vien pārbauda pircēju un pārdevēju izturību vienam pret otru. Pircēji vēlas ieraudzīt samazinātas cenas kviešu piedāvājumus, bet pārdevēji nav gatavi piekāpties cenu samazinājumam. Jaunais gads ir iesācies ar masīviem lauksaimnieku protestiem Vācijā un Francijā, kuriem atbalstu sniedz arī citi Eiropas lauksaimnieki, rīkojot lielākas vai mazākas protesta akcijas arī savās valstīs.

Kviešu tirgus analītikas uzņēmumi un bankas eksporta sezonas beigām  prognozē lielus kviešu pārpalikumus Krievijā un Francijā. Šis apgalvojums sakrīt ar iepriekš prognozēto un publiskajā telpā pausto informāciju, bet lauksaimniekiem iesakām ņemt vēra vienu būtisku papildus faktu, kas saistīts ar kviešu atlikumu kvalitāti. Krievija šajā eksporta sezonā neizceļas ar stabiliem pārtikas kvalitātes standartiem, jo lielākie kviešu krājumi ir lopbarības kvalitātei atbilstoši. Savukārt Francijā ir stabila 11,5% proteīna kvalitāte, kas visus importa tirgus līdz galam neapmierina. Pastāv gandrīz 100% liela iespēja, ka importa tirgiem būs jāpiekāpjas kvalitātes standartiem un jāpērk, ko tirgus piedāvās, jo pārtīkas kvalitāte ir globāla problēma. No tirgus krājumu skatu punkta šķiet, ka priekšroka tiks dota Francijas izcelsmes kviešiem, jo tie ir pārtikas kvalitātes. Tomēr jāņem vērā arī fakts, ka iepirkumos francūži būs mazāk piekāpīgi cenas jautājumiem. Par Krievijas pārtikas kviešu krājumiem norāda tirgus statistika – iepirkumos, kur pircēja vēlas iegādāties 12,5% proteīna kviešus, Krievijas tirgus operatori paaugstina pārdošanas cenas, liekot noprast, ka prece ir, bet tā ir ierobežota.

Būtisks un nemainīgs kviešu tirgus  fakts ir par pārdevēju noturību pret cenu samazinājumiem tirgū, ja mēs runājam par šā brīža lielākajiem konkurentiem mūsu tirgus reģionā.  Francijas kviešu ražotāji un tirgotāji ir izturīgāki pret cenu kritumiem, nekā ražotāji Krievijā, kas ir Francijas lielākie konkurenti sūtījumos uz lielāko daļu potenciālo eksporta galamērķu. Francijas kviešu eksporta tirgus operatori cenšas piedalīties gandrīz visos iepirkuma konkursos un gandrīz vienmēr eksportētāji cenšas atrast balansu starp pircēju un Francijas pārdevēju individuālajām interesēm. Taču Francijas tirgus operatoriem ir jāstrādā vēl aktīvāk pie jaunu kviešu eksporta galamērķu atrašanas. Ja Francijas kviešu pārdevēji nespēs atrast vairāk galamērķu, kas varētu iegādāties viņu produktus par augstākām cenām nekā piedāvā Krievijas kviešu operatori, tad Francijai var palikt apjomīgi gala krājumi, kas var tikt pārnesti uz jauno eksporta sezonu.

Tomēr šis gads var ienes arī eksporta apjomu pārsteigumus, jo Ukrainas kviešu eksports 2023.-2024. tirdzniecības gadā var sasniegt 16M t. Pārskatītais skaitlis pārsniedz iepriekšējo Ukrainas tirgus prognozi 13 M t apmērā un ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) decembra aplēses 12 M t apmērā. Jaunā prognoze ir nedaudz mazāka, ka aizvadīta gada faktiskais apjoms 16.9M t, tomēr papildus 3M t var radīt konkurenci un spiedienu citiem tirdzniecības dalībniekiem līdz sezonas beigām. Eksporta prognoze ir palielināta, jo pieaug sūtījumu skaits no Ukrainas Melnās jūras ostām. Pivdennijas, Odesas un Čornomorskas dziļjūras ostu darbība ļāva Ukrainai atsākt kviešu sūtījumus uz tālajiem tirgiem, un Dienvidaustrumāzijas kviešu importētāji palīdzēja un palīdzēs absorbēt lielus Ukrainas lopbarības kviešu apjomus. Ukrainas kviešu eksports līdz novembrim bija sasniedzis 7,6M t, tad novembrī notika pirmais lielais lēciens eksportā un Ukraina nosūtīja 1,13M t, bet decembrī tika uzlabots 2023.gada rekords, nosūtot eksportā 1,84M t.

Francijas tirgus analītiķi arī palielināja Ukrainas kukurūzas eksporta prognozi 2023.–2024. tirdzniecības gadā līdz 27M t, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi decembrī - 24M t. Šis apjoms gandrīz atbilst 27,1M t eksportētajam apjomam 2022.–2023. gadā un pārsniedz USDA iepriekšējo prognozi -  21M t. No 2023. gada oktobra līdz decembrim Ukraina eksportēja aptuveni 7M t kukurūzas, kas ir mazāk nekā 7,8M t iepriekšējā gadā identiskā periodā, bet decembrī eksports pieauga līdz 3,12M t/mēnesī, salīdzinot ar 2,33M t novembrī. To izraisīja lielais kukurūzas pieprasījums no Ķīnas importētājiem, kā arī Ukrainas pagaidu jūras koridora darbība.

Aizvadītās nedēļas iepirkumi

Gada sakumā Ēģipte atsauca aizvadītā gada nogalē notikušā kvieša iepirkuma konkursa rezultātus un izsludināja konkursu atkārtoti, ar cerību, ka pārdevēji samazinās iepriekš piedāvāto kviešu cenu. Tomēr Ēģiptes plāns izgāzās un visi pārdevēji 9.janvārī atgriezās ar identiskiem kviešu cenu piedāvājumiem un pārdošanas nosacījumiem. Konkursā piedalījās pārdevēji no Francijas un Krievijas, un identiski kā 2023.gada nogalē pārsvaru guva Krievijas operatoru piedāvātās cenas. Konkursā piedalījās trīs Krievijas dalībnieki, kas nosauca 265 USD/t uz FOB nosacījumiem ar 180 dienu atlikto maksājumu. Francijas izcelsmes kvieši tika piedāvāti par 272 USD/t uz FOB nosacījumiem.

Aizvadītajā nedēļā kviešu importa tirgū atgriezās Jordānija ar pieprasījumu pēc 120 000 t pārtikas kviešu un piegādēm no 16.marta līdz 15.maijam. Tirgū arī atgriežas Japāna, kas pēdējo iepirkumu veica aizvadīta gada decembra sākumā. Japānu interesē 90 000 t pārtikas kviešu ar piegādēm no 21.februāra līdz 20.martam.

Arī Tunisijas valsts graudu aģentūra ODC rezervēja divas 25 000 tonnu cieto kviešu kravas no tirdzniecības uzņēmuma Viterra – preču saņemšana tiek plānota februārī. Tunisijas iepirkuma nosacījums noraidīja Melnās jūras tirgus izcelsmi un darījumu daļēji finansēja Āfrikas Attīstības banka.  

Tirgū redzama pieprasījuma aktivitāte, tomēr jāsecina, ka aktivitāte ir salīdzinoši neliela, lai tā spētu kardināli ietekmēt tirgus cenas un radīt konkurences spriedzi starp pārdevējiem.

Turpinot par kviešu krājumiem, kviešu pieprasījumu un tā ietekmi uz cenu. Iepriekšējā nedēļā galvenie Dienvidaustrumu Āzijas tirgus piegādātāji – Argentīna un Austrālija, bija spiesti samazināt piedāvātās tirgus cenas, lai paātrinātu eksporta tempus un atbrīvotu vietu krājumiem. Šī darbība bija nepieciešama, lai pievērstu Ķīnas uzmanību, tomēr cenu samazinājums nenostrādāja un abiem tirgus operatoriem nācās pievērsties citu kaimiņu valstu pircējiem. Dienvidaustrumu Āzijas pircēji cenšas izvairīties no Melnās jūras kviešu tirgus izcelsmes, jo kuģošana pa Sarkano jūru ir apgrūtināta un ir pakļautas paaugstinātam riskam – piegāžu laiks vidēji palielinās par aptuveni 20 dienām, novirzoties apkārt Labās cerības ragam. Interesi pēc Melnās jūras izcelsmes saglabā cenu starpība pret cenu, ko piedāvā Austrālija vai Argentīna.

Kviešu eksporta sezonas vidū ir ierasts, ka kviešu pircēji un pārdevēji pārskata kuģu pārvadājumu tarifus, kas vēsturiski uz sezonas otru pusi pārvadājumu intensitātes krituma dēļ  samazinās. Arī šis gads nav izņēmums, un tarifi kuģu pārvadājumiem samazinās. Šis fakts varētu atbalstīt Francijas tirgus operatorus un arī citus tirgus reģionus, kur aizvien ir aktuāls kviešu eksports, t.sk., Baltijas valstis un pārdevēji varēti atbalstīt lokālo tirgus cenu prēmijas uz samazinātu kuģu pārvadājumu tarifu rēķina. Kuģu pārvadājumu tarifi, salīdzinot ar aizvadītā gada nogali, februāra un marta pārvadājumiem ir samazinājušies par ~10%.

Šis eksporta sezonas cenas arī ietekmēs laika apstākļi Eiropā un Melnās jūras tirgus reģionos, jo ziema šogad izceļas ar izteiktiem aukstuma periodiem, kas apdraud ziemāju pārziemošanu galvenajos audzēšanas apgabalos. Augsts ziemas kviešu izsalšanas risks ir fiksēts Krievijas Volgas reģionā, kas veido aptuveni 12% no Krievijas kopējās kviešu ražas. Aukstums arī ietekmēs Baltijas valstu ražas potenciālu, jo gada sākumā fiksētais aukstuma vilnis bez sniega segas var radīt lielus ziemas sējumu zaudējumus Baltijas valstu austrumu reģionos. Francijas un Vācijas lauksaimnieki ar bažām jau raudzījās rudens periodā uz saviem ziemāju sējumiem, jo laika apstākļi nebija labvēlīgi sējas darbiem. Lai gan ziemas periods šajos apgabalos ir mērenākas un izsalšanas risks vēsturiski ir neliels, tomēr šajā sezonā ziemāji var tikt apdraudēti, jo augi nebija pietiekami labi attīstījušies pirms ziemas perioda.  

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 18.decembrī

Kviešu tirgus sāk izjust pārtikas kviešu trūkumu

Kviešu tirgū turpina palielināties aktivitāte un iepirkumus izsludina valstis, kas kādu laiku ir klusējušas. Tirgus analītiķi saredz iespējas izteikties Baltijas valstīm, Vācijai un Francijai, kuras pacietīgi gaida cenu un pieprasījuma pieaugumu pēc pārtikas kviešiem.

Aizvadītajā nedēļā Saūda Arābija turpināja apkopot kviešu tirgus piedāvājumus no reģioniem, kuri var piedāvāt stabilu 12,5% un augstāku proteīna kvalitāti kviešiem. Pēc tirgus statistikas šajā iepirkuma nepiedalīsies Melnās jūras tirgus dalībnieki, jo gan Ukrainā, gan arī Krievijā stabilu 12,5% proteīna kviešu  kvalitāti tirgus dalībnieki garantēt lielos apjomos nevarot. Saūda Arābija uzrunā Baltijas, Vācijas un Francijas tirgus operatorus, kuriem piegādes jānodrošina 2024.gada februārī/martā un šajās piegādēs ir paredzēti 12 Panamax izmēra kuģi ar kopējo apjomu 715 000 t. Saūda Arābija vēsturiski ir bijusi dāsnāka maksātāja, jo šis tirgus iepirkumus veic retāk, bet pieprasa kviešu kvalitātes atbilstību saviem tirgus standartiem, ko ne vienmēr visi tirgus dalībnieki spēj nodrošināt. Saūda Arābijas iepirkuma rezultātā īstermiņa varētu reģistrēties daži darījumi, kuriem vajadzētu atbalstīt Parīzes biržas cenas. Iepriekšējā kviešu iepirkumā Saūda Arābija par 12,5% proteīna kviešiem samaksāja 296,55 USD/t.

Iepriekšējā nedēļā piepildījās pirmās prognozes par Krievijas kviešu eksportētāju nespēju izpildīt iepriekš uzņemtās kviešu piegāžu saistības. Runa ir par piegādēm no Melnās jūras ostām, kuras nespēj nodrošināt kviešu piegādēm nepieciešamo graudu kvalitāti un uzkraut kuģu kravas savlaicīgi. Krievijas eksportētāji arī atsaucas uz problēmām, kas saistītas ar kuģu kraušanai nelabvēlīgiem laika apstākļiem, tomēr patiesība šoreiz ir kaut kur pa vidu.  Divas nedēļas iepriekš novērotais cenu pieaugums rezultējās cenu samazinājumā, jo pircējiem zuda interese šajā tirgus reģionā un vienīgais mehānisms, ar ko saglabāt interesi ir samazināt tirdzniecības cenas. Ļoti iespējams, ka saistībā ar Melnās jūras ostu problēmām, Krievijas kviešu eksporta operatori reaģēja uz notiekošo un pirmo reizi trīs nedēļu laikā samazināja kviešu cenu produkcijai, kas tiek realizēta tranzītā caur Baltijas valstu ostām. Acīmredzami Krievija nevēlas izrādīt vājumu un vēlas saglabāt eksporta lielvalsts vārdu, nosaucot zemākas cenas kviešiem, kuru teorētiskā pašizmaksa ir augstāka par cenu Melnas jūras tirdzniecības punktos.

Vienlaicīgi Francijas kviešu tirgotāji cenšas piedalīties visos starptautiskajos iepirkumos, kuri līdz šim rezultējas neveiksmēs, jo tirgotāju nosauktās cenas nav konkurētspējīgas ar citiem piedāvājumiem. Francijas kviešu eksports aizvien atpaliek par 60%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Francijas eksportētāji turpina uzstādīt jaunus eksporta antirekordus – līdz 2023.gada 10.decembrim Francija ir eksportējusi 2 815 190 t kviešu. Šajā paša eksporta sezonas laika periodā, tikai iepriekšēja gadā Francija bija eksportējusi 6 634 186 t kviešu. Francijas tirgus dalībnieki izteiksmīgi norāda uz tirgus nevēlēšanos piekāpties zemajām tirgus cenām. Kā jau iepriekšējās nedēļās rakstījām, Francijas ostu noliktavas nav bezizmēra, tāpēc izturības vadzis var dabiski sasniegt lūzuma punktu, un tirgus dalībnieki būs spiesti piekāpties tirgus aktuālajām cenām, uzņemot tirdzniecības zaudējumu slodzi uz sevi.

Globālais kviešu tirgus šobrīd iezīmē vispārējo statistiku, ko varam pieņemt par tuvākās nākotnes realitāti. Visos kviešu iepirkumos, kur tiek prasīti kvieši ar 11,5% proteīna vai lopbarības kvalitāti, pārsvaru gūst Melnās jūras tirgus dalībnieki, bet iepirkumos, kur kvalitātes prasības būs augstākas, darījumus var iegūt Francijas, Vācijas vai Baltijas valstu eksportētāji. Akcentēsim atkārtoti, ka Melnās jūras tirgus reģions šajā sezonā dažādu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt stabilu 12,5% proteīna kviešu kvalitāti.

Iepriekšējā nedēļā notika kardinālas izmaiņas Argentīnā, kas atbalsojās starptautiskajā arēnā, t.sk. kviešu tirgū. Argentīnas jaunā vara devalvēja Argentīnas peso, nosakot oficiālo maiņas kursu pret ASV dolāru 800:1, kas ir par 55% zemāks, salīdzinot ar valūtas kursu vienu nedēļu iepriekš 366:1. Valūtas devalvācija veicina un tuvākajā nākotnē veicinās eksporta pieaugumu. Pirmie eksporta pieauguma signāli bija novērojami pirmajās peso devalvācijas dienās, kad Argentīnas eksportētāji izdarīja spiedienu uz citu tirgu FOB cenām, startējot iepirkumos ar krietni zemākām cenām, salīdzinot ar citiem konkurentiem. Argentīnas valdības maiņu un jaunās valdības lēmumu izmanto Dienvidaustrumāzijas tirgus dalībnieki un iespējams tuvākajā nākotnē ASV dominanci šajā tirgus reģionā nomainīs Argentīna.

Paralēli Argentīnas ekonomikas izmaiņām un tirgus pozīciju pārbīdei, šī reģiona lauksaimnieki varēs lepoties ar krietni labākiem ražas rādītajiem, kas Argentīnas lauksaimniecību atbalstīs vēl vairāk. Šobrīd notiek jaunās graudaugu ražas ievākšana un miežu sējumi Argentīnā uzrāda rekordiem cienīgus ciparus un argentīnieši neredz nevienu iemeslu, kas liecinātu par sliktākiem kviešu ražas rādītājiem.  

Atgriežoties pie Melnās jūras tirgus, Ukrainā ir novērojama iekšējā tirgus izmaiņas, kuru rezultātā vietējie kviešu tirgus pircēji un pārstrādātāji piekāpjas kvalitātes standartiem un šajā sezonā pārtikas ražošanai izmantos kviešus ar 10% … 10,5% proteīna saturu. Iepriekš AgroPlatforma informēja, ka Ukrainas lauksaimnieki šajā sezonā ir virzījušies uz kvantitāti un maz ieguldījuši kvalitātes celšanai nepieciešamajos resursus. Papildus minimālajiem ieguldījumiem, korekcijas ieviesa laika apstākļi, kas nebija pietiekami vēlīgi un proteīna veidošanās graudaugos samazinājās līdz minimumam. Ukraiņi arī tilpummasai nosaka jaunas pielaides, kas ir zemākas par 760 g/l. Vietējā Ukrainas tirgū valda uzskats, ka 11,5% proteīna kvieši šajā sezonā vairs nebūs pieejami, lai gan pieprasījums pēc šādas kvalitātes kviešiem turpina saglabāties vienlīdz augsts. Šis ir vēl viens apliecinājums, ka Ukrainas eksportētāji šajā sezonā ir gandrīz ārpus pārtikas kviešu eksporta tirgus, t.i., tiks iztirgoti noliktavās esošie 11,5% proteīna kviešu krājumi un jaunas partijas līdz jaunajai sezonai nebūs.

Rezumējot aizvadītās nedēļas tirgus aktualitātes, atkārtoti jāsecina, ka kviešu tirgū ir atgriezies pieprasījumus, tomēr to aizvien spēj apmierināt Melnās jūras tirgus dalībnieki, kas iepirkumos startē ar zemākām tirgus cenām. Eiropas kviešu tirgus cenām veidojas pozitīvi signāli, jo paredzama pārtikas kviešu kvalitātes nepietiekamība Melnās jūras tirgū, kas ļaus Eiropas operatoriem startēt starptautiskajos pārtikas kviešu iepirkumos ar stabilāku pārtikas kviešu kvalitāti. Parīzes biržas cenas 2024.gada marta līgumiem aizvadītajā nedēļā samazinājās no 229.00 EUR/t līdz 222,75 EUR/t jeb par 2,8%. Uz sevišķi lielu tirgus aktivitāti līdz gada beigām tirgus dalībnieki necer, tomēr jaunais gads varētu ienest tirgus korekcijas.

Eļļas augu tirgus aizvadītās nedēļas un arī šajā nedēļa saņem spiedienu no naftas tirgus cenu samazinājumu. Naftas tirgus sinusoīdā aizvadītās nedēļas beigās saņēma pozitīvus grūdienos, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā arī eļļas augi saņems cenu atbalstu no šī tirgus. Rapšu cenas Parīzes biržā pēdējo nedēļu laikā zīmē svārstības, tomēr tendence saglabājas vienlīdz taisna. Parīzes biržā rapšu februāra līgumu cenas kopš 1.novembra līdz aizvadītās nedēļas beigām teorētiski nav mainījušās – 1.novembrī birža atvērās ar 430,75 EUR/t, bet 15.decembrī birža aizvērās ar 431,00 EUR/t. Rapšu cenas zemākā robeža šajā periodā ir noslīdējusi līdz 427,00 EUR/t, kas atbilst šīs nedēļas starta pozīcijām. Rapšiem vēsturiski otrais pieprasījuma vilnis sākas ap gada miju/jaunā gada sākumu – tas nozīmē, ka pieprasījuma pieaugumam vajadzētu papildus atbalstīt rapšu cenas biržā.  

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 11.decembrī

Tirgū manāmi pieaug kviešu pieprasījums

Palielinoties pieprasījumam kviešu tirgū, palielinās tirgus aktivitāte, kam seko arī pozitīvas cenu tendences gandrīz visos kviešu audzēšanas un tirdzniecības apgabalos, kas aktīvi piedalījušies tirdzniecībā līdz šim. Arī Krievijas kviešu cenas Melnās jūras ostās aizvadītajā nedēļā palielinājās par 10 USD/t, salīdzinot ar cenām nedēļas sakumā.

Krievijas kviešu tirgus FOB cenas aizvadītajā nedēļā palielinājās, kad Ēģiptes GASC rezervēja 420 000 t kviešu no Krievijas Kavkazas un Novorosisjskas ostām. Pirkums tika sadalīts astoņās kuģu piegādes partijās, no kurām 6 kuģi būs pa 50 000 t un 2 kuģi pa 60 000 t. GASC rezervāciju veica no Krievijas Grain Flower uzņēmuma ar piegādēm no 10. līdz 31.janvārim. Kopējā līguma cena ir 111 300 000 USD jeb 265 USD/t uz FOB nosacījumiem.

Ēģipte vidēji gadā importē pusi no Ēģiptei nepieciešamajiem kviešiem jeb ~11 M t. Līdz šim brīdim Ēģiptes kviešu imports atpaliek par ~1M t, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu līdz 8.decembrim. GASC šajā sezonā ir iegādājies 2,85M t kviešu ar pārtikas kvalitāti.  Lai Ēģipte sasniegtu tai nepieciešamo importa apjomu, GASC vēl jāimportē 7…8M t kvieši. Tas nozīmē, ka Ēģiptes importa sezona ir starta pozīcijās un pieprasījums no šī tirgus tuvākajā nākotnē palielināsies. 2022./2023. gada eksporta sezonā kviešu imports dominēja no Krievijas eksportētājiem, bet aizvadītajā sezonā Krievijai nebija problēmas ar stabilu kviešu kvalitāti. Tas nozīmē, ka turpmākajos Ēģiptes iepirkumos varētu nomainīties tirdzniecības partneris, ja Ēģipte saglabās esošās kviešu kvalitātes standartu prasības. Pēdējā iepirkumā GASC noraidīja citus Krievijas kviešu piedāvājumus no tirdzniecības uzņēmuma Aston, kā arī Francijas un Rumānijas kviešu piedāvājumus no tirdzniecības firmām Bunge, Lecureur un ADM.

Krievijas kviešu eksportētāji ir bijuši salīdzinoši ļoti aktīvi arī Marokas importa tirgū, ierindojoties TOP 3 valstu importētāju sarakstos. Krievijas uz Maroku ir sākusi eksportēt šā gada septembrī un eksporta apjomi no mēneša uz mēnesi palielinās. Novembrī Krievija ieņēma trešo vietu pēc eksporta apjomiem ar 81 000 t kviešu, priekšā atstājot vēsturiskos Marokas tirgus dalībniekus – Franciju ar 176 000 t kviešu un Vāciju ar 155 000 t kviešu. Vēsturiski Maroka sadarbojas ar Franciju, Vāciju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Bulgāriju, Kanādu un Argentīnu. Krievija sevi Marokā pieteica 2020.gada jūnijā un kopš tā laika draud izjaukt vēsturiskās Eiropas tirdzniecības attiecības ar marokiešiem – šis ir pēdējā laika lielākais Marokas importa apjoms no Krievijas viena mēneša laikā. Marokas tirgus operatori esot rezervējuši 200 000 t kviešu apjomu no Krievijas eksportētājiem ar piegādēm decembrī un janvārī. Pastāv ļoti liela iespēja, ka decembrī un janvāri Krievijas eksportētāji ar saviem apjomiem pastums malā visu vēsturiskos Marokas tirdzniecības partnerus un gāzīs visus iepriekšējos eksporta rekordus uz Maroku.

Krievijas kviešu ceļš atvērās, kad Marokas tirgus importētāji palika vairāk neatkarīgi no Eiropas bankām un spēja nodrošināt finansējumu kviešu iepirkumiem ar vietējo Marokas banku starpniecību. Darījumu finansēšana ar vietējiem resursiem palika vēl aktuālāka, kad Marokas tirgus vairākkārt iepirkumos ieraudzīja cenu starpības starp Eiropas piedāvājumiem un Krievijas jeb Melnās jūras tirgus cenu piedāvājumiem. Krievijas eksporta politika ar kviešu maršrutu dažādošanu arī bija viens no faktoriem, kas mudināja Krievijas eksportētājus ielauzties Marokas tirgū. Turklāt Krievija spēja piedāvāt vairākas cenu opcijas, piedāvājot piegādes Krievijas izcelsmes kviešiem no Melnās jūras un arī no Baltijas jūras ostām. Matemātika bija nepielūdzama un tā gluži loģiski marokiešos novirzīja pie sadarbības palielināšanas ar Krievijas tirgus dalībniekiem.

Marokas vēsturiskā kviešu tirdzniecības partnere ir bijusi arī Ukraina, kura, karam sākoties, ir zaudējusi tirgus pozīcijas un gandrīz atteikusies no sadarbības ar Maroku, aplūkojot statistikas datus. Pēc Ukrainas kviešu sējplatībām jaunajai 2024.gada ražai, rodas pārliecība, ka pie Marokas tirgus Ukraina neatgriezīsies arī nākošajā gadā, jo jaunajai sezonai Ukraina kopējās kviešu sējplatības ir samazinājusi vēl vairāk, salīdzinot ar aizvadīto sezonu. Ukrainas lauksaimniecības ministrija decembra sākuma ir samazinājusi 2024.gada kviešu prognozi par gandrīz 2M t, prognozējot 20.16M t. Tas ir krietni zem Ukrainas pēdējo piecu gadu vidējā rādītāja 25,87M t. Šajā sezonā Ukraina esot deklarējusi 4,55 M ha ar ziemas kviešiem, kas ir par 100 000 ha mazāk, ka 2022./2023.gada sezonā. Tirgus analītiķi prognozē, ka vidējas ražas Ukrainā samazināsies, jo šis jau būšot trešais gads pēc kārtas, kurā Ukrainas lauksaimnieki samazinās vai vispār nelietos minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Pārejot uz  taupības režīmu, ukraiņiem ir jārēķinās, ka zaudējumi atspoguļosies ražas rādītajos un kvalitātes rezultatos.

Atšķirībā no pagājušā gada, kad Ukrainā sezonas sākumā bija slapji laika apstākļi un stiprs lietus bremzēja kviešu sēju, šogad zemnieki rudens sēju sāka sausos apstākļos, un aizkavējās labības sadīgšana. Tomēr labvēlīgās lietusgāzes un maigais laiks ziemas sējas sezonas beigās palīdzēja paātrināt kviešu attīstību un uzlabot kviešu attīstības apstākļus. Pašlaik tiek lēsts, ka sējumi lielā mērā atbilst iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem lielākajā daļā ražošanas reģionu, izņemot dažus apgabalus dienvidos. Iepriekš minētie dati un skaitļi ietver tikai Ukrainas kontrolētos reģionus un neietver tās Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporožžas apgabalu daļas, kuras ir okupējusi Krievija. Piecu gadu vidējā kviešu raža šajos reģionos pirms okupācijas bija aptuveni 6,15M t.

Ukrainas tirgū aizvien vairāk izgaismojas kviešu kvalitātes problēma, jo tirgus eksportētājiem ar katru nedēļu paliek grūtāk un grūtāk savākt importa tirgus noteiktos kvalitātes standartus. Aizvadītajā nedēļā Ukraina vēl saglabāja savu vietu tirgū ar nelielu apjomu (30 000 t) 11,5% proteīna kviešiem, kas decembrī tiks nosūtīti uz Libānu.

Aizvadītajās nedēļās esam runājuši par Ķīnas tirgus novēršanos no Francijas, priekšroku dodot ASV un Austrālijai. Aizvadītajā nedēļā Ķīna rezervēja papildus 372 000 t kviešu no ASV, kas palielināja pieprasījuma statistiku globālajā tirgu un izraisīja cenu kāpumu Čikāgas birža. Ķīna šajā sezonā ir nopirkusi no ASV apjomu, ko Savienoto valstu lauksaimniecības departaments prognozēja izpildīt visas sezonas laikā starptautiskajā tirdzniecības arēnā. Šī ir pirmā reize vairāk kā 15 gadu laikā, kad ASV šajā eksporta sezonas brīdī ir sasniegusi visas eksporta sezonas mērķi, turklāt to izpildot gandrīz ar vienu sadarbības valsti - Ķīnu. Arī turpmāk, aplūkojot Ķīnas interesi pēc pārtikas kvalitātes kviešiem, rodas pārliecība, ka ASV uzstādīs jaunus kviešu eksporta rekordus tirdzniecībā uz Āziju, jo Austrālija nespēs apmierināt Ķīnas prasības pēc kviešu kvalitātes. Kviešu tirdzniecības aktivitātes pieaugums uz ASV un Ķīnas kviešu darījumu fona ir novērojams arī Argentīnā, kur lauksaimnieki izdara spiedienu uz eksporta uzņēmumiem, neiesaistoties darījumos par lauksaimniekiem nevēlamam cenām, zinot, ka Argentīnas tirgus operatori ir uzņēmušies saistības pret Ķīnu. Kviešu cenas Argentīnā palielinās, bet, pieaugot transporta plūsmai pa Kluso okeānu, kuģu loģistikas kompānijas palielina tarifus un ilgi Argentīnas tirgus dalībnieki nevarēs rēķināties ar cenu kāpumu.

Francija un Eiropa ir burtiski izstājusies no Ķīnas spēles, koncentrējot savus spēkus tirdzniecībai tuvākos reģionos un gatavojoties konkurencei ar Krieviju. Francijas eksporta tempi ievērojami atpaliek un krājumi ostās sāk izdarīt spiedienu un eksporta operatoriem. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā no Francijas tirgus varētu sekot vairāki darījumi, kuros kāds startēs ar zaudējumiem, lai atbrīvotu vietas ostas noliktavās. Šāda rīcība noteikti atspoguļosies Parīzes birža, jo darījumi tiks reģistrēti un cenas, ļoti liela iespēja, ka īstermiņā samazināsies. Eiropas tirgus šajā eksporta sezonā ir iespiests starp diviem dzirnakmeņiem – saražotās cenas pašizmaksa un pieprasījuma kritums sezonas sākumā. Šie divi faktori nav ļāvuši agresīvi iestartēt sezonas sākumā, iekustinot eksporta vilni. Tomēr Parīzes birža ilgtermiņā Eiropas tirgū saskata cenu atbalstošus faktorus un viens no galvenajiem tiek minēts Francijas jaunās 2024.gada ražas vājās izredzes uzrādīt labus ražas rādītājus. Francijas tirgus analītiķi uzskata, ka tikai 77% no ziemas kviešu sējumiem ir labi vai ļoti labi, kas ir par ~20% mazāk, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo statistiku šajā laika periodā.  

Arī Baltijas valstu tirgus turpina nodrošināt pārtikas kvalitātes partijas, tomēr mūsu tirgus reģions izjūt spiedienu no Krievijas izcelsmes kviešiem, kas tiek transportēti caur mūsu valstu infrastruktūru un Krievijas kviešu cenas pēc visām transportēšanas izmaksām aizvien ir interesantākas par vietējās produkcijas piedāvātajām cenām. Pēdējo nedēļu laikā Krievijas kviešu tranzīta jautājums ir aktualizējies un kontrolējošās iestādes izrāda savu nespēju ierobežot tranzīta apjomus, kamēr šis jautājums netiks atbildēts Eiropas savienībā un pieņemta vienota politika attiecība uz Krievijas pārtikas preču tranzītu vai importu. Tomēr gandrīz neviens nerunā vai neizgaismo iespēju, kurai nav nepieciešams Eiropas savienības atļauja vai speciāli noteikumi – tas ir tarifi, par kuriem mēs pārvadājam preces no Krievijas robežas un/vai pārkraujam Latvijas ostās. Šis ir viens no ātrākajiem un efektīvākajiem mehānismiem, kā noregulēt tirgus cenas mūsu reģionā un padarītu savu preču konkurētspēju starp precēm, kas tiek transportētas caur mūsu tirgiem un šim jautājumam nav nepieciešama vienota Eiropas politika.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 4.decembrī

Kviešu tirgū sāk palielināties pierpasījums

Kviešu tirgū aizvadītajā nedēļā bija sajūtams pieprasījuma pieaugums, kas liecina par tirgus aktivitātes palielināšanos pēc salīdzinoši klusā eksporta sezonas starta. Kviešu pircēji izrāda interese pēc konkrētas produkcijas izcelsmes un uzstāda konkrētus piegādes termiņus, ko ne visos gadījumos pārdevēji spēj realizēt.

Aizvadītajā nedēļa informējām, ka Francijai kviešu tirdzniecība ar Ķīnu ir uz laiku apstājusies, jo Francijas vietu ir ieņēmušas ASV un Austrālija. ASV Franciju ir izkonkurējusi ar transporta izmaksām jeb ar cenu pircēja norādītajā gala punktā. Turklāt ASV līdz aizvadītajai nedēļai ir izdevies noslēgt kviešu piegāžu līgums uz Ķīnu par kopējo apjomu ~1M t. Šis gads norāda uz rekorda augstiem Ķīnas iepirkumiem no ASV, jo iepriekšējā sezonā, visas sezonas garumā Ķīna veica pasūtījumus no ASV par kopējo apjomu 1.1M t kviešu.  Tas nozīmē, ka Ķīna ir ievērojami palielinājusi ASV kviešu īpatsvaru savās iegādēs, neraugoties uz politiskajām intrigām starp abām lielvalstīm. Līdz aizvadītajai nedēļai ASV nodrošināja aptuveni 1/3 no Ķīnas iegādēm un līdz 26.novrmbrim ASV ir izdevies palielināt kviešu piegādes par 393 000 t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt no Austrālijas kviešu eksportētājiem Ķīna ir rezervējusi gandrīz visus eksportam paredzētos daudzumus, un Austrālijas tirgus operatori saskarās ar piegāžu nodrošināšanas problēmām, jo nespēj nodrošināt vienmērīgu kviešu kvalitāti visās uz Ķīnu nosūtītajās kuģu partijās. Kviešu kvalitātes atšķirības Austrālijas lauksaimniekiem šajā sezonā ir ievērojami ietekmējusi El Nino dabas parādība. No iepriekš minētā var secināt, ka Ķīna pie Eiropas izcelsmes kviešiem varētu atgriezties jaunajā sezonā vai šīs sezonas ietvaros, ja ASV vai Austrālija nespēs pildīt uzņemtās piegāžu saistības.

Pēc Francijas kviešu izcelsmes aizvadītajā nedēļā atgriezās tās vēsturiskie partneri no Alžīrijas, kas ievērojami palielināja pieprasījumu no Francijas tirgus operatoriem. Iespējams tā ir Alžīrijas pircēju likumsakarīga reakcija uz ziņām par Ķīnas novēršanos no Francijas izcelsmes kviešiem un Alžīrijas pircēji cer uz Francijas tirgotāju paniku un cenu  atlaidēm. Tomēr Francijas operatoru reakcija bija pretēja un aizvadītajā nedēļā no ceturtdienas tie palielināja iepirkuma prēmijas, lai veicinātu piegādes uz Francijas ostām, neraugoties, ka ostas noliktavas ir pilnas. Francijas kviešu pircēji paaugstināja 11,5% proteīna kviešu prēmijas un šobrīd tā atbilst (-1,5) EUR/t no Parīzes biržas cenas tūlītējām piegādēm uz Francijas ostām. Alžīrijas pircēji paralēli palielinātajam pieprasījuma pēc Francijas izcelsmes izrādīja interesi arī pēc Krievijas izcelsmes, kura nespēja atbildēt viennozīmīgi un prognozēja piegāžu nobīdes no decembra uz janvāri. Turklāt Krievijas operatori veica izmaiņas norādītajā specifikācijā par pieļaujamo piegāžu nobīdi, norādot 15 dienas. Šis ir pirmais signāls, ka Krievijas tirgus nespēs šajā sezonā reaģēt ātri un nodrošināt pieprasīto kvalitāti. Ja Krievijas Melnās jūras ostu kapacitāte un kviešu kvalitāte nespēs apmierināt Alžīrijas un citu pircēju pieprasījumu tirgū, tad importa tirgi dos priekšroku Francijas un citiem Eiropas kviešiem.

Aizvadītajā nedēļā AgroPlatforma ieguva apstiprinājumu, ka eksporta sezonas otrajā pusē Krievijas tirgus operatori nespēs izturēt importa tirgu kvalitātes uzliktos standartus. Tas nozīmē, ka pieprasījumus pēc citām pārtikas kviešu izcelsmēm paliks ierobežotāks un aktuālās, kas var veicināt cenu kāpumu.  

Arī Kanādas tirgū ir novērojamas izmaiņas, jo lauksaimnieku nevēlēšanās iesaistīties tirdzniecības darījumos par šā brīža cenām ir veicinājusi prēmiju pieaugumu Mineapolisas biržas nākotnes darījumiem. Neraugoties uz lauksaimnieku nevēlēšanos iesaistīties tirdzniecībā, Kanāda līdz 26.novembrim ir uzrādījusi eksporta apjomu kāpumu, kas pārsniedz pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju – par to liecina Kanādas muitas dati. Eksporta apjomu pieaugumu, visticamāk, izraisīja veco līgumu izpilde, jo notika tirdzniecības sesijas maiņa. Tomēr nākotnes darījumi tik skaistu ainu neveido un tuvākajā nākotnē Kanāda nespēs uzrādīt eksporta tempu kāpumu. Šī iemesla dēļ tirgus cenu un prēmiju kāpums ir novērojams Kanādas kaimiņvalsti ASV, kur pircēji palielina prēmijas, lai sagatavotos pieprasījuma kāpuma vilnim šajā tirgus reģionā.

Atgriežoties pie Eiropas tirgus – Eiropas tirgus cenas līdz aizvadītajai nedēļai nelabvēlīgi ietekmēja  EUR/USD valūtas indeksa kāpums, kas eiro padarīja spēcīgāku, bet atstāja ietekmi uz tirgus precēm, kuras tiek globālajā tirgū tirgotas par ASV dolāriem. Aizvadītās nedēļas izskaņā EUR/USD valūtas indekss sāka samazināties un tas ļāva Parīzes biržas marta tirdzniecības sesijai viena nedēļas griezumā uzrādīt pirmo cenu kāpumu, kviešu cenai pakāpjoties no cenu bedres. Tā rezultāta Parīzes biržas marta līgumu cenas nedēļas laikā palielinājās no 225.50 EUR/t līdz 228,75 EUR/t jeb par 1,4%, kas gandrīz atbilst EUR/USD valūtas indeksa izmaiņām -  (-1,8%).

Rīgas ostas pārkrautu apjomu statistika

Rīgas osta no 2023.gada 1.augusta līdz novembra beigām ir pārkrāvusi 1,4M t lauksaimniecības izcelsmes produktu. No kuriem 1.vietu ieņem – kvieši (61%), 2.vietu – rapši(14%), 3.vietu – proteīna augi (11,5%). No visam Rīgas ostām pārkrautajām lauksaimniecības precēm 27% sastāda preces no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas, no kurām aptuveni 50% ir kvieši, savukārt otrus 50% sastāda preces, kuras mūsu platuma grādos audzē vai ražo salīdzinoši mazos apjomos vai apjomos, ar kuriem nevar nodrošināt kuģu kravas, t.i., cukurbiešu graizījumi, rapšu un saulespuķu rauši, sojas produkti.

Latvijas vai Baltijas valstu izcelsmes kvieši gandrīz 80% ir atraduši galamērķi Āfrikā, otro vietu ieņem Vjetnama ar 10% un Indija ar 8%. Vēl mūsu reģiona kvieši ir eksportēti uz Daniju, Vāciju, Spāniju un Norvēģiju. Savukārt 45% rapšus esam nosūtījuši uz Vāciju un 43% esam nosūtījuši Lielbritāniju – atlikušie eksportā nosūtītie rapši ir atraduši galamērķi Skandināvijas valstīs – Somijā un Dānijā.

Atsaucoties uz aizvadītās nedēļas teorētiskajiem aprēķiniem:

“No Satiksmes ministrijas statistikas datiem varam secināt, ka graudaugu pārkraušanas tempu kāpums Latvijas ostās par 14% ir balstīts uz Ukrainas un Krievijas graudaugu kravu apkalpošanas pieauguma rēķina. Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka šajā gada ir samazinājusies Baltijas valstu vidējā graudaugu raža par ~10% - tas nozīmē, ka Ukrainas un Krievijas pārkrautie graudu apjomi ir lielāki par teorētisko statistiku un 14% var pārvērsties par 24%.”,

Esam ieguvuši teorētiskā aprēķina apstiprinājumu, ka ostā pārkrauto lauksaimniecības preču tranzīta apjoms ir ~27% no kopējiem ostā apjomiem.

Tomēr jāņem vērā fakts, ka tranzīta apjomi pēc statistikas uzrāda plānotas un iepriekš norunātas piegādes uz konkrētiem gala mērķiem, kas ne visos gadījumos sakrīt ar Baltijas valstu vēsturiskajām preču plūsmām. Iespējams Latvijas tirgus operatoriem no tā vajadzētu mācīties un izmanot jaunos preču kanālus, lai nākotnē diversificētu preču kustību.

Ukraina panāk jaunu vienošanos ar Bulgāriju

Šodien 4.decembrī Bulgārijas tirgus operatori ir saņēmuši atļauju saules puķu, rapšu, kukurūzas un kviešu importam no Ukrainas, kas bija aizliegts no 2023.gada 2.maija. Bulgārija ir vienojusies ar Ukrainu par licenču režīmu četru lauksaimniecības produktu importam, taču plašāka informācija par importa apjomiem vai kvotām būs zināma vēlāk. Abas valstis ir panākušas vienošanos, ka Bulgārija patur tiesības atteikties no importa, ja tās vietējie ražotāji saredzēs cenu draudus un/vai tirgus cenas tiks pretdabiski “kropļotas”. Bulgārijas ražotāji ir ieinteresēti saulespuķi importā no Ukrainas, jo vietējais tirgus nespēj saražot pieprasījumam nepieciešamos apjomus – pārstrādes jaudas ir līdz 4M t gadā, bet vietējais tirgus spēj izaudzēt tikai ½ no nepieciešamā. Šī vienošanās arī palīdzēs samazināt spriedzi uz Ukrainas kukurūzas un kviešu eksportu, jo atveras jauns tirgus, tomēr Ukrainas tirgus dalībniekiem būs jāievēro Bulgārijas tirgus vidējās cenas, lai vienošanās netiktu izbeigta priekšlaicīgi. Šī vienošanās arī noņems daļu slodzes no Polijas robežpunktiem, kuros Polijas transporta vadītāji un Polijas kviešu tirgus dalībnieki veic protesta akcijas, lai aizsargātu vietējos tirgus dalībniekus.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 28.novembrī

Kviešu tirgus kustība Latvijā un Baltijā

Latvijas ostas 2023.gadā ir palielinājušas graudu pārkraušanas apjomus par 14%, tomēr kopējais visu pārkrauto preču apjoms ir samazinājies par 16,9%. Kopējo pārkrauto kravu samazinājumu Satiksmes ministrija skaidro ar ieviesto sankciju politiku, kas ir liegusi Krievijas ogļu un naftas produktu saņemšanu un pārkraušanu. Pēc Satiksmes ministrijas datiem Latvijas dzelzceļa kravu apgrozījums 2023.gadā krities par 28,9%. Ogļu tranzīts Latvijā līdz šim ir sasniedzis 2M t apgrozījumu, kas ir par 63% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad Latvija pārkrāva 5,5M t. Savukārt graudu piegādes pa dzelzceļu ir palielinājušās par 32%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Rīgas ostas pārkraušanas vietās graudu apgrozījums 2023.gadā ir pieaudzis par 26,3%, bet ogļu un naftas produktu plūsmas samazinājās. Kopējā preču pārkraušana Rīgas ostā 2023.gada  no janvāra līdz oktobrim ir sasniegusi 15,7M t. Arī Ventspilī ogļu un naftas produktu apgrozījums šajā gadā ir samazinājies, bet pārkrauto graudu apjoms ir pieaudzis par 14,5%. Kopējā Ventspils ostas preču apgrozība 2023.gadā ir sasniedzis  9,1M t. Un Liepāja graudu pārkraušanas apjomi ir palielinājušies par 15.2%.

No Satiksmes ministrijas statistikas datiem varam secināt, ka graudaugu pārkraušanas tempu kāpums Latvijas ostās par 14% ir balstīts uz Ukrainas un Krievijas graudaugu kravu apkalpošanas pieauguma rēķina. Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka šajā gada ir samazinājusies Baltijas valstu vidējā graudaugu raža par ~10% - tas nozīmē, ka Ukrainas un Krievijas pārkrautie graudu apjomi ir lielāki par teorētisko statistiku un 14% var pārvērsties par 24%.

Šobrīd Baltijas valstu tirgū vairs nav noslēpums, ka Krievijas kviešu pārvadātāji un pārdevēji ir palielinājuši sūtījumus caur Latvijas ostām. Pēc starptautiski noslēgto darījumu statistikas ir redzams, ka Krievijas graudaugu pārkraušana tuvākajā nākotnē Latvijā tiek koncentrēta uz 2024.gada februāra/marta kravu sūtījumiem. Fakts apliecina, ka graudu plūsmas caur Latvijas ostām nemazināsies un iespējams pat palielināsies. Pārkrauto graudu apjoms var ietekmēt Baltijas tirgus cenas, ja Krievijas produkcija starptautiskajā arēnā tiks tirgota par zemākām cenām, ar kurām vietējā produkcija tiks izkonkurēta.

Francijas tirgus izmaiņas

Francija ir atteikusies no dalības vairākos starptautiskos iepirkumos, jo eksporta uzņēmumu iepirkuma cena nav konkurēt spējīgas ar citiem tirgus dalībniekiem. Francijā aizvadītās nedēļas beigās bija novērojams kviešu tirdzniecības prēmiju kritums, kas izskaidrojams ar starptautisko konkursu cenām un ar ievērojamām pārmaiņām tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu, jo Ķīna lielajos kviešu iepirkumos tomēr ir devusi priekšroku ASV un Austrālijai. Austrālija šajā sakara nav liels pārsteigums, jo Ķīna Austrālijas kviešus bija rezervējusi avansā, bet ASV ir izdevies atrast izdevīgākus graudu loģistikas risinājumus, kas Francija nebija pa spēkam, lai iedotu konkurētspējīgu piedāvājumu.

Novembra provizoriskie dati liecina, ka tikai pieci ar kviešiem uzkrauti kuģi gaida izpeldēšanu no visām Francijas ostām ar kopējos apjomu ~ 74 100 t.  Novembrī Francija ir eksportējusi tikai 188 250 t kviešu uz Ķīnu, salīdzinot ar 475 700 tonnu oktobrī – samazinājums par 60%. Un līdz šim šajā tirdzniecības gadā no Francijas ir nosūtīti 2,18 miljoni tonnu kviešu jeb par 70% mazāk kā pēdējos piecos gados līdzīgā laika periodā. Francijas eksportētajiem kravu nosūtīšana ir pārcēlusies no decembra – janvāra uz 2024.gada martu. Dažas kuģu partijas vēl tiks nosūtītas decembrī, par kuram Francijas operatoriem izdevās vienoties septembrī, taču turpmākā tirdzniecība ir ierobežota. Francija ilgu laiku nopūlējās, lai nostiprinātu kviešu tirdzniecības attiecības ar Ķīnu – tomēr šajā sezonā tirgus plūsmas ir ievērojami pamainījušās un Francijas viens no pēdējiem tirdzniecības cerību “salmiņiem” ir neveiksmīgs. Šāds pavērsies uzliek papildus slodzi Francijas ostas noliktavām un šī iemesla dēļ eksportētāji ir spiesti samazināt tirdzniecības prēmijas. Vai Francijai izdosies atrast jaunus tirdzniecības partnerus un vai Francijas lauksaimnieki būs gatavi piekāpties tirgus cenu spiedienam, lai atbrīvotos no krājumiem – šī iespējams būs tuvākā laika aktualitāte, kas ietekmēs Parīzes biržas tendences.

Francijas tirgus izmaiņas var likt lauksaimniekiem reaģēt un izdarīt spiedienu uz Francijas un ES politiķiem, jo tieši Francijas lauksaimnieki līdz šim ir izrādījuši lielāko nepatiku saražoto preču realizācijai par aktuālajām tirgus cenām. Līdzīga lauksaimnieku reakcija uz zemo tirgus cenu līmeni ir novērojama Kanādā, kur eksporta tempi samazinās tieši lauksaimnieku tirdzniecības nevēlēšanās dēļ – desmit dienu laikā tirdzniecība netipiski sezonai ir samazinājusies par 16%. Parasti šajā laika periodā tirdzniecība ir stabila vai ar pieaugošu tendenci.

Krievijas nākotnes kviešu ražas prognozes

Iepriekšējā graudu tirgus pārskatā informējām, ka šajā sezonā paredzams Francijas ziemas kviešu ražas samazinājums, kas saistīts ar sliktajiem laika apstākļiem ziemas kviešu sējas laikā. Daba tukšu vietu neatstāj un Francijas analītiķi ziņo, ka Krievijas lauksaimniekiem ir izdevies laicīgi iesēt un nedaudz palielināt ziemas kviešu kopējās sējplatības. Turklāt rudens apstākļi ziemas kviešu veģetācijai ir bijuši vairāk kā izcili un 2024.gada raža varētu sasniegt 65,8M t. Kopējais Krievijas kviešu (ziemas un vasaras) apjoms 2024.gada sezonā varētu svārstīties no 85,5M t līdz 94,5M t. Šādi skaitļi varētu gāzt visus iepriekšējos Krievijas ražas rekordus. Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj iegūt augsnes mitruma un temperatūras datus ar satelīta palīdzību un visos Krievijas kviešu audzēšanas apgabalos šie apstākļi nav izcili. Krasnodarā ir zemāks augsnes virskārtas mitrums un augstāka gaisa temperatūra rudenī nav veicinājusi optimālu augsnes mitruma saglabāšanos pirms ziemas atnākšanas. Stavropolei klājies vēl sliktāk, jo ziemājiem ir bijis jāsadzīvo ar salīdzinoši sausiem laika apstākļiem veģetācijas izejas pozīcijās – sējumi izskatās salīdzinoši neveselīgi. Abi šie apgabali ir nozīmīgi Krievijas kviešu tirgū un priekšā ir vēl visa ziema, kas var ienest ražas potenciāla korekcijas.

Krievijas izejas pozīcijas nākošajai sezonai izskatās salīdzinoši līdzīgas 2022./2023.gada eksporta sezonai. Un pēc šā brīža aplēsām izskatās, ka Krievija nākošajā sezonā atkal “iestūrēs” ar kopējos graudu krājumu virs 100M t. Šis fakts nav labs Eiropas eksportētajiem, jo pastāv liela varbūtība, ka pavasarī sekos līdzīga papildus eksporta kvotas izlaide, kāda tā bija šā gada pavasarī. Tomēr jāņem vērā, ka šobrīd šo faktu apgāž Krievijas kviešu kvalitātes problēmas – starptautiskā arēnā nevienu neinteresēs lopbarības graudu kvalitāte, ja pieprasījums būs pēc pārtikas kvalitātes.

Polijas – Ukrainas robežpunktu blokādes

Polija aizvadītajā nedēļa, neraugoties uz iepriekšējiem solījumiem, bloķēja trīs Polijas – Ukrainas robežpunktus, veidojot auto transporta blokādes caur tiem. Polijas importa aizliegums nav atcelts, bet Polija solīja nelikt šķēršļus Ukrainas lauksaimniecības preču tranzītam caur Poliju. Izskatās, ka Polijas uzstādījumi ir mainījušies un Ukrainai atkal būs jāmeklē jaunas alternatīvas preču kustībai no valsts. Šīs blokādes šobrīd galvenokārt ietekmē Ukrainas eļļas augu eksportu caur Poliju. Gandrīz 7600 t sojas pupiņu eļļas un 7400 t sojas pupu spraukumu oktobrī tika eksportēti ar kravas automašīnām caur kontrolpunktiem uz Ukrainas un Polijas robežas, liecina Ukrainas muitas dati. Tas veido 34% no kopējā sojas pupiņu produktu eksport. Līdzīga situācija veidojas ar saules puķu sēkliņām un to produktiem. Šī ir ievērojama proporcija, kas liecina, ka tagad katram trešajam sojas pupiņu un saules puķu tirgotājam ir jāmeklē citi tirdzniecības ceļi un šīm precēm veidosies loģistikas sastrēgumi.

Mazāks stress veidojas ar rapšiem, kuru eksporta proporcija pa autoceļiem caur Polijas un Ukrainas robežpunktiem sastāda 8% un oktobrī Ukraina ir eksportējusi tikai 3000 t rapšu un 7000 t rapšu eļļas. Ukrainas rapša sēklu, kā arī tās blakusproduktu eksports tuvākajos mēnešos, visticamāk nepalielināsies, jo lielākā daļa krājumu jau ir eksportēti uz galamērķiem.

Francijas tirgus izmaiņas aizvadītajā nedēļa atstāja ietekmi uz Parīzes biržas cenām, kuras nedēļas izskaņā un šīs nedēļas sākumā samazinājās. Decembra indekss vairs tirdzniecībā nav aktuāls, jo fiziskā tirgus tirdzniecības sesija ir noslēgusies un līdz 1.decembrim tiks izbeigti virtuālie darījumi vai darījumu par kuriem tirdzniecības partneri ir atsevišķi vienojušie. Fiziskais tirgus ir nofokusējies uz Marta un Maija tirdzniecības sesijām un pēc aktivitātes birža ir redzams, ka lielāka aktivitāte veidojas darījumiem, kas tuvāki Maijam, jo pieprasīto un piedāvāto līgumu skaits šim biržas indeksam ir lielāks nekā Marta līgumiem.

Latvijā ir atlikušas pēdējās dienas, kad lauksaimniekiem ir iespēja apdrošināt savus sējumus uz nepārziemošanas riskiem. Šajā sezonā apdrošināšanas sabiedrības izjūt apdrošināšanas tirgus kritumu, kas izskaidrojams ar naudas trūkumu nozarē un lauksaimnieku nevēlēšanos ieguldīt trūkstošos naudas līdzekļus vai uzņemties papildus finanšu saistības, lai apdrošinātu sējumus.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 21.novembrī

Tirdzniecības tempu samazinājums

Cenu atbalstošie signāli par pārtikas graudu trūkumu globālajā tirgū aizvien nespēj ietekmēt tirgus cenu kāpumu, jo starptautiskā tirdzniecība ir vāja, salīdzinot ar citām eksporta sezonām. Visuzskatāmāk kviešu tirdzniecības darījumu samazinājumu uzrada Francija, kura līdz 2023.gada 12.novembrim eksportā ir nosūtījusi 2.2M t kviešu, kas ir par 60% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Francijas lauksaimnieki nesteidzas ar preču realizāciju, jo apzinās savas preces kvalitāti un pārtikas graudu pieejamības ierobežojumus šajā eksporta sezonā.

Baltijas valstīm līdz 12.novembrim ir izdevies kāpināt eksporta tempus, tomēr mēs aizvien atpaliekam no iepriekšējā gada. Līdz novembra vidum esam nosūtījuši 1,7M t kviešu, kas ir par 28% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu šajā periodā. Turklāt, paraugoties uz vispārējo Baltijas valstu kviešu kvalitāti, rodas aizdomas, ka līdz 12.novembrim mums būs izdevies nosūtīt eksportā vienīgās pārtikas kviešu kravas, jo pārējie kvieši salīdzinoši sliktas kvalitātes. Baltijas valstis līdz šim ieņem ceturto vietu eksportā pēc apjoma, sev priekšā atstājot Poliju, Franciju un Rumāniju.

Arī Vācijas kviešu ražotāji un eksportētāji nesteidzas ar preču tirdzniecību un Vācijas kviešu eksporta statistika līdz 12.novembrim ir sasniegusi 967 498 t apjomu, kas ir par 40% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 30% mazāk, salīdzinot ar 2021./2022. gada eksporta sezonu. Tirgus dalībnieki un analītikas uzņēmumi uzskata, ka Vācijas un Francijas lauksaimnieki var finansiāli vairāk atļauties pieturēt saražotās preces un gaidīt labāku kviešu tirgus cenu, salīdzinot ar citiem Eiropas kviešu tirgus reģioniem.

Šajā sezonā eksporta rekordiste ir Polija, kura līdz 2023.gada 12.novembrim ir ievērojami palielinājusi eksporta tempus, uzrādot vēsturiski rekordlielus eksporta apjomus. Līdz novembra vidum poļi ir nosūtījuši kviešu kravas ar kopējo apjomu, kas pārsniedz iepriekšējā gada piegādes par 41%, bet 2021./2022. gada eksporta tempi ir apsteigti par 64%. Kopējais kviešu apjoms no Polijas sasniedz 1.8M t, kamēr pēdējo 9 gadu vidējais rādītājs šajā laika periodā ir 0,6M t. Polijas cipari ir pārsteidzoši augsti pie nosacījuma, ka Polija ir aizliegusi Ukrainas kviešu importu. Sakarā ar poļu aktivitātēm ir divi iespējamie scenāriji – (1) Polija iespējams steidzas realizēt iepriekš uzkrātos Ukrainas graudus vai (2) Polija steidzas realizēt savus saražotos kviešus, lai atbrīvotu vietu Ukrainas precēm un vietējam patēriņam  vēlāk iegūtu izejvielu par ievērojami zemāku cenu. Turklāt Polijas ģeogrāfiskais stāvoklis ļaus valdīt pār kviešu tirdzniecības darījumiem ar Ukrainu.

Likumsakarīgi un pilnīgi skaidrs ir Rumānijas kviešu eksporta tempu kāpums no 1,7M t pērn uz 2,95M t šogad līdz 12.novembrim, jo visiem ir zinām, ka no Rumānijas caur Rumānijas kviešu tirgus operatoriem tiek eksportēti Ukrainas kvieši kopš Melnās jūras koridors izbeidza savu darbību. Rumānijas eksporta tempi kopš šā gada 9.jūlija ir apsteiguši iepriekšējo gadu rādītājus katru nedēļu, bet vēršam uzmanību, ka kopš 8.oktobra rādītāji tomēr ir pasliktinājušies.

Aplūkojot Eiropas eksporta statisku, cipari norāda uz Eiropas tirgu atšķirībām, bet tie maz izsaka, lai no tiem izdarītu milzīgus globālus secinājumus. Ir zināms, ka šī sezona nav izteikta pārtikas kviešu sezona, tomēr arī kopējās kviešu ražas šobrīd uzrāda sliktākus rezultātus salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šobrīd kopējā pasaules kviešu apjoma prognoze samazinās no 789.49M t līdz 781.98M t jeb par 7,6M t, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. Savukārt patēriņa prognozes norāda uz kviešu trūkumu – pieprasījuma un saražotā attiecība šobrīd ir negatīva. Eksportā tiek prognozēts novirzīt 26% no visiem saražotajiem kviešiem un starp eksporta lielvalstīm ir Ukraina un Krievija, kuras šobrīd nevar apgalvot, ka spēs izpildīt uzstādītos mērķus, kurus ierobežo karš un pārtikas kvalitātes ierobežotie apjomi. Šis ir vēl viens milzīgs signāls par ierobežotu piedāvājumu, kas norāda uz spriedzi kviešu tirdzniecībā tuvākā vai tālākā nākotnē un cenu atbalstošiem faktoriem.

Pārtikas kviešu cenu atbalsts ir novērojams arī Ukrainas tirgū, kurš iepriekšējā mēnesi ziņoja par ierobežotu pārtikas kviešu pieejamību atlikušajai eksporta sezonai. Aizvadītajās nedēļās Ukrainas Melnās jūras ostās 11,5% proteīna kviešu cenas palielinājās par 4 USD/t,  bet Donavas upes Ostās lopbarības un 12,5% proteīna kviešiem cenas palielinājās līdz 2 USD/t. Ukrainas uzmanību pēdējā laikā pievērš kviešu iepirkumu, kuru iepirkumu specifikācija pieļauj mazāku kuģu partiju piegādes (no 6000 t līdz 14000 t). Šis fakts norāda uz diviem faktiem – (1) Ukraina nespēja apkopot lielas partijas ar stabilu pārtikas kvalitāti, (2) šie kuģu izmēri ir ērti Ukrainas kuģu transportam no Ukrainas ostām.

Šogad veidojas situācija, ka Eiropas un Melnās jūras kviešu tirdzniecības partnerus Āfrikā un Tuvajos Austrumos pūs jāapmierina bez Austrālijas vai kāda cita tirgus dalībnieka iejaukšanās. Tas vienlaicīgi arī nozīmē, ka cenu regulācija šajos tirgos vairāk ir/būs Eiropas un Melnās jūras tirgus dalībnieku “rokās.” Austrālijas kviešus var uzskatīt, ka avansā ir nopirkusi Ķīna, kurai šajā sezonā nav paveicies ar kviešu ražu un kvalitāti. Šobrīd ir liels jautājums vai Francijai būs iespēja piegādāt kādus apjomus uz Ķīnu, jo tirgus dalībnieki uzskata, ka tirdzniecība apstāsies pie Austrālijas. Dažas nedēļas atpakaļ no Ķīnas nedaudz palielinājās pieprasījumu pēc Francijas kviešiem, kas norādīja, ka Ķīnai ar Austrālijas apjomiem nepietiks, taču aizvadītajā nedēļā Ķīna deva priekšroku izvēlei kviešiem no ASV kviešus.

Francijas šā gada un 2024.–2025. gada kviešu ražas cenas varētu atbalstīt salīdzinoši lēnie ziemas kviešu sēšanas tempi, jo līdz 13. novembrim Francijas lauksaimniekiem bija izdevies iesēt 67%  no paredzētas platību, kas ir par 25 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada tempiem. Saskaņā ar Francijas valsts laikapstākļu aģentūras MeteoFrance datiem tiek prognozēts, ka gaisa temperatūra saglabāsies mērena un/vai nedaudz virs sezonas vidējā līmeņa. Lauksaimnieki vēl cenšas saglabāt optimismu un cer paātrināt sēšanas tempus pirms ziemas atnākšanas. Tomēr gaisa temperatūra nav noteicošā, kas kavē vai ietekmēs ziemāju sēju – lielākās problēmas sagādā pārmērīgie nokrišņi, kas smagajai tehnikai neļauj uzbraukt uz laukiem.

Kviešu cenas aizvadītajā nedēļā pietuvojās 2023.gada decembra biržas indeksa zemākajam punktam, sasniedzot zemāko cenu kopš sezonas sākumu 224,75 EUR/t. Kopējā tendence kopš augusta vidus ir salīdzinoši lineāra, tomēr ir saredzama cenu lejupslīdes tendence, jo jaunākās tirgus psiholoģiskās pārbaudes ir iemanījušās cenu paspiest zem 230 EUR/t sliekšņa un cenu kāpumu brīžos cenas pietuvojas 238 EUR/t, tomēr to pēdējo trīs nedēļu laikā vairs nešķērso. Kad un vai tirgus atbalstošie signāli spēs ietekmēt decembra indeksa cenas un vai mēs ieraudzīsim nākošo cenu kāpuma vilni!? Šis ir milzīgs jautājums, uz kuru atbildi gaida visi nozares dalībnieki. Ir grūti prognozēt tirgu, kuram ir zudusi loģika un sasaiste ar vēsturisko statistiku. Ir grūti prognozēt tirgu, kura tirdzniecības tendences un tempi ievērojami atpaliek no iepriekšējo gadu tendencēm.

Tirgū nostiprinās vecie cenu atbalstošie faktori un veidojas jauni cenu atbalstošie faktori, kuru darbību bremzē pieprasījuma trūkums un salīdzinoši mazaktīvā graudaugu tirdzniecība. Informācija un globālā tirgus statistika par pārtikas kviešu deficīta draudiem un apgrūtinātiem sējas darbiem galvenajos Eiropas kviešu audzēšanas apgabalos  pie normāliem tirgus apstākļiem izsauktu īslaicīgu paniku tirgū, kas rezultētos cenu kāpumā, bet šogad tirgus reakcija ir pasīva un nav izprotama.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 23.oktobrī

Kviešu tigus jaunumi

Kviešu tirgus eksports aizvien nav sasniedzis iepriekšējo gadu eksporta tempus - Baltijas valstu kopējais eksports no iepriekšējā gada atpaliek par 34%, bet Francijas, Eiropas kviešu lielvalsts, eksports atpaliek par 61%. Tas norāda uz pārdevēju nevēlēšanos realizēt graudaugus pa šā brīža tirgus cenām, jo tās neatbilst ražošanas pašizmaksām. Aizvadītajā nedēļā arī Kanādas lauksaimnieki izrādīja nevēlēšanos realizēt graudaugus par aktuālām tirgus cenām, kuras pēdējo divu nedēļu laikā piedzīvoja kritumu. Lai gan Kanādas tirgus Eiropas tirgu vairāk ietekmē tehniski, tomēr tirgus noskaņojums veidojas vienāds. Šobrīd kviešu tirgū veidojas divi pārdošanas modeļi – viens modelis atbilst Melnās jūras tirgum, kur Ukraina steidzas atbrīvoties no krājumiem, lai mazinātu riskus uzglabāšanas noliktavās vai Krievija, kas arī steidzas pārdot krājumus, lai palielinātu valūtas ienākumus tirgū un uzlabotu attiecības ar potenciālajiem sabiedrotajiem. Melnās jūras tirgus tirdzniecību var pielīdzināt steigai – pārdot ātri un samierināties ar zaudējumiem. Savukārt otrs tirdzniecības modelis atbilst Eiropai, kur pārdevēji balstās uz pašizmaksu aprēķiniem un pacietīgi gaida augstāku pārdošanas cenu, lai realizētu saražoto produkciju rentabli.

Šajā tirgus pārskatā ir iespēja uzrādīt vairākus pozitīvus signālus, kuri var pozitīvi ietekmēt kviešu tirgus cenas.  Kviešu tirgus cenas tuvākajā nākotnē pozitīvi varētu ietekmēt nelabvēlīgie laika apstākļi Argentīnā un Austrālijā, jo abi kviešu audzēšanas apgabali cieš no sausuma un kviešu ražas vērtējumi tiek samazināti no nedēļās uz nedēļu. Šobrīd Argentīnā aptuveni puse no ražas tiek vērtēta slikti vai ļoti slikti, bet Austrālijas lauksaimnieki ir samazinājusi kopējo ražas potenciāla prognozi līdz 8.13M t jeb vēl par 5%, salīdzinot ar prognozēm mēneša sākumā.

Atgriežoties pie Melnās jūras tirgus, kurš steidzas ar graudaugu realizāciju, salīdzinājumā ar Eiropu, kura pacietīgi gaida cenu pieaugumu. Kviešu tirgū palielinās pieprasījumus tieši pēc Ukrainas izcelsmes kviešiem un pieprasījuma pieauguma dēļ aizvadītajā ceturtdienā Rumānijas un Bulgārijas ostās bija novērojams kviešu cenu pieaugums Ukrainas izcelsmes kviešiem par ~2 USD/t. Savukārt Rumānijas un Bulgārijas kviešu tirdzniecības operatori cenas samazināja un vietējo produkciju piedāvāja par 241,25 USD/t uz FOB nosacījumiem. Krievijas izcelsmes kviešu tirdzniecības aktivitāte šobrīd ir zema, jo dažas reģionālās Dienvidaustrumāzijas un Ziemeļāfrikas bankas nevēlas piedāvāt akreditīvus Krievijas izcelsmes kviešu iepirkšanai, kas pašlaik tiek piedāvāti pat ar ievērojamu atlaidi, salīdzinot ar citas izcelsmes kviešiem. Importa tirgi saredz piegādes un kvalitātes riskus Krievijas izcelsmes kviešiem, tāpēc labprātāk izvēlas Ukrainas izcelsmi, kuras kvalitāte ir pārbaudīta Rumānijas un Bulgārijas ostas terminālos. Svarīgi arī piebilst, ka Krievijas tirdzniecības operatoru piedāvātās cenas ir augstākas par Ukrainas nosauktajām cenām. Tomēr jāņem vērā fakts, ka Ukrainas izcelsmes 11,5% proteīna kviešiem pārdevēji garantē apjomus līdz oktobra beigām. Pēc tam importa tirgiem nāksies meklēt citus tirdzniecības kanālus pārtikas kvalitātes kviešiem, jo arī Ukraina šajā sezonā nevar piedāvāt lielus kviešu apjomus ar stabilu pārtikas kvalitāti. Tāpēc novembra sākums varētu būt pirmais signāls vai termiņš, kad mēs varētu sākt gaidīt kaut kādas izmaiņas tirgus plūsmas, kas atstātu ietekmi uz cenu svārstībām.

Kviešu tirgus dalībnieki saredz papildus cenu atbalstošos faktorus tuvākajā nākotnē arī no Ķīnas, kurā varētu notikt straujš pieprasījuma palielinājums. Ķīnai līdz šim ir izdevies iesēt aptuveni pusi no plānotajiem ziemas kviešiem, tomēr 2023.gada sliktie ziemas kviešu ražas rādītāji radīs deficīta sekas un Ķīnai būs jāimportē kvieši no eksporta tirgiem, no kuriem vēsturiski partneri nespēj garantēt pārtikas kvalitātes kviešu apjomus.

Eiropas kviešu tirgus cenas šobrīd nelabvēlīgi ietekmē EUR/USD valūtas kursa indeksa pieaugums, kurš kopš oktobra vidus ir palielinājies, un tuvākajā nākotnē ekonomiskās tendences norāda uz vēl lielāku EUR nostiprināšanos attiecībā pret USD. Šajā sakarā atkal varētu meklēt saujiņu optimisma, ka EUR ir palicis vērtīgāks, bet ar šādu argumentu lauksaimniecībā ir par maz, jo EUR vērtības pieaugums lauksaimniecības zaudējumus nekompensēs. Turklāt EUR vērtības pieauguma procesi ir novērojami Parīzes biržā kviešu un rapšu līgumos, bet EUR vērtības pieaugums nesamazina izejvielu iepirkuma cenas.

Ukrainas eļļas augu ražas

Ukrainas lauksaimnieki turpina ievākt sojas pupiņu un saules puķu ražas. Līdz 19.oktobrim ukraiņiem ir izdevies ievākt 91% no sojas pupiņu ražām un 86% no saules puķu ražām. Vidējie ražas rādītāji un kopējās sējplatības aizvien pārspēj iepriekšējo gadu ražās rādītājus, kas norāda uz lielāku eksporta potenciālu šajā sezonā. Saules puķu ražas ir palielinājušās līdz 2,34 t/ha, un kopējā raža ir pieaugusi līdz 10.21M t, jeb par 3,26M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt sojas pupiņu vidējās ražas ir pieaugušas līdz 2,58 t/ha, kopējā ievāktā raža līdz 19.oktobrim ir sasniegusi 4,24M t jeb par 2,35M t vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šie dati norāda, ka Ukrainas saules puķu sēkliņu eksporta apjoms varētu palielināties līdz 30% un sojas pupiņu eksports varētu palielināties līdz pat 50%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka Ukrainas gada sākuma uzstādītais plāns par fokusa palielināšanu uz eļļas augiem ir realizējies un globālajā eļļas augu tirgū ieplūdīs lielāki eļļas augu eksporta apjomi no Ukrainas.

Kukurūzas ražas ievākšana Ukrainā atpaliek no saules puķu un sojas pupiņu ievākšanas tempiem, tomēr tā pārspēj iepriekšēja gada ražas ievākšanas tempu rādītājus par 13%. Līdz šim brīdim ukraiņi ir ievākuši 9,28M t kukurūzas graudu no 1,38M ha jeb no 34% kopējās kukurūzas sējplatības. Vidējie ražas rādītāji turpina pieaugt un šobrīd vidējā kukurūzas raža Ukrainā uzrāda 6,74 t/ha. Ukrainai būs jāpieliek pūles, lai realizētu ne tikai saražotos kviešu, bet arī kukurūzas graudus. Tas nozīmē, ka Ukrainas graudaugu un eļļas augu eksporta sezona, līdzīgi kā Baltijas valstu un Francijas tirgus sezona, ir tikai iesākusies un lielāki ražas rādītāji uzliks papildus slodzi un vienlaicīgi spriedzi uz eksporta operatoriem.

Šobrīd statistika neuzrāda, ka Ukrainas tirgus graudaugu ražas rādītāji spētu kardināli ietekmēt kviešu tirgus cenas, jo lielākā pārtikas kviešu tirdzniecības varētu apstāties novembrī, bet kukurūzas kvalitātes rādītāji vēl nav definēti. Attiecībā uz Ukrainas eļļas augiem un lielākiem ražas rādītajiem, tirgus situācija var tikt ietekmēta, jo neatkarībā no Eiropas politikas uz sojas pupiņu un saules puķu sēkliņu importu, rapšu tirgus cenas vēsturiski ir reaģējušas uz citu eļļas augu svārstībām. Ja ukraiņi eksportēs eļļas augus ar pazeminātām cenām, tad tas var atbalsoties Parīzes rapšu biržā.

Rapšu tirgus cenas Parīzes biržā novembra līgumiem aizvadītajā nedēļā izsauca tirgus dalībnieku neizprati un sašutumu, jo cenas visas nedēļas griezumā strauji samazinājās un noslīdēja zem 400 EUR/t. Parīzes biržā novembra līgumu tirdzniecības aktivitāte visa oktobra ietvaros uzrādīja mazu aktivitāti un tuvojoties 20.datumam aktivitāte ievērojami nepalielinājās. Tirdzniecība beidzās tai īsti nesākoties. Novembra līguma cenas oktobra nogalē liek domāt, ka tirdzniecība aktivizēsies citas tirdzniecības sesijās, bet tas ir atkarīgs no eļļas augu importa, kurš šobrīd notiek vairāk par fiksētām un samazinātām tirgus cenām no Ukrainas. Ukrainas eksporta kapacitātei ir robežas un jācer, ka rapšu eļļas pārstrādātāji tuvākajā nākotnē pārslēgsies uz Eiropas izcelsmes rapšiem un cenas iegūs tirgum atbilstošus līmeņus. Tomēr jāņem vērā fakts, ka Ukrainai šogad ir vairāk eksporta paredzēti citi eļļas augi – saules puķes un sojas pupiņas.  

Rīgas ostas rezultāti oktobrī

Rīgas ostā oktobris ir iesācies salīdzinoši aktīvi. No 1.oktobra līdz 17.oktobrim no Rīgas ostas termināliem kopā ir nosūtītas 218 000 t graudaugu, eļļas augu un pākšaugu ar Baltijas valstu un Ukrainas izcelsmi. Pirmo vietu eksportā šajā periodā likumsakarīgi ieņem kvieši ar 143 000 t, no kuriem 95% ir nosūtīti uz Āfriku un atlikušie kvieši ir atraduši gala mērķi Vācijā. Otro vietu ieņem rapši ar 41 000 t, no kurām 96% ir nosūtītas uz Vāciju un 4% procenti ir nosūtīti uz Dāniju. Savukārt trešu/ceturto vietu dala lauka pupas un zirņi, no kuriem katrs kultūraugs ir atradis eksporta partnerus 16 000 t apmērā. Zirņi un pupas ir eksportētas uz Spāniju, Vāciju un Āfriku.

Apkopojums

Apkopojot šīs nedēļas graudu tirgus pārskatu vēlamies akcentēt, ka jāpievērš uzmanība: Ukrainas pārtikas kviešu kapacitātei, kuras krājumi tuvojas beigām; Krievijas izcelsmes preču tirdzniecībai, kurai šobrīd sadarbības partneru bankas atsaka izsniegt akreditīvus; Argentīnas un Austrālijas laika apstākļiem, kas ievērojami ietekmē ražas potenciālu un kvalitāti; Ķīnas pieprasījuma pieaugumam, kuram tirgus dalībnieki prognozē strauju augšupeju tuvākajā nākotnē.

Šie ir cenu atbalstošie faktori, kuriem aktivizējoties mēs varētu ieraudzīt kviešu tirgus cenu pieaugumu.   

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 3.oktobrī

Kviešu tirgus aktualitātes

Aizvadītajā nedēļā globālā kviešu tirgū nav noticis neviens vērā ņemams notikums vai tirgus izmaiņa, kas spētu kardināli ietekmēt kviešu tirgus virzību. Tomēr nedēļas laikā ievāktā informācija var noderēt tirgotājiem, lai ieraudzītu iespējamās nākotnes tirgus virzības.

27.spetembrī noslēdzās Ēģiptes valsts graudu pircēja GASC kviešu iepirkuma konkurss, kura piedalījās 16 dažādi eksporta uzņēmumi un GASC kopā saņēma 35 dažādus piedāvājumus, kuru cenu amplitūda svārstījās no 239.00 USD/t līdz 270.00 USD/t uz FOB nosacījumiem. Šajā konkursā virsroku guva Eiropas operatori, kuri veiks piegādes no 10.novembra līdz 30.novembrim ar kopējo apjomu 170 000 t. GASC iegādājās 120 000 t no Rumānijas un 50 000 t no Bulgārijas eksporta uzņēmumiem. Šobrīd tikai daļēji ir zināms, ka Rumānijas kviešiem būs Ukrainas izcelsme. Šis ir viens no pirmajiem konkursiem, kurā Krievijas eksportētāji palika aiz strīpas. Aizvadītajā nedēļā jau AgroPlatforma ziņoja, ka Krievijas valdība noteikusi minimālo eksporta cenu 270 USD/t uz FOB nosacījumiem. Šādu cenu Krievijas operatori GASC konkursā sākotnēji piedāvāja, bet vēlāk cena tika samazināta līdz 260 USD/t. Tomēr konkursa uzvarētāji (Cargill, Viterra, Buildcom) piedāvāja vēl par 5 USD/t zemāku cenu -   255 USD/t. Šī konkursa rezultāti norāda uz Krievijas cenu zemāko robežu, ko pārdevēji nevēlas pārkāpt un kurai tuvākajā laikā vajadzētu parādīties Parīzes biržas reģistros.

Svarīgs un vēra ņemams fakts, ka Krievijas izcelsmes kvieši šajā gadā nevar lepoties ar labiem kvalitātes rādītājiem un šobrīd importa tirgiem ir lielas šaubas vai Krievijas eksportam paredzētās 35M t kviešu būs atbilstošas importa standartiem. Par kvalitātes problēmām AgroPlatforma ziņoja jau jūlijā, jo laika apstākļi Krievijas galvenajos audzēšanas apgabalos nebija labvēlīgi un pastāvēja lielas risks, ka graudiem nebūs importam nepieciešamā tilpummasas. Šobrīd prognozes ir pārvērtušās realitātē un Krievijas operatoriem ir smagi jānopūlas, lai savāktu eksportam nepieciešamos apjomus nākotnes solītajām piegādēm. Un tilpummasas problēma nav vienīgā Krievijas problēma – ir lielas platības, no kurām lauksaimniekiem nav izdevies ievākt ražu savlaicīgi un šajās graudu partijās ir novērojama krišanas skaitļa un sadīgušu graudu problēmas. Tas nozīmē, ka nākotnē palielinās iespēja, ka iepirkuma konkursos Krievijas eksporta operatori tehniski nevarēs izpildīt kvalitātes prasības un iepirkumos nepiedalīsies vai tiks izslēgto no tiem. Pie šāda scenārija pārtikas kviešu piedāvājums samazināsies vēl vairāk un tas stimulēs un atbalstīs iepirkuma prēmiju pieaugumu.

Eksporta tempi Eiropā

Eiropas lielākā kviešu audzētāja un eksportētāja – Francija aizvadītajā nedēļā koncentrējās uz vairākiem kviešu darījumiem ar Ķīnu. Nedēļas sakumā bija novērojama kviešu tirdzniecības aktivitāte, kas nedēļas beigas samazinājās, jo Ķīna mainīja fokusu no kviešiem uz miežiem. Pastāvīga kuģu plūsma, kas ieradās, lai vestu miežus uz Ķīnu, uzturēja vietējo miežu tirgus plūsmu, kas vienlaicīgi stimulēja iekšzemes miežu tirdzniecību starp kooperatīviem un ostām. Kviešu eksports Francijā aizvien nespēj uzņemt apgriezienus un tas uzliek papildus slodzi uz ostas noliktavām, kuras sāk iedegt sarkano gaismu kviešu ienākošajai plūsmai. Francijas kviešu tirgus operatori neoficiāli ziņo, ka tiem ir izdevies vienoties par 20 Panamax izmēra kuģu nosūtīšanu uz Ķīnu no oktobra līdz decembrim, taču oficiālā informācija par kuģu tuvošanos Francijas ostām neuzrādās. Francija līdz 24.spetmebrim ir uzrādījusi zemākos eksporta tempus pēdējo desmit gadu laikā, nosūtot eksportā tikai 1 256 860 t kviešu, kas ir par 66% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad Francija jau bija eksportējusi 3 650 000 t kviešu. Šis ir vēl viens apliecinājums, ka 2023./2024.gada eksporta sezona nav uzņēmusi apgriezienus un galvenā Eiropas eksportētāja savu dalību tirdzniecībā vēl aktīvi nav iesākusi.

Francijas lauksaimniekiem (līdzīgi kā mūsu reģiona lauksaimniekiem) zūd jebkādas motivācijas tirdzniecībai par šodienas Parīzes biržas cenām. Tirgus dalībnieki aizvien cenšas nomērīt, kurš būs izturīgāks – pārdevējs vai pircējs. Kurš piekāpsies tirgus spiedienam!? Šodien pārdevēju izturība lielā mērā ir saistīta ar naudas plūsmas jautājumiem. Vai lauksaimnieki var atļauties nogaidīt un izdarīt spiedienu no piedāvājuma puses, izraisot deficīta pazīmes!?

Eiropā iepriekšējā gada eksporta standartus izdodas pārspēt tikai Polijai, Rumānijai un Bulgārijai. Polija līdz 24.spetembrim ir palielinājusi eksport tempus par 37% no 851 296 t līdz 1 353 738 t. Aizvadītajā sezonā Polijas eksporta tempu kāpums bija izskaidrojams ar Ukrainas kviešu ienākošo plūsmu, bet šajā sezonā Polija Ukrainas graudiem ir uzlikusi importa liegumu. Iespējams Polija šodien palielina eksporta jaudas uz vietējā tirgus rēķina, lai atbrīvotu glabāšanas jaudas un vēlāk importētu kviešus no Ukrainas vietējam patēriņam par krietni izdevīgākām cenām. Rumānijas un Bulgārijas kviešu eksporta tempi ir palielinājušies, bet palielinājums nav tik izteikts – Rumānijā eksports palielinājies par 19,4%, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, un Bulgārijā eksports palielinājies par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. Jāņem vērā fakts, ka no Rumānijas un Bulgārijas ostām tiek arī atbalstīts Ukrainas kviešu eksports.

Graudaugu kustība Baltijas valstīs

Baltijas valstu eksports līdz 24.septembrim atpaliek no iepriekšēja gada par 43%. Līdz septembra beigām Baltijas valstis ir eksportējušas 835 342 t kviešu un tas ir par 687 359 t mazāk kā iepriekšējā gadā. Eksporta sezonas nobīde ir skaidri novērojama arī Baltijas valstu ostās un tas nozīmē, ka Baltijas kviešu tirgū arī iezīmējas naudas plūsmas nobīde. Rīgas ostas termināli septembrī ir nosūtījuši 300 600 t graudaugu un rapšu (160 000 t kvieši un 74 000 t rapši, un 66600 citi graudaugi, citi eļļas augi un pākšaugi), no kuriem 82 000 t ir tranzīta prece, 27 600 ir Baltijas un tranzīta kopējs preču projekts un 191 000 t graudaugu un rapšu ir ar Baltijas valstu izcelsmi. No 191 000 t ~70% ir kvieši, 24% rapši un atlikušais ir zirņi, auzas un lauka pupas. Savukārt no tranzīta kravām (82 000 t) lielāko īpatsvaru sastāda kvieši ar 33% jeb 27 000 t un pārējās kravas ir ar vēsturisku preču sortimentu – rapšu rauši, cukurbiešu graizījumi, saulespuķu sēnalu granulas, saules puķu sēklu granulas un sēklas, sojas rauši. Tas nozīmē, ka tranzīts no Ukrainas vai Krievijas ar kviešiem vai rapšiem ir sekojošos apjomos – kvieši ~9%, rapši ~6% no kopējā nosūtītā preču apjoma. Ja sākotnējie cipari norāda uz tranzītu ~30% apmērā no kopējā apjoma, tad, aplūkojot nosūtīto preču sortimentu dziļāk, tas šobrīd neuzrāda nenormālas kviešu vai rapšu plūsmas caur Rīgas ostu.

Saules puķu un sojas pupiņu ražas ievākšana Ukrainā

Līdz 29.septembrim Ukrainai jau ir izdevies ievākt 43% no saules puķu ražas no 5,06 miljonu ha, uzrādot aizvien krietni labākus ražas rādītājus, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vidējā raža ir sasniegusi 2,29 t/ha, salīdzinot ar 1,92 t/ha aizvadītajā sezonā. Sojas pupiņu ražas ievākšanas rezultāti, līdzīgi kā saules puķu sēkliņu ražas, uzrāda labākus ražas rādītājus – līdz 29.septembrim Ukrainai ir izdevies ievākt ražu no 48% stādījumu un uzrādīt 2,56 t/ha vidējo ražību, kas ir par 8,2% vairāk kā iepriekšējā sezonā. Iepriekšējā nedēļā ukraiņiem ir iedevies kāpināt kukurūzas ražas ievākšanas tempus ievācot 793 200 t, kas ir par 80% vairāk, salīdzinot ar ražas ievākšanas tempiem iepriekšējā sezonā. Kopēja kukurūzas platība šajā sezonā ir samazinājusies no 4,12 miljoniem ha uz 4,06 miljoniem ha, bet vidējā ražība līdz šim ir palielinājusies no 4,49 t/ha līdz 5,42 t/ha jeb par 17%.

Biržas cenu svārstības

Kviešu cenas Parīzes birža aizvadītajā nedēļā saglabājas nemainīgas un nedēļas griezumā cena samazinājās par 0,50 EUR/t no 235,25 EUR/t uz 234,75 EUR/t. Cena līdzīgi kā vienu nedēļu iepriekš nosvārstījās, sasniedzot arī pēdējā laika augstāko atzīmi 242,50 EUR/t. Biržā ir lieliski redzams, ka, mazinoties piedāvājumam, cena tūlītēji tiek atbalstīta un tā sāk palielināties, bet tik līdz pircēji sasniedz šā brīža cenu maksimumu, tā cena atkal sāk samazināties, jo pircējiem zūd interese pārkāpt cenu robežu.

Rapšu tirgus cenas līdzīgi kā kviešu cenas svārstās nemainīgā amplitūdā un redzot kopējos rapšu eksporta apjomus Rīgas ostā var izdarīt secinājumus, ka apmēram 50% no Latvijas rapšu produkcijas ir atradusi savu eksporta gala mērķi. Šobrīd labākā rapšu prēmija par 40% eļļas saturošajiem rapšiem tiek dota Rīgas ostā, kur pircējs piedāvā (-20) EUR/t pie Parīzes biržas novembra līgumu cenas. Rapšu cena Parīzes birža novembra līgumiem aizvadītajā nedēļā samazinājās no 446,50 EUR/t līdz 442,50 jeb par 0.9%.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 25.septembrī

Kviešu tirgus aizvien meklē balansu

Kviešu tirgus cenas nespēj atrast balansu starp pieprasījumu un piedāvājumu. Importa tirgi lieliski apzinās iespēju iegādāties kviešus par sev izdevīgām cenām no Krievijas tirgus operatoriem, kuri dzenas pakaļ valūtai. Tomēr Krievijas kviešu eksporta jaudas ir ierobežotas un, pieprasījumam pieaugot, Krievija nespēs apmierināt visus importa tirgu pieprasījumus. Līdz šim brīdim Krievijas eksporta jaudas ir svārstījušās no 4,5 – 5.2 miljoni t mēnesī un operatori atzīst, ka eksportspējas jauda ir nestabila – loģistika ir saspringta lielo risku dēļ. Krievijas tirgus izvairās no mazāku kuģu fraktiem, lai iedzīvinātu eksporta jaudu.

Neraugoties uz savstarpējiem Krievijas un Ukrainas draudiem par kuģu kustību Melnajā jūrā, Ukraina aizvadītajā nedēļā uzsāka izmēģināt kuģu ceļu gar Rumānijas un Bulgārijas piekrasti ar Ukrainas kviešiem. Ukraina meklē un daļēji tai arī izdotas atrast jaunas iespējas kviešu eksportam, “apejot” Eiropas Piecinieku. Tas nepieciešamas, lai atbrīvotu papildus uzglabāšanas vietas saules puķu sēklām un sojas pupiņām.

Līdz 21.septembrim Ukrainai jau ir izdevies ievākt 22% no saules puķu ražas no 5,06 miljonu ha, uzrādot krietni labākus ražas rādītājus salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vidējā raža ir sasniegusi 2,18 t/ha, salīdzinot ar 1,92 t/ha aizvadītajā sezonā. Sojas pupiņu ražas ievākšanas rezultāti, līdzīgi kā saules puķu sēkliņu ražas, uzrāda labākus ražas rādītājus – līdz 21.septembrim Ukrainai ir izdevies ievākt ražu no 28% stādījumu un uzrādīt 2,52 t/ha vidējo ražību, kas ir par 8% vairāk kā iepriekšējā sezonā. Ar kukurūzas ražas ievākšanu ukraiņi nesteidzas, jo šī kultūra ļauj ražu ievākt pie labvēlīgiem laika apstākļiem ziemā vai pat nākošajā pavasarī, ko ukraiņi izdarīja iepriekšējā sezonā uzglabāšanas jaudas trūkuma un ekonomisku apsvērumu dēļ.

Attiecībā par labākiem ražas rādītajiem Ukrainā - neraugoties uz lauksaimnieku mazāku spēju izmantot minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, vidējās ražas Ukrainā ir paradoksāli palielinājušās. Tas norāda uz Ukrainas tirgus lauksaimnieku vēlēšos deklarēt visu saražot produkciju un mazināt ēnu ekonomiku, realizējot visu produkciju oficiāli. Uzrādot visus apjomus Ukraina vēl vairāk pievērš uzmanību savam nozīmīgumam graudaugu un eļļas augu importa tirgos. Šādos tirgus un kara apstākļos mēs varam tikai aptuveni aplēst, cik reizes mazāks ir bijis oficiālais graudaugu un eļļas augu tirgus pirms kara Ukrainā.

Atsaucoties uz iepriekšējās nedēļas ziņām par Eiropas komisijas un Ukrainas vienošanos, par kuru paziņoja 15.septembrī un kas paredz juridisku pasākumu ieviešanu Ukrainā nākošajās 30 dienās, lai izvairītos no graudu plūsmu sastrēgumiem Eiropā – Ukraina 19.septembrī apstiprināja kukurūzas, rapšu, saulespuķu un kviešu eksporta licences sistēmas ieviešanu, lai eksportētu uz  ES un ES Piecinieku (Poliju, Slovākiju, Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju). Turpmāk Ukrainas eksportētājiem būs jāsaņem speciāla Ukrainas ekonomikas ministrijas licence ar Ukrainas Lauksaimniecības ministrijas apstiprinājumu, lai varētu izvest preces no Ukrainas uz ES un Piecinieku. Ukraina valdība uzraudzīs un regulēs preču plūsmu – sākotnēji tiks saskaņots preču saraksts un iespējamie preču importa apjomi, tad Eiropas importētāji noteiks piegāžu laikus un termiņus. Saskaņā ar šo procedūru Ukrainas valdība izdos licences, uz kuru pamata Ukrainas eksportētāji drīkstēs preču eksportu Eiropas Savienībā. Tikai pēc licences saņemšanas Ukrainas eksportētāji varēs uzsākt tirdzniecību, t.i., meklēt importa partnerus un vienoties par tirdzniecības cenām. Graudaugu un eļļas augu izvešana no Ukrainas līdz 15.septembrim bija pietiekami izaicinoša, bet tagad tā kļūs vēl vairāk kontrolēta un birokrātiska. Šādā formātā Eiropa būs ieviesusi preču kustības regulēšanas pasākumus, bet Ukrainā samazināsies eksporta operatori, kuru skaits pēdējā pusotra gada laikā bija ievērojami pieaudzis.

Aizvien nav skaidra Ungārijas, Polijas un Slovākijas pozīcija attiecībā uz Ukrainas produkcijas importu. Līdz šim šīs trīs valstis savu liegumu nav atcēlušas, līdz ar to Ukrainas valdība ir iesniegusi sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācija, atsaucoties uz vienošanos 2014.gadā par brīvu prešu kustību no Ukrainas uz Eiropas Savienības valstīm.

Kviešu tirgus cenas globālajā tirgū kardināli atšķiras no cenām, kuras mēs redzam Parīzes biržā. Zemāko cenu līderes ir Krievija un Ukraina, kuras piedāvā 12,5% proteīna kviešu uz FOB nosacījumiem par 240 USD/t. Tomēr ir tirgus reģioni, kuros tirdzniecība notiek 270 USD/t un par 292 USD/t. Šādas cenas ir iespējams ieraudzīt Dienvidaustrumu Āzijas reģionā, kur cenas tuvākajā laikā papildus atbalstīs Austrālijas kviešu tirgus nelabvēlīgie laika apstākļi. Rietumaustrālijā paredzams ražas samazinājums 39% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šo reģionu šobrīd skar spēcīgs karstuma un sausuma vilnis un tuvākajā laika prognozes neko labvēlīgu nesola. Pie scenārija, ka situācija Austrālijā neuzlabosies, mēs varam prognozēt, ka tuvākajās nedēļās Austrālijas tirgus problēmas līdz mums atnāks kā kviešu tirgus cenu atbalstošs elements.

Dienvidaustrumu Āzijas cenu līmenis pietuvojas tām cenām, kuras labprāt redzētu arī Eiropas lauksaimnieki, bet salīdzinoši mazais importa tirgu pieprasījumus un Melnās jūras tirgus dalībnieku piedāvājumi nespēj iedzīvināt Parīzes biržas cenu kāpumu un mūsu reģionam būs kādu laiku jāsamierinās ar cenām, kas neatbilst ekonomiskajam pamatojumam. Aizvadītajā nedēļā Parīzes biržā kviešu decembra līgumu cenas samazinājās no 242.00 EUR/t līdz 235.00 EUR/t jeb par 3%. Cenu svārstības no nedēļas uz nedēļu apliecina, ka decembru līgumu cenām aizvien patīk dzīvotie 235 līdz 245 EUR/t koridorī un ir nepieciešams papildus grūdiens, lai tās pārkāptu 245.00 EUR/t slieksni.

Līdzīga situācija veidojas ar piemaksām jeb prēmijām par kviešu kvalitātes grupām. Neraugoties, ka tirgus apzinās pārtikas graudu apjoma samazinājumu šajā sezonā, prēmijas par kviešiem jau vairākas nedēļas ir nemainīgas. Tas arī pierāda tirgus mazo aktivitāti un ir paredzams, ka prēmijas sāks mainīties pie pirmajām lielajām kviešu partiju kustībām.

Graudaugu kustība Rīgas ostā

Runājot par kviešu kustību, ir būtiski saprast vietējā tirgus graudaugu un eļļas augu kustību un iespējamās tendences. Līdz aizvadītās nedēļas sākumam Rīgas ostā bija novērojama salīdzinoši nemainīga piegādāto graudu proporcija pa kvalitātes grupām un piegādēs dominēja 12% un 13% proteīna kvieši. Bet tieši aizvadītajā nedēļā pieauga 11% un 14% proteīnu piegāžu proporcijas un ievērojami samazinājās lopbarības kviešu piegādes.  No visiem piegādātajiem kviešiem aizvadītajā nedēļā ~47% bija 12% proteīna kvieši, ~22% no piegādātajiem kviešiem bija 13% proteīna kvieši, ~17% no piegādātajiem kviešiem bija 11% proteīna kvieši un ~10% no piegādātajiem kviešiem bija 14% proteīna kvieši. No visiem piegādātajiem kviešiem tikai ~2% bija lopbarības kvalitātes kvieši – lopbarības kviešu piegādes samazinājās astoņas reizes.

Turpinot par atkrautajiem apjomiem no Rīgas ostas – no 1.septembra līdz 24.septembrim Rīgas ostas termināļi kopā ir atkrāvuši ~206 000 t graudaugus un eļļas augus. Apmēram 134 000 t no kopējā apjoma ir kvieši, kurus Latvijas eksportētāji 100% gadījumu ir nosūtījuši uz Āfrikas valstīm. Apmēram 63 000 t ir rapši, no kuriem aptuveni puse ir nosūtīti uz Lielbritāniju un otra eksporta puses sadalās starp Vāciju un Skandināvijas valstīm. Atlikušie apjomi no Rīgas ostas ir bijuši zirņi un auzas. Ir paredzamas, ka līdz septembra beigām no Rīgas ostas tiks atkrautas vēl papildus 170 000 – 200 000 t kviešu. Apkopojot septembrī notikušās kviešu atkraušanas ar plānotajām kviešu atkraušanām, AgroPlatforma atkārtoti secina, ka kviešu eksports Baltijas valstīs atpaliek par vismaz 50% no iepriekšējā gada eksporta tempiem. Pie scenārija, ka Baltijas valstīs palielināsies ostās ievesto lopbarības kviešu īpatsvars, ir paredzams, ka eksporta tempi Baltijas valstīs var saglabāties esošajos tempos vai samazināties vēl vairāk, jo importa tirgus šobrīd vairāk interesē pārtikas kvalitātes kvieši.

Rapšu tirgus cenas līdzīgi kā kviešu cenas svārstās nemainīgā amplitūdā un redzot kopējos rapšu eksporta apjomus Rīgas ostā var izdarīt secinājumus, ka apmēram 50% no Latvijas rapšu produkcijas ir atradusi savu eksporta gala mērķi. Šobrīd labākā rapšu prēmija par 40% eļļas saturošajiem rapšiem tiek dota Rīgas ostā, kur pircējs piedāvā (-20) EUR/t pie Parīzes biržas novembra līgumu cenas. Rapšu cena Parīzes birža novembra līgumiem aizvadītajā nedēļā samazinājās no 446,25 EUR/t līdz 441,25 jeb par 1,2%.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 18.septembrī

Eiropas tirgus aktualitātes

Aizvadītajā nedēļā, 15.septembrī beidzās Ukrainas kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu importa aizlieguma termiņš piecās Eiropas Savienības valstīs – Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Aizliegums tika ieviest 2023.gada 2.maijā un tas paredzēja pilnīgu graudaugu importa aizliegumu iepriekš pieminētajās Eiropas Savienības valstīs (Pieciniekā), lai aizsargātu vietējo lauksaimniecības tirgu no precēm, kuru cenas ir ievērojami zemākas, salīdzinot ar vietējo produkciju. Vienošanās paredzēja ka Pieciniekam ir pakāpeniski jāievieš tirgus pasākumi, kas ļautu atsākt un normalizēt graudaugu un eļļas augu importu no Ukrainas sākot ar 15.septembri. Vienošanās arī paredzēja ES atbalsta paketi 100 miljonu eiro apmēra.

Neraugoties uz termiņa iestāšanos, Polija 12.septembrī paziņoja, ka tā plāno pagarināt Ukrainas kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu sēklu importa aizliegumu pēc 15.septembra – “Polija neļaus Ukrainas graudiem mūs pārpludināt. Neatkarīgi no Briseles amatpersonu lēmuma, mēs neatvērsim savas robežas,” sacīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Un Polijas lauksaimniecības ministrs Roberts Teluss paziņoja, ka 12.septemrbī ir apstiprināta rezolūcija par Ukrainas importa aizlieguma pagarināšanu.

Ukrainas graudaugu un eļļas augu eksporta sektorā situācija palieka aizvien saspīlētāk, un Ukraina uz iespējamo aizlieguma pagarinājuma atbildi parāda nepalika -  Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka gadījumā, ja importa aizliegumi tiks pagarināti pēc 15.septembra, Ukraina iesniegs Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) prasību pret Poliju un ES, jo ierobežojumi pārkāpj 2014.gada brīvās tirdzniecības līgumu starp Ukrainu un ES. 12.septembrī ES steidzās situācija normalizēt, atbildot Ukrainas amatpersonām, ar iespējamo īstermiņa risinājumu. Polija neplāno bloķēt Ukrainas graudu tranzītu, savukārt ES varētu apsvērt Ukrainas graudu tranzīta subsidēšanu uz Baltijas, Polijas un Vācijas ostām. Augstās loģistikas izmaksas ierobežo Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu pa sauszemi, tāpēc bieži Ukrainas graudu operatori neredz ekonomisku pamatojumu graudu tranzītam caur Poliju uz Baltijas valstīm. Baltijas valstis ir viena no alternatīvam Ukrainas lauksaimniecības reeksportam. Lietuva 11.septembrī vienojās ar ES un Poliju par tranzīta kravu veterināro un fitosanitāro inspekciju pārcelšanu no Ukrainas un Polijas robežas šķērsošanas punktiem uz Klaipēdas ostu. Šī vienošanās ievērojami atvieglos kravu pārbaudes un mazinās garās autotransporta rindas uz Ukrainas un Polijas robežas. Tomēr šāds Lietuvas lēmums ļaus uz Klaipēdu transportēt tikai 500 000 t/gadā Ukrainas lauksaimniecības produkcijas un šāds graudaugu un eļļas augu apjoms nav uzskatāms par problēmas atrisinājumu.

Tomēr 15.septembrī Eiropas komisija paziņoja par daļēju importa “vārtu atvēršanu” un papildus tirgus pasākumu ieviešanu nākošajās 30 dienās, kas regulētu importa plūsmas no Ukrainas un nepārpludinātu Eiropas tirgu ar Ukrainas izcelsmes graudaugiem – kā piemērs tika minēts speciāli izveidota Ukrainas eksporta licencēšanas sistēma. Komisija paziņoja, ka uz šādiem nosacījumiem, ir panākta vienošanās, saskaņā ar kuru 15.septembrī oficiāli beidzas spēkā esošie pasākumi, kas aizliedz Ukrainas kukurūzas, kviešu, rapšu un saulespuķu eksportu uz Bulgāriju, Ungāriju, Poliju, Rumāniju un Slovākiju, bet ne uz citām ES valstīm.

Tas nozīmē, ka Ukraina kopā ar ES nākošajās 30 dienās ieviesīs jaunus tirgus un eksporta regulēšanas pasākumus, lai kontrolētu preču eksportu un lai novērstu ES lauksaimniecības tirgus traucējumus. Puses vienojās, ka Ukrainas līdz 18.septembrim iesniegs skaidru rīcības un pasākumu ieviešanas plānu.

Tomēr, neraugoties uz Eiropas komisijas un Ukrainas sarunām, Polijas un Ungārija plāno turpināt importa aizliegumu savās valstīs – taču Bulgārijas parlaments 14.septembrī nobalsoja par Ukrainas importa ierobežojumu atcelšanu pēc 15.septembra. Uz ko ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis atbildēja ar brīdinājumu par tirgus haosu, ja ES pagaidu aizliegums netiks pagarināts līdz šī gada beigām. No iepriekš minētā varam secināt, ka Ukrainas graudaugu un eļļas augu importam aizvien ir virkne neskaidrību un atrisinājums aizvien nav atrasts. Ir daļēji uzlikti politiski uzstādījumi, kas iztur iepriekš norunāto termiņu un vienošanos kritiku. Aizvadītās nedēļas notikumu kopums Ukrainas graudu eksporta sakarā var negatīvi ietekmēt graudu tirgus cenas, jo pēdējā laikā tirgus operatori lielāku vērību pievērš politiskiem lēmumiem, un mazāk vērību pievērš reālajām graudu plūsmām.

Iepriekšējā piektdienā vēl vairāk samazinājās kviešu tirgus pieprasījums pēc Eiropas un Krievijas izcelsmes kviešiem tūlītējām piegādēm, izdarot vēl lielāku spiedienu uz cenām un graudu loģistikas punktiem – ostu graudu uzglabāšanas noliktavām un iekšzemes elevatoriem. Tomēr pieprasījums palielinājās nākotnes līgumiem, kas sāka atbalstīt cenu prēmijas Rumānijas, Bulgārijas un Francijas ostās. Francijas tirgus dalībnieki novēro salīdzinoši vāju interesi pēc savas izcelsmes kviešiem, tomēr klusībā cer uz Ķīnas tirgus pircējiem, kuri pēdējos trīs gados ir kļuvuši par Francijai interesantu eksporta tirgus kanālu. Francijas tirgus cenas 11% proteīna kviešiem piektdien palielinājās līdz 251,28 USD/t, kamēr Krievijas tirgus dalībnieki 12,5% proteīna kviešus Novorosijskā piedāvāja par 240 USD/t. Krievijas tirgus operatori turpina piedāvāt daļu no kviešu produkcijas tranzītā caur Baltijas valstīm. Starptautiskie ziņu kanāli informē, ka 13,5% proteīna kvieši uz FOB nosacījumiem Rīgā tiek piedāvāti par 261 USD/t.

Vēršam uzmanību, ka aizvadītajā nedēļa Parīzes biržā reģistrēto darījumu skats nebija sezonai atbilstošs, kas norāda uz zemu tirgus aktivitāti. Šī gada eksporta sezona nespēj uzņemt sezonai atbilstošus tirdzniecības tempus, jo importa tirgi spēj kompensēt savu patēriņu ar produkciju, ko iegādājās iepriekšējās eksporta sezonas nobeigumā. No tā var secināt, ka eksporta sezonai ir notikusi nobīde, jo krājumi nav bezgalīgi un pieprasījums tuvākajā laikā aktivizēsies. Parīzes biržas cenas aizvadītajā nedēļā Ukrainas kviešu eksporta jautājuma neskaidrību dēļ līdz nedēļas beigām bija ieņēmušas cenu pieaugošas tendences un nedēļas griezumā palielinājās no 234.75 EUR/t līdz 243.50 EUR/t jeb par 3,6%. Tomēr neskaidrie solījumi no Eiropas komisijas un Ukrainas eksporta uzstādījumi liek Parīzes biržas operatoriem reaģēt un šī nedēļa ir iesākusies ar cenu kritumu.

Eksporta sezonas nobīdes pilnā apmērā apstiprina Eiropas eksporta dati, kurus salīdzinot ar citiem gadiem ir novērojami strauji eksporta tempu kritumi. Pēdējās divās eksporta sezonās Eiropa līdz 10.septembrim bija paspējusi nosūtīt eksportā ~8M t kviešu, bet šajā sezona līdz 10.septembrim Eiropa ir eksportējusi tikai 5,84M t. Baltijas valstis 2023.gada eksporta sezonā, salīdzinot ar iepriekšējām 4 četrām sezonām, atpaliek par ~60%. Līdz 10.spetembrim Baltijas valstis kopā ir atkrāvušas 411 062 t kviešu, bet 2022., 2021., 2020. un 2019.gadā šis apjoms ir bijis aptuveni 1M t.  Identisks eksporta tempa samazinājums ir Francijā, kura līdz 10.septembrim ir atkrāvusi par 60% mazāk kā iepriekšējā sezonā (1,2M t pret 3,1M t). Eiropā vienīgi Bulgārijai, Rumānijai un Polijai ir izdevies pielīdzināties iepriekšējo eksporta sezonu statistikai.

Latvijas tirgus aktualitātes

Latvijā graudu kustība ostās arī norāda uz eksporta sezonas pamatīgu nobīdi. Vēsturiski kviešu un rapšu eksporta kustības sākums bija novērojams augusta sākumā, bet šajā gadā pirmās nopietnās atkraušanas ir sākušās augusta beigās/septembra pirmajās dienās, kas norāda uz sezonas nobīdi par vienu mēnesi. No 26.augusta līdz 14.septembrim no Rīgas ostas ir atkrauti papildus 70 000 t rapši. Tas nozīmē ka no Rīgas kopā šajā sezonā ir atkrauti 94 000 t rapši. Savukārt kviešu kustība ir iesākusies augusta pēdējās dienās un līdz 14.septembrim no Rīgas ostām kuģos ir iekrautas 136 000 t kviešu. Ostas operatori norāda, ka kustība ir sakusies un apstiprina sezonas neierasto nobīdi. Rīgas ostās kviešu piegādēm no 1.sepembra līdz 18.septembrim ir palielinājies lopbarības kviešu īpatsvars gandrīz divas reizes – augusta otrajā pusē piegādāto lopbarības graudu īpatsvars sastādīja ~9% no visām piegādēm, tad septembrī īpatsvars ir pieaudzis līdz 16,5%. Pārsteidzošā kārtā starp piegādēm aizvien dominē 12,5% proteīna kvieši, kas sastāda 36,81% no visam piegādēm – tomēr šajā kvalitātes grupā ir novērojams īpatsvara kritums par 4% katrās divās nedēļās. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē dominēs lopbarības graudu īpatsvar pieaugums.

Latvijas laukos lauksaimnieki steidz iesēt ziemas kviešus, kuru sējā arī ir novērojamas laika nobīdes, salīdzinot ar citiem gadiem. Aizvadītā nedēļā ir uzskatāma par pirmo nedēļu, kuras laikā klimatiskie apstākļi visā Latvijā ir ievērojami uzlabojušies un lauku darbus netraucē nokrišņi. Aptaujājot lauksaimniekus, ir jūtams pesimisms par tirgus situāciju, kas liek pārslēgties uz lielāku taupības režīmu. Kāds cenšas ietaupīt uz augu aizsardzības līdzekļiem, savukārt kāds cits netērē līdzekļus jaunas kviešu sēklas iegādei. Tomēr laika apstākļu izmaiņas ir veicinājušas progresēt ne tikai augiem, bet arī nezālēm – tāpēc aicinām lauksaimniekus pievērst uzmanību sējumiem un nezāles censties ierobežot rudenī.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas lauksaimniecības politikā ir notikušas izmaiņas – Zemkopības ministrijā ir notikusi ministru maiņa un Didža Šmita vietā ministriju turpmāk vadīs Armands Krauze. Neraugoties uz ministru maiņu, iepriekšējā nedēļā vēl vecais ministru kabineta sastāvs budžeta pārdales rezultātā apstiprināja Zemkopības ministrijas papildus  5 miljonu finansējumu, ko novirzīt risku pārvaldībai un kredītprocentu daļējai dzēšanai. 2023.gada risku pārvaldības programmas kārtā LAD saņēma vairāk sējumu un mājlopu apdrošināšanas pieteikumus, kuriem lauksaimnieki prasīja valsts līdzfinansējumu. Ņemot vēra, ka risku pārvaldības programmas kārtā līdzekļi visiem atbalsta pretendentiem nepietika, tad ar Zemkopības ministrijas finansējuma palielinājumu šī problēma šajā sezonā tiks atrisināta.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 4.septembrī

Kvalitates problēmas un pirmās sekas

Eiropas un Melnās jūras kviešu tirgos nostiprinās fakts par augstas kvalitātes pārtikas kviešu trūkumu un samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Kviešu tirgus saņem papildus atbalstu par augstas kvalitātes kviešiem, uz kā pamata strauji palielinās prēmiju starpība starp lopbarības un augstas pārtikas kvalitātes kviešiem.

Aizvadītās nedēļas beigās samazinājās pārtikas kviešu piegādes plūsmas uz Rumānijas un Bulgārijas ostām, bet pieprasījums pēc pārtikas kvalitātes kviešiem nesamazinājās, kas veicināja loģisku tirgus reakciju un prēmiju distances palielināšanos starp lopbarības un pārtikas kvalitātes kviešiem. Turklāt prēmiju distance palielinājās ne tikai starp lopbarības un 12,5% proteīna kviešiem,  bet arī starp lopbarības un 11,5% proteīna kviešiem. Šis ir pirmais signāls par importa tirgu gatavību piekāpties uz pārtikas kviešu proteīna uzstādījumiem un samazināt to no 12,5% līdz 11,5%. Šī sezona Eiropas un Melnās jūras tirgus reģionos neuzrāda nozīmīgus augstas pārtikas kvalitātes kviešu apjomus un kvalitātes rādītāji ir raibi kā “dzeņa vēders” – tas nozīmē, ka korekcijas attiecībā uz kvalitātes standartiem varētu notikt arī turpmāk 2023./2024.gada eksporta sezonas laikā.

Attiecībā uz prēmiju maiņu ir novērojama līdzīga situācija arī Baltijas jūras tirgū, kur pircēji par lopbarības kvalitātes kviešiem prēmijas ir strauji samazinājuši līdz (-32,50) EUR/t uz FOB nosacījumiem, bet par 14% kviešiem pircēji ir gatavi piemaksāt (+34,00) EUR/t uz FOB nosacījumiem, savukārt par 12,5% proteīna kviešiem pircēji ir gatavi runāt par Parīzes biržas līgumu cenu jeb (+/-0) EUR/t uz FOB nosacījumiem. (Cenas starpība starp FOB cenu un cenu ar piegādi līdz ostai atšķiras par 6 līdz 7 EUR/t.)

Atgriežoties pie Eiropas un Melnās jūras tirgus, 31.augustā Ukraina oficiāli paziņoja par ziemas kviešu ražas ievākšanas pabeigšanu. Ukrainai šajā sezonā ir izdevies ievākt 22,1M t kviešu, kas ir par 1% vairāk kā prognozēja Ukrainas lauksaimniecības ministrija. Ziņojumā ministrija norāda, ka ražas palielinājums ir saistīts ar zemākiem proteīna rādītajiem. AgroPlatformai aizvadītajā nedēļā bija iespēja nointervēt Ukrainas eksporta tirgus dalībnieku, kurš apstiprināja, ka augstas kvalitātes pārtikas kvieši no Ukrainas šajā gadā būs nedaudz vai iespējams pat nemaz, jo lauksaimnieki minerālmēslus savos sējumos nav izmantojuši gandrīz nevienā Ukrainas reģionā. Ukrainas vidējie kviešu kvalitātes rādītāji atbilst pārtikas kviešu kvalitātei, izņemot proteīna rādītāji – līdz ar to Ukrainā šajā sezonā būs ļoti daudz lopbarības kvalitātes kvieši. Ukrainas graudu eksporta plūsma šobrīd esot ļoti lēna un preču piegādes uz Baltijas valstīm kavē Polijas robežpunkti, kuros vienas dienas laikā tiek apkalpotas desmit reizes mazāk mašīnu, salīdzinot ar situāciju pirms diviem mēnešiem. Ukrainas graudu eksportētājs neslēpa, ka vietējā tirgū kvieši tiek iepirkti vidēji par 110 līdz 120 EUR/t un transports līdz Latvija sastāda 80 līdz 90 EUR/t.

Atgriežoties par pārtikas kviešu tirgus un importa tirgiem, kuriem pārtikas kvalitāte ir vitāli svarīga, tad tirgus dalībnieki meklē citus iepirkuma kanālus un šobrīd viens no tādiem kanāliem veidojas Kanādā, kur tiek piedāvāti 13,5% proteīna kvieši ar gala mērķi Āzijas tirgus. Šobrīd ASV, Melnās jūras un arī Austrālijas tirgus dalībnieki šādu kviešu kvalitāti nespēj nodrošināt.

Tirgū sāk “iekustēties” pieprasījums un lielākie importa tirgi sāk izsludināt iepirkumus. Aizvadītājā nedēļā iepirkumu izsludināja Ēģipte, kurā piedalījās 15 dažādi starptautiski tirgus dalībnieki. Iepirkumā virsroku ņēma operatori no Krievijas, kuriem izdevās tikt pie 2/3 no noslēgtajiem līgumiem. Tomēr konkurss tika apturēts un tas izpildījās tikai daļēji, jo no plānotajām 2,7M t tika iegādātas tikai 1,1M t kviešu. Svarīgi piebilst, ka iepriekšējā gadā Ēģipte augusta pēdējā nedēļā iegādājās 2,7M t kviešu jeb par 63% vairāk kā aizvadītajās nedēļas konkursā. Ēģiptes iepirkumā pirmo reizi kopš 2022.gada jūlija piedalījās arī Francijas operatori, tomēr interese no Francijas piegādātājiem bija neliela, kas norāda, ka tirgus dalībnieki (lauksaimnieki un kooperatīvi) nav gatavi piekāpties Krievijas uzstādītajam cenu līmenim.

Šobrīd rodas tikai viens jautājums – ja reiz konkursos virsroku gūst Krievijas tirgus operatori un piegādes tiek plānotas pa Melno jūru, tad kā Krievijas tirgus dalībnieki garantēs transporta kuģu drošību Melnajā jūrā, un kā uz to reaģēs Ukrainas aizsardzības spēki?! Iepriekš jau rakstījām, ka Ukraina un Krievija apmainījās ar līdzvērtīgām “laipnības frāzēm” – abas no pusēm paziņoja, ka jebkurš kuģis, kas pārvietosies Melnajā jūrā tiks uzskatīts par militāru objektu, un katra no pusēm uz to reaģēs pēc piederības.

No iepriekš minētā jāsecina, ka eksporta sezona ir un būs sarežģīta visiem tirgus iesaistītajiem dalībniekiem visos tirgus reģionos. Kāds iespējams būs gatavs palielināt prēmijas, lai tiktu pie pārtikas kviešiem, bet piedāvājums nespēs apmierināt kvalitātes prasības. Kāds būs gatavs piekāpties kvalitātes standartiem, bet piedāvājums nebūs gatavs piekāpties cenu līmenim, ko par to piedāvās pircēji. Tirgus iesaistītās puses – piedāvājums un pieprasījums viens otru pārbaudīs uz pacietību, bet vai ar to pietiks, lai tirgus cenas mainītos!?

Pēdējā laika notikumi norāda uz tirgus dalībnieku nogurumu un/vai vienaldzību, un tirgus dalībnieki nereaģē uz notikumiem, kuri dažus mēnešu atpakaļ izraisīja paniku un cenu svārstības tirgū. Iepriekšējā nedēļas nogalē okupanti veica vairākus uzbrukuma viļņus pa Ukrainas ostām un stratēģiskām lauksaimniecības noliktavām vai objektiem. Dažus mēnešus atpakaļ mēs novērotu krasas cenu kāpumus Parīzes un Čikāgas birža, bet šajā nedēļā un aizvadītajā nedēļā uz līdzīgiem uzbrukumiem tirgus reakcija bija negatīva vai labākajā gadījuma pielīdzināma nullei.

Tirgus cenu likumsakarības

Parīzes biržas cenas kviešu decembra līgumiem iepriekšējā nedēļā pārvarēja 240 EUR/t robežu un samazinājās no 241.50 EUR/t līdz 235.00 EUR/t, neskatoties uz visiem tirgus atbalstošajiem notikumiem. Salīdzinot iepriekšēja gada cenu grafikus ir ieraugāmas salīdzinoši līdzīgas tendences. Iepriekšējā gadā līdz septembra sākumam bija novērojam tirgus cenu stagnācija un lejupslīde, kas sakrīt ar šā gada cenu tendencēm. Jācer, ka tirgus aktivitāte palielināsies un pieprasījums sapratīs, ka piedāvājumam ir nepieciešamas augstāks cenu līmenis, lai piegādes būtu iespējams nodrošināt arī nākotnē un cenu grafiks līdzīgi kā pērn sāks kāpt uz augšu.

Līdzīga situācija veidojas ar rapšu cenām, kuru tendencēs ir ieraugāmas likumsakarības ar iepriekšējo gadu, kad 2022.gada novembra līgumu cena līdz 20.septembrim sasniedza sezonas zemāko punktu un tad mēreni sāka palielināties. Šobrīd situācija ir līdzīga – cenas ir nemainīgas jeb stabili neapmierinošas pārdevējiem. Līdzīgi kā kviešu gadījumā - jācer, ka 2022.gada tendences atkārtosies un rapšu ražotajiem būs iespēja ieraudzīt līdzīgas likumsakarības. Aizvadītajā nedēļā rapšu nebūtiski palielinājās no 472,75 EUR/t līdz 473,50 EUR/t jeb par 0,16%.

Latvijā lauksaimnieki cīnās ar ilglaicīgo lietavu sekām, kurām šajā nedēļā sinoptiķi sola pārtraukumu uz brīdi. Iepriekšējā graudu tirgus pārskatā aplūkojām vidējo nokrišņu daudzumu līdz jūlija beigām un solījām, ka augusta mēnesis nesīs korekcijas un iespējams kāds no rekordiem tiks gāzts. Augusta mēnesī Latvijā vidējais nokrišņu daudzums atbilst 144,7 mm. Tas nozīmē, ka šogad līdz augusta beigām Latvijā vidēji ir reģistrēti 453,3 mm nokrišņu. Šī gada augusta mēnesis ir kļuvis par slapjāko augustu pēdējo 13.gadu laikā un 4.mitrakais novērojamu vēsturē.  Lauki visā Latvijā ir pielijuši un ziemas kviešu sējai tie vēl nav piemēroti, un tas ir papildus stress Latvijas lauksaimniekiem.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 29.augustā

Izaicinājumi turpinās

Laika apstākļi Latvijā saglabājas nemainīgi izaicinoši. Laika prognoze stūrē no vienas “grāvja malas” uz otru. Šajā gadā ir divas galējības - ekstrēms ilglaicīgs karstums vai ilglaicīgas spēcīgas lietavas. Tomēr nokrišņu daudzums līdz jūlija beigām, salīdzinot ar nokrišņu daudzumu aizvadītajā gadā, nav novērojamas sevišķi lielas nobīdes attiecībā uz nokrišņu pārmērīgu daudzumu. 2022.gadā līdz jūlija beigām tika reģistrēti 405 mm nokrišņu, un 2023.gadā līdz jūlija beigām vidēji ir reģistrēti 315,7 mm nokrišņi, kas sakrīt ar vidējo nokrišņu daudzumu 2021.gadā, kad tika reģistrēti 308,6 mm. Paredzams, ka šā gada augusta nokrišņu daudzums veiks korekcijas šīs sezonas nokrišņu daudzumā, tomēr sevišķi lielas anomālijas nebūs novērojamas. Vienīga un galvenā atšķirība šajā sezonā ir nokrišņu sadalījums pa periodiem, un te gan mēs varam novērot anomālijas, kas apgrūtina lauksaimniecības darbus no sezonas sākuma pavasarī līdz ražas novākšanai augustā. Nepārtrauktie nokrišņi nav ļāvuši savlaicīgi ievākt graudu un rapšu ražu, kā rezultātā ir ievērojami pasliktinājusies vidējā ražas kvalitāte, palielinājušas pirmapstrādes izmaksas un nav bijis iespējams veikt ziemas rapšu sēju plānoto sējplatību apmēros. Balstoties uz šo statistiku Latvijā tiek paredzēta ziemas rapšu kopējās sējplatības samazināšana.

Latvijas graudu pirmapstrādes kompleksi un noliktavas gandrīz visos reģionos ir pārpildītas – līdzīga situācija veidojas arī ostas noliktavās. Pēc vispārējās informācijas no Rīgas ostām jāsecina, ka graudu un rapšu noliktavas ir piepildītas par ~80% ar 2023.gada produkciju. Uz ostu piegādātajiem rapšiem vidējie kvalitātes ir salīdzinoši labi – vidējais eļļas satura rādītājs svārstās starp 44% un 44,5%. Savukārt uz ostu piegādāto kviešu vidējie rādītāji atbilst stabilai pārtikas II grupai, kur tilpummasa ir 78 kg/hl, proteīns 12,6%, krišanas skaitlis 280s un Lipeklis 26%. Piegādāto kviešu kvalitātes proporcija šobrīd norāda, ka 3,8% atbilst Ekstra kvalitātei, 18,5% atbilst I grupas kvalitātei, 61% atbilst II grupas kvalitātei, 12,3% atbilst III grupas kvalitātei un 5,3% atbilst lopbarības kvalitātei. Vēršam uzmanību, ka ostas kvalitātes dati nesakrīt ar Latvijas vidējajiem kvalitātes rādītajiem, jo uz ostu tiek piegādāti kvieši pēc pircēju pieprasījuma un lopbarības kvalitātes graudi līdz šodienai tiek piegādāti salīdzinoši nelielos apjomos. Graudu un rapšu eksporta kustība ir salīdzinoši mazaktīva – līdz šim vairāk ir atkrauti rapši mazākās kuģu partijās un pirmās lielās rapšu kuģu nominācijas plāno iepeldēt Rīgas ostā tikai septembra pirmajā nedēļā. Līdz šodienai kopā no Rīgas ostas ir atkrautas aptuveni 24 000 t rapšu. Citu Latvijas izcelsmes kultūru atkraušana no Rīgas ostas reģistros nav.

Latvijas lauksaimnieki Kurzemes, Zemgales un centrālajos Vidzemes reģionos strauji tuvojas ražas ievākšanas finišam, bet Latgales lauksaimnieki, līdzīgi kā citus gadus - ģeogrāfisko un klimatisko atšķirību dēļ, ir palikuši iedzinēju lomā. Ziemas rapšu sēja visā valsts teritorija ir pabeigta un tuvākajā laikā ar pilnu jaudu tiks uzsākta ziemas kviešu sējā. Ziemas rapši, kur sējas termiņi ir bijuši agrāki, ir labi attīstījušies un tuvākajā laikā šajos sējumos būs nepieciešama augu regulācija, lai tie saglabātu optimālu augumu pirms ziemas perioda. Šajā gadā veidojas labvēlīgi apstākli sārņaugu un citu nezāļu attīstībai, tāpēc aicinām saimniekus nosargāt savus ziemas rapšu sējumus un ierobežot nezāles savlaicīgi.

Kviešu un rapšu tirgus

Krievijas tirgus operatori turpina izdarīt papildus spiedienu uz kviešu tirgus cenām, samazinot Krievijas izcelsmes pārtikas kviešu cenas dienvidaustrumu Āzijas importa tirgos. Aizvadītajā piektdienā 11.5% un 12.5% proteīna kviešiem Krievijas tirgus dalībnieki samazināja cenas par papildus 20 USD/t un 4 USD/t, neskatoties, ka otrdien un trešdien cenas jau tika samazinātas par 10 USD/t. Krievijas tirgus diezgan atklāti norāda uz savu steigu iekustināt tirgu un valūtas ienākošo naudas plūsmu. Krievijas tirdzniecība 12,5% proteīna kviešiem piektdien noslēdzās ar 252,00 USD/t uz FOB nosacījumiem. Šādas tirgus dalībnieku darbības atstāj negatīvas sekas uz Austrālijas, Eiropas tirgus un Parīzes biržas cenām.

Turpinot par Austrāliju – aizvadītās nedēļas izskaņā un šīs nedēļas sākuma informācija par Austrālijas tirgus rādītājiem tika precizēta. Neraugoties, ka Austrālijas rietumu daļā ražas un kvalitātes rādītāji ir pasliktinājušies, tomēr Austrālijas dienvidu daļā, kas sevi vēsturiski ir pierādījusi kā augstas kviešu kvalitātes reģions, vidējie ražas rādītāji ir pārsnieguši pēdējo gadu vidējos rādītājus. Svarīgi piebilst, ka arī šajā reģionā ražas rādītāji nepārspēs iepriekšējā gada ražas līmeni.

Kviešu ražas ievākšana Francijā un Ukrainā ir beigusies. Ukraiņi steidzas realizēt 11,5% proteīna kviešus, izmantojas Donavas ostas, kas arī izdara papildus spiedienu uz Parīzes biržas cenām. Importa tirgi apzinās Ukrainas steigas iemeslu un izdara papildus spiedienu uz iepirkuma cenām. Līdzīgas darbības bija novērojamas Ukrainas lopbarības tirgus sektorā, kur pircēji iepirkuma cenas samazināja zem Ukrainas tirgus pašizmaksas cenām, kas izraisīja lauksaimnieku atteikšanos no darījumu veikšanas. Līdz Latvijai arī nonāca Ukrainas izcelsmes kviešu piedāvājumi par 110 EUR/t un 80 EUR/t, tomēr vēršam uzmanību, ka darījumu skaits bija neliels vai nebūtisks un vairums Ukrainas tirgus dalībnieki nav gatavi tirdzniecībai par šādu cenu līmeni. Eksports no Ukrainas ar autotransportu ir sarežģīts un garš process, kur reālas piegādes pēc darījuma noslēgšanas sākas aptuveni pēc mēneša. Uz Ukrainas un Polijas robežas ir elektroniskās rindas un Ukrainas pārvadātajiem ir jāgaida sava rinda vairāk kā 14 dienas.

Savukārt Francijas kviešu ražas rādītāji pēc ražas ievākšanas norāda, ka Francijā vidēji 76% no sējumiem ir vērtējami kā labi vai ļoti labi (sējumu ir uzrādījuši labas ražas un vidējo vēlamo Francijas kviešu kvalitāti), bet Francijas ziemeļu reģiona lauksaimnieki var lepoties ar krietni labāku rādītāju (94%), salīdzinot ar valsts vidējo.

ASV lauksaimniecības departaments augusta lauksaimniecības ziņojumā ziņo par globālās ražas samazinājumu, tomēr akcentē, ka tā aizvien ir pietiekami liela un nav saredzamas kviešu deficīta pazīmes. Departaments prognozē, ka eksporta sezonas sākumā samazināsies eksporta tempi un apjomi, jo importa tirgi iepriekšējos periodos ir iegādājušies lielus kviešu apjomus un izveidojuši netipiskas krājumu rezerves. ASV paredz Krievijas kviešu tirgus plūsmas izmaiņas, jo samazināsies pieprasījumus no Indonēzijas un Turcijas. Šī prognoze šobrīd sakrīt ar Krievijas tirgus darbībām – cenas tiek samazināts un tiek meklēti papildus noieta kanāli.

Parīzes biržas kviešu tirgus cenas aizvadītajā nedēļā par spīti visiem cenu spiedieniem lēnām palielinājās no 242.25 EUR/t līdz 243.25 EUR/t. Cena aizvien ir nemainīga, un cenu nemainīgums pie visiem pēdējo nedēļu tirgus notikumiem rada vēl lielāku pārliecību, ka šis ir zemākais šīs sezonas tirdzniecības punkts.

Savukārt Parīzes biržas rapšu tirgus cenas aizvadītajā nedēļā samazinājās no 476,25 EUR/t līdz 473,25 EUR/t. Rapšu tirgus šajā sezonā ir netipiski neaktīvs, kas atspoguļojas arī rapšu tirgus mazajās svārstībās. Pieprasīto un piedāvāto līgumu skaits Parīzes biržā no dienas uz dienu ir neliels un neatbilsts sezonas ierastajai aktivitātei, kāda tā ir bijusi citus iepriekšējos gadus. Jāsecina, ka arī rapšu cenas atrodas zemākajā punktā un to iedzīvināšanu var aktivizēt tikai tirgus pieprasījuma vai piedāvājuma pieaugums.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 23.augustā

Mainās kviešu tirgus prēmijas

Kviešu tirgus šajā sezonā saskarās ar kvalitātes problēmām globālos apmēros. Neviens no tirgus reģioniem nespēj lielīties ar izciliem kvalitātes rādītajiem, tomēr ražas rādītāji ir salīdzinoši augsti. Tas nozīmē, ka tirgus tiek pārpludināts ar zemas kvalitātes pārtikas kviešiem un lopbarības kvalitātes kviešiem. Tirgus paredz strauju pieprasījuma pieaugumu pēc augstas kvalitātes pārtikas kviešiem, kas vienlaicīgi liecina par prēmiju pieaugumu 13%+ proteīna kviešiem.

Augstākas kvalitātes pārtikas kviešu cenas saņem spēcīgu atbalstu no globālās kvalitātes statistikas, tomēr atbalstu mazina Krievijas tirgus politika, kas pieprasa vietējiem Krievijas operatoriem samazināt eksporta cenas 12,5% proteīna kviešiem. Krievijai tas ir vitāli nepieciešams, lai veicinātu lauksaimniecības produktu plūsmu un iedzīvinātu valūtas ieplūšanu tirgū. Tāpēc šajā nedēļā Krievijas eksporta operatori ir samazinājuši eksporta cenas vidēji par 10 USD/t, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, neskatoties, ka pieprasījums palielinās pēc Krievijas izcelsmes graudiem.

Šāds Krievijas tirgus politiskais gājiens atstāj paliekošas sekas uz citu tirgu konkurētspēju un Parīzes biržas cenām – tāpēc Rumānijas un Bulgārijas tirgus operatori ir spiesti pielīdzināt tirgus cenas, lai veicinātu preču plūsmu no savām graudu noliktavām, kas izjūt sevišķi lielu spiedienu uz uzglabāšanas jaudām. Diemžēl neviens tirgus nav tehniski un finansiāli gatavs uzņemt ilgtermiņa uzglabāšanā visus saražotos graudu apjomus 100% apmērā un realizāciju atlikt uz vēlāku periodu. Būtiski piebilst, ka Rumānijas un Bulgārijas tirgū 11% un 12,5% proteīna kviešu prēmiju starpība samazinājās, un tas norāda uz tirgus korekcijām attiecība uz kvalitātes standartiem un importa tirgu kvalitātes pielaidēm.

Lopbarības un/vai zemas pārtikas kvalitātes graudi šajā sezonā būs daudz no Eiropas, Austrālijas un Melnās jūras tirgus reģioniem. Lopbarības graudu īpatsvaru palielinās arī papildus plūsmas no Brazīlijas un ASV, neraugoties uz iepriekšējām optimistiskajām prognozēm par salīdzinoši labiem kvalitātes rādītājiem. Arī šiem reģioniem nav izdevies tikt pie izciliem kvalitātes rādītājiem kviešu un kukurūzas sējumos.

Cenu atbalstošas ziņas ienāk no Austrālijas, kur vietējā tirgū palielinās kviešu cenas, jo vietējie ražotāji ir samazinājuši piedāvājumu - Austrālijas lauksaimnieki ir izvēlējušies pieturēt saražoto preci, jo Austrālijas vidējie ražas rādītāji norāda uz strauju krājumu samazinājumu un deficītu vietējā tirgū. Šobrīd Austrālijas tirgus eksporta operatori vēlētos slēgt kviešu darījumus ar Dienvidaustrumu Āzijas importa tirgiem par 290,50 USD/t. Lai cik tas dīvaini arī nešķistu Austrālijas tirgus cenu galvenais konkurents šobrīd ir Baltijas valstis un Melnās jūras tirgus operatori, uz kuru piedāvātajām cenām balstās Āzijas importa tirgus dalībnieki un salīdzina tās ar Austrālijas piedāvātajām cenām. Āzijas tirgus aizvien izrāda lielu interesi par Austrālijas precēm, tomēr cenas starpība 10 USD/t ir būtiska atšķirība, lai pārskatītu sadarbības iespējas. Austrālijas tirgus politika nepieļauj sevišķi lielas atkāpes no cenas, jo uzskata, ka šajā eksporta sezonā ir jāaizsargā vietējā tirgus dalībnieki.

Ukrainas tirgus dati liecina par krietni labākiem kviešu ražas rādītājiem, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm. Ukrainai līdz 17.augusma ir izdevies ievākt 94% no kopējām ziemas kviešu platībām un uzrādīt vidējo kviešu ražas rādītāju 4,75 t/ha, kas ir par 13,26% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad Ukrainas lauksaimnieki vidēji ievāca 4,12 t/ha. Šajā sezonā ziemas kviešu apsētās kopējā platība bija samazināta par 7% jeb no 4,711M ha uz 4,383M ha, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr kopējā ievāktā raža ir 6,7% vairāk kā iepriekšējā gadā jeb 20,8M t. Kvalitātes rādītāji ir atšķirīgi pa reģioniem un tie ir līdzīgi kā Eiropā – reti reģioni var lepoties ar augstas kvalitātes kviešiem. Ukraina šajā sezonā var arī lielīties ar miežu ražas rādītājiem, kas ir palielinājušies no 3,51 t/ha uz 3,98 t/ha jeb par 11,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ar miežu ražas ievākšanu ir līdzīgi kā ar kviešu ražu – līdz 17.augustam ir izdevies ievākt 5,57M t miežu jeb 94% no kopējām sējplatībām. Savukārt rapšu ražas rādītāji Ukrainā ir bez sevišķi lielām izmaiņām un vidēja raža ir palikusi 2,88 t/ha, tomēr kopējā ievākta raža ir palielinājusies par gandrīz 300 000 t, jo kopējā apsētā platība pēc 17.augsuta datiem ir palielinājusies no 1,09M ha līdz 1,37M ha, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Iepriekšējos pārskatos jau esam minējuši, ka Ukrainas apsētās sējplatības aizvien tiek precizētas, jo ne visi lauksaimnieki ir deklarējuši savas platības.

No visa iepriekš rakstīta jāsecina, ka graudu tirgus aizvien turpina kārtoties un viennozīmīga virziena aizvien vēl nav. Ir salīdzinoši daudz cenu atbalstoši faktori, kas rada cerību, ka tirgus cenas tuvākajā laikā varētu palielināties. Un tomēr ir neparedzamie tirgus faktori, kas var ietekmēt ~50M t kviešu eksporta tirgu – runa ir par Krievijas un Ukrainas tirgus politiskajiem uzstādījumiem attiecībā uz cenu veidošanās mehānismiem, Krievijas nodokļu politiku, Melnās jūras pagaidu pārtikas koridora izveide un visu pārējo, kas saistās ar šā brīža pasaules karsto punktu. Līdz ar to kviešu tirgus cenas Parīzes birža jau vairākas nedēļas no vietas ir ieņēmušas nemainīgas galvenās pozīcijas un vidējā kviešu cena decembra tirdzniecības sesijai svārstās ap 240 EUR/t. Aizvadītajā nedēļā kviešu cena nedēļas ietvaros samazinājās no 246,00 EUR/t līdz 242,75 EUR/t, tomēr nedēļas augstākā cena sasniedza 247,25 EUR/t.

Latvijas tirgū lauksaimnieki tuvojas ziemas kviešu ražas ievākšanas beigām un vidējie kvalitātes rādītāji nav teicami. Ilglaicīgās lietavas ir ietekmējušas krišanas skaitļa rādītājus tie ir nokritušies līdz pat 180 s, kas nozīmē, ka pat augts proteīna saturoši kvieši tiks kvalificēti kā lopbarība. Baltijas tirgū ir novērojamas prēmiju izmaiņas, par kurām runājām arī iepriekšējos graudu tirgus pārskatos. Šobrīd prēmijas strauji samazinās zemākas kvalitātes pārtikas kviešiem un lopbarības kviešiem, savukārt augstas kvalitātes kviešiem prēmijas palielinās. Tuvākajā laikā ir saredzamas arī noliktavu problēmas, jo ražas ievākšanas un noliktavu piepildīšanas tempi nesakrīt graudu eksporta tempiem. Aizvadītajā nedēļā bija arī dzirdamas problēmas Latvijas iekšējās noliktavās ar graudu pieņemšanu, jo pirmapstrādes jaudas nespēja apkalpotu lauksaimnieku plūsmu. Paredzams ka noliktavu problēma tuvākajā nākotnē palielināsies.

Baltijas valstu ostās par lopbarības kviešiem pircēji piedāvā -32.50 EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem -3.50 EUR/t un par 14% proteīna kviešiem tiek piedāvāts +22.50 EUR/t uz FOB nosacījumiem. Vēršam uzmanību, ka FOB cenas no cenām osta atšķiras līdz 8 EUR/t.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 8.augustā

7.augusts… “debesis ar asfaltu svaidījās!”

Laika apstākļu ekstrēmās svārstības norāda uz klimata pārmaiņām, kas lauksaimniecības nozari un pārtikas ražošanu ar katru gadu padara vēl izaicinošāku. Latvija un Lietuvā 7.august tiks ierakstīts vēsturē, jo pērkon-negaiss ar stipru vēju un lielgraudu krusu ne tikai radīja neatgriezeniskus zaudējumus, bet ir viena no spēcīgākajām dabas katastrofām vēsturē. Cietušas ir tūkstošiem mājsaimniecību ar pilnība vai daļēji norautiem jumtiem, izsistiem stikliem, izpostītiem piemājas dārziem un bojātu kustāmo mantu. Cietuši vai pilnība iznīcināti ir vairāki tūkstoši hektāru labības un rapšu sējumi, un citi kultūraugi. Aprēķini par nodarītajiem zaudējumiem tiks veikti vēl vairākas nedēļas. Latvija lielgraudu krusas vētras fronte ir sākusies Kurzemē starp Kandavu un Talsiem un virzījusies uz Zemgales dienvidiem. Lielākie postījumi lauksaimniecībā šobrīd ir zināmi Jaunpilī, Kaķeniekos, Anneniekos, Gardenē, Dobeles apkaimē, Kroņaucē, Tērvetē, Augstkalnē un citur šajā reģionā. Neievāktajos ražas laukos augi ir nokapāti un sadzīti zemē – par ražas novākšanu vairums laukos ir jāaizmirst.

Vakar AgroPlatforma saņēma zvanus un e-pastus no cietušajiem lauksaimniekiem un lauksaimniekiem, kas nebija cietuši, lai saņemtu norādes, kā rīkoties šādās situācijās un vai sējumu apdrošināšanas produkti ir spēkā pie šādas dabas katastrofas. Vēršam uzmanību, ka sējumu apdrošināšana attiecībā uz krusas, vētras un lietusgāžu riskiem ir spēkā līdz ražas novākšanai un/vai līdz termiņam, kas norādīts polisē – parasti polises darbības termiņš ir ar rezervi un attiecībā uz ziemāju labībām tas ir spēkā līdz pat septembra beigām. Tas nozīmē, ka sējumu apdrošināšanas gadījumā krusas risks ir spēkā un atlīdzība par zaudējumiem ir procentuāli no apdrošināšanas summas par vienu hektāru – tas nozīmē, ja lauks ir 100% nopostīts, tad saimniecības aprēķināta atlīdzība par nopostīto lauku ir 100% no apdrošināšanas summas par vienu ha. Saimniecības uzdeva arī jautājumu par veldres risku – veldres risks apdrošināšanas sabiedrībās tiek skaidrots ar neiegūto ražas potenciālu veldrei iestājoties līdz ražas nogatavošanās stadijai, kas katrai sabiedrībai ir dažāds. Neraugoties uz veldres riska beigu stadijas atšķirībām, princips par veldres riska aprēķinu un principu kā uz to raugās sabiedrības ir identisks – ir vispār pieņemts aprēķins, ka laukos, kuri ir saveldrējuši līdz graudu pilngatavībai ir ražas samazinājums 15% apmērā, jo graudaugiem ir ierobežota barības vielu uzņemšana noliegto stiebru dēļ. Tas nozīmē, ka lauki, kas ir saveldrējuši pēc pilngatavības iestāšanās nav pakļauti riskam un ražas samazinājumam barības vielu trūkumu dēļ. Latvijā lauksaimniecības aizvien veldres risku jauc ar neiegūto ražu līdz graudu pilngatavībai ar ražas novākšanas apgrūtinājumiem, ko šobrīd nepiedāvā apdrošināt neviena sabiedrība Latvijā. Gadījumi, kuros laukaugi ir vai būs nolauzti, izplēsti vai sadzīti zemē apdrošināšanas kompānijām ir jākvalificē kā vētras, krusas vai stipru lietas gāžu riski.

AgroPlatforma aicina visus lauksaimniekus iepazīties ar sējumu apdrošināšanas polisēm un riskiem pret, ko ir apdrošināti kultūraugi. Risku iestāšanās gadījuma sazināties ar savu apdrošināšanas sabiedrību, aģentu vai brokeri, lai pieteiktu atlīdzību. Jautājumu gadījumā AgroPlatforma var sniegt neatkarīgu, bezatlīdzības konsultāciju par apdrošināšanas polisi vai gadījumu.

Graudaugu tirgus

Nelabvēlīgi laika apstākļi nav novērojami tikai Baltijas valstīs. Laika apstākļu radītās problēmas ir apzinātas arī citur Eiropā un Melnās jūras tirgus reģionos. Rodas aizvien lielāka pārliecība par augstas kvalitātes kviešu trūkumu tirgū, kas norāda uz prēmiju palielinājumu kviešiem ar 13% un 14%+ proteīnu.

Vakar, 7.augusta, Melnās jūras reģionā bažas par kviešu kvalitāti pastiprinājās un tāpēc palielinājās prēmiju starpības starp lopbarības kviešiem un augstas kvalitātes pārtikas kviešiem – palielinājās prēmijas pārtikas kviešiem, bet lopbarības kviešiem prēmijas samazinājās. Jau vairākas nedēļas iepriekš graudu tirgus pārskatos runājam par iespējamo problēmu, kas šodienas acīm ir kļuvusi par kārtējo realitāti un apgrūtinājumu pārtikas ķēdēs. Slikto laika apstākļu dēļ arī ievērojami aizkavējas ražas novākšanas termiņi, kas pastiprina graudu kvalitātes riskus – samazinās krišanas skaitlis, izskalojas lipeklis un proteīns un/vai palielinās dīgušo graudu īpatsvars. Šo iemeslu dēļ Francijas ražas novākšanas tempi salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir samazinājušies par 28%, kas nozīmē, ka uz 30.julija francija bija novākusi 72% no ziemas kviešu platībām, salīdzinot ar 100% iepriekšējā gadā. Kviešu vidēja kvalitāte atbilst 11% proteīna kviešiem. Tajā pašā laikā Latvijā kviešu ražas ievākšana ir tikai sākusies un pirmie laboratoriskie mērījumi norāda uz vidēji 12,5% proteīna kviešiem – salīdzinoši maz saimniecības ir sasniegušas augstus proteīna rezultātus.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 24.jūlijā

Melnās jūras tirgū spriedze palielinās

Lauksaimniecības produktu eksports no Ukrainas ar katru dienu kļūst apgrūtinātāks. Krievija ir nolēmusi  teroru izvērst ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret citām pasaules valstīm, kas atkarīgas no pārtikas importa. Aizvadītās nedēļas notikumu kopums bija neskaidrs visiem kviešu, eļļas augu un citu lauksaimniecības preču tirgus dalībniekiem. Tirgus reakcija uz sākotnējo paziņojumu par Krievijas izstāšanos no Melnās jūras pārtikas koridora līguma bija neviennozīmīga – Parīzes biržā ievērojams kviešu cenu kāpums pirmo reiz pēc Krievijas paziņojuma bija novērojams tikai divas dienas vēlāk jeb trešdienā. Kāpēc tirgus reaģēja novēloti!?

Graudu un eļļas augu tirgus kopš aizvadīta gada augusta, kad pirmo reizi tika parakstīts Melnās jūras pārtikas koridora līgums, baidījās no dienas, kad līgums tiks pārtraukts vai nepagarināts, jo tirgus dalībnieki – sevišķi importa tirgi, apzinājās, ka šāds notikums radīs virkni apgrūtinājumu pārtikas piegādes ķēdēs. Neraugoties uz to, pēc 17.jūlija, kad līgums tika pārtraukts, tirgus reakcija bija nogaidoša, jo iesaistītās puses izteica optimistiskus apgalvojumus. Ukraina mainīja savu sarunu taktiku un informēja tirgu par grandioziem plāniem Donavas upes ostās, solot ievērojami palielināt graudu pārvadājumus pa upi un sasniegt graudu eksportu līdz pat 4M t/mēnesī. Turcijas prezidents centās ieviest pārliecību, ka spēs panākt vienošanos ar Kremli par pārtikas koridora atjaunošanu. Tomēr aizvadītās nedēļas notikumi neaprobežojas ar līguma izbeigšanu, bet saasinājās un palika vairāk neparedzami un nekontrolējami tieši pēc trešdienas jeb 19.jūlijā.

Kopš līguma izbeigšanas Krievija veic raķešu raidījumus pa Ukrainas galvenajām ostām gandrīz katru dienu, iznīcinot ostām svarīgo infrastruktūru, lai nodrošinātu kuģu pieņemšanu un uzkraušanu ar lauksaimniecības precēm. Ukraina kopš aizvadītās nedēļas trešdienas prognozē, ka būs nepieciešams apmēram viens gads, lai Odesas ostas infrastruktūra tiktu atjaunota un tā spētu atsākt graudu iekraušanu ar pilnu jaudu. Paralēli Krievijas atentātiem pret Ukrainas ostām, trešdienā Krievija paziņoja, ka ikviens kuģis, kas tuvosies Ukrainas ostām tiks uzskatīts par Krievijas ienaidnieku kuģi vai kuģi, kas pārvadā militāro aprīkojumu un pret to tiks veiktas militāras darbības. Ukraina šim paziņojumam nepalika atbildi parādā un atbildēja ar līdzīgu paziņojumu, ka jebkurš kuģis, kas tuvosies Krievijas ostām pa Melno jūru tiks uzskatīts par Ukrainas ienaidnieku kuģi un arī pret to tiks vērstas militāras darbības, par piemēru minot Krievijas jūras flotes kreiseri “Maskva”. Viss notikumu kopums sākotnēji tirgū izraisīja paniku un trešdienā strauji palielinājās kviešu un rapšu cenas Parīzes biržā.

Ceturtdien un piektdien bija novērojama salīdzinoši liela aktivitāte Parīze biržā no abām tirdzniecības pusēm, tomēr cenas sāka ieņemt stagnācijas pozīciju, jo piedāvājuma aktivitāte bija lielāka par pieprasījumu. Tirgū neieplūda jauna informācija un uz divām dienām likās, ka tirgus gaida izlīgumu un situācijas atrisinājumu. Nedēļas nogalē līdz pirmdienas rītam nebija novērojami sevišķi lielas izmaiņas, tomēr pirmdiena atnāca ar jaunām šokējošām ziņām. Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukuma laikā tika iznīcinātas trīs Ukrainas graudu noliktavas Donavas upē. Tas nozīmē, ka Krievija paplašina aviācijas uzbrukumu mērķa zonu un apdraud graudu eksportu no Donavas upes ostām, kas ir vitāli svarīgas Ukrainai kā alternatīva lauksaimniecības preču eksportam.

Pēc notikumu pavērsiena veidojas pārliecība, ka Krievija ir nolēmusi izolēt Ukrainu no dalības lauksaimniecības preču eksportā ar kuģu transportu, atstājot tikai dažus salīdzinoši drošākus eksporta veidus, lai preces tiktu izvestas no Ukrainas. Aizvadītajā nedēļā jau bija novērojams kuģu transportēšanas tarifu kāpums, ko veicināja straujais pieprasījuma pieaugums, tomēr pēc šāda notikumu pavērsiena tarifi tiks papildus palielināti arī augsto risku dēļ. No tā varam secināt, ka Ukrainas lauksaimniecības preču gala cenas palielināsies loģistikas izmaksu kāpuma rezultātā.

Šo pirmdien kviešu un rapšu cenas Parīzes biržā burtiski eksplodēja, un diena iesākās ar strauju cenu kāpumu. Situācija pārtikas piegādes ķēdēs paliek nopietni apdraudēta un veidojas smags jaunās eksporta sezonas sākums. Melnās jūras tirgus operatoriem un vēsturiskajiem tirdzniecības partneriem ir rūpīgu jāizvērtē riski, kas saistīti ar savlaicīgu preču piegādi vai kravu apdrošināšanu. Eksports pa Melno jūru un daļēji pa Donavas upi līdz situācijas daļējam vai pilnīgam atrisinājumam ir palicis ļoti nedrošs un neparedzams. Paredzams, ka importa tirgi, kas vēsturiski sadarbojās ar Melnās jūras tirgus dalībniekiem mainīs sadarbības partnerus vai prasīs papildus garantijas piegādēm.

Ukrainas lauksaimnieki līdz aizvadītās nedēļas beigām bija ievākuši 3,42M t jauno kviešu ražu, uzrādot krietni labākus ražas rādītājus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, t.i., 4,12 t/ha pret 3,15 t/ha. Iepriekšējos graudu tirgus pārskatos jau minējām, ka Ukraina pēdējās graudaugu attīstības stadijās ievērojami uzlaboja savu ražas prognozes rādītājus, palielinot potenciālo ražu no 15M t līdz 18,9M t., jo laika apstākļi bija labvēlīgi augu attīstībai. Ziņas par vidējiem kvalitātes rādītājiem netiek atspoguļotas, kas norāda uz mainīgiem kvalitātes rādītājiem.

Arī Francijā kviešu ražas ievākšana strauji turpinās, un aizvadītajā nedēļā ir ievāktas gandrīz divas trešdaļas no Francijas ziemas kviešu platībām. Ražas ievākšanas darbi pašlaik notiek arī valsts tālākajā ziemeļu daļā un lielākajā kviešu ražošanas reģionā Hauts-de-France, kur līdz šim datumam bija ievākti 18% ražas. Pirmie secinājumu no Francijas lauksaimniekiem ražas ievākšanas sezonas vidū liecina, ka Francija piedzīvos vēl vienu gadu ar nevienmērīgiem ražas un kvalitātes rādītajiem. Francijas ziemeļos daži kooperatīvi prognozē vēl vienu gadu, kad proteīna saturs būs zemāks par vidējo Francijas rādītāju. Tas nozīmē, ka pārtikas kvalitātes kviešu tēma pastiprinās un iepriekš izteiktās prognozes un bažas par graudu kvalitāti pietuvojas realitātei.

Kviešu tirgū aizvien pastiprinās cenu atbalstošie faktori, kas galvenokārt saistīti ar kviešu piegādes ķēdēm no Melnās jūras tirgus reģiona, kas pēdējos gados (arī pirms kara) ir izveidojies par kviešu tirgus galveno “nervu centru”. Draudi un riski šajā reģionā palielinās, turklāt izdarītais posts kviešu piegāžu infrastruktūrā nav atjaunojams dažu stundu, dienu vai nedēļu laikā. Jau tā sarežģīto kviešu tirgus situāciju vēl nopietnāku padara Francijas kviešu ražas un kvalitātes rādītāju neziņa, kas no pieredzes par neko labu neliecina.

Kviešu tirgus cenas iepriekšējā nedēļā sasniedza jaunu pēdējo trīs mēnešu rekordu, cenai pakāpjoties līdz 265.25 EUR/t, tomēr nedēļas nogalē cena samazinājās un nedēļas griezumā kviešu cena palielinājās no 240.50 EUR/t līdz 250.75 EUR/t jeb par 4.2%. Šī pirmdiena iesākās ar strauju cenu kāpumu un šoreiz izskatās, ka tirgū būs jānotiek kaut kam ļoti lielam vai vērā ņemamam, lai cenu grafikus pagrieztu pretējā, negatīvā virzienā.

Latvijas lauksaimniekiem ir izdevies ievākt pirmo ziemas kviešu ražu no agrākām ziemas kviešu šķirnēm. Pirmie secinājumi ir pārsteidzoši, jo pirmie vidējie ražas rādītāji esot krietni labāki par prognozēm. Kviešu proteīnu kvalitāte atbilst Ekstra vai I pārtikas grupas kvalitātei, krišanas skaitlis esot 320 s un graudu tilpuma masa ir 790 g/l. Ļoti ceram, ka visu lauksaimnieku ražas un kvalitātes rādītāji būs līdzīgi visas ražas ievākšanas sezonas garumā.

Rīgas ostā labākās cenas piedāvātājs par ekstra kvalitātes kviešiem (14%+ proteīns) piedāvā +17 EUR/t, par 13% proteīna kviešiem piedāvā -3.5 EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem piedāvā -7 EUR/t, par 11% proteīna kviešiem piedāvā -15.5 EUR/t un par lopbarības kviešiem piedāvā -23 EUR/t. Cenu piedāvājums ir redzams arī AgroPlatforma. Aicinām aplūkot piedāvājumu un intereses gadījumā izteikt savu cenas piedāvājumu (https://www.agroplatforma.lv/login).

AgroPlatforma piedāvā lauksaimniekiem virtuāli piedāvāt savus graudaugu vai eļļas augu apjomus, lai AgroPlatforma atrastu labāko cenu piedāvājumu un realizācijas risinājumu. AgroPlatforma kā interneta platformai nav tirgus robežas un apjomu ierobežojumu.

   

Jaunā rapšu raža Eiropā un Ukrainā

Ukrainā līdzīgi kā Francijā ir aktīvi sākusies rapšu ražas ievākšana – līdz 20.jūlijam Ukraina bija ievākusi 1.39M t rapšu no 563 520 ha. Ražas ievākšana Ukrainā atpaliek no iepriekšējā gada, kad Ukraina līdzīgā laika periodā bija ievākusi ražu no 896 430 ha. Toties šajā gada Ukrainas vidējais ražas rādītājs ir palielinājies par 9.3% jeb no 2.24 t/ha uz 2.47 t/ha. Savukārt Eiropas lielākajai rapšu audzētājai Francijai, kas par tādu kļuva aizvadītajā gadā, apsteidzot Vāciju, ziemas rapšu ražas ievākšana ir izvērtusies par izgāšanos, jo rapšu ražas rādītāji ir slikti un tālu no vidējiem rādītājiem, kas būtu minimālā prasība lauksaimnieku vidū. Rapšu cenas Parīzes biržā aizvadītajā nedēļā reaģēja līdzīgi kā kviešu tirgus cenas uz Melnās jūras pārtikas līguma izbeigšanu – tās līdz ceturtdienas dienas vidum sasniedza jaunu cenu rekordu 525.00 EUR/t, tomēr piektdien atkal samazinājās un noslīdēja līdz 480.25 EUR/t, kam par iemeslu bija nepietiekama tirgus aktivitātē nedēļas nogalē. Līdz ar to nedēļas griezumā cenas palielinājās tikai no 475.75 EUR/t līdz 480.25 EUR/t. Toties šo pirmdien tirgus reaģēja uz notikumiem Donavas ostās un cenas atkal palielinājās. Vēršam uzmanību, ka Eiropai Donavas upes ostas no rapšu perspektīvas ir ļoti aktuālas, jo galvenais Eiropas rapšu imports līdz šim ir no Ukrainas.

GRAUDU TIRGUS APSKATS 2023.gada 18.jūlijā

Pārtraukts Melnās jūras pārtikas koridora līgums

Aizvadītajās nedēļās aktuālākā tēma graudaugu un eļļas augu tirgū bija Melnās jūras pārtikas koridora līguma liktenis, kurš uz nezināmu laiku vakar 17.jūlijā tika pārtraukts no Krievijas puses. Par Melnās jūras koridoru līdz 17.jūlijam izskanēja dažādas spekulācijas no iesaistītajām pusēm – Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vairākkārt pārliecināti informēja, ka darīs visu, lai līgums pēc 17.jūlija tiktu pagarināts uz nenoteiktu laiku un ka viņa rīcībā esot jau solījumi no Krievijas par līguma pagarinājumu. Erdogāns pat atļāvās izteikt draudus Krievijas virzienā par Turcijas armijas iesaistīšanos, ja Krievija vai tās militārie spēki atļausies traucēt kuģu kustību Melnajā jūrā ar Ukrainas lauksaimniecības produktiem. Savukārt ANO atļāvās publiski izteikt piedāvājumu, kurā Krievijas banka “Rosseļhozbank” atgūtu SWIFT piekļuves apmaiņā pret līguma pagarinājumu. Krievijai ar solījumiem un sarunām nepietika un 17.jūlijā Krievijas ārlietu ministrs informēja Ukrainu, ANO un Turciju par izstāšanos no līguma.

Tas nozīmē, ka oficiāli pēdējais kuģis saskaņā ar Melnās jūras pārtikas koridora līgumu Ukrainas Odesas ostu pameta aizvadītajā svētdienā. Pēc līguma pārtraukšanas, teorētiski un iespējams arī praktiski, Krievija jebkuru kuģi, kas pārvietojas pa Melno jūru Ukrainas ostu virzienā var uzskatīt par ienaidnieku kuģi, jo pārbaudēs, lai pārliecinātos par kravu vai ekipāžu uz kuģiem, Krievijas pārstāvji nepiedalīsies. Šobrīd kuģu transporta kompānijām kuģošanas riski Ukrainas ostu virzienā palielinās vairākas reizes. Rodas vairāki retoriski jautājumi – vai kuģu kompānijas būs gatavas šiem riskiem; Vai Turcija patiešām būs gatava konfliktam ar Krievijas aizsardzības spēkiem, pavadot kuģus uz/no Ukrainas ostām; Vai apdrošināšanas kompānijas būs gatavas apdrošināt kuģu kompānijas šajos maršrutos; Par cik palielināsies pārvadāšanas un apdrošināšanas tarifi; Kādu spēli patiesībā spēlē Krievija – iespējams Krievija nav nepieciešamas kuģu pārbaudes, lai vēlāk atrastu attaisnojumus savām neparedzamajām rīcībām; Utt!?

Lai vai kā - Globālais kviešu tirgus Krievijas pozīciju ir sadzirdējis, un Krievijas lēmums rada virkni problēmu, kas saistītas ar pasaules pārtikas apgādēm reģionos, kuros līdz šim bija iesaistītas Melnās jūras tirgus dalībnieces. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Ukraina un Krievija kopā ir pasaules lielākās graudaugu un eļļas augu eksportētājas, uz kuru piegādēm cer daudzi pasaules reģioni – Āfrikā, Tuvajos austrumos, Āzijā un arī Eiropā. Vēršam arī uzmanību, ka Krievijas kara kuģi 2022.gadā pēc iebrukumu Ukrainā vairākas reizes bloķēja kuģus ar pārtikas precēm no Ukrainas, kas pastiprina faktu, ka šāda rīcība atkārtosies pēc 17.jūlija, ja kuģi kursēs šajos maršrutos. Pēc ANO aprēķiniem pa Melno jūru 47% no Ukrainas lauksaimniecības precēm pēdējā gada laikā tika eksportētas uz Spāniju un Itāliju, 26% uz Turciju un Ķīnu, bet 27% uz Āfrikas valstīm. ANO arī apstiprina, ka Eiropa un Turcija ir piedalījusies eksporta kampaņās kā buferzona, lai saņemtos graudus no Ukrainas nosūtītu uz citām pasaules valstīm.

17.jūlijā pēc Krievijas paziņojuma Parīzes biržā bija novērojams cenu samazinājums, kas izskaidrojams ar pieprasījumu un piedāvājuma samazinājumu – tirgus dalībnieki apjuka un ir nepieciešamas laiks, lai  apstrādātu jauno informāciju un izstrādātu taktiku nākotnei. Tomēr, tūlīt pēc līguma izbeigšanas, bija novērojams cenu kāpums Donavas upes ostās, kas ir viena no alternatīvām Ukrainas lauksaimniecības preču eksportam. Cenas Ukrainā palielinājās par 5 USD/t vienas dienas laikā. Šodien 18.jūlijā ir novērojams cenu kāpums arī Parīzes biržā, lai gan tas nav sevišķi straujš, jo Eiropas tirgus operatori pieļauj iespēju, ka Krievija kaulēsies par līguma darbību un tas varētu tikt pārtraukts uz laiku. Tomēr šoreiz jāpiebilst, ka līguma pagarināšana izpalika bez garam diskusijām, kas norāda uz Krievijas spītību un vēlmi ietekmēt lielākas pasaules cilvēku masas, radot spriedzi tirgos, kas atkarīgi no importa.

Šoreiz Krievija ir parūpējusies par uzdevumu globālajam kviešu tirgum, kas situāciju padara vēl sarežģītāku pie notikumiem, ka Eiropā ražas rādītāji aizvien ir neskaidri, ASV ziemas kviešu un vasaras kviešu sējumu cieta un aizvien dažos reģionos cieš no pārlieku liela sausumu un Kanādā tikai ~50% no kviešu sējumiem tiek vērtēti kā labi vai ļoti labi, jo arī šo kviešu “klēti” ilgstoši skar sausums (Kanādā līdzīga situācija veidojas arī ar rapšiem, kuru ražas nepotenciālas atbalsta rapšu cenas Eiropā pēdējo divu nedēļu laikā.). Melnās jūras līguma izbeigšana uzliek arī spiedienu uz citām Eiropas valstīm, kuras nav savus tirgus pasargājušas no Ukrainas importa, t.sk., Baltijas valstis. Līdz šim aptuveni 47% lauksaimniecības produktu no Ukrainas tika eksportēti pa Melno jūru, ~25% pa Donavas kanālu, ~18% pa dzelzceļa līnijām un ~7% pa sauszemes transportu – šis fakts ir ņemot vēra jūras kravu pārvadājumus un salīdzinot ar kuģu transportu pirms kara sākuma, kad 90% no lauksaimniecības precēm tika eksportētas pa jūras ceļiem.  Slēdzot Melno jūru pilnībā, Ukrainai būs papildus jāpalielina transporta īpatsvara proporcija uz citiem transportēšanas veidiem, kas vēl vairāk atbalsosies citos tirgos noliktavu pārpildīšanā un cenu dempingā, lai ukraiņi visiem veidiem tiktu vaļā no preces par jebkuru tirgus cenu.

Tomēr Ukraina sadarbībā ar Eiropu strādā pie alternatīvu eksporta ceļu paplašināšanas, lai Melnās jūras ceļus aizstātu ar upes pārvadājumiem. Donavas krastos pašlaik tiek būvēti 12 termināļi, lai palielinātu upes ostu kapacitāti - Ukraina vienlaicīgi sāk sarunas ar Eiropu par Bistres grīvas padziļināšanu. Reni ostā jau ir veikti padziļināšanas darbi, pēc kuriem ir veikta kuģu apkalpošana līdz pat 17 000 t lieliem pārvadājumiem. Ir arī ekspertu priekšlikumi izveidot enkurpunktu un mainīt kuģu satiksmi caur Ukrainas Bīstru un Rumānijas Sulinu. Kopā visi šie pasākumi potenciāli var palielināt Ukrainas eksporta jaudu upes maršrutā līdz aptuveni 4 miljoniem t/mēnesī. Tomēr jāņem vēra, ka šie ir laikietilpīgi projekti, kas situāciju Ukrainas tirgū neatrisinās “rītā”.

Tikmēr Francijā turpinās ziemas kviešu ražas novākšana, īpaši sausā un karstā laika ietekmē darbi laukos paātrinās. Tuvākajās dienās vai nedēļā lielākajā daļā Francijas gaidāma karstuma vilnis, kas ļaus novākt ziemāju ražu bez liekiem graudu kaltēšanas izdevumiem. Tomēr nav labuma bez ļaunuma – karstuma vilnī varētu ciest vasarāju labības un kukurūza, kas sāk ziedēt šajā periodā. Līdzīga situācija novērojama arī citos Eiropas dienvidaustrumu reģionos, t.sk., Vācijā un daļā Polijas. Sinoptiķi iepriekš brīdināja par karstuma vilni, ko pastiprinās Eiropā El Nino/La Nina ciklons.

No Ekonomikas viedokļa Kviešu cenas Eiropā šobrīd neatbalsta EUR/USD valūtas kursa indekss, kurš palielinājies vēl par 0.025 punktiem vienas nedēļas laikā no 1.10 līdz 1.125 jeb par 5,7% no jūnija sākuma. Eiropas tirgus dalībnieki, kas sevi nav pasargājuši pret valūtas svārstībām, piemēram, lauksaimnieki ir situācijas ķīlnieki, jo EUR vērtības palielinājumu neviens nekompensē. Veidojas interesanta situācija – jātirgo lētāk un sevi jāpārliecina, ka mazāk iegūtie eiro ir vērtīgāki.

Rapšu cenas šobrīd saņem papildus atbalstu no Palmu eļļas tirgus un paredzami sliktām rapšu ražas prognozēm Kanādā, kurā vairākas nedēļas novērojami sevišķi sausi laika apstākļi. Eiropas rapšu ražu prognoze šobrīd ir piesardzīga, tomēr, neraugoties uz to, ir paredzams rapšu imports Eiropā, kuru noteikti nodrošinās Ukraina. Savukārt Ukraina rapšu sējplatības šajā sezonā nav sevišķi palielinājusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ierobežojot tās 1M ha robežās. Rapšu cenas aizvadītajā nedēļā turpināja palielināties sasniedzot jaunu pēdējo trīs mēnešu cenu rekordu. Cena aizvadītajā nedēļā palielinājās no 455.00 EUR/t līdz 475.75 EUR/t jeb par 4.4%.

Baltijas valstīs ir sākusies un gandrīz beigusies ziemas miežu ražas ievākšana, par kuru lauksaimnieki izsakās pozitīvi, piebilstot, ka ražas rādītāji nav izcili, bet tomēr krietni labāki, kā bija planots pirms kombaini iebrauca laukos. Līdz nedēļas beigām Kurzemes, Zemgales un daļa Vidzemes lauksaimnieki cer uzsākt ziemas kviešu un ziemas rapšu ražas ievākšanu, ja to ļaus laika apstākļi.

Rīgas ostā labākās cenas piedāvātājs par ekstra kvalitātes kviešiem (14%+ proteīns) piedāvā +17 EUR/t, par 13% proteīna kviešiem piedāvā -3.5 EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem piedāvā -7 EUR/t, par 11% proteīna kviešiem piedāvā -15.5EUR/t un par lopbarības kviešiem piedāvā -23 EUR/t. Cenu piedāvājums ir redzams arī AgroPlatforma. Aicinām aplūkot piedāvājumu un intereses gadījumā izteikt savu cenas piedāvājumu (https://www.agroplatforma.lv/login).

AgroPlatforma piedāvā lauksaimniekiem virtuāli piedāvāt savus graudaugu vai eļļas augu apjomus, lai AgroPlatforma atrastu labāko cenu piedāvājumu un realizācijas risinājumu. AgroPlatforma kā interneta platformai nav tirgus robežas un apjomu ierobežojumu.

GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 11.jūlijā

Kviešu tirgus ieņem starta pozīcijas

Kviešu tirgus cenas aizvadītajā nedēļā ieņēma nogaidīšanas pozīciju, cenu grafikiem sevišķi nemainoties visas nedēļas garumā – Parīzes biržā decembra līgumu cenas no 3.jūlija līdz 10.jūlijam palielinājās no 336.00 EUR/t līdz 336.50 EUR/t. Kviešu cenu kāpumu turpina aizturēt Krievijas tirgus cenu piedāvājumi, ar kuriem Eiropas tirgotājiem ir grūti konkurēt. Krievijas kviešu tirgus operatori 12.5% proteīna kviešu ar piegādi importa gala punkta piedāvā par 265.00 USD/t. Lai gan piedāvātā cena ir labāka par Eiropas operatoru piedāvājumiem, tomēr importa tirgi dažos gadījumos dod priekšroku citai izcelsmei, diversificējot iespējamos Krievijas piegāžu riskus. Tomēr darījumu skaits ir nepietiekams, lai mēs ieraudzītu tirgus cenu pieaugumu.

Eiropas tirgus cenu kāpumam nepalīdz arī EUR/USD valūtas indekss, kur EUR paliek spēcīgāks pret USD. Tas nozīmē - eiro vērtībai palielinoties, rodas nelabvēlīga ietekme uz Eiropas tirgus cenām valūtas konvertācijas brīdī. Ar valūtas kursa izmaiņām tirgus dalībnieki saskaras nepārtraukti un katru gadu eksporta sezonas sākumā EUR/USD valūtas indeksa jautājums aktualizējas. EUR/USD valūtas indekss kopš jūnija sākuma ir palielinājies no 1.06 līdz 1.10 punktiem jeb par 3.6%. Tas nozīmē, ka teorētiski kviešu cenām pie nemainīga kursa būtu bijis jāpalielinās 3.6% jeb par aptuveni 8..9 EUR/t.

Šī iemesla dēļ Eiropas un sevišķi Francijas kviešu piedāvājumi ir nekonkurētspējīgi, salīdzinot ar citu reģionu piedāvājumiem. Francijas tirgus operatori pretēji tirgus tendencēm palielina kviešu prēmijas, lai izlīdzinātu Parīzes biržas cenas un tirgus vēlamās cenas. Francijas eksporta tempi aizvadītajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā ir bijuši vāji, neraugoties, ka ziemas kviešu ražas novākšana ir uzņēmusi tempus. Balstoties uz lēnajiem eksporta tempiem, tirgus analītiķi uzskata, ka tirgotāji nevēlas piedalīties tirdzniecībā pie šā brīža cenām un gaidīs cenu pieaugumu, radot piedāvājuma iztrūkumu kviešu tirgū. Vēršam arī uzmanību, ka Francijas lauksaimnieku viedokļi par ražas potenciālu un kvalitāti vairs nav tik vienoti, bet ir kļuvuši vairāk pretrunīgi. Turklāt globālajā kviešu tirgū pastiprinās apgalvojumi par augstas kvalitātes pārtikas kviešu iztrūkumu šajā sezonā.

Krievijas tirgus dalībnieki veic tirdzniecības aktivitātes arī caur Baltijas valstu ostām, ietekmējot Baltijas ostu vidējās FOB cenas. Krievijas izcelsmes 12,5% proteīna kvieši ar piegādēm augusta otrajā pusē, Liepājas ostā tiek piedāvāti par 245.00 USD/t, kamēr vietējās izcelsmes kvieši tiek piedāvāti par 251.51 EUR/t. Krievijas izcelsmes kvieši varētu negatīvi ietekmēt mūsu reģiona cenas, ja kviešu tranzīts turpināsies caur Baltijas valstu ostām un Krievijas operatori nepielīdzināsies mūsu reģiona cenām.

Ukrainas/Krievijas kara dēļ Baltijas valstīs tiek eksportēti kviešu no Ukrainas, kuru sākotnējais gala mērķis bija Polija, Rumānija, Bulgārija vai Ungārija. Ukrainas tirgus aktīvisti nepiedāvā sevišķi lielus apjomus, tomēr cenu piedāvājums, salīdzinot ar vietējām tirgus cenām ir izdevīgāks patērētājiem. Šobrīd galvenā Ukrainas izcelsmes kviešu plūsma atbilst lopbarības kvalitātei, kuru Ukrainas tirgotāji piedāvā par no 205.00 līdz 210.00 EUR/t ar piegādi līdz norādītajam gala punktam Latvijā. Šīs sezonas sākumā, ja Ukrainas kviešu plūsma palielināsies un Ukrainas operatori atradīs tālākus eksporta variantus, tad Ukrainas kvieši arī ietekmēs Baltijas valstu tirgus vidējās cenas.

Turpinot par Ukrainu – Ukrainas eksporta tempi pa Melno jūru aizvadītājā nedēļa samazinājās līdz otram zemākajam līmenim, kopš 2022.gada 1.augusta. Krievija kopš jūnija beigām bloķē kuģu kustību uz Pivdeņnij, Odesas un Čornomoskas (POC) ostām, neveicot kuģu pārbaudi, kā to paredz Melnās jūras pārtikas koridora līgumā noteiktā procedūra. No Ukrainas POC ostām iepriekšējā nedēļā izbrauca trīs kuģi, pārvadājot 111 800 t graudaugu un eļļas augu. Eksporta temps pa Melno jūru no Ukrainas ir samazinājies par 57%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Melnās jūras pārtikas koridora līguma darbība pēc 17.jūlija aizvien ir neskaidrs. Ukraina aicina nodrošināt stabilu un drošu graudu koridora darbību Turcijai, kas ir viena no Melnās jūras pārtikas koridora dalībniecēm sarunu vešanā un procedūru koordinēšanā. Savukārt Turcija komentē, ka strādā pie līguma pagarināšanas līdz dieviem gadiem. Līdzīga nostāja ir arī ANO, kas sarunu laikā ir paudusi koridora nozīmi vispasaules pārtikas ķēdē, norādot pārtikas cenu samazinājumu par 23% pēc koridora atvēršanas. Kopš Ukrainas Melnās jūras eksporta atsākšanas 2022. gada 1. augustā no POC ostām ir nosūtīti aptuveni 32,75 miljoni tonnu graudaugu un eļļas augu sēklu un citu blakusproduktu - un vismaz 1003 kuģi ir izgājuši no valsts ostām uz Āziju, Eiropu un Āfriku.

Baltijas valstīs laika apstākļi pēdējo divu nedēļu laikā ir uzlabojušies un ziemas kviešu un ziemas rapšu sējumi pēdējās augu attīstības stadijās ir saņēmuši nepieciešamo mitrumu, lai graudu tilpummasas rādītāji varētu sasniegtu pārtikas kvalitātes standartus. Tomēr sausie laika apstākļi dominējošajā Latvijas teritorijā kopš maija sākuma līdz jūnija beigām ir atstājuši paliekošas sekas uz vidējiem ražas rādītajiem un lauksaimnieki necer uz rekordu cienīgām ražām. Aptaujājot Latvijas lauksaimniekus, saimnieki ziņo, ka ražas novākšanas laiks šajā sezonā, pie nosacījuma, ka laika apstākļi kardināli nemainīsies, būs 1 līdz 2 nedēļas ātrāk kā iepriekšējā gadā.

Rīgas ostā labākās cenas piedāvātājs par ekstra kvalitātes kviešiem (14%+ proteīns) piedāvā +17 EUR/t, par 13% proteīna kviešiem piedāvā +5 EUR/t, par 12,5% proteīna kviešiem piedāvā -5 EUR/t, par 11% proteīna kviešiem piedāvā -15EUR/t un par lopbarības kviešiem piedāvā -23 EUR/t. Cenu piedāvājums ir redzams arī AgroPlatforma. Aicinām aplūkot piedāvājumu un intereses gadījumā izteikt savu cenas piedāvājumu (https://www.agroplatforma.lv/login).

Rapšu tirgus cenas aizvadītajā nedēļā samazinājās no 462.25 EUR/t līdz 448,25 EUR/t jeb par 3%. Līdzīgi kā kviešu cenas, arī rapšu cenas ietekmē EUR/USD valūtas kursa izmaiņas, kur eiro gūst pārsvaru pār ASV dolāru. Rapši tirgus cenas tuvākajā laikā varētu saņemt atbalstu no palmu eļļas, kurai saredzams krājumu samazinājums Malaizijā. Atbalsts varētu arī sekot no citiem dominējošajiem rapšu audzēšanas apgabaliem, kur rapši ir cietuši no ilglaicīga sausuma. Būtisks rapšu cenu ietekmējošais faktors ir jēlnaftas cena, kura šobrīd ir stabila, tomēr nākotnē situācija varētu mainīties, ja Krievija un Saūda Arābija nolems par jēlnaftas ieguves samazināšanu. Jēlnaftas tirgū jau vairākas nedēļas izskan viedoklis, ka Krievija būs spiesta samazināt jēlnaftas ieguves, jo pieprasījums pēc Krievijas naftas ir ievērojami samazinājies.